Biedrība “MOTORSPORT 77” un Aizkraukles novada dome 2018. gada 12. aprīlī Krustpils kultūras namā atklāja fotoizstādi “ĀTRUMLAIVAS”.

Izstādes foto autori -VIESTURS LĀCIS,VALDIS ZVIRGZDIŅŠ, JEVGĒNIJS KARLSONS.

Šī izstāde ir dāvana ūdens motosportistam un Motorsport 77 komandas vadītājam Lotāram Milleram. Viņš arī viens no izstādes varoņiem, kurš savas sportista gaitas uzsāka pirms 40 gadiem un šobrīd ir viens no vadošajiem Latvijas ūdens motosportistiem un ātrumlaivu būvētājiem.

Izstāde skatāma līdz 7. maijam.

Ieeja bez maksas.
Foto: Jānis Lācis

Jēkabpils/ facebook.com

Sliktā ceļu stāvokļa dēļ Jēkabpils autobusu parka autobusi nav spējuši izpildīt atsevišķus reisus, infomē uzņēmuma pārvadājumu daļa.

Piemēram, vakar, 5.aprīlī, ap plkst.16 Krustpils novadā ceļa posmā Antūži-Vilkukrogs iestiga pasažieru autobuss, kurš veica maršrutu Jēkabpils-Antūži-Medņi-Jēkabpils.

Iestigšanas brīdī autobusā atradās pieci pasažieri. Divi no viņiem notikuma vietā izkāpa, jo bija gandrīz atbraukuši. Savukārt atlikušie trīs ar automašīnu vēlāk tika nogādāti Jēkabpilī.

Lai izvilktu iestigušo autobusu, talkā nācās aicināt smago tehniku.

Pēc autobusa iestigšanas neizbraucamajā ceļu posmā tika apturēta transporta kustība, uzstādot iebraukšanu aizliedzošas zīmes.

Pirms maršruta izpildes Jēkabpils autobusu parka atbildīgo darbinieku rīcībā nebija informācijas, ka minētais ceļa posms nav izbraucams.

Vietējā pašvaldībā aģentūra LETA noskaidroja, ka ceļš, uz kura iestrēdzis pasažieru autobuss, ir valsts ceļš.

Foto:Krišjānis Galiņš/Facebook.com

Attēlā: Krustpils novada ceļa posms Antūži- Vilkukrogs

Publicēts Ekonomika

(Precizēta 7. un 8.rindkopa)

Ceturtdien Jēkabpils domes sēdes informatīvajā daļā pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informēja, ka turpinās tā dēvētā “ielu asfalta sāga”, proti, jautājumā par ieklāto asfalta segas biezumu Bebru ielas mikrorajonā pašvaldība trešdien saņēmusi divus dokumentus.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis domes sēdē aicināja katru deputātu izteikt savu viedokli – atļaut vai neatļaut Latvijas televīzijas raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” veikt kontrolurbumus Bebru ielas mikrorajona ielās un laukumos.

Pēc Jēkabpils domes sēdes vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināja Aigaru Nitišu un sarunu par veiktajām pārbaudēm.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir saņēmusi valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” (LVC) Autoceļu kompetences centra veiktās Bebru mikrorajona Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielu pārbūves objektā ieklātā asfaltbetona segas skenēšanas rezultātus, informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa. Tie apliecina, ka objektā asfaltbetona segā nav konstatēti pārkāpumi un novirzes no projektā paredzētā asfalta segas biezuma.

Veicot ceļa seguma biezuma pārbaudi, LVC Autoceļu kompetences centra eksperti izmantoja moderno grunts penetrācijas radaru, ar kura palīdzību noteikts asfaltbetona segas biezums visā objektā – 1,8 kilometru kopgarumā. Testa mērījumi veikti 2018. gada 28. martā. Īpašā pārbaude veikta, lai pārliecinātos par Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielās ieklātā asfalta atbilstību projektā paredzētajam apjomam un asfaltbetona segas biezumam, par ko šaubas tika izteiktas LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kura pārstāvji bija veikuši patvarīgus urbumus ceļa segumā. Pilnā asfaltbetona segas biezuma skenēšana parādīja, ka raidījumā izteiktās aizdomas nav apstiprinājušās, bet Jēkabpils pilsētas pašvaldība kā objekta pasūtītājs ir pārliecinājusies par projektā paredzēto normatīvu ievērošanu – ieklātā asfalta segas vidējais biezums ir 10,59 cm, mērījumi veikti visā objektā, neuzrādot nekādas būtiskas un normatīviem neatbilstošas asfalta segas biezuma svārstības.

Detalizēti iepazīstoties un izvērtējot saņemtos skanējumu rezultātus par objektā ieklātā asfaltbetona seguma biezuma atbilstību projektam, Jēkabpils pilsētas pašvaldība būs gatava iepazīstināt ar skenēšanas rezultātiem arī plašsaziņas līdzekļus, norāda Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa. Ar saņemtajiem rezultātiem ir iepazīstināti Jēkabpils pilsētas domes deputāti. Uzklausot deputātu viedokli, pašvaldība nodevusi saņemto dokumentu juridiskajai izvērtēšanai. Pēc juristu atzinuma saņemšanas tiks lemts par tālāko rīcību, tostarp arī par reakciju uz LTV Ziņu dienesta iesniegumu par papildu urbumu veikšanu objektā. Vienlaikus pašvaldība akcentē, ka asfalta segas biezuma mērīšana veikta ar modernākajām pārbaudes metodēm LVC Autoceļu kompetences centrā.

Ne tikai Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ir pieprasījis Jēkabpils pilsētas pašvaldībai veikt kontrolurbumus pilsētas ielās. Šādu prasību jau pagājušajā gada oktobrī izteicis arī analītiski pētnieciskās žurnālistikas pārstāvis Lato Lapsa. Saskaņā ar portālā pietiek.com publicēto informāciju, pagājušā gada 2.oktobrī Jēkabpils pilsētas pašvaldībai tika nosūtīts oficiāls pieprasījums, aicinot dot „pašvaldības rakstisku atļauju veikt ielu seguma kvalitātes pārbaudes ar speciālu tehniku Jēkabpils pilsētas Akurātera ielā, Arāju ielā, Kalna ielā un Asotes ielā”. Nesaņemot Jēkabpils pilsētas pašvaldības atļauju veikt kontrolurbumus minētajos ielu posmos, pietiek.com informē, ka pašvaldība iesūdzēta tiesā. 

Saskaņā ar Būvniecības un komunālās saimniecības nodaļas Ceļu būvinženiera Edgara Dobeļa sniegto informāciju, pēdējos gados asfaltēšanas vai seguma atjaunošanas darbi Jēkabpilī veikti: Arāju ielā posmā no Aldaunas ielas līdz Kaļķu ielai, kur darbus veicis SIA “Ošukalns” 2013.gadā, uzklājot asfaltbetonu 5 cm. Posmā no Aldaunas ielas līdz Zemgales ielai, kur darbus veicis SIA “Krustpils” 2016.gadā, uzklājot asfaltbetonu 5 cm, Asotes ielā, kur SIA “Ošukalns” 2012.gadā uzklājis asfaltbetonu 5 cm, J. Akurātera ielas posmā no Neretas ielas līdz Zemgales ielai, darbus veicis SIA “Ošukalns” 2015.gadā veicot divkārtu virsmas apstrādi. Posmā no Ābeļu ielas līdz Neretas ielai SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, kur 2017.gadā uzklāts asfaltbetons 5 cm, kā arī Kalna ielā, kur SIA Ošukalns” 2013.gadā uzklāja asfaltbetonu 5 cm. Edgara Dobeļa sniegtā informācija liecina, ka pēdējo gados asfaltēšanas vai seguma atjaunošanas darbus veikuši SIA “Ošukalns”, SIA “Krustpils”, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un SIA “Erbauer group”.

Pagaidām nav zināms kā atrisināsies konfliktsituācija starp Jēkabpils pilsētas pašvaldību un raidijumu “Aizliegtais paņēmiens”, ja dome atteiks raidījumam iespēju veikt kontrolurbumus, nosūtot kā pierādījumu darbu kvalitātei LVC Autoceļu kompetences centra veiktos Bebru ielas mikrorajona ceļu pārbaudes rezultātus.

Jēkabpils domes sēdē Aigars Nitišs gan deputātiem, gan žurnālistiem izdalīja informācijas kopsavilkumu par veikto ceļa seguma biezuma pārbaudi Bebru ielas mikrorajonā. Publicējam sniegto informāciju (attēlos).

dokuments1 

 dokuments2

 dokuments3

 dokuments4

 dokuments5

dokuments6

dokuments7

dokuments8

dokuments9

dokuments10

dokuments11

Foto: jekabpils.lv

Saistīta ziņa:

Preses konferencē SIA “Ošukalns” iepazīstina ar faktiem (AUDIO, VIDEO, FOTO, DOKUMENTU FOTO)

Publicēts Ekonomika
Otrdiena, 03 Aprīlis 2018 08:19

VESELĪBAS NEDĒĻA 2018 JĒKABPILĪ

Veselības nedēļa šogad Jēkabpilī tiek plānota laikā no 23.līdz 29.aprīlim, un tās sauklis - “Jēkabpils vingro!”.

Pirmkārt, vēlos vēlreiz pievērst jēkabpiliešu uzmanību tam, ka

  • vingrošana uzlabo iekšējo orgānu darbību, paaugstina vielmaiņu, attīsta muskuļus un nostiprina nervu sistēmu;
  • vingrošana ir viens no efektīvākajiem mūža pagarināšanas līdzekļiem, labs organisma darbaspēju un veselības uzlabošanas līdzeklis, aktīvās atpūtas līdzeklis;
  • vingrošanai nav vecuma un dzimuma ierobežojumu, ar to var nodarboties cilvēks jebkurā vecumā, ar dažādu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

Jau no bērnības/agras jaunības jādara viss, lai saglabātu veselību un vairotu kvalitatīvi nodzīvotu gadu skaitu. Ikviena rokās ir rūpes un atbildība par paša veselību, sākot no veselīga dzīvesveida un beidzot ar regulārām veselības pārbaudēm.

Ir daudzi vingrošanas veidi. Vingrošanā var izmantot dažādus vingrojumus, ar kuriem pēc izvēles var iedarboties uz dažādām cilvēka organisma sistēmām. Tāpēc, otrkārt, Veselības nedēļā vēlos aktualizēt iespējas, kādas piedāvā Jēkabpils sporta centri, sporta klubi, fitnesa zāles, treneri, fizioterapeiti, aicinot piedāvāt jēkabpiliešiem bez maksas iepazīties ar vingrošanas veidiem un iespējām.

23.aprīlī kopā ar Jēkabpils Tūrisma informācijas centru atklāsim Veselības nedēļu Jēkabpils Meža parkā ar aktīvu pastaigu ar vingrošanas elementiem - iepazīsim meža takas un atcerēsimies parka tapšanas pirmsākumus. Pulcēšanās Jēkabpils Meža parkā pie uzraksta "Veselības taka" 23.aprīlī no plkst. 17:00 līdz 17:30.

Veselības nedēļā rīkot atvērto durvju dienas atsaukušies vairāki dalībnieki:

Fizioterapeite Jekaterina Petroka Veselības nedēļā grūtniecēm piedāvā apmeklēt nodarbības baseinā 24.04. plkst. 18:00 un 26.04. plkst. 11:30. Nodarbības notiks Citrus SPA zonas baseinā, kur ūdens temperatūra ir 30°C. Piedalīties nodarbībā var sākot ar 13.grūtniecības nedēļu, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu-ginekologu. 1-2 h pirms nodarbības nav ieteicams ēst, pirms nodarbības vēlams noņemt visu kosmētiku (tai skaitā krēmus), lai izvairītos no alerģiskām reakcijām. Uz nodarbību nākot, līdzi jāņem maiņas apavi, savs dvielis un, ja nepieciešams - ūdens. Peldcepure nav nepieciešama. Nodarbības ilgums ir līdz 45 minūtēm. Dalībnieču skaits grupās no 3-6/7 dalībniecēm, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 26009460.

Peldēšanas trenere Jolanta Grugule 24.aprīlī piedāvā apmeklēt ūdens aerobikas nodarbību no plkst. 19:30-20:15 Citrus SPA sporta baseinā.

Dalībniekiem līdzi jāņem: mazgāšanās piederumi, dvielis, maiņas apavi, vēlams gumijotas čības, ar kurām pārvietoties peldbaseina telpās, dvielis, nepieciešama peldcepure. Dalībniekiem, kuriem ir nelielas vai nav iemaņu peldēšanā, pirms nodarbības noteikti jābrīdina trenere, lai var plānot dalībnieku izvietojumu peldbaseinā. Seklajā galā peldbaseina dziļums ir 1.40, dziļajā, 2.20! Nodarbībā drīkst piedalīties arī bez peldēt prasmēm! Pieteikšanās pa tālruni 26440397.

"A Fitness" trenažieru zāle 24. aprīlī visu dienu piedāvā iepazīties ar piedāvātajām iespējām būt fiziski aktīviem. Treneris Agnis būs pieejams no 9:00-12:00 un no plkst.16:00-19:00 (pieteikšanās pa tālr. 26181739). Trenere Solvita vadīs grupu nodarbību no plkst. 17:00-18:30/19:00 (pieteikšanās pa tālr. 29478215). Treneris Aleksandrs būs no plkst.17:00-19:00 (pieteikšanās pa tālr. 26438284).

Jēkabpils Aerobikas zāles trenere Dace Valtere 25.aprīlī plkst. 17.30 piedāvā apmeklēt Step aerobikas nodarbību. Vietu skaits Jēkabpils aerobikas zālē ir ierobežots, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29885857. Adrese - Jaunā iela 16, 1.stāvs. Veselības nedēļā Dace Valtere viesosies arī Jēkabpils Sociālā dienesta Dienas aprūpes centrā “Rosme”, uz aktīvu fizisku izkustēšanos aicinot centra apmeklētājus un darbiniekus!

27.aprīlī plkst. 17.30 turpat Aerobikas zālē trenere Solvita Podniece piedāvā apmeklēt pilates nodarbību, pieteikšanās pa tālr.29478215.

Fizioterapeite Ilva Jurgeviča 27.aprīlī plkst. 17.00 Fizioterapijas centrā (Rīgas iela 129) piedāvā ārstniecisko vingrošanu pieaugušajiem. Vingrošanā tiks pielietoti muskuļu spēka un stiepšanās vingrojumi, kā arī līdzsvara un koordinācijas vingrojumi uz paklājiņiem muguras veselībai. Līdzi nepieciešams ņemt sporta tērpu. Vietu skaits ierobežots, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29883438.

Arta Brūvere, fizioterapeite, Aerobikas zālē (Jaunajā ielā 16, 1.stāvs) piedāvā apmeklēt nodarbības "Ārstnieciskā vingrošana. Vesela mugura". Ārstnieciskās vingrošanas galvenais mērķis ir mazināt un likvidēt pacienta funkcionālos traucējumus un sāpes, atgriežot viņu ierastajā vidē. Ārstnieciskā vingrošana nostiprina muguras muskulatūru, kā arī veido skaistu, proporcionālu augumu. Nodarbību laiks: 25.aprīlī plkst. 18.40 un 28.aprīlī plkst. 14.00. Pieteikšanās pa tālruni 28602961.

Sporta zāle VFS Fitness piedāvā apmeklēt bezmaksas nodarbības 28.aprīlī:

Plkst. 10:00 - 11:00 - TRX (vidējās intensitātes nodarbība uz piekares sistēmām TRX, kur galvenais slodzes elements ir katra lietotāja ķermeņa svars. Sistēma piemērota kā iesācējiem, tā profesionāliem sportotājiem);

Plkst. 11:30 - 12:30 - Bodypump (intensīvs spēka treniņš, kurā tiek izmantots stepa solis, svaru stienis, svaru ripas. Tā galvenā atšķirība no pārējām spēka nodarbībām – ātrais temps un liels atkārtojumu skaits);

Plkst. 15:00 - 16:00 - Bulgarian BAG (augstas intensitātes treniņš, kurā tiek izmantota bulgāru soma. Treniņā tiek nostiprināti muskuļi rokām, pleciem, mugurai, kājām un rotācijas muskuļiem, tiek uzlabota arī koordinācija, plecu un locītavu kustība);

Plkst. 17:00 - 18:00 – TRX. Nodarbības vadīs treneris Ingus Zolbergs, pieteikšanās pa tālr. 27034393 vai reģistrējoties caur mājas lapu www.fitnessvfs.lv, vietu skaits ierobežots. Adrese; Jaunā iela 16 (3.stāvs), Jēkabpilī.

Veselības nedēļā piedāvā bibliotēkas:

Jēkabpils Pilsētas bibliotēka 25.aprīlī aicina piedalīties pārgājienā ar saukli "EJAM!" maršrutā Vecpilsētas laukums - Ādamsona saliņā - Vecpilsētas laukums.

Jēkabpils Galvenā bibliotēkā projektā „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī” (projekta identifikācijas Nr. 9.2.4.2/16/I/049) 13., 20.un 27.aprīlī no plkst.14.00 līdz 17.00 tiek organizētas interaktīvas nodarbības "Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei". 27.aprīlī nodarbība notiks Veselības nedēļā “Jēkabpils vingro!”. Šajā nodarbībā tiks iekļauts pamata ikdienas vingrojumu kompleksa apguves pamatojums un metodika, dalībnieki tiks izglītoti par to, ka veselīgs uzturs, nekombinējot to ar citiem veselīga dzīvesveida paradumiem, tādiem kā, piemēram, fiziskās aktivitātes, nenodrošina pilnvērtīgus veselīga dzīvesveida paradumus.

Jau trešo gadu aktīvi ar dažādām aktivitātēm Veselības nedēļā piedalīsies Izglītības iestādes, kuras dažādus veselību veicinošos pasākumus organizē arī visa mācību gada garumā.

Pirmsskolas izglītības iestāde (PII) “Bērziņš” plāno dažādas aktivitātes visas nedēļas laikā:

  • Pirmdiena. Smejies vesels! (multfilmu noskatīšanās).
  • Otrdiena. Dziesmas un rotaļas ar kustībām.
  • Trešdiena. Ārstnieciskās tējas (to pielietojums un degustācija).
  • Ceturtdiena. Skrējiens/pastaiga apkārt bērnudārzam.
  • Piektdiena. Sporta aktivitātes “Ja vingri būsim, veseli kļūsim!”.
  • Katru dienu rīta vingrošana un dinamiskās pauzītes. Vingrošana svaigā gaisā pastaigas laikā.

PII "Kāpēcītis" Metodiskās Apvienības pirmsskolas pedagogiem vadītāja Ineta Aizporiete informē, ka 26.aprīlī plkst.10.00 Jēkabpils 3 vidusskolas sporta zālē (Slimnīcas ielā 5, Jēkabpils) tiek organizēti bērnu Sporta svētki Jēkabpils pilsētas un novadu pirmsskolas izglītības iestādēm, pirmsskolas grupām, kuras īsteno 6 – 7 gadus vecu bērnu obligāto apmācību.

PII "Zvaniņš" Veselības nedēļu iesāks ar kopīgo rīta vingrošanu, kurā piedalīsies bērni, vecāki un iestādes darbinieki, un katru nedēļas dienu ir ieplānotas arī dažādas citas ar veselīgu dzīvesveidu saistītas aktivitātes:

  • Pirmdiena - "Veselo zobu diena" - par zobu higiēnu stāstīs iestādes medmāsa.
  • Otrdiena - Sporta diena - "Jautrās stafetes". Šajā dienā sporta laukumā tiks organizētas dažādas sportiskas aktivitātes - stafetes, kustību rotaļas.
  • Trešdiena - "Vitamīnu diena". Tiks gatavoti veselīgi salāti no augļiem un dārzeņiem.
  • Ceturtdiena - "Tīro roku diena." Iestādes medmāsa stāstīs par roku higiēnu.
  • Piektdiena. - Radošo darbu diena "Veselība". Pašu gatavotas grāmatas, bērnu darbi dažādās tehnikās.
  • Tiek plānota viesmākslinieku leļļu teātra izrāde "Vesels un priecīgs".

Jēkabpils pamatskolā tiek plānotas šādas aktivitātes:

  • Rīta vingrošana klasēs;
  • Dinamiskās pauzes mācību priekšmetu stundās, prāta vingrinājumi smadzeņu darbības aktivizēšanai;
  • Kopīga pusdienlaika vingrošana skolas sporta zālē;
  • Kustību rotaļas starpbrīžos skolas pagalmā.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijā sporta stundās visām klasēm tiek plānoti ielu vingrošanas elementi skolas stadionā, kā arī audzēkņiem būs iespēja izmēģināt jaunu, pašu gatavotu kustību spēli "Street Racket".

Veselības nedēļā piedāvā nevalstiskais sektors:

Jēkabpils Invalīdu biedrība (Jaunā iela 39i) 25.aprīlī plkst.10.00 aicina piedalīties vingrošanas nodarbībā senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jau vairākus gadus nodarbības notiek katru trešdienu, tās vada biedrības vadītāja sporta skolotāja ar ilggadēju stāžu Raisa Kļaviņa. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Jauniešu klubs "13. pirmdiena" 23. aprīlī plkst. 17.00 Jēkabpils Tautas nama kamerzālē aicina jauniešus uz ikmēneša sarunu cikla "Kāpiens" tikšanos ar Jēkabpils volejbola komandas "Lūši" libero spēlētāju Dāvi Melni. Vairāk informācijas par tikšanos www.jekabpils-jauniesi.lv

Jau otro gadu Veselības nedēļu atbalsta Jēkabpils uzņēmēju biedrības (JUB) pārstāvji:

Jēkabpils Agrobiznesa koledža 26.aprīlī plkst.13.00 Jēkabpils Meža parkā organizēs Veselības dienu.

Paldies visiem, kuri atsaucās, bet joprojām tie, kuri vēlas sniegt savu artavu Veselības nedēļas veiksmīgākai norisei, var pieteikties rakstot This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai zvanot pa tālr.65207095.

Jēkabpilieši, būsim aktīvi, vingrosim kopā – būsim veselāki un laimīgāki!

Žanete Tiltiņa, Veselības veicināšanas koordinētāja Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Plašāka informācija par Veselības nedēļas pasākumiem un veselības veicināšanas pasākumiem pilsētā pieejama Jēkabpils pilsētas mājaslapā www.jekabpils.lv  sadaļā Sabiedrība-Veselība.

Publicēts Redaktora sleja

7. aprīlī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mazajā zālē notiks tikšanās ar rakstnieku, dzejnieku un publicistu Arnoldu Auziņu, kura bagātīgā daiļrade ir asprātībām un gaišām domām piepildīta. Dzejas lasījumus, aizraujošus pieredzes stāstus un anekdotes papildinās režisores Ingas Nesteres jaunākā veikuma – Arnolda Auziņa dzejoļa “Vecmāmuļa” ekranizējuma pirmizrāde un filmas “Zilie zvaniņi” skate.


Kā piemiņas veltījumu savām vecmāmiņām, režisore Inga Nestere ekranizējusi dzejoli “Vecmāmuļa”, kurā atklājas vecmāmiņu gādīgā un darbu mīlošā daba un tā piemēra nozīmība, ko mūsu vecā paaudze spēj rādīt saviem mazbērniem.


Galvenajās lomās – Rita Seņkova (vecmāmuļa) un Emīlija Ivanova (mazmeita Pārsla).


Darba tikuma un paaudžu savstarpējo attiecību problemātiku, ko ietekmējis mūsdienu dzīves straujais ritums, risina arī Arnolda Auziņa stāsts “Zilie zvaniņi”, kuru Inga Nestere ir ekranizējusi īsmetrāžas spēlfilmā ar šādu pašu nosaukumu. Galvenajās lomās – Amanda Ozoliņa (mazmeita Dace), Inita Beinaroviča (ome) un Ainis Zālītis (opis).


Apmeklētāju priekam pasākuma ietvaros tiks demonstrēta arī 1971. gadā radītā Valda Sakara filma “Balāde manam vectēvam”, kas tapusi pēc Arnolda Auziņa dzejoļa motīviem. Dzejnieks šo darbu veltījis savam vectēvam un tajā satiekas cieņa, gaišs smaids, mazliet bijība un arī nolemtība. Šī paša dzejoļa tekstu izmantojis arī maestro Raimonds Pauls komponējot dziesmu “Balāde manam vectēvam”, kuras noskaņu paspilgtina tās izpildītāja - aktiera Valdemāra Zandberga vīrišķīgā balss.

Pasākuma laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties arī ar tematiskās literatūras izlasi, kurā iekļauti Arnolda Auziņa dzejas krājumi, stāsti un anekdotes.

Informāciju sagatavoja:
Agrita Laudurga
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Norišu projektu vadītāja
Foto: publicitātes

Publicēts Sabiedrības ziņas

Atbilstoši februāra un pavasara pirmā mēneša marta nozīmīgajām dienām, kopumā aprīlis temperatūru ziņā būs tuvu vidējiem mēneša rādījumiem, bet Latvijas austrumos ar noslieci uz siltāku. Dažādu nokrišņu sadalījums nevienmērīgs. Austrumlatvijā nokrišņu mazāk, tuvāk jūrai – vairāk. Sulu mēneša pirmajā pusē turpināsies lēna un vienmērīga mērena pavasara nostiprināšanās, kas līdz ar to mazinās lielu palu iespējamību mazajās upītēs, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš norāda, ka aprīļa pirmajā pusē laika apstākļi būs mainīgi. Dienās ap plus 5, 8 grādi. Uzspīdot saulītei temperatūra var paaugstināties līdz plus 10 un vairāk grādiem. Naktīs reizēm neliels sals līdz mīnus 5 grādiem. Nokrišņi mēneša sākumā dažādi. Gan lietus, slapjš sniegs un naktīs arī neliels sniegs. Pēc 10. aprīļa un mēneša vidū vairāk vējainu dienu, vairāk nokrišņu un temperatūras dienās ap plus 10, 12 grādiem. Aprīļa otrajā pusē laika apstākļi mainīsies un kļūs siltāks. Ja laikā pirms Jurģiem (23. aprīlis) vēl dažviet iespējamas nakts salnas, tad pēc tam jau bez nakts salnām, nokrišņi īslaicīgi un temperatūra dienā var pakāpties līdz plus 18 un 20 grādiem. Mēneša beigās silts lietutiņš un iespējami arī pirmie pērkona negaisi, bet pēc tiem laiks kļūs vēsāks un vēlāk, jau maija sākumā, arī ievzieda vēsums…

Tālāk sekojošais maijs kopumā rādās būt silts, saulains un pārsvarā sauss, kad sagaidīsim arī vasarīgu laiku…

Ticējumi par aprīli

Ticējums par aprīli saka, ja Sulu mēnesī pērkons, būs silta vasara un bagāta riekstu raža. Ja aprīlī daudz ūdeņu, tad Miķeļos (29. septembris) daudz alus (laba miežu raža) un kopumā auglīgs gads. Tāpat arī labs sēņu gads. Cits ticējums vēstī, ka aprīlis nav aukstāks par martu un siltāks par maiju un ja kalendārā pavasara otrais mēnesis sākas ar sniegu, tad tas beigsies ar lapām. Savukārt ja 1. aprīlī snieg, tad mēneša beigās bērziem lapiņas kā peļu austiņas... Jāliek aiz auss tautas gudrība, ka auksts marts paredz siltu maiju, bet silts marts aukstu un puteņainu aprīli. Ja piesauc aukstu martu, tad jāatceras, ka marta aukstums, kas kaķi iedzen aizkrāsnē, aprīlī to izvilks saulītē... Ziemeļvēji, kas bija puteņu mēnesī februārī, laikā ap Ūsiņu, Jurģi (23. aprīlis) var atnest siltu un jauku laiku. Šie un citi ticējumi tikai apstiprina aprīļa un pavasara mainīgo dabu.

Aprīlis ir laiks, kad no laukiem pazūd sniegs un atkūst zeme. Sulu mēnesī bērziem sāk tecēt sula, zied lazdas, alkšņi, kārkli un pūpolvītoli. Kā zeltainas saulītes māllēpes izdaiļo laukus, bet mežmalas pārvēršas zilo vizbulīšu jūrā. Vēlāk viss balto un dzelteno vizbuļu nokrāsās. Aprīlī zied zalktenes un mēneša beigās strautmalās purenes. Sulu mēnesis ir gājputnu atgriešanās laiks. Ja putnu mēneša pirmajā pusē masveidā atlido cīruļi, strazdi un ķīvītes, tad mēneša beigās arī pirmās bezdelīgas, dzeguzes, lakstīgalas. Līdz ar kārklu un vītolu ziedēšanu aprīlī bitēm sākas darba gads un zemniekam zemes darbu un agrās sējas laiks.

1. aprīlis ir Joka (Māņu) diena. Otra Māņu diena ir 14. aprīlī un trešā - 30. aprīlī.

Šogad 1. un 2. aprīlis ir Lieldienas. Lieldienu rītā Saule danco, Zeme šūpojas, Ūdeņi dzied un virmo Gaiss. Olas un šūpoles ir galvenie Lieldienu simboli. Lieldienu noslēpums ir Pavasara atmodā, ar visur valdošo auglību un Dzīvā mūžīgo Augšāmcelšanos.

Ticējumi. Kāds 1. aprīlis, tāds 1. oktobris un otrādi. Ja šajā dienā ūdens burbuļo, tad būs labs zāles gads, ja nē - slikts. Saulains 1. aprīlis sola labu linu ražu.

4. aprīlī ir Izidors. Nedrīkst strādāt zemes darbus un šajā dienā atlido strazdi.

Ticējumi. Jāvēro saullēkts. Ja sarkans saullēkts, būs labs gads. Ja sniegs skudru pūznī kūst no ziemeļu puses, būs silta vasara. Ja no dienvidu - auksta.

7. aprīlī ir Vecā Pavasara Māra. Ja šajā dienā uz jumtiem vēl sniegs, tad mežmalās un grāvmalās tas būs arī Jegorā (6. maijā). Laba diena dziedinošu līdzekļu pagatavošanai.

Ticējumi. Ja nakts 7. aprīlī ir silta – būs jauks pavasaris. Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule – būs vētraina vasara. Ja šajā dienā negaiss – būs silta vasara un laba riekstu raža. Ja slapja - būs laba sēņu vasara.

8. aprīlis ir viena no dienām, kad vēro dabu un laiku. Šajā dienā masveidā atgriežas ķīvītes un žagata izdēj pirmo olu. Upes lauž ledu uz iziet no krastiem.

Šogad 8. aprīlī arī Baltā svētdiena jeb Lieldienas atsvēte. Baltajā svētdienā izjauc un sadedzina Lieldienu šūpoles, lai raganām nebūtu kur šūpoties.

Ticējumi. Kāds laiks 8. aprīlī, tāds 8. oktobrī un otrādi.

Tipsis jeb Tipša diena ir 14. aprīlī, dažviet 15. aprīlī. Pirmā pavasara lauku darbu diena. Sāk ziedēt māllēpes un sākas medņu riesta laiks. Ja ūdeņi šajā dienā tek lēni, būs grūts gads. Ja nakts skaidra un silta, būs silta un sausa vasara.

18. aprīlis ir viena no Vēja dienām. Šajā dienā vai nu līst, vai skaidrs un saulains. Diena, kad mostas dievgotiņas (bizmārītes) un nātru raibeņi.

Ticējumi. Ja diena rāma un klusa, labāka būs agrā sēja. Ja stiprs vējš, tad vasarā labību pļaus lietus un krusa.

23. aprīlis – Jurģa jeb Ūsiņa diena. Zemnieka gada sākums. Viena no Zirgu dienām. Ar Jurģi saistīts rumulēšanās paradums – trokšņaina aplaistīšanās sākot jaunus darbus.

Ticējumi. Kāds vējš uzvar Jurģu dienā – tāds pārsvarā visu gadu pūš. Ja silts, kluss vakars - būs karsta vasara.

Markus diena ir 25. aprīlis. Šajā dienā zeme kūp. Nestrādāja, lai krusa nemaitātu tīrumus. Ja naktī salst un dienā snieg, tad vēl veselu mēnesi būs aukstums.

Avots: Viļa Bukša blogs

Foto; dziedava.lv

Publicēts Vides ziņas

Pļaviņu novada domes izsludinātajā projektu konkursā ar devīzi „Lai izskan Pļaviņu vārds Latvijā!”, trešo gadu pēc kārtas, tika apstiprināts iedzīvotāju grupas (Līva Kotina, Zane Steprāne un Linda Avotiņa) projekta „Pļaviņu novada sieviešu klubs” turpinājums, piešķirot līdzfinansējumu projekta īstenošanai 2018. gadā.

Pļaviņu novada sieviešu klubs aicina uz pirmo bezmaksas tikšanos ar stilisti Žannu Dubsku seminārā „Sievišķīgas elegances māksla. Kas padara sievieti par Dievieti?”

Žanna Dubska ir ne tikai pazīstama imidža dizainere, bet arī zinātņu doktore, šovbiznesa zvaigžņu, politiķu un sabiedrībā pazīstamu personu stila konsultante, foto un video reklāmu stiliste. Viņa ir praktiķe, nevis teorētiķe, pati dzīvo krāšņi, stilīgi un piesātināti. Uz Žannas semināriem ierodas tie ļaudis, kuriem nepietiek ar labi un pārticīgi, bet kuriem svarīgi, lai ir gaumīgi un stilīgi. Tās ir citas kvalitātes.

Ja jums nav naudas, tērējiet laiku, tērējiet savu fantāziju, iesaka Žanna.

Noteikti ir jāiegulda savā stilā, taču šiem ieguldījumiem obligāti nav jābūt finansiāliem. Tiesa, ne visi zina, kā to panākt. Tāpēc esmu gatava dalīties ar savām zināšanām." piedāvā Žanna Dubska.

Seminārs notiks 2. aprīlī, Pļaviņu novada kultūras centra mazajā zālē, Daugavas ielā 49, plkst. 11.00

Sīkāk par projektu ”Pļaviņu novada sieviešu klubs” (projektu finansē Pļaviņu novada dome), tā norisi un plānotajiem pasākumiem:

https://www.facebook.com/PlavinuSievietes

Līva Kotina, projekta „Pļaviņu novada sieviešu klubs” vadītāja

Foto: Jānis Deinats

Publicēts Pļaviņu novads

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aicina komersantus un sabiedrību būt piesardzīgiem, saņemot pastā vēstules no "EBN-European Business Number Latvija" departamenta vai citām līdzīgām Eiropas organizācijām, kuras piedāvā reģistrēt uzņēmumu apšaubāmas kompetences un izcelsmes Eiropas biznesa reģistrā.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa ir konstatējusi, ka personas, kuras ir saņēmušās piedāvājumus no šādām organizācijām, maldīgi uzskata tos par bezmaksas un, rūpīgi neiepazīstoties ar pielikumā esošās veidlapas saturu, neapzināti piekrīt izvirzītajiem maksas nosacījumiem. Šādām vēstulēm parasti tiek pievienota veidlapa ar atpakaļ sūtīšanai apmaksātu aploksni, kuras teksta daļā grūti uztveramā veidā norādīts, ka par minēto pakalpojumu tiks iekasēta ikmēneša maksa.

Saņemot šādu vai līdzīgus piedāvājumus, aicinām būt piesardzīgiem un rūpīgi izlasīt piedāvājumā norādītos nosacījumus. Atgādinām – pirms piekrist darījumam, pārliecinieties par vairākām būtiskām darījuma detaļām, galvenokārt, par darījuma samaksu.

Slēdzot darījumus interneta vidē, aicinām pieprasīt no darījuma partneriem darījumu apliecinošus dokumentus, kuros ir skaidri norādīta darījuma maksa. Savukārt, ja darījums ir bezmaksas, aicinām lūgt to nepārprotami norādīt.

Tāpat Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aicina iedzīvotājus biznesa darījumu sarakstei izmantot šifrētas jeb ar paroli aizsargātas vēstules vai ar paroli aizsargātus pievienotos dokumentus, tādējādi pasargājot sevi no iespējas, ka kādā sarakstē prettiesiski var iejaukties trešā persona.

Sagatavoja:

Simona Grāvīte

Valsts policijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas

vecākā speciāliste

Mob.tālr. 29900345

Tālr. 67075014

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Publicēts Kriminālziņas

19. martā Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika demonstrēts sižets par SIA “Ošukalns” veikto Dūmu, Kadiķu un Atmodas ielu pārbūvi Jēkabpils Bebru mikrorajonā. SIA “Ošukalns” kategoriski noraida raidījuma sižetā minētos maldinošos apgalvojumus, kas grauj uzņēmuma reputāciju un norāda uz it kā uzņēmuma veiktām krāpnieciskām darbībām. Uzņēmums uzsver, ka objektā visi ielu rekonstrukcijas darbi veikti atbilstoši normatīviem un izstrādātajam projektam, par ko liecina arī uzņēmuma saņemtie kvalitātes un būvniecības kontroles dokumenti.

Uzņēmuma valdes loceklis Aigars Nitišs uzsver: “Visi būvdarbi veikti atbilstoši likuma, konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un atbilstoši noteikumiem, kas nosaka būvniecības procesu, kvalitātes kritērijus un to pārbaudi. Turklāt visu objekta būvniecības laiku visu procesu kontrolē būvuzraugs, kas pastāvīgi atrodas objektā. Bez viņa akcepta un kontroles nemaz nav iespējams sākt katru nākamo būvniecības posmu. Vairākkārtīgas pārbaudes objektā veicis arī Būvniecības valsts kontroles birojs, par ko saņemti pārbaudes kontroles akti. Visi saņemtie kontrolētāju ieteikumi un rekomendācijas darba gaitā ir ņemti vērā. Un būvniecība noritēja saskaņā ar projektu un pastāvošajiem normatīviem – par to liecina visas darbu gaitā un pēc darbu pabeigšanas notikušās pārbaudes un atbilstoši ņemtu paraugu analīze.”

Uzņēmums norāda uz nekorekti veiktajiem urbumiem, kas tikuši veikti pēc LTV raidījuma iniciatīvas: “Man žēl, ka televīzijas cilvēki ir maldināti, jo sižetā uzskatāmi redzams, ka veiktais mērījums nav ņemts pareizi un urbums nav izurbts līdz galam. Šādā veidā ņemts paraugs nekādi neuzrāda reālo situāciju,” saka Aigars Nitišs. Par to, ka pārkāpumu nav, liecina arī Jēkabpils pilsētas domes veiktie korektie urbumi tieši blakus LTV raidījuma pārstāvju izdarītajiem – visi paņemtie paraugi atbilst normai. Vienlaikus uzņēmums norāda, ka objektā Bebru mikrorajonā ieklātais asfaltbetona daudzums ne tikai atbilst projektam, bet pat par vairākām tonnām pārsniedz sākotnēji plānoto, lai nodrošinātu tehnoloģisko prasību un normatīvu izpildi.

Uzņēmuma “Ošukalns” valdes loceklis Aigars Nitišs uzsver, ka ir ārkārtīgi nekorekti un tendenciozi raidījumā dotās “norādes” uz “politisko saikni” pilsētas domē – respektīvi, ka “Ošukalnam” pēc politiskās varas nomaiņas Jēkabpilī ir kādas īpašas privilēģijas: “Mūsu uzņēmums darbojas pilsētā jau 25 gadus, SIA “Ošukalns” veic darbus ne tikai Jēkabpilī, bet daudzās vietās Latvijā, savukārt minētais Bebru mikrorajona pārbūves iepirkums tika izsludināts jau pirms diviem gadiem, ilgi pirms beidzamajām pašvaldību vēlēšanām, kad politiskā situācija pilsētā bija pavisam cita, tāpēc šis arguments neiztur nekādu kritiku. Turklāt “Ošukalns” iepirkumu uzvarēja ar zemāko cenu piedāvājumu,” norāda Aigars Nitišs.

SIA “Ošukalns” ieguva konkursa kārtībā Jēkabpils pašvaldības pasūtījumu par “Dūmu ielas, Atmodas ielas, un Kadiķu ielas pārbūvi Jēkabpilī” 2016.gada vasarā un nodeva objektu ekspluatācijā 2017.gada beigās. Objekta būvniecību veica SIA “Ošukalns” (ģenerāluzņēmējs), bet objekta būvniecībā iesaistītie apakšuzņēmēji bija SIA “Krustpils” (veica asfaltēšanas darbus), SIA “Energoterms” (elektrotīklu izbūve), SIA “Hektors” (komunikācijas). Būvniecības darbu uzraudzību veica SIA “K-RDB”, autoruzraudzību SIA “Jēkabpils PMK”, bet objektu pieņēma Jēkabpils pašvaldības Būvvalde un Būvniecības Valsts kontroles birojs (BVKB).


Informācijai:
BVKB atzinumā par būves pārbaudi no 03.05.2017. ir dokumentāli un pēc būtības fiksēts būvniecības process – precīzāk virsmas sagatavošana asfaltbetona ieklāšanai un pirmās asfaltbetona kārtas daļēja ieklāšana.

Nākošajā BVKB atzinumā no 19.06.2017. par būves pārbaudi ir fiksēts būvdarbu turpinājums – asfaltbetona virskārtas ieklāšana.

Būvniecības darbu laikā BVKB pārstāvji veica objekta darbu pārbaudi pavisam 7 reizes, apmeklējot un apsekojot objektu un darbu veikšanu. BVKB darbs ir dokumentāli fiksēts, ko apstiprina valsts institūciju rīcībā esošā informācija.

SIA “Ošukalns” ir dibināta 1993.gadā un ir daudznozaru uzņēmums, ceļu būves nozare ir tikai viens no uzņēmuma darbības virzieniem. SIA “Ošukalns” ir otrs lielākais darba devējs Jēkabpilī, saistītajos uzņēmumos nodarbinot gandrīz 500 cilvēkus. 2017.gadā “Ošukalns” kopējie maksājumi valsts budžetā veidoja vairāk kā 2 miljonus eiro. No kopējā apgrozījuma (EUR 37 miljoni gadā) apmēram 40% veido ražošanas eksports, bet Jēkabpils pilsētas domes pasūtījumi SIA “Ošukalns” kopējā apgrozījumā ir nenozīmīga daļa – tikai 2,9%. SIA “Ošukalns” veiksmīgi darbojas Jēkabpilī jau 25 gadus.

Kontaktinformācija:
Aigars Nitiss
Valdes priekšsēdētājs
This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Ivars Joelis
Ceļu būves nozares vadītājs
T: 22002968
This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Publicēts Ekonomika

Ceturtdien uz tikšanos ar Jēkabpils domes un pilsētas komunālo uzņēmumu vadību Tautas namā ieradās ap 60 jēkabpiliešu. Pirms diskusijas tika demonstrēta Jēkaba Štelmahera īsfilma par Jēkabpili un visa pasākuma gaitā slaidos varēja vērot Jēkabpili bildēs. Diskusiju vadīja sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Sleže. Iesākumā dažos vārdos uzņēmuma vadītāji iepazīstināja ar sevi un savu vadīto uzņēmumu galvenajiem darbības virzieniem, pēc tam sekoja – jautajumi un atbildes. Šīs tikšanās iniciators bija Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Visvairak jautājumu tika uzdots par situāciju Bebru ielas mikrorajonā, kā arī par dažādiem problēmjautājumiem ēkās Nameja ielā un Celtnieku ielas mikrorajonā. Tāpat arī tika jautāts par īres maksu pilsētā, sadzīves un nestandarta atkritumu apsaimniekošanu, diskutēts, kāpēc Jēkabpilī ir dārga apkure un apspriesti citi jautājumi.

Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem sniedza Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP), SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, SIA Jēkabpils ūsdens valdes priekšsēdētājs Mihails Aleksejevs, SIA JK Namu pārvalde valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis, SIA Pils rajona namu pārvalde pārstāvis Mārtiņš Gluhs un SIA Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka. Bebru ielas mikrorajona iedzīvotāja vēlējās zināt, kāpēc šoziem netika tīrīti automašīnu stāvlaukumi bebru ielas mikrorajonā. Uz šo jautājumu atbildi sniedza Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, norādot, ka auto stāvlaukumi ir daudzdzīvokļu māju īpašumi un par to tīrīšanu jārūpējas pašiem māju iemītniekiem.

Viena no problēmām, ko tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un pašvaldības komunālo uzņēmumu vadītājiem, aktualizēja Bebru ielas mikrorajona iedzīvotāja, trīs bērnu māmiņa Inga, ir suņu izkārnījumi ar kuriem ir pilni daudzdzīvokļu māju pagalmi un tām piegulošie zālāji un šī iemesla dēļ bērniem nav iespējams droši un higiēniski pastaigāties pagalmā un dzīvojamās mājas apkārtnē. Viņa vēlējās noskaidrot, kā šī problēma tiek risināta pilsētā un, kas ir atbildīgs, lai sauktu pie kārtības mājdzīvnieku īpašniekus, panakot, ka tie savāc ekskrimentus aiz saviem mīluļiem. Jāpiebilst, ka šī problēma ir aktuāla visā pilsētā, ne tikai Bebru ielas mikrorajonā un līdz šim pašvaldības atbildīgie dienesti jau gadiem ilgi nav raduši tai risinājumu. Arī Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, atbildot uz šo jautājumu atzina, ka nezina kāda ir sistēma, šīs propblēmas risināšanai un kā ar šo situāciju tikt galā pilsētā.

Tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un komunālo uzņēmumu valdes priekšsēdētājiem iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, kas ir noteicis kārtību, kad par nestandarta sadzīves atkritumu neatļautu izmešanu konteineru laukumos pie daudzdzīvokļu mājām maksā katrs mājas iedzīvotājs. Precīza atbilde uz šo jautājumu netika sniegta, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka galvenokārt skaidroja, kā notiek maksas aprēķināšana par standarta atkritumu izvešanu, nenosaucot likuma normu vai saistošos noteikumus, kas paredz šādu kārtību.

Jēkabpilī, kā ikvienā lielajā pilsētā ir novērojami dažādi tā dēvētie grafiti zīmējumi uz daudzdzīvokļu māju sienām un citām būvēm. Tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un pašvaldību uzņēmumu pārstāvjiem, iedzivotāji jautāja, kāpēc šie ķēpājumi netiek aizkrāsoti vai kā citādi noņemti no ēku sienām. Tāpat arī tika uzdots jautājums, kāpēc ir aizmirsts Zīlānu ielas mikrorajons un ielai, kas vienlaikus ir arī Rēzeknes šoseja, nav trotuāra un velosipēda celiņa un vai tāds kādreiz būs. Uz šiem jautājumiem atbildi sniedza SIA “Pils namu pārvalde” pārstāvis Mārtiņš Gluhs, SIA JK namu pārvalde valdes priekšēdētājs Ainars Vasilis un Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. Tika uzsvērts, ka par zīmējumu uz māju sienām aizkrāsošanu jāmaksā konkrētās mājas iemītniekiem un par šādu darbu veikšanu lēmums jāpieņem mājas iedzīvotāju kopsapulcē, tāpat arī tika solīts, ka laika gaitā pa posmiem tiks izbūvēts gan trotuārs, gan veloceliņš Zīlānu ielā no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Zīlānu mikrorajonam.

Plašāk par diskusijā uzdotajiem jautājumiem un saņemtajām atbildēm klausieties audioierakstā.

Foto: Jēkabpils/Facebook.com

Publicēts Sabiedrības ziņas
Page 1 of 86

Noskaties

Aktuāli