Jēkabpiliete, kritušo karavīru meklēšanas vienības ZVAIGZNE dalībniece Latvijā Sarmīte Ozoliņa informē, ka Smoļenskas apgabalā atrastas sarkanarmieša jēkabpilieša Vladimira Ļūļāka Jāņa (Ivana) dēla (ЛЮЛЯК Владимир Иванович), 1913 г.р., г. Якобштадт (Екапбилс, Латвия).), dzimuša 1913.gadā, mirstīgās atliekas.

Tās atradusi karavīru meklēšanas vienība RJADOVOIJ, veicot izrakumus, Minētā vienība lūdz palīdzību tuvinieku meklēšanā. Zināms, ka sieva ir Olga Ļūļāka Jāņa meita, dzimusi 1910.gadā un meitas Ļubovja un Zoja. 1941.gadā ģimene vēl dzīvojusi Saratovas apgabalā, bet no 1951.-1961. gadam – Rīgā, kur dzīvoja sieva un meitas. Vladimirs Ļūļāks skaitījās bezvēsts pazudis no 1941.gada augusta, gandrīz 77 gadus.

Tiek meklēti Vladimira Ļūļāka tuvinieki Jēkabpilī vai cilvēki, kas var sniegt jebkādas ziņas par kritušo karavīru. Tie, kuriem ir informācija par Vladimiru Ļūļāku, aicināti zvanīt Sarmītei Ozoliņai pa tālruni 26492663.

Foto:Izmantota fotogrāfa Dmitrija Markova fotogrāfija, no interneta resursiem.

Publicēts Sabiedrības ziņas

Portāls Radio1.lv sāņēma SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” 20 mediķu parakstītu atklāto vēstuli, kurā tie aicina pašvaldību tikties ar mediķu kolektīvu un skaidrot gaidāmās pārmaiņas slimnīcā. Vēstule tapusi, pēc vietējos plašsaziņas līdzekļos izskanējušās infomācijas, kāpēc tiek mainīta slimnīcas valde. Par šiem jautājumiem rakstīja un ziņoja visi vietējie mediji, vēstules autori, uzdodot jautājumus pavaldībai, kā piemēru izvēlējušies publicētos rakstus laikrakstā “Brīvā Daugava”. Atklāto vēstuli parakstījuši 20 mediķi, pielikumā foto ar mediķu parakstiem.

Radio1.lv lūdza atklāto mediķu vēstuli komentēt Jēkabpils domes vadībai. Komentāru sniedza Jēkabpils mēra vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa.

Publicējam mediķu atklāto vēstuli un Līgas Kļaviņas komentāru.

Atklātā vēstule

Par pārmaiņām slimnīcā

Pamatojoties uz vietējos medijos, tajā skaitā laikrakstā “Brīvā Daugava” š.g. 8.un 9. februāra numurā, izskanējušo informāciju par to, ka jaunajai pilsētas vadībai ir vīzija par savu kapitālsabiedrību attīstību un tostarp arī slimnīcas attīstības stratēģiju, vēlamies arī mēs paust savu viedokli, jo saprotams, ka izstrādājot savu kapitālsabiedrību jaunās attīstbas vīzijas pilsētas vadībai nav laika tikties ar katru no kapitālsabiedrībām, kaut arī slimnīca, kā teicis domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ir “viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrībām – gan sociālo un veselības jautājumu risināšanas ziņā, gan, protams, arī tādēļ, ka tā ir lielākais darba devējs no visām pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām”, tāpēc komunikācijai izmantojam saraksti avīzē, kā arī esam pateicīgi, ka pēc slimnīcas arodbiedrības uzaicinājuma tomēr esat piekrituši tikties ar slimnīcas kolektīvu 21.februārī.

Iepazīstoties ar presē izskanējušo informāciju esam neizpratnē par vairākiem jautājumiem:

Ja 8.februāra numurā rakstīts, ka pilsētas domei ir vīzija vai redzējums par slimnīcas attīstību, tad nākošās dienas numurā, atsaucoties uz to pašu informācijas avotu, teikts, ka redzējums jāsniedz jaunajai valdei. Tad par ko runājam – par slimnīcas attīstības vīziju vai slimnīcas pārvaldības sistēmas maiņu? No tekstā tālāk minētā nav saprotama, kāda tad tiek plānota jaunā slimnīcas pārvaldība. Kāda būs nākošā valde – sastāvoša no 2 vai 3 valdes locekļiem? Vai šie valdes locekļi vienlaicīgi izpildīs arī kādu amatu slimnīcā, kā tas bija līdz šim, saņemot tikai vienu atalgojumu vai valde pildīs tikai valdes funkcijas un amatus pildīs kādas citas personas? Kādi būs šie amati un vai arī uz tiem tiks izsludināts konkurss? Vai tādā gadījumā paredzama ievērojama administratīvās daļas paplašināšanās, kāds tam paredzēts finansējums? Šobrīd esam saņēmuši algas par janvāra mēnesi, jāteic, ka tās nebūt neatbilst veselības ministres solītajam atalgojumam veselības aprūpē. Kur tad radīsies finansējums un cik liels tas būs jaunajiem administrācijas darbiniekiem, un vai par piemēru tam tiks ņemts R.Ragaiņa pozitīvi vērtētā Gaiļezera slimnīcas pieredze? Turpinot par avīzē sniegto domes priekšsēdētāja viedokli par nākamo valdes priekšsēdētāju: “bet slimnīcas valdes priekšsēdētājam jāpārredz viss spēles lauks kopumā”. Piekrītam šim viedoklim, taču ar spēles laukuma redzēšanu vēl ir par maz, jāsaprot, kas šajā laukumā notiek, kā savstarpēji darbojas visa veselības aprūpes sistēma, kuru sastāda pacients, ārstnieciskais personāls, administrācija, Nacionālās veselības dienests, Veselības ministrija, veselības inspekcija, slimību profilakses un kontroles centrs un vēl vesela virkne institūciju, kuras nemitīgi dod norādījumus, kuri dažkārt mainās ne tikai pa mēnešiem, bet pa dienām un pieprasa neskaitāmas atskaites un rādītājus par slimnīcas darbību. Tāpēc nesaprotams 8.februāra numurā teiktais: “Cilvēki ir strādājuši ilgu laiku un strādājuši pēc savas sistēmas, kas kādreiz varbūt (?) bija atbilstoša, bet tagad ir mainījušies nosacījumi medicīnā un pakalpojumu sniegšanas nosacījumi un tad, iespējams, ir grūti pārorientēties uz jaunu sistēmu.” Jēkabpils reģionālā slimnīca ir definēta kā 4.līmeņa reģionālā slimnīca, tās darbību reglamentē Ministru kabineta Noteikumi Nr. 1529 un savstarpēji noslēgtie līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, kam pamatā ir Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu atbilstību. Viss augstāk minētais nosaka slimnīcas, kā valsts pasūtījuma izpildītājas darbības nosacījumus. Par kādu pašu ieviestu sistēmu iet runa? Tā nav privāta slimnīca, kurā iespējams izveidot savu noteiktu sistēmu. Arī šogad esam ieviesuši vairākus jaunus pakalpojuma veidus, bet arī tas notiek valstī noteiktā kārtībā. Runājot par pārorientēšanos varam teikt, ka esam gana fleksibili, nu kaut vai apskatot šī gada jautājumu ar dienas stacionāru. Janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr 1529, kuri noteica izmaiņas dienas stacionāra manipulācijās, kad bijām izanalizējuši esošo situāciju un pieņēmuši lēmumu kā darboties – ārsti bija saplānojuši 1.ceturkšņa darbu, saņēmām steidzamu infomāciju, ka atkal izmaiņas dienas stacionāra pakalpojumos, daļa manipulāciju, kuras tika izņemtas no saraksta ir atkal iekļautas sarakstā. Tā kā šogad dienas stacionāra pakalpojumus sniedzam 9 profilos, no kuriem 8 ir ķirurģiskia profila, atkal bija nepieciešama sniedzamo pakalpojumu veidu un apjoma korekcija. Vēl atsaucoties uz augstāk minēto par sistēmas maiņu, tad īsti par kādas sistēmas maiņu tiek domāts: palielināt administratīvo daļu vai varbūt mainīt slimīcas līmeni? Grūti iedomāties kā varētu paaugstināt šo līmeni, jo nākošais līmenis ir universitātes slimnīcas, taču iespēja pazemināt šo līmeni, veicot apzināti vai neapzināti dažādas izmaiņas slimnīcas darbībā, ir diezgan reāls pasākums. Paskatoties uz blakus pašvaldībām, ir iespaids, ka tās savas slimnīcas aizstāv, jo cik gadus runā, ka dažu slimnīcu tehniskais nodrošinājums īsti neatbilst valstī noteiktajiem standartiem, tomēr tās joprojām strādā, un tas nav noticis bez pašvaldības atbalsta.Tāpēc ļoti žēl, ka mūsu pašvaldība nevis cīnās par savas kapitālsabiedrības darbību, bet gluži otrādi, sniedz presē destruktīvus paziņojumus un zināmā mērā apvaino visu slimnīcas kolektīvu par sliktu darbu. 9.februāra avīzē publicēts Raivja Ragaiņa teiktais “ka neviens taču nav apmierināts ar to, kā ir slimnīcā”. Kas ir domāts ar šo “neviens”? Vai tie ir gandrīz 10 000 pacientu, kas ārstēti stacionārā vai 90 000 kas ārstējušies ambulatori, nerunājot par diagnostiskiem izmeklējumiem, kuri katrs savā profilā arī sniegti tūkstošos. Vai piemēram tas, ka pasaules bankas veiktajā novērtējumā 2017.gadā par Perinatālās palīdzības nodrošināšanu Latvijā, mūsu slimnīca ieguva visaugstāko novērtējumu, neliek Jums aizdomāties čik viss ir slikti”? Divus gadus pēc Dr. Ūdra iniciatīvas un ar domes un slimnīcas atbalstu notikusi labdarības akcija Dzīvo vesels, kuras laikā konsultēti un operēti daudz pacientu. Vai tas ir slikti?

Vai šis “neviens” ir ap 500 slimnīcā strādājošie darbinieki, kuri patiešām varētu būt neapmieerināti, jo valstī sludinātais – par šī gada lielajām mediķu algām vai labo e-veselības sistēmas darbību – realitātē neatbilst patiesībai?

Vai šis “neviens” ir veselības ministrijas pārstāvji, kuras ierēdņiem jau otrajā dienā pēc stāšanās darbā jau algu palielina par pusi no tikko noteiktā algas. Pret šādu sistēmu attiecībā uz medicīnas darbiniekiem arī mums nebūtu iebildumu.

Vai šis “neviens” ir mūsu pilsētas domes deputāti. Ja ir tāda neapmierinātība, tad kāpēc par to netiek informēta slimnīcas valde, kāpēc pilsētas vadība neierodas uz tikšanos ar lielāko darba kolektīvu, bet ierodas tikai tad, kad pēc pusgadu ilgušām dažādām baumām, kas sāk jau traucēt slimnīcas darbam, slimnīcas darbinieku arodbierība pati uzaicina uz tikšanos ar slimnīcas kolektīvu. Cik reižu pilsētas vadība ir tikusies ar slimnīcas valdi, kādi ir bijuši uzstādījumi darba uzlabošanai, kur tas ir ticis dokumentēts, kā ir notikusi šo uzstādījumu kontrole? Kā tad varēja nonākt tik tālu, ka “neviens” nav apmierināts, vai tad daļēji atbildība par notikušo nav jāuzņemas arī pilsētas vadībai?

Šobrīd ir nomelnots visa mūsu kolektīva līdzšinējais darbs. Varbūt tam ir pamatojums, tad neslēpiet to. Rodas iespaids, ka kāds(i) mērķtiecīgi vēlas nolemt Jēkabpils RS it kā dabīgai degradācijai. Tad jautājums: Kurš un kādā veidā atbildēs, ja tā notiks? Vai šādā negatīvā gaisotnē pasniegta informācija par mūsu slimnīcu veicinās jauno speciālistu piesaisti?

Atgriežoties pie konkursa, kā jau raksta sākumā minējām, nav skaidrs uz ko tiek izsludināts konkurss. Vai iespējams izsludināt konkursu uz divām vietām (kādām?) un “par trešo tad arī secināsim konkursa gaitā”? Tiek skaļi paziņots, ka līdzšinējā slimnīcas darbība ir nekur nederīga, vajadzīga jauna sistēma. Vai tas, ka dome šobrīd pat nezina uz cik vietām un kādām tiks izsludināts konkurss, un, ka vajadzības gadījumā lems vēl par citiem valdes locekliem ir jaunās sistēmas iezīmes? Pilsētas domei būtu lietderīgi zināt, ka slimnīcas statūtos ir noteikts, ka slimnīcas valde sastāv no trīs locekļiem, tātad konkurss ir jāizsludina uz trīs vietām. No avīzē rakstītā var secināt, ka pirmais valdes loceklis ieplānots “kā visa laukuma pārredzētājs, otrais būs”tā kā galvenais ārsts” un kas ir plānots šis trešais – labs, vajadzīgs vai cita veida cilvēks? Avīzē minēts: “pašlaik tiek izstrādāti profesionālie kritēriji valdes locekļu amata pienākumu pildīšanai, bet konkursa komisijā paredzēts piesaistīt Veselības ministrijas un nozares profesionālo asociāciju ekspertus”. Tas viss ir ļoti labi, taču nākotnē šai slimnīcā būs jāstrādā mums, un diez vai šie eksperti nesīs kādu morālu, nerunājot pat juridisku atbildību, neveiksmes gadījumā. Bet neveiksmju un kļūdu pietiek gan mums, gan arī ministrijai, tikai atšķirība ir tā, ka mums par kļūdām vienmēr jāatbild, vienmēr jārod vainīgais, ko sodīt, bet valsts mērogā, skatoties uz pēdējo laiku notikumiem, par kļūdām nav jāatbild nevienam. Protams, gribētos uzzināt, kādi būs šie cilvēki komisijā “kuriem uzticas visas valsts līmenī”.

Un nobeigumā absolūtu neizpratni izraisa priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas teiktais jautājumā par līdzšinējās valdes darbības beigšanu, ka “viņa rekomendētu R.Ragainim teikt, kā to dara minisrijās, ka mēs nevaram to ne apstiprināt, ne noliegt”. Tad rodas jautājums, kā strādā ministrijas, ja nav izpratnes par to, kas notiek un savukārt izbrīnu vairs nerada mūsu domes darbības stils. Varbūt sākt šo darbības un atbildības stilu piemērot arī attiecībā uz pacientiem: “Mēs nevaram ne apstiprināt, ne noliegt Jūsu saslimšanu vai diagnozi”. Jācer, ka pašvaldība akceptēs mūsu jauno darbības stilu, jo “vecā pašu izdomātā sistēma” taču ir novecojusi.

Sāksim strādāt ar jaunām metodēm.

Pielikumā SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” darbinieku arodbiedrības, nodaļu un kabinetu vadītāju paraksti.

Vēstuli parakstījuši:

1. Ķirurģijas nodaļa – Jānis Danevičs;
2. Traumataloģisjas nodaļa – Jurijs Krupenko
3. LOR-neiroloģijas nodaļa – Zita Daneviča;
4. Dzemdību-ginekoloģijas nodaļa – Andris Blimhens;
5. RAN vaītājs p.i. - Vera Grotkere;
6. PAC vadītāja - Inguna kalēja;
7. Bērnu nodaļas vadītāja – Aija Briška;
8. uzņemšanas nodaļas vadītājs – Imants Balodis;
9. 1 terpijas un tbc slimību nod.vadītāja – Sandra Zadināne;
10. Infekciju slimību nod.vadītāja - Ilga Upeniece;
11. laboratorijas vadītāja - Inguna Breikša;
12. 2 terapijas nod. vadītāja – Benita Aizpuriete
13. Uroloģijas nodaļas vadītāja – Baiba Bērziņa
14. Funkcionālās diagnostikas kab.vadītāja – Iraida Glušņonoka
15. Radioloģijas nod. vadītāja – Elita mazule
16. Fizikālās rehabilitācijas nod. vadītāja – Valentīna Skrodele
17. Dienas stacionāra ārsts – Līga Kalvāne;
18. Arodkomitejas pr-dētāja – Margarita Saveļjeva;
19. Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja – Dace Teilāne;
20. Asin kabineta vadītājs – Alevtīna Grinberga.

Domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas komentārs

Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu atklātajai vēstulei

Publicējam pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas komentāru uz pašvaldībā saņemto Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu atklāto vēstuli:

- Vispirms paldies Jēkabpils reģionālās slimnīcas dakteriem par viedokli un iesaistīšanos diskusijā par mums visiem svarīgu jautājumu – kādai būt un kā mainīties slimnīcai tuvākajā nākotnē. Ārstu parakstītajā vēstulē ir uzdoti daudzi nozīmīgi jautājumi un aktualizētas vairākas problēmas, ar ko būs jātiek galā gan pilsētas vadībai, gan konkursa kārtībā izvēlētajai jaunajai slimnīcas valdei. Varu teikt godīgi: man simpatizē arī atklātās vēstules asais tonis, jo jebkura reorganizācija un jebkuras nozīmīgas pārmaiņas neizbēgami rada arī dažkārt asas diskusijas. Un mēs noteikti no tām nevairīsimies.

Šobrīd nepievērsīšos katrā atklātajā vēstulē minētajam jautājumam: atbildes uz tiem lielākoties prasa nopietnāku analīzi un informācijas apkopošanu, par šiem jautājumiem runāsim 21. februārī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā plānotajā diskusijā, cenšoties maksimāli precīzi un atklāti gan prezentēt pilsētas vadības skatījumu uz slimnīcas nākotnes stratēģiju, gan atbildēt uz vēstulē aktualizētajām problēmām. Tieši tādēļ es aicinātu gan slimnīcas mediķus, gan darbiniekus apkopot savus jautājumus un argumentus, kurus tad arī atklāti izrunāsim tikšanās laikā nākamnedēļ. Un šajā sakarībā aicinu visus uz konstruktīvu dialogu, jo mēs visi taču saprotam, ka pārmaiņas slimnīcas darbā un vīzijā par slimnīcas nākotni ir nepieciešamas.

Domāju, ka mums visiem – gan slimnīcas mediķiem un personālam, gan pilsētas vadībai – mērķis ir viens: panākt, lai Jēkabpils reģionālā slimnīca strādātu labi un sniegtu maksimāli kvalitatīvus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa

 

Saistīta ziņa: Atkāpusies SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde

Publicēts Sabiedrības ziņas

SIA “Jēkabpils siltums” publicētā informācija liecina, ka janvārī vienas MWh siltumenerģijas cena bija 56,20 eiro bez PVN, savukārt daudzdzīvokļu mājās, kurām uzņēmums piegādā siltumenerģiju viena apkures kvadrātmetra vidējās izmaksas bija 1,40 eiro.

Visdārgāk par apkuri pagājušajā mēnesī būs jāmaksā mājas Brīvības ielā 286a iemītniekiem, šeit viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksājusi 1,94 eiro, mājas Brīvības ielā 2g/1 – 1,92 eiro par kvadrātmetru un mājas Kaļķu ielā 1 iemītniekiem, kur apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,89 eiro. Savukārt vismazāk par saņemto siltumu pagājušajā mēnesī jāmaksā mājas Ziemeū ielas 6 iemītniekiem, šiet viena apkures kvadrātmetra izmaksas bijušas 0,89 eiro, mājas Viesītes ielā 39, kur viena apkures kvadrātmetra izmaksas bija 0,93 eiro un mājas Ķieģeļu ielā 13b, kur par viena kvadrātmetra apsildīšanu jāmaksā 0,98 eiro.

SIA “Jēkabpils siltums” sniegtā informācija par uzņēmuma kreditoriem un debitoriem liecina, ka saskaņā ar informāciju līdz 6.februārim uzņēmuma kreditori ir SIA “Ošukalns” (par siltumenerģiju) 528 737,72 eiro, par šķeldu 254 997,11 eiro, par gāzi 118 092,01 eiro, par citiem pakalpojumiem 15 650 eiro, līzings 14 675,25 eiro, aizņēmumi no kredītiestādēm- īstermiņa 319 139 eiro, aizņēmumi no kredītiestādēm- ilgtermiņa 1 145 080,52 eiro. Kopā: 2 396 371,61 eiro.

Savukārt SIA "Jēkabpils siltums" debitori uz šī gada 1.novembrī (bez aprēķina par janvāri) bija - juridiskās personas65 531 eiro, iedzīvotāji 1 936 774 eiro. Kopā: 2 002 305 eiro.

Cik jēkabpiliešiem janvārī izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs katrā no daudzdzīvokļu mājām, skatieties SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā.

 Foto: jekabpils.lv

 

SIA "Jēkabpils siltums" reģ.Nr.4000300778

1  m² apkures izmaksas 2018.g. janvārī bez PVN

Dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs bez PVN (EUR/tūkst.nm³) 257.68

Vienas MWh siltumenerģijas cena bez PVN (EUR) 56.20

Iela Mājas Nr. Siltumenerģija apkurei, MWh Apkurināmā platība, m² 1m² apkures izmaksas, EUR/m²
Auseklīša 3 42,985 1988,41 1,2149
Auseklīša 15 42,843 1967,1 1,2240
Auseklīša 21 57,390 2677,1 1,2048
Bebru 1 23,467 949,5 1,3890
Bebru 2 22,567 948,8 1,3367
Bebru 5 58,792 1880,2 1,7573
Bebru 6 18,601 666,33 1,5688
Bebru 7 39,150 1956,5 1,1246
Bebru 8 20,520 771,1 1,4956
Bebru 9 43,266 1946,2 1,2494
Bebru 11 43,357 1932,1 1,2612
Bebru 12 19,242 769,6 1,4052
Bebru 15 14,633 567,1 1,4501
Bebru 16 37,156 1895,18 1,1018
Bebru 18 13,530 591 1,2866
Bebru 22 42,487 1837,12 1,2997
Bebru 23 46,093 1957,9 1,3231
Bebru 26 23,266 1007,39 1,2980
Bebru 27 30,019 1159,9 1,4545
Bebru 28 19,726 782 1,4176
Bebru 31 21,790 771,83 1,5866
Bebru 33 25,368 1014,07 1,4059
Brīvības 2g/1 8,084 235,5 1,9292
Brīvības 2h/2 3,232 129,3 1,4050
Brīvības 5a-1 36,835 1417,2 1,4607
Brīvības 5a-2 31,248 1367,5 1,2842
Brīvības 5a-3 41,263 1478,09 1,5689
Brīvības 7 38,200 1792,11 1,1979
Brīvības 9 22,300 876,6 1,4297
Brīvības 140 8,404 268,02 1,7623
Brīvības 286a 15,902 459,76 1,9438
Brīvības 286v 19,930 639,1 1,7526
Celtnieku 3 24,157 790,59 1,7172
Celtnieku 5c 48,931 1520,1 1,8090
Celtnieku 7 30,415 1168,5 1,4628
Celtnieku 11 29,296 1298,34 1,2681
Celtnieku 11a 13,629 618,2 1,2390
Celtnieku 13 24,931 1158,75 1,2092
Celtnieku 15 79,737 3103,11 1,4441
Celtnieku 17/17a 84,038 2916,2 1,6196
Celtnieku 19(I) 36,204 1513,3 1,3445
Celtnieku 19(II) 56,535 1992,92 1,5943
Celtnieku 21 38,089 1483,5 1,4429
Dārza 1 36,087 1128,18 1,7976
Dārza 2 16,331 493,11 1,8613
Dārza 4 38,142 1747,59 1,2266
Dārza 6 41,064 1735,42 1,3298
Dārza 7 41,266 1576,28 1,4713
Dārza 8 39,690 1664,43 1,3401
Dārza 10 41,639 1755,29 1,3332
Draudzības aleja 8 68,700 2562,53 1,5067
Draudzības aleja 10 59,542 2556,03 1,3092
Draudzības aleja 11 36,200 1327,1 1,5330
Draudzības aleja 12 12,754 493,1 1,4536
Draudzības aleja 13 33,970 1215,86 1,5702
Draudzības aleja 14 10,352 451 1,2900
Draudzības aleja 15 33,331 1253,57 1,4943
Draudzības aleja 16 12,595 384,68 1,8401
Draudzības aleja 18 17,651 554,3 1,7897
Draudzības aleja 19 97,378 4023,25 1,3602
Draudzības aleja 20 33,778 1322,5 1,4354
Draudzības aleja 21 33,523 1434 1,3138
Draudzības aleja 23/1 36,481 1435,2 1,4285
Draudzības aleja 23/2 52,711 2147,3 1,3796
Draudzības aleja 24 41,810 2180,81 1,0775
Draudzības aleja 24 41,791 2124,61 1,1054
Draudzības aleja 26 86,867 3102,7 1,5734
Jaunā 22 56,439 2657,78 1,1934
Jaunā 24 91,184 3933,16 1,3029
Jaunā 31c 36,352 1172,3 1,7427
Jaunā 34 87,716 3822,07 1,2898
Kaļķu 1 27,467 815,93 1,8919
Krasta 61 158,211 5755,6 1,5448
Krasta 63 84,638 3185,76 1,4931
Liepu 22 31,125 928,03 1,8849
Meža 6 24,283 828,43 1,6473
Meža 10 28,299 860,4 1,8484
Mežrūpnieku 8 29,500 1109,75 1,4939
Mežrūpnieku 10 25,910 992,99 1,4664
Nameja 14 78,371 3860,75 1,1408
Nameja 16 88,047 3975,75 1,2446
Nameja 18 124,153 4994,75 1,3969
Nameja 20c 54,340 2629,2 1,1615
Nameja 24 49,031 1911,5 1,4416
Nameja 26 94,952 3956,4 1,3488
Nameja 26a 92,543 3008,4 1,7288
Nameja 30 89,607 3877,8 1,2987
Nameja 32 50,410 2634,9 1,0752
Nameja 34 55,667 2607 1,2000
Nameja 36(I) 73,268 3015,98 1,3653
Nameja 36(II) 42,672 2010,14 1,1930
Palejas 9 71,288 2585,98 1,5493
Palejas 11 64,997 2569,01 1,4219
Palejas 13 39,816 1702,18 1,3146
Rīgas 104 14,727 454,87 1,8195
Rīgas 175 3,117 104,9 1,6699
Rīgas 190a 60,350 2934,44 1,1558
K.Skaubīša 14 41,457 1637,4 1,4229
K.Skaubīša 20 45,886 1715,72 1,5030
Slimnīcas 2 39,722 1977,8 1,1287
Slimnīcas 3 31,356 1175,67 1,4989
Slimnīcas 12 50,726 2525,48 1,1288
Viesītes 18 54,550 2621,28 1,1696
Viesītes 18a 45,470 1945,7 1,3134
Viesītes 18b 49,126 1961,5 1,4075
Viesītes 39 57,144 3431,93 0,9358
Viesītes 41 68,630 3851,09 1,0015
Viesītes 47 93,688 3984,01 1,3216
Viesītes 49 85,367 3865,06 1,2413
Viesītes 51 79,711 3978,1 1,1261
Viestura 12a 17,590 542,7 1,8216
Viestura 12b 1,065 42,6 1,4050
Viestura 12c 19,242 556,99 1,9415
Viestura 13b 12,646 397,4 1,7883
Viestura 14 55,052 2405,31 1,2863
Viestura 14b 52,940 2850,43 1,0438
Viestura 16 58,510 2413,95 1,3622
Viestura 26 33,082 1210,44 1,5360
Viestura 31 41,490 1998,1 1,1670
Viestura 36a 81,042 3884,05 1,1726
Viestura 38a 86,015 3953,58 1,2227
Viestura 38c 81,699 3788,04 1,2121
Viestura 41 84,434 3646,97 1,3011
Zīlānu 4 22,860 665,38 1,9308
Zemgales 7 54,515 2652,1 1,1552
Ķieģeļu 1 54,791 2109,2 1,4599
Ķieģeļu 5 48,420 1696,53 1,6040
Ķieģeļu 7 42,510 1697,96 1,4070
Ķieģeļu 11 51,630 2170,88 1,3366
Ķieģeļu 13 54,170 2581,41 1,1793
Ķieģeļu 13b 46,207 2641,85 0,9830
Ķieģeļu 13c 50,690 2630,65 1,0829
Ziemeļu 6 42,430 2658,01 0,8971
Ziemeļu 22 54,800 2635,5 1,1686
      Vidējais: 1,4071
         
         
Bebru 30 10,720   0.3176-0.9184
Dārza 5 15,069   0.2449-1.7227
Nameja 1 32,268   0.2052-2.1046
Slimnīcas 4 13,060   0.2392-0.8084
         
         
    * renovētās mājas    

Foto: jekabpils.lv

Publicēts Ekonomika
Trešdiena, 07 Februāris 2018 12:10

Jēkabpilī no Daugavas ledus nocelti seši bērni

Kopš 1.februāra, kad tika izdots pašvaldības rīkojums par aizliegumu atrasties uz Daugavas ledus Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā, no tā ir nocelti seši bērni, portālu Radio1.lv informēja Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Kā informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis, uz ledus bērni ir kāpuši lielākoties pa vienam vai pa diviem dažādos laikos, daži intereses dzīti pastaigāties pa Daugavas ledu, citi, lai uzņemtu selfiju. Visi aizlieguma pārkāpēji bijuši vecumā līdz 14 gadiem.

Ieraugot pārkāpējus, pašvaldības policijas darbinieki viņus uzrunājuši un aicinājuši kāpt nost no ledus, paši uz tā nekāpjot, lai neradītu papildus apdraudējumu.

Materiāli par visiem šiem gadījumiem nosūtīti pašvaldības Administratīvajai komisijai audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanai.

Lai arī ledus upē vizuāli var šķist drošs, vietumis straumes ietekmē tas var kļūt arī nedrošs un bīstams, norādīja Surkulis.

Rīkojamu, kurš nosakot, ka no 2018.gada 1.februāra līdz ledus izkušanai aizliegts atrasties uz Daugavas ledus Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis izdeva mēneša sākumā. Rīkojums izdots, jo atrašanās uz Daugavas ledus ir bīstama.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus neriskējiet ar savu dzīvību un nekāpt uz Daugavas ledus.

Publicēts Sabiedrības ziņas

No amatiem atkāpusies SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valde, liecina Jēkabpils pilsētas pašvaldības mājaslapā publicētā informācija.

Jēkabpils slimnīcas valdē jau ilgus gadus strādāja valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris, valdes locekle, valdes priekšsēdētāja vietniece Ruta Miķelsone un valdes locekle, galvenā grāmatvede Gunta Dābola.

Publikācijā Jēkabpils domes mājaslapā teikts, ka jau februārī tiks izsludināts konkurss par jauno slimnīcas valdi. Savukārt pašreizējā valde turpinās darbu līdz 30. aprīlim, kad paredzēts konkursa noslēgums un jaunās valdes stāšanās amatā. Tāpat arī Jēkabpils domes publikācijā uzsvērts, ka pašlaik tiek izstrādāti profesionālie kritēriji valdes locekļu amata pienākumu pildīšanai, bet konkursa komisijā paredzēts piesaistīt Veselības ministrijas un nozares profesionālo asociāciju ekspertus.

Iemesls, kāpēc atkāpusies SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde, tiek skaidrots ar nepieciešamību rast jaunu stratēģiju slimnīcas turpmākai attīstībai, ko izvirzījusi Jēkabpils dome.

Par pilsētas vadības pieņemto lēmumu rīkot konkursu uz valdes locekļu amatiem SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis pašvaldības publikācijā saka: “Viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām, nenoliedzami, ir SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” – gan sociālo un veselības jautājumu risināšanas ziņā, gan, protams, arī tādēļ, ka tā ir lielākais darba devējs no visām Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām. (..)  Ir saprotams, ka ierobežota finansējuma apstākļos ir jāmeklē jaunas un mūsdienīgas idejas, kā nodrošināt slimnīcas pamatuzdevumu izpildi: kvalitatīvi un, galvenais, moderni ārstniecības pakalpojumi, ārstniecības personāla piesaiste, mūsdienīga klientu apkalpošanas kultūra.”

“Esam vairākkārt tikušies ar domes priekšsēdētāju un pilsētas vadību, lai diskutētu, ko un kā vajadzētu mainīt,” publikācijā norāda pašreizējais SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris, vienlaikus piebilstot, ka visi pašreizējie valdes locekļi ir savas jomas profesionāļi, taču esot jāatzīst, ka "ir vajadzīgs plašāks skatījums uz slimnīcas attīstību, varētu teikt – stratēģiska vīzija", ko pieprasījusi Jēkabpils domes vadība un ko varētu dot jaunā valde.

Zināms, ka pašreizējie valdes locekļi pēc pilnvaru nolikšanas turpinās darbu slimnīcā savās profesionālajās jomās.

Jau ziņots, ka Jēkabpils reģionālā slimnīcā strādā 65 ārsti, 199 vidējā ārstniecības personāla un 122 jaunākā ārstniecības personāla pārstāvji. Slimnīca nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī un septiņu ārstu-speciālistu diennakts dežūras. Slimnīcā ir 15 nodaļas un 277 gultas vietas stacionārā.

Jēkabpils reģionālā slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Jēkabpils apkaimē, kas sniedz asins sagatavošanas pakalpojumu, nieru aizstājterapiju, otolaringoloģiskās operācijas, visai Austrumlatvijas zonai nodrošina jaundzimušo reanimāciju un aprūpi. Slimnīcā patlaban ir arī viens no labākajiem operāciju blokiem valstī gan medicīniskā aprīkojuma, gan telpu ziņā.

Slimnīcā tiek izmantotas tādas diagnostikas metodes kā datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, tai skaitā asinsvadu dupleksā doplerogrāfija, ehokardiogrāfija, endoskopijas, osteodensitometrija, funkcionālā diagnostika un elektroencefalogrāfija.

Foto: jekabpilsrs.lv

Attēlā: No kreisās - Ruta Miķelsone, Gunta Dābola, Ivars Zvīdris.

Publicēts Sabiedrības ziņas

(Papildināts ar tekstuālo informāciju)

Sestdien, 3. februārī Jēkabpilī, Bebru mikrorajonā notika projekta “Dūmu ielas, Atmodas ielas un Kadiķu ielas pārbūve Jēkabpilī” svinīgā atklāšana.

Pasākumā piedalījās Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, vietnieki – Līga Kļaviņa un Andris Rutko, projekta realizētājs - SIA “Ošukalns” Ceļu būves nozares vadītājs Ivars Joelis, projekta centrālās skulptūras autors -tēlnieks Valts Barkāns, kā arī domes deputāti, mediji un iedzīvotāji. Atklājot objektu, domes priekšsēdētājs R. Ragainis uzsvēra mikrorajona estētiskos uzlabojumus, kā arī izteica cerību, izvērtējot pašvaldības finanšu iespējas, sakārtot arī citus mikrorajonus pilsētā.

Pēc svinīgajām uzrunām R. Ragainis, SIA “Ošukalns” pārstāvis un tēlnieks V. Barkāns kopīgi atklāja mikrorajona simbolu – skulptūru “Bebriņš”. Vēlāk pasākuma dalībnieki tika cienāti ar svētku torti, kopīgā ekskursijā ar SIA “Ošukalns” projektu vadītāju Andreju Lindi notika mikrorajona apskate, savukārt bērni piedalījās attīstības un atpūtas centra PALLA aktivitātēs ar Vinniju Pūku un Tīģerēnu.

2016.gada 17.jūnijā, saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem, Jēkabpils pilsētas pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA “Ošukalns” par Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielu pārbūvi. Būvdarbi tika uzsākti 2016.gada 11.jūlijā un pabeigti 2017.gada 17.novembrī.

Pārbūves darbu ietvaros tika atjaunoti lietus ūdens, kanalizācijas, ūdensvadu tīkli, uzstādīti jauni apgaismes stabi, atjaunots ielu segums, veikta teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, kā arī ievērojami tiks palielināts automašīnu stāvvietu skaits.

Kopējās projekta izmaksas ir 2 831 493,12 euro ar PVN, no kurām 13 915,00 euro izmaksāja tehniskais projekts, 2 777 478,72 euro pārbūves darbi, būvuzraudzība 36 106,40 euro un autoruzraudzība 3 993,00 euro.

Papildus informācija par objektu:
1. Pārbūvēto ielu kopgarums kopā ar nobrauktuvēm (5,5m platumā) - 3598 m;
2. Jaunizbūvēto bruģēto gājēju ietvju platība – 7278 m2;
3. Jaunizbūvēto bruģēto autostāvvietu platība/skaits – 11 910,3 m2/ 720 gab;
4. Inženierkomunikācijas:
• Pārbūvējamās lietus ūdens kanalizācijas kopgarums – 3438,2 m;
• Pārbūvējamās sadzīves kanalizācijas kopgarums – 90,7 m;
• Pārbūvējamā ūdensvada kopgarums – 890,7 m;
• Kopējais jaunizbūvējamo apgaismes ķermeņu skaits – 136 gab.
• Jaunizbūvēto apgaismes kabeļu kopgarums – 6429 m;
• Jauniebūvētās “Sadales tīkla” aizsargcaurules – 4060 m;
• Jauniebūvētās “Lattelecom” aizsargcaurules - 4406,1 m.
1. Bērnu rotaļu laukumi – 2 gab;
2. Sporta laukums – 1 gab;
3. Jaunizbūvējamie soliņi – 200 gab;
4. Skulptūra “Bebrs-Uzvarētājs” – 1 gab;
5. Atkritumu konteineru laukumi – 12 gab;
6. Apzaļumotā platība – 30 905,2 m2;
7. Iestādītie koki - 212 gab;
8. Iestādītie kokaugi un ziemcietes– 6573 gab.

Informāciju sagatavoja:
Margita Liepiņa
Jēkabpils pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Foto: Jēkabpils/ facebook.com

Publicēts Foto stāsts

Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle (šogad jau janvārī) un pirmo dziesmu skandē dzeltenā stērste. Februāris ir laiks, kad melnais putns (krauklis) būvē ligzdu un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas. Savu pavasara ceļojumu sāk sarkankrūtīši un zīdastes, bet lācenei šajā laikā piedzimst mazuļi, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš norāda, ka Sveču mēnesī jācērt lietas koki, tad viņi ir sausi un stipri, bet februārī dzimušos sivēnus nevajag turēt: tiem būs lieli zobi un tie lāga neēdīs. Sveču mēnesī saules gaismas ir par 25 stundām vairāk kā janvārī.

Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad ap Lieldienām būs auksts laiks un kopumā arī pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Arī sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.

Ja seko ticējumiem un zīmēm dabā, kā arī laika zīmēm nozīmīgās dienās, tad februārim vajadzētu būt ar vieglai ziemai raksturīgiem laika apstākļiem. Tas ir, neliels līdz mērens sals un pa vidu īslaicīgi atkušņi. 20. augusts, kas bija apmācies un 27. decembris, kad bija atkusnis, paredz maigu un nokrišņiem bagātu Sveču mēnesi, norāda Vilis Bukšs. Viņš uzsver, ka vērojumi dabā (putni, čiekuri egļu galotnēs un kukaiņi, kas sastopami ziemas vidū) liecina, ka atlikusī ziema paies bez barga sala, bet nokrišņu būs daudz. Uz pavasara pusi Austrumlatvijā var izveidoties dziļa sniega sega.

Šogad februāris paies neliela līdz mērena sala zīmē ar noslieci uz siltāku no vidējās mēneša normas. Bieži mākoņains un ar nokrišņiem lielākoties sniega veidā. Iegriežoties brāzmainiem vējiem nereti putinās, bet mēneša beigās iestājoties atkusnim un uzspīdot saulītei varēsim sajust arī pavasara vēsmas.

Februāra pirmajā pusē, laikā līdz 15. februārim, laika apstākļi mainīgi. Dienām ar īslaicīgu atkusni sekos īslaicīgas stiprāka sala dienas. Šajā laikā skaidrās naktīs temperatūra dažviet var būt mīnus 18, 20 grādu. Nokrišņi īslaicīgi un pārsvarā sniegs, slapjš sniegs, tuvāk jūrai arī lietus. Uz ceļiem apledojums. Mēneša otrajā pusē, laikā ap 20. februāri, atkal pastiprināsies sals un temperatūra dažās naktīs var nokrist zem mīnus 15 grādiem. Laikā ap 25. februāri vairāk nokrišņu, bet mazāks sals, kam sekos dienas ar atkusni dienās un nelielu salu naktīs. Šajā laikā ceļi slideni.

Latvijas austrumpusē sniega sega ne tikai saglabāsies līdz mēneša beigām, bet arī pieaugs. Neskatoties uz salu ledus ūdenstilpēs paliks nedrošs, jo zem biezās sniega segas neaizsalušie ūdeņi ir apslēpto ielūšanas draudu avots.

Ticējumi par februāri

Pirmajā februāra dienā jāvēro laiks.

Ticējums saka: kāds laiks 1.februārī, tāds lielākoties visu mēnesi. Ja pirmā februāra naktī zvaigznes - būs vēls pavasaris. Ja pirmā februāra dienā saule tik ilgi vien paspīd, ka zirgu var apseglot, tad būs labs siena gads.

2.februārī ir Sveču diena, Svecaine jeb Grabenīca un Ziemas Māra. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties.

Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.

5.februāris – Agates, Acu diena. Agates dienā svētī maize. Šo maizi ēd, kad kakls sāp. Šajā dienā pakar zem jumta sāli un svētītu ūdeni, lai izsargātos no pērkona. Pērkona izraisītu uguni var nodzēst tikai ar kazas pienu jeb Agates ūdeni, kas Agates dienā baznīcā svētīts.

Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.

6.februāris – Dārta, Doroteja. Šī diena ir puslaiks no vecās līdz jaunajai maizei un Dārtā jābūt visvairāk sniega.

Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.

Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 13.februārī. Senči Meteni svinēja 6. vai 7. februārī, bet, kā teica mana vecmāmuļa, Meteni var dzīt līdz pat pavasara atnākšanai marta otrajā pusē. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, vāra cūkas asti un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astotniekā…

Ticējumi. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.

14.februāris – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.

Ticējumi. Ja Pelnu dienā vējains laiks, tad būs auksts pavasaris un lopiem pietrūks barības.
15.februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

22.februāris – Pētera krēsla diena. Ja Pētera krēsla dienā ir auksts laiks, tad tāds pats laiks būs vēl labu laiku un siltums tik drīz nav gaidāms. Ja spīd saule, tad paredzama laba raža. Ja vistām, zosīm un pīlēm šajā dienā taisa ligzdas kur perēt, tad labi izdodas.

24.februāris, citviet 25.februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.

Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas.

Avots: Viļa Bukša blogs

Publicēts Vides ziņas

Elīnai Zvejniecei – 1. vieta Valsts konkursa II kārtā Daugavpilī. 

1.vieta ar augstāko žūrijas punktu skaitu Elīnai arī IV A.Dombrovska vijolnieku konkursā Rīgā.

Agnesei Korņejevai – 2.vieta audzēkņu Valsts konkursa II kārtā Daugavpils mūzikas vidusskolā. 2. vieta  IV A.Dombrovska vijolnieku konkursā Rīgā.

Linardam Samulim – 3.vieta  audzēkņu Valsts konkursa II kārtā Daugavpils mūzikas vidusskolā.

Konkursa rezultātā visi jaunie vijolnieki  tiek izvirzīti uz Valsts konkursa III kārtu, kas notiks no 6. – 8. februārim Rīgā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā.

Ralfam Jakovļevam – 2.vieta tenora saksofonu grupā XXIII Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu izpildītāju konkursā.

Artūram Vīndedzim – 2.vieta alta saksofonu grupā XXIII Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu izpildītāju konkursā.

Čellistēm Madarai Levinskai un Asnatei Višķerei konkursā Daugavpilī atzinības raksti, kas arīdzan ir ļoti atzīstams panākums.

Īpašs paldies par izcilu darbu skolotājiem – Jeļenai Skurjatei, Kārlim Strazdiņam, Jānim Briškam, Maijai Kalniņai un koncertmeistarēm Aļonai Vīndedzei, Annai Korņejevai, Ivetai Serkovai!

A.Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas direktore Smaida Ščerbicka

Pamatojoties uz saistošo noteikumu Nr. 43 “Pašvaldības nolikums” (apstiprināti ar Jēkabpils pilsētas domes 29.08.2013. lēmumu Nr. 368) 14.25 punktu, ņemot vērā laika apstākļus, faktisko ledus stāvokli un meteoroloģiskās prognozes:

  1. No 2018.gada 1.februāra līdz ledus izkušanai aizliegts atrasties uz upes Daugava Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā.
  2. Rīkojuma izpildi kontrolēt Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam. 

Izpilddirektors                                                                                                                    G.Gogulis

Publicēts Pašvaldību ziņas

Naktī no 19. uz 20.janvāri Jēkabpils pilsētas pašvaldības policisti notvēra pieturvietas “Vecpilsētas laukums” Brīvības ielā demolētājus, kas tajā brīdī dauzīja pieturvietas stiklus un bija izsituši arī logu grāmatveikalam “Aisma”.

Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis sarunā ar “Ceturtdiena” sacīja, ka notikuma vietā tika aizturētas trīs personas – trīs jaunieši, kas pēc atpūtas kādā no pilsētas naktsklubiem bija atraduši sev savdabīgu izklaidi, pārkāpjot likumu. Visu trīs vainīgo personības noskaidrotas. Tie ir vidusskolas vecuma jaunieši. Tā kā demolētāji ir nepilngadīgi, policija to vārdus neatklāj.

Zigmunds Januševskis sacīja, ka kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 185.panta, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu. Par šādu pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Zigmunds Januševskis piebilda, ka patlaban tiek aprēķināti nodarītie zaudējumi, kas visticamāk vainīgajām personām būs jāatmaksā. Taču tā kā viņi ir nepilngadīgi, to nāksies darīt viņu vecākiem, piebilda Zigmunds Januševskis.
Nodarīto zaudējumu apjoms būs zināms jau tuvākajā laikā, tad arī varēs noteikt soda apmēru vainīgajiem.

Jāpiebilst, ka Jēkabpilī pieturvietu demolēšana notiek regulāri, un demolētāji nodara nopietnus zaudējumus uzņēmumam, kurš apsaimnieko pilsētas pieturvietas, jo sadauzītie stikli un konstrukcijas ikreiz ir jāatjauno. Policija arī izmeklēs vai šie demolētāji nav saistīti arī ar citiem pilsētas pieturvietu demolēšanas gadījumiem.

 

Publicēts Kriminālziņas
Page 1 of 85

Koncertieraksts

Aptauja

Vai uzticaties Latvijas banku sistēmai?