Aina

Aina: Man Eiropas Savienība saistās ar naudas maiņu. Kop;š esam Eiropas savienībā, Jēkabpils kļuvusi skaistāka, dažādos prejektos nauda iegūta. Arī drošība lielāka. Savukārt no Eiropas valstīm vairāk zināma ir Anglija, ir daudzi pazīstamie, kas turp devušies peļņā un atpakļ braukt negrasās?

 

sandra

Sandra: Mēs jau arī esam Eiropā, kaut basām kājām. Es arī balsoju par dalību Eiropas Savienībā, taču sākotnējās cerības nav piepildījušās. Tas, ko es vēlētos no Eiropas Savienības, lai mūsu valstī tiktu sakārtota medicīna. Esmu otrās grupas invalīde un zinu, cik maksā mūsu medicīna.

 

Renate

Renāte: Pirmais, kas nāk prātā – atvērtā robeža. Mēs brīvi varam brauk, doties uz citām Eiropas Savienības valstīm, strādāt. Manuprāt – tas ir galvenais.

 

Andrejs

Andrejs: Principā nekas Latvijā nav mainījies, kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Es cerēju, ka vairāk tiks atbalstīti invalīdi un cilvēkiem būs lielāki ienākumi. Diemžēl no tā nekas nav sanācis. Dzīvoju tālu no pilsētas, tāpēc par Eiropas dienai veltītiem pasākumiem neinteresējos un tajos nepiedalos.

 

Laila

Laila: Dažādas valstis. Brīvība. Iespēja brīvi ceļot. Arī es esmu izmantojusi iespēju ceļot un tas ir ļoti labi un noderīgi. Esot Eiropas savienībā varam justies daudz drošāk nekā agrāk.

Otrdiena, 21 Aprīlis 2015 15:29

Ko darīsiet Lielās talkas dienā?

Informācijas avots:

antra

Antra: Auklēšos ar bērniņu. Man šobrīd nav laika kopt apkārtni, protams, es rūpējos par to, lai daba ir tīra, nemētāju apkārt sadzīves atkritumus. Taču talkošanai man nav laika. Talkā piedalījos skolas gados.

 

romans

Romāns: Došos ar ģimeni uz laukiem, mums tur ir māja. Sakopsim apkārtni, sagatavosim vasaras sezonai. Talkosim savā īpašumā.

 

janis

Jānis: Piedalīšos talkā kopā ar “Cita atpūta”. Lielā talka ir atbalstāma ideja, jo dzīvojot savā valstī mums tā arī jāsakopj, nav pareizi piemēslot apkārtni.

 

zane

Zane: Talkošu savā pagastā. Kalna pagastā pie doktorāta ir Grīna parks, to arī sakopsim. Talkas notiek katru gadu un iedzīvotāji tās atbalsta. Varbūt dalībnieku nav tik daudz, cik varētu būt, bet ir pietiekoši.

 

sanita

Sanita: Man sestdiena ir darbadiena, strādāšu savā darba vietā. Šoreiz talkot nesanāks. Talkās piedalījos, kad skolā gāju, kopām Jēkabpils Mežaparka Meža taku.

Brigita1

Brigita: Grūts jautājums. Varbūt tiesā viņus iesūdzēt un caur tiesu panākt, lai graustus sakārto? Vai arī pašvaldībai jājauc nost tās mājas un pēc tam jāpiedzen no īpašniekiem nauda. Pilsētu šīs ēkas nerotā.

 

Anita1

Anita: Daudzstāvu mājas? Lai met pie malas slinkumu, sāk strādāt un sakopj īpašumus. Manuprāt, tas būtu jādara pašvaldībai, ja īpašnieki to nedara, jo, piemēram, ietves pieder pašvaldībai, bet privātīpašniekiem tās tik un tā ir jātīra. Šajā gadījuma pašvaldība varētu sakopt privāto teritoriju.

 

Svetlana1

Svetlana: Ir taču likumi uz kuriem balstoties var panākt, lai privātīpašnieki sakoptu savu graustu. Tie arī jāizmanto. Ja nē, tad sodi jāliek. Vai arī, lai privātīpašnieki labprātīgi atsakās no saviem graustiem un tos atdod pašvaldībai, kura tad arī ievedīs kārtību.

 

Gunita1

Gunita: Droši vien tiem, kas neliekas nezinis par saviem graustiem vajadzētu piedraudēt ar soda naudām. Varbūt tas palīdzētu? Ja būs jāmaksā lielas soda naudas, iespejams, tad kaut kas tiks darīts.

 

Janis1

Jānis: Nezinu. Neesmu par to domājis. Varbūt likt sodus, turklāt ar katru nākamo reizi arvien lielākus, kamēr sapratīs, ka grausts jasakārto vai jānojauc.

Lilija1

Lilija: “Es domāju noteikti “Ošukalns”. Par citiem es tā neesmu lietas kursā, bet “Ošukalns”, jo daļēji pazīstu cilvēku un tur tiešām viss nostādīts tādā ļoti labā līmenī.”

 

Maariite1

Mārīte: “Jēkabpils apkaimē tas būtu SIA “Ceplīši” Salas pagastā. Es tur esmu strādājusi, man tur ļoti patika. Ļoti labs priekšnieks un attieksme.”

 

viktors1

Viktors: “Ošukalns” un “Viadukts”. Tādēļ, ka šajos uzņēmumos godīgi maksā nodokļus. Arī visiem maniem paziņām, kas strādājuši šajos uzņēmumos, nekad nav bijis nekādu problēmu. Kopumā darba vietu Jēkabpilī nav. Veikalos mainās pārdevēji. Esmu no Liepājas. Tur cilvēkus vairāk nodrošina sociāli. Pilsēta ir lielāka, jā, tur ir darba vietas. Ko darīs tie, kuri pabeigs 12.klasi tagad, papildinās bezdarbnieku rindas?”

 

zaneunuma2

Zane un Uma: “Grūti pateikt. Tas ir atkarīgs arī no cilvēka izglītības. Iespējams, liela daļa cilvēku gribētu strādāt pašvaldībā, iespējams, tur ir stabilas garantijas. Jauniešiem, kuri vēlas izaugsmi – varētu būt kādi ražotāji... Piemēram, “Gaujas Koks”. Diemžēl lielu iespēju šeit pilsētā nav. “

 

anna1

Anna: “Esam no Līvāniem. Pat grūti pateikt par Līvāniem. Tur ir tiešām labi darba devēji. Mums ir cepumu fabrika, kur ir ļoti daudz nodarbināto. Bet ar darbu ir grūti, jaunieši aizbrauc, paliek pensionāri. Bet mēs taču tāpat izdzīvosim!”

Otrdiena, 07 Aprīlis 2015 15:45

Kam jānodrošina banku pakalpojumu pieejamība laukos?

Informācijas avots:

Andris

Andris: Noteikti bankām un, ja netiek nodrošināti šādi pakalpojumi, bankas būtu administratīvi jāsoda. Esmu no laukiem, autobuss uz pilsētu kursē tikai divas reizes dienā, ne visi var pagūt izbraukāt, ne visiem ir arī sava automašīna vai veslosipēds. Ja vajag naudu – jāiet kājām uz pilsētu.

 

 Lidija

Lidija: Droši vien, ka pašām bankām, jo viņas taču ir ieinteresētas, lai būtu naudas apgrozījums. Dzirdēju par šo jautājumu diskusiju televīzijā, arī tur izskanēja viedoklis, ka atbildība jāuzņemas bankām.

 

 Vitolds

Vitolds: Manuprāt, par to ir jārūpējas valstij un jānodrošina, lai banku pakalpojumi būtu pieejami arī lauku idzīvotājiem, pat visattālākajos ciemos.

 

 valija

Valija: Es domāju, ka šie pakalpojumi jānodrošina bankām, jo tām ir jārūpējas par saviem klientiem. Es visbiežāk izmantoju internetbanku, tā veicu visus maksājumus.

 

 Liene

Liene: Manuprāt, par to vajadzētu domāt bankām, jo arī lauku iedzīvotāji vēlas saņemt pakalpojumus. Viņus nevajadzētu apdalīt, ņemot vērā, ka bankas vēlas pēc iespējas vairāk piesaistīt klientus, tāpēc arī tām būtu jāmeklē iespējas, kā ar lauku klientiem veidot attiecības. Nevar teikt, ka mēs neizvietosim filiāli vai bankomātu, tāpēc, ka ir maz iedzīvotāju. Varbūt ir jāmeklē kādi citi ceļi.

Trešdiena, 01 Aprīlis 2015 08:01

Kā svinēsiet Lieldienas?

Informācijas avots:

Nina

Ņina: Lieldienās ciemos atbrauc bērni un mazbērni, es visus sagaidu ar krāsotām olām, pulcējamies pie svētku galda, kaulējamies. Es eju arī uz dievkalpojumu katoļu baznīcā.

 

 

sarmite

Sarmīte: Tradicionāli. Tāpat kā visi. Krāsoju olas, eju uz baznīcu, ciemos atbrauc bērni. Tie mums ir kristīgi svētki.

 

 

arija

Ārija: Galvenā Lieldienu tradīcija ir olu krāsošana, to ģimenē darām visi kopā. Pēc tam notiek olu kaujas. Ejam arī šūpoties un uz pašvaldības rīkotajiem pasākumiem. Biržos ir aktīva sabiedriskā dzīve un arī Lieldienas tiek svinētas aktīvi ar kopā sanākšanu, olu kaujām, olu ripināšanu un šūpošanos.

 

 

silvija

Silvija: Lieldienas gaidot sapošam māju, ar Lieldienu dekoriem noformējam pagalmā ābeles zarus, krāsojam olas. Arī iekšēji gatavojamies kaut kam skaistam. Sabrauc bērni, mazbērni, ejam uz baznīcu, piedalāmies gan Lielās piektdienas, gan sestdienas un svētdienas dievkalpojumos. Lileldienās svētku mielastu sākam ar baznīcā svētītu maizīti, pēc tam notiek olu cīņas.

 

 

sandra

Sandra: Vakarā pirms Lieldienām ejam uz baznīcu, pareizticīgiem dievkalpojums sākas pulksten vienpadsmitos vakarā un norit līdz pieciem no rīta. Tad nākam mājās, ēdam svētku brokastis – pashu un kuliču, kaulējamies, ejam ārā pie dabas.

Jēkabpils domes Tviterkontā veiktais ieraksts liecina, ka šodien aprit 18 gadi, kopš Jēkabpils mērs ir Leonīds Salcevičs. 1997.gada 9.marta pašvaldību vēlēšanās, ievēlēto deputātu vidū bija arī pašreizējais domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. sanākot pirmajai sēdei, deputāti ievēlēja viņu mēra amatā un kopš tā laika viņš Jēkabpils domi vada 18 gadus jeb jau piekto sasaukumu.

 

Sarunās ar jēkabpiliešiem un pilsētas viesiem skaidrojām, kas, viņuprāt, šajos gados ir paveikts un, kā mainījusies pilsēta?

 

iveta

Iveta: Pati neesmu jēkabpiliete, bet uz Jēkabpili braucu bieži. Jāteic, ka Jēkabpils šajā laikā ir kritni mainījusies. Pirmkārt, pilsēta ir ļoti sakopta. Otrkārt, veiksmīgi ir dažādie objekti, kas pilsētā tapuši, piemēram, svari Vecpilsētas laukumā, Zirgs siena laukumā, Jēkabpils sendienas, kas redzamas pie narvesen kioska. Tieši šie objekti veido pilsētu mūsdienīgu un veiksmīgi arī to sasaista ar vēsturi.

 

dace

Dace: Ir izmainījies Vecpilsētas laukums, Brīvības iela, mūsu pilsēta kļuvusi sakoptāka. Ir daudzas jaunas tradīcijas, piemēram, pilsētas svētki un Lieldienu pasākumi. Sakoptības ziņā pilsēta ir mainījusies uz labo pusi, savukārt ekonomikas ziņā kļuvis sliktāk, bezdarbs ir liels.

 

lidija

Lidija: Es domāju, ka tikai uz labo pusi. Taču vairāk izmaiņas jūtamas Jēkabpils pusē, savukārt Krustpils pusē ir maz kas mainījies. Ja vēl Rīgas iela centrā un pie tilta ir sakopta, tad pilsētas teritorija pie Krustpils dzelzceļa stacijas nav sakopta, tā ir aizmirsta un izskatās bēdīga. Patīk, ka pilsētu sakopj, bet nepatīk, ka darbiem bieži ir slikta kvalitāte, gan ielu, ietvju un laukumu remontiem, būtu jāseko līdzi kvalitātei, piemēram, bruģis Vecpilsētas laukumā ir likts nesen, taču jau tagad daudzviet tas ir izļodzījies nelīdzens. Darba kvalitātei vairāk būtu jāseko.

 

anna

Anna: Šajos gados pilsēta ir mainījusies tikai uz labo pusi. Paskatieties, cik te ir skaistas ielas, trotuāri, vasarā ir apstādījumi, ja salīdzinām kā bija un kā ir tagad - viss ir izmainījies uz labo pusi līdz nepazīšanai. Man patīk Jēkabpils un tas, kā pilsēta attīstījusies Leonīda Salceviča vadībā.

 

anita

Anita: Šajā laikā esam vecāki un gudrāki kļuvuši. Savukārt pilsētā – cilvēku kļuvis mazāk. Uzlabojies nevalstiskā sektora darbs, NVO kļuvis pamanāmāks. Krustpils kļuvusi glītāka, ir viena reprezentabla ēka – Krustpils kultūras nams – ar ko šī pilsētās daļa ir pamanāmāka. Kas vēl mainījies? Grūti atbildēt, ir jāpadomā.

Foto: Sandra Mikanovska un no Jēkabpils domes Twiterkonta.

Trešdiena, 18 Marts 2015 16:14

Kas būtu jādara Jēkabpils pašvaldības policijai?

Informācijas avots:

Anda

Anda: Pilsētā obligāti ir vajadzīga pašvaldības policija, kas uzrauga kārtību, jo jaunieši dara visādus nedarbus. Tāpēc ir vajadzīgs kāds, kas seko līdzi tam, ko jaunieši dara brīvajā laikā. Tāpat arī jāseko, kā saimnieki izved sunīšus ārā, jo apkārtnes tiek piemēslotas.

 

Iveta

Iveta: Manuprāt, vairāk vajadzētu sekot līdzi tam, ko vakaros dara jaunieši, piemēram, apsekot pieturvietas, kur viņi mēdz uzturēties, dzert alkoholu, smēķēt. Tāpat arī vajadzētu seko līdzi nesakoptām un neappļautām teritorijām, kur sodus liek, bet gadu gadiem nekas nemainās, kā arī pieskatīt, kā saimnieki ievēro suņu un kaķu turēšnas noteikumus.

 

aleksejs

Aleksejs: Pirmākārt, pašvaldības policijai jānodrošina sabiedriskā kārtība pilsētā, lai pie dzīvojamām mājām nepulcējas jaunieši un nerīko iedzeršanas. Lai mazāk smēķē sabiedriskās vietās.

 

valentina

Valentīna: Es vēlētos, lai pašvaldības policija seko līdzi kārtībai pilsētā. Lai nenotiek dažādi huligāniski pārkāpumi, lai tiek sakoptas teritorijas pie mājām.

 

dace

Dace: Es domāju, ka pašvaldības policija varētu uzraudzīt, ko jaunieši dara brīvajā laikā. Manuprāt, jaunieši pilsētā nav pietiekami nodarbināti brīvajā laikā. Tas būtu tas galvenais.

Šodien ir piektdiena un 13.datums un šāds salikums nereti tiek uzskatīts par neveiksmīgu. Gandrīz divas trešdaļas jeb 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nesaista savu veiksmi vai ikdienas negadījumus ar ticējumiem vai māņticīgām sakarībām, bet paļaujas paši uz sevi, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" internetā veiktā aptauja.

 

No tiem cilvēkiem, kuri pievērš vērību dažādiem ticējumiem vai māņticīgām sakarībām, 40% pauž pārliecību, ka zināmu iespaidu uz to, vai lietas iet no rokas vai neizdodas, atstāj Mēness fāzes. No "māņticīgajiem" piektā daļa aptaujāto atzīst, ka viņus var ietekmēt laikapstākļi, bet nepilna desmitā daļa uzskata, ka pie neizdošanās var būt vainojama "melnā piektdiena". Zīmīgi, ka tieši vīrieši daudz vairāk nekā sievietes domā, ka 13.datumam ir zināma ietekme. Uzskatu, ka "melnā piektdiena" var iespaidot viņu veiksmi un ikdienas panākumus, pauduši 18% vīriešu, un tikai 4% sieviešu. Kopumā 3% no visiem "māņticīgajiem" atzīst, ka ietekme uz veiksmi var būt melnam kaķim, šķērsojot ielu. Pavisam maz aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka veiksmi varētu ietekmēt izkāpšana no gultas ar kreiso kāju un sasveicināšanās pāri slieksnim.

 

Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apkopotā statistika liecina, ka vidējais piektdienās notikušo ceļu satiksmes negadījumu skaits ir būtiski lielāks nekā citās nedēļas dienās. Pagājušajā gadā vidējais dienā notikušo ceļu satiksmes negadījumu skaits bija 84. Savukārt tā dēvētajā melnajā piektdienā 13.jūnijā pērn notikuši 98 ceļu satiksmes negadījumi. Līdzarto secināts, ka piektdienas ir tās dienas, kurās autovadītājiem ir vērts būt īpaši uzmanīgiem, jo ceļu satiksmes negadījumu skaits ir vidēji par piektdaļu augstāks nekā citās nedēļas dienās. Savukārt par visdrošāko dienu uz ceļiem var uzskatīt 1.janvāri, piemēram, pērn šajā dienā reģistrēti tikai 20 negadījumi.

 

Sarunās ar jēkabpiliešiem skaidrojām vai arī viņi savu veiksmi vai ikdienas negadījumus saista ar ticējumiem un māņticīgām sakarībām?

 

Svetlana: Es neticu visām tām muļķībām, varbūt kādam 13.tais datums ir neveiksmīga diena, bet es uzskatu, ka tās ir muļķības. Manuprāt, kāds cilvēkam noskaņojums, tāda arī viņam būs šī diena.

 svetlana

 

Valija [nevēlējās fotagrāfēties]: Man visas dienas ir labas, ja arī kaut kas atgadās slikts, tad tur nav pie vainas datums vai nedēļas diena. Es neesmu māņticīga. Mans vīrs ir dzimis 13.tajā datumā, mums šī diena ir veiksmīga.

 

Jurijs: Kāpēc gan lai šī diena būtu “melnā piektdiena” un neveiksmīga? Manuprāt, 13.datums ir tāds pats kā visi citi. Ne jau ticējumi vai ciparu sakritība nosaka to, kā jutīsimies, tikai mūsu pašu attieksme.

 jurijs

 

Nadežda: Man šī ir ļoti laba diena. Viss atkarīgs tikai no paša, kā sevi noskaņosi tā arī būs. Es strādāju vilcienā 13tajā vagonā un tas man ir veiksmīgs. Uzskatu, ka 13.tais datums ir laba diena, viss ir labi.

 nadezhda

 

Andris: Nezinu gan, man šī diena ir veiksmīga, jo šodien ir mana dzimšanas dienas. Nekas slikts nekad 13tajā datumā ar mani nav atgadījies.

andris

Trešdiena, 11 Marts 2015 18:38

Kuras Jēkabpils ielas ir jāremontē?

Informācijas avots:

Inese

Inese: Kuras ir visbedrainākās? Es uz darbu eju uz Brodiem un galvenā iela, kas ved uz šo ciemtu – Aldaunas iela ir bedraina. To vajadzētu remontēt.

 

 viktorija

Viktorija: Es domāju, ka jāremontē ielas un ietves Nameja un Viesītes ielas mikrorajonos. Tur ir ļoti bedrains un grūti ir gan iet, gan braukt. Arī pie Jēkabpils Mežaparka ceļi ir jāremontē.

 

 Arvids

Arvīds: Pilsētā daudzas ielas ir jau izremontētas, tas ir liels solis uz priekšu. Visas galvenās ielas ir vairāk vai mazāk atjaunotas. Savukārt pilsētas nomalēs un mikrorajonos bedrainas ir daudzas ielas, piemēram, Siguldas iela. To noteikti vajadzētu remontēt.

 

 Janis

Jānis: Dzīvoju Bebru ielas mikrorajonā un pa pilsētu maz staigāju. Pagājušajā vasarā atjaunoja Kļavu ielu un ietvi. Taču mazās ieliņas Bebru ielas mikrorajonā ir ļoti bedrainas, tās gan vajadzētu remontēt.

 

 Eriks

Ēriks: Esmu no laukiem un daudz pa pilsētu neiznāk braukt. Tomēr esmu ievērojis, ka bedrainas ir mazās ielas un šķērsielas. Tās gan vajadzētu remontēt.

Aptauja

Vai jūs atbalstītu atteikšanos no jauniem Ziemassvētku rotājumiem pilsētā, ja tam paredzēto naudu ieguldītu ielu apgaismojumā?

Jā - 62.5%
Nē - 28.5%
Man vienalga - 7.4%

Kopā balsojumi: 445
Balsošana par šo anketu ir beigusies on: Janvāris 12, 2018