Trešdiena, 01 Augusts 2018 14:28

Latvijas Simtgades zaļumballe Jēkabpilī

Jau senlaikos latvieši ir pratuši rast laiku, lai pulcētos zaļumos uz deju vakaru. Kaimiņš uzrunājis kaimiņu, dodoties kopīgā pāris kilometru garā pastaigā uz lampiņām izgaismoto estrādi, dziedādami un priecādamies par satikšanos. Mēs šo tradīciju esam kopuši ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Visur, kur pulcējāmies, skanējušas ziņģes un dažādos laikos atļautas un aizliegtas dziesmas, kas izdejotas mājas ballītēs un kopīgās satikšanās reizēs.

Balle zaļumos – tā ir īpaša maģija, kad dejo visi – gan kautrīgais skolas puika ar apmulsušu klases meiteni, gan bravurīgais pagasta zemnieks ar sievu, gan pilsētas švīts ar tikko iepazītu jaunkundzi vējā plīvojošiem matiem… Tās ir atmiņas, tie ir vietu un cilvēku stāsti, tā ir sastapšanās, kas var pārtapt arī lieliskā ieguldījumā jūsu kopienai. Tas būs laiks, kad izbaudīt vasaru un brīvību, atgriežoties pie kaut kā, kas daudziem no mums raisa sentimentālas atmiņas.

Simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas visā Latvijā un pasaulē pāri pakalniem, jūru un upju krastos, pilsdrupu estrādēs, parkos un pļavās tiks rīkota Zaļumballe lauku kapelu, orķestru muzikantu, ziņģētāju, tautas mūzikas ansambļu vai mūzikas grupu pavadībā. Būs tikai jāizvēlas tuvākais parks vai estrāde, jāatrod biedri vai arī jāsapucējas un jādodas iepazīties.

Dejojot priecāsimies par to, ka varam gan kopt savas tradīcijas, gan izvēlēties paši savu likteni. Svinēsim to, ka pirms simts gadiem bija tādi paši uzņēmīgi cilvēki kā mēs, kuri nebija gatavi palikt malā.

11. augustā plkst. 17.00, atklājot Kena parka atjaunoto estrādi, pilsētu atkal ieskandinās “Lustes Jēkabpilī”, šogad – tieši pirms Vislatvijas zaļumballes. Šogad pie mums viesosies ciemiņi no Lietuvas – kapelas “Lakštingele” un “Lendrūnas” –, un viesi no Igaunijas – ansamblis “Kõhukesed”. Latviju šajās “Lustēs” pārstāvēs kapela “Spēlmaņi” no Nīgrandes pagasta Kalnu kultūras nama, Andrupenes pagasta lauku kapela un neatņemama šī festivāla sastāvdaļa – mūsu pašu “Kreicburgas Ziķeri”.

Jēkabpilī Latvijas Simtgades zaļumballe notiks 11. augustā plkst. 20.00 Kena parkā. Jēkabpiliešus un pilsētas viesus īpašā zaļumballes gaisotnē līdz rīta gaismai priecēs grupas “Apvedceļš” un “Jauda”.

Deju soļus zaļumballē ierādīs Jēkabpils Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Sadancis” dalībnieki.
Latvijā iemīļotā grupa “Apvedceļš” spēlēs visiem pazīstamās un zināmas dziesmas, kam ikviens varēs ne tikai dejot, bet arī dziedāt līdzi. Brīžos, kad “Apvedceļš” nemuzicēs, uz skatuves kāps grupa “Jauda” no Līvāniem – puiši tajos pašos un vēl lustīgākos ritmos liks izdancoties ikvienam!

Lustīgākajiem dejotājiem – pārsteiguma balvas!
Zaļumballes laikā darbosies bufetes.
Velc smukākās štātes, aun’ glaunākās kurpes un nāc dancot!

Pasākums bez ieejas maksas

Informāciju sagatavoja:
Santa Vucāne
Jēkabpils pilsētas pašvaldības
Kultūras pārvaldes
Projektu koordinatore

(Papildināts ar SIA "Jēkabpils siltums" valdes priekšsēdētāja Aleksandra Karpenko viedokli, pievienota 5.rindkopa)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome 27.jūlijā apstiprināja jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus SIA “Jēkabpils siltums”. Līdz ar to no 1.septembra Jēkabpils iedzīvotājiem par siltumu būs jāmaksā 54,22 EUR/MWh, kas ir par 3,5% jeb 1,98 EUR/MWh mazāk, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu - 56,20 EUR/MWh, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāve Baiba Jākobsone.

Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts tika iesniegts Regulatorā, jo komersants ir veicis siltumtīklu rekonstrukciju, kā arī ir mainījušās ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas.

SIA “Jēkabpils siltums” šobrīd piemēro Regulatora apstiprināto siltumenerģijas gala tarifu 56,20 EUR/MWh, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai. Ņemot vērā, ka SIA “Jēkabpils siltums” noslēgusi dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar fiksētu dabasgāzes cenu, tāpēc siltumenerģijas tarifs ir aprēķināts nemainīgs.

Apstiprināto gala tarifu 54,22 EUR/MWh (ar dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti) veido siltumenerģijas ražošanas tarifs - 36,08 EUR/MWh, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs - 17,29 EUR/MWh, kā arī siltumenerģijas tirdzniecības tarifs - 0,48 EUR/MWh.

SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko sacīja, ka panāktais siltumenerģijas tarifa samazinājums ir ilgstoša darba rezultāts. “Jēkabpils siltums” jaunu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu Regulatorā varēja iesniegt, jo uzņēmums pēdējo gadu laikā veica divus lielus siltumtrašu rekonstrukcijas projektus- Celtnieku ielas mikrorajonā un Vienības, Brīvības ielas trašu posmu rekonstrukciju. Pateicoties veikto projektu ekonomiskajam ieguvumam, tajā skaitā arī samazinot arī siltuma zudumus trasēs, bija iespējams iesniegt jaunu tarifa projektu, kas paredz tarifa samazinājumu siltumenerģijai.

Lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli par iesniegto tarifu projektu, Regulators 2017.gada 30.novembrī Jēkabpilī organizēja uzklausīšanas sanāksmi par SIA “Jēkabpils siltums” iesniegto tarifu projektu. Uzklausīšanas sanāksmē piedalījās SIA “Jēkabpils siltums” pārstāvji, kā arī siltumenerģijas pakalpojuma lietotāji.

SIA “Jēkabpils siltums” ir izsniegta Regulatora licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei uz laiku no 2017.gada 31.jūlija līdz 2037.gada 30.jūlijam. Licences darbības zona ir Jēkabpils. SIA “Jēkabpils siltums” ir seši ražošanas avoti ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu 39,54 MW un elektrisko jaudu 0,6 MW.

 

Publicēts Ekonomika

Sakarā ar darbiem pie Pasta un Ausekļu ielu rekonstrukcijas satiksmei tiks slēgti vairāki ielu posmi.

Ausekļa ielā plānotais ierobežojuma laiks 16.07.2018 – 15.08.2018. Savukārt, Pasta ielā 18.07.2018 – 30.11.2018. Apbraucamie ceļi ir Rūdolfa Blaumaņa iela un Andreja Pormaļa iela.

Sīkāk ar satiksmes kustības organizācijas shēmu var iepazīties pielikumā - Ausekļa iela un Pasta iela.

Autovadītājiem lūgums būt uzmanīgiem un sekot līdzi norādītajām ceļa zīmēm!

Publicēts Pašvaldību ziņas

1. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, apmēram 10% avāriju cēlonis ir transportlīdzekļu sliktais tehniskais stāvoklis.

2. Gandrīz puse autovadītāju sava spēkrata remontu veic pirms došanās uz tehnisko apskati vai tikai pēc tās, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā aptauja*.

3. Saskaņā ar CSDD datiem ar pirmo reizi tehnisko apskati iziet 55% automobiļu. Tas liek secināt, ka lielai daļai automobiļu, kas ikdienā piedalās ceļu satiksmē, ir būtiski vai bīstami bojājumi.

Lai mudinātu autovadītājus ikdienā rūpēties par sava spēkrata tehnisko stāvokli un atgādinātu, ka katrs šoferis ir atbildīgs par sava auto drošību ceļu satiksmē, CSDD uzsāk kampaņu “Mēs par drošu auto!”.

“Viens no drošas satiksmes garantiem ir drošs auto. Diemžēl ir autovadītāji, kuri vai nu neapzinās situācijas nopietnību, esot ceļu satiksmē, vai vienkārši ir pavirši gan pret sava spēkrata tehnisko stāvokli, gan pret savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvībām,” uzsver CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

“Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ielauztas balstiekārtas – no tehniskajās apskatēs un kontrolēs uz ceļiem redzētā kļūst baisi, iedomājoties, ka šādas automašīnas brauc mums pretim. Vēl biedējošāki ir transportlīdzekļu vadītāji, kuri pašrocīgi veic dažādus “radošus uzlabojumus”, cenšoties novērst radušās problēmas. Piemēram, ar koka tapām aizdarina pilošo benzīna bāku vai ar savilcējiem piestiprina izrūsējušo un nost krītošo izpūtēju,” pārbaudēs pieredzēto komentē J. Liepiņš.

Eksperts norāda, ka šādu transportlīdzekļu dalība satiksmē ir bumba ar laika degli. Nelaime var notikt brīdī, kad nāksies strauji reaģēt negaidītā situācijā, kas galarezultātā var novest pie traģiskām sekām, iesaistot arī citus satiksmes dalībniekus.

CSDD veiktajās pārbaudēs uz ceļiem vidēji katram desmitajam automobilim tiek atklāti lielāki vai mazāki bojājumi, kas galvenokārt saistīti ar bremžu sistēmas un balstiekārtas darbību, kā arī neatbilstošām gaismām. Savukārt pēc CSDD tehniskās apskates datiem, dienā vidēji 13 automobiļiem tiek aizliegta turpmāka dalība ceļu satiksmē, no kuriem lielākajai daļai (62%) ir problēmas ar bremžu sistēmu.

CSDD aicina būt atbildīgam un gudram autovadītājam – uzturi savu auto kārtībā arī ikdienā, ne tikai pirms tehniskās apskates! Pat elementāru drošības pasākumu neievērošana var novest pie traģiskām sekām. Par vienkāršām drošības pārbaudēm var parūpēties ikviens pats:

pārliecinies, ka auto lukturi ir noregulēti un tie nežilbina pretimbraucējus,
rūpējies, lai automašīnas lukturi ir notīrīti un darbotos,
pirms došanās ceļā palūkojies, vai zem Tava auto nav eļļas, degvielas vai cita šķidruma pleķis,
rūpīgi apskati riepas, vai tās ir atbilstošas braukšanai – nav saplaisājušas, deformētas vai nodilušas,
negaidot nokrišņus, pārbaudi, vai vējstikla slotiņas nodrošina redzamību,
pārbaudi spiedienu riepās, ievērojot norādes uz auto uzlīmes vai automašīnas lietotāja rokasgrāmatā,
atceries – ja kaut kas grab vai klab, dodies pie sava meistara!

Ceļu satiksmes drošības kampaņu “Mēs par drošu auto!” organizē CSDD, to atbalsta apdrošināšanas sabiedrība ERGO.

*CSDD aptauja, kas veikta sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas fakti”, norisinājās no šī gada 11. līdz 21. maijam. Kopumā tajā piedalījās 1017 autovadītāji no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa

 

Publicēts Sabiedrības ziņas

Sākušies Krustpils pils “A” korpusa, pils pagalma un strūklakas vērienīgie restaurācijas darbi, kas ilgs divus gadus. Tikmēr noslēgumam tuvojas Kena parka estrādes atjaunošana, un drīzumā notiks tās atklāšana.

Viens no uzņēmējiem, kas iesaistīts šajos darbos, SIA “Erbauer group” vadītājs un Jēkabpils domes deputāts Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) stāsta, ka patlaban tiek tīrīta pils “A” korpusa daļa, lai sagatavotu to turpmākajai atjaunošanai.

Jau ziņots, ka ģenerāluzņēmējs Krustpils pils atjaunošanā ir A/S “Būvuzņēmums restaurators”, darbus objektā veic arī SIA “ Erbauer group”. Andrejs Gavrilovs teic, ka viņa vadītais uzņēmums no restaurācijas apjoma veiks aptuveni trešo daļu darbu, galvenokārt to, kas saistīts ar celtniecības darbiem – atjaunojot korpusa fasādi, jumtu un pils pagalmu ar strūklaku. Pārējo apjomu Krustpils pils A korpusa atjaunošanā veiks A/S “Būvuzņēmums restaurators”. Tāpēc viņam nav izprotama sava kolēģa, deputāta publiski izplatītā, nepatiesā informācija sociālajos tīklos, ka viņš esot visu šo darbu vienīgais veicējs. Gavrilovs uzsver, ka ir gandarīts, ka daļa darbu pie Krustpils pils atjaunošanas uzticēta viņa vadītajam SIA “Erbauer group” un, ka ir iespēja to veikšanā darbu dot jēkabpiliešiem.

Kopējā darbu līgumcena bez PVN ir 2 003 970,67 eiro, ar PVN – 2,3 miljoni eiro. No šīs summas ERAF finansējums – 928 235 eiro, valsts budžeta dotācija – 44 118 eiro un pašvaldības finansējums -1,3 miljoni eiro. EUR. Projekta realizāciju plānots pabeigt līdz 2020.gadam.

Patlaban lielākajā daļā Krustpils pils telpu joprojām ir manāmas padomju laika pēdas. Projekta "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" gaitā pils "A" korpusu ir paredzēts sakārtot tā, lai apmeklētājiem atklātu unikālās vēsturiskās celtnes patieso vērtību. Darbu gaitā ir plānota vienkāršota Krustpils pils "A" daļas atjaunošana. Pils plānojumu paredzēts saglabāts esošajā kārtojumā, izmainot telpu funkcionālo pielietojumu. Rekonstrukcijas gaitā paredzēts arī pils fasādes remonts un krāsošana, kā arī kāpņu atjaunošana. Plānoti ir remontdarbi arī pils iekštelpās, vairākās telpās restaurējot un atjaunojot griestus, sienas un grīdas.

Rekonstrukcijas darbu gaitā tiks atjaunota arī esošā elektroapgādes sistēma un uzlabota ūdensvada un kanalizācijas sistēma. Uzlabojot pils apkures un ventilācijas sistēmu, paredzēts restaurēt atsevišķas podiņu krāsnis un kamīnu. Korpusa pirmajā stāvā paredzēts atjaunot 18.gadsimta sienu gleznojumus un izvietot pastāvīgo pilsētas vēstures ekspozīciju. Savukārt otrajā stāvā plānots atjaunot vēsturiskās telpas, paverot iespējas dažādu pasākumu rīkošanai. Atbilstoši vēsturiskajām liecībām tiks atjaunots arī pils dārzs un strūklaka.

Projekts "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" ir viens no kopumā desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, kuri pēc Kultūras ministrijas organizētas projektu ideju priekšatlases ir saņēmuši iespēju pieteikties ERAF līdzfinansējam. Projektu "Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā" Jēkabpils pilsētas pašvaldība realizē sadarbībā ar Koknesi un Ogri.

Kena parka estrādi ekspluatācijā nodos jūlija beigās

Jēkabpilī drīzumā ekspluatācijā tiks nodota Kena parka estrāde. Kā ziņots, tās atjaunošanu veic SIA “Erbauer group”. Sākotnēji būvdarbus bija paredzēts pabeigt šīs nedēļas nogalē – 15.jūlijā, taču tie no celtniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ ir aizkavējušies, un estrādi paredzēts pabeigt līdz šī mēneša beigām. Andrejs Gavrilovs stāsta, ka uz laiku tika apturēti estrādes atjaunošanas darbi, lai izlemtu, ko darīt ar koku pie vēsturiskās estrādes pamatiem. Tika meklēta iespēja, kā šo koku saglabāt, bet diemžēl netika rasta, jo nebijis iespējams to savienot ar celtniecības projektu. Nedaudz darbus aizkavējušas arī veiktās nelielās izmaiņas estrādes tehniskajos parametros. Andrejs Gavrilovs teic, ka patlaban Kena parka estrādes atjaunošanas darbi esot finiša taisnē un jūlija beigās tā tikšot nodota ekspluatācijā.

Andrejs Gavrilovs piebilst, ka Kena parka estrādes atjaunošanas līgumcena ir 258 530 eiro ar PVN, tāpēc arī šajā gadījumā viņam esot neizprotams, kāpēc viens no viņa kolēģiem, deputātiem sociālajos tīklos izplata nepatiesu informāciju, ka Kena parka estrādes būvniecība pašvaldībai izmaksā 350 000 eiro, palielinot reālo summu par gandrīz 100 000 eiro.

Būvdarbu gaitā demontēta vecā estrāde, atlieti jauni estrādes pamati, uzstādīts estrādes karkass, sienas, jumts un segums, veikti iekšējie apdares darbi, ievilkti ārējie elektrotīkli un uzstādīts apgaismojums.

Darbu gaitā ierīkota arī lietus kanalizācija, labiekārtota parka teritorija, izgatavoti un uzstādīti soli, tiks uzstādīta metāla kulise un afišu stends, izbūvēts betona bruģakmens segums, ieklātas granīta plāksnes, izveidoti dekoratīvie stādījumi, atjaunots zālājs un iestādīti kokaugi. Būvdarbus uzrauga būvuzraugs SIA "LA Konsultants".

Pirmais pasākums atjaunotajā Kena parka estrādē būs Latvijas simtgades Zaļumballe, kas notiks 11.augustā plkst.20.00 un uz kuru ir aicināti visi jēkabpilieši. Kā ziņots, simts dienas pirms Latvijas simtās dzimšanas dienas – 11.augustā – vienlaicīgi visā Latvijā un pasaulē notiks zaļumballes.

Foto: Atis Caune-Zalāns

 

Publicēts Ekonomika

Jēkabpils pilsētas dome, piešķirot papildus finansējumu, atbalstījusi vērienīgu divu pilsētas skolu pilnīgas modernizācijas projekta īstenošanu, kas paredz veikt nozīmīgus vides un infrastruktūras uzlabošanas darbus Jēkabpils 2. vidusskolā un Jēkabpils Valsts ģimnāzijā. Kopējais pašvaldības līdzfinansējums ir paredzēts 12 miljoni eiro, bet pašlaik paredzētās neattiecināmās izmaksas – 1,4 miljonu eiro apmērā. Projekta apstiprināšanas gadījumā paredzēts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 5,7 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta dotācija – 4 miljonu eiro apmērā.

Projekta īstenošanas galvenais mērķis ir radīt mūsdienīgu mācību vidi un infrastruktūru, lai pakāpeniski ieviestu kompetenču izglītībā balstītu apmācību procesu. Tas nozīmē veikt būtiskus uzlabojumus abu skolu mācību procesā un mācību vidē. Projekta ietvaros veicamie darbi sadalīti vairākās svarīgās grupās: abās skolās notiks ergonomiskas mācību vides izveide un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšana klasēs un mācību kabinetos. Savukārt Jēkabpils 2. vidusskolā tiks iekārtoti jauni matemātikas un dabaszinību kabineti pamatizglītības programmu īstenošanai, kā arī skolas dienesta viesnīcas pārbūve. Savukārt Jēkabpils Valsts ģimnāzijā tiks pārbūvēta sporta infrastruktūra (pilnībā pārbūvēta sporta zāle) un izveidots Reģionālais metodiskais centrs.

“Var teikt, ka būtībā notiks abu Jēkabpils skolu pilnīga modernizācija,” par projekta nozīmīgumu pilsētas skolu tīkla sakārtošanā un modernizācijā ir pārliecināts Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Viņš norāda ļoti konkrētas un skolēniem nozīmīgas lietas: “Tās ir inovatīvas modernās tehnoloģijas, kas palīdzēs apgūt mācību vielu visās klasēs, piemēram, interaktīvie ekrāni, planšetdatori svešvalodu apguvei, digitālie mikroskopi, 3D printeri, tā ir pilnībā pārbūvēta JVĢ sporta zāle. Tā ir ēku pilna apjoma pārbūve, nodrošinot gan kopējo mācību vidi un aprīkojumu, gan visas komunikācijas sistēmas, bez kurām kvalitatīva izglītība šobrīd nav iedomājama,” uzsver pilsētas domes priekšsēdētājs.

“Mēs iegūsim modernākās skolas visā reģionā, un tas ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai pašiem skolēniem un pedagogiem, bet arī pilsētai kopumā – ja spēsim piedāvāt modernas un mūsdienīgi tehnoloģiski aprīkotas skolas, tad spēsim piesaistīt pilsētai arī jaunās ģimenes, jo viņu bērniem būs iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību tepat, Jēkabpilī,” par projekta realizācijas cēloņsakarībām saka arī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa.

No kopējām projekta izmaksām, kas veido gandrīz 23,5 miljonus eiro, pilsētas līdzfinansējums ir nedaudz vairāk nekā puse – 12 miljoni eiro. Līdzfinansējuma nodrošināšanai projekta apstiprināšanas gadījumā tiks ņemts ilgtermiņa aizdevums Valsts kasē. “Es esmu pārliecināts, ka šis noteikti ir milzīgs ieguldījums pilsētas nākotnē, jo tieši šāda – mūsdienīga un tehnoloģiski nodrošināta – skola ir pamatu pamats, lai jēkabpiliešu jaunā paaudze iegūtu kvalitatīvu izglītību,” projekta svarīgumu akcentē pilsētas mērs. Projekta “Jēkabpils vispārējo izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras uzlabošana” iesniegums ir sagatavots un iesniegts Finanšu ministrijā un ERAF izvērtēšanai, lai piesaistītu gan valsts budžeta dotāciju, gan ERAF līdzfinansējumu. Par atbalstu projekta īstenošanai jau 28. jūnijā lēma pilsētas dome.

Jēkabpils Brigāžu Atbalsta centrā ir saņemts rīkojums, ka no 1.augusta Jēkabpilī vienai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei un Viesītē vienīgajai brigādei tiek likvidētas nakts stundas. Līdz ar to Jēkabpilī no augusta nakts laikā darbosies tikai divas ātrās palīdzības brigādes, savukārt Viesītē neviena. Tas var radīt situāciju, ka ne visi pacienti saņems pietiekami ātri mediķu palīdzību un kādam tas var izrādīties arī liktenīgi. Šādas bažas sarunā ar Radio1 pauda Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības Dienesta Darbinieku Zemgales Reģiona Arodorganizācijas priekšsēdētāja un Jēkabpils ātrās palīdzības dienesta mediķe Marija Pentjukova.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Jēkabpils brigāžu atbalsta centrā pašlaik uz izsaukumiem reaģē trīs diennakts brigādes, kā arī viena dienas brigāde. DienNo augusta vienu no diennakts brigādēm pārveidos par dienas, tādējādi Jēkabpilī nakts stundās dežūrēs divas brigādes, bet dienas laikā uz izsaukumiem reaģēs kā līdz šim četras brigādes. Jēkabpils brigāžu atbalsta centra darbinieki ir uzrakstījuši protesta vēstuli, kuru parakstījuši vairāk nekā 60 darbinieku. Ar šo vēstuli iepazīstināts arī Jēkabpils mērs Raivis Ragainis.

Marija Pentjukova skaidro, ka saskaņā ar likumu brigāžu skaits tiek piemērots uz noteiktu iedzīvotāju skaitu brigādes darbības teritorijā, kas pēc normatīvajiem aktiem vajadzētu būt viena brigāde uz 10 līdz 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Samazinot brigāžu skaitu nakts laikā, Jēkabpilī šis rādītājs būs daudz augstāks gandrīz 12 tūkstoši iedzīvotāju, kas jāpkalpo vienai brigādei, neņemot vērā iedzīvotājus, ko Jēkabpils ātrās palīdzības brigādes apkalpo ārpus pilsētas apkārtējo novadu teritorijās.Tas nozīmē, ka no augusta vienai brigādei apkalpojamo iedzīvotāju skaits nakts stundās gandrīz dubultosies. Pentjukova norāda, ka daudzu profilu pacienti tiek hospitalizēti uz Rīgu, Daugavpili, Ģintarmuižu vai Sauriešiem, ja nepieciešama palīdzība situācijās ar bērnu traumām, bērnu ķirurģijas, politraumām, atsevišķu gadījumu kardioloģijà, tuberkulozes, psihiatrijā un narkoloģijā. Jēkabpils slimnīcā neirologs, okulists, otolaringologs pieņem tikai dienas laikā līdz trijiem dienā, tāpēcarī šo profilu akūtie pacienti nakts laikā tiek hospitalizēti uz Rīgu, kas ir 300 km turp un atpakaļ, vai uz Daugavpili, kas ir 200km turp un atpakaļ. Ņemot vērā, ka Aizkrauklē darbojas divas brigādes un Pļaviņās viena, tad Jēkabpils ātrās palīdzības mediķi diezgan bieži dodas izsaukumos arī uz šīm kaimiņnovadu pilsētām. Jaunā rīkojuma ietvaros, Jēkabpils un Viesītes dienas brigāžu darba laiks būs no pulksten astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Turklāt beidzot maiņu pulksten desmitos vakarā daudziem darbiniekiem vairs nav iespēju tikt mājās. Līdz ar to arī jautājums - kas gādās par darbinieku drošu nokļūšanu savās dzīvesvietā, ja šajā laikā vairs nekursē sabiedriskais transports, paliek atvērts. Pentjukova uzsver, ka pastāv risks, ka lielas noslodzes brīžos iedzīvotājiem laicīgi netiks sniegta medicīniskā palīdzība, ka darbinieki būs spiesti iet prom no darba, vai organizēt sev pamatdarbu citur. Viņa uzskata, ka šīs reformas ir sasteigtas, nesaplānotas līdz galam un šobrīd var kaitēt sabiedrībai, jo tiek samazinātas Jēkabpils pilsētas un Jēkabpils novada iedzīvotāju tiesības saņemt neatliekamo palīdzību savlaicīgi. Mediķe piebilst, ka ar statistiku nevar paredzēt neatliekamās situācijas.

Marija Pentjukova ir tikusies arī ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, aicinot pašvaldību viņa personā atbalstīt ātrās palīdzības mediķus un iestāties, lai Jēkabpilī netiek samazināts brigāžu skaits nakts stundās, līdzīgi, kā to jau ir darījuši vairāku citu pašvaldību vadītāji, rūpējoties par savu iedzīvotāju interesēm, piemēram, Valmierā un Rēzeknē. Turklāt Valmieras mērs ir panācis, ka brigāžu skaitu darbam naktī nesamazina. Jēkabpils mērs Raivis Ragainis sarunā ar Radio1.lv norādīja, ka šobrīd viņam nav pamata protestēt pret šīm reformām, lai to darītu esot nepieciešami “dzelžaini argumenti”, jo protestēt tikai tāpēc, ka nepatīk pārmaiņas, neesot nopietni. Ragainis uzskata, ja tiek veiktas reformas, tad tas notiek balstoties uz nopietniem aprēķiniem, kurus viņam neesot pamata apšaubīt. Tā kā ticis samazināts mediķu normālais pagarinātais darba laiks, dienestam bijis jārod finansējums algu nodrošināšanai maksai dubultā par naktsstundām un tikusi pārskatīta brigāžu noslodze, lai rastu līdzekļus iekšējos resursos. Šīs reformas nozīmējot, ka Jēkabpilī ātrās palīdzības brigāžu mediķiem no augusta samazināsies atalgojums, jo samazināsies darbs naktsstundās, kad par to tiek saņemta augstāka atlīdzība. Ragainis arī uzsvēra, ka viņam ir svarīgi, lai no šīm reformām neciestu Jēkabpils iedzīvotāji, tāpēc viņš ir nolēmis sazināties ar Neatliekamās palīdzības dienesta vadību un noskaidrot situāciju detalizētāk un ja tas būšot iedzīvotāju interesēs, tad arī protestēt pret gaidāmajām reformām.

Tikmēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša skaidro, ka visas ieceres balstītas uz rūpīgu esošās situācijas analīzi. Statistika liecinot, ka Jēkabpilī esot viens no zemākajiem izsaukumu skaitiem valstī tieši nakts stundās, šeit brigādes aizņemtība esot tikai 13 procenti no tā stundu laika, ko mediķi pavada dežūrā. Bukša uzsver, ka iedzīvotājiem nav jāuztraucas, jo uz ikvienu izsaukumu arī turpmāk tiks reaģēts, ja nepieciešams palīgā sūtot brigādes no tuvākajām kaimiņpilsētām. Lai sīkāk informētu par gaidāmajām izmaiņām, dienests plāno klātienē tikties ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un ātrās palīdzības darbiniekiem. Vizīte paredzēta 11.jūlijā.

Jau ziņots, ka Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Latvijā dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts jeb nakts brigāžu skaitu. Patlaban no kopumā 188 brigādēm 18 ir dienas brigādes, bet pārējās strādā diennakts režīmā. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.

Dienesta direktore Liene Cipule skaidro, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Tādējādi veidojas paradokss, ka dienas laikā, strādājot intensīvi, atalgojums mediķim ir zemāks nekā mediķim, kurš strādā naktī ar mazāku izsaukumu intensitāti. Vienlaikus viņa norādīja, ka turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes - brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.

Pēc Cipules paustā, brigāžu pārformēšanu kopumā varētu piedzīvot apmēram ceturtā daļa visu brigāžu.

Foto no privāta arhīva

FB IMG 1529002657482

Publicēts Sabiedrības ziņas

Prognozes vēsta, ka jūlija vidus būs karsts, jo jau 13. un 14.jūlijā tiks svinēti tradicionālie Krustpils novada svētki, kuri šogad norisināsies Variešu pagastā.

13.jūlijā, piektdienā, sāksim aktivitātes un iepazīsim tuvāk Variešu pagastu caur ģimeņu auto-foto orientēšanās ralliju. Aicinām pieteikties ne tikai ģimenes, bet arī kolēģu grupas un draugu pulciņus. Dalība sacensībās ir bez maksas, katrai komandai nepieciešams aizpildīt reģistrācijas pieteikumu (pieejams www.krustpils.lv). Reģistrācija notiks pie Krustpils novada pašvaldības ēkas Jēkabpilī, Rīgas ielā 150a, plkst.17:00, sākums plkst.18:00, savukārt apbalvošana notiks nākamās dienas vakarā.

Tāpat piektdienas vakarpusē no plkst.19:00 Variešu kultūras namā visi laipni aicināti ieraudzīt patieso mākslas burvību - Krustpils novada amatniecības centra “Māzers” un Kūku pagasta mākslas studijas “Mākslas dārzs” darbu izstādi.

Īstie, patiesie un krāšņie novada daudzināšanas svētki sāksies sestdien, 14.jūlijā. Jau no plkst. 10:00 pieskandināsim Variešu estrādi – visus novadniekus un viesus pulcēs kopā kalējs Ferdinands un viņa sieva Made, kas sveicinās un atkal satiksies ar savām brīnišķīgajām, daiļajām meitām – Atašieni, Vīpi, Mežāri, Krustpili, Kūkām un Variešiem. Šo grandiozo satikšanos nosvinēsim kopā ar etno grupu “TAUTUMEITAS”, kura plašāku atpazīstamību ieguva, piedaloties TV3 šovā “X Faktors”.

Pēc atklāšanas pasākuma visi iedzīvotāji un novada viesi aicināti izbaudīt muzikālo koncertstāstu “Veltījums Unguru baznīcai 190. gadadienā”, kurš norisināsies Medņos, Unguru baznīcā plkst. 12:00. Koncertā piedalīsies arī Cēsu zvanu ansamblis “Soli Deo Gloria”. Pirmo reizi šajā baznīcā slavinājuma dziesmas skanēja tālajā 1828. gadā – laikam ejot, baznīca vairākkārt cietusi – traucējuši gan dažādi finansiālie apsvērumi, gan padomju vara. Kopš 2004. gada draudze ir sākusi dievnama atjaunošanu un nu, Krustpils novada svētkos, cer sagaidīt prāvu pulciņu apmeklētāju vienojošajā konfesiju svētbrīdī.

Saņēmuši dvēseles mieru un apsveikuši baznīcu dzimšanas dienā varēsim doties svinēt – jo jau plkst.13:30 visus mazākos novada svētku apmeklētājus uz pankūku ballīti mīļi aicinās Zinītis un Nezinītis Medņos, Liepenes skolas dārzā.

Tomēr vēderpriekus noteikti varēs baudīt arī lielākie – jau 15:00 atgriežamies Variešu centra birzītē uz novada garšu galeriju. Meklēsim un raudzīsim īpašo katra pagasta garšu, jo noteikti starp mums visiem slēpjas īstākā cepēja, īstākais brūvētājs un saldāko garšas kārpiņu lutinātāja. Tāpat arī jaunākos apmeklētājus priecēs īpašais restorāns bērniem. Savukārt tiem, kuriem vēderi jau pilni, būs iespēja iegādāties ko kārotu mājražotāju tirdziņā.

Plkst.16:00 Variešu kultūras namā visus aicinām apmeklēt Latvijas simtgadei veltīto mākslas filmu “Bille”,- par mazā cilvēkbērna pieaugšanu, nabadzības pieņemšanu, sapņiem un attiecībām ar pasauli Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē. Filma ir veltījums mums šodien, atgādinot par īstenām vērtībām – iecietību, uzupurēšanos un nepieciešamību sevi apliecināt.

Saņēmuši pilnu emociju buķeti dosimies dabā – plkst. 19:00 visi aicināti ierasties futbolistu pļavā Variešos, lai vienoti pateiktu paldies, ka esam un paldies vietai, kur dzīvojam – sasauksimies un vienoti veidosim Latvijas kontūru, kuru iemūžināsim no debesīm. Savukārt pēc tam ikvienam interesentam būs iespēja vērot, cik Krustpils novads ražens, jo uzreiz pēc tautas sasaukšanās pašdarbības kolektīvu dalībnieki dosies vienotā gājienā.

Plkst. 19:30 Variešu estrādē visi aicināti dziedāt, dejot līdzi krāšņajiem Krustpils novada pašdarbības kolektīviem koncertuzvedumā “Ar saknēm novadā”. Vēlāk, plkst. 21:00, iesildīsimies vakara ballei ar rokenrola karaļu “KEKSI” nepārspējamo enerģiju, augstvērtīgo muzikālo sniegumu un mūziku, kas ievelk jau teju gadsimtu! “Keksi” zina, kā atdzīvināt deju grīdu un sniegt fantastisku dzīvesprieka devu! Baudīsim! Savukārt jau no plkst. 22:30 Variešu estrādē svētku zaļumballē griezīsim valsi un svinēsim novada dzimšanas dienu kopā ar grupu “Liepavots”.

Nāc, izbaudi un pievienojies! Uz tikšanos Variešu pagastā!

Krustpils novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Monika Kauranena

Publicēts Krustpils novads

Tautas gudrība saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja janvārī daudz sniega, tad vasara slapja. 2018. gada janvāris paliks atmiņā ar pirmajām desmit bez sala un bezsniega dienām. Vēlāk, pēc 10. janvāra Latvijas austrumos ar kailsalu atgriezās ziemiņa un pēc 7 dienām parādījās neliela sniega sega. Tas norāda, ka arī Liepu mēnesis jūlijs varētu būt skops ar nokrišņiem un mēreni silts. Uz saulainu, pārsvarā sausu un vasarīgi siltu jūliju norādīja arī laika apstākļi nozīmīgajās 23., 27. un 28. maija dienās. Saulainais un sausais 27. jūnijs, kas ir Septiņu gulētāju diena, vērš uzmanību uz to, ka arī jūlijā daudzviet turpināsies sausums, tā savā blogā raksta laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs.

Viņš norāda, atceroties iepriekšminēto un to, ka ziema pagāja bez barga sala, tad kopumā Liepu mēnesis jūlijs rādās būt tuvu normai un iespējams, drusciņ siltāks kā parasti. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet kopumā nedaudz mazāk par mēneša vidējo normu un tie pārsvarā īslaicīgi, bet nereti ar stiprām lietusgāzēm.

Mēneša pirmajā pusē laika apstākļi mainīgi. Temperatūras svārstīsies no plus 15 grādiem mēneša sākumā līdz plus 30 grādiem laikā ap 10., 12. jūliju. Mēneša vidū vairāk mākoņainu un vējainu dienu. Īslaicīgi, reizēm stipri nokrišņi. Temperatūras ap plus 18, 23. grādiem. Jūlija otrajā pusē laika apstākļi nepastāvīgi. Nokrišņi īslaicīgi, bet nereti ar pērkona lietusgāzēm. Laikā ap Jēkabiem (25. jūlijs) un Annām (26. jūlijs) vairāk saulainu un daždien arī karstu dienu, kad temperatūra pakāpsies līdz plus 27, 30 grādiem. Jūlija izskaņā vasarīgi silts un lielākoties bez stipriem nokrišņiem.

Vairākas pazīmes pagājušajā ziemā un pavasarī rādīja, ka vasara pārsvarā būs vairāk sausa kā mitra. Līdz ar to arī jūlijā daudzviet saglabāsies sausums un mežos paaugstināsies ugunsbīstamība. It īpaši piesardzīgiem jābūt, kad sāksies meža ogu laiks.

Jūlijs ir vasaras vadošais mēnesis. Siena un liepzieda mēnesis. Ja jūlija sākumā vēl ziedu laiks, tad siena mēneša beigās jau ražas laiks. Jūlijs ir siltākais un nokrišņiem bagātākais vasaras mēnesis. Ticējums saka, ja ir silts jūlijs un vēss augusts, tad būs auksta ziema.

Ticējumi par jūliju

1. jūlijs - Imanta diena. Laiks, kad debesīs vizmo sudrabainie (dimanta) mākoņi un sākas tradicionālais pļavu siena laiks.
Ticējumi. Ja 1. jūlijs lietains, 1. decembrī sāksies ziema. Ja Imanta diena saulaina un karsta, būs agra ziema.

2. jūlijā Laidene jeb viena no Vasaras (Mazajām) Mārām. Laidenē, tāpat kā Jāņos un Pēteros dedzina prieka ugunis. Danco, dzied un lec pār ugunskuru. Laidenē beidzas ziedu dienas.
Ticējumi. Ja Laidenē spīd saule un mākoņi iet pret vēju, tad vējš mainās un būs lietains laiks.

4. jūlijs ir Bišu un Liepzieda diena. Diena, kad ievāca pirmo vasaras medu un bites aizgāja liepās. Sākas liepzieds un vasaras medus laiks. Šogad liepas sāka ziedēt pirms Jāņiem (21. jūnijs).
Ticējumi. Ja saulaina diena, būs daudz tumšā medus. Ja līst, būs daudz baltā medus.

Vecie Jāņi 7. jūlijā. Beidzas Zāļu dienas un sākas siena laiks. Šajā dienā savāktajām pļavu zālēm īpašs dziedinošs spēks. Tāpat rīta rasai un visiem avotu, strautu un aku ūdeņiem.
Ticējumi. Ja diena lietaina, būs slikts siena un ražas novākšanas laiks.

Septiņu brāļu diena ir 10. jūlijā. Septiņi brāļi ir tie paši Septiņi gulētāji (27.06.) un arī ticējumi līdzīgi.
Ticējumi. Ja “Brāļu dienā” ielīst, līs septiņas nedēļas. Ja spīd saule – tā spīdēs septiņas nedēļas no vietas.

Vecie Pēteri 12. jūlijā. Laiks, kad vasara birdina pirmās asaras un ziemeļvējš norauj pirmās lapas. Šajā dienā jau visas lakstīgalas apklusušas un dzeguzes beigušas kūkot.
Ticējumi. Ja diena skaidra, būs bagāts gads un labas ražas. Zeltains rīts - jauks siena laiks.

20. jūlijā Pērkona diena un Pūķa nakts. Diena, kurai saikne ar ticību Pērkonam. Tāpat arī vēlāk sekojošā Madaļa (Madalēna), kas ir 22. jūlijā. Pūķis simbolizē krītošās zvaigznes (perseīdas).
Ticējumi. Kurš šajās dienās šķūnī bāž vai kaudzē met sienu, to nosperšot Pērkons.

Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena, ir jūlija galvenie svētki. Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā galdā liek pirmo jaunās maizes cepienu. Ja ne maizi, tad vismaz jauno rudzu biezputru. Kauj pirmo aunu un no šīs dienas arī jaunos kartupeļus, burkānus un ābolus drīkst raudzīt.
Ticējumi. Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonīši – būs sniegiem bagāta ziema. Silta un gaiša Jēkaba diena paredz aukstus Ziemassvētkus.

Annas (26. jūlijs) ir Saimnieču diena. Gan Jēkabi, gan Annas bija iecienītas kāzu svinēšanai. Jēkabos jaunais saimnieks (dēls) varēja pārņemt mājas valdīšanu, bet Annās pārveda jauno saimnieci. Annas vainagā jābūt tikai maizes augu ziediem, lapām vai vārpām.
Ticējumi. Ja Annas dienā lietus līst tad rudenī būs daudz sēņu, bet rieksti būs tārpaini, un otrādi. Ja Annas dienā līst lietus, tad būs slapjš rudens.

Avots: Viļa Bukša blogs

Publicēts Vides ziņas

Ar 2018. gada 1. jūliju stājas spēkā jaunie ūdenssaimniecības tarifi, kas apstiprināti 2018.gada 24.maijā ar Jēkabpils novada domes lēmumu Nr.140 „Par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifiem”.

Pievienotās vērtības nodoklis tiek aprēķināts likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā un apmērā.

Īpašuma pārvaldīšanas speciāliste

Inga Bokāne

Publicēts Jēkabpils novads
Page 1 of 89

Noskaties

Aptauja

Vai sekojat brīdinājumiem, kurās ūdenstilpnēs ir zilaļģes?