Jēkabpils Radio1 Ziņas 2024.gada 7.maijā
- Radio1.lv --
- 07 maijs 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Sabiedrības saliedēšanai valsts plāno strādāt pie vienotas izpratnes par vēsturi; Aizkrauklē ugunsgrēkā cietis cilvēks; un Kāds laiks gaidāms maija pirmajā darba nedēļā?
Labklājības ministrija rosina ieviest papildu atbalstu pie daudzbērnu vecāku vecuma pensijas no valsts pamatbudžeta, paredz ministrijas izstrādātie priekšlikumi, kurus šodien skatīs valdība. Patlaban likums "Par valsts pensijām" noteic, ka bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus agrāk var pieprasīt vecuma pensiju. Tādējādi 2023.gadā šāds vecāks vai aizbildnis varēja pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 59 gadu un sešu mēnešu vecumu. To var darīt gadījumos, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai persona ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējusi piecus vai vairāk bērnus vai ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējusi bērnu ar invaliditāti.
Viens no galvenajiem saspīlējuma iemesliem Latvijas sabiedrībā ir vairāki sociālās atmiņas jautājumi, piemēram, par Otro pasaules karu un padomju okupāciju, norādīts Kultūras ministrijas sagatavotajā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā. Lai veicinātu vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā, ministrija apņēmusies organizēt vismaz divus pasākumus gadā par komunistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā. Līdz 2027.gadam plānots iedzīvotāju īpatsvaru, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī un Neatkarības dienu 4.maiju, palielināt par četriem procentpunktiem. Ar plāna aktivitātēm iecerēts arī par 2,3 procentpunktiem samazināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri uzskata, ka 1940.gadā bija Latvijas brīvprātīgs lēmums pievienoties PSRS.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere un Tieslietu ministrija rosina arī ar valsts drošību saistītu krimināllietu skatošiem tiesnešiem prasīt saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Pašlaik tiesnešiem, kuri izskata lietas, kas, piemēram, saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, nav nepieciešams iegūt speciālo atļauju piekļuvei valsts noslēpumam, vēstulē Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Raimondam Bergmanim skaidro Tieslietu ministrija. Ievērojot minēto, tieslietu ministre Lībiņa-Egnere aicina noteikt, ka arī tiesnešiem, kuri skata krimināllietas un kriminālprocesa kārtībā skatāmus jautājumus, kuru materiālos ir valsts noslēpuma objekts, būtu nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Izraēlas armija vakar paziņoja, ka tā evakuē aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Rafahas austrumu daļas pirms gaidāmā uzbrukuma Gazas joslas dienvidu pilsētai. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem Rafahā patlaban atrodas aptuveni 1,2 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa uz turieni aizbēguši no citām Gazas joslas vietām septiņus mēnešus ilgstošā Izraēlas un palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" kara laikā.
Eiropas Parlaments pievienojies nesen izveidotajai Eiropas Savienības Ētikas standartu iestādei. Tās mērķis ir uzraudzīt, kā deputāti, komisāri un dažādu Eiropas Savienības iestāžu darbinieki ievēro noteikumus. Līdz šim Eiropas Savienības varas pārstāvjiem ik pa laikam tika pārmesta pārāk piekāpīga attieksme pret ētikas standartiem, it īpaši attiecībā uz bijušajiem politiķiem un ierēdņiem. Tomēr tā dēvētais Kataras naudas skandāls beidzot piespieda rīkoties. Plānots, ka ētikas pārkāpumus izvērtēs neatkarīgi eksperti. Tas tiek uzskatīts par sasniegumu. Tomēr kritiķi akcentē to, ka Ētikas standartu iestādei būs tikai padomdevēja funkcijas – nevarēs nevienu sodīt.
Turpinām ziņas
Svētdien Aizkraukles novada Bebru pagastā ugunsgrēkā cietis cilvēks. Ap pussešiem vakarā ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Aizkraukles novada Bebru pagastu, kur dega kūts ar piebūvi 60 kvadrātmetru platībā un malkas šķūnis 80 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsējiem ierodoties notikuma vietā, kūts jumts bija jau iebrucis, savukārt malkas šķūnī izdevās apturēt ugunsgrēka izplatīšanos. Mēģinot veikt dzēšanas darbus pirms glābēju ierašanās, ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.
Jau ziņots, ka Latvijā no 3. maija ir noteikts meža ugunsnedrošais periods. Tā laikā iedzīvotājiem un mežu īpašniekiem ir vairāki aizliegumi un ierobežojumi, par noteikumu neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību. Lai samazinātu iespējamo meža ugunsgrēku skaitu, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus; kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās; atstāt ugunskurus bez uzraudzības; dedzināt atkritumus; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem vai veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Kā skaidro Valsts meža dienestā, pērn kopumā reģistrēti un dzēsti 653 meža ugunsgrēki ar izdegušo platību 637 hektāri. Savukārt šogad reģistrēti jau 17 meža ugunsgrēki ar kopējo izdegušo platību 5,7 hektāri, kur meža zemes platība ir nepilni divi hektāri, tajā skaitā jaunaudzes ap vienu hektāru. Statistika rāda, ka ap 90% meža ugunsgrēku izceļas cilvēku darbības, bezdarbības vai arī diemžēl ļaunprātīgas rīcības rezultātā. Tomēr pārsvarā iemesli ir atstāti ugunskuri neuzmanības, aizmāršības vai paviršības dēļ, izmesti izsmēķi, ejot vai caur automašīnas logu.
Tikmēr Pasaules Dabas fondā norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, tuvākajos gados meža ugunsgrēku skaits varētu pieaugt, jo palielinās sausuma periodi un citi apstākļi, kas to varētu veicināt. To apstiprinot arī pētījumi, kas rāda, ka pēdējos gados meža ugunsnedrošā laikposms ir kļuvis ilgāks par 20%, jo agrāk iestājas pavasaris, vēlāk – rudens, kas palielinot ne tikai meža ugunsgrēku iespējamību dabas procesu dēļ, bet arī cilvēku ietekmes dēļ.
Un vēl
Jaunā nedēļa Latvijā atnesusi lietainu laiku, bet naktīs zāles virskārtā var veidoties stipras salnas, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Pēc pagājušājā diennaktī ilgstošā lietus, uz dažām dienām nokrišņi mitēsies - līs tikai atsevišķos rajonos un nedaudz. Nedēļas otrajā pusē Latvijas teritorijai atkal pietuvosies ciklons, palaikam nesot lietu. Ar ziemeļu vēju valsts teritorijā pakāpeniski ieplūdīs aukstāka gaisa masa. Līdz ar to nedēļas otrajā pusē dienās lielākajā valsts daļā gaiss iesils +6…+13 grādu robežās, taču nakts stundās atsevišķos rajonos gaisa temperatūra pazemināsies līdz nulles atzīmei un zemāk, tādēļ zāles virskārtā var veidoties stipras salnas.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimā vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par iecerēto skolu reformu; Aicina uz Andra Grīnberga grāmatas atvēršanu; un Tiešraides kamerās var vērot zivju nārstu Daugavā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā rīt vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par iecerēto skolu reformu. Iniciatīvas autore Irina Graudiņa vēlas, lai parlaments izvērtē, vai Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais ziņojums par skolu reformu, kas cita starpā paredz ievērot skolēnu skaita prasību skolās, ir sagatavots atbilstoši Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā lauku iedzīvotāju, interesēm un vai tas nav pieņemts vienpusīgi, neizprotot reālo situāciju valstī. Graudiņa uzskata, ka skolu reforma valdībā nav "pienācīgi apspriesta". Viņa atzīmē, ka ir plānots slēgt vai reorganizēt ap 60 lauku skolu dažādos Latvijas reģionos, un tā esot "valsts mēroga problēma". Iniciatīvas pārstāve uzskata, ka starp slēgšanai paredzētajām skolām nav liekama vienlīdzības zīme, un katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli, izskatot arī iespēju pamatskolas pārveidot par sākumskolām.
Atsevišķi deputāti varētu rosināt nemainīt pašlaik noteikto 18 gadu vecumu attiecībā uz alus, sidra un vīna iegādi, tādējādi plānoto 20 gadu ierobežojumu attiecinot tikai uz stiprākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Saeima pagājušajā nedēļā atlika otrajā lasījumā iesniegto priekšlikumu skatīšanu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuros pašlaik piedāvāts noteikt, ka visus alkoholiskos dzērienus būtu aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.
Latvijā 34% iedzīvotāju cer, ka nākamo piecu gadu laikā to dzīves līmenis paaugstināsies, kamēr Eiropas Savienībā uz dzīves līmeņa pieaugumu cer vidēji 15%, liecina jaunākā "Eirobarometra" aptauja. Aptaujā 39% Latvijas iedzīvotāju pauduši vērtējumu, ka viņu dzīves līmenis nemainīsies, kamēr ES vidēji tā domā 49% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt 19% Latvijas iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka sagaida dzīves līmeņa pazemināšanos tuvāko piecu gadu laikā, bet ES vidēji šādas pesimistiskas prognozes pauduši 32% iedzīvotāju. Vērtējot ES nākotni, 69% Latvijas iedzīvotāju aptaujā pauduši, ka skatās uz to optimistiski, kamēr vidējo ES šis vērtējums bijis nedaudz zemāks - 61%. Savukārt pesimistiski noskaņoti par ES nākotni bijuši 26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un 35% ES iedzīvotāju.
Vācijas armijas brigādes izvietošana Lietuvā ir jāpaātrina, ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju reģionā. To vakar pēc tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Vācija ir apņēmusies līdz 2027. gada beigām izvietot Lietuvā 5tūkstoši karavīru lielu brigādi, lai stiprinātu NATO austrumu flanga drošību. Lietuva lēš, ka vācu brigādes uzņemšanai valstī būs nepieciešami aptuveni 800 miljonu eiro lieli ieguldījumi.
Baltijas jūra ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un nepieciešama nekavējoša rīcība vides uzlabošanai, pēc aprīļa izskaņā Rīgā notikušās Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas ministru sanāksmes šādu paziņojumu izplatījis Pasaules dabas fonds. Ministru sarunās galvenais uzsvars ticis likts uz Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu un prioritāšu noteikšanu, pamatojoties uz jaunajām atziņām, kas gūtas no visaptverošā jūras vides stāvokļa novērtējuma "Holas3". Saskaņā ar šo ziņojumu, Baltijas jūra pašlaik ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un ir nepieciešama nekavējoša rīcība, lai sasniegtu izvērstos mērķus un uzlabotu jūras vides stāvokli. Gandrīz visos jūras apgabalos zivju populācijas ir apdraudētas un komerciālo zivju krājumi ir nestabili.
Turpinām ziņas
17. maijā pulksten piecos pēcpusdienā Jēkabpils Tautas nama zālē notiks Andra Grīnberga jaunās grāmatas “Viens mazs punktiņš kartē” atvēršanas svētki. Vēl viena grāmata Latvijai – tā rakstnieks Andris Grīnbergs saka par savu jaunāko darbu “Viens mazs punktiņš kartē”, kas ir autora astotā grāmata. Šoreiz darbs veltīts Prižu Avēnijai – neparastai vietai netālu no Jēkabpils, neparastiem cilvēkiem, neparastiem likteņiem, neparastiem notikumiem. Īsi var teikt – tā ir grāmata par Andri Felsu un viņa kaimiņiem, šo vārdu savienojums gan dzīvē, gan autora ieskatā kļuvis jau par stabilu jēdzienu, radusies jauna kustība – kaimiņu kustība. Bet mazais punktiņš nav Robinsona Krūzo vientuļā sala – tas ļauj satikties ar daudzām Latvijā populārām personībām. Patiesībā grāmata ir Augstā dziesma visiem mazajiem punktiņiem, kas turas un attīstās, un visi kopā veido Latviju. Grāmatu klajā laidusi izdevniecība “Latvijas Mediji”.
Daugavpils Rotko muzeja piedāvājuma klāstu nupat papildinājusi jauna muzejpedagoģiskā nodarbība - "Sapņu pilsēta. Pētera stāsts", kuras kodolu veido interaktīva darbnīca ar mūsdienu tehnoloģiju elementiem laikmetīgās keramikas izzināšanai un telpisku objektu radīšanas prasmju pilnveidei skolas vecuma bērniem un jauniešiem. Tematiski nodarbības fokusā ir latviešu arhitekta un keramiķa Pētera Martinsona personība un radošais mantojums. Līdztekus Marka Rotko oriģināldarbiem starp Rotko muzeja krājuma lielākajām vērtībām jau vienpadsmit gadus ir Martinsona keramikas kolekcija. Tā atrodama Martinsona mājā - izstāžu sektorā, kas iekārtots vienā no Daugavpils cietokšņa renovētajām vēsturiskajām ēkām turpat muzeja pagalmā. Nodarbības dalībnieku pieredzi bagātina datordizainera Māra Popova izstrādāta papildinātās realitātes lietotne "Martinsons AR". Lejupielādējot to savā viedierīcē un skenējot muzejpedagoga piedāvāto kodu, skolēni var digitāli pieredzēt astoņus Martinsona keramikas darbus. Digitalizētie laikmetīgās keramikas paraugi ir aplūkojami 360 grādu amplitūdā un ir viegli pietuvināmi, kas ļauj novērtēt to virsmas īpašības, plastisko detaļu smalkumu, krāsu un citas nianses.
Un vēl
Tiešraidēs interesentiem ir iespējams sekot līdzi raudu, brekšu un asaru nārstam Daugavā. Kompānijā norāda, ka Daugavā ir izvietotas kopumā 450 zivju mākslīgās nārsta ligzdas, un tās atrodas Ikšķilē, Kaibalā un Liepkalnos, kā arī "Latvenergo" mājaslapā divās videotiešraides kamerās Daugavā var vērot zivju uzvedību. "Latvenergo" pārstāvji atzīmē, ka, strauji iestājoties siltam un saulainam laikam, paaugstinoties ūdens temperatūrai, zivju aktivitāte ir pieaugusi un šim periodam raksturīgās sugas sākušas nārstot. Visvairāk ligzdās nārsto raudas un brekši, bet ir novērots, ka tajās nārsto arī asari. Viena ligzda ir mājvieta aptuveni 50 tūkstoši ikru. Izšķiļoties no tiem, mazās zivtiņas vēl dažas dienas pavada ligzdu tuvumā. Kopumā no ligzdā iznērstajiem ikriem izdzīvo 5-10% zivju mazuļu.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts ieņēmumu dienestā izveidota vienota digitālā izlūkdatu vide; Jēkabpils novada pašvaldības policija pastiprināti kontrolē skrejriteņu īpašniekus; un Izsludināta Jēkabpils novada Jaunatnes politikas plāna apspriešana.
Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus šodien pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu pašreizējā Eiropas Parlamenta sasaukumā, kur deputāte ievēlēta 2019. gada Eiropas vēlēšanās. Ieņemot jauno amatu, Melbārde savu mandātu Eiropas Parlamentā noliek, informēja partiju apvienībā "Jaunā Vienotība". Melnbārde, stājoties amatā norāda, ka viņai ir liels gods pieņemt ārlietu ministres Baibas Bražes uzaicinājumu pievienoties viņas birojam. Melnbārde uzsver, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā labas, konstruktīvas starpvaldību attiecības un starptautiskā solidaritāte ir izšķiroši svarīgas miera un drošības atjaunošanai Eiropā un pasaulē kopumā.
Pie Brīvības pieminekļa šonedēļ atklās izstādi "1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā". Brīvdabas izstādē ar vēsturisku attēlu palīdzību izstāstīts Otrajā pasaules karā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu nopostīšanas stāsts. Pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījās teju līdz nepazīšanai. Izstādes autori ir vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Tomaševskis. Veidotāji vērš uzmanību uz to, ka izstāde atgādina par kara postošo ietekmi arī pašreizējās Krievijas kara Ukrainā kontekstā. Izstādi par kara postījumiem atklās Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, 8. maijā. Brīvības laukumā Rīgā tā būs apskatāma līdz 17. maijam un vēlāk tā tiks izstādīta vairākās Latvijas pilsētās.
Valsts ieņēmumu dienestā izveidota vienota digitālā izlūkdatu vide, kas nodrošina Nodokļu un muitas policijas pārvaldes datu apmaiņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datubāzēm. VID sola, ka jaunā sistēma nodrošinās ātru un efektīvu informācijas apmaiņu cīņā pret organizēto noziedzību. Tā ir izveidota kā progresīva digitālā platforma VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes analītiķu, operatīvo darbinieku un izmeklētāju lietošanai, lai paātrinātu izmeklēšanas gaitu un sekmētu noziedzīgo nodarījumu atklāšanu. Projekta īstenošanas laikā tikuši apgūti 2,2 miljoni eiro. Digitālā izlūkdatu vide tapusi ar Eiropas fondu finansējumu.
Eiropas Komisija paziņojusi, ka atteiksies no pirms sešiem gadiem sāktās procedūras pret Poliju saistībā ar bažām par likuma varu, kuru dēļ Varšava varēja zaudēt tiesības balsot bloka lietās. Procedūra saskaņā ar 7.pantu tika uzsākta, jo Polijas iepriekšējā valdība veica pretrunīgus pasākumus, tajā skaitā izveidoja īpašu disciplināro palātu tiesnešiem un pieņēma nolēmumu, ka ES tiesību akti ir zemākas prioritātes nekā Polijas valsts tiesību akti. Brisele uzskatīja, ka šie soļi ir atkāpšanās no demokrātijas, kas grauj ES standartus un apdraud tiesiskumu blokā. Taču pagājušā gada nogalē Polijā pie varas nāca jauna proeiropeiska valdība, un kopš Tuska stāšanās premjera amatā Polija ir uzsākusi tiesu sistēmas reformas, atkārtoti atzinusi ES tiesību aktu pārākumu un veikusi citus pasākumus, lai novērstu Briseles bažas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons vakar aicināja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu cieši sadarboties ar Eiropu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieņemt godīgus globālās tirdzniecības noteikumus. Sji svētdien ieradās Parīzē, sākot sešu dienu vizīti Eiropā, kas viņam ir pirmā kopš 2019.gada, un viņam paredzētas arī sarunas Serbijā un Ungārijā. Sji ir paziņojis, ka vēlas panākt mieru Ukrainā, lai gan analītiķi nesagaida būtiskas izmaiņas Ķīnas politikā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldības policija informē, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai palielinās arī velosipēdu un elektroskrejriteņu skaits, tādēļ tiek rīkoti reidi, lai uzraudzītu šo transportlīdzekļu vadīšanas pārkāpumus. Kopā aprīlī ir pārbaudītas 74 personas, no kurām 39 bija nepilngadīgas, bet 35 – pilngadīgas personas. 43 cilvēki pārvietojās ar velosipēdu, bet 31 – ar elektroskrejriteni. Visjaunākajam velosipēdistam, kuru policijas darbinieki apturēja un veica pārbaudi, bija deviņi gadi, vecākajam – 73 gadi. Par 26 konstatētajiem pārkāpumiem uzsāktas administratīvās lietas, un personām piemēroti brīdinājumi vai nelieli naudas sodi. 24 gadījumos, kas saistīti ar nepilngadīgajiem pārkāpējiem, veiktas profilaktiskas pārrunas ar bērniem un viņu vecākiem, nepiemērojot sodu. 39 no pārbaudītajām personām pārkāpumi netika konstatēti. Velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju kontrole turpināsies arī tuvākajos mēnešos.
Maija svētku priekšvakarā notika svinīga Jēkabpils 2.vidusskolas programmu īstenošanas vietas - atjaunotās skolas ēkas Rīgas ielā 200, atklāšana. Pēc renovācijas ir uzlabota ēkas infrastruktūra - atjaunotas mācību telpas, gaiteņi, sanitārie mezgli, kā arī pārbūvēti ēkas inženiertīkli. Būvdarbus objektā veica SIA “Erbauer group”. Kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai tika iegādātas arī mēbeles ergonomiskas mācību vides izveidei un aprīkojums inovatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanai. Kopējās objektā ieguldītās izmaksas ir vairāk nekā 1,8 miljoni eiro.
Un vēl
Izsludināta “Jēkabpils novada Jaunatnes politikas attīstības plāna 2024.-2028. gadam” publiskā apspriešana. Pusgada laikā notikušas četras fokusgrupas ar Jēkabpils novada pašvaldības darbiniekiem no dažādām nozarēm un Vidusdaugavas NVO pārstāvjiem, kā arī novada jauniešiem, lai izvērtētu darbu ar jaunatni līdz šim un lai noskaidrotu rīcības virzienus, kas būtu jāuzlabo vai jāveido turpmāko piecu gadu laikā. Pēc priekšlikumu un viedokļu apkopošanas, līdzšinējās situācijas analīzes un likumu un pamatnostādņu izpētes ir tapusi pirmā attīstības plāna redakcija, kas tiek nodota publiskajai apspriešanai. Jēkabpils novada jaunatnes komanda aicina jebkuru interesentu iepazīties ar dokumentu un sniegt viedokļus un/vai priekšlikumus, rakstot uz e-pastu: eva.sele@edu.jekabpils.lv. Priekšlikumus var sniegt līdz 29. maijam. Dokuments pieejams elektroniski jauniesivar.lv, kā arī klātienē Jēkabpils novada Bērnu un jauniešu centrā, Salas, Viesītes un Zasas jauniešu telpās.
Radio1 ziņas pulksten 15.00-16.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Parlamentā norisinās ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums; Pērn augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekiem varētu izmaksāt 1,13 miljonus eiro; un Šodien sākas Eirovīzijas pirmais pusfināls.
Parlamentā norisinās ikgadējais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums. Šogad, atzīmējot divdesmit gadus, kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, forums veltīts Latvijas nākotnei drošā Eiropā. Saeimas un NVO forumā norit trīs paralēlās diskusijas. Viena no tām ir par prevenciju drošai videi bērniem un jauniešiem, kur klātesošie spriež par vardarbības novēršanas un apkarošanas plāna 2024.–2029. gadam izstrādi un to, kāda rīcība mums būtu jānodrošina un kādi likumdošanas uzlabojumi jāveic, lai mūsu bērni varētu dzīvot drošā vidē, drošā Latvijā. Otrā diskusijā "Sociālā ekonomika Eiropā un Latvijā" pārrunā jautājumus saistībā ar valsts sociālās ekonomikas stratēģiju, kas īpaši aktualizējies Covid-19 pandēmijas laikā. Savukārt trešajā diskusijā "Latvijas loma Eiropas drošībā" dalībnieki spriež par to, kā efektīvāk īstenot publiskās pārvaldes un nevalstisko organizāciju sadarbību, lai sekmētu kopīgu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu.
Valsts policija sākusi administratīvā pārkāpuma procesu par gadījumu, kad 4.maijā uz Tallinas šosejas pie Ādažiem avārijas nosēšanos veica lidmašīna. Administratīvā pārkāpuma procesā tikšot vērtēti visi apstākļi. Kā ziņots, sestdienas vakarā uz Tallinas šosejas pie Ādažiem neliela lidmašīna veica avārijas nosēšanos. Nosēžoties lidmašīna iekļāvās automašīnu plūsmā. Lidmašīnu pilotēja instruktors, kurš kopā ar pasažieri bija devies privātā lidojumā. Par notikušo izmeklēšanu un ekspertīzi veic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.
Latvijas hokeja valstsvienība sestdien Čehijā aizvadīs pirmo spēli pasaules čempionātā, kur komandai aizsniegšanos līdz medaļām paredz 10% respondentu, kas piedalījās pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktajā aptaujā. Uz jautājumu par Latvijas vīriešu hokeja izlases izredzēm pasaules čempionātā, visvairāk aptaujāto – 42% – prognozēja komandas ierindošanos no 4. līdz 8. vietai. Netikšanu ceturtdaļfinālā un valstsvienības finišu jau grupas kārtas spēlēs sagaida 9% aptaujas dalībnieku jeb gandrīz tikpat daudz, cik medaļu prognozētāju. Tikai 2% aptaujāto lēš, ka pēc pērn izcīnītajām bronzas godalgām Latvijas izlase šoreiz no pasaules čempionāta elites izkritīs, bet 37% respondentu atbildēja, ka nezina, kā valstsvienībai pasaules čempionātā veiksies, vai to ir grūti pateikt.
Igaunijas parlaments pirmdien pieņēma paziņojumu, kurā nosoda Krievu pareizticīgo baznīcas Maskavas patriarhātu par Krievijas agresijas pret Ukrainu attaisnošanu un atbalstīšanu, kā arī pasludina Maskavas patriarhātu par institūciju, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju. Par paziņojuma pieņemšanu balsoja 75 deputāti, bet astoņi bija pret, vēsta Rīgikogu preses dienests. Paziņojumā Rīgikogu stingri nosoda Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu un agresijas laikā sagrābto teritoriju nelikumīgo aneksiju, kā arī norāda, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina teroristiskais režīms, kas draud ar kodolieročiem, ir kļuvis par lielāko draudu mieram gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Ķīnas dienvidrietumos uzbrukumā slimnīcai šodien nogalināti vai ievainoti vairāk nekā desmit cilvēku, vēsta valsts plašsaziņas līdzekļi, neprecizējot uzbrukuma raksturu. Ķīnas valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua" vēsta, ka uzbrukums noticis vietējā slimnīcā Žeņshionā Juņnaņas provincē valsts dienvidrietumos un līdz šim ir saņemtas ziņas par vairāk nekā desmit nogalinātajiem vai ievainotajiem. Par incidentu, kas noticis priekšpusdienā pēc vietējā laika sākta izmeklēšana. Masu vardarbība Ķīnā ir retums. Tās pilsoņiem ir aizliegts turēt šaujamieročus, tomēr pēdējos gados bijuši vairāki šādi gadījumi.
Turpinām ziņas
Pagājušā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekiem finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt 1,135 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts. No kopējās cietušās platības 51% jeb 9 tūkstoši 796 hektāri platību bija apdrošinātas, bet 49% jeb 9 tūkstoši 250 hektāru platību nebija apdrošinātas. No neapdrošinātajām platībā 10% jeb 905,03 hektāri aizņem augļi, ogulāji, dārzeņi un zālāji, bet 90% jeb 8345,96 hektāri - graudaugi, tauriņzieži un eļļas augi. Tiek prognozēts, ka atbalstam pieteiksies 133 pretendenti. Pieņēmuma pamatā ir prasība par atbilstību noteiktiem kritērijiem. Kompensācijas apmērs tiks noteikts individuālā līmenī, balstoties uz dienesta veikto apkopojumu par iesniegtajiem paziņojumiem par negaisos cietušajiem kultūraugu platībām un aprēķinātajām atbalsta likmēm.
No šodienas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā tālmācībā var apgūt bioloģisko biškopību programmā "Biškopība bioloģiskajā lauksaimniecībā". Programmā varēs iegūt zināšanas par sertifikācijas kārtību, normatīvajiem aktiem un reglamentējošo likumdošanu, dravošanas praktiskajiem paņēmieniem, nektāraugu audzēšanu un citām saistītām tēmām, kuras ir svarīgas, uzsākot saimniekošanu bioloģiskajā biškopībā. Kursa sagatavošanā piedalījušies profesionāli nozaru speciālisti no Latvijas Biškopības biedrības. Pabeidzot mācību kursu, absolventam izsniegs elektronisku apliecinājumu par mācību programmas apguvi.
Jēkabpils pilsētas kapu teritorijā ir piegādātas smiltis, kas paredzētas kapa vietu sakopšanai. Smiltis izvietotas vairākās vietās kapu teritorijā. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” atgādina, ka atkritumu šķirošanas konteineri kapu teritorijā ir novietoti, lai tos lietderīgi izmantotu. Tāpēc iedzīvotājiem, kuri uzkopj kapa vietas, nepieciešams pievērst uzmanību norādēm, kas atrodas uz konteineriem: konteinerā “kapu atkritumi” var mest sveces, plastmasas maisiņus un plastmasas puķes, puķu podus, vāzes, drātis un citus līdzīgus priekšmetus; savukārt biomasas konteinerā var mest skujas, smiltis, lapas, dabīgos ziedus. Uzņēmums norāda, ka biomasas konteineri nav paredzēti, lai tajos mestu plastmasas puķes, plastmasas maisiņus, sveces, puķu podus, vāzes un cimdus.
Un vēl
Zviedrijas pilsētā Malmē šodien startē 68. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Šovakar notiks pirmais pusfināls, bet ceturtdien, 9. maijā, – otrais, kurā uzstāsies arī Latvijas pārstāvis Dons ar dziesmu "Hollow". Fināls notiks sestdien. 2000. gadā Latvija debitēja Eirovīzijas dziesmu konkursā ar "Prāta vētras" dziesmu "My Star" un ieguva augsto trešo vietu. Sekoja Arņa Medņa uznāciens ar kompozīciju "Too Much" un iegūta 18. vieta, un tad arī Latvijas triumfs, kad 2002. gadā Marija Naumova plūca uzvaras laurus ar dziesmu "I Wanna". Pēc Marijas Naumovas uzvaras labi rezultāti Latvijai bijuši vēl divas reizes – 2005. gadā, kad "Valters&Kaža" ieguva 5. vietu, un desmit gadus vēlāk, kad Aminata izcīnīja 6. vietu. Tātad, kopumā 23 gadu laikā, kopš Latvija piedalās konkursā, bijuši četri labi sasniegumi, pārējie dalībnieki vai nu palikuši visai zemās vietās finālā, vai lielākoties nav līdz finālam vispār tikuši. Šogad eksperti ir vienisprātis, ka Latvijas rezultātiem par labu nenāk jaunā konkursa kārtība, kad finālistus vairs nenosaka skatītāju un žūrijas kopīgais vērtējums, bet tikai skatītāju balsojums, jo, piemēram, Dons diezgan droši varētu izpelnīties žūrijas ievērību. Bet – kā zināms – Eirovīzija mēdz sagādāt arī dažādus neprognozējamus pavērsienus. Kā klāsies Latvijas pārstāvim Donam – to uzzināsim jau ceturtdien.