Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Aknīstes novadā pašvaldības grants ceļu posmus pārbūvēs VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Jēkabpils ceļu rajons, SIA "PMCI" un SIA "DSM Meistari", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.


Iepirkumu par tiesībām veikt pašvaldības grants ceļu pārbūvi izsludināja Aknīstes novada pašvaldība, savus piedāvājumus tam iesniedza pieci pretendenti.
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" iepirkumā ieguva tiesības pārbūvēt ceļu "Lupīnas - Birzniekli" un "Rīti - Vecozoli" posmus Asares pagastā. Savukārt Gārsenes pagastā ceļa "Gārsene - Bajāri" posmu pārbūvēs SIA "PMCI", bet ceļa "Gārsene – Jaunmuiža - Irbes" posmu - SIA “DSM Meistari”.


Visu minēto ceļa posmu pārbūves kopējās izmaksas ir 512 144 eiro.


"Latvijas autoceļu uzturētājs" ir valsts akciju sabiedrība, kas 2016.gadā strādāja ar 64 482 857 eiro apgrozījumu un 2 021 318 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.


Evai Čerņavskai un Ivo Afanasjevam piederošā Rīgā reģistrētā ceļu un tiltu būves un uzturēšanas SIA "PMCI" 2016.gadā strādāja ar 770 648 eiro apgrozījumu un 9037 eiro peļņu, nodarbinot sešus strādājošos.


Savukārt Sergejam Azubinam piederošā Daugavpils novadā reģistrētā ceļu un tiltu būves un uzturēšanas SIA "DSM Meistari" apgrozījums 2016.gadā bija 1 070 236 eiro, bet peļņa - 15 059 eiro. Uzņēmums nodarbināja 24 strādājošos.

materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes.


Tuvākajā naktī, līdzīgi kā naktī uz trešdienu, vietām valstī, kur ilgāk saglabāsies skaidras debesis, termometra stabiņš noslīdēs nedaudz zem -20 grādu atzīmes. Naktī uz piektdienu valsts austrumos sals var pastiprināties līdz -25 grādiem.


Piektdien valsti sasniegs neliels ciklons no Baltijas jūras, tā ietekmē gaidāms sniegs, vietām snigs stipri un, pieaugot vēja ātrumam, arī nedaudz putinās. Brīvdienās būs maz nokrišņu, vienīgi novados pie Rīgas jūras līča rietumiem var sagaidīt stiprāku snigšanu, un valsts lielākajā daļā spīdēs saule.


Sagaidāms, ka brīvdienu naktis un rīti daudzviet būs aukstāki par -20 grādiem, dienas laikā gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par -6..-11 grādiem.
Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem. Liels un ilgstošs sals gaidāms visā Latvijā.


Visticamāk, februāra beigās un martā tiks pārspēti daudzi aukstuma rekordi. Šis aukstuma vilnis, ņemot vērā gan sala stiprumu, gan ilgumu, kļūs par vienu no lielākajiem pēdējās desmitgadēs.


Visu Rīgas līci pārklās ledus, sāks aizsalt arī atklāta jūra.

Foto: jekabpils.lv

Ar Radio1.lv sazinājās Jēkabpils Goda pilsone, rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte un sacīja, ka pie Krustpils saliņas esošajā attekā ziemo 19 gulbji, kuriem nepieciešama palīdzība. Starp tiem daudzi esot jauni putni, vēl ar pelēkas nokrāsas spalvu, acīmredzot vēls gulbju ģimenes perējums. Tāpēc visticamāk tie nav spējuši aizlidojuši uz siltākām ziemošanas vietām.

Ūdenim aizsalstot, putniem paliek arvien mazāks laukums, kur peldēt. Bada nāve tiem nedraudot, lai arī tas netiek atbalstīts no vides speciālistu puses, tomēr daudzi jēkabpilieši ikdienu dodas uz Krustpils saliņu, lai pabarotu putnus. Anna Skaidrīte Gailīte bija satraukusies, ka aizsalstot lāmai, kurā putni peld tie paliks uz ledus un tas nozīmē putnu bojāeju. Krustpils saliņā esot novērotas lapsas, kas nebaidoties klejot pat gaišā dienas laikā un ja putnus nesargās ūdens, tie lapsām kļušot par vieglu laupījumu. Anna Skaidrīte Gailīte sacīja, ka būtu labi, ja kāds ievērojot visus drošības līdzekļus, varētu aizkļut līdz putniem un izcirst lielāku āliņģi, kurā tie peld.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieci sociālajos jautājumos Līgu Kļaviņu un informēja par radušos situāciju. Viņa sacīja, ka šo situāciju parrunās ar pašvaldības uzņēmuma SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pārstāvjiem, kas, iespējams, šadā situācijā varētu līdzēt.

Sazinājāmies arī ar VUGD Jēkabils brigādes komandieri Dzintaru Cvilikovski, kura dienests ziemā bieži tik saukts glābt it kā ledū iesalušus gulbjus. Šis gan ir cits gadījums. Viņš sacīja, ka vēl ne reizi neesot bijis gadījuma, kad putns tiešām iesalst ledū. Visos gadījumos, kad glābēji saukti, tiem tuvojoties putni aizlidojuši. Tikai vienā gadījumā gulbis palicis uz vietas, jo viņam kāja bija sapinusies ūdens tilpē iemestajā tīklā. Dzintars Cvilikovskis piebilda, ka arī šajā gadījumā putniem iesalšana nedraudot un arī lapsa tik viegli putnu, kas tuvojoties uzbrucējam var pacelties spārnos, nenoķers. Viņš piebilda, ka vesels putns spēj gan aizlidot, gan izdzīvot ziemas apstākļos, ja palicis šeit ziemot. Savukārt, viņaprāt, skumt un satraukties par tiem, kas nespēj kāda iemesla dēļ izdzīvot un iet bojā nevajadzētu, jo dabai esot savi likumi un eksistējot dabīgā atlase, izdzīvo spēcīgākie.

Vides speciālisti norāda, ja gulbji sākti barot, tas jādarot visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana, vai retāka to piebarošana var novest putnus pie bojāejas.

Jēkabpils policijas iecirknī reģistrētie otikumi no 16.līdz 20.februārim. Informāciju sniedza valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece.

AIZDOMĀS PAR NARKOTIKSO VIELU LIETOŠANU UZ EKSPERTĪZI NOGĀDĀTS 1985.G.DZIMUŠAIS
Notikuma datums: 16/02/2018 - 16/02/2018 08:52
Notikuma vieta:NOTIKUMA KONSTATĒŠANAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,ANDREJA PORMAĻA IELA

1973.G.DZIMUŠAIS VADĪJA VELOSIPĒDU BŪDAMS ALKOHOLA REIBUMĀ (2,18%) UN BEZ VADĪTĀJA APLIECĪBAS.
Notikuma datums: 15/02/2018 12:04 - 15/02/2018 12:04
Notikuma vieta:NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS NOVADS,ĀBEĻU PAGASTS,JĒKABPILS-DIGNĀJA-ILŪKSTE 3.KM.

1958.G.DZIMUŠAIS VADOT A/M MAN TGA SASTĀVĀ AR PUSPIEKABI UZBRAUCA STĀVOŠAI A/M AUDI A6 AVANT, KURU VADĪJA 1986.G.DZIMUŠAIS
Notikuma datums: 16/02/2018 - 16/02/2018 13:37
Notikuma vieta:NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,BRĪVĪBAS IELA

1957.G.DZIMUSĪ VADOT A/M OPEL VECTRA NEDEVA CEĻU VADĪTĀJAI 1949.G.DZIMUŠAJAI, KURA VADĪJA A/M NISSAN ALMERA PA GALVENO CEĻU. BOJĀTS TRANSPORTS.
Notikuma datums: 17/02/2018 11:34 - 17/02/2018 11:34
Notikuma vieta:1/2,NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,AKNĪSTES NOVADS,AKNĪSTES PAGASTS,CEĻA SILIŅI-AKNĪSTE 9 KM

1982.G.DZIMUŠAIS VADĪJA A/M OPEL CORSA, BŪDAMS ALKOHOLA REIBUMĀ (0,6296 PROM.).
Notikuma datums: 17/02/2018 - 17/02/2018 20:34
Notikuma vieta:1/2,NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,NERETAS IELA

1948.G.DZIMUŠAIS VADĪJA A/M BŪDAMS ALKOHOLA REIBUMĀ. (1,11PROM.)
Notikuma datums: 17/02/2018 - 17/02/2018 23:52
Notikuma vieta:1/2,NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,VIESĪTES NOVADS,Ceļš:JĒKABPILS-LIETUVAS ROBEŽA (NERETA) 23 km

MĀJAI IZSISTS LOGS UN SABOJĀTS DURVJU ROKTURIS.
Notikuma datums: 18/02/2018 - 18/02/2018 14:29
Notikuma vieta:NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,SALAS NOVADS,SALAS PAGASTS
Pēdējais lēmums: UZSĀKTS KRIMINĀLPROCESS (KPL)

1974.G.DZIMUŠAIS VADOT A/M MERCEDES BENZ E220 UZBRAUCA ŠĶĒRSLIM. (METĀLA AIZSARGBARJERAI)
Notikuma datums: 18/02/2018 22:15 - 18/02/2018 22:15
Notikuma vieta:1/2,NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,VIENĪBAS IELA

1986.G.DZIMUŠAIS VADOT ATPAKAĻGAITĀ A/M "SCANIA P280", UZBRAUCA ŠĶĒRSLIM- METĀLA STABAM. BOJĀTS STABS.
Notikuma datums: 19/02/2018 - 19/02/2018 12:40
Notikuma vieta:NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,ZAĻĀ IELA

1986.G.DZIMUŠAIS, VADOT ATPAKAĻGAITĀ A/M "SCANIA P280", UZBRAUCA ŠĶĒRSLIM- METĀLA STABAM. BOJĀTS STABS.
Notikuma datums: 19/02/2018 - 19/02/2018 12:40
Notikuma vieta:1/2,NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,ZAĻĀ IELA

1974.G.DZIMUŠAIS, ATKĀRTOTI GADA LAIKĀ ATRADĀS SABIEDRISKĀ VIETĀ TĀDĀ ALKOHOLA REIBUMA STĀVOKLĪ, KAS AIZSKAR CILVĒKA CIEŅU.
Notikuma datums: 19/02/2018 - 19/02/2018 16:35
Notikuma vieta:NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,BRĪVĪBAS IELA,Krustojums ar ielu:,DOLOMĪTA IELA

1983.G.DZIMUSĪ VADOT A/M RENAULT LAGUNA NEDEVA CEĻU PA GALVENO CEĻU BRAUCOŠAI A/M MERCEDES BENZ SPRINTER 311, KURU VADĪJA 1969.G.DZIMUŠAIS. BOJĀTI TRANSPORTLĪDZEKĻI.
Notikuma datums: 20/02/2018 - 20/02/2018 11:52
Notikuma vieta:NOTIKUMA VIETAS ADRESE,LVA,JĒKABPILS,VENTAS IELA,Krustojums ar ielu:,ARTILĒRIJAS IELA

Pirmdien notikušajā Jēkabpils pilsētas domes ārkārtas sēdē opozīcijas deputātiem neizdevās no amata gāzt Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Andri Rutko (Saskaņa).

Par Rutko atstādināšanu nobalsoja pieci deputāti – Leonīds Salcevičs (JRP), Māris Dimants (JRP), Aivars Kraps (Gods kalpot Latvijai), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija), seši bija pret – Raivis Ragainis (LZP), Aigars Nitišs (LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Mārtiņš Svilis (LRA), Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) un Andris Rutko (Saskaņa), viens – Kristīne Ozola (NA-TB/LNNK-Visu Latvijai) - atturējās. Vēl viens deputāts – Edgars Lamba (JRP) - bija saslimis un domes sēdē nepiedalījās. Līdz ar to ar vienas balss pārsvaru Andris Rutko saglabāja savu amatu.

Pirms balsošanas izvērtās diskusija starp opozīcijas un pozīcijas deputātiem, kur katra puse minēja argumentus, kāpēc vicemērs tautsaimniecības jautājumos būtu atbrīvojams vai atstājams amatā. Šīs ziņas teksts otrdien tiks papildināts ar diskusijas izklāstu.

Kā ziņots, isniegumu ar lūgumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Rutko atbrīvošanu no ieņemamā amata un ievēlētu jaunu vietnieku, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim (LZP) aizvadītās nedēļas nogalē iesniedza pieci opozīcijas deputāti - Leonīds Salcevičs, Edgars Lamba un Māris Dimants (Jēkabpils reģionālā partija), Aivars Kraps (Gods kalpot mūsu Latvijai) un Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija).

"Nosacītās opozīcijas", kā viņi paši sevi dēvē, deputāti šādi rīkojušies, jo uzskata, ka Rutko savos darbības astoņos mēnešos, kas ir bijis sarežģīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistes un projektu realizācijas laiks, domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos amatā nav pildījis savus tiešos pienākumus un nav darījis neko, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību Jēkabpils pilsētā.

Koalīciju domē veido Ragainis un Aigars Nitišs (LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Andris Rutko un Andrejs Gavrilovs (S) un Mārtiņš Svilis (LRA). Savukārt neitralitāti ievēro Kaspars Ģirģens ("KPV LV") un Kristīne Ozola ("Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

 

Saistītas ziņas:  Šodien tiek sasaukta ārkārtas Jēkabpils domes sēde

Jēkabpils domes opozīcija pieprasa vicemēra tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko demisiju

 

Jēkabpils pilsētas domes opozīcijas deputāti piektdien 16.februārī iesnieguši domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim (LZP) iesniegumu ar lūgumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko (Saskaņa) atbrīvošanu no ieņemamā amata un ievēlētu jaunu vietnieku.

Iesnieguma iniciators Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs (Jēkabpilsreģionālā partija) informē, ka šādi "nosacītās opozīcijas", kā viņi paši sevi dēvē, deputāti rīkojušies, jo uzskata, ka Rutko aizvadītajos astoņos mēnešos, šajā sarežģītajā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistes un projektu realizācijas laikā domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos amatā nav pildījis savus tiešos pienākumus un nav darījis neko saistībā ar tautsaimniecības attīstību pilsētā.

Iesniegumā norādīts, ka Andra Rutko atbrīvošanu no amata, opozīcijas deputāti pieprasa saskaņā ar Pašvaldību likuma 28.pantu. Tas paredz: “Ja domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi.” Tāpat arī Pašvaldību likuma 28.pants noteic, ka sēdes vadītājam ir pienākums informēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Bez Salceviča pieprasījumu ir parakstījuši arī deputāti Edgars Lamba un Māris Dimants (Jēkabpils reģionālā partija) Aivars Kraps (Gods kalpot mūsu Latvijai) un Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija).

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils mēru Raivi Ragaini un jautāja, kad varētu tikt sasaukta ārkārtas sēde šajā jautājumā.

“Iesniegums ir saņemts un ārkārtas sēde tiks sasaukta šonedēļ, diena, kurā tā notiks vēl tiks precizēta. Opozīcija var izteikt jebkuru vēlmi un tā ir jāizskata. Savu attieksmi izteiksim balsojot,” sacīja Raivis Ragainis.

Viņš piebilda, ka iesniegumā, kas saņemts no opozīcijas un kurā pārmesta Andrim Rutko bezdarbība nav minēti nedz pierādījumi, nedz argumenti, tikai apgalvojums bez pamatojuma. Raivis Ragainis norādīja, ka vicemērs strādājot un pildot savus uzdevumus gluži tāpat kā šajā amatā ir strādājis viņa priekšgājējs un darbi tiekot padarīti.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Rutko un lūdza komentēt iesniegumā izteiktos pārmetumus. Andris Rutko solīja sagatavot un tuvākajā laikā sniegt argumentētu atbildi.

Jau ziņots, ka koalīciju Jēkabpils domē veido Ragainis un Aigars Nitišs(LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Andris Rutko un Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) un Mārtiņš Svilis (Latvijas Reģionu Apvienība).

Savukārt neitralitāti ievēro Kaspars Ģirģens (Politiskā partija "KPV LV") un Kristīne Ozola ("Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

Jēkabpiliete, kritušo karavīru meklēšanas vienības ZVAIGZNE dalībniece Latvijā Sarmīte Ozoliņa informē, ka Smoļenskas apgabalā atrastas sarkanarmieša jēkabpilieša Vladimira Ļūļāka Jāņa (Ivana) dēla (ЛЮЛЯК Владимир Иванович), 1913 г.р., г. Якобштадт (Екапбилс, Латвия).), dzimuša 1913.gadā, mirstīgās atliekas.

Tās atradusi karavīru meklēšanas vienība RJADOVOIJ, veicot izrakumus, Minētā vienība lūdz palīdzību tuvinieku meklēšanā. Zināms, ka sieva ir Olga Ļūļāka Jāņa meita, dzimusi 1910.gadā un meitas Ļubovja un Zoja. 1941.gadā ģimene vēl dzīvojusi Saratovas apgabalā, bet no 1951.-1961. gadam – Rīgā, kur dzīvoja sieva un meitas. Vladimirs Ļūļāks skaitījās bezvēsts pazudis no 1941.gada augusta, gandrīz 77 gadus.

Tiek meklēti Vladimira Ļūļāka tuvinieki Jēkabpilī vai cilvēki, kas var sniegt jebkādas ziņas par kritušo karavīru. Tie, kuriem ir informācija par Vladimiru Ļūļāku, aicināti zvanīt Sarmītei Ozoliņai pa tālruni 26492663.

Foto:Izmantota fotogrāfa Dmitrija Markova fotogrāfija, no interneta resursiem.

Šonedēļ Latvijā laiks kļūs arvien aukstāks, jo "polārais virpulis" Latvijā un lielā daļā Eiropas ienesīs arktisku gaisa masu, liecina prognozes.

Atmosfēras spiediens nedēļas gaitā pakāpeniski paaugstināsies, līdz ar to mākoņu un nokrišņu daudzums samazināsies. Ar lēnu ziemeļu vēju ieplūdīs aukstāks gaiss, arī dienas vidū valsts lielākajā daļā nebūs siltāks par -3..-8 grādiem.

Otrdienas rītā tikai vietām austrumos temperatūra būs ap -10 grādiem, bet jau trešdienas rītā gaiss atdzisīs līdz -8..-13 grādiem, bet vietām Vidzemē un Latgalē līdz -14..-17 grādiem.

Nedēļas otrajā pusē temperatūra būs arvien zemākā un naktīs Latvijas austrumos vietām būs zem -20 grādu atzīmes, tomēr diez vai būs aukstāks par -25 grādiem. Nedēļas otrajā pusē neliela pazemināta spiediena apgabala ietekmē mākoņu daudzums palielināsies un atsevišķos novados iespējama intensīvāka snigšana, gaisa temperatūra gaidāma vēl par dažiem grādiem zemāka nekā nedēļas pirmajā pusē.

Pēc šī brīža prognozēm spriežot, aukstā gaisa ieplūšana Eiropas ziemeļaustrumos turpināsies arī nākamās nedēļas izskaņā, turklāt samazināsies mākoņu daudzums, līdz ar to pastāv iespēja, ka, debesīm skaidrojoties, sals vietām Latvijā sasniegs pat -24 grādus. Pašreiz grūti prognozēt, cik ilgs būs aukstuma vilnis, taču, visticamāk, tas turpināsies arī martā.

Aukstuma vilnis aptvers lielāko daļu Eiropas, dažos reģionos izraisot arī stihiskus apstākļus, piemēram, Balkānu valstīs prognozēta spēcīga snigšana, tāpat neierasti spēcīgs sals un sniegs gaidāms daudzviet Eiropas centrālajā un rietumu daļā.

Jau ziņots, ka auksts laiks Eiropā tiek prognozēts ne tikai jaunnedēļ, bet arī martā. Visticamāk, gaisa temperatūra Latvijā nenoslīdēs zemāk par -30 grādiem un netiks pārspēts iepriekšējo ziemu sala rekords, savukārt Eiropas centrālajā un rietumu daļā gaidāmais aukstums un sniegs var kļūt par lielāko vairāku gadu laikā.

Foto: jekabpils.lv

Seno laivu brīvdabas parks Koknesē, ko plānots būvēt ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, varētu izmaksāt līdz 700 000 eiro, informēa Kokneses novada dome.


Iepriekš domē lemts piedalīties projektu konkursā, iesniedzot projekta pieteikumu par senā tirdzniecības ceļa "No varjagiem uz grieķiem" iedzīvināšanu mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā.


Pēdējā domes sēdē apstiprinātas arī plānotās projekta izmaksas - līdz 700 000 eiro. 630 000 eiro ir programmas finansējums, 35 000 eiro valsts dotācija, bet vēl 35 000 eiro - pašvaldības līdzfinansējums Projekta atbalstīšanas gadījumā pašvaldība garantēs priekšfinansējumu 60% apmērā - 420 000 eiro.


Jau vēstīts, ka projektu konkursā pašvaldība plāno piedalīties, sadarbojoties ar Polockas rajona izpilddkomitejas Sporta un tūrisma departamentu no Baltkrievijas. Projekta mērķis ir saglabāt un padarīt plaši pieejamas senā tirdzniecības ceļa "No varjagiem uz grieķiem" nemateriālās vērtības un vēsturisko informāciju, izveidojot unikālu tūrisma produktu - brīvdabas laivu parku ar seno laivu modeļiem un ekspozīciju par seno tirdzniecības ceļu.


Plānots, ka laivu parks atradīsies nekustamajā īpašumā "Gundegas-1" Daugavas krastā, apmēram 500 metru attālumā no estrādes, ceļā no Kokneses luterāņu baznīcas uz Kokneses viduslaiku pilsdrupām, aģentūrai LETA skaidroja pašvaldības pārstāve Sarmīte Rode.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Foto: koknese.lv

Portāls Radio1.lv sāņēma SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” 20 mediķu parakstītu atklāto vēstuli, kurā tie aicina pašvaldību tikties ar mediķu kolektīvu un skaidrot gaidāmās pārmaiņas slimnīcā. Vēstule tapusi, pēc vietējos plašsaziņas līdzekļos izskanējušās infomācijas, kāpēc tiek mainīta slimnīcas valde. Par šiem jautājumiem rakstīja un ziņoja visi vietējie mediji, vēstules autori, uzdodot jautājumus pavaldībai, kā piemēru izvēlējušies publicētos rakstus laikrakstā “Brīvā Daugava”. Atklāto vēstuli parakstījuši 20 mediķi, pielikumā foto ar mediķu parakstiem.

Radio1.lv lūdza atklāto mediķu vēstuli komentēt Jēkabpils domes vadībai. Komentāru sniedza Jēkabpils mēra vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa.

Publicējam mediķu atklāto vēstuli un Līgas Kļaviņas komentāru.

Atklātā vēstule

Par pārmaiņām slimnīcā

Pamatojoties uz vietējos medijos, tajā skaitā laikrakstā “Brīvā Daugava” š.g. 8.un 9. februāra numurā, izskanējušo informāciju par to, ka jaunajai pilsētas vadībai ir vīzija par savu kapitālsabiedrību attīstību un tostarp arī slimnīcas attīstības stratēģiju, vēlamies arī mēs paust savu viedokli, jo saprotams, ka izstrādājot savu kapitālsabiedrību jaunās attīstbas vīzijas pilsētas vadībai nav laika tikties ar katru no kapitālsabiedrībām, kaut arī slimnīca, kā teicis domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ir “viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrībām – gan sociālo un veselības jautājumu risināšanas ziņā, gan, protams, arī tādēļ, ka tā ir lielākais darba devējs no visām pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām”, tāpēc komunikācijai izmantojam saraksti avīzē, kā arī esam pateicīgi, ka pēc slimnīcas arodbiedrības uzaicinājuma tomēr esat piekrituši tikties ar slimnīcas kolektīvu 21.februārī.

Iepazīstoties ar presē izskanējušo informāciju esam neizpratnē par vairākiem jautājumiem:

Ja 8.februāra numurā rakstīts, ka pilsētas domei ir vīzija vai redzējums par slimnīcas attīstību, tad nākošās dienas numurā, atsaucoties uz to pašu informācijas avotu, teikts, ka redzējums jāsniedz jaunajai valdei. Tad par ko runājam – par slimnīcas attīstības vīziju vai slimnīcas pārvaldības sistēmas maiņu? No tekstā tālāk minētā nav saprotama, kāda tad tiek plānota jaunā slimnīcas pārvaldība. Kāda būs nākošā valde – sastāvoša no 2 vai 3 valdes locekļiem? Vai šie valdes locekļi vienlaicīgi izpildīs arī kādu amatu slimnīcā, kā tas bija līdz šim, saņemot tikai vienu atalgojumu vai valde pildīs tikai valdes funkcijas un amatus pildīs kādas citas personas? Kādi būs šie amati un vai arī uz tiem tiks izsludināts konkurss? Vai tādā gadījumā paredzama ievērojama administratīvās daļas paplašināšanās, kāds tam paredzēts finansējums? Šobrīd esam saņēmuši algas par janvāra mēnesi, jāteic, ka tās nebūt neatbilst veselības ministres solītajam atalgojumam veselības aprūpē. Kur tad radīsies finansējums un cik liels tas būs jaunajiem administrācijas darbiniekiem, un vai par piemēru tam tiks ņemts R.Ragaiņa pozitīvi vērtētā Gaiļezera slimnīcas pieredze? Turpinot par avīzē sniegto domes priekšsēdētāja viedokli par nākamo valdes priekšsēdētāju: “bet slimnīcas valdes priekšsēdētājam jāpārredz viss spēles lauks kopumā”. Piekrītam šim viedoklim, taču ar spēles laukuma redzēšanu vēl ir par maz, jāsaprot, kas šajā laukumā notiek, kā savstarpēji darbojas visa veselības aprūpes sistēma, kuru sastāda pacients, ārstnieciskais personāls, administrācija, Nacionālās veselības dienests, Veselības ministrija, veselības inspekcija, slimību profilakses un kontroles centrs un vēl vesela virkne institūciju, kuras nemitīgi dod norādījumus, kuri dažkārt mainās ne tikai pa mēnešiem, bet pa dienām un pieprasa neskaitāmas atskaites un rādītājus par slimnīcas darbību. Tāpēc nesaprotams 8.februāra numurā teiktais: “Cilvēki ir strādājuši ilgu laiku un strādājuši pēc savas sistēmas, kas kādreiz varbūt (?) bija atbilstoša, bet tagad ir mainījušies nosacījumi medicīnā un pakalpojumu sniegšanas nosacījumi un tad, iespējams, ir grūti pārorientēties uz jaunu sistēmu.” Jēkabpils reģionālā slimnīca ir definēta kā 4.līmeņa reģionālā slimnīca, tās darbību reglamentē Ministru kabineta Noteikumi Nr. 1529 un savstarpēji noslēgtie līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, kam pamatā ir Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu atbilstību. Viss augstāk minētais nosaka slimnīcas, kā valsts pasūtījuma izpildītājas darbības nosacījumus. Par kādu pašu ieviestu sistēmu iet runa? Tā nav privāta slimnīca, kurā iespējams izveidot savu noteiktu sistēmu. Arī šogad esam ieviesuši vairākus jaunus pakalpojuma veidus, bet arī tas notiek valstī noteiktā kārtībā. Runājot par pārorientēšanos varam teikt, ka esam gana fleksibili, nu kaut vai apskatot šī gada jautājumu ar dienas stacionāru. Janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr 1529, kuri noteica izmaiņas dienas stacionāra manipulācijās, kad bijām izanalizējuši esošo situāciju un pieņēmuši lēmumu kā darboties – ārsti bija saplānojuši 1.ceturkšņa darbu, saņēmām steidzamu infomāciju, ka atkal izmaiņas dienas stacionāra pakalpojumos, daļa manipulāciju, kuras tika izņemtas no saraksta ir atkal iekļautas sarakstā. Tā kā šogad dienas stacionāra pakalpojumus sniedzam 9 profilos, no kuriem 8 ir ķirurģiskia profila, atkal bija nepieciešama sniedzamo pakalpojumu veidu un apjoma korekcija. Vēl atsaucoties uz augstāk minēto par sistēmas maiņu, tad īsti par kādas sistēmas maiņu tiek domāts: palielināt administratīvo daļu vai varbūt mainīt slimīcas līmeni? Grūti iedomāties kā varētu paaugstināt šo līmeni, jo nākošais līmenis ir universitātes slimnīcas, taču iespēja pazemināt šo līmeni, veicot apzināti vai neapzināti dažādas izmaiņas slimnīcas darbībā, ir diezgan reāls pasākums. Paskatoties uz blakus pašvaldībām, ir iespaids, ka tās savas slimnīcas aizstāv, jo cik gadus runā, ka dažu slimnīcu tehniskais nodrošinājums īsti neatbilst valstī noteiktajiem standartiem, tomēr tās joprojām strādā, un tas nav noticis bez pašvaldības atbalsta.Tāpēc ļoti žēl, ka mūsu pašvaldība nevis cīnās par savas kapitālsabiedrības darbību, bet gluži otrādi, sniedz presē destruktīvus paziņojumus un zināmā mērā apvaino visu slimnīcas kolektīvu par sliktu darbu. 9.februāra avīzē publicēts Raivja Ragaiņa teiktais “ka neviens taču nav apmierināts ar to, kā ir slimnīcā”. Kas ir domāts ar šo “neviens”? Vai tie ir gandrīz 10 000 pacientu, kas ārstēti stacionārā vai 90 000 kas ārstējušies ambulatori, nerunājot par diagnostiskiem izmeklējumiem, kuri katrs savā profilā arī sniegti tūkstošos. Vai piemēram tas, ka pasaules bankas veiktajā novērtējumā 2017.gadā par Perinatālās palīdzības nodrošināšanu Latvijā, mūsu slimnīca ieguva visaugstāko novērtējumu, neliek Jums aizdomāties čik viss ir slikti”? Divus gadus pēc Dr. Ūdra iniciatīvas un ar domes un slimnīcas atbalstu notikusi labdarības akcija Dzīvo vesels, kuras laikā konsultēti un operēti daudz pacientu. Vai tas ir slikti?

Vai šis “neviens” ir ap 500 slimnīcā strādājošie darbinieki, kuri patiešām varētu būt neapmieerināti, jo valstī sludinātais – par šī gada lielajām mediķu algām vai labo e-veselības sistēmas darbību – realitātē neatbilst patiesībai?

Vai šis “neviens” ir veselības ministrijas pārstāvji, kuras ierēdņiem jau otrajā dienā pēc stāšanās darbā jau algu palielina par pusi no tikko noteiktā algas. Pret šādu sistēmu attiecībā uz medicīnas darbiniekiem arī mums nebūtu iebildumu.

Vai šis “neviens” ir mūsu pilsētas domes deputāti. Ja ir tāda neapmierinātība, tad kāpēc par to netiek informēta slimnīcas valde, kāpēc pilsētas vadība neierodas uz tikšanos ar lielāko darba kolektīvu, bet ierodas tikai tad, kad pēc pusgadu ilgušām dažādām baumām, kas sāk jau traucēt slimnīcas darbam, slimnīcas darbinieku arodbierība pati uzaicina uz tikšanos ar slimnīcas kolektīvu. Cik reižu pilsētas vadība ir tikusies ar slimnīcas valdi, kādi ir bijuši uzstādījumi darba uzlabošanai, kur tas ir ticis dokumentēts, kā ir notikusi šo uzstādījumu kontrole? Kā tad varēja nonākt tik tālu, ka “neviens” nav apmierināts, vai tad daļēji atbildība par notikušo nav jāuzņemas arī pilsētas vadībai?

Šobrīd ir nomelnots visa mūsu kolektīva līdzšinējais darbs. Varbūt tam ir pamatojums, tad neslēpiet to. Rodas iespaids, ka kāds(i) mērķtiecīgi vēlas nolemt Jēkabpils RS it kā dabīgai degradācijai. Tad jautājums: Kurš un kādā veidā atbildēs, ja tā notiks? Vai šādā negatīvā gaisotnē pasniegta informācija par mūsu slimnīcu veicinās jauno speciālistu piesaisti?

Atgriežoties pie konkursa, kā jau raksta sākumā minējām, nav skaidrs uz ko tiek izsludināts konkurss. Vai iespējams izsludināt konkursu uz divām vietām (kādām?) un “par trešo tad arī secināsim konkursa gaitā”? Tiek skaļi paziņots, ka līdzšinējā slimnīcas darbība ir nekur nederīga, vajadzīga jauna sistēma. Vai tas, ka dome šobrīd pat nezina uz cik vietām un kādām tiks izsludināts konkurss, un, ka vajadzības gadījumā lems vēl par citiem valdes locekliem ir jaunās sistēmas iezīmes? Pilsētas domei būtu lietderīgi zināt, ka slimnīcas statūtos ir noteikts, ka slimnīcas valde sastāv no trīs locekļiem, tātad konkurss ir jāizsludina uz trīs vietām. No avīzē rakstītā var secināt, ka pirmais valdes loceklis ieplānots “kā visa laukuma pārredzētājs, otrais būs”tā kā galvenais ārsts” un kas ir plānots šis trešais – labs, vajadzīgs vai cita veida cilvēks? Avīzē minēts: “pašlaik tiek izstrādāti profesionālie kritēriji valdes locekļu amata pienākumu pildīšanai, bet konkursa komisijā paredzēts piesaistīt Veselības ministrijas un nozares profesionālo asociāciju ekspertus”. Tas viss ir ļoti labi, taču nākotnē šai slimnīcā būs jāstrādā mums, un diez vai šie eksperti nesīs kādu morālu, nerunājot pat juridisku atbildību, neveiksmes gadījumā. Bet neveiksmju un kļūdu pietiek gan mums, gan arī ministrijai, tikai atšķirība ir tā, ka mums par kļūdām vienmēr jāatbild, vienmēr jārod vainīgais, ko sodīt, bet valsts mērogā, skatoties uz pēdējo laiku notikumiem, par kļūdām nav jāatbild nevienam. Protams, gribētos uzzināt, kādi būs šie cilvēki komisijā “kuriem uzticas visas valsts līmenī”.

Un nobeigumā absolūtu neizpratni izraisa priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas teiktais jautājumā par līdzšinējās valdes darbības beigšanu, ka “viņa rekomendētu R.Ragainim teikt, kā to dara minisrijās, ka mēs nevaram to ne apstiprināt, ne noliegt”. Tad rodas jautājums, kā strādā ministrijas, ja nav izpratnes par to, kas notiek un savukārt izbrīnu vairs nerada mūsu domes darbības stils. Varbūt sākt šo darbības un atbildības stilu piemērot arī attiecībā uz pacientiem: “Mēs nevaram ne apstiprināt, ne noliegt Jūsu saslimšanu vai diagnozi”. Jācer, ka pašvaldība akceptēs mūsu jauno darbības stilu, jo “vecā pašu izdomātā sistēma” taču ir novecojusi.

Sāksim strādāt ar jaunām metodēm.

Pielikumā SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” darbinieku arodbiedrības, nodaļu un kabinetu vadītāju paraksti.

Vēstuli parakstījuši:

1. Ķirurģijas nodaļa – Jānis Danevičs;
2. Traumataloģisjas nodaļa – Jurijs Krupenko
3. LOR-neiroloģijas nodaļa – Zita Daneviča;
4. Dzemdību-ginekoloģijas nodaļa – Andris Blimhens;
5. RAN vaītājs p.i. - Vera Grotkere;
6. PAC vadītāja - Inguna kalēja;
7. Bērnu nodaļas vadītāja – Aija Briška;
8. uzņemšanas nodaļas vadītājs – Imants Balodis;
9. 1 terpijas un tbc slimību nod.vadītāja – Sandra Zadināne;
10. Infekciju slimību nod.vadītāja - Ilga Upeniece;
11. laboratorijas vadītāja - Inguna Breikša;
12. 2 terapijas nod. vadītāja – Benita Aizpuriete
13. Uroloģijas nodaļas vadītāja – Baiba Bērziņa
14. Funkcionālās diagnostikas kab.vadītāja – Iraida Glušņonoka
15. Radioloģijas nod. vadītāja – Elita mazule
16. Fizikālās rehabilitācijas nod. vadītāja – Valentīna Skrodele
17. Dienas stacionāra ārsts – Līga Kalvāne;
18. Arodkomitejas pr-dētāja – Margarita Saveļjeva;
19. Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja – Dace Teilāne;
20. Asin kabineta vadītājs – Alevtīna Grinberga.

Domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas komentārs

Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu atklātajai vēstulei

Publicējam pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas komentāru uz pašvaldībā saņemto Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu atklāto vēstuli:

- Vispirms paldies Jēkabpils reģionālās slimnīcas dakteriem par viedokli un iesaistīšanos diskusijā par mums visiem svarīgu jautājumu – kādai būt un kā mainīties slimnīcai tuvākajā nākotnē. Ārstu parakstītajā vēstulē ir uzdoti daudzi nozīmīgi jautājumi un aktualizētas vairākas problēmas, ar ko būs jātiek galā gan pilsētas vadībai, gan konkursa kārtībā izvēlētajai jaunajai slimnīcas valdei. Varu teikt godīgi: man simpatizē arī atklātās vēstules asais tonis, jo jebkura reorganizācija un jebkuras nozīmīgas pārmaiņas neizbēgami rada arī dažkārt asas diskusijas. Un mēs noteikti no tām nevairīsimies.

Šobrīd nepievērsīšos katrā atklātajā vēstulē minētajam jautājumam: atbildes uz tiem lielākoties prasa nopietnāku analīzi un informācijas apkopošanu, par šiem jautājumiem runāsim 21. februārī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā plānotajā diskusijā, cenšoties maksimāli precīzi un atklāti gan prezentēt pilsētas vadības skatījumu uz slimnīcas nākotnes stratēģiju, gan atbildēt uz vēstulē aktualizētajām problēmām. Tieši tādēļ es aicinātu gan slimnīcas mediķus, gan darbiniekus apkopot savus jautājumus un argumentus, kurus tad arī atklāti izrunāsim tikšanās laikā nākamnedēļ. Un šajā sakarībā aicinu visus uz konstruktīvu dialogu, jo mēs visi taču saprotam, ka pārmaiņas slimnīcas darbā un vīzijā par slimnīcas nākotni ir nepieciešamas.

Domāju, ka mums visiem – gan slimnīcas mediķiem un personālam, gan pilsētas vadībai – mērķis ir viens: panākt, lai Jēkabpils reģionālā slimnīca strādātu labi un sniegtu maksimāli kvalitatīvus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa

 

Saistīta ziņa: Atkāpusies SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde

Page 1 of 717

Koncertieraksts

Aptauja

Vai uzticaties Latvijas banku sistēmai?