Piektdiena, 07 Septembris 2018 00:00

2.sezonas 18.raidījumā ,,Ir Latgale mūsu’’ - divi sākotnēji līdzīgi, bet izskaņā dažādi stāsti par divām muižām Latgalē

Informācijas avots:  Radio 1
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

To esošo un bijušo saimnieku devums. Apmeklējam atjaunoto Arendoles muižu Vārkavas novada Rožkalnu pagastā, izzinām nu jau zudušās Janopoles muižas stāstu Rēzeknes novadā.

Sākotnējā doma Arvīdam un Faimjai Turlajiem, kuri Arendoles muižā saimnieko jau 18 gadus, bija iegādāties Latgalē īpašu ēku, lai būtu vēsturiski baudāma vide un arhitektūra. Kā stāsta Faimja Turlaja, viņi pat nevarējuši atrast paziņu ieteikto Arendoles muižu, arī vietējiem ļaudīm tā nebija zināma. Muiža bija skaista, bet izpostīta, jo jau kopš 1975.gada, kad tajā darbu pārtrauca skola (šī tendence raksturīga visā Latvijā, proti, no muižas ēkām skolas tika pārceltas uz jaunām telpām), līdz pat atmodas laikam ēka stāvēja tukša, dažkārt daļēji apdzīvota. Jāpiebilst, ka vēstures avotos Arendoles muiža minēta 16.gadsimtā, un laika gaitā piederējusi vairākiem muižniekiem. Pēdējie bija Plāteru-Zībergu dzimta. Muižas kungu māja tika vairākkārt pārbūvēta. Esošā uzcelta 1895.gadā kā medību un atpūtas muiža. 19.gadsimtā būvēto ēku Turlaju ģimene renovē pēc iespējas līdzīgāku, kāda tā bija Plāteru–Zībergu laikā. Paši saviem spēkiem atjauno muižu: veic ēkas restaurāciju un rūpējas par tai pieguļošo teritoriju, turpat arī dzīvo. Liels pārbaudījums bija apkārtnes sakārtošana, kas turpinās arī tagad. Tā kā padomju laikos nebija sakārtota atkritumu izvešana, tie nonāca atstātās muižas krūmāju ieskautajā parkā. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka Arendoles muiža būs vieta radošiem cilvēkiem. Tajā trīs istabiņas ir iekārtotas viesiem, tomēr tā nav viesnīca. Muižā iegriežas mākslinieki, arhitekti, aktieri, mūziķi un tie, kas vēlas iedvesmoties.

Savukārt Latgales Kultūrvēstures muzejs vairāk nekā 10 gadus ir pētījis poļu muižnieku Romeru dzimtu, kura dzīvoja Rēzeknes novada Janopolē no 1811. līdz 1939.gadam. Romeri Janopoles muižā bija pēdējie muižnieki. Pašlaik braucot no Rēzeknes uz Kaunatas pusi, Janopoles ciema centrā var apskatīt padomju laika būvju ieskauto muižas seno apbūvi. Saglabājušās tikai muižas divas ēkas, kuras ir vietējo cilvēku apdzīvotas, un izstaigāt muižas parku. ,,No atmiņas izdzēsts šis fakts par Janopoles muižas pēdējiem muižniekiem,’’ norāda Latgales Kultūrvēstures muzeja mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure, piebilstot, ka tā dižā ēka zaudēja savu sākotnējo pielietojumu. Par Romeru dzimtu un Janopoles muižu stāsta tai veltīta starptautiskā konference un izstāde ,,Atgriešanās. Janopoles Romeru mantojums” Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Iespējams, ka arī Viļānu pusē vēl ir kāds Romeru dzimtas pēcnācējs. Tagad Romeri dzīvo vairākas vietās pasaulē, arī Amerikā un Brazīlijā, salīdzinoši daudz bija Lietuvā.

Muzeju Romeru dzimtas pētījumā īpašu uzmanību piesaistīja muižnieka Antoni Kazimira Romera sievas Annas Soltanes Romeres mākslinieciskā darbība. 20.gadsmita 20.–30.gados māksliniece bija pazīstama ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Tagad viņas gleznas ir nonākušas arī Latgales Kultūrvēstures muzejā.

Lasīts 60 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 20 Septembris 2018 10:18

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt

Noskaties

Aptauja

Kurš, Jūsuprāt, ir labākais kandidāts Latvijas premjera amatā?