Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Krimināllietu, kurā kāda persona apsūdzēta par sevišķi cietsirdīgu slepkavību mantkārīgā nolūkā, Jēkabpils rajona tiesa turpinās skatīt 23.martā.

Šodien lietā tika pratināti liecinieki. Šo procesu plānots turpināt arī nākamajā tiesas sēdē.

Kā iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Una Rēķe, apsūdzētais, pie kura dzīvoja noslepkavotā persona, vēlējies izvairīties no turpmākiem materiāliem sadzīves izdevumiem, tādēļ nolēmis veikt noziedzīgo nodarījumu.

Dzīvības atņemšanas procesā, nolūkā sagādāt cietušajam fiziskas ciešanas, apsūdzētais rīkojies ar sevišķu cietsirdību, uzskata izmeklētāji.
Apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Radio1 jau ziņoja, ka 12.februārī Krustpils novadā Kūku pagastā, uz autoceļa Rīga-Daugavpils netālu no autobusa pieturas “Dreimaņi” notika automašīnas Audi A4 un Mazda 6 frontālā sadursme.

Šī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnā Mazda 6 bojā gāja 1954.gadā dzimusī sieviete un 1977.gadā dzimis vīrietis, bet trīs gadus veca meitenīte ar traumām ievietota Jēkabpils slimnīcā un tajā pašā dienā pārvesta uz Rīgu, kur mira operācijas laikā. Līdz ar to šajā avārijā gāja bojā trīs vienas ģimenes locekļi.

Slimnīcā nogādāts arī 1984.gadā dzimis vīrietis, kas parvietojās ar automašīnu Audi 4, kurš turpina ārstēšanos. Zināms, ka Audi 4 vadītājs, kurš izraisīja satiksmes negadījumu pie auto stūres bija sēdies vairāk nekā trīs promiļu reibumā.

Kriminālprocesa ietvaros policija skaidro notikušā apstākļus.

Arī bojā gājušo tuvinieki vēlas noskaidrot, kas notika avārijas brīdī. Tāpēc tiek aicināti atsaukties traģiskās avārijas aculiecinieki. Ja kāds 12.februārī ir redzējis traģiskos notikumus uz autoceļa Rīga – Daugavpils Krustpils novada Kūku pagastā, lūdzu zvanīt vai rakstīt sms uz tālruņa numuru 26611897.

 

Saistītas ziņas: Autoavārijā Kūku pagastā bojā gājuši divi cilvēki, cietis trīs gadus vecs bērns

Avāriju ar trim bojā gājušajiem Krustpils novadā izraisījušais šoferis bijis vairāk nekā trīs promiļu reibumā

Līvānu novada domes mājaslapā sociālajā vietnē facebook.com publicēta informācija, ka pabeigti būvniecības darbi Līvānu peldbaseinā un publicēti foto.

Lūk, ieraksts Līvānu novada mājaslapā: "Būvniecības darbi Līvānu peldbaseinā pabeigti! Tagad gaidīsim Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu un objekts tiks nodots ekspluatācijā, un laipni uzņems visus peldētgribētājus! Moderni, krāsaini un mājīgi iekārtotais objekts sagaidīs ar lielo baseinu un mazo bērnu peldbaseinu, burbuļvannu, SPA zonu ar saunu un tvaika pirti, un auksto baseinu. 23.februārī ar paveiktajiem darbiem baseina būvniecībā SIA "Jēkabpils PMK" būvnieki iepazīstināja pašvaldības vadību un objekta realizācijā iesaistītās personas!"

Foto: Līvānu novada dome/facebook.com

Ar portālu Radio1.lv sazinājās Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens, lai izteiktu savu viedokli un atklātu viņa rīcībā esošos faktus par šķeldas kvalitāti, kas tiek piegādāta SIA “Jēkabpils siltums” katlumājām. Kaspars Ģirģens uzsver, ka informācija, kādu masu medijiem sniedzis deputāts Mārtiņš Svilis, nav atspoguļota korekti.

Piedāvājam iepazīties ar Kaspara Ģirģena viedokli.

“Lai objektīvi izvērtētu šķeldas kvalitāti ir nepieciešams iepazīties ar Jēkabpils siltums piegādes līguma noteikumiem, ko diemžēl, Mārtiņš Svilis, nav veicis. Faktiski tiek noklusēti būtiski laboratorijas konstatētie dati, nesalīdzinot tos ar līguma noteiktajiem šķeldas kvalitātes specifiskiem kvalitātes kritērijiem, no kā secināms, ka tiek maldināti iedzīvotāji.

Šķeldas piegādes līgumā minēts:

Nav pieļaujami mehāniskie piejaukumi (ēveļskaidas, zari un citi koksnes pārstrādes atlikumi, smiltis.

Paraugā Nr. 2. un Nr. 5. konstatēti zari un tumši piemaisījumi(smiltis, zeme). Tvaika ielas katlu mājas šķeldas katli tiek bojāti, un nepieciešami papildus resursi, lai attīrītu katlus no smiltīm.

Pieļaujamais mitrums līdz 50%.

Paraugā Nr.1. 48%, Nr.2. 51,3 %, Nr.3. 53,3%, Nr. 4. 51,8%, Nr.5. 57,6%. Jēkabpils siltumam jāizlieto papildus resursi, lai izžāvētu šķeldu.

Šķeldas frakcijas lielums no 10-50 mm. Zari un biomasas paņemtie paraugi neiekļaujas šajos rādītājos.

Starp labo šķeldu un slikto šķeldu cenas atšķirība sastāda 14 EUR un 13,50 EUR par berkubu jeb 3,58 % atšķirība.

Siltumatdeve biomasai sastāda 16% zemāka un pelnu saturs sastāda 21,58% no kopējās masas jeb 25 reizes lielāks kā labajai šķeldai.

Pēc sniegtās informācijas ir secināms, ka domes sēdē uzrādītā šķelda neatbilst piegādes nosacījumiem un šādai cenai.

Šobrīd pilsētas iedzīvotāji neizjūt savos rēķinos šīs nekvalitatīvās šķeldas straujo cenas palielinājumu no 9 EUR uz 14 EUR, jo ir noteikts tarifs. Šie procesi atsauksies uz vēlāku laiku, kad tiks sniegts pieprasījums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā pēc finanšu palīdzības kā 2017. gadā no pilsētas budžeta/iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem iepludinot 100 000 EUR parāda nomaksai. Tāpat mazāki finanšu resursi paliek projektu realizācijai un pastāv liela varbūtība, ka tarifs būs jāpaaugstina.

Tomēr vairāk mani pārsteidz pilsētas vadības un deputātu nostāja. Mēs visi esam ievēlēti, lai darbotos pilsētas iedzīvotāju interesēs un šāda veida publiska komunikācija nenotiktu, ja mums būtu kopējs mērķis – aizstāvēt un cīnīties par Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju interesēm.

Mārtiņam Svilim ieteiktu iepazīties ar piegādes līgumu un izmantot iespēju pēc līguma punkta pieprasīt piegādātājam segt testēšanas rezultātu izmaksas, jo šķeldas kvalitātes neatbilst līguma kvalitātes prasībām.

Kaspars Ģirģens”

Saistīta ziņa: Šķeldas paraugi atbilst rādītājiem un nodrošina pietiekamu siltumatdevi Jēkabpils katlumājās

Avāriju ar trim bojā gājušajiem Krustpils novada Kūku pagastā izraisījušais automašīnas "Audi A4" vadītājs, 1984.gadā dzimis vīrietis bijis vairāk nekā trīs promiļu alkohola reibumā, portālu Radio1.lv informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece.

Policija vērsās tiesā ar lūgumu piemērot aizdomās turamajam drošības līdzekli - apcietinājumu, kurš tiesā tika noraidīts. Vīrietim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Sāktajā kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Jau vēstīts, ka 12.februārī plkst.13.30 Kūku pagastā uz autoceļa Rīga-Daugavpils notika automašīnu "Audi A4"un "Mazda 6" frontāla sadursme. Šī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā automašīnā "Mazda 6" bojā gāja 1954.gadā dzimusī sieviete un 1977.gadā dzimis vīrietis, bet trīs gadus veca meitenīte ar smagām traumām tika ievietota slimnīcā. 1984.gadā dzimis vīrietis, kas vadīja automašīnu "Audi 4", arī ar smagām traumām tika nogādāts slimnīcā.

Neskatoties uz ārstu centieniem, meitenīte no gūtajām traumām slimnīcā mira.

Bez pagātnes nav nākotnes. 22. martā plkst. 16:00 Jēkabpils pilsētas bibliotēkā tiks demonstrēta režisores Ingas Nesteres dokumentālā filma „Mēs atgriezāmies”. Ieeja uz filmas seansu bez maksas.

1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta naktīs Latvijā liktenis ievilka smagas rētas tūkstošiem cilvēku sirdī un dzīvē. Šajās divās naktīs daudzu māju durvis tika atvērtas ar čekistu zābaku spērieniem, un toreiz vēl mazus bērnus, kopā ar mātēm, tēviem, brāļiem, māsām un vecvecākiem, sasēdināja lopu vagonos un aizveda uz Sibīriju. Šo bērnu vidū bija arī četras meitenes – kurzemniece Gaida Kalniņa, latgaliete Beāta Ločmele, zemgaliete Brigita Kaukule un vidzemniece Nita Matvejeva. Viņas visas nonāca Sibīrijā, taču skarbajos apstākļos izdzīvoja un atgriezās, lai vēstītu par komunistisko genocīdu nākamajām paaudzēm.

Dokumentālā filma ir stāsts par katru no viņām un viņu ceļu uz Sibīriju un atgriešanos Latvijā. Tas ir stāsts par četru dzimtu mājām, kas tika zaudētas un atgūtas. Tas ir arī stāsts par to, kā varētu būt bijis, kā uzplauktu un attīstītos šīs saimniecības un ģimenes, ja rupja sveša vara neiejauktos visu izpostot. “Mēs atgriezāmies” vēsta par lielu mīlestību pret savu dzimto vietu, Latviju un ģimeni, par spēju mīlēt un, par spīti visam, dzīvot tālāk ar gaišu skatu nākotnē.

Radošā komanda: režisore Inga Nestere, operatori – Ģirts Spēlmanis, Ivo Buģis, Kristians Kevrelis, komponists – Vilnis Punka, aizkadru tekstu autore – Sandra Mikanovska, aizkadra balss – Agnese Vasermane, skaņu ieraksts – filmu studijka “Ģilde”, producents – filmu studija “Sī & Mī”.

Foto: Kristians Kevrelis

Piektdiena, 23 Februāris 2018 07:22

Pavasarī Jēkabpilī būs liels plūdu risks

Spēcīgais sals palielinājis risku, ka pavasarī Jēkabpilī un vietām citviet Latvijā būs lieli plūdi.


Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumiem Daugavā pie Jēkabpils tilta ir divus trīs metrus biezs vižņu slānis, ko sedz aptuveni 20 centimetru bieza ledus sega.


Vižņu sastrēgums Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Līvāniem izveidojās janvārī, mēneša beigās ūdens līmenis Jēkabpilī sasniedza augstāko atzīmi pēdējos gados. Kopš tā brīža ūdens līmenis pazeminājies par 1,8 metriem, bet ledus daudzums upē ir pieaudzis.


Ja pavasarī strauji atnāks siltums un līs lietus, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pārsniegs kritisko atzīmi, izraisot lielākos plūdus daudzu gadu laikā.
Liels plūdu risks būs arī Pļaviņās, kā arī vietām citviet Daugavas krastos.


Pēdējo gadu plašākie pali iespējami arī Lielupē, tajā skaitā apdraudēta Jelgava, jo augšpus pilsētas saglabājas ledus sastrēgums.


Tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāms bargs sals, ledus kļūs biezāks, aukstums turpināsies martā. Visticamāk, pali nesāksies agrāk kā marta otrajā pusē; iespējams, pali būs tikai aprīlī.


Pēc pagājušā gada lielajām lietavām visā valstī saglabājas paaugstināts plūdu risks. Stipra lietus gadījumā upes var pārplūst visur - ne tikai ledus sastrēgumu vietās.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Foto:jekabpils.lv

Aknīstes novadā pašvaldības grants ceļu posmus pārbūvēs VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Jēkabpils ceļu rajons, SIA "PMCI" un SIA "DSM Meistari", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.


Iepirkumu par tiesībām veikt pašvaldības grants ceļu pārbūvi izsludināja Aknīstes novada pašvaldība, savus piedāvājumus tam iesniedza pieci pretendenti.
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" iepirkumā ieguva tiesības pārbūvēt ceļu "Lupīnas - Birzniekli" un "Rīti - Vecozoli" posmus Asares pagastā. Savukārt Gārsenes pagastā ceļa "Gārsene - Bajāri" posmu pārbūvēs SIA "PMCI", bet ceļa "Gārsene – Jaunmuiža - Irbes" posmu - SIA “DSM Meistari”.


Visu minēto ceļa posmu pārbūves kopējās izmaksas ir 512 144 eiro.


"Latvijas autoceļu uzturētājs" ir valsts akciju sabiedrība, kas 2016.gadā strādāja ar 64 482 857 eiro apgrozījumu un 2 021 318 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.


Evai Čerņavskai un Ivo Afanasjevam piederošā Rīgā reģistrētā ceļu un tiltu būves un uzturēšanas SIA "PMCI" 2016.gadā strādāja ar 770 648 eiro apgrozījumu un 9037 eiro peļņu, nodarbinot sešus strādājošos.


Savukārt Sergejam Azubinam piederošā Daugavpils novadā reģistrētā ceļu un tiltu būves un uzturēšanas SIA "DSM Meistari" apgrozījums 2016.gadā bija 1 070 236 eiro, bet peļņa - 15 059 eiro. Uzņēmums nodarbināja 24 strādājošos.

materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes.


Tuvākajā naktī, līdzīgi kā naktī uz trešdienu, vietām valstī, kur ilgāk saglabāsies skaidras debesis, termometra stabiņš noslīdēs nedaudz zem -20 grādu atzīmes. Naktī uz piektdienu valsts austrumos sals var pastiprināties līdz -25 grādiem.


Piektdien valsti sasniegs neliels ciklons no Baltijas jūras, tā ietekmē gaidāms sniegs, vietām snigs stipri un, pieaugot vēja ātrumam, arī nedaudz putinās. Brīvdienās būs maz nokrišņu, vienīgi novados pie Rīgas jūras līča rietumiem var sagaidīt stiprāku snigšanu, un valsts lielākajā daļā spīdēs saule.


Sagaidāms, ka brīvdienu naktis un rīti daudzviet būs aukstāki par -20 grādiem, dienas laikā gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par -6..-11 grādiem.
Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem. Liels un ilgstošs sals gaidāms visā Latvijā.


Visticamāk, februāra beigās un martā tiks pārspēti daudzi aukstuma rekordi. Šis aukstuma vilnis, ņemot vērā gan sala stiprumu, gan ilgumu, kļūs par vienu no lielākajiem pēdējās desmitgadēs.


Visu Rīgas līci pārklās ledus, sāks aizsalt arī atklāta jūra.

Foto: jekabpils.lv

Ar Radio1.lv sazinājās Jēkabpils Goda pilsone, rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte un sacīja, ka pie Krustpils saliņas esošajā attekā ziemo 19 gulbji, kuriem nepieciešama palīdzība. Starp tiem daudzi esot jauni putni, vēl ar pelēkas nokrāsas spalvu, acīmredzot vēls gulbju ģimenes perējums. Tāpēc visticamāk tie nav spējuši aizlidojuši uz siltākām ziemošanas vietām.

Ūdenim aizsalstot, putniem paliek arvien mazāks laukums, kur peldēt. Bada nāve tiem nedraudot, lai arī tas netiek atbalstīts no vides speciālistu puses, tomēr daudzi jēkabpilieši ikdienu dodas uz Krustpils saliņu, lai pabarotu putnus. Anna Skaidrīte Gailīte bija satraukusies, ka aizsalstot lāmai, kurā putni peld tie paliks uz ledus un tas nozīmē putnu bojāeju. Krustpils saliņā esot novērotas lapsas, kas nebaidoties klejot pat gaišā dienas laikā un ja putnus nesargās ūdens, tie lapsām kļušot par vieglu laupījumu. Anna Skaidrīte Gailīte sacīja, ka būtu labi, ja kāds ievērojot visus drošības līdzekļus, varētu aizkļut līdz putniem un izcirst lielāku āliņģi, kurā tie peld.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieci sociālajos jautājumos Līgu Kļaviņu un informēja par radušos situāciju. Viņa sacīja, ka šo situāciju parrunās ar pašvaldības uzņēmuma SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pārstāvjiem, kas, iespējams, šadā situācijā varētu līdzēt.

Sazinājāmies arī ar VUGD Jēkabils brigādes komandieri Dzintaru Cvilikovski, kura dienests ziemā bieži tik saukts glābt it kā ledū iesalušus gulbjus. Šis gan ir cits gadījums. Viņš sacīja, ka vēl ne reizi neesot bijis gadījuma, kad putns tiešām iesalst ledū. Visos gadījumos, kad glābēji saukti, tiem tuvojoties putni aizlidojuši. Tikai vienā gadījumā gulbis palicis uz vietas, jo viņam kāja bija sapinusies ūdens tilpē iemestajā tīklā. Dzintars Cvilikovskis piebilda, ka arī šajā gadījumā putniem iesalšana nedraudot un arī lapsa tik viegli putnu, kas tuvojoties uzbrucējam var pacelties spārnos, nenoķers. Viņš piebilda, ka vesels putns spēj gan aizlidot, gan izdzīvot ziemas apstākļos, ja palicis šeit ziemot. Savukārt, viņaprāt, skumt un satraukties par tiem, kas nespēj kāda iemesla dēļ izdzīvot un iet bojā nevajadzētu, jo dabai esot savi likumi un eksistējot dabīgā atlase, izdzīvo spēcīgākie.

Vides speciālisti norāda, ja gulbji sākti barot, tas jādarot visu ziemu, jo to piebarošanas pārtraukšana, vai retāka to piebarošana var novest putnus pie bojāejas.

Page 1 of 717

Koncertieraksts