Joprojām aktuāli jautājumi – kādi ir īstenie to izveides mērķi, kāpēc ir vajadzīgas sabiedriskās organizācijas, bet nepietiek darboties vien domubiedru grupām. Dosimies uz Rēzeknes novada Maltas pagastu – vietu, kur darbojas vismaz 10 biedrības un nodibinājumi. Sarunāsimies ar ģimeņu biedrības ,,Hestija’’ un nodibinājuma dambretes klubs ,,Malta’’ vadītāju Juri Dombrovski, arī futbola kluba ,,Saules puikas’’ nodibinājuma vadītāju Aleksandru Borodulinu. Kā Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs veicina Latgales citu nevalstisko organizāciju darbību - stāsta centra koordinators Oskars Zuģickis.  
Ceturtdiena, 07 Septembris 2017 00:00

24.raidījumā – par Latgales lielāko pērli – Rāznas nacionālo parku

Informācijas avots:
Uzkāpsim parka lielākajos  kalnos – Mākoņkalnā un Liepu kalnā un izzināsim, kas dzīvo parka mežos un ūdeņos, kādas bagātības slēpj Rāznas ezers, cik daudz salu ir Ežezeram. Raidījuma vadītāja Inga Čekša-Ratniece sarunājas ar Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktori Andu Zeizi un dabas izglītības centra ,,Rāzna’’ vadītāju Regīnu Indriķi, arī Kroma kalna saimnieku Aleksandru Lubānu. Tas ir mākslīgi veidots kalns, kur iespējams apskatīt 9.-11.gadsimta latgaļu pils rekonstrukcijas procesu un dzirdēt stāstu par seno latgaļu dzīvi pilskalnos.  
Pirmdiena, 04 Septembris 2017 00:00

23.raidījumā publicists Dainis Īvāns tiekas ar žurnālisti Daci Ķezberi

Informācijas avots:
Kā mediji palīdz par notikumiem Latgalē uzzināt pārējai Latvijai un pasaulei, kāpēc cilvēkiem svarīgas ir labās ziņas, kā Latvijas austrumu pierobežā motivēt cilvēkus skatīties raidījumus latviešu valodā, vai Latgales lielākajās pilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī – jāveido Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio studijas kā neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi – par to Daiņa Īvāna saruna ar Daci Ķezberi.  
Par padomju laikiem Latgalē. Kāpēc toreiz tieši uz Latgali dzīvot devās cittautieši, dominēja krievu valoda, un kā katoļu baznīca, kuru vara nicināja, spēja pretoties. Ko tajos laikos zaudēja latgaliešu kultūra un kāpēc 1956.-1959.gadā bija tās atdzīvošanās periods, īpaši izjūtams mūzikas jomā. Pēckara gados latgalieši izplūda pa visu Latviju – plašāk un dziļāk sarunā ar Dainu Bleieri.  
Sestdiena, 26 Augusts 2017 00:00

21.raidījumā par pilskalniem Latgalē

Informācijas avots:
Gandrīz vai katrā pagastā ir vismaz viens pilskalns, dažos pat to skaits sasniedz desmit. Izrādās, ka tieši Latgalē, salīdzinot ar pārējo Latviju, ir visvairāk pilskalnu un tieši šajā reģionā tie ir visvairāk iznīcināti. Inga Čekša-Ratniece tiekas ar latviešu vēsturnieku, arheologu, profesoru, vēstures un mākslas zinātņu doktoru Juri Urtānu,kurš vairāk nekā 30 gadus pēta pilskalnus. Viņš vienīgais plaši apsekojis pilskalnus tieši Latgalē. Raidījumā izzinām, cik veci ir Latgales pilskalni, kādas bagātības tie slēpj, kas jāielāgo, ja privātīpašumā tiek konstatēts pilskalns.

Koncertieraksts

Aptauja

Vai uzticaties Latvijas banku sistēmai?