Atis

Atis

7. raidījumā turpinām stāstīt par gatavošanos Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kas no 30.jūnija līdz 8.jūlijam notiks Rīgā Latvijas valsts simtgades gadā, kopā pulcējot vairāk nekā 43 000 dalībniekus. Šoreiz stāsts par Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada kolektīvu gatavību svētkiem.

Tā kā Rēzeknes novads ir viens no lielākajiem Latvijā, tad arī uz Dziesmu un deju svētkiem dosies krietns skaits kolektīvu un dalībnieku. Novadu pārstāvēs 32 kolektīvi, kuros darbojas vairāk nekā 600 dalībnieku. Kā stāsta Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, novads lepnums ir visi kolektīvi, atlases skatēs ieguvuši 1.un 2.pakāpes diplomus. Sevi pierādījuši un novērtēti ir vairāki pagastu mazie pašdarbības kolektīvi. Gatavošanās Dziesmu un Deju svētkiem nav tikai repertuāra apgūšana, ir jāpadomā un jāsagādā īstais tautas tērps. Par to Rēzeknes novadā pirms svētkiem ir parūpēts.

Augstus rezultātus skatēs ir ieguvis Rēzeknes novada Vērēmu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kūzuls” – 1.pakāpes diploms, labākie E grupā novadā. Kolektīva vadītāja Vineta Āboliņa: ,,Tā sajūta, kad visi 18 tūkstoši dejotāju uznāks Daugavas stadionā svētku programmas noslēgumā, ir īpaša. To nevar ne aprakstīt, ne izstāstīt, tas ir pašam jāizbauda.’’ Pirms svētkiem valstī kopumā deju kolektīvu skaits ir pieaudzis par 200. Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne to saista gan ar valsts simtgadi, gan svētkiem piemītošo enerģiju un spēku: ,,Mēs esam tauta, kas nāk kopā, kurai ir svarīga komunikācija, kopā darbošanās. Tā ir sevis apliecinājuma zīme’’.

Rēzeknes pilsētu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs ap 500 dalībniekiem no 23 kolektīviem. Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centra direktores vietniece Kristīne Kokoreviča kā pilsētas kolektīvu koordinatore uz svētkiem dosies pirmo reizi, bet tajos kā dalībniece ir bijusi jau vairākkārt. Kristīne ir pārliecināta, ka ,,svētki aug, un augam mēs līdzi, jo no vieniem svētkiem mācamies nākamajiem. Es domāju, ka šie svētki būs liels kulminācijas punkts, ļoti ceru, ka visi sajutīsim to vienotību, kas mums ir, sajutīsim Latvijas simtgadi un es ceru, ka katrs savā sirdī atvedīs mājās pozitīvākās emocijas’’. No Rēzeknes pilsētas uz Dziesmu un deju svētkiem brauks arī Folkloras draugu kopa un kapela ,,Vīteri”. Tā izveidojās 2003. gadā, kā paši teic, kultūras nama radošiem darbiniekiem un aktīvākajiem kolektīvu dalībniekiem sanākot, dziedot un muzicējot kopā ar saviem bērniem. ,,Vīteru’’ vadītājai Sandrai Starei tie nebūs pirmie Dziesmu un deju svētki. Pieredze ir gan kā dalībniecei, gan skatītājai: ,,Kad stāvēju skatītājos, man likās, nē – lielāka dziedāšanas bauda ir dziedāt pašam un just blakus šo domubiedru un drauga balsi, plecu. Tas ir lielāks saviļņojums’’.

 

Kā Latgalē gatavojas XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kuri no 30.jūnija līdz 8.jūlijam notiks Rīgā, ritot Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Dodamies uz Preiļu un Riebiņu novadiem.

Riebiņu novadā dzīvo mazliet vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, bet pašdarbību kolektīvu dalībnieku te netrūkst. No Riebiņiem dejot un dziedāt brauks 9 kolektīvi, kuros kopskaitā ir 183 dalībnieku. Kā norāda Riebiņu novada kultūras centra vadītāja Ilga Pokšāne, visi kolektīvi līksmā noskaņojumā ir gatavi Dziesmu un deju svētkiem. ,,Lepojamies, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistās pašdarbības kolektīvos: dzied, dejo un priecājas’’, saka Ilga. Kā novada koordinatore viņa ir jau otro reizi, tādējādi ir jau pieredze, kā notiek gan gatavošanās tiem, gan pašas aktivitātes Rīgā. Riebiņu novada kolektīviem ir augsti rezultāti skatēs. Vidējās paaudzes deju kolektīvs ,,Amizieris’’ no Preiļu novada Galēnu pagasta E grupā ir ieguvis 2.vietu valstī. ,,Amizieri’’ Ilze un Andris Kudiņi vada jau 7 gadus. Neskatoties uz vecumu atšķirībām, dejotāji ir kopā gan priekos, gan bēdās. ,,Īpašs prieks ir pēdējos divos gados, kad gatavojamies Dziesmu un deju svētkiem, jo pagājušajā gadā skatē ieguvām augstāko pakāpi un bijām labākais kolektīvs Latgalē. Arī šogad ir augstākā pakāpe, kā teikt, ar uzviju’’ – tā Ilze Kudiņa. Brauciens uz Dziesmu un deju svētkiem deju kolektīvam ,,Amizieris’’ būs jau otro reizi. Pašai Ilzei tie būs sestie Dziesmu un deju svētki. Viņa ir pārliecināta, ka valsts simtgadē būs īpašs saviļņojums. Ilze un Andris Kudiņi ir arī Dziesmu un deju svētku vēstnieki no Riebiņu novada. Līdz ar to viņu pienākumos ir pārstāvēt savu novadu un to popularizēt. ,,Būt svētkos ir liels gods’’, norāda Ilze.

Arī Preiļu novads jau ir gatavs Dziesmu un deju svētkiem. Uz tiem dosies 254 dalībnieki no 13 kolektīviem. Preiļu novada kultūras centra vadītāja vietniece Silvija Kurtiņa: ,,Tas mums, lauku iedzīvotājiem, ir ļoti liels notikums. Ar lielu pietāti, godaprātu, uzticību mēs gatavojamies šiem svētkiem’’, piebilstot, ka katru reizi svētki ir savādāki, izceļoties ar savu skaistumu, jo tiem ir sava seja un krāsa. Silvija Kurtiņa arī jau vairāk nekā 30 gadus vada deju kopu ,,Tālderi’’, kas ir viens četriem Preiļu novada deju kolektīviem, kas piedalīsies svētku koncertos. Deju kopā ,,Tālderi’’ ir dažādu profesiju pārstāvji, viņus vieno dejo.

Lai arī dziesmas un dejas zināmas, tērpi gatavi, tomēr pirms lielajiem svētkiem turpināsies intensīvs darbs. Taču tas ir tā vērts, jo esot svētkos, ,,tu redzi milzīgu jūru cilvēku apkārt, kuriem ir tādas pašas emocijas un izjūtas. Mēs bieži vien skatāmies debesīs, kad nāk virsū mākonis. Visi paceļ acis uz augšu, un tas mākonis aizpeld projām, jo tiek aizsūtīta tāda enerģija uz augšu, ka paveras pat debesis,’’ saka Silvija Kurtiņa.

 

 

Ceturtdiena, 01 Februāris 2018 11:58

Koncertieraksts: "Krustpilietim" - 30

Deja ir rituāls. Deja ir svētki. Deja ir notikums. Tautas deja ir stāsts, ko jāprot izteikt skatītājam. To labi prot Krustpils kultūras nama senioru deju kolektīvs “Krustpilietis” (vadītājs Kārlis Krūmiņš), kas šogad svin savu 30 dzimšanas dienu.

“Krustpilietis “ ir kolektīvs, ko vieno dejotprieks. Pa šiem gadiem malu malas piedejotas – Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Krievijā, Dānijā, Norvēģijā. No 1986.gada, kas ir kolektīva dibināšanas gads, “Krustpilietis” ir bijis visu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, bet XXIII Dziesmu un XIII Deju svētkos iegūts tituls – labākais senioru deju kolektīvs Latvijā.

Arī pēc jaunākajiem deju skates rezultātiem var secināt, ka “Krustpilietis” aizvien ir viens no labākajiem senioru deju kolektīviem Latvijā. Šo lielo notikumu kolektīvs atzīmēja ar plašu jubilejas koncertu Krustpils kultūras namā 20. janvārī plkst. 17.00. Koncertā piedalījās arī draugi – deju kolektīvi “Baltābele” (Rīga), “Ķegums” (Ķegums), “Atvasara” (Ludza) un pašu mājas folkloras kopa “Rati”.

 

Trešdiena, 31 Janvāris 2018 12:06

Labākie veidi, kā apmaksāt rēķinus

Kuram gan patīk ik mēnesi saņemt rēķinus, lai kārtējo reizi šķirtos no naudas līdzekļiem, kurus labprāt paturētu sev? Rēķinu apmaksāšana laikā ir grūts, bet būtisks uzdevums un tā ir arī svarīga prasme, ko iemācīties. Ja jums šī prasme nepiemīt, jūs varētu sākt atlikt maksājumus un atpalikt no to uzliktajiem termiņiem, un tas beigu beigās varētu jūs novest nevēlamos parādos, kur aizdevumu ar sliktu kredītvēsturi reģistrēšana (lån trods rki registrering dk) var kļūt par jums nepatīkamu realitāti. Laikā nenomaksāti rēķini var arī pamatīgi ietekmēt jūsu kredītreitingu un pat apturēt iespēju tikt pašam pie sava nekustamā īpašuma, kad nolemsiet pieteikties hipotēkai.

Lai no šādas nepatīkamas situācijas izvairītos, esam apkopojuši labākos rēķinu apmaksas veidus, lai sniegtu jums padomus pat to, kā rīkoties, ja jūs knapi savelkat galus kopā, bet tomēr cenšaties nomaksāt rēķinus savlaicīgi.

Rēķinus var būt grūti pārvaldīt, jo īpaši, ja tie sāk uzkrāties lielos daudzumos. Tāpēc jums būtu jāsāk ar visu rēķinu saorganizēšanu pa kategorijām. Iekārtojiet speciāli šim nolūkam paredzētu dokumentu mapi, kurā jūs turpmāk glabāsiet visus ienākošos rēķinus. Ja visi jūsu rēķini ir digitālā formātā, šādu dokumentu mapi virtuāli varat izveidot arī savā datorā. Sekojiet līdzi rēķinu apmaksas termiņiem, kad tieši tie ir jāsamaksā. Izvēlieties jums vispiemērotāko maksājumu veidu. Tiešais debets jeb bankas pārskaitījums parasti ir lētākais un vienkāršākais veids, kā apmaksāt rēķinus, bet ir arī citas iespējas (par to vairāk lasiet zemāk).

Regulāri pārbaudiet savus rēķinus un izsekojiet to apmaksai. Tādā veida jūs laicīgi atklāsiet kļūdas apmaksā un pamanīsiet, ja kāds no rēķiniem ir palaists garām, pirms vēl tie pieaugs skaitā. Katru mēnesi izvēlieties vienu konkrētu dienu, kurā plānojat veikt rēķinu apmaksu (vislabāk – tajā pašā dienā, kad saņemat algu). Izmantojiet kalendāru vai mobilās lietotnes atgādinājumu iestatījumus, lai pārliecinātos, ka nepalaižat šo datumu garām un neatstājat rēķinus nenomaksātus. Jūs jums rodas šaubas, vai esat kādu no rēķiniem jau samaksājuši, to mierīgi varat pārbaudīt sava bankas konta maksājumu izrakstā.

Neļaujiet rēķiniem sakrāties neapmaksātiem. Ja jūs knapi varat savilkt galus kopa un katru mēnesi kāds no rēķiniem paliek neapmaksāts, neignorējiet problēmu, jo tā var tikai pasliktināsies. Lai gan aizdevumi šodien (lån i dag) ir vairāk nekā vienkārši pieejami, tam nevajadzētu būt jūsu risinājumam ikmēneša nenomaksāto rēķinu summas segšanai. Un noteikti ir vērts pārliecinieties, ka jūs nemaksājat pārāk daudz par kādu konkrētu pakalpojumu, jo varbūt pakalpojuma sniedzēja konkurenti piedāvā labāku cenu.

Veidi, kā samaksāt rēķinus:

  1. Tiešais debets. Maksājums ar tiešo debetu un automātisko maksājumu iestatījumiem nozīmē, ka jūsu rēķini tiks samaksāti laicīgi un jūs pilnība izvairīsieties no maksājumu kavējumiem. Daži uzņēmumi pat piedāvā atlaides klientiem, kas maksā ar automātisko maksājumu starpniecību.

  1. Maksājiet internetā vai ar telefonbankas starpniecību. Ja jūs lietojat savas bankas pakalpojumus tiešsaistē vai pa tālruni, tad nav nekā vienkāršāka kā izmantot šo iespēju jūsu rēķinu nomaksai. Tas ir ātri un nesarežģīti, un jūs kontrolējat, cik daudz un cik bieži jūs veicat maksājumus. Bet jums būs pašiem jāatceras savlaicīgi nomaksā rēķinus.

  1. Citas maksājumu metodes var iekļaut pasta nodaļas izmantošanu un priekšapmaksas veikšanu. Jūs varat iemaksāt saviem pakalpojuma sniedzējiem noteiktas summas uz priekšu, bet tas ne vienmēr ir labākais risinājums, ja kaut kādu iemeslu dēļ izvēlēsieties atteikties no pakalpojuma, bet nauda jau būs avansā iemaksāta. To reti kad var atgriezt atpakaļ.

 

Pieredzējuši auto vadītāji teiks, ka auto riepas ir temats, ko viņi pārzina lieliski, tāpēc viņiem nav nepieciešama šāda vispārzināma informācija. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka ik dienu uz autoceļiem savu braucēja karjeru sāk tie, kuri nāk tikko no autoskolas un ar svaigu vadītāja apliecību kabatā. Un viņiem noteikti zināšanas par auto lietām vēl ir ierobežotas. Tā kā riepas ir viens no būtiskākajiem auto elementiem, tad viegli uztverama informācija noteikti būs jaunajiem braucējiem noderīga.

  • Kāda izmēra riepas nepieciešamas manam auto?

Katrs auto ražotājs jau ir noteicis, kāda izmēra riepas šai automašīnai ir pieļaujams lietot. Parasti ir kāds izmēru diapazons, kurā var variēt. Informāciju par to, kāda izmēra riepas jāliek konkrētajai automašīnai, var atrast auto katalogā, kā arī uz informatīvās plāksnītes, kas atrodama auto salonā, visbiežāk uz durvīm, iekšpusē uz degvielas tvertnes un arī zem motora pārsega.

Tas ļaus konstatēt, vai šobrīd automašīnai nav uzliktas neatbilstoša izmēra riepas. Kā arī ļaus turpmāk nekļūdīgi izvēlēties riepu izmēru, kas atbilst ražotāja noteiktajam. Neievērojot ražotāja norādītos izmērus, var pasliktināties auto vadāmība, riepas ātrāk nodilt, palielināties degvielas patēriņš un slodze uz balstiekārtu.

Pērkot auto riepas internetā, var ātri atrast īstās riepas gan pēc konkrētās auto markas un modeļa, gan ievadot konkrētus riepu izmērus. Tādas pazīstamas riepu tirdzniecības vietnes internetā kā www.riepubaze.lv un citas piedāvā ērtus meklēšanas rīkus, kas atvieglo riepu iegādes procesu un neļauj kļūdīties ar izvēli.

  • Kā “lasīt” riepas marķējumu?

Jau pieminēto riepu izmēru jālasa šādi: 205/55 R16 — 205mm platas, augstums 55% no platuma, diametrs, kas atbilst 16 collu diskiem. Šāda ciparu virkne atrodama  gan uz katras riepas, gan auto informācijas plāksnē, kur var meklēt rekomendējamos izmērus konkrētajam auto. Šie skaitļi ļauj nolasīt riepas izmēru. Bet tie nav vienīgie riepu raksturlielumi. Uz riepu marķējuma, ir arī citi skaitļi un apzīmējumi, kas sīkāk raksturo konkrētās riepas īpašības.

  • Degvielas patēriņa efektivitāte — burti no A līdz G. Jo augstāks vērtējums, jo tālāk varēs braukt ar vienu degvielas uzpildi.

  • Saķere uz slapja seguma — burti no A līdz G. Jo augstāks vērtējums, jo labāka saķere uz mitra seguma un ātrāka apstāšanās, strauji bremzējot.

  • Trokšņu līmenis — 3 viļņi; jo mazāk viļņu, jo riepas klusākas.

  • Slodzes un ātruma indekss — piemēram, 79T, kas norāda maksimālo svaru, ko iztur katra riepa, kā arī maksimālo darba ātrumu riepām. T atbilst 190km/h.

  • Vai var braukt ar dažādām riepām?

Likumdošana pieļauj, ka automašīna ir aprīkota ar dažādām riepām tikai tad, ja uz vienas ass ir vienādas riepas. Tomēr ikviens auto eksperts pateiks, ka tā tomēr nav labākā izvēle, jo rezultātā tiek ietekmēta transporta līdzekļa vadāmība. It sevišķi tas var izpausties slapjā laikā. Tāpēc šāda izvēle varētu būt tikai pagaidu variants, kamēr ir iespēja aprīkot auto ar pilnu riepu komplektu.

  • Kā glabāt riepas, ko neizmanto?

Pērkot jaunas riepas, jautājums pat to uzglabāšanu ir tiešām aktuāls, jo normālos apstākļos riepas varēs veiksmīgi izmantot vairākas sezonas. Pēc tam, kad veikta riepu nomaiņa atbilstoši sezonai, ir jāseko līdzi tam, lai riepas tiktu pareizi glabātas. Ja tā nenotiek, tad riepas var tik bojātas, samazināties to veiktspēja un īpašības. Riepas ir jāuzglabā tumšā, vēsā un sausā telpā.

Ja riepas tiek glabātas bez diskiem, tad tās ir jānovieto vertikāli. Bet riteņu komplektus jāglabā guļus stāvoklī. Tāpat nenāks par sliktu, ja riepas reizi mēnesī tiks pagrozītas, lai neveidotos deformācijas. Jāseko arī tam, lai glabāšanas vietā nebūtu eļļa, benzīns, tauki, ar kuriem riepām nevajadzētu nonākt saskarē glabāšanas laikā. Ja pašiem nav piemērotas vietas, kur riepas glabāt, vienmēr var izmantot riepu servisu pakalpojumu, kas nodrošina riepu uzglabāšanu līdz nākamajai maiņai.

  • Cik vecas riepas drīkst izmantot?

Gan ražotāji, gan riepu eksperti ir vienisprātis, ka riepas, kas vecākas par desmit gadiem, ceļu satiksmē nevajadzētu izmantot, jo tad jau ir izveidojies pietiekams nolietojums un ilgstoši bijusi dažādu apstākļu ietekme, lai būtu grūtības noteikt, vai riepas ir drošas, vai to īpašības ir pietiekamas drošai braukšanai. Un te ne vienmēr ir tieša sakarība ar protektora dziļumu. Vairāk tas attiecas uz pašu gumijas sastāvu un nolietojumu, dažādiem triecieniem un citiem faktoriem, kas gadu gaitā ietekmē riepu.

Riepas vecumu var noteikti, paskatoties uz četriem cipariem, kas atrodas uz riepas. Tie norāda ražošanas gadu un nedēļu. Piemēram, 1016 — riepa ražota 2016. gada 10. nedēļā.

Uzsākot reālo riepu lietošanu, vasaras riepas efektīvi kalpo vidēji 3 līdz 4 gadus, bet ziemas riepas pat līdz 7 gadiem. Tas ar noteikumu, ka riepas tiek izmantotas tikai tām atbilstošajā sezonā.

  • Kāds ir minimālais protektora dziļums?

Lai gan šķiet, ka par protektora nepieciešamajiem parametriem taču zina visi, ceļu policijas reālā pieredze apliecina, ka uz ceļiem joprojām ir ļoti daudz auto, kuru riepām nav pat minimālais protektora dziļums. Tāpēc skaidrs, ka kārtējais atgādinājums ir nepieciešams.

  • Ziemas riepas obligāti jālieto no 1. decembra līdz 1. martam, bet protektora minimālajam dziļumam jābūt vismaz 4mm. Riepas ar radzēm nedrīkst izmantot no 1. maija līdz 1. oktobrim.

  • Vasaras riepas drīkst izmantot laika posmā no 1. marta līdz tādiem laika apstākļiem, kad veidojas apledojums un sniegs, bet ne ilgāk par 31. novembri. Vasaras riepu minimālajam protektoram jābūt vismaz 1,6 mm.

Jāņem vērā arī tas, ka šie protektora parametri jau ir uz robežas, kad jādomā par jaunām riepām, jo šīm var jau būt samazināta veiktspēja apgrūtinošos apstākļos.

30.raidījumā dodamies uz Daugavpils teātri. Žurnālists Dainis Īvāns sarunājas ar tā vadītāju Oļegu Šapošņikovu par Daugavpils teātra atdzimšanu pēdējo 6 gadu laikā, repertuāru, aktieriem un teātra skatītāju. Teātris savas simpātijas ir ieguvis ne vien vietējo iedzīvotāju acīs, bet uz izrādēm skatītāji brauc arī no Rīgas. Daugavpils teātris Latvijas otrajā lielākajā pilsētā ir kļuvis par vienu no spēcīgākajiem gaismas avotiem - par to Daiņa Īvāna saruna ar Oļegu Šapošņikovu.

 

Būs stāsts par alu, šmakovku un vīnu, kas ir iekļauti kulinārā mantojuma sarakstā. Satiksimies ar Balvu novada Bērzpils alus darītāju Daini Rakstiņu. Daugavpilī dosimies uz Latvijā lielāko šmakovkas muzeju un sarunāsimies ar  Daugavpils pilsētas Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktori Ilonu Maksimčiku un Šmakovkas muzeja gidu Romualdu Gadzānu. Iegriezīsimies Daugavpils novada Laucesas pagasta zemnieku saimniecībā ,,Sēlija", lai par šmakovku un vīnu aprunātos ar saimniecības īpašnieku Albertu Mendriķi. Bet par Preiļu novada, kur 500 gadus valdīja grāfu Borhu dinastija,  vīna ražošanas senajām tradīcijām un Pelēču pagasta zemnieku saimniecības ,,Kalni’’ ogu vīniem izjautāsim vīndari Irenu Koledu.

 

Joprojām aktuāli jautājumi – kādi ir īstenie to izveides mērķi, kāpēc ir vajadzīgas sabiedriskās organizācijas, bet nepietiek darboties vien domubiedru grupām. Dosimies uz Rēzeknes novada Maltas pagastu – vietu, kur darbojas vismaz 10 biedrības un nodibinājumi. Sarunāsimies ar ģimeņu biedrības ,,Hestija’’ un nodibinājuma dambretes klubs ,,Malta’’ vadītāju Juri Dombrovski, arī futbola kluba ,,Saules puikas’’ nodibinājuma vadītāju Aleksandru Borodulinu. Kā Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs veicina Latgales citu nevalstisko organizāciju darbību - stāsta centra koordinators Oskars Zuģickis.

 

Uzkāpsim parka lielākajos  kalnos – Mākoņkalnā un Liepu kalnā un izzināsim, kas dzīvo parka mežos un ūdeņos, kādas bagātības slēpj Rāznas ezers, cik daudz salu ir Ežezeram. Raidījuma vadītāja Inga Čekša-Ratniece sarunājas ar Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktori Andu Zeizi un dabas izglītības centra ,,Rāzna’’ vadītāju Regīnu Indriķi, arī Kroma kalna saimnieku Aleksandru Lubānu. Tas ir mākslīgi veidots kalns, kur iespējams apskatīt 9.-11.gadsimta latgaļu pils rekonstrukcijas procesu un dzirdēt stāstu par seno latgaļu dzīvi pilskalnos.

 

Kā mediji palīdz par notikumiem Latgalē uzzināt pārējai Latvijai un pasaulei, kāpēc cilvēkiem svarīgas ir labās ziņas, kā Latvijas austrumu pierobežā motivēt cilvēkus skatīties raidījumus latviešu valodā, vai Latgales lielākajās pilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī – jāveido Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio studijas kā neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi – par to Daiņa Īvāna saruna ar Daci Ķezberi.

 

Page 1 of 4

Aptauja

Kurš, jūsuprāt, ir šī gada nozīmīgākais notikums?