Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jaunā valde, tiekoties preses konferencē ar vietējiem masu mediju pārstāvjiem, prezentēja paveikto pirmajās simts dienās un iezīmēja tuvākā un tālākā nākotnē veicamos darbus. Preses konferencē piedalījās Jēkabpils mērs Raivis Ragainis un mēra vietniece Līga Kļaviņa.

Lai darbi ritētu raiti, jaunā valde sadalījusi atbildības jomas. Valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš atbild par attīstību, stratēģijas plānošanu un īstenošanu un finansiālo vadību, galvenais ārsts - Andrejs Miļčevskis – par ārstniecības procesu, tā pilnveidošanu un jaunu speciālistu piesaisti, bet valdes locekle Inna Budovska – par iekšējo un ārējo komunikāciju, klientu apkalpošanu un rezidentu piesaisti darbam slimnīcā.

Ieviestas jaunākās tehnoloģijas

Inna Budovska informēja, ka ieviests vienotais tālrunis ar IVR (intelligent voice recording) sistēmu un panākts tas, lai reģistratūra vienmēr sazvanāma. Slimnīcas jaunais vienotais tālrunis ir 62203333. Ieviesta rindu mašīnas sistēma un pos termināli jeb iespēja norēķināties ar maksājumu karti visās reģistratūras kasēs gan poliklīnikā, gan slimnīcā, lai pacientiem vienmēr būtu iespēja norēķināties ar karti. Ir izveidota e-pieraksta sistēma, kas dod iespēju pacientiem pierakstīties pie ārsta elektroniski no mājām, nenākot uz poliklīniku. Uzsākta klientu apkalpošanas kvalitātes standartu izstrāde un ieviesta jauna darbavieta – vecākā reģistratore/klientu apkalpošanas speciāliste, un sadarbībā ar viņu top standarts ar mērķi panākt profesionālu personāla saziņu ar pacientiem. Turklāt, ir izstrādāta arī jauna slimnīcas mājas lapa – www.jrslimnica.lv, kas dod iespēju elektroniski pierakstīties pie speciālistiem, atstāt atsauksmes vai sūdzības, kā arī sniedz pacientiem visaktuālāko informāciju par pieņemšanas laikiem un slimnīcas jaunumiem.

Optimizē saimniecību un meklē jaunus speciālistus

Sarunā ar žurnālistiem SIA “Jēkabpils slimnīca” valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš stāstīja, ka notiek darbs pie slimnīcas katlumājas pilnīgas automatizācijas. Izveidota mājaslapa iekšējai lietošanai, kas domāta saimnieciskajiem darbiniekiem un ārstniecības speciālistiem iekšējai komunikācijai. Piemēram, tā darbojas arī kā saimniecisko darbu uzskaites žurnāls, kur darbinieki var reģistrēt problemātiskās saimnieciskās lietas, kur nepieciešami remonti vai uzlabojumi, tāpat var reģistrēt darbu apjomu, izpildes termiņus un nepieciešamos resursus. Optimizēta arī liftu apkalpošana. Līdz šim trīs slimnīcas modernie lifti apkalpoti ar liftnieku palīdzību, tagad tādu nav, jo viss darbojas automatizēti. Gvido Liepiņš uzsvēra, ka valdes prioritāte un lielākā vērtība ir slimnīcas darbinieki. tāpēc arī abiem liftniekiem piedāvāts cits darbs slimnīcā. Kā vēl vienu veikumu Gvido Liepiņš minēja izveidoto vienoto operācijas blokā plānoto operāciju kalendāru, kas elektroniski pieejams iekšējai lietošanai domātajā vietnē un palīdz efektīvi plānot operāciju darbu. Tika aprīkota mazā operāciju zāle dienas stacionārā, kas dos iespēju veikt mazās ķirurģiskās operācijas un manipulācijas. Tiek strādāts pie pacientu plūsmu sadales starp ambulatoro un stacionāro daļu, lai maksimāli efektīvi izmantot esošos resursus un uzlabot pakalpojumu pieejamību pacientiem. Stacionāra pacientiem ir jāsaņem kvalitatīva aprūpe, turklāt ambulatorajiem pacientiem jābūt iespējai saņemt pakalpojumu poliklīnikā, nenākot uz slimnīcu. Kā piemērs, tika panākts, lai pārsiešana būtu pieejama pacientiem poliklīnikā visas dienas garumā.

Inna Budovska informēja par darbu jaunu speciālistu piesaistē. Jau esot izvērtēta esošā situācija un izveidots saraksts ar aktuālajām specialitātēm, kādas trūkst visvairāk, lai varētu piesaistīt rezidentus. Inna Budovska norādīja, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma ne tikai Jēkabpilī, bet gandrīz visos Latvijas reģionos. Līdz ar to, esošais personāls ir pārslogots. Jaunā valde izvērtējusi esošo personāla situāciju un izveidojusi sarakstu ar aktuālajām vajadzībām. Galvenais ārsts Andrejs Miļčevskis sacīja, ka Jēkabpils slimnīcai vajadzīgi – urologs, divi neirologi, kardiologi, anesteziologi, rehabilitologi, gastroenterologs – endoskopists, ķirurgs, traumatalogs, radiologs. Daži no šiem speciālistiem jau ir pašvaldības stipendiju programmas dalībnieki un, beidzot studijas un praksi, nāks darbā uz slimnīcu, citi tiek meklēti. Jau šogad slimnīcā darbu uzsāks paliatīvās aprūpes speciālists, būs ķirurgs, nākošgad - kardiologs un urologs un divi neirologi – viens 2020. un otrs 2021. gadā. Ar Andreja Miļčevska palīdzību tiek veiktas pārrunas ar speciālistiem par darbu Jēkabpils slimnīcā.

Valdes mērķis ir turpināt aktīvi sadarboties ar augstskolām jauno ārstu piesaistē aktuālākajās specialitātēs, kā arī veikt pārrunas ar sertificētiem speciālistiem par iespējamo sadarbību. Inna Budovska norāda, ka tiek veidota sadarbība ar augstskolām, šobrīd ar Stradiņa universitāti, kas sola palīdzēt nodrošināt slimnīcu ar nepieciešamajiem speciālistiem.

Tāpat sadarbībā ar pašvaldību sliemnīcas valde risina jautājumu par dzīvokļu fonda nodrošināšanu jaunajiem speciālistiem, kas nāks strādāt uz Jēkabpils slimnīcu. Gvido Liepiņš informēja, ka dzīvoklis jau piešķirts jaunajai kardioloģei. Gan pirmajā gadījumā bijuši arī savi sarežģījumi, bet pašvaldība esot gatava sniegt atbalstu un nodrošināt speciālistus ar izremontētiem dzīvokļiem. Gvido Liepiņš žurnālistiem apgalvoja, ka slimnīcas valdei ir vienošanās ar Jēkabpils domi, ka dzīvokļus piešķirs visiem jaunajiem ārstiem, pat ja tādi būtu vairāki desmikti.

Poliklīnikas ceturtajā stāvā būs acu klīnika

Gvido Liepiņš stāstīja arī par uzsākto ERAF projekta īstenošanu, kas saņemts mantojumā no iepriekšējās vadības un paredz poliklīnikas un uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju. Jaunās valdes redzējums ir poliklīnikas projekta izstrāde atbilstoši modernākajām tendencēm, ar skatījumu uz nākotni. Līdz ar to izvērtēts kabinetu iespējamais noslogojums, lai optimizētu telpu izmantošanu un uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Projektētāji šos jautājumus risina kopā ar medicīnas tehnologu Gintu Cīruli. Pēc jaunās valdes iestāšanās amatā projekts tika papildināts ar acu klīniku poliklīnikas telpās - ceturtajā stāvā. Acu klīnika plānota kā vienīgā klīnika reģionā, kas sniegs valsts apmaksātos pakalpojumus oftalmoloģijā, tai skaitā glaukomas un kataraktas operācijas. Jēkabpilī darbu sāks jauna speciāliste, kas veiks acu operācijas, kā arī operēs jēkabpiliešiem jau zināmā oftalmoloģe Ilona Mitre.

Tāpat arī izmaiņas piedzīvos citas poliklīnikas nodaļas. Patlaban sabiedrībā vislielākās diskusijas raisījusi iecere Bērnu poliklīniku pārvietot uz otrā stāva telpām. Māmiņas protestē, ka otrā stāva gaiteņi ir šaurāki un nevarēs tur ērti iebraukt ar ratiņiem. Tāpat arī problemātiska būs nokļūšana otrajā stāvā ar liftu.

Gvido Liepiņš sacīja, lai izvairītos no infekcijām, iebraukšana ar ratiņiem no ielas poliklīnikā neesot vēlama, tāpēc tioek plānots visu sakārtot tā, lai pilnībā būtu izslēgta nepieciešamību iebraukt ar ratiņiem poliklīnikā - pediatrijas nodaļas telpās. Ir paredzēts izveidot speciālu ratu telpu pirmajā stāvā, kur māmiņām atstāt ratus un tālāk bez tiem ar mazuli doties pie ārsta. Viņš gan piebilda, ja kāda māmiņa nbegribēs atstāt ratus, bet ar tiem doties līdz ārsta kabinetam, tas netiks liegts. Lai pārvietošanās būtu ērtāka, paredzēt ierīkot daudz plašākus liftus nekā ir šobrīd. Uz pašreizējām bērnu poliklīnikas telpām pārvietos DEAK, jo tā atrašanās augšējā stāvā apmeklētājiem nav ērta. Uz darba nespējas komisiju dodas pacienti, kuriem bieži vien ir problēmas ar pārvietošanos un komisijas atrašanās pirmajā stāvā ir pretīmnākšana šiem pacientiem.

Strādā pie kontroles un datu apkopošanas

Gvido Liepiņs sacīja, ka līdz šī gada beigām paredzēts nodrošināt diktofona centra darbu, kas domāts, lai kvalitatīvi ievadītu sistēmā pacientu datu un slimības vēstures, tā arī atvieglojot vecāko māsu darbu, un būs domāts arī dakteriem. Otrkārt, paredzēts izstrādāt risinājumu kā piedzīt debitoru parādus, lai pacientu reģistratori varētu strādāt ar pacientiem, kuri ir parādā slimnīcai un mazinātu pacientu parādu apjomu. Tāpat jāstrādā pie zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanas, kas mazinās viltotu zāļu nokļūšanas iespēju slimnīcā. Uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad Jēkabpils slimnīcā nonākušas viltotas zāles, Gvido Liepiņš skaidroja, ka no nākamā gada 9. februāra stājas spēkā Eiropas Savienības regula, kas paredz papildu standartu ieviešanu, lai nodrošinātos pret viltotu zāļu izplatīšanu. Tādi gadījumi Eiropas Savienībā ir bijuši. Uz katra zāļu iepakojuma būs kods, ko ieskenēs, un tas nozīmēs, ka otrs tāds kods nekur nevar parādīties, jo tad tas būs viltojums.

Gvido Liepiņš sacīja, ka ieviesīs kvotu izpildes sistēmas kontroli. Tas būs analītisks rīks, kas dos iespēju kontrolēt ārstniecības kvotu izpildi vai neizpildi, kā arī saņemtā valsts finansējuma atbilstību tai, lai varētu izvērtēt savu situāciju katrā no ārstniecības jomām un uzlabot tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams. Gvido Liepiņš solīja, ka līdz gada beigām visiem pacientiem būs iespēja izmeklējumu rezultātus saņemt e- pastā, ievadot norādīto kodu. Tas dos ātrāku piekļuvci izmeklējumiem arī ārstiem un speciālisteim. Tāpat arī līdz gada beigām iecerēts ieviest zāļu un medicīnas preču norakstīšanu uz pacientu. Gvido Liepiņš uzsvēra, ka tas uzlabos ārstniecības procesa kvalitāti, lai ārstniecība pret pacientu notiktu korekti un tā, kā to ir nozīmējis ārsts. Jo, rakstot ordinācijas vairākkārt uz papīra, var kļūdīties. Varēs arī operatīvi kontrolēt zāļu un medicīnas preču patēriņu un derīguma termiņu. Vienotu risinājumu ieviesīsim radioloģijas izmeklējumiem, atsakoties no «DataMed» sistēmas ārpakalpojuma. Tas pacientiem dos iespēju visus izmeklējumus turpmāk apskatīt e- veselības sistēmā, kur šobrīd tie visi nav pieejami. Gvido Liepiņš norādīja, ka turpinās arī kvalitātes vadības sistēmas izstrādi un ieviešanu.

Jaunā valde algu jautājumā pagaidām nav iedziļinājusies

Radio1.lv preses konferencē slimnīcas jaunajai valdei jautāja vai ir domāts arī par medicīnas darbinieku pamatalgas palielināšanu, jo Jēkabpils slimnīca bija to nedaudzo vidū, kur paaugstinot pamatalgas medicīnas darbiniekiem visā valstī, nepietika naudas mediķu algu paaugstināšanai. Gvido Liepiņš un arī pārējie valdes locekļi atzina, ka pie šī jautājuma nav ķērušies un nav lietas kursā par algu jautājumu. Gvido Liepiņš solīja noskaidrot algu jautājumu un tad sniegt savu skatījumu šajā jautājumā. Tāpat arī tyika solīuts izvērtēt slimnīcas lielās parādsaistības un informēt par to veidošanās iemesliem un soļiem parādsaistību samazināšanā. Gvido Liepiņš piebilda, ka Latvijā ir slimnīcas, kas strādā ar peļņu, tāds esot arī Jēkabpils slimnīcas jaunās valdes mērķis, panākt, ka Jēkabpils slimnīca izkļūst no parādsaistībām un strādā ar peļņu.

 

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka vakar Jēkabpilī noticis satiksmes negadījums, kurā cietis gājējs.

Ceturtdien ap pulksten septiņiem vakarā 1955.gadā dzimis autovadītājs, braucot pa Rīgas ielu Jēkabpilī uzbrauca gājējam, 1965.gadā dzimušam vīrietim. Cietušais nogādāts Jēkabpils slimnīcā. Policijas rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka gājējs šķērsoja brauykti neatļautā vietā. Notiek izmeklēšana.

Savukārt ceturtdien pusdienlaikā Jēkabpilī, Rīgas ielā pie veikala nozagts velosipēds. Notiek Izmeklēšana.

Bet ceturtdien ap pulksten pieciem pēcpusdienā Jēkabpilī, neretas ielā, 1976.gadā dzimis vīrietis alkohola reibumā vadīja automašīnu CHEVROLET AVEO un uzbrauca priekšā stāvošai NISSAN PRIMASTAR, kuru vadīja 1991.gadā dzimusī. Bojāts transports.

Jēkabpilī pabeigta tirdzniecības nojumju būvniecība Rīgas ielā, kas izmaksājusi 15 201 eiro. Kopumā izbūvētas astoņas tirgus nojumes, kurās katrā būs vieta diviem tirgotājiem.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem preses konferencē informēja, ka pagājušajā nedēļā Krustpils tirdziņā Rīgas ielā laukumā pie tilta pār Daugavu uzsākta jauno tirdzniecības solu ar nojumēm uzstādīšana. Pašvaldība uzsākusi tirdziņa labiekārtošanu, izvietojot apjumtus tirdzniecības galdus un sienu to aizmugurē, lai tirgotāji būtu pasargāti no lietus un arī pircējiem būtu ērtāk iepirkties. Sākotnēji bija iecere par vairāk nekā 10 jaunu tirdzniecības vietu ierīkošanu, taču atbilstoši piešķirtajam finansējumam ir izgatavoti astoņi apjumti galdi ar aizmugurējo sienu.

Raits Sirmovičs stāsta, ka tie ir divvietīgi, tātad iespēja tos izmantot varētu būt 16 tirgotājiem. Ja nu kādam piedāvājuma klāsts ir plašāks, viņš galdu varot aizņemt viens. Vietu izmantošana ir pašu tirgotāju ziņā. Tāpat pagaidām būs iespēja izmantot jau esošos solus, kas tiks izvietoti brīvajā vietā blakus, jo tirgotāju Krustpils tirgū ir krietni vairāk nekā izvietotās nojumes. Tirgošanās jaunajās tirdzniecības vietās būs pēc pricipa, kurš pirmais ar preci atnāca, tas vietu aizņēma. Nebūs iespējas vienam tirgotājam rezervēt sev kādu no nojumēm patstāvīgi.

Jēkabpils domē, diskutējot par jauno tirdzniecības vietu labiekārtošanu, deputāti uzdeva jautājumu vai arī turpmāk būs iespēja izmantot arī savus galdus, kā to līdz šim ir darījuši tirgotāji. Jēkabpils mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko sacīja, ka to nedrīkstēs darīt. Taču tirdzniecība no automašīnām būs atļauta.

Deputāte Kristīne Ozola ierosināja, ka vismaz šajā sezonā ir jāatļauj tirgotājiem izmantot arī savus galdus tirdzniecībai, jo jaunajās nojumēs visiem tirgoties gribētājiem vietas nepietiks.

Arī deputāts Aigars Nitišs atbalstīja šo ierosinājumu, piebilstot, kamēr pašvaldība nav nodrošinājusi nojumes visiem tirgoties gribētājiem, ir jāatļauj tirgoties no vecajiem tirdzniecības galdiem.

Lai uzlabotu tirgotāju ērtības, tuvākajā teritorijā pie tirdzniecības vietām Rīgas ielā tiks novietots moduļtipa labierīcību konteiners. Piesaistot projektu finansējumu, nākotnē plānots turpināt attīstīt tirdzniecības vietu - labiekārtot teritoriju un papildināt to ar jaunām nojumēm.

Tirdzniecības vietas labiekārtošanas darbus veica SIA "Ošukalns celtniecība". Kopējās izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli ir 15 201 eiro.

Foto: jekabpils.lv

 

Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir izsludinājusi publisko apspriešanu par četru sudrabvītolu ciršanu Kena parka dīķa krastā.

Pašvaldības preses konferencē, tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem, Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs sacīja, ka paredzēta Kena parka dīķa krastu pārbūve. Iecerēts padziļināt dīķi, izlīdzināt krastus un nodrošināt, ka tajā ir vienmērīgs ūdens daudzums visos gadalaikos. To paredzēts panākt, izmantojot cauruli, savienot Kena parka dīķi ar Daugavu. Caurule tiks vilkta no Kena parka dīķa gar pļavas krastu, kas atrodas starp Dambja un Viestura ielām un caur Daugavas dambi līdz upei, kur atradīsies neliela sūknētava, dīķa līmeni regulēs regulators, kas vasaras sausajā laikā to papildinās ar Daugavas ūdeni.

Raits Sirmovičs sacīja, ka paredzēta krastu izlīdzināšana un jaunu stādījumu ierīkošana. Viņš arī piebilda, ka dīķī arī turpmāk ziedēs baltās ūdensrozes un paredzēts ieaudzēt arī sārtās. Tāpat arī Kena parka dīķī tiks izvietota strūklaka.

Lai īstenotu Kena parka dīķa pārbūvi, izlīdzinot krastus, ir jānocērt tā dienvidu krastā augošie četri sudrabvītoli, kas, šim procesam traucē, bet līdz šim ir bijuši kena parka dīķim raksturīgā ainava. Raits Sirmovičs piebilda, ka, iespējams, no ārpuses šie sudrabvītoli izskatoties vēl gana stipri koki, taču iekšpusē esot bojāti.

Jau ziņots, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 17.punktu un Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.37 „ Par koku ciršanu ārpus meža Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā” 7.1.punktu, tiek izsludināta publiskā apspriešana koku ciršanai Jēkabpils pilsētas pašvaldībai piederošā zemes vienībā Vienības iela 4A (zemes vienības kadastra apzīmējums 5601 002 1930 ).

Tiek izstrādāts būvprojekts “”Dabīgās ūdens aiztures sistēmas pārbūve Filozofu ielā 15 un Vienības ielā 4A, Jēkabpilī”, kas paredz daļēju Kena parka dīķa krasta pārbūvi. Ar būvprojektu var iepazīties Koku novērtēšanas komisijā, Jaunā ielā 31C, Jēkabpilī.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība, laika posmā no 2018.gada 13.augusta līdz 2018.gada 23.augustam(plkst.17.00), izsludina publisko apspriešanu par koku ciršanu.

Rakstiskas atsauksmes iedzīvotāji aicināti iesniegt vai nosūtīt pa pastu, adresējot Jēkabpils pilsētas pašvaldībai, Brīvības iela 120, Jēkabpils, LV-5201 vai e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Jēkabpils pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijā un dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas, jautājums tiks skatīts atkārtoti Koku novērtēšanas komisijā.

Jēkabpils domes sēdē deputāti šodien vienbalsīgi apstiprināja Larisas Laizānes kandidatūru Jēkabpils Sociālā dienesta vadītājas amatā.

Pēc apstiprināšanas amatā  Larisa Laizāne deputātiem sacīja, ka rūpēsies par mērķtiecīgu finansējuma izlietojumu, visu nepieciešamo procesu nodrošināšanā, sniegto pakalpojumu kvalitāti un sekmīgu deinstitucionalizācijas procesa virzību.

Deputāts Kaspars Ģirģens uzdeva jautājumu, kāda būs jaunās dienesta vadītājas kadru politika, norādot, ka sociālajā dienestā strādā cilvēki amatu savienošanas kārtībā, kuriem pamatdarbs ir citviet. Pēc deputāta domām, strādājot divos darbos, cilvēka darbaspējas un darba kvalitāte krītas. Larisa Laizāne sacīja, ka šobrīd uz šo jautājumu nesniegs atbildi, jo vispirms, pārņemot dienesta vadību jāiepazīstās ar visu darbinieku amata pienākumiem un tad varēs izvērtēt vai ir un kādas nepieciešamas pārmaiņas.

Deputāte Kristīne Ozola, sveicot Larisu Laizāni jaunajā amatā sacīja, ka atbalsta viņas kandidatūru, piebilstot, ka nesen Rīgā piedalījās mācībās saistībā ar deinstitucionalizācijas procesu, kur galvaspilsētas pašvaldība šos uzdevumus deliģējusi nevalstiskajam sektoram. Kristīne Ozola aicināja izvērtēt iespēju arī Jēkabpilī deinstitucionalizācijas procesa realizēšanā iesaistīt nevalstiskās organizācijas.

Līdz šim, vairāk nekā 12 gadus, Larisa Laizāne strādājusi Jēkabpils Sociālajā dienestā par Sociālās palīdzības nodaļas vadītāju, bet sociālajā jomā kopumā nostrādājusi 20 gadus. Ieguvusi ekonomista izglītību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kā arī pabeigusi Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu “Attīstība”, iegūstot profesionālo augstāko izglītību sociālajā darbā.

Jau ziņots, ka 21.jūnija domes sēdē izsludināja atklātu pretendentu konkursu uz Jēkabpils Sociālā dienesta vadītāja amatu, jo līdzšinējais Sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs no darba aizgāja veselības problēmu dēļ. Viņa prombūtnē dienesta vadītāja pienākumus veica Larisa Laizāne.

Jēkabpils mēra vietniece Sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa sacīja, ka Izsludinātajā atklātajā pretendentu konkursā uz Sociālā dienesta vadītāja amatu bija pieteikušies četri pretendenti. Konkursa pretendentu izvērtēšanas komisija, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kā spēcīgāko pretendenti apstiprināšanai izvirzījusi Larisu Laizāni.

Radio1.lv jau informēja, ka Jēkabpils dome ir izveidojusi darba grupu domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko vadībā, kurai līdz maijam bija jāizstrādā pilsētas mājokļu koncepcija. Taču izstrāde pie šī dokumenta joprojām turpinās un pagaidām nav zināms termiņš, kad koncepcija varētu tikt apstiprināta.

Tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem jūlija vidū Andris Rutko informēja, ka Mājokļu koncepcija ir tapusi un tās projekts nodots deputātiem izskatīšanai, izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai.

Koncepcijas mērķis ir noteikt pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanas pamatprincipus un attīstības virzienus. Andris Rutko no tiem minēja četrus punktus: 1. Īres nami jaunajiem speciālistiem; 2. Budžeta sadaļa, kur varētu uzkrāt naudu domes dzīvojamā fonda remontdarbiem; 3. Kritēriji, kāds ir dzīvošanai derīgs un kāds nederīgs dzīvoklis, jo pašvaldībai ir tiesības noteikt savus kritērijus; 4. Jāpārtrauc īres dzīvokļu piešķiršana mājās pilsētas kultūrvēsturiskajā teritorijā – vecpilsētas zonā.

A.Rutko sacīja, ka deputāti ir saņēmuši priekšlikumu pārskatīt saistošos noteikumus par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā Jēkabpilī. Tur esot 14 personu kategorijas, kam ir priekšrocības dzīvokļa saņemšanā. Andris Rutko sacīja, ka visas šīs kategorijas ir jāpārskata un jāpārliecinās vai tik daudz kategoriju, kurām pienākas priekšrocības, jāsaglabā. Viņš piebilda, ka Mājokļu koncepcija jāskata arī saistībā ar jauno Īres likumu, kas tiek skatīts Saeimā. Jaunie likuma noteikumi būšot jāiekļauj Mājokļu koncepcijā, tikmēr tiekot gaidīti priekšlikumi no deputātiem.

Andris Rutko atzina, ka šobrīd Jēkabpilī nav ēku, ko pilnā mērā varētu saukt par īres namiem, jo vienā mājā ir gan privatizēti, gan īres, gan sociālie dzīvokļi. Tāpēc tie, kuri noslēguši īres līgumus līdz 2001. gada 3. decembrim, tiek aicināti iegādāties dzīvokli īpašumā.

“Ir mājas, kur domei pieder viens vai divi dzīvokļi, bet pārējie ir privatizēti. Tas nav normāli, tas sadārdzina dzīvokļu uzturēšanu. Koncepcija ir tāda, ka mājās, kur lielākā daļa dzīvokļu pieder domei un tikai viens vai divi privatizēti, piedāvāsim šos dzīvokļus mainīt pret citiem, lai visa māja paliktu pašvaldības īpašumā, un tad tā būs īres māja. Tas nav normāli, kā šobrīd, kad dažāda statusa dzīvokļi izmētāti, kā pagadās pa mājām un vēl sociālie dzīvokļi pa vidu. Savukārt mājās, kur ir tikai daži īres dzīvokļi, bet pārējie privatizēti, piedāvāsim tos atsavināt jeb iegādāties īpašumā. Īpaši tas sakāms par vēsturisko centru, kur šādus dažus neprivatizētus dzīvokļus piedāvās atsavināt, lai cilvēki varētu apsaimniekot savas mājas. Tagad ar juristiem meklējam iespējas, kā to darīt. Citādi tagad namu pārvaldei ir jāiegulda ēkās, kas būtībā jājauc nost. Tagad dzīvokļus, īpaši centra mājās ar dažiem mitekļiem, piedāvāsim privatizēt, lai cilvēki paši lemj par mājas apsaimniekošanu. Bet tas viss vēl ir procesā, vēl par to diskutēsim. Svarīgi domāt arī par juridisko pusi saistībā ar jauno īres likumu. Tas noteiks, ka īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā,” skaidroja Andris Rutko.

Uz jautājumu, vai ar Mājokļu koncepciju pirms tās apstiprināšanas varēs iepazīties arī pilsētas sabiedrība, Andris Rutko sacīja, ka tas netiks darīts, jo, nododot koncepciju sabiedriskajai apspriešanai, process ļoti ievilktos garumā un būtu grūti panākt vienotu viedokli. Andris Rutko piebilda, ka Mājokļu koncepcijas galīgo variantu varētu apstiprināt tikai pēc jaunā Īres likuma stāšanās spēkā. Savukārt, kad Īres likums tiks pieņemts Saeimā un stāsies spēkā, pagaidām nav zināms.

Tā kā Andris Rutko informēja, ka jau pirms mēneša Mājokļa koncepcijas projekts nodots deputātu izvērtēšanai, Radio1.lv aptaujāja vairākus Jēkabpils domes deputātus, lai uzzinātu, kāds ir viņu viedoklis un priekšlikumi saistībā ar Mājokļu koncepcijas projektu. Diemžēl izrādījās, ka no aptaujātajiem deputātiem neviens nebija saņēmis e-pastu ar Mājokļu koncepcijas projektu.

Deputāts Andrejs Gavrilovs sacīja, ka epastā šo dokumentu nav saņēmis, bet topošā Mājokjļu koncepcija tikusi prezentēta vienā no koalīcijas deputātu ražošanas sanāksmēm. A.Gavrilovs piebilda, ka pie šī dokumenta vēl ir jāstrādā, jo ir lietas, kas “palaistas garām”. Taču sīkāk komentēt un izteikt savu viedokli, viņš pagaidām atteicās.

Arī deputāts Mārtiņš Svilis nekādi nespēja atcerēties, ka būtu saņēmis Mājokļa koncepcijas projektu izskatīšanai un priekšlikumu izteikšanai. Viņš pieļāva iespēju, ka varbūt to nav pamanījis savā epastā. Arī viņš atcerējās, ka vienā no koalīcijas deputātu ražošanas sanāksmēm ir diskutēts par Mājokļu koncepcijas izstrādi, piebilstot, ka uzticas darba grupai un pats nav plānojis izteikt priekšlikumus tās izstrādē.

Tikmēr deputātam Leonīdam Salcevičam bija pirmā dzirdēšana, ka Mājokļu koncepcijas projekts ir nodots deputātiem izskatīšanai un priekšlikumu izteikšanai.

Savukārt deputāts Kaspars Ģirģens sacīja: “Esmu apmeklējis vienu sanāksmi un jau tur spilgti bija novērojams, ka viskompetentākais šajā jautājumā ir Ainars Vasilis. Andris Rutko nespēja konstruktīvi sniegt redzējumu, kā pienāktos mēra vietniekam tautsaimniecības jautājumos. Pārējās sanāksmes jau notika bez A. Rutko viņa biežās prombūtnes dēļ un nav pat sniegta informācija man kā deputātam, vai beidzot šī koncepcija jau ir izstrādāta. Bieži arī domes sēdēs jautāju par koncepciju un man atbild, ka to vēl izstrādā. Līdz ar to nevaru komentēt, lai arī sniedzu ierosinājumus. Vērsu uzmanību uz īres dzīvokļiem. Tāpat dzīvokļu katastrofālo stāvokli, ko piešķir sociāli neaizsargātām personām.”

Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola sacīja: “Atbildot uz Jūsu jautājumu, varu informēt, ka es kā deputāte tiku iekļauta darba grupā, kas izstrādāja Jēkabpils pilsētas pašvaldības Mājokļu politikas koncepciju 2018.-2022.gadam.

Darba grupas dalībnieki vairākas reizes ir sanākuši uz sanāksmi un sniedza savu informāciju un redzējumu mājokļu jautājumu risināšanai. 2018.gada jūnija mēnesī darba grupas dalībniekiem bija nosūtīts koncepcijas projekts, par kuru izvērtās diskusijas un darba grupa vienojās, ka katrs darba grupas dalībnieks, kas vēlas kaut ko koncepcijā grozīt vai papildināt, iesūtīs savas piezīmes un nakamajā darba grupas sēdē varēsim apstiprināt koncepciju. Diemžēl kopš 2018.gada jūnija mēneša darba grupa netika aicināta uz sapulci un koncepcijas gala variants netika apstiprināts, līdz ar to koncepciju kā pabeigtu dokumentu nevienam deputātam nevarēja izsniegt. Deputātu sanāksme jautājumā par mājokļu politikas koncepciju nav notikusi, bet domes un komiteju sēdes ir notikušas dažas diskusijas par to, kas būtu jāparedz koncepcijā.”

Radio1.lv pagājušajā nedēļā atkārtoti sazinājās ar Andri Rutko, lai precizētu vai tiešām Mājokļu koncepcijas projekts ir izsūtīts deputātiem izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai. Viņš apstiprināja, ka tas ir izdarīts un bija neizpratnē, kāpēc aptaujātie šo dokumentu nav saņēmuši.

Savukārt šonedēļ atkārtoti tiekoties ar vietējiem masu medijiem preses konferencē Andris Rutko sacīja, ka priekšlikumus izteikt par Mājokļu koncepcijas projektu bija aicināti tikai koalīcijas deputāti. Jautāts, kāpēc sākotnēji tika minēts, ka dokuments izsūtīts visiem deputātiem, bet tagad, ka tikai koalīcijas, viņš konkrētu atbildi nesniedza, piebilstot, ka pareizā atbilde ir, ka iespēja iepazīties ar Mājokļa koncepcijas projektu un sniegt priekšlikumus ir dota tikai koalīcijas deputātiem.

Andris Rutko apliecināja, ka darbs pie Mājokļu koncepcijas turpinās, tiekot arī gaidīti koalīcijas deputātu priekšlikumi, bet dokumenta apstiprināšana, kā jau minēts, varētu notikt tikai pēc jaunā Īres likuma pieņemšanas.

Foto: jekabpils.lv

Trešdien preses konferencē tiekoties ar vietējo mediju pārstāvjiem, Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta vadītājs Raits Sirmovičs sacīja, ka Jēkabpils multifunkcionālo halli paredzēts ekspluatācijā nodot 2020.gada 8.jūlijā.

Kopējās projekta izmaksas ar PVN – 13 miljoni 172 tūkstoši eiro. Klāt šai summai nāks izmaksas par būvekspertu pakalpojumiem un būvuzraudzību – 170 tūkstoši eiro. Būvuzraudzību veiks SIA L4.

Jau ziņots, ka 8.martā Jēkabpils pilsētas pašvaldība par multifunkcionālās halles būvniecību līgumu parakstīja ar akciju sabiedrības “PANEVĖŽIO STATYBOS TRESTAS”, SIA “ARMS group” un SIA “LC Būve”. Patlaban notiekot intensīva būvprojekta izstrāde un paredzams, ka šoruden sāksies būvlaukuma sagatavošana.

Raits Sirmovičs sacīja, ka pie halles paredzēti vairāki automašīnu stāvlaukumi. Viens no tiem teritorijā, kas piekļaujas Brīvības ielai – 101 vieglajai automašīnai un diviem autobusiem, savukārt stāvlaukumā gar stadionu iepretī poliklīnikai būs paredzēta vieta 30 automašīnām, bet halles teritorijā būs arī slēgts stāvlaukums, ko izmantos spēļu dalībnieki. Tajā varēs izvietot 17 autobusus un sešas vieglās automašīnas. Tāpat arī paredzētas 64 vietas velosipēdu novietošanai. Halles teritorijā būs arī viens āra sporta laukums ar gumijotu segumu, kur varēs spēlēt vai trenēties volejbolā, strītbolā un rokasbumbā. Tāpat arī paredzēts veikt teritorijas apzaļumošanu un veidojot automašīnu stāvlaukumu iepretim poliklīnikai, pēc iespējas saglabāt bērzu aleju.

Raits Sirmovičs skaidroja, ka sākotnēji bija paredzēts mazāks hokeja laukums arī atbilstošs B kategorijai – 26x58 metri. Hokeja saimniecības zinātāji aizrādījuši, ka derētu nedaudz platāks laukums.Tāpēc hokeja laukums paplašināts par diviem metriem un būs 28x58 metri, kurā atradīsies tribīnes 300 sēdvietām. Te atradīsies arī sešas ģērbtuves un sešas žāvētavas, slidu asinātava, noliktavas un citas komunikācijas saistītas ar ledus izmantošanu.

Multifunkcionālajā hallē būs arī sporta zāle 42x44 metri, kurā atradīsies divi spēļu laukumi - volejbolam un basketbolam ar 100 stacionārām skatītāju vietām, katrā – 50, kā arī 44 metri garš skrejceļš ar dažādām barjerām, kur iesildīties sportistiem. Raits Sirmovičs sacīja, ka divi laukumi te būs tad, ja notiks treniņi un maznozīmīgas vietēja rakstura spēles, savukārt, ja notiks plaša mēroga sacensības, divu laukumu vietā būs viens un skatītāju vietas, izmantojot teleoptiskās jeb izbīdāmās sēdvietas palielināsies līdz 1000 sēdvietām plus 100 jau esošās stacionārās. Tāpat arī šeit atradīsies astoņas ģērbtuves sportistiem un divas ģērbtuves profesionālām komandām ar saunu un ledusvannām. Šo laukumu varēs izmantot arī koncertiem un citiem pasākumiem, tad sēdvietu skaits palielināsies līdz 1700 vietām.

Multifunkcionālās halles otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca ar deviņiem galdiem pie kuriem varēs sēdēt un vairākiem stāvgaldiem foajē. Kafejnīcai paredzēta stikla siena caur kuru tās apmeklētāji varēs vērot notiekošo leduslaukumā. Raits Sirmovičs sacīja, ka kafejnīcas telpas konkursa kārtībā tiks nodotas kādam no ēdināšanas jomas uzņēmējiem.

Tāpat arī multifunkcionālajā hallē atradīsies plaša 300 kvadrātmetru liela trenažieru zāle, ko arī paredzēts konkursa kārtā nodot kādam no šīs nozares uzņēmējiem. Šeit atradīsies arī aerobikas zāle, un horeogrāfijas zāle, kur trenēties daiļslidotājiem.

Pēc multifunkcionālās halles uzcelšanas stadionā vairs nebūs āra hokeja laukuma.

Jau ziņots, ka multifunkcionālā halle atradīsies Jēkabpilī, Brīvības ielā 289b, iekļaujoties kopējā infrastruktūrā ar Jēkabpils Stadionu.

Svētdien, 12.augustā, policijā saņemta informācija par trīs cilvēku nogalināšanu Zemgalē, un, izmeklējot notikušo, iespējamie vainīgie ir aizturēti, portālu Radio1.lv informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece.

Pļaviņu novada Klintaines pagastā kādā mājā ar vardarbīgas nāves pazīmēm atrasts 1940.gadā dzimis vīrietis. Aizdomās par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu policijas darbinieki aizturēja divus vīriešus. Tiesa abiem aizturētajiem piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.

Arī Kokneses novadā, Iršu pagastā, kādā privātmājā ar vardarbīgas nāves pazīmēm tika atrasta 1960.gadā dzimusī sieviete un 1953.gadā dzimis vīrietis. Arī šajā gadījumā aizdomās par slepkavībām aizturēti divi vīrieši, kuri ir apcietināti.

Policija uzsver, ka abi noziedzīgie nodarījumi nav savstarpēji saistīti. Policija sākusi kriminālprocesus, nozīmētas vairākas ekspertīzes. Izmeklēšanas interesēs plašāki komentāri pašlaik netiek sniegti.

Noziegumu atklāšanu un aizdomās turēto personu aizturēšanu veica Aizkraukles iecirknis sadarbībā ar VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldi, Latgales reģiona pārvaldi un citām VP Zemgales reģiona pārvaldes struktūrvienībām.

Otrdiena, 14 Augusts 2018 13:19

Kādus krājumus gatavojat ziemai?

Silvija1

Silvija: Jā, vāru ievārījumus un konservējam dārzeņus. Sākām ar zemeņu ievārījumu, tad aveņu ievārījumu, patlaban konservējam gurķus un taisam dažādus gurķu salātus, piemēram, Latgales. Gaidu kāpostu ražu, taisīsim ziemai salātus no kāpostiem un bietītēm. Ziemā viss noderēs. Ievārījumus un konservus galvenokārt gatavo mana meita, es palīdzu.

Jenss1

Jenss: Viskautko gatavojam. Saldējam dārza un meža ogas, skābējam, marinējam gurķus, gatavojam gurķu salātus ar etiķi un eļļu. Šogad bija bagātīga ķiršu raža,vārījām ievārījumu, gatavojām kompotu.

Tatjana1

Tatjana: Gatavoju gurķus, tomātus, ievārījumus. Ģimenē iecienītākie ir marinēti tomāti diļļu uzlējumā, šos konservus apēd pirmos. Tos gatavo šādi: uzvāra stipru, koncentrētu diļļu uzlējumu un to ņem kā pamatu marinādei. Litram šķidruma pievieno četras ēdamkarotes cukura un vienu līdz divas ēdamkarotes sāls. Tomātus liek burkās, pievieno uz puslitra burciņu vienu krustnagliņu un dažus smaržīgos piparus, kā arī pāris daiviņu ķiploka. Visu pārlej ar karstu diļļu marināti, burciņas pasterizē un aizvāko.

Aina1

Aina: Vārīju zemeņu un melleņu ievārījumus. Gatavoju plūmju kompotu. Konservēju gurķus un tomātus. Bērniem vislabāk garšo kompoti, savukārt man gurķu konservi.

Maija11

Maija:Patlaban darbojamies ar gurķiem, ļoti daudz ievārījumu savārīts un kompotu ielikts. Ar krājumu gatavošanu ziemai galvenokārt ņemas mans vīrs, viss kas ir pagrabā ir viņa gatavots. Man no vasarā gatavotā mīļākais ir aveņu ievārījums.

FOTO: Jēkabpils kultūras pārvalde/Facebook.com

Page 1 of 756

Noskaties