Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Radio1 Līvānu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Jaunās Līvānu novada pašvaldības integrētās attīstības programmas 2019-2025.gadam izstrādes ietvaros Līvānu novada iedzīvotājiem tiek organizētas Sektorālās darba grupas un Teritoriālās darba grupas, ar aicinājumu novada iedzīvotājus iesaistīties un līdzdarboties plānošanas dokumenta izstrādē, piedaloties Sektorālo darba grupu un Teritoriālo darba grupu diskusijās. Plānošanas dokumenta izstrādei ir izveidotas septiņas Sektorālās darba grupas, kur katra aptver kādu noteiktu tēmu loku. Jau februārī Līvānu novada dome aicināja novada iedzīvotājus, izvērtējot savas kompetences, pieteikties dalībai kādā no tām. Tie iedzīvotāji, kuri jau iepriekš pieteicās darba grupām, uzaicinājumu uz diskusiju saņems uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi. Darba grupām var pievienoties arī tie iedzīvotāji, kuri iepriekš nav pieteikušies, tomēr jūt sevī profesionālu kompetenci, pieredzi un zināšanas, kuras būtu noderīgas plānošanas dokumenta izstrādes gaitā, plānojot nākamā periodā Līvānu novadā veicamo. Plānošanas dokumenta izstrādei ir izveidotas arī sešas Teritoriālās darba grupas, kuru norisē ir iespējams piedalīties ikvienam Līvānu novada pagasta un pilsētas iedzīvotājam. Informācija uzziņām: Iveta Dobele, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., 26383256.

Līvānu novada dome izsludinājusi vairākas vakances aicinot darbā kārtībnieku un sociālo darbinieku. Noteiktā alga mēnesī ir 800 eiro. Prasības pretendentiem/tēm: Vēlama atbilstoša augstākā izglītība;Valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, Autovadītāja apliecība /B kategorijas/; Mērķtiecīgums, spēja darboties komandā, plānot un organizēt savu darbu, augsta atbildības sajūta, vēlme uzņemties iniciatīvu; Vēlama izpratne par budžeta veidošanu un iepriekšēja līdzīga darba pieredze. Galvenie pienākumi: Pašvaldības pieņemto lēmumu un saistošo noteikumu izpildes kontrole; Administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana un citu dokumentu noformēšana par administratīvajiem pārkāpumiem; Sabiedriskās kārtības uzraudzība pašvaldības videonovērošanas sistēmas iekārtās; Dalība sadzīves atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu ievērošanas un kontroles izbraukumos, tirdzniecības un publisko pasākumu noteikumu ievērošanas kontrole u.c. pienākumi atbilstoši amata aprakstam. Dokumenti jāiesniedz līdz gada 23. martam.

Socialais darbinieks tiek meklēts uz noteiktu laiku līdz šī gada beigām. Lai pieteiktos šai vakancei, pretendentiem jābūt otrā līmeņa profesionālajai augstākajai vai akadēmiskajai izglītībai sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā; - pieredze sociālajā darbā 1 gads; - labas organizatoriskās spējas; - labas latviešu un krievu valodas zināšanas;- zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu; - datorprasmes un zināšanas lietvedībā;- spēja strādāt komandā, precizitāte, augsta atbildības sajūta, spēja organizēt savu darbu patstāvīgi. Pieteikuma vēstuli un CV jāiesniedz līdz 31.martam. Plašāk ar prasībām sociālā darba pretendentiem var iepazīties Līvānu novada domes mājaslapā.

Turpinām ziņas

Līvānu novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu par Līvānu novada Jauniešu domes izveidi. Līvānu novada Jauniešu domes ir institūcija, kurā apvienojušies jaunieši, kuriem ir vēlme iesaistīties novada jauniešu dzīves pilnveidošanā. Ideja par Jauniešu domes izveidi radās šī gada janvārī notikušā Līvānu novada Jauniešu forumā. Jauniešu domes mērķis ir nodrošināt Līvānu novada jauniešu interešu pārstāvniecību un aizstāvību, veicinot jauniešu personīgo izaugsmi un līdzdalību sociālajās, politiskajās, izglītības, kultūras un sporta norisēs vietējā un valsts mērogā. Saskaņā ar nolikumu Jauniešu domē darbosies desmit līdz 20 Līvānu novada jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Lai aptvertu visu novadu, no katras novada vispārizglītojošās skolas pašpārvaldes Jauniešu domes iesaistīsies vismaz pa vienam pārstāvim. Iesaistīties Jauniešu dome darbā aicināti darbspējīgi, mērķtiecīgi, radoši, drosmīgi, ar iniciatīvu un augstu atbildības sajūtu apveltīti jaunieši, kuri, neskatoties uz laika apstākļiem un sanāksmju norises laiku, ir gatavi ierasties un kopīgi strādāt, lai padarītu jauniešu dzīvi Līvānu novadā aizraujošu un pilnvērtīgu.

Līvānu 1.vidusskolas 9. klases skolnieks Ilmārs Štolcers turpina uzvarēt eksakto zinātņu olimpiādēs: 2. vieta Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas organizētajā 4. Atklātajā inženierzinātņu olimpiādē;1. vieta Austrumlatvijas 8.-11.klašu 14. atklātajā fizikas olimpiādē. Prieks un pateicība par Ilmāra Štolcera iegūto izglītības kvalitāti, sadarbojoties ar Līvānu 1. vidusskolas pedagogiem – Juri Jansonu, Daci Rudzāti, Sandru Ziemeli un Elitu Vaivodi.

Trešdien, 21. martā no plkst. 9.00 līdz 13.00 Valsts Asinsdonoru centra Latgales filiāles rīkotā Asins donoru diena norisināsies Līvānu slimnīcā. Lai asinis būtu derīgas pārliešanai, lūdz donoriem dienā pirms procedūras un asins ziedošanas dienā lietot veselīgu uzturu un šķidrumu pietiekamā daudzumā. Treknas jeb hilozas asinis nav iespējams izmeklēt un pārliet pacientam. Dienu pirms asins ziedošanas iesteikts uzturā lietot vairāk saknes un augļus. Nav ieteicams ēst ceptus, piparotus, treknus ēdienus, kā arī lietot jebkuru alkoholu un medikamentus. Asins donoru centrs atgādina, ka par asins donoru var kļūt personas vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Ķermeņa svaram ir jābūt virs 50 kg. Asins nodošana nav vēlama pēc nakts maiņas, saspringta darba vai emocionāla pārdzīvojuma. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un bankas konta numurs.

Un vēl

Otrdien, 20. martā, no 9.00 līdz 15.00 Līvānu Uzņēmējdarbības atbalsta centrā (Domes ielā 3) TRŪCĪGAJĀM PERSONĀM tiks izsniegtas PĀRTIKAS PAKAS. Līdzi jāņem Sociālā dienesta izziņa. Saskaņā ar MK noteikumiem pakas netiek izsniegtas maznodrošinātām, bet tikai trūcīgām personām.

Pirmdiena, 19 Marts 2018 22:06

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 19.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
radio1 ziņās klausieties: Šonedēļ Jēkabpilī pieminēs Komunistiskā genocīda upurus; Jēkabpils "Lūšu" volejbolisti iekļūst Baltijas meistarlīgas finālčetrinieka turnīrā; un Diena kļuvusi garāka par nakti; astronomiskais pavasaris sāksies otrdienas vakarā.

Šonedēļ Latvijā un arī Jēkabpilī ar dažādiem pasākumiem pieminēs komunistiskā genocīda upurus. Padomju Savienības okupācijas režīms, savos pastāvēšanas gados, Latvijas vēsturē ir ierakstījis daudzas melnas un traģiskas lappuses. Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju no Latvijas deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem. Daudzi no izsūtītajiem, tajā skaitā sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – citi aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, citi – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegotajos klajumos un citos PSRS reģionos. Starptautiskā likumdošanā to sauc par noziegumu pret cilvēci, kam nav un nevar būt noilguma.

Jēkabpilī pasākumi Komunistiskā genocīda upuru piemiņai sāksies ceturtdien, 22. martā plkst. 16.00, kad Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zālē notiks režisores Ingas Nesteres filmas “Mēs atgriezāmies” demonstrējums un tikšanās ar radošo komandu. Dokumentālā filma “Mēs atgriezāmies” ir stāsts par četrām meitenēm – kurzemnieci Gaidu Kalniņu, latgalieti Beātu Ločmeli, zemgalieti Brigitu Kaukuli un vidzemnieci Nitu Matvejevu. Viņas visas nonāca Sibīrijā, skarbajos apstākļos izdzīvoja un atgriezās, lai vēstītu par komunistisko genocīdu nākamajām paaudzēm. Filma vēsta par lielu mīlestību pret savu dzimto vietu, Latviju un ģimeni, par spēju mīlēt un, par spīti visam, dzīvot tālāk ar gaišu skatu nākotnē. Pasākums bez ieejas maksas.

Komunistiskā genocīda upuru, kas tika deportēti 1949.gada 25.martā, piemiņa un godināšana Jēkabpilī turpināsies 24. martā plkst. 18.00, Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē, kur tiks izrādīta Jēkabpils Tautas teātra izrāde režisores Intas Ūbeles interpretācijā – Māras Zālītes luga “Zemes nodoklis”. Izrādi Tautas teātris spēlēs jau 41. reizi, šoreiz – pieminot represijas.

Savukārt, 25. martā plkst. 10.00 notiks piemiņas dievkalpojums Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet plkst. 12.00 pie pieminekļa represiju upuriem notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Ikviens ir aicināts atnākt nolikt ziedus un iedegtas svecītes pie pieminekļa, pieminot represijās cietušos.

Tikmēr Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā visu mēnesi – no 1. līdz 29. martam – skatāma tematiska izstāde “To nedrīkst aizmirst – 25. marts”.

Turpinām ziņas

Jēkabpils "Lūši" sestdien izcīnīja uzvaru "Credit24 Meistarlīgas" ceturtdaļfināla otrajā cīņā, iekļūstot finālčetrinieka turnīrā, kamēr RTU/"Robežsardze" un "Biolars"/"Jelgava" cieta zaudējumus, noslēdzot savu dalību Baltijas līgā. "Lūši" savā laukumā ar rezultātu 3-1 pārspēja Austra Štāla trenēto Igaunijas vienību Tallinas "Selver", sērijā līdz divām uzvarām izcīnot panākumu ar 2-0. Sērijas pirmajā duelī "Lūši" trešdien viesos svinēja uzvaru ar rezultātu 3-2. Finālčetrinieka turnīrs notiks šīs nedēļas nogalē Igaunijā.

Jēkabpils Sporta skolas sieviešu handbola komanda sestdien Latvijas čempionāta ceturtdaļfināla pirmajā mačā viesos ar rezultātu 35:23 uzvarēja LSPA vienību. Uzvarētājām pa sešiem vārtiem guva Simona Ārmane, Gita Kaulakāne un Krista Minovs. Ceturtdaļfinālā uzvarētājas tiek noteiktas divu spēļu summā, atbildes mačam notiekot pēc nedēļas. Jēkabpils Sporta skolas un LSPA ceturtdaļfināla dueļa labākā komanda pusfinālā tiksies ar Ludzas "Latgolu".

Sestdien, 17. martā Jēkabpils sporta namā „OlyBet” Latvijas Basketbola līgas cīņā BK „Jēkabpils” paklupa pēdējā ceturtdaļā un vairs nespēja atspēlēties, rezultātā piekāpjoties BK „Ogre” ar 78:95. Rezultatīvākais „Jēkabpils” rindās bija Dominiks Domarks, viņam 19 punkti un piecas rezultatīvas piespēles. BK „Jēkabpils” galvenais treneris Sandis Buškevics intervijā atzina, ka nepatīkot tas, ka tiklīdz ienākot komandā jauns spēlētājs, pārējie nedaudz noejot malā un uzliekot jaunajam lielāku atbildību. Bet tas nav vienīgais, komandai pietrūkstot spēļu prakses, kā arī kvalitatīvu treniņu, kad var uzspēlēt „pieci pret pieci”. Buškevics norāda, ka mērķis ir nemainīgs – atlikušas četras spēles, kurās komanda cīnīsimies par uzvaru! Šis bija BK „Jēkabpils sestais zaudējums pēc kārtas un ar bilanci – septiņas uzvaras pret 18 zaudējumiem, „lūši” atrodas LBL tabulas septītajā pozīcijā.

Un vēl

Svētdiena, 18.marts bija pirmā diennakts šajā gadā, kad dienas garums jeb saules spīdēšanas ilgums pārsnieda nakts garumu, liecina astronomu sniegtā informācija. Pavasara ekvinokcija un astronomiskā pavasara sākums būs otrdien, 20.martā, plkst.18.15. Ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau īsi pirms ekvinokcijas diena kļūst garāka par nakti. Saules spīdēšanas ilgums svētdien Rīgā ir 12 stundas un viena minūte. Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm garāka. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Naktī uz 25.martu sāksies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji tad būs jāpagriež stundu uz priekšu. Astronomiskā vasara iestāsies 21.jūnijā, savukārt 25.-26.septembrī nakts atkal kļūs garāka par dienu. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēsta, ka saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānijas parlamenta komiteja iesaka apsvērt ''Breksita'' atlikšanu; Jēkabpils Krustpils luterāņu baznīcas arhitektoniskai izpētei un jumta konstrukciju atjaunošanas projektēšanai piešķirti 8 tūkstoši eiro; un Šonedēļ Jēkabpilī notiks mazo vokālistu konkurss „Cālis 2018”.

Lielbritānijai vajadzētu apsvērt savas izstāšanās no Eiropas Savienības atlikšanu, jo var pietrūkt laika vienošanās noslēgšanai ar ES pirms nākamgad paredzētās izstāšanās, svētdien publicētā ziņojumā ieteica britu parlamentāriešu komiteja. Kopienu palātas Izstāšanās no ES komiteja paziņoja, ka Lielbritānijai vajadzētu censties panākt savas dalības ES "ierobežotu pagarināšanu" gadījumā, ja līdz oktobrim netiktu nokārtoti svarīgākie aspekti nākotnes attiecībās ar ES. Lielbritānija un ES vēlas, lai vienošanās par nākotnes attiecībām tiktu noslēgta līdz rudenim, jo tad valstu parlamenti to varētu apstiprināt pirms Lielbritānijas oficiālās izstāšanās no šī valstu bloka 2019.gada 29.martā. Svētdien publicētajā ziņojumā parlamentārieši uzskata, ka vajadzētu būt iespējai nepieciešamības gadījumā pagarināt ierosināto apmēram divu gadu pārejas periodu. Abas puses ir principā vienojušās, ka Lielbritānija turpinās dalību bloka struktūrās un noteikumos līdz 2020.gada beigām.

Krievijas prezidenta vēlēšanās pie balsošanas iecirkņiem veiktā aptauja liecina, ka par līdzšinējo valsts līderi Vladimiru Putinu nobalsojuši vairāk nekā 70% vēlētāju, ziņo Krievijas mediji. Tādējādi pastāv iespēja, ka šajās vēlēšanās Putins būs guvis vēl lielāku atbalstu nekā iepriekš. Tikmēr vēlēšanu novērotāji ziņo par daudziem būtiskiem pārkāpumiem. Tikmēr britu raidsabiedrība BBC vēsta par vairāku nobalsojušo aptauju rezultātiem, kuru dati liecina par 73,9 līdz 76,3% atbalstu Putinam.

Vēlēšanas bija pieteikušies novērot opozīcijas pārstāvji, kuri ziņoja par būtiskiem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos. Fiksētas gan savdabīgas atzīmes ar zīmuli vēlētāju reģistrā, gan citās apkaimēs dzīvojošu, aizdomīgu vēlētāju ierašanās iecirknī, gan tas, ka iecirkņa atvēršanas brīdī balsošanas urnās jau bijuši biļeteni. Vairākās vietās videonovērošanas kamerās redzams, kā iecirkņa darbinieces iemet urnā biļetenus. Bet citur tas tiek darīts pilnīgi atklāti.

Arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi devās pie balsošanas urnām piecos vēlēšanu iecirkņos, kas darbojās Latvijā. Vislielākā aktivitāte novērota Daugavpilī un Rīgā, kur par iespēju atdot savu balsi vēlētāji stāvēja garās rindās.

Turpinām ziņas

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nolēmusi sakrālā mantojuma saglabāšanai atvēlēto vienu miljonu eiro sadalīt starp 28 baznīcu projektiem. Vislielāko valsts finansējuma daļu jeb 122 tūkstoši eiro inspekcija piešķīrusi Pļaviņu luterāņu baznīcas jumta konstrukciju atjaunošanai, bet Jēkabpils Krustpils luterāņu baznīcas arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un jumta konstrukciju atjaunošanas projektēšanai izmantos 8 tūkstoši programmas finansējuma. Kopā programmā tika pieteikti 53 sakrālā mantojuma objektu atjaunošanas projekti, kuru kopējās izmaksas sasniedza 3,1 miljonu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai valsts ēkās. No ERAF projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim ir paredzēti vairāk nekā 27,6 miljoni eiro. Šajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā ERAF atbalsts paredzēts pasākumiem, kas veicinās energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Finansējumu energoefektivitātes pasākumiem plānots piešķirt arī Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 200 tūkstoši eiro.

Un vēl

Piektdien, 23. martā plkst. 11.00 Jēkabpils Tautas namā notiks mazo vokālistu konkurss „Cālis 2018”. Šī jaukā sacensība starp mazajiem drosmīgajiem solistiem Jēkabpilī notiks jau 27. reizi. Piedalīties konkursā aicināti bērni līdz piecu gadu vecumam (ieskaitot) no Jēkabpils pilsētas un apkārtnes. Šoreiz mazos vokālistus vērtēs mūzikas skolotājas Kristīne Studāne Indriksone un Agnese Levinska, kā arī mūziķis, Tautas nama vadītājs Aigars Godiņš.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins; Jauniešu klubs “13. pirmdiena” aicina uz ceturto sarunu ciklā “Kāpiens”; un Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku.

Premjers Māris Kučinskis ir gatavs runāt par elektrības cenu sadārdzinošās obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmas likvidēšanu, bet ne visiem tās atbalstu saņemošajiem uzņēmējiem uzreiz. Kučinskis šorīt "Rīta panorāmā" izteicās, ka patiesība esot kaut kur pa vidu - argumenti bijuši gan OIK sistēmas ieviešanai, gan arī tagad tās likvidēšanai. Viņš neredzot nākotni obligātā iepirkuma turpināšanai, tomēr pašlaik nevarot "pārmest visus pār vienu kārti" un uzreiz atņemt visiem OIK atļaujas, bet tā vietā, visticamāk, process notikšot pakāpeniski. Politiķis atgādināja, ka visu "Latvenergo" gūto papildus peļņu novirzīs OIK komponentes samazināšanai. Procesa ietvaros vienai "Latvenergo" TEC jau noņemts OIK atbalsts, bet otru "uz sitiena" noņemt nevarot, jo tam būtu pārāk lielas negatīvās sekas un "Latvenergo" pārāk daudz zaudētu vērtību. Kučinskis piebilda, ka tagad valdībā tikšot apspriesta iecere par ekspertu grupas veidošanu OIK jautājuma risināšanai, lai vēl šīs valdības laikā saliktu "visus punktus uz i". Premjers sagaida, ka pamatā šo jautājumu virzīs tieši Ekonomikas ministrija.

Latvijā vienas stundas darbaspēka izmaksas pērn ceturtajā ceturksnī bija 8,02 eiro, kas, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, ir pieaugums par 7,3% jeb 54 centiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2017.gada ceturtajā ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus, proti, sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares, kur gada laikā tās saruka par 10,3%. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - par 11%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē - par 10,8%, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4% un valsts pārvaldē - par 10%. Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu svārstības gada laikā.

Turpinām ziņas

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes. Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda "Sabiedriskā doma" aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu. Bez Putina vēlēšanās bija vēl septiņi kandidāti. Pēc CVK datiem, otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 11,82% balsu. Tālāk seko Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 5,68% balsu, Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas "Pilsoniskā iniciatīva" ar 1,66% balsu, Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas "Jabloko" ar 1,04% balsu, Boriss Titovs no Izaugsmes partijas ar 0,75% balsu, Maksims Suraikins no partijas "Krievijas komunisti" ar 0,68% balsu, kā arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas "Krievijas tautas savienība" ar 0,65% balsu. Vispazīstamākais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs kā kandidāts vēlēšanām netika reģistrēts, jo viņam ir krimināla sodāmība lietā, kuru viņš pats dēvē par safabricētu. Navaļnijs bija aicinājis prezidenta vēlēšanas boikotēt.

Jauniešu klubs “13. pirmdiena” un Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina jauniešus uz ceturto ikmēneša sarunu cikla “Kāpiens” tikšanos piektdien, 23. martā plkst. 17.30 Jēkabpils Tautas nama baltajā zālē. Tajā jauniešiem būs iespēja iepazīt interneta vietnes Kurp.es dibinātāju un vadītāju Gustavu Upmani. Gustavs ir pavadījis laiku Nīderlandē un Kanādā, strādājis vairākos starptautiskos tehnoloģijas startapos, ir ieguvis Maģistra grādu Biznesa Informācijas Vadībā un atgriezies Latvijā, lai radītu tiešsaites pasākumu kalendāru Kurp.es. Jau ziņots, ka Jēkabpils jauniešu klubs “13. pirmdiena” sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību līdz pat 2018. gada beigām, par godu Latvijas simtgadei, organizē sarunu ciklu “Kāpiens”, kur mērķis ir jauniešiem neformālā gaisotnē iepazīt radošas un iedvesmojošas personības Latvijā un Jēkabpilī, kā arī uzzināt dažādu profesiju aizkulises.

Un vēl

Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Latvijā oficiāli pāreja uz vasaras laiku notiks svētdien, 25.martā, plkst. 03:00. Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 03:00 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 04:00.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Brīvdienās Latvijā jau dzēsti 49 kūlas ugunsgēki, bet Līvānos no ledus nocelts cilvēks; Jēkabpils dome paaugstina pabalstus politiski represētajiem un piešķir pabalstus arī Otrā pasaules kara dalībniekiem; un Arī Lieldienu brīvdienās naktīs iespējams sals.

Pagājušajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrējis jau 49 kūlas ugunsgrēkus, bet Līvānos no ledus nocelts viens cilvēks, liecina dienesta apkopotā informācija. Kopējā degšanas platība bijusi vairāk nekā 53,3 hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki izcēlušies Daugavpils novadā, kur Kalkūnes pagastā pērnā zāle degusi 15 hektāru platībā, bet Medumu pagastā pērnā zāle dega astoņu hektāru platībā. Savukārt, palīdzot nelaimē nonākušiem cilvēkiem, svētdien, 18. martā, ap pulksten 16.30 ugunsdzēsēji Celtuves ielā Līvānos no ledus nocēluši cilvēku, kurš atradies bezpalīdzīgā stāvoklī. Persona nodota mediķiem.

Pagājušajā gadā valsts budžetā no uzturlīdzekļu parādniekiem atgūti 5 miljoni 598 tūk 378 eiro, salīdzinājumam 2016.gadā tika atgūti vien 4,2 miljoni eiro. Pērn arī būtiski pieaudzis no ārzemēm regresa procesā piedzīto uzturlīdzekļu apjoms, sasniedzot 47 tūkstoši 459 eiro, kas ir 85% pieaugums no 2015.gada, kad no ārzemēm tika saņemti 25 708 eiro. Kopējais ārzemnieku, parādnieku skaits ir 36 tūkstoši 846. Lai nolēmumu par līdzekļu piedziņu izpildītu ārvalstīs, ir nepieciešams zināt parādnieka mītnes valsti vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas valsti, tādējādi izvērtējot kuru no uzturlīdzekļu garantijas fonda rīcībā esošajiem instrumentiem izmantot. Piedziņas veikšanai nav nozīmes parādnieka pilsoniskai, etniskai, vai kādai citai piederībai, to regulēt parādnieka mantas un dzīvesvietas atrašanās valsts.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas dome pieņēmusi grozījumus saistošajos noteikumos par materiālo atbalstu, paredzot palielināt svētku pabalstu politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Turpmāk svētku pabalstu varēs saņemt divreiz gadā – sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu – 4.maiju un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 18.novembri. Katru reizi pabalsta apmērs ir 60 eiro, līdz ar to gadā viena persona var saņemt 120 eiro. Jēkabpils Sociālais dienests aicina Jēkabpilī deklarētās politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, uzrādot attiecīgo apliecību, pieteikties dienestā - 401.kabinetā pabalsta saņemšanai. Saskaņā ar noteikumiem pabalstam var pieteikties no 1.aprīļa līdz 20.jūnijam. Ja ir grūtības ierasties personīgi, lūgums zvanīt uz tālruņa numuru: 652 07 090, nepieciešamības gadījumā dienesta darbinieki cilvēku apmeklēs dzīvesvietā.

Tāpat arī Jēkabpils pilsētas pašvaldība noteikusi, ka svētku pabalsts turpmāk būs paredzēts arī Otrā pasaules kara dalībniekiem. Arī viņiem pabalsta apmērs noteikts 60 eiro, sagaidot 4.maiju, un 60 eiro, sagaidot 18.novembri. Pabalsts paredzēts, pamatojoties uz Saeimas pieņemto likumu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Pabalstu var saņemt Otrā pasaules kara dalībnieki, kas ieguvuši šo statusu.

Šis nedēļas nogalē visā pasaulē norisināsies akcija Zemes stunda. Tās laikā, sestdien, 24.martā plkst. 20.30, interesenti aicināti uz Krustpils pils apskati sveču gaismā. Jau ziņots, ka 24. martā visā pasaulē tiks svinēta Zemes stunda, kuras laikā no plkst. 20.30 līdz 21.30 iedzīvotāji, pašvaldības, organizācijas un uzņēmumi tiek aicināti uz stundu izslēgt gaismu, tādējādi simboliski demonstrējot rūpes par vidi un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Un vēl

Tuvākajās nedēļās Latvijā vairākkārt ieplūdīs vēss gaiss no ziemeļiem, sals un sniegs brīžiem gaidāms arī aprīlī, prognozē sinoptiķi. Rīt Latviju šķērsos zema spiediena ieplaka, tādēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, un aiz tās ar ziemeļrietumu vēju ienāks dzestrāks gaiss no Arktikas, savukārt nedēļas otrajā pusē dienvidrietumu vējš atnesīs nedaudz siltāku laiku. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra šonedēļ nenoslīdēs zem -10 grādiem un nepārsniegs +10 grādu atzīmi. Sagaidāms, ka līdzīgas laikapstākļu svārstības turpināsies marta beigās un aprīlī. Saskaņā ar pašreizējiem Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra skaitliskā modeļa aprēķiniem Lieldienu brīvdienās Latvijā naktīs gaidāms sals līdz aptuveni -10 grādiem. Prognozes neliecina par gaidāmiem stipriem nokrišņiem tuvākajās desmit dienās. Zemi brīžiem var pārklāt sniegs, bet pavasara saule to ātri vien izkausēs. Marts līdz šim ir aptuveni divus grādus vēsāks par normu. Sagaidāms, ka arī aprīļa vidējā gaisa temperatūrabūs nedaudz zemāka nekā ierasts.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
radio1 ziņās klausieties: latvijas bankas peļņa pērn bijusi 23,9 miljoni eiro; Policija reidos Tukumā un Pļaviņās vairākos gadījumos pieķērusi pārdevējus, pārdodot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem; un Aptaujā noskaidrots, kādu gaļu visiežāk izvēlas Latvijas iedzīvotāji.

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka tās peļņa pērn bija 23,9 miljoni eiro, ziņo Latvijas Bankas preses dienests. Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka ir saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās pērnā gada finanšu pārskatiem no auditorfirmas KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku 65% jeb 15,5 miljonu eiro no Latvijas Bankas 2017. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas kopējā peļņa pēdējos piecos gados sasniegusi 161,5 miljonus eiro, t.sk. ieskaitījumi valsts ieņēmumos – 104,9 miljonus eiro.

Latvijā pagājušā gadā bija vidēji 17 tūkstoši brīvu darbavietu, kas ir par 2 tūkstoši 600 jeb 17,9% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā sabiedriskajā sektorā 2017.gadā bija vidēji 6 tūkstoši 100 brīvu darbavietu, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet privātajā sektorā - 10 tūkstoši 900, kas ir pieaugums par 21,8%. Lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 2,9% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā - 2,1%. Gada laikā straujāk pieaudzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem. 2017.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē - 4,6%, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā - katrā 2,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,2%, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē - 2,1%. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts - 2%. Pērn lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,3% no visām darbvietām reģionā jeb 11 500, savukārt mazākais tas bija Kurzemes reģionā - 1% jeb 800.

Turpinām ziņs

Policija reidos Tukumā un Pļaviņās pagājušajā nedēļā vairākos gadījumos pieķērusi pārdevējus, pārdodot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece informē, ka veicot kontrolpirkumus, Tukumā enerģijas dzērieni nepilngadīgām personām pārdoti trīs veikalos, bet Pļaviņās - vienā. Visām četrām pārdevējām noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli. Sietniece atgādināja, ka par enerģijas dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem pārdevēji tiek sodīti ar 140-175 eiro sodu, bet juridiskajām personām piemēro sodu no 350 līdz 700 eiro. Tāpat administratīvo sodu var saņemt par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgošanu nepilngadīgajiem. Policija aicina iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, zvanot pa tālruni 110.

Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajās brīvdienās dzēsti 49 kūlas ugunsgrēki. Jēkabpils ugunsdzēsēji devušies dzēst četrus sausās zāles jeb kūlas ugunsgrēkus. Sestdien ap pulksten puščetriem dienā sausā zāle dega pushektāra platībā Jēkabpilī, Bebru ielā, mazdārziņu teritorijā. Savukārt pēc septiņiem vakarā ugunsdzēsēji saukti dzēst degošu sauso zāli nameja ielā. Šeit liesmaz bija izplatījušās nelielā platībā – 300 kvadrātmetros. Bet svētdien pēc pulksten sešiem vakarā kūlas ugunsgrēks 3 tūkstoši kvadrātmetru platībā dzēsts Jēkabpilī, Vārpu ielā. Savukārt ap pusastoņiem vakarā ugunsdzēsēji saukti uz Ganību ielu Jēkabpilī, kur sausā zāle degusi tūkstots kvadrātmetru platībā.

Un vēl

Latvijas iedzīvotāji no gaļas produktiem visbiežāk izvēlas vistas gaļu, Radio1 pavēstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" pārstāvji, atsaucoties uz aptaujas par patērētāju iepirkšanās paradumiem datiem. Aptaujā 83% respondentu atzinuši, ka vismaz reizi mēnesī iegādājas vistas gaļu. Otrajā vietā ierindota svaiga cūkgaļa, kuru vismaz reizi mēnesī iegādājas 75% Latvijas iedzīvotāju, bet trešajā vietā ir kūpināta gaļa, kuru vismaz reizi mēnesī iegādājas 72% aptaujāto iedzīvotāju. Seko dažādi pusfabrikāti, piemēram, kupāti, šašlika desiņas, kotlešu masa, marinētas ribiņas, kurus reizi mēnesī pērk 66% respondentu, savukārt cīsiņus iegādājas 65% aptaujāto. Aptaujā arī noskaidrots, ka gaļas izstrādājumi joprojām ir vieni no pieprasītākajiem - no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem dažādus gaļas izstrādājumus iegādājas 98%. "Forevers" pārstāvji norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem Latvijas iedzīvotāji joprojām izvēlas klasiskas, vietējai virtuvei raksturīgas vērtības. Izvēloties svaigu gaļu un kūpinājumus, Latvijas iedzīvotāji joprojām labprāt gatavo ēdienu mājās.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem februārī bezdarba līmenis Līvānu novadā turpināja pazemināties un ir sasniedzis zemāko rādītāju pēdējos 20 gados – 12,5%. Februārī bez darba Līvānu novadā bija 867 cilvēki, tai skaitā 465 sievietes. Kā bezdarbnieki reģistrēti arī 56 jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Stabila tendence bezdarba līmenim pakāpeniski samazināties novadā ir vērojama jau vairākus pēdējos mēnešus. Salīdzinājumam pirms gada, 2017.gada janvārī bezdarba līmenis Līvānu novadā bija 15,4%.
Lai arī Līvānu novadā, līdzīgi kā daudzos citos Latvijas novados un pagastos, ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, šeit tā bijusi viena no mazākajām Latgales reģionā. Pērn Līvānu novadā bija vērojams bērnu un pensionāru skaita samazinājums, savukārt darbspējīgo iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Raksturojot ar bezdarba līmeņa samazināšanos un pozitīvās demogrāfiskās tendences, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods norāda, ka tas ir rezultāts mērķtiecīgam vairāku gadu darbam, kas bijis vērsts uz uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanu, ielu un pagalmu sakārtošanu, izglītības iestāžu, sporta bāžu un kultūras dzīves attīstīšanu, lai iedzīvotāji šeit gribētu dzīvot un lai viņiem šeit būtu darbs.
Patlaban Līvānos veiksmīgi strādā, attīstās un jaunas darba vietas rada optiskās šķiedras, metālapstrādes un citi uzņēmumi. Uz Līvāniem brauc un šeit savu dzīvesvietu deklarē jaunas ģimenes. Strādāt uz Līvāniemdodas pat cilvēki no tuvumā esošajām lielajām pilsētām. Pozitīvu iespaidu ir atstājušas arī jaunas iespējas studentiem iegūt zināšanas mašīnbūves jomā, studējot Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas filiālē Līvānos. Tāpat pašvaldība pie atbilstošu prasību izpildes jau vairāk nekā desmit gadus piešķir dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un jaunajām ģimenēm. Tādā veidā minētajām iedzīvotāju kategorijām pilsētā piešķirti vairāk nekā 200 dzīvokļi.

Līvānu novadā, Rudzātos, Miera ielā 1 esošās Rudzātu pagasta padomes administratīvās ēkas vienkāršo atjaunošanu veiks Daugavpilī reģistrētā celtniecības un remontdarbu SIA "Vanpro", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Konkursu par tiesībām veikt administratīvās ēkas vienkāršo atjaunošanu izsludināja Līvānu novada dome. Savus piedāvājumus tam iesūtīja divi pretendenti. Publiskā iepirkuma uzvarētājs - SIA "Vanpro" administratīvās ēkas vienkāršotu atjaunošanu apņēmusies veikt par 198 366 eiro.

Turpinām ziņas

Viesītes un Ilūkstes novada pašvaldības plāno attīstīt sadarbību sporta jomā, noslēdzot sadarbības līgumu. Viesītes deputāti atbalstīja Sēlijas Sporta skolas direktora Jāņa Oša ierosinājumu slēgt sadarbības līgumu ar Ilūkstes novada pašvaldību sporta pasākumu organizēšanā, veicinot sadarbību starp novadu sporta skolām un izveidojot kopīgas sporta komandas. Tāpat līgums paredz izveidot pieaugušo futbola komandu ar nosaukumu "Sēlija". Līgums vēl jāsaskaņo Ilūkstes novada pašvaldībai.

Viesītes novada dome lēmusi rīkot atkārtotu zaudējumus cietušās pašvaldības SIA "Pērlīte" kapitāldaļu izsoli. Deputāti lēma uzņēmuma izsoles sākumcenu atstāt 65 tūkstoši eiro, tāpat kā pirmajā izsolē. Atbildīgā par izsoles organizēšanu būs pašvaldības juriste Ināra Erte. Domē secināts, ka "Pērlītes" darbības veidi neatbilst pašvaldības funkcijām, līdz ar to ieguldīt līdzekļu uzņēmumā nav lietderīgi. Jau vēstīts, ka kempingu apsaimniekojošā uzņēmuma kapitāldaļu izsolei bija jānotiek decembra beigās, taču tai nepietiecās neviens pretendents. Domes deputāti lēma pārtraukt izsoli un atgriezt uzņēmumu pašvaldības bilancē. Izsoles sākumcena tika plānota 65 tūstoši eiro apmērā. Kempingā izvietotas vairākas mājiņas, pirts, šķēršļu trase.

Un vēl

Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādes "Jumītis" filiāle "Rūķītis" tiks pievienota filiālei "Bērziņš", tā ārkārtas sēdē lēmuši Pļaviņu novada domes deputāti. Jau 2017.gada vasarā, deputātiem apsekojot novada izglītības iestādes, sāktas sarunas par nepieciešamām pārmaiņām "Rūķītī" un iespējamo pievienošanu filiālei "Bērziņš", bet šodien deputāti lēma par apvienošanu. Pārmaiņas notikušas, lai nodrošinātu bērniem kvalitatīvu izglītību un mācību procesu, dotu iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas kopā ar vienaudžiem, nevis jaukta vecuma grupā. Plānots, ka "Rūķīša" bērni "Bērziņa" filiāles ēkā sāks mācības 1.septembrī. Telpas līdz mācību gada sākumam plānots atjaunot. Ēkā ir mūsdienīgāka vide un iespēja izmantot plašākas telpas dažādām izglītojošām, radošām nodarbēm un fiziskām aktivitātēm, norāda pašvaldībā.

Piektdiena, 16 Marts 2018 21:52

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 16.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien notiks leģionāru atceres pasākumi; Jēkabpils Tautas namā šodien sāksies amatierteātru skate; un Latvijas polārpētniekiem Antarktīdā jāaprod ar putniem, kas zog pētījumiem nepieciešamo aprīkojumu.

Kā ik gadu, Krustpils novada pašvaldība sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību šodien, 16. martā organizē leģionāru piemiņas dienai veltītus pasākumus, kur tiks godināti Jēkabpils un Krustpils puses leģionāri, kā arī pieminēti jau aizsaulē aizgājušie brīvības cīnītāji. Jau pulksten septiņos no rīta pasākuma dalībnieki ir devušies ceļā uz Rīgu, kur desmitos notiks leģionāru piemiņas dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā, bet pulksten 12tos ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā pasākumi turpināsies jēkabpilī, pulksten četros - piemiņas brīdis Krustpilī pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju’. Plkst.17.30 – Krustpils kultūras namā Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes “Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai” atklāšana. Plkst.18.00 – Krustpils kultūras nama aktu zālē – leģionāru godināšanas sarīkojums un vīru kopas “Vilki” koncerts “Karavīra dzīvesziņa un dziesmas no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām”.

Šogad iekšlietu struktūras iespējamos riskus Leģionāru dienas atceres pasākumos vērtē kā augstākus nekā iepriekšējos gados, bet policija darīs visu, lai nepieļautu fizisko konfrontāciju. Iiekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidro, ka tas nenozīmē, ka kāda organizācija gatavo provokācijas vai vardarbību, bet, iespējams, būs kādi indivīdi, kuri tam ir gatavi. Ministrijai arī nav ziņu, ka Latvijā būtu ieceļojušas kādas radikāli noskaņotas personas, bet nevar izslēgt, ka kāds ir iebraucis caur citu Šengenas zonas valsti. Kozlovskis sacīja, ka pie Brīvības pieminekļa, kur tradicionāli noliek ziedus leģionāru piemiņai, šodien kā parasti būs norobežojošās barjeras, un pretējo viedokļu paudēji būs fiziski nošķirti, policija darīs visu, lai nepieļautu fizisko konfrontāciju, bet asa vārdu apmaiņa, visticamāk, notiks. Kopumā riski lielāki nekā citos gados, kas saistīts gan ar to, ka Latvijā rudenī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, gan ar nedēļas nogalē gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām un citiem faktoriem.

Jau ziņots, Saeima vakar noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Likumprojektu atbalstīja 21 deputāts, pret bija 25 parlamentārieši, bet 31 politiķis balsojumā atturējās.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, Jēkabpils Tautas namā, no 2018. gada 16. līdz 18.martam notiks Latvijas amatierteātru iestudējumu skate “Gada izrāde 2017”. Trīs dienu garumā ikviens interesents varēs baudīt 15 dažādas izrādes ikvienai gaumei. Šodien pulksten 12tos būs skatāma Balvu pagasta amatierteātra iestudējumā Noras Vētras-Muižnieces izrāde “Māsas”, pulksten 14tos ozolnieku novada amatierteātra iestudējumā Ādolfa Alunāna izrāde “Bagātā brūte”, pulksten 15.30 Līvānu novada Rudzātu teātra kopas Okūts iestudējumā Ādolfa Alunāna izrāde “Mūsu pokāls” un visbeidzot pulksten 17tos Cēsu tautas teātra iestudējumā Ādolfa Alunāna izrāde Mucinieks un Muciniece. Ar amatierteātru skates izrāžu programmu var iepazīties Jēkabpils kultūras pārvaldes mājaslapā un portālā radio1.lv.

Šodien Jēkabpils novadā norisināsies dažādi pasākumi. Pulksten sešos vakarā Ābeļu tautas namā un pulksten septiņos Leimaņu Tautas namā notiks Aigara Graubas filmas “Nameja gredzens” demonstrēšana. Savukārt Zasas pagastā šodien pulksten septiņos vakarānorisināsies Jēkabpils novada 2018. gada zolītes čempionāta 4. posms.

Un vēl

Latvijas Universitātes polārpētniekiem Antarktīdā nākas pierast pie putniem, kas mēdz pārvietot vai arī nozagt pētījumiem nepieciešamo aprīkojumu. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki Jānis Karušs, Kristaps Lamsters un Māris Krievāns devušies ceļā no Rīgas uz Antarktīdu. Ekspedīcijas dalībnieki turpina īstenot iepriekš ieplānotos pētnieciskos darbus. Tiek veikti pētījumi ar ģeoradaru, veicot radarogrammu izveidi pa savstarpēji perpendikulārām līnijām jeb profiliem. Tiek iegūti arī paraugi, kuru analīze tiks veikta pēc atgriešanās Latvijā. Ekspedīcijas dalībnieki ir pieraduši pie putniem, kuru ziņkārīgie skatieni pavada pētnieku gan uz salām, gan Vernadska polārstacijas tuvumā. Antarktikā mīt ne tikai pingvīni, pie kuru radītā aromāta nav tik viegli pierast, bet arī skua putni. Šie pēc skata nekaitīgie klijkaiju dzimtas pārstāvji ekspedīcijas dalībniekiem sagādā neplānotas "izklaides", pārvietojot vai uz neatgriešanu aiznesot rūpīgi izvietoto ģeoradara profilu novietojuma un drona nolaišanās laukuma atzīmes. Kā ziņots, Latvijas polārpētnieki 10.februārī sāka vismaz mēnesi garu ekspedīcijā uz Antarktīdu, kur paredzēts izzināt ledāju vēsturisko un iespējamo nākotnes attīstību.

Tadio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz tikšanos ar Jēkabpils domes un pilsētas komunālo uzņēmumu vadību atnāk ap 60 jēkabpiliešu; Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%; un Krustpils novada pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos uz vakanto arhitekta amatu.

Vakar uz tikšanos ar Jēkabpils domes un pilsētas komunālo uzņēmumu vadību Tautas namā ieradās ap 60 jēkabpiliešu. Pirms diskusijas tika demonstrēta Jēkaba Štelmahera īsfilma par Jēkabpili un visa pasākuma gaitā slaidos varēja vērot Jēkabpils bildes. Diskusiju vadīja sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Sleže. Iesākumā dažos vārdos uzņēmuma vadītāji iepazīstināja ar sevi un savu vadīto uzņēmumu galvenajiem darbības virzieniem. Visvairak jautājumu tika uzdots par situāciju Bebru ielas mikrorajonā, kā arī par dažādiem problēmjautājumiem ēkās Nameja ielā un Celtnieku ielas mikrorajonā. Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem sniedza Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, SIA Jēkabpils ūsdens valdes priekšsēdētājs Mihails Aleksejevs, SIA JK Namu pārvalde valdes priekšsēdētājs Ainars Vasilis, SIA Pils rajona namu pārvalde pārstāvis Mārtiņš Gluhs un SIA Jēkabpils pakalpojumi valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka. Bebru ielas mikrorajona iedzīvotāja vēlējās zināt, kāpēc šoziem netika tīrīti automašīnu stāvlaukumi bebru ielas mikrorajonā. Uz šo jautājumu atbildi sniedza Jēkabpils mērs Raivis ragainis, norādot, ka auto stāvlaukumi ir daudzdzīvokļu māju īpašumi un par to tīrīšanu jārūpējas pašiem māju iemītniekiem.

Audio

Turpmākajos ziņu izlaidumos iepazītināsim ar citiem diskusijā uzdotajiem jautājumiem un atbildēm.

Turpinām ziņas

Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%, aģentūrai LETA apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš arī norādīja, ka šie augstie finanšu stabilitātes rādītāji bankām ir laba iespēja pildīt saistības pret klientiem, piemēram, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai pašām izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā. Putniņš piebilda, ka pieņemamu, ilgtspējīgu risinājumu iedzīvināšana šādā situācijā būs pierādījums Latvijas banku akcionāru spējām un talantam strādāt izaicinājumu pilnos un mainīgos apstākļos. Žurnāls "Ir" vēstīja, ka pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā pagājušajā nedēļā faktiski ir pārvilkta svītra nerezidentu biznesam - tuvāko mēnešu laikā Latvijai skaidri jādemonstrē reāla rīcība naudas atmazgāšanas izskaušanā.

26.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 16.to Deju svētku mākslinieciskā padome ceturtdien vienbalsīgi neatbalstīja deju lieluzveduma "Māras zeme" papildkoncerta iniciatīvu. Papildus koncertu būtu iespējams rīkot 6.jūlijā plkst.12, savukārt, kā norādīja mākslinieciskās padomes locekļi, 5.jūlija vakarā plānots ģenerālmēģinājums, kas beigsies aptuveni plkst.00.30, savukārt 6.jūlijā plkst.22 notiks pirmais koncerts. Ņemot vērā dejotāju noslodzi visas svētku nedēļas laikā, koncerta māksliniecisko kvalitāti dienas koncertā un faktu, ka deju lieluzvedumā piedalās apmēram 1200 skolas vecuma bērnu, kā arī ap 3000 senioru kolektīvu dejotāju, mākslinieciskā padome vienbalsīgi pieņēma lēmumu neatbalstīt šo iniciatīvu. Līdz ar to deju lieluzveduma "Māras zeme" norises laiki ir tādi paši, kā izsludināts iepriekš - ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā notiks 5.jūlijā plkst.22, bet koncerti - 6.jūlijā un 7.jūlijā plkst.22.

Un vēl

Krustpils novada pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos uz vakanto Krustpils novada būvvaldes arhitekta amatu. Pretendentiem jābūt otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai vai maģistra grādam arhitektūras studiju programmā, apgūtām patstāvīgai praksei nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, jāpārzina Būvniecības likumdošana, jāprot strādāt ar biroja programmām Word, Excel un grafiskajām programmām, jābūt komunikablam, jāspēj ātri un patstāvīgi pieņemt lēmumus nestandarta situācijās. Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze līdzīgā darbā pašvaldībā vai valsts pārvaldē. Krustpils novada būvvaldes arhitektam pašvaldības noteikto pilnvaru ietvaros būs jāplāno un jāorganizē būvvaldes darbs, atbilstoši likumu un citu normatīvo aktu prasībām jāsagatavo un jānoformē Būvatļauju projektēšanas nosacījumu sadaļa, jāizskata, jāsaskaņo un jāakceptē visu veidu ieceres un projektu dokumentācija, jāpārstāv Būvvalde jautājumos, kas saistīti ar novadu arhitektūru un teritorijas plānošanu, jāsniedz konsultācijas par būvniecības procesa kārtību, kā arī jāsagatavo dažādi ar būvniecību saistīti dokumenti.Pieteikumus, CV un motivācijas vēstules jāiesniedz Krustpils novada pašvaldībā līdz 29.martam.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizkrauklē notiek Uzņēmēju dienu pasākumi; Jēkabpils iedzīvotājus satrauc suņu atstātie izkārnijumi daudzdzīvokļu māju pagalmos; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku brīvdienās?

Šodien un rīt Aizkrauklē notiek Uzņēmēju dienu pasākumi, kas pašvaldībai izmaksās 5 tūstoši 500 eiro. Šodien Aizkraukles profesionālajā vidusskolā norisināsies Informatīvā diena ar semināru, uzņēmēju veiksmes stāstiem, paneļdiskusiju, meistarklasi un citiem informatīvi izglītojošie pasākumiem. Savukārt rīt pasākumi notiks Aizkraukles novada Sporta centrā, kur būs pieejam ražotāju, amatnieku, lauksaimnieku un uzņēmēju darbu izstāde-gadatirgus. Pasākuma moto ir "Ārpus rāmjiem un robežām".

Turpinām ziņas

Viena no problēmām, ko tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un pašvaldības komunālo uzņēmumu vadītājiem, aktualizēja Bebru ielas mikrorajona iedzīvotāja, trīs bērnu māmiņa Inga, ir suņu izkārnījumi ar kuriem ir pilni daudzdzīvokļu māju pagalmi un tām piegulošie zālāji un šī iemesla dēļ bērniem nav iespējams droši un higiēniski pastaigāties pagalmā un dzīvojamās mājas apkārtnē. Viņa vēlējās noskaidrot, kā šī problēma tiek risināta pilsētā un, kas ir atbildīgs, lai sauktu pie kārtības mājdzīvnieku īpašniekus, panakot, ka tie savāc ekskrimentus aiz saviem mīluļiem. Jāpiebilst, ka šī problēma ir aktuāla visā pilsētā, ne tikai Bebru ielas mikrorajonā un līdz šim pašvaldības atbildīgie dienesti jau gadiem ilgi nav raduši tai risinājumu. Arī Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, atbildot uz šo jautājumu atzina, ka nezina kāda ir sistēma, šīs propblēmas risināšanai un kā ar šo situāciju tikt galā pilsētā.

Audio: https://failiem.lv/u/2hajd2q6
27:45-31:33

Un vēl kāda ziņa

Jaunākās sinoptiķu prognozes liecina, ka sākot ar svētdienu kļūs siltāks un gaisa temperatūra dienas laikā daudzviet Latvijā pakāpsies virs nulles. Naktī uz sestdienu un svētdienu gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs zem -10 grādiem un vietām austrumu novados, visticamāk, arī zem -15 grādiem. Norimstot vējam, lielākais sals iespējams naktī uz svētdienu, taču svētdienas pēcpusdienā saule gaisu sasildīs līdz 0..+5 grādiem. Brīvdienas gaidāmas saulainas, saglabāsies zems gaisa mitrums un paaugstināta ugunsbīstamība. Svētdien vējš iegriezīsies no rietumiem, brāzmās tas pūtīs ar ātrumu līdz 8-13 metriem sekundē. Nākamās nedēļas sākumā palielināsies mākoņu daudzums un brīžiem gaidāmi nokrišņi - pārsvarā sniegs, vietām īslaicīgs sniegputenis. Atbilstoši pašreizējai prognozei aukstākā būs nakts uz trešdienu, kad Austrumlatvijā gaidāms sals līdz -16 grādiem, savukārt siltākajās dienās termometra stabiņš pakāpsies virs +5 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils slimnīca no Rotari kluba saņem iekārtas dzemdību nodaļai; Jēkabpiliešus interesē, kas noteicis kārtību kā tiek iekasēta maksa par neatļauti izvietotiem konteineru laukumos nestandarta sadzīves atkritumiem; un Jēkabpilī no nedrošā daugavas ledus nocelti bērni.

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” šodien saņēma Rotari kluba dāvinājumu – iekārtas Dzemdību nodaļai. Sarunā ar radio1 slimnīcas direktors Ivars Zvīdris sacīja, ka tiek īstenots Rotari kluba Grant projekts “R10Latvija 100 Jēkabpils slimnīcas dzemdību nodaļa”. Vadošie partneri šajā projektā ir Anderss Svenson no zviedru Rotari kluba “Lindesberg” un Inese priedniece no Rīgas Rotari kluba. Taču šī projekta īstenošanā ir iesaistījušies ļoti daudzi citi Rotari klubi, tajā skaitā arī Jēkabpils un kopā savākti ir 116 tūkstoši 355 ASV dolāri jeb aptuveni 94 tūkstoši eiro. Par šiem līdzekļiem tiek iegādātas iekārtas astoņās pozīcijās. Šodien Jēkabpils slimnīcai nacionālais medicīnas serviss “Elpa” piegādāja jaundzimušo monitoru, ar kuru iespējams uzraudzīt jeb monitorēt bērniņa attīstību māmiņas grūtniecības periodā, turklāt šī iekārta dod iespēju monitorēt arī dvīņu attīstību. Šodien piegādāta arī fototerapijas lampa, kas nepieciešama gadījumos, kad pēc dzemdībām bērniņiem novērota ta dēvētā dzelte, ar šo lampu iespējams risināt šo problemu. Atvesta arī ultrasonogrāfijas iekārta, ar kuru var izvērtēt jaundzimušo stāvokli gan grūtniecības peiodā, gan dzemdību procesā. Saņemta arī mākslīgās plaušas iekārta un jaundzimušo inkubators.

Turpinām ziņas

Tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un komunālo uzņēmumu valdes priekšsēdētājiem iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, kas ir noteicis kārtību, kad par nestandarta sadzīves atkritumu neatļautu izmešanu konteineru laukumos pie daudzdzīvokļu mājām maksā katrs mājas iedzīvotājs. Precīza atbilde uz šo jautājumu netika sniegta, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka galvenokārt skaidroja, kā notiek maksas aprēķināšana par standarta atkritumu izvešanu, nenosaucot likuma normu vai saistošos noteikumus, kas paredz šādu kārtību.

Audio:1:02:42-1:05:37

Un vēl

Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma divus izsaukumus par bērniem uz nedroša ledus. Kā informēja VUGD, ap plkst.16 tika saņemts izsaukums Jēkabpilī, Rīgas ielā, bet ap plkst.18 - Rīgā, Balsta dambī. Abos gadījumos pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās bērnus no ledus jau bija nocēluši policijas darbinieki. Glābšanas dienests aicina vecākus ar bērniem pārrunāt drošības jautājumus, lai tie neriskētu ar savu veselību un dzīvību. Līdztekusugunsdzēsēji glābēji aicina iedzīvotājus, arī pieaugušos, nedoties uz ledus, jo tas var būt bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Leģionāru piemiņas gājiens šodien Rīgā kopumā aizritējis mierīgi; Jēkabpilieši vēlas zināt, kāpēc netiek aizkrāsoti uz daudzdzīvokļu māju sienām uzzīmētie ķēpājumi un kad tiks uzbūvēts trotuārs Zīlānu ielai no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Zīlānu mikrorajonam; un Aculiecinieki ziņojuši, ka Jēkabpilī pa Daugavas ledu pastaigājas nepilngadīgi jaunieši.

Leģionāru piemiņas gājiens šodien Rīgā kopumā aizritēja mierīgi, tomēr pie Brīvības pieminekļa izcēlās vairāki tradicionāli novērojami konflikti starp pretēji domājošajiem, tajā skaitā viens cilvēks tika aizturēts. Kā novēroja aģentūra LETA, leģionāru piemiņas gājiens piektdienas rītā Rīgā no Sv.Jāņa baznīcas sākās bez saspīlējuma un citus gadus redzētie pasākuma pretinieki tur nebija manāmi. Gājiena dalībniekiem bija daudz Latvijas un citu Baltijas valstu karogu, bet no vairākiem plakātiem tika sludināta vēsts: "Nē - nacismam, nē - komunismam, nē - okupācijas varām, jā - brīvai Latvijai!" Gājiena dalībnieku pretiniekus, pat ja tādi bija atnākuši, pasākuma sākumā un gājiena maršrutā īpaši manīt nevarēja. Gājienā devās vairāki simti cilvēku, kurus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja padsmit cilvēku liela grupiņa Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā. Vienu no Ždanokas grupiņas cilvēkiem, kurš klaigāja angļu valodā un nepakļāvās arī tiesībsargu prasībām, Valsts policijas darbinieki aizturēja.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, kā ikvienā lielajā pilsētā ir novērojami dažādi tā dēvētie grafiti zīmējumi uz daudzdzīvokļu māju sienām un citām būvēm. Tiekoties ar Jēkabpils domes vadību un pašvaldību uzņēmumu pārstāvjiem, iedzivotāji jautāja, kāpēc šie ķēpājumi netiek aizkrāsoti vai kā citādi noņemti no ēku sienām. Tāpat arī tika uzdots jautājums, kāpēc ir aizmirsts Zīlānu ielas mikrorajons un ielai, kas vienlaikus ir arī Rēzeknes šoseja, nav trotuāra un velosipēda celiņa un vai tāds kādreiz būs. Uz šiem jautājumiem atbildi sniedza SIA Pils namu pārvalde pārstāvis Mārtiņš Gluhs, SIA JK namu pārvalde valdes priekšēdētājs Ainars Vasilis un Jēkabpils mērs Raivis Ragainis.

Audio

Un vēl

Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma divus izsaukumus par bērniem uz nedroša ledus. Kā informēja VUGD, ap plkst.16 tika saņemts izsaukums Jēkabpilī, Rīgas ielā, bet ap plkst.18 - Rīgā, Balsta dambī. Abos gadījumos pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās bērnus no ledus jau bija nocēluši policijas darbinieki.

Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis sacīja, ka Jēkabpilī uz Daugavas ledus pie krasta iepretim Kuģu ielai pastaigājušies pamatskolas vecuma divi bērni, kurus bija pamanījuši cilvēki no tilta un zvanījuši pašvaldības policijai. Tika saņemti vairāki aculiecinieku zvani. Pašvaldības policija tajā brīdī strādājusi kopā ar bāriņtiesu un uz notikuma vietu devušies valsts policijas pārstāvji, izsaukts arī glābšanas dienests. Ierodoties notikuma vietā, secināts, ka bērni atrodas Daugavas krastā pie ledus, bet ne pa to pastaigājoties, kā tas tika novērots. Indulis Surkulis sacīja, ka notikušas pārrunas gan ar bērniem, gan viņu vecākiem un šajā gadījumā protokols par pārkumu neticis sastādīts, jo svarīgāks esot preventīvais darbs nevis sodīšana.

Glābšanas dienests aicina vecākus ar bērniem pārrunāt drošības jautājumus, lai tie neriskētu ar savu veselību un dzīvību. Līdztekus ugunsdzēsēji glābēji aicina iedzīvotājus, arī pieaugušos, nedoties uz ledus, jo tas var būt bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Kompānija “Airbus” turpina darbu pie īpašas kosmiskās harpūnas būves, ar kuras palīdzību varētu savākt atkritumus Zemes orbītā. “Airbus” pārstāvji ziņo, ka harpūnai būs piestiprināta īpaša trose un tā kosmosā spēs pārvietoties ar ātrumu 25 metri sekundē. Tā caurdurs metālu, ar īpašiem āķiem piestiprināsies pie izmantoto satelītu atlūzām un vēlāk “piesietie” kosmiskie atkritumi tiks nogādāti drošākās orbītās.
Jau šā gada aprīlī jaunās ierīces prototipu plānots izmēģināt starptautiskajā komiskajā stacijā.
“Ja mēs nerisināsim šo problēmu, atkritumu daudzums ap Zemi pieaugs un mēs nākotnē vairs nevarēsim palaist mākslīgos pavadoņus. Tā būs reāla problēma, jo mēs vairs nevarēsim izmantot satelītus laika prognozēm, sakariem un citiem mērķiem,” norādīja kompānijas “Airbus” inženieris Alisters Veimans.
Zinātnieki arī informēja, ka patlaban ap mūsu planētu riņķo 750 tūkstoši cilvēku radīti kosmiskie objekti, kuru diametrs ir lielāks par vienu centimetru. Tie radot nopietnus draudus kosmosa misijām.

Apkopojot informāciju no Jēkabpils pilsētas skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, noskaidrots, ka ziemas periodā pārsvarā konstatēti izglītojamo saslimšanas gadījumi ar akūtām augšējo elpceļu slimībām, nedaudz mazāk konstatēta saslimšana ar gremošanas trakta vīrusiem, informē Izglītības nodaļas, Izglītības darba speciāliste Sarmīte Strapcāne. Viņa norāda, ka gripa konstatēta tikai dažos atsevišķos gadījumos. Masveida saslimšana ar gripu izglītības iestādēs nav konstatēta. Vienā skolā un divās pirmsskolas izglītības iestādēs konstatēta saslimšana ar vējbakām, kopskaitā 24 gadījumi. Statistika liecina, ka Jēkabpils pamatskolā vidējais apmeklējums 70%, Jēkabpils 3.vidusskolā 90%., Jēkabpils Valsts ģimnāzijā 85%, Jēkabpils vakara vidusskolā 65%, pirmsskolas izglītības iestādēs vidēji 50-60%.

Radio1 Jēkabpils novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Dabas aizsardzības pārvalde un SIA “Reģionālie projekti” aicina interesentus piedalīties informatīvā sanāksmē par dabas parka “Dvietes paliene” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu, kas notiks 21. martā, plkst. 13tos Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas telpās, Bebrenē, Ilūkstes novadā. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un iedzīvotāju intereses tā, lai tiktu saglabātas unikālās teritorijas dabas vērtības. Esošā aizsardzības plāna termiņš beidzas 2019. gada 31.decembrī, tāpēc šobrīd tiek uzsākta jauna plāna izstrāde, kuras laikā tiks aktualizēta informācija par teritorijas dabas vērtībām un izstrādāti ieteikumi turpmākajai apsaimniekošanai, uzklausot visas ieinteresētās puses.
Dabas parks atrodas Ilūkstes novada Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagastā un Jēkabpils novada Rubenes pagastā, tā kopējā platība – 4989 ha.

Zasas pagasta pārvalde informē, ka 21. martā plkst. 15.00 Zasas kultūras namā notiks iedzīvotāju sanāksme. Dienas kārtībā dažādi aktuāli jautājumi un informācija par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā no 1. jūnija.

Tāpat arī Zasas pagasta pārvalde informē, ka joprojām ir pieejama vakance - Sēlijas prasmju muzeja vadītājs Zasā. Jēkabpils novada pašvaldība pagarina pieteikšanās termiņu uz Jēkabpils novada Sēlijas prasmju muzeja vadītāja amatu uz nenoteiktu laiku, darba vieta Zasā un Jēkabpils novada teritorijā. Ar galvenajām pretendenta prasībām var iepazīties Jēkabpils novada domes mājaslapā. Maksimālā alga pirms nodokļiem 561 EUR. Pirms pieteikuma dokumentu iesniegšanas pretendenti iepazīstas ar muzeja darbību, saskaņojot vizīti ar muzeja vadītāja p.i. Leldi Uzkuri pa tālruni 26011317 vai e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.. Pieteikumus un CV iesūtīt/ iesniegt līdz 2018. gada 19. martam (ieskaitot) uz e-pastu: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., vai iesniegt Jēkabpils novada pašvaldībā, Jēkabpilī, Rīgas ielā 150a.

Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionosšonedēļ iestājies šķīdonis, arī Jēkabpils novadā, informē "Latvijas valsts ceļi". Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Kā uzsver Latvijas valsts ceļi speciālisti, transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Jēkabpils novadā patlaban transporta masas ierobežojumi ir ieviesti uz vietējā autoceļa Jēkabpils - Dignāja - Ilūkste posmā no Lašiem līdz Vandāniem .

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība atgādina, ja nepieciešama palīdzība deklarāciju iesniegšanā vai ir grūtības piekļūt e-pakalpojumiem, iedzīvotāji aicināti izmantot arī Jēkabpils novada Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra Rubeņos sniegtās iespējas un speciālistu padomus. Centrs strādā katru darba dienu. Lai saņemtu pakalpojumu klientu centrā, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Lai saņemtu e-pakalpojumu, personai nepieciešams autentificēties ar savu internetbanku, ar eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti.

23. martā plkst. 14.30 Leimaņu Tautas namā lekcija par onkoloģisko profilaksi. Tās laikā dalībniekiem būs iespēja bez maksas veikt veselības parametru paškontroles ekspres-testus, kā arī būs pieejams medicīnas speciālists, kas sniegs konsultācijas par saņemtajiem rezultātiem. Lekciju vadīs Guntis Ancāns – onkologs ķirurgs, Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis. Lekcija ir bez maksas.

Jēkabpils novada Sociālais dienests informē par jaunumiem un izmaiņām sociālo pabalstu apmēra un saņemšanas kārtībā. No 1. janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta grozījumi noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kuri nosaka virkni izmaiņu, lai ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiktu atzīta par trūcīgu. Sociālo palīdzību sniedz pamatojoties uz ģimenes (personas) materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību. Materiālo resursu novērtējums paredz noteikt ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam. Plašāk par šo kārtību var uzzināt vēršoties Jēkabpils novada Sociālajā dienestā.

Un vēl par kultūras un sporta pasākumiemi Jēkabpils novadā

16.martā plkst. 18.00 Ābeļu tautas namā Aigara Graubas filmas “Nameja gredzens” izrāde.
16.martā plkst. 19.00 Leimaņu Tautas namā filmas “Nameja gredzens” demonstrēšana.
16.martā plkst. 19.00 Jēkabpils novada 2018. gada zolītes čempionāta 4. posms.
17.martā plkst. 14.00 Rubenes kultūras namā ar koncertu viesojas solistu apvienība “Jubilāri” ( Andris Eriņš, Gints Ločmelis, Aldis Kise, Andris Baltacis).
17.martā plkst. 20.00 Kalna kultūras namā Spēlmaņu svētki “Teātris vakar, šodien, rīt” (Piedalās novada amatierteātri un viesi). Pasākums veltīts Latvijas simtgadei un Teātru dienām;
plkst. 22.00 balle – spēlē Kristīne un Alvis.

Ceturtdiena, 15 Marts 2018 21:46

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 15.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domes deputāti šodien lems par aizņēmuma ņemšanu būvprojekta izstrādei Draudzības alejas un Viestura ielas pārbūvei; Jēkabpilieši šodien aicināti uz tikšanos ar pašvaldības komunālo uzņēmumu vadītājiem; un Vēl tikai šodien skolēnu brīvdienās Jēkabpils kino mītnē būs skatāma animācijas filma “Džungļu patruļa”.

Jēkabpils domes finanšu komietejā šodien lems par aizņēmuma ņemšanu būvprojekta izstrādei. Pašvaldība šogad plāno uzsākt projekta “Draudzības alejas un Viestura ielas no Andreja Pormaļa ielas līdz Draudzības alejai pārbūve, Jēkabpilī” īstenošanu, piesaistot kredītlīdzekļus no Valsts kases. Pašreiz norit pretendentu piedāvājumu izvērtēšana būvprojekta izstrādei un autoruzraudzības veikšanai. Saskaņā ar pretendentu iesniegtajiem finanšu piedāvājumiem iepirkumam, zemākā cena būvprojekta izstrādei sastāda 15 tūkstoši 600 eiro bez PVN vai 18 tūkstoši 876 eiro, bet augstākā piedāvātā līgumcena 28 tūkstoši 62 eiro. Lēmuma projekts paredz ņemt aizņēmumu Valsts kasē līdz 33 tūkstoši 955 eiro projekta “Būvprojekta izstrāde objektam “Draudzības alejas un Viestura ielas no Andreja Pormaļa ielas līdz Draudzības alejai pārbūve, Jēkabpilī”” īstenošanai.

Jēkabpils domes deputāti Finanšu komitejsa sēdē lems arī par dalību Valsts Zivju fonda izsludinātajā projektu konkursā “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība, izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus”. Lai saglabātu un aizsargātu bioloģisko daudzveidību Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuvē, ir paredzēts iesniegt projektu, kurā ir plānots iegādāties zivju nelegālās zvejas kontrolei Radžu ūdenskrātuvē nepieciešamo aprīkojumu – kvadraciklu, binokli, dronu, IP videonovērošanas iekārtu - 4 gabalas interneta video kameras un interneta tīkla videoreģistratoru. Projekta apstiprināšanas gadījumā finansējumu 10 tūkstoši 148 eiro zivju resursu aizsardzībai Radžu ūdenskrātuvē paredzēts iekļaut Dabas resursu nodokļa tāmē .

Vasaras nogalē no 27.augusta līdz 2.septembrim Jēkabpilī paredzēts rīkot plenŗu “Seno rotaļlietu skvērs”. Idejas pamatā, radīt vides objektu pēc XX gs. sākuma 20.g.-30.gadu iespējami katram individuāli zināmo rotaļlietu parauga, transformējot mūsdienu laikmeta iezīmēm raksturīgo, gan funkcionālai lietošanai, gan kā estētiskās vides dizaina elementu. Jēkabpils domes deputāti šodien Finanšu komietejas sēdē lems par starptautiskā plenēra mākslinieku konkursa nolikumu, kas notiks projektā “Nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pieejamība un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un iedzīvotāju piederības stiprināšanā Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pierobežā”. Lēmuma projekts paredz noteikt komisiju, kas izvērtēs iesniegtos pieteikumus un uzaicinās uz plenēru. Komisijā perdzēts iekļaut Attīstības un investīciju nodaļas vadītājas vietniece Inesi Vītolu, galveno arhitekti Ilgu Tretjakovu un vides mākslinieci Sandu Mālnieci.

Turpinām ziņas

Šodien no pulksten sešiem līdz astoņiem vakarā Jēkabpils Tautas namā Jēkabpils pilsētas pašvaldība organizē iedzīvotāju tikšanos ar Jēkabpils pilsētas domes vadību un kapitālsabiedrību vadītājiem. Piedalīsies: SIA “JK Namu pārvalde”, SIA “Pils rajona namu pārvalde”, SIA “Jēkabpils siltums”, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un SIA “Jēkabpils ūdens” vadība. Tikšanās mērķis ir informēt iedzīvotājus par katrā nozarē plānotajām aktualitātēm, kā arī veicināt efektīvu informācijas apmaiņu, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.uz tikšanos ar komunālo uzņēmumu vadītājiem aicināti visi jēkabpilieši.

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā šodien notiks darba sanāksme - projektu uzraudzības komisijas sēde par integrēto teritoriju investīciju projektiem. Jau ziņots, ka 1. martā izsludināta projektu iesniegumu atlase projektā par energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas sekmēšanu pašvaldību ēkās un 5.martā par vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanu, kā arī š.g. 8.martā aktualizēta projektu atlase - ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā. Šobrīd Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir iesniegusi vienu ITI projekta iesniegumu “Jēkabpils Daugavas kreisā krasta degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai”.
Un vēl

Skolēnu brīvlaikā, vēl tikai šodien pulksten trijos dienā un sešos vakaros būs iespēja Jēkabpilī Kino Mītnē noskatīties animācijas filmu “Džungļu patruļa”. Filmas varonis Moriss ir pingvīns, bet sirdī – īsts tīģeris! Viņa audžumāte, tīģeriene, iemācījusi dēlam kungfu cīņas mākslu, un tagad pingvīntīģeris Moriss kopā ar draugiem – džungļu patruļu – gādā, lai džungļos valdītu kārtība un taisnīgums. Viņu bīstamākais pretinieks ir velnišķīgais koala Igors un viņa aprobežotie rokaspuiši paviāni, kas jau gadiem kaļ plānus, kā izpostīt džungļus. Lai to nepieļautu, Džungļu patruļai jāapvieno spēki ar Čempioniem – stipriniekiem, kas sargāja džungļus pirms viņiem.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Divi Jēkabpils domes deputāti pieņēmuši lēmumu startēt 13. Saeimas vēlēšanās; pašvaldību lietu ministrija norāda, ka ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana jāveic pakalpojumu sniedzējiem nevis iedzīvotājiem; un Šosezon vadošais Latvijas volejbola klubs Jēkabpils "Lūši" vakar izcīnīja uzvaru "Credit24 Meistarlīgas" ceturtdaļfināla pirmajā spēlē.

Rudenī, 6.oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas, kurās jau šobrīd ir pieņēmuši lēmumu startēt divi Jēkabpils domes deputāti – Kaspars Ģirģens un Mārtiņš Svilis, savukārt vēl divi deputāti – Leonīds Salcevičs un Nikolajs Anuškevičs lēmumu pieņems tuvāko divu nedēļu laikā. Sarunā ar Radio1 Kaspars Ģirģens sacīja, ka ir nolēmis kandidēt 13. Saeimas vēlēšanās partijas KPV LV Zemgales sarakstā, kurā viņam esot piedāvāts startēt ar pirmo kārtas numuru. Viņs atzina, ka ir vēlme darboties plašāk nekā ir iespēja pašvaldības līmenī. Tāpat arī svarīgi, ja viņš tikšot ievēlēts, radīsies iespēja pašvaldībā iedzīvotāju labā strādāt vēl kādam jaunam un aktīvam cilvēkam no KPV LV Jēkabpils nodaļa saraksta. Mārtiņš Svilis sacīja, ka gan viņš, gan viņa Latvijas reģionu apvienības biedre no Jēkabpils nodaļas – Zane Ozola kandidēšot 13.Saeimas vēlēšanās Latvijas reģionu apvienības Zemgales sarakstā. Mārtiņš Svilis atklāja, ka viņiem tiks doti kārtas numuri no “saraksta augšgala”, viņa uzstādījums bijis, ka noteikti nevēlas startēt ar pirmo kārtas numuru.

Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs sacīja, ka viņš šobrīd apdomā iespēju kandidēt 13.Saeimas vēlēšanās, lai ievēlēšanas gadījumā turpinātu darbu jēkabpiliešu labā Saeimā. Salcevičs uzsvēra, ka “Jēkabpils reģionālajai partijai” ir saistošs līgums ar “Vienotību”, taču esot saņemti piedāvājumi kandidēt arī no citiem politisko spēku sarakstiem. Galīgo lēmumu – kandidēt vai nekandidēt 13.Saeimas vēlēšanās Leonīds Salcevičs pieņemšot divu nedēļu laikā un lēmumu paziņošot pēc Lieldienām. Jēkabpils domes deputāts Nikolajs Anuškevičs sacīja, ka viņam ir izteikts piedāvājums kandidēt Latgales partijas Zemgales sarakstā 13. Saeimas vēlēšanās. Viņš vēl neesot devis piekrišanu, lēmumu pieņemšot tuvāko divu nedēļu laikā. Radio1 noskaidroja, ka pārējie Jēkabpils domes deputāti neplāno startēt 13.Saeimas vēlēšanās.

Turpinām ziņas

Lai iedzīvotāji par ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Viņa skaidroja, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana. Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā. Gadījumā, ja privātmājās uzstādītā mērierīce pēc precizitātes un citiem raksturlielumiem atbilst komercuzskaites mēraparātam un pakalpojumu sniedzēja pārstāvis var tai vajadzības gadījumā piekļūt, tad mājas īpašniekam par mēraparāta nomaiņu nav jādomā. Taču šādā gadījumā mājas īpašniekam tāpat jāgriežas pie ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēja, lai noskaidrotu, vai jau esošais mēraparāts tik tiešām atbilst likuma prasībām.

Pagajušajā nedēļā palielinājusies gripas intensitāte, kā arī šīs infekcijas dēļ bojā gājuši vēl divi cilvēki, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra gripas monitoringa dati. Aizvadītajā nedēļā saņemti vēl divi paziņojumi par gripas dēļ bojā gājušiem cilvēkiem, kā rezultātā gripa šosezon prasījusi jau 21 cilvēka dzīvības. Aizvadītajā nedēļa mirušajiem pacientiem bija hroniskas sirds-asinsvadu, elpošanu ceļu un nervu sistēmas slimības. Vidējais mirušo pacientu vecums bijis 63 gadi. Pret gripu pacienti šajā sezonā nebija vakcinēti. Visaugstākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta piecu līdz 14 gadu vecuma grupā un vecuma grupā līdz četru gadu vecumam. Aizvadītajā nedēļā tika reģistrēta plaša gripas izplatība - gripas gadījumi reģistrēti gandrīz visās no monitoringā iekļautajās teritorijās, izņemot Valmieru. Turklāt deviņās pilsētās, pacientu vēršanās gripas gadījumos bijusi augstāka par 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Slimnīcās palielinājies arī hospitalizēto pacientu skaits gripas un gripas izraisītās pneimonijas gadījumos. Ar gripu hospitalizēti 258 pacienti, kas ir par 33% vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet ar gripas izraisītu pneimoniju slimnīcās nogādāti 111 pacienti, kas ir par 88,1% vairāk.

Un vēl

Jēkabpils volejbola klubs “Lūši” vakar viesos ar rezultātu 3-2 pārspēja Austra Štāla trenēto Igaunijas vienību Tallinas "Selver", sērijā līdz divām uzvarām panākot 1-0. "Lūši" pirmajā setā guva divus pēdējos punktus, no rezultāta 23:23 panākot 25:23. Turpinājumā Latvijas komanda zaudēja otro un trešo setu, bet ceturtajā revanšējās, panākot neizšķirtu 2-2. Līdz ar to mača uzvarētāji tika noskaidroti piektajā setā, kura beigu daļā atkal aukstasinīgāki bija "Lūšu" volejbolisti, kuri guva pēdējos četrus punktus, no neizšķirta 11:11 panākdami uzvaru 15:11. "Lūšiem" 22 punktus guva Rihards Puķītis, 16 punkti bija Armandam Āboliņam, kamēr ar 15 punktiem izcēlās Ēriks Voroņko. Ceturtdaļfināla sērija ritēs līdz vienas komandas divām uzvarām. Otrā spēle notiks sestdien Jēkabpilī, kur, ja nepieciešams, svētdien tiks aizvadīta arī trešā cīņa.

Radio1 ziņas 13.00_14.00
Radio1 ziņās klausieties: 16.marta priekšvakarā noraida VL-TB/LNNK ieceri to noteikt par oficiālu atceres dienu; Budžeta ieņēmumi pārsniedz pagājušā gada rādītājus, bet atpaliek no plāna; un Atrasties uz daugavas ledus ir bīstami!

Saeima šodien nolēma noraidīt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Likumprojektu atbalstīja 21 deputāts, pret bija 25 parlamentārieši, bet 31 politiķis balsojumā atturējās. VL-TB/LNNK iesniegusi parlamentā grozījums likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, paredzot 16.martu noteikt par latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka ar šādām izmaiņām "tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem". Informācija LETA arhīvā liecina, ka 6.Saeima 1998.gadā atbalstīja 16.martu noteikt kā latviešu karavīru atceres dienu. Tomēr gadu vēlāk 1999.gada decembrī jaunievēlētā Saeimā, proti, 7.Saeima no likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" svītroja 16.martu. Toreiz priekšlikumu par 16.marta svītrošanu rosināja toreizējā Tautas partijas frakcija un to atbalstīja arī citas frakcijas, izņemot toreizējās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti. Kā ziņots, "Vienotība" piedāvājusi noteikt 11.novembri par oficiālu svētku dienu.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņpjusi, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.
Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju. Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā "nepieteikti izlūkdienesta virsnieki". Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā. Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti. Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli. Viņa pavēstīja, ka pasākumi tiks veikti arī pret tām personām, kuras apmeklē Lielbritāniju vai tur dzīvo, un ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem vai plānojušas "naidīgas darbības". Meja norādīja, ka aicinās arī starptautisko sabiedrību "stingri reaģēt" uz Maskavas rīcību.

Turpinām ziņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi šā gada divos mēnešos bija 1,406 miljardi eiro jeb 99,6% no plānotā apmēra, liecina VID informācija. Vienlaikus VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2018.gada divos mēnešos ir par 118,41 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk nekā 2017.gada divos mēnešos.
VID norāda, ka tas ir straujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā. Straujais ieņēmumu pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos nodrošināja arī ieņēmumu plāna izpildes paaugstināšanos - ja 2018.gada janvārī ieņēmumu plāns tika izpildīts par 98,4%, tad 2018.gada divos mēnešos - par 99,6%. VID administrētie nodokļu ieņēmumi 2018.gada divos mēnešos ir 1,376 miljardi eiro, kas ir par 115,83 miljoniem eiro jeb 9,2% vairāk nekā 2017.gada divos mēnešos. Nenodokļu ieņēmumi ir 30,36 miljoni eiro, kas ir par 2,58 miljoniem eiro jeb 9,3% vairāk nekā pērn. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada divos mēnešos izpildīts par 96,1%, iekasējot 638,37 miljonus eiro. Ieņēmumu plāns divos mēnešos paredzēja iekasēt 664,47 miljonus eiro, tādējādi plāns nav izpildīts par 26,1 miljonu eiro jeb 3,9%.

Saeima šodien nolēma nenodot izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rosinātos grozījumus likumos, kas paredz pensionāriem iespēju saņemt 50% no mirušā laulātā pensijas kapitāla, kas būtu pamats pensijas pārrēķināšanai un palielināšanai. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iepriekš ir vienojusies par citu risinājumu - izstrādāt grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredzētu, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. Arī LRA savus piedāvātos grozījumus virzīja, lai sniegtu atbalstu un daļēji nodrošinātu pensionāriem labklājības līmeni, kāds tas bija pirms otra pensionētā laulātā nāves.

Un vēl

Jēkabpils pilsētas pašvaldība iedzīvotājiem atgādina, ka uz Daugavas ledus atrasties ir aizliegts! Jau 1.februārī pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis izdeva rīkojamu, nosakot, ka “no 2018.gada 1.februāra līdz ledus izkušanai aizliegts atrasties uz upes Daugava Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā”. Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis informē, ka pašvaldības policija ir uzrakstījusi vairākus administratīvā pārkāpuma protokolus, tomēr cilvēki nereti ir neapdomīgi un nevajadzīgi riskē ar savu dzīvību, šķērsojot Daugavas ledu. Jēkabpils pilsētas pašvaldība vēlreiz iedzīvotājiem atgādina, ka uz ūdenstilpņu ledus atrasties ir bīstami!

Radio1 ziņas pulksten 15.00 un 17.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA Jēkabpils autobusu parks veic pasažieru aptauju; Saeima šodien noraidījusi vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu par Kopdzīves likuma radīšanu; un Rīt, 16.martā, Jēkabpilī notiks leģionāru piemiņas dienai veltīti pasākumi.

SIA “Jēkabpils autobusu parks” sadarbībā ar Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11.c klases skolniekiem patlaban veic sabiedriskā transporta pasažieru aptauju.Tā noritēs līdz 3.aprīlim. Intervētāji lūgs aizpildīt aptaujas anketas autobusos reisa laikā, autoostā un pieturvietās. Anketas ir pieejamas arī Jēkabpils galvenajā bibliotēkā, Jēkabpils pilsētas bibliotēkā un uzņēmuma mājaslapā www.jekabpilsap.lv sadaļā Mūsu aktivitātes. Uzņēmuma direktors Jānis Ščerbickis skaidro, ka īpaši svarīgi šai aptaujā ir Jēkabpils iedzīvotāju ieteikumi, jo pašvaldība kopā ar autobusu parku šobrīd analizē autobusu kustības maršrutu tīklu un pasažieru plūsmu pilsētā.

Atļautais braukšanas ātrums līdz 100 kilometriem stundā arī šovasar, visticamāk, Latvijā tiks palielināts tajos pašos ceļu posmos, kur pērn. "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange informē, ka lēmums par atļautā braukšanas ātruma palielināšanu atsevišķos ceļu posmos līdz 100 kilometriem stundā varētu tikt pieņemts aprīlī. Vienlaikus viņš minēja, ka, piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese netiks ieviests lielāks atļautais braukšanas ātrums, kā arī uz Jūrmalas šosejas ceļa tehniskā stāvokļa dēļ netiks palielināts atļautais braukšanas ātrums. Jau vēstīts, ka lielāks atļautais braukšanas ātrums 2017.gada vasarā bija šādos ceļu posmos: uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa posmā, kā arī no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam; Vidzemes šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām; Daugavpils šosejas posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam; Jelgavas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam uz Jelgavas apvedceļa; atsevišķos posmos uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne.

Turpinām ziņas

Pamatojoties uz ieguldījumiem Latvijā reģistrētu banku kapitālā, termiņuzturēšanās atļaujas ir izsniegtas aptuveni 500 trešo valstu pilsoņiem. Viņu vidū ir aptuveni 70 cilvēki, kam šīs atļaujas izsniegtas saistībā ar ieguldījumiem pašlikvidācijas plānu iesniegušās „ABLV Bank” kapitālā. Visticamāk, viņiem izsniegtās atļaujas vairs netiks pagarinātas. Atbilstoši svaigākajiem publiski pieejamajiem datiem, balstoties uz Imigrācijas likuma normu, kas dod tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļaujas par subordinētiem ieguldījumiem Latvijā reģistrētās kredītiestādēs, šādas atļaujas ir izsniegtas teju 500 trešo valstu pilsoņiem – ieguldītājiem un viņu ģimenes locekļiem. Viņu vidū ir vairāk nekā 70 „ABLV Bank” ieguldītāju.

Saeima šodien noraidījusi vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu par Kopdzīves likuma radīšanu. Jau iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija bija rekomendējusi noraidīt šo iniciatīvu. Ceturtdien parlaments šo lēmumu atbalstīja – 48 deputāti komisijas lēmumu atbalstīja, 18 bija pret un četri atturējās. Iniciatīvu bija parakstījuši 10 tūkstoši 139 Latvijas pilsoņu. Iniciatīvā bija norādīts, ka valsts šobrīd nepārstāv nelaulātus pārus. Piemēram, ja kāds no partneriem cieš satiksmes negadījumā, tad nelaulātais partneris nedrīkst pieņemt lēmumus, kas saistīti ar dzīvesbiedra ārstēšanu. Iniciatīvas autori norādīja, ka līdz ar šādu iniciatīvu tiktu nodrošināta vienlīdzība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem.

Un vēl

Rīt, 16.martā, Jēkabpilī notiks leģionāru piemiņas dienai veltīti pasākumi. Tajos tiks godināti Jēkabpils un Krustpils puses leģionāri, kā arī pieminēti jau aizsaulē aizgājušie cīnītāji. Piemiņas pasākumus plkst.16 ievadīs piemiņas brīdis pie pieminekļa "Kritušajiem par Tēviju". Turpinājumā plkst.17.30 Krustpils kultūras namā notiks Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes "Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai" atklāšana. Leģionāru piemiņas dienas izskaņā plkst.18 Krustpils kultūras nama aktu zālē notiks leģionāru godināšanas sarīkojums un vīru kopas "Vilki" koncerts "Karavīra dzīvesziņa un dziesmas no vissenākiem līdz mūsdienām".

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils tautas namā notiek pilsētas komunālo uzņēmumu vadītāju tikšanās ar iedzīvotājiem; Saeima noraida ieceri noteikt 16.martu par latviešu karavīru atceres dienu; un Jēkabpils mežaparkā no šodienas notiks regulāri koptreniņi sporta speciālista vadībā.

Šobrīd Jēkabpils Tautas namā sākas Jēkabpils pilsētas pašvaldības organizētā iedzīvotāju tikšanās ar Jēkabpils pilsētas domes vadību un kapitālsabiedrību vadītājiem. Piedalās: SIA “JK Namu pārvalde”, SIA “Pils rajona namu pārvalde”, SIA “Jēkabpils siltums”, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un SIA “Jēkabpils ūdens” vadība. Tikšanās mērķis ir informēt iedzīvotājus par katrā nozarē plānotajām aktualitātēm, kā arī veicināt efektīvu informācijas apmaiņu, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Uz tikšanos ar komunālo uzņēmumu vadītājiem aicināti visi jēkabpilieši.

Rudenī 13. Saeimas vēlēšanas, kurās jau šobrīd ir pieņēmuši lēmumu startēt divi Jēkabpils domes deputāti – Kaspars Ģirģens un Mārtiņš Svilis, savukārt vēl divi deputāti – Leonīds Salcevičs un Nikolajs Anuškevičs lēmumu pieņems tuvāko divu nedēļu laikā. Sarunā ar Radio1 Kaspars Ģirģens sacīja, ka ir nolēmis kandidēt 13. Saeimas vēlēšanās partijas KPV LV Zemgales sarakstā, kurā viņam esot piedāvāts startēt ar pirmo kārtas numuru. Arī Mārtiņš Svilis sacīja, ka gan viņš, gan viņa Latvijas reģionu apvienības biedre no Jēkabpils nodaļas – Zane Ozola kandidēšot 13.Saeimas vēlēšanās Latvijas reģionu apvienības Zemgales sarakstā. Savukārt Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs sacīja, ka viņš šobrīd apdomā iespēju kandidēt 13.Saeimas vēlēšanās, lai ievēlēšanas gadījumā turpinātu darbu jēkabpiliešu labā Saeimā. Galīgo lēmumu – kandidēt vai nekandidēt 13.Saeimas vēlēšanās Leonīds Salcevičs pieņemšot divu nedēļu laikā un lēmumu paziņošot pēc Lieldienām. Arī Jēkabpils domes deputāts Nikolajs Anuškevičs sacīja, ka viņam ir izteikts piedāvājums kandidēt Latgales partijas Zemgales sarakstā 13. Saeimas vēlēšanās. Varī viņš sacīja, ka lēmumu pieņemšot tuvāko divu nedēļu laikā.

Turpinām ziņas

Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Likumprojektu atbalstīja 21 deputāts, pret bija 25 parlamentārieši, bet 31 politiķis balsojumā atturējās. VL-TB/LNNK iesniegusi parlamentā grozījums likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, paredzot 16.martu noteikt par latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka ar šādām izmaiņām "tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem". Informācija LETA arhīvā liecina, ka 6.Saeima 1998.gadā atbalstīja 16.martu noteikt kā latviešu karavīru atceres dienu. Tomēr gadu vēlāk 1999.gada decembrī jaunievēlētā Saeimā, proti, 7.Saeima no likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" svītroja 16.martu. Toreiz priekšlikumu par 16.marta svītrošanu rosināja toreizējā Tautas partijas frakcija un to atbalstīja arī citas frakcijas, izņemot toreizējās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti. Kā ziņots, "Vienotība" piedāvājusi noteikt 11.novembri par oficiālu svētku dienu.

Pagajušajā nedēļā palielinājusies gripas intensitāte, kā arī šīs infekcijas dēļ bojā gājuši vēl divi cilvēki, liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra gripas monitoringa dati. Aizvadītajā nedēļā saņemti vēl divi paziņojumi par gripas dēļ bojā gājušiem cilvēkiem, kā rezultātā gripa šosezon prasījusi jau 21 cilvēka dzīvības. Visaugstākā gripas intensitāte joprojām reģistrēta piecu līdz 14 gadu vecuma grupā un vecuma grupā līdz četru gadu vecumam. Aizvadītajā nedēļā tika reģistrēta plaša gripas izplatība - gripas gadījumi reģistrēti gandrīz visās no monitoringā iekļautajās teritorijās, izņemot Valmieru. Turklāt deviņās pilsētās, pacientu vēršanās gripas gadījumos bijusi augstāka par 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Slimnīcās palielinājies arī hospitalizēto pacientu skaits gripas un gripas izraisītās pneimonijas gadījumos. Ar gripu hospitalizēti 258 pacienti, kas ir par 33% vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet ar gripas izraisītu pneimoniju slimnīcās nogādāti 111 pacienti, kas ir par 88,1% vairāk.

Un vēl

Turpmāk Jēkabpils Mežaparkā otrdienās un ceturtdienās pl.18:00 ikviens interesents ir aicināts piedalīties koptreniņos sporta speciālista vadībā. Pirmais treniņš notiks šodien, 15.martā. Tikšanās – pie meža namiņa, kur dalībniekiem būs iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas. Koptreniņos aicināti piedalīties visu vecumu interesenti. Izmanto iespēju bez maksas pozitīvā gaisotnē apgūt jaunas zināšanas un uzturēt sevi fiziskajā formā! Koptreniņus vadīs pieredzējusi sportiste un pasniedzēja Zanda Kārkliņa, kura kopš marta veic Jēkabpils sporta centra sporta speciālistes pienākumus.

Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

9. martā Jelgavas pilī tika parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Preiļu novada domi, lai oficiāli nostiprinātu jau iepriekš sāktās kopīgās aktivitātes un mērķtiecīgi strādātu uzņēmējdarbības, izglītības, zinātnes un pētniecības saskaņotai attīstībai. Līgumu parakstīja LLU rektore Irina Pilvere un Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda. Sadarbības līguma parakstīšana ir Preiļu novada pašvaldības rosināta aktivitāte. Jau šī gada sākumā sākta sadarbība ar LLU Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēkiem un ainavu arhitektūras studentiem, kuras ietvaros studenti izstrādās idejas Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijai. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību novadā, sadarbība tiks turpināta ar LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu, pārrunāta arī skolēnu karjeras plānošana, izmantojot studiju iespējas Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Šī gada janvāri Preiļu novada pašvaldība ir iesākusi darbu pie Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijas izstrādes. Pašvaldība aicina izteikt savu viedokli un piedalīties aptaujā par Preiļu muižas kompleksa un parka ilgtspējīga plānojuma risinājumiem. Anketa elektroniskai aizpildīšanai pieejama Preiļu novada domes mājas lapā www.preili.lv . Drukātā veidā anketas ir pieejamas Preiļu novada domes Apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā, kā arī pašvaldības iestādēs. Aptauja ir anonīma un atbilžu rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.

Preiļu novada domes deputāti noteica ielu tirdzniecības vietas stāvlaukumā pie veikala “Maxima”, Preiļos. Tirdzniecības vietu shēma, ko sagatavojusi Preiļu novada Būvvalde, ir apstiprināta pašvaldībā un ar to var iepazīties Preiļu novada domes mājas lapā www.preili.lv . Lēmums pieņemts sakarā ar to, ka šobrīd, kamēr tiek sakārtota pilsētas tirgus teritorija, vietējām zemnieku saimniecībām nav iespējas pilsētas iedzīvotājiem pārdot savu saražoto produkciju. Tuvākajā nākotnē, kad būs pieejamas tirdzniecības vietas pilsētas tirgus teritorijā, pašvaldības lēmums var tikt pārskatīts.

Turpinām ziņas

Preiļu novada Labklājības pārvalde izsludina atklātu konkursu uz pansionāta “Preiļi” medicīnas māsas amatu uz pilnu slodzi uz nenoteiktu laiku. Pamatpienākums – nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pansionāta klientu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Amata pretendentu pieteikšanās un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš – līdz 2018. gada 6. aprīļa plkst. 16.00. Papildu informāciju par veicamajiem pienākumiem un iesniedzamajiem dokumentiem skatīt Preiļu novada mājas lapā www.preili.lv .

Marts SIA “Preiļu slimnīca” tiek aizvadīts kā “Laba servisa mēnesis”. Tā laikā visi uzņēmuma darbinieki pastiprinātu uzmanību pievērš komunikācijas kultūrai un labām attiecībām – savā starpā, ar pacientiem un ikvienu uzņēmuma apmeklētāju. Šī mēneša laikā uzņēmumā tiks ieviesti arī divi nozīmīgi saistošie dokumenti, kas nosaka darbinieku komunikāciju ar pacientiem – “Ētikas kodekss” un “Klientu apkalpošanas standarts”. Visās uzņēmuma nodaļās notiks aptaujas, kuru mērķis ir noskaidrot cilvēku viedokli par uzņēmumu, uzzināt kādi papildus pakalpojumi Preiļu iedzīvotājus interesē.

Pagājuši 6 mēneši, kopš SIA "Preiļu slimnīca" sadarbībā ar SIA "Medicīnas sabiedrība Gaiļezers" tika atklāts "Nieru aizstājterapijas kabinets". Tas katru dienu apkalpo 3 – 4 pacientus. Šiem cilvēkiem tas ir milzīgs atvieglojums, jo pretējā gadījumā ceļš līdz dialīzei būtu jāmēro uz Rēzekni, Daugavpili vai Jēkabpili.

Preilieši tiek aicināti piedalīties slēpošanas nodarbībās. 16. martā plkst. 18.00 gaida pieaugušos un jauniešus no 17 gadu vecuma, 17. martā plkst. 14.00 un 20. martā plkst. 18.00 aicināti seniori. Pulcēšanās vieta – Preiļu novada Bērnu un Jauniešu sporta skolā, nodarbības norisināsies slēpošanas trasēs Preiļu pilsētas parkā un Bērnu un Jauniešu sporta skolas stadionā. Nodarbības ir BEZMAKSAS. Ja nepieciešams, slēpošanas inventārs tiek nodrošināts. Nodarbības vada Distanču slēpošanas treneris Artis Upenieks, sīkāka informācija pa tālruni 25900775. Slēpošanas nodarbības notiek Eiropas Sociālā fonda projekta “Pasākumi Preiļu novada vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros.
Un vēl par kultūras pasākumiem

8.martā SIA "Preiļu slimnīca" Mākslas telpā tika atklāta gleznotājas Džeinas Gavares mākslas darbu izstāde "Sieviete – Daba. Sieviete – Zieds”. Izstādi veido 15 spilgtas un ļoti rūpīgi izstrādātas gleznas. Katrai gleznai pievienots arī neliels stāsts, kas atklāj mākslinieces sajūtas un domas.

15. martā no plkst. 19:00 līdz plkst.23:00 Jauniešu centrā “ČETRI” Pavasara Brīvdienu BALLĪTE skolēniem Nāc un iegūsti pozitīvu lādiņu pavasarim !
16. martā no plkst. 21:00 Preiļu novada Kultūras centrs un Jauniešu centrs “ČETRI” piedāvā deju mūzikas vakaru. Aicinām jauniešus (18+) uz Deju nakti Jauniešu centrā "Četri". Ieeja: 3 EUR
18. martā plkst. 15.00 Preiļu Kultūras namā Ģimeņu svētdiena - tikšanās ar novadniekiem un teātra izrāde „Papīra zirdziņš”/Jēkabpils/. Ieeja - brīva

22. martā plkst. 18.00 Preiļu KN aicinām uz kinofilmu "Nameja gredzens". Ieeja – 3 eiro.

Trešdiena, 14 Marts 2018 21:31

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 14.martā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
radio1 ziņās klausieties: Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri prasa izlīdzināt Eiropas savienības tiešmaksājumus; Līvānu novada centrālajā bibliotēkā šodien notiks kārtējā lasītāju klubiņa tikšanās; un Aukstums, kas Latvijā atgriezīsies tuvākajās dienās, var turpināties līdz pat aprīlim.

Triju Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri vakar parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", tajā skaitā uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Ministri dokumentā vienojušies par to, ka atzinīgi vērtē EK paziņojumu. Vienlaikus ir nepieciešams pastiprināt EK sadarbību ar dalībvalstīm, lai turpmākajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) labāk tiktu atspoguļotas dalībvalstu pozīcijas un pieredze. Tostarp ministri dokumentā aicina uz godīgumu un vienlīdzību starp ES dalībvalstīm un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu konverģenci. "Visiem ES lauksaimniekiem ir jāatbilst vienādiem standartiem un prasībām un jāsaskaras ar vienādām problēmām," uzsvērts deklarācijā. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka ES dalībvalstis strādā vienā ekonomiskajā telpā ar vienādiem nosacījumiem un ļoti atšķirīgie tiešmaksājumi kropļo tirgu. Tam piekrīt arī Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Markausks un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti vakar mainīja iepriekš pieņemto lēmumu ļaut pašvaldībām pašām regulēt savu informatīvo izdevumu iznākšanas biežumu, un vienojās paredzēt, ka tos varēs izdot ne biežāk kā reizi mēnesī. Šāds ierobežojums gan neattiektos uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un to institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norādīja - visi piekrīt, ka pašvaldībām ir tiesības izdot informatīvos izdevumus, to periodiskums varētu būt reize mēnesī, kas neattiektos uz normatīvo aktu un to komentāru publiskošanu. Nākamajā komisijas sēdē deputāti vienosies par precīzu normas redakciju un sagatavos likumprojektu virzīšanai uz Saeimas sēdi.

Turpinām ziņas

Šodien pulksten četros pēcpusdienā Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā notiks Lasītāju klubiņa tikšanās ar Līvānu dzejnieku Valdi Vitkovski. Ar viņa dzeju komponētas arī vairākas dziesmas. Tikšanās noris ciklā “Mūsējie”. Jau ziņots, ka lasītāju klubiņa tikšanās notiek reizi mēnesī un uz tikšanos ar lasītājiem tiek aicināti literāti un citu jomu radošas personības. Tāpat arī vēstīts, ka februārī klubiņa biedri tikas ar Jēkaba Graubiņa Mūzikas un mākslas skolas klavierspēles pedagoģi, senioru kora “Jersika” vadītāju, ērģelnieci Līvānu un Madaliņas baznīcās, Līvānu Romas katoļu draudzes kora ”con Amore” vadītāju un labdarības pasākumu organizētāju, kā arī dzejas krājuma “Sekvences” autori Ritu Semeiko.

Skolēnu brīvlaikā, šodien un parīt pulksten trijos dienā un sešos vakaros būs iespēja Jēkabpilī Kino Mītnē noskatīties animācijas filmu “Džungļu patruļa”. Filmas varonis Moriss ir pingvīns, bet sirdī – īsts tīģeris! Viņa audžumāte, tīģeriene, iemācījusi dēlam kungfu cīņas mākslu, un tagad pingvīntīģeris Moriss kopā ar draugiem – džungļu patruļu – gādā, lai džungļos valdītu kārtība un taisnīgums. Viņu bīstamākais pretinieks ir velnišķīgais koala Igors un viņa aprobežotie rokaspuiši paviāni, kas jau gadiem kaļ plānus, kā izpostīt džungļus. Lai to nepieļautu, Džungļu patruļai jāapvieno spēki ar Čempioniem – stipriniekiem, kas sargāja džungļus pirms viņiem.

Un vēl

Aukstums, kas Latvijā atgriezīsies tuvākajās dienās, var turpināties līdz pat aprīlim, liecina jaunākā "Global Forecast System" (GFS) prognoze. Sals nebūs tik stiprs kā marta sākumā, tomēr vairākās naktīs gaisa temperatūra noslīdēs zem -10..-15 grādiem. Aukstākajos periodos arī visas dienas garumā gaisa temperatūra ēnā saglabāsies nedaudz zem nulles. Iepriekšējais aukstais marts bija 2013.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra noslīdēja pat piecus grādus zem normas. 2013.gada aprīlis bija pusotru grādu vēsāks par normu, savukārt tam sekoja novērojumu vēsturē vissiltākais maijs.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Šogad Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi saistībā ar putnu gripu; Aptauja liecina, ka gandrīz puse pasažieru kā negatīvu apstākli vērtē labierīcību trūkumu vilcienos; un Turpmāk bērnu adoptēt uz ārzemēm varēs tikai no 12 gadu vecuma.

Reģionālajām augstskolām ir liela nozīme reģionu attīstībā, tāpēc tām ir jāpiedāvakar otrdien, tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Vidzemes Augstskolas vadītājiem, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Vidzemes augstskolas sasniegto atsevišķu nozaru, piemēram, pārtikas zinātnes, komercializācijā. Vienlaikus Vējonis mudināja neapstāties pie sasniegtā un sniegt studējošajiem tādas zināšanas un prasmes, kas tiks novērtētas darba tirgū, kā arī turpināt kopā ar uzņēmējiem izstrādāt tehnoloģijas un pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus.

Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, Latvijā netiks noteikti mājputnu turēšanas ierobežojumi, jo putnu gripas aktivitāte Eiropā ir zemāka. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra Užule-Spriņģe uzsver, ka PVD seko līdzi situācijai Eiropā, kur putnu gripas uzliesmojumi joprojām turpinās, tajā skaitā Itālijā, Nīderlandē un citur Centrāleiropā ik nedēļu konstatē jaunus saslimšanas gadījumus. Tāpat Užule-Spriņģe norādīja, ka putnu turētājiem Latvijā jābūt piesardzīgiem un jāievēro biodrošības pasākumus, lai pasargātu mājputnus no saslimšanas. Tā kā ir sākusies putnu migrācija, saslimšanas risks ar putnu gripu mājputniem pieaug. Jau ziņots, ka pērn 1.martā stājās spēkā valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošību, kas saistībā ar putnu gripas draudiem paredzēja trīs mēnešu aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūtīm.

Turpinām ziņas

Piektdien, 16.martā, Jēkabpilī notiks leģionāru piemiņas dienai veltīti pasākumi. Tajos tiks godināti Jēkabpils un Krustpils puses leģionāri, kā arī pieminēti jau aizsaulē aizgājušie cīnītāji. Piemiņas pasākumus plkst.16 ievadīs piemiņas brīdis pie pieminekļa "Kritušajiem par Tēviju". Turpinājumā plkst.17.30 Krustpils kultūras namā notiks Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes "Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai" atklāšana. Leģionāru piemiņas dienas izskaņā plkst.18 Krustpils kultūras nama aktu zālē notiks leģionāru godināšanas sarīkojums un vīru kopas "Vilki" koncerts "Karavīra dzīvesziņa un dziesmas no vissenākiem līdz mūsdienām".

Lai arī lielākā daļa jeb 89,9% regulāro klientu kopumā ir apmierināti ar pasažieru vilcienu satiksmi Latvijā, tomēr gandrīz puse jeb 46% pasažieru kā negatīvu apstākli vērtē labierīcību trūkumu vilcienos, liecina pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Tāpat daļai pasažieru neapmierinātību izraisa kustības grafika izmaiņas remontdarbu dēļ. Aptaujā secināts, ka klientu apmierinātība ir vienlīdz augsta visās piecās AS "Pasažieru vilciens" vilcienu līnijās Latvijā, tomēr apmierinātākie pasažieri dažādos vērtēšanas kritērijos bijuši Skultes līnijā. Salīdzinot ar 2016.gadu, kopējā apmierinātība ar pasažieru vilcienu pērn ir palielinājusies par 0,9%. Lielākā daļa jeb 80% aptaujāto atzinuši, ka biežāk izvēlētajā maršrutā, piemēram, Aizkraukle-Rīga, Jelgava-Rīga, Sigulda-Rīga, Skulte-Rīga, Tukums-Rīga un pretējā virzienā pārvietojas tieši ar vilcienu. 79% konkrētajā maršrutā izvēlas braukt abos virzienos, turklāt apmēram puse pasažieru norāda, ka šajā maršrutā ar vilcienu pārvietojas regulāri, tas ir, vismaz četras reizes nedēļā. Klientu apmierinātības pētījumā arī noskaidrots, ka 57% pasažieru kā argumentu, kāpēc izvēlēts brauciens ar vilcienu, minējuši brauciena izmaksas.

Un vēl

Bērnu aprūpes iestādē un audžuģimenē esošu bērnu varēs nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstīs tikai no 12 gadu vecuma, šādus likuma grozījumus atbalstījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pašlaik likumā nekādi vecuma ierobežojumi nav noteikti. Attiecīgās izmaiņas attieksies arī uz vairākas nedēļas ilgām tā dēvētajām pasaules izzināšanas programmām, kurās bērniem ir iespēja piedalīties. Kā izņēmums tiks noteikta iespēja nodot aprūpē ārvalstīs jaunākus bērnus, ja bērns būs nodots kopā ar brāļiem un māsām, pusbrāļiem un pusmāsām, no kuriem vismaz viens būs sasniedzis 12 gadu vecumu. Bērnu tiesību aizsardzības likumā tiks noteikts, ka bērnu aprūpes iestādē un audžuģimenē esošu bērnu, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un tam piekrīt audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde un attiecīgā bāriņtiesa. Bāriņtiesai šādā gadījumā būs arī jāatzīst, ka šī nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Visos valsts reģionos šodien turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs; Jēkabpils Mežaparkā turpmāk divas reizes nedēļā notiks koptreniņi sporta speciālista vadībā; un Mūžībā aizgājis pazīstamais britu zinātnieks Stīvens Hokings.

Visos valsts reģionos šodien turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās upēs, daudzviet applūst palienes, vietām apdraudētas arī plašākas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Straujš ūdens līmeņa kāpums sācies arī Latgales upēs, tajā skaitā Dubnā pie Rožupes kopš pirmdienas ūdens paaugstinājies par 1,1 metru, Dubnas pietekā Ošā pie Rudzātiem - par 1,3 metriem. Daugavā situācija saglabājas mierīga, arī Aiviekstē nav novērots būtisks ūdens līmeņa kāpums, savukārt Gaujā ūdens līmenis cēlies par vidēji 30 centimetriem. Daudzviet, īpaši Kurzemē un Zemgalē, novērota ledus iešana. Tuvākajās dienās Latvijā gaidāms sals, tā ietekmē ūdens līmeņa kāpumu pakāpeniski nomainīs kritums, bet lielajās upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās var turpināties līdz nedēļas beigām. Viena no plūdu apdraudētākajām vietām patlaban ir Jelgavas novads, kur ir augsts ūdens līmenis Lielupes pietekās. Daugavā ledus iešana, visticamāk, sāksies tikai aprīlī.

No “Latvijas gāzes” nodalītā dabasgāzes sadales uzņēmuma “Gaso” iecerētie gāzes sadales tarifi nedaudz palielinās rēķinu mājsaimniecībām, un noteikti būs arī neapmierinātība un iebildumi no kādiem uzņēmumiem, bet tarifu mērķis ir efektīvāka gāzes infrastruktūras un pieslēgumu izmantošana, intervijā Latvijas Radio atzina “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa skaidroja, ka atšķirībā no pašreizējā tarifa, kas paredzēja sadales maksu atkarībā no patērētā gāzes daudzuma, regulatoram iesniegtais tarifs paredz fiksēto maksājumu par gāzes pieslēguma jaudu un maksājumu atkarībā no patēriņa. Maksājums, kas atkarīgs no patērētā daudzuma, samazināsies aptuveni 95% lietotāju par 18% līdz 46%. Savukārt fiksētais maksājums lielai daļai mājsaimniecību nedaudz pieaugs, jo paredzēta fiksēta maksa 1,77 eiro mēnesī, kura būs jāmaksā arī tiem, kas gāzi nepatērē, bet kuriem ir pieslēgums. Šādu klientu ir aptuveni 20 tūkstoši. Lielai daļai mājsaimniecību, kuras gāzi lieto vien ēdiena gatavošanai un kurām pieslēguma slodze ir līdz sešiem kubikmetriem stundā, arī paredzēta fiksēta maksa 1,77 eiro mēnesī, un rēķins varētu nedaudz pieaugt.

Turpinām ziņas

Argentīnas jūras spēki Antarktīdā izglābuši Amerikas Savienoto Valstu zinātnieku grupu, jo zinātniekiem bija radušās problēmas pētniecības darbu laikā uz kādas salas. Argentīnas varas iestādes informē, ka SOS signāls tika saņemts no Žuanvilas salas. ASV ledlauzis nespēja piekļūt šai salai, tāpēc tika lūgta kaimiņvalsts palīdzība. Četri pētnieki ar helikopteru tika nogādāti uz Argentīnas kuģa, un viņu dzīvībai un veselībai briesmas nedraud. Jau tuvākajā laikā zinātnieki pārcelsies uz ASV ledlauzi. Uz zinātnisko staciju ledus kontinentā februārī devās arī latvijas zinātnieku grupa. Ekspedīcijas dalībnieki turpina īstenot iepriekš ieplānotos pētnieciskos darbus, tajā skaitā vāc iežu paraugus un veic temperatūras mērījumus. Nekādas ziņas par to, ka mūsu pētniekiem varētu būt radušies sarežģījumi, nav izskanējušas, un mājās viņi varētu atgriezties aprīli.

Turpmāk Jēkabpils Mežaparkā otrdienās un ceturtdienās pl.18:00 ikviens interesents ir aicināts piedalīties koptreniņos sporta speciālista vadībā. Pirmais treniņš notiks rīt, 15.martā. Tikšanās – pie meža namiņa, kur dalībniekiem būs iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas. Koptreniņos aicināti piedalīties visu vecumu interesenti. Izmanto iespēju bez maksas pozitīvā gaisotnē apgūt jaunas zināšanas un uzturēt sevi fiziskajā formā! Koptreniņus vadīs pieredzējusi sportiste un pasniedzēja Zanda Kārkliņa, kura kopš marta veic Jēkabpils sporta centra sporta speciālistes pienākumus.

Un vēl

Mūžībā 76 gadu vecumā šorīt agri no rīta aizgājis plašu atzinību saņēmušais britu fiziķis, daudzu grāmatu autors Stīvens Hokings, pavēstīja viņa ģimene. Zinātnieks no dzīves mierīgi aizgājis miegā savās mājās Kembridžā. Stīvens Hokings īpaši pievērsās laika un telpas īpašībām, kā arī laiktelpas neregularitātēm, ko dēvē par singularitātēm jeb laiktelpas vietu, kur nedarbojas klasiskie fizikas likumi. Septiņdesmitajos gados Hokings pievērsās melno caurumu īpašībām un atklāja, ka melnie caurumi, no kuriem nekas teorētiski nevar izkļūt, izdala siltumu. Šī fenomena izskaidrošanai tika piedāvāti vairāki risinājumi, no kuriem visplašāk pieņemtā bija teorija pa virtuālajām daļiņām. Plašākai publikai Hokings ir zināms kā populārzinātnisku grāmatu autors. No tam visslavenākā ir “Īsi par laika vēsturi”, kas izdota arī latviski. Latviski 2003. gadā izdots arī viņa darbs “Visums rieksta čaumalā”. Hokings popkultūrā pazīstams kā ģēnijs, kurš daudz sasniedzis par spīti fiziskām problēmām. Viņš parādījies tādos seriālos kā “Zvaigžņu ceļš’, “Simpsoni”, kā arī piedalījies Pink Floyd dziesmas Keep Talking ierakstā. 2014.gadā iznākusi filma “Teorija par visu”, kurā atveidotas Stīvena Hokingsa dzīves ainas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Parlamentā neatbalsta ideju par Latvijas Bankas prezidenta impīčmenta procedūru; Merkele pārvēlēta Vācijas kanclera amatā; un policija pārtraukusi divu Latvijā populāru tīmekļa vietņu darbību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu. Vienlaikus komisija šodien noraidīja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. "Vienotības" priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem. Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien pirms galīgā lasījuma noraidīja pēdējos mēģinājumus ietekmēt pāreju uz mācībām latviešu valodā. Deputāti pirms trešā jeb galīgā lasījuma šodien izskatīja likumprojektus par grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz nodrošināt pakāpenisku pāreju uz mācītām latviešu valodā vidusskolā, sākot no 2019./2020.mācību gada. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā. No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Turpinām ziņas

Vācijas līdzšinējā valdības vadītāja kristīgo demokrātu (CDU) līdere Angela Merkele trešdien Bundestāgā ceturto reizi ievēlēta kanclera amatā un vēlāk līdz ar savas valdības ministriem nodos amata zvērestu.
Par Merkeles pārvēlēšanu nobalsoja 364 deputāti, pret balsoja 315, bet deviņi balsošanā nepiedalījās.
Kristīgie demokāti, to Bavārijas partneru Kristīgi sociālās savienības (CSU) un sociāldemokrātu (SPD) līderi pirmdien oficiāli parakstīja koalīcijas vienošanos par jaunās valdības izveidi. CDU/CSU un SPD "lielā koalīcija" Vācijā valda kopš 2013.gada. 177 lappušu biezo dokumentu parakstīja Merkele, SPD līderis Olafs Šolcs un CSU līderis Horsts Zēhofers. Šāds balsojuma rezultāts izbeidza politisko strupceļu, kurā Vācija atradās kopš septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, un pavēra Merkelei ceļu uz ceturto pilnvaru termiņu. Sagaidāms, ka šis būs Merkeles pēdējais termiņš kanclera amatā.

Krievija pagaidām nav sniegusi oficiālu atbildi Lielbritānijai pagājušajā nedēļā saindētā bijušā spiega Sergeja Skripaļa lietā, un britu Nacionālās drošības padome trešdien lems, kā rīkoties pēc Krievijas reakcijas uz ultimātu. Londona iepriekš solīja īstenot pretpasākumus, ja paskaidrojumi netiks saņemti līdz pusnaktij. Lielbritānijas amatpersonas pagaidām nav publiskojušas jaunu informāciju par uzbrukumu Skripaļam un viņa meitai. Arī oficiālā Maskava atturas no komentāriem, tāpēc nav skaidrs tālākais notikumu attīstības scenārijs. Lielbritānija varētu izraidīt Krievijas diplomātus, līdzīgi kā tas bija pēc Londonā patvērumu radušā bijušā Krievijas Federālās drošības virsnieka Aleksandra Ļitviņenko saindēšanas ar poloniju 2006. gadā. Lielbritānija varētu iesaldēt Krievijas finanšu aktīvus, liegt vīzas Krievijas amatpersonām, boikotēt drīzumā Krievijā gaidāmo pasaules futbola čempionātu, liegt Krievijas mediju darbību Lielbritānijas teritorijā. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons ir sacījis, ja izrādīsies, ka Krievija ir britu teritorijā ievedusi bīstamās ķīmiskās vielas, ar ko bija nodomāts noindēt Skripaļu, tad tas būs klajš starptautisko tiesību un ķīmisko ieroču konvencijas pārkāpums, par ko Maskavu būs jāsauc pie starptautiskas atbildības.

un vēl

Februāra beigās Valsts policija pārtraukusi divu Latvijā populāru tīmekļa vietņu darbību, kurās, pārkāpjot autortiesības, nelegāli retranslētas filmas. Noskaidrots, ka šo tīmekļa vietņu darbības rezultātā satura īpašniekiem radīts zaudējumus kopumā vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Par aizdomās turētiem noziedzīgajā nodarījumā atzītas četras personas, trim no tām piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Veicot interneta monitoringu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas ieguva ziņas par divām tīmekļa vietnēm, kurās nelicenzēti tika translētas filmas – www.movieslv.com un www.cinemalive.tv. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vienā no minētajām tīmekļa vietnēm nelicencēti nodrošināta aptuveni 2 500 filmu straumēšana tiešsaistē, kuras apmeklētājiem bija pieejamas bez maksas jau kopš 2013.gada. Tāpat, izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka nelegālo pakalpojumu ikdienā izmantoja aptuveni 27 000 pastāvīgie lietotāji. Arī turpmāk Valsts policija veiks Latvijas interneta segmenta monitoringu, lai identificētu resursus, kuri, neievērojot likumā noteikto kārtību, bez attiecīgās licences retranslē audiovizuālo saturu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Zināms, cik jēkabpiliešiem februārī izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs; Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti; un Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -15 grādiem

Jēkabpiliešiem februārī vidēji par vienu apkures kvadrātmetru jāmaksā 1,56 eiro, kas ir par 16 eirocentiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad viens apkures kvadrātmetrs vidēji izmaksāja 1,40 eiro. Vienas megavatstundas (MWh) siltumenerģijas cena bez PVN (EUR) ir 56,20 eiro. Visdārgākā apkure pagājušajā mēnesī bijusi Jēkabpilī, Brīvības ielā 286a, kur viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 2,11 eiro, Celtnieku ielā 5c, kur apkures kvadrātmetra cena bijusi – 2,06 eiro un Brīvības 2g/11, kur apkures kvadrātmetra izmaksas ir 2,02 eiro. Savukārt vismazākos rēķinus kā ierasts saņems renovēto ēku īpašnieki. Bet daudzdzīvokļu ēku vidū, kas nav renovētas, zemākie rēķini ir mājai Ziemeļu ielā 6, kur apkures kvadrātmetra izmaksas bija 97 eirocenti, Viesītes ielā 41, kur apkures kvadrātmetrs maksājis 1,05 eiro un Slimnīcas ielā 12, kur apkures kvadrātmetra izmaksas bija 1,10 eiro. Plašāk par apkures izmaksām visās pilsētas daudzdzīvokļu mājās lasiet SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā portālā Radio1.lv.

Uz Latvijas-Krievijas robežas šogad plānots pabeigt izbūvēt 93 kilometrus žoga, taču Valsts robežsardze lūgs valdībai papildu finansējumu, lai robežu aprīkotu ar vēl 100 kilometriem garu nožogojumu, šodien pēc Saeimas Aizsardzības. Uz Latvijas-Krievijas robežas patlaban izbūvēti 65 kilometri. Saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem plāniem kopumā uz šīs robežas plānots izbūvēt 93 kilometrus žoga. Atlikušo daļu žoga plānots pabeigt izbūvēt šogad. Vērtējot, kā kalpo līdz šim uzbūvētais žogs, eksperti secinājuši, ka šāds līdzeklis sevi attaisnojis cīņā ar robežpārkāpējiem, tāpēc atbilstoši ģeogrāfiskajiem apstākļiem ir iespējams žogu izbūvēt vēl par aptuveni 100 kilometriem. Ja Iekšlietu ministrija atbalstīs šādu Valsts robežsardzes iniciatīvu, tad papildus žoga izbūvei nepieciešami vēl aptuveni pieci miljoni eiro.

Turpinām ziņas

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmums AS "Gaso" nākamnedēļ tiksies ar siltumapgādes uzņēmumu un zemnieku pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas un to plānoto ietekmi, šodien uzklausīšanas sanāksmes laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīkotajā sanāksmē informēja "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Ņemot vērā, ka jauno tarifu projektā paredzēta fiksēta maksa par dabasgāzes pieslēgumu, regulatora rīkotās sanāksmes laikā lauksaimniekus un zemniekus pārstāvošo organizāciju Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un "Zemnieku saeimas" pārstāvji jautāja par jauno tarifu ietekmi uz sezonālajiem uzņēmumiem, kuriem maksimālā pieslēguma jauda ir nepieciešama varbūt divus mēnešus gada laikā. Zemnieku un lauksaimnieku pārstāvji interesējās par iespēju atteikties no pieslēguma jaudas uz kādu noteiktu periodu pavisam un arī par pieslēguma jaudas samazināšanu. Pētersone-Godmane solīja, ka sezonālajā patēriņa segmentā tikšot meklēti individuāli risinājumi. Tikmēr attiecībā uz pieslēguma jaudu atteikumu "Gaso" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka zemniekiem varētu būt iespēja atteikties uz noteiktu periodu pavisam, bet pēc tam atkal pieslēgties atpakaļ.

Nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti. Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore Baiba Gulbe skaidro, ka jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījums, kas paredz privātīpašumā jauna ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, attiecināms tikai tad, ja cilvēki paši grib pārcelt mēraparātu, tam papildus pieslēdzot klāt, piemēram, saimniecības ēku vai pirti. Tādā gadījumā pakalpojuma saņēmēji atsevišķi vienojas ar uzņēmumu par tā izbūvi. Asociācijas izpilddirektore skaidroja, ka jaunā likuma norma vairāk attiecināma uz jauno privātmāju projektu attīstītājiem, lai tie projekta ietvaros var laicīgi ieplānot izmaksas, kas saistāmas ar minētā mezgla izbūvi. Gulbe arī norādīja, ka katrai pašvaldībai ir individuāli saistošie noteikumi, kas nosaka pieslēgšanās kārtību ūdensapgādei. Tomēr, pēc viņas teiktā, ja cilvēkam skaitītājs ir pieslēgts tādā vietā kā pagrabs un tam ir beidzies derīguma termiņš, tad to nomaina pats pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem, ja neskaita iespējamās armatūras izmaksas 20 eiro apmērā, tas nav jāapmaksā. Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija un saceltā ažiotāža saistībā ar jauno Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma normu uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu.
Kā ziņots, līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, otrdien vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze". Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.

Un vēl

Jau naktī uz ceturtdienu visā Latvijā atgriezīsies sals, bet aukstākās būs nākamās trīs naktis, liecina sinoptiķu prognozes. Naktī uz piektdienu, sestdienu un svētdienu gaisa temperatūra vietām - galvenokārt valsts austrumu daļā - pazemināsies līdz -14..-19 grādiem. Paredzams, ka visā valstī termometra stabiņš noslīdēs zem -7 grādiem. Vēsākās dienas būs piektdiena un sestdiena, kad pat pēcpusdienā, sildot pavasara saulei, gaisa temperatūraēnā nepakāpsies augstāk par -1..-6 grādiem. Svētdien gaiss iesils līdz 0..+5 grādiem. Aukstumu pastiprinās mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, svētdien vējš iegriezīsies no rietumiem. Lielākoties gaidāms saulains laiks, gubu mākoņi vietām atnesīs īslaicīgu sniegu. Iespējams, nākamnedēļ brīžiem būs vairāk nokrišņu, gaisa temperatūra naktīs joprojām var noslīdēt zem -10 grādiem, īpaši Vidzemē un Latgalē.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuziks", kurā apvienojušies biedri no Kūku, Krustpils, Variešu, Salas, Sēlpils un Ābeļu pagasta, plāno ieguldīt 2,915 miljonus eiro graudu uzglabāšanas jaudu palielināšanā. "Kuziks" ir izsludinājis iepirkumu konkursu par graudu pirmapstrādes kompleksa Ārijas Elksnes ielā 6A, Jēkabpilī būvniecības pirmo kārtu, kurā pretendenti var iesniegt piedāvājumus līdz šā gada 11.aprīlim. Projekta mērķis ir divas reizes palielināt graudu uzglabāšanas jaudas. Projekta pirmā kārta paredz šogad uzbūvēt sešus graudu glabāšanas torņus ar 12 tūkstoši tonnu kopējo ietilpību. Pēc tam tuvāko divu līdz triju gadu laikā plānots realizēt investīciju projekta otro kārtu, uzbūvējot papildu vēl sešus graudu glabāšanas torņus ar 12 tūkstoši tonnu kopējo ietilpību. Investīciju projektu noslēdzot, kopējās graudu uzglabāšanas jauda palielināsies par 24 tūkstoši tonnu. Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecības pirmo kārtu plānots noslēgt šā gada 15.augustā. Investīciju projekta īstenošanai "Kuziks" plāno piesaistīt Eiropas Savienības Eiropas finansējumu.

Ziemāju graudaugu sējumiem līdz šim laika apstākļi nav kaitējuši, taču laukus apdraud iespējams kailsals šīs nedēļas beigās - daļa rapšu sējumu var iet bojā. Krustpils novada kooperatīva "Kuziks" vadītājs Mārtiņš Felss aģentūrai LETA sacīja, ka ziemājiem līdz šim laika apstākļi bijuši salīdzinoši labvēlīgi. Salīdzinājumā ar pēdējiem pāris gadiem šā gada ziema bija labāka, jo sējumus pasargāja sniega sega un bija stabils sals. Sliktāk graudaugi pārziemo laika apstākļos, kad atkusnis mijas ar salu un ir biežas gaisa temperatūras svārstības. Viņš gan atzina, lai gan samērā veiksmīgi līdz šim aizvadīta ziema, rudenī ziemājiem klājies sliktāk, jo lietavu dēļ aizkavējās iepriekšējās ražas novākšana, ziemāju tika iesēts mazāk nekā gadu iepriekš un vietām tie cieta mitruma dēļ. Vienlaikus Felss piebilda, ka šobrīd vēl nevar izvērtēt, cik daudz ziemāju pavasarī nāksies pārsēt ar vasarājiem. Skaidrība par to varētu būt aprīlī.

Jau ziņots, ka šīs nedēļas nogale būs salta un pārsvarā saulaina. No piektdienas līdz svētdienai arī dienas laikā gaidāms sals, savukārt naktīs daudzviet kļūs aukstāks par -10 grādiem. Vietām Vidzemē un Latgalē, pierimstot ziemeļaustrumu vējam, termometra stabiņš var noslīdēt arī zem -15 grādiem.

Turpinām ziņas

Pašvaldībām efektīvāk jārisina sabiedriskās kārtības problēmas novados, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Veicot revīziju par pašvaldību darbību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, secināts, ka sabiedrības un pašvaldības redzējums par sabiedriskās kārtības nodrošināšanai risināmo jautājumu loku dažkārt ir atšķirīgs. Valsts kontrole sagatavojusi pašvaldību pašnovērtējuma anketu, kas ļaus tām analizēt savu darbu un plānot turpmākās darbības, ņemot vērā aktuālās problēmas un sabiedrības vajadzības. Valsts kontrole revīzijā vērtēja 15 pašvaldību darbu un secināja, ka risināmo jautājumu loks daudzviet ir līdzīgs, lai gan pieejas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā mēdz atšķirties. Pašvaldību iedzīvotāji kā aktuālākos risināmos jautājumus sabiedriskās kārtības uzlabošanā ir akcentējuši alkohola lietošanu, ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, jauniešu un nepilngadīgo izraisītas problēmas, kā arī huligānismu, demolēšanu un kautiņus. Savukārt vairāku pašvaldību ieskatā primāri risināmie jautājumi ir policistu trūkums, nepietiekama patrulēšana, slikti apgaismotas ielas un pagalmi, nelegāla alkohola un cigarešu tirdzniecība. Valsts kontrole ir vienojusies ar Latvijas Pašvaldību savienību par īpaša mācību semināra rīkošanu pašvaldībām. Tajā Valsts kontroles pārstāvji iepazīstinās gan ar revīzijas rezultātiem, gan skaidros veicamās darbības trūkumu novēršanā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti izstrādās idejas Preiļu muižas kompleksa un parka attīstības koncepcijai. Augstskola un Preiļu novada pašvaldība parakstījušas sadarbības līgumu, lai oficiāli nostiprinātu jau iepriekš sāktās kopīgās aktivitātes un mērķtiecīgi strādātu uzņēmējdarbības, izglītības, zinātnes un pētniecības saskaņotai attīstībai. Sadarbības līguma parakstīšana ir Preiļu novada pašvaldības rosināta aktivitāte. Noslēgtais līgums starp universitāti un novadu paredz sadarbību kopīgu semināru, konferenču, vispārizglītojošu pasākumu organizēšanā, savstarpēju konsultāciju sniegšanā, mūžizglītības veicināšanā un popularizēšanā. Tāpat ir paredzēta jauniešu motivēšana studijām Latvijas lauksaimniecības universitātē, sadarbība skolēnu pētniecisko darbu izstrādē un laboratoriju aprīkojuma izmantošanā.

Un vēl

10. martā Ādažu novada Kultūras centrā notika Pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” jeb SDL aizvadītās sezonas noslēguma pasākums, kurā tika sumināti projektu īstenotāji no tām pašvaldībām, kas ir SDL dalībnieki, un tika apbalvoti 2017. gada veiksmīgākie projekti. Kategorijā “Iedzīvotāji veido savu vidi” Zemgales plānošanas reģiona veicināšanas balvu saņēma biedrība “Cirkuži” par pērn īstenoto un Jēkabpils novada pašvaldības atbalstīto projektu “Sakopta vide – Vandānu ciema vizītkarte”, kura gaitā tika sakopta bijušās Vandānu ciema naftas bāzes teritorija un ciema centrā ierīkota skaista atpūtas vieta. Uz pasākumu balvu saņemt bija ieradusies biedrības “Cirkuži” vadītāja Inga Stūrmane.

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:No šodienas var iegādāties ielūgumus uz leģionāru dienas pasākumu Jēkabpilī; Šodien Jēkabpils domē norisināsies pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu noslēguma pasākums; un Tiesībsargs uzskata, ka pārāk agrs mācību stundu sākums skolās apdraud bērnu veselību.

Kā ik gadu, Krustpils novada pašvaldība sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas domi piektdien, 16. martā organizēs leģionāru piemiņas dienai veltītus pasākumus, kur tiks godināti Jēkabpils un Krustpils puses leģionāri, kā arī pieminēti jau aizsaulē aizgājušie brīvības cīnītāji. Piektdien plkst. 7.00 – paredzēta izbraukšana uz Rīgu no Vecpilsētas laukuma, 7.10 – iekāpšana pie Krustpils pils. Rīgā:
Plkst.10.00 – leģionāru piemiņas dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā. Plkst.12.00 –ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Jēkabpilī:Plkst.16.00 – piemiņas brīdis Krustpilī pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju’. Plkst.17.30 – Krustpils kultūras namā Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes “Latvija 1939-1991: no okupācijas līdz brīvībai” atklāšana. Plkst.18.00 – Krustpils kultūras nama aktu zālē – leģionāru godināšanas sarīkojums un vīru kopas “Vilki” koncerts “Karavīra dzīvesziņa un dziesmas no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām”. Sākot ar šodienu, 13. martu ir pieejami ielūgumi uz pasākumu. Tos iespējams izņemt Jēkabpils Tautas nama un Krustpils Kultūras nama kasēs. Viens ielūgums uz pasākumu ir derīgs divām personām.

Lai uzlabotu situāciju mājokļu jomā, dzīvojamā fonda kvalitāti un pieejamību, Jēkabpilī izstrādās mājokļu politikas koncepciju. Par to domes sēdē informēja Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko. Uz žurnālistu jautājumu, kas noticis ar jau izstrādāto majokļa politikas koncepciju, jo Rutko kungs medijiem par tās izveides sākumu ziņoja jau pagājušās vasaras nogalē, stāstot, ka to veido kopā ar jauno SIA “JK namu pārvalde” priekšnieku Ainaru Vasili, savukārt rudenī tika solīts, ka šī gada martā būs jaunās koncepcijas prezentācija, Rutko kungs sacīja, ka viņa izstrādātā mājokļu politikas koncepcija esot nepabeigta un nepilnīga un to nepieciešams papildināt un pārstrādāt. Tāpēc izveidota darba grupa, kas izstrādās Jēkabpils pilsētas mājokļu politikas koncepciju. Tās mērķis ir veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldības teritorijā un atbalstot enerģiju taupošos pasākumus dzīvojamās mājās.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes sēžu zālē notiks Jēkabpils pilsētas 7. zinātniski pētniecisko darbu konkursa noslēguma pasākums, kurā darbu autori uzstāsies ar darbu prezentācijām. Jēkabpils pilsētas pašvaldības zinātniski pētniecisko darbu konkursa mērķis ir rosināt pilsētas izglītības iestāžu izglītojamos veikt pētījumus par Jēkabpils pilsētu un tai aktuālām tēmām. Šogad izvērtēšanai pieteikti astoņi darbi dažādās jomās. Darbus izstrādājuši Jēkabpils 3.vidusskolas un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Pasākuma noslēgumā tiks paziņoti Jēkabpils zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji. Labāko darbu autori saņems naudas balvas.

Skolēnu brīvlaikā, šodien, rīt un parīt pulksten trijos dienā un sešos vakaros būs iespēja Kino Mītnē noskatīties animācijas filmu “Džungļu patruļa”. Filmas varonis Moriss ir pingvīns, bet sirdī – īsts tīģeris! Viņa audžumāte, tīģeriene, iemācījusi dēlam kungfu cīņas mākslu, un tagad pingvīntīģeris Moriss kopā ar draugiem – džungļu patruļu – gādā, lai džungļos valdītu kārtība un taisnīgums. Viņu bīstamākais pretinieks ir velnišķīgais koala Igors un viņa aprobežotie rokaspuiši paviāni, kas jau gadiem kaļ plānus, kā izpostīt džungļus. Lai to nepieļautu, Džungļu patruļai jāapvieno spēki ar Čempioniem – stipriniekiem, kas sargāja džungļus pirms viņiem.

Šodien Līvānu novada biedrības “Baltā māja” telpās norisināsies dzejas kluba sezonas “Ar dzeju sirdī – apkārt zemei!” tikšanās “Dvēseles svētceļojums”: uz turieni, kur zeme ir tuvāk debesīm!pasākums sāksies pulksten trijos dienā.

Un vēl

Pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums ievērojami palielina dažādus veselības riskus skolēniem un var tikt uzskatīts par bērnu tiesību pārkāpumu, vērtējot kādu iesniegumu, secinājis tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga ikgadējā ziņojumā Saeimai norādīts, ka pagājušajā gadā tiesībsargs saņēma iesniegumu, kas saistās ar pārāk agru mācību sākumu skolā. Iesniedzēja norāda, ka viņas meitai, kura ir pusaudžu vecumā un mācās 7.klasē, pirmā mācību stunda sākas plkst.8.20, turklāt reizi nedēļā ir noteikta arī nulles stunda, kura sākas plkst.7.30. Iesniedzēja uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas viņas bērna tiesības uz pilnvērtīgu miegu un veselību. Patlaban spēkā esošie ārējie normatīvie akti mācību stundu sākuma laiku izglītības iestādēm nenosaka. Tiesībsargs norāda, ka valsts līmenī neregulējot izglītības iestāžu darba laiku, bērnu veselībai tiek nodarīts kaitējums, jo izglītības iestādes var noteikt nesamērīgi agru laiku, kurā bērniem ir jāsāk mācības. Tiesībsargs veicis dažādu pieejamo pētījumu par pusaudžu miegu analīzi un secinājis, ka pārāk agrs izglītības iestāžu darba sākums skolēniem ievērojami palielina dažādus veselības riskus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesībsargs aicina Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju vērtēt iespējas noteikt pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem vienotu mācību stundu sākuma pieļaujamo agrāko laiku.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
radio1 ziņās klausieties: Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis; SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās ierīkotas videonovērošanas kameras; un Gada laikā vidējā vecuma pensija pieaugusi par 19 eiro.

Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis, informē "Latvijas valsts ceļi". Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Kā uzsver Latvijas valsts ceļi speciālisti, transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Jau patlaban transporta masas ierobežojumi ir ieviesti uz daudziem autoceļiem, ar to sarakstu var iepazīties Latvijas valsts ceļu mājaslapā. Ierobežojumi noteikti arī uz vietējā autoceļa Jēkabpils - Dignāja - Ilūkste posmā no Lašiem līdz Vandāniem un Zīlāni - Galvānkalns visā garumā. Jau ziņots, ka atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas. Savukārt šķīdonī bez ierobežojumiem atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Tikmēr braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem šorīt ir apmierinoši.

Saeimas vēlēšanu gadā valdošo koalīciju pārstāvošās partijas "Vienotība" politiķi nākuši klajā ar iniciatīvu noteikt 11.novembri par oficiālu svētku dienu, kurā tiktu godināti latviešu karavīri. Koalīcijas partneri šo priekšlikumu sliecas atbalstīt. Tāpat Saeimas šonedēļ skatīs VL-TB/LNNK rosināto likumprojektu, lai 16.martu noteiktu par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Ja 11.novembri noteiktu par svētku dienu, tad šajā dienā būtu brīvdiena. Ja 16.marts būtu piemiņas dienas, tad tā nebūtu brīvdiena. Uzņēmēju organizāciju ieskatā, iecere noteikt 11.novembri par oficiālu svētku dienu būtu jāvērtē arī no tautsaimniecības viedokļa

Turpinām ziņas

Šajā apkures sezonā aktualizējās jautājums par škeldu un viedokļi par tās kvalitāti un cenu izteikti vairākkārt. Kā zināms liela daļa iegādātās šķeldas SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās glabājas zem klajas debess, kur tās kvalitāti mazina gan lietus, gan sniegs. Uzņēmuma vadībai jautājām: vai ir domāts rast līdzekļus un uzbūvēt nojumes šķeldas glabāšanai visās SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās? Un vēl – tā kā šogad šķeldas paraugus ņēma vairāki deputāti gan saskaņojot, gan nesaskaņojot to ar siltumtīklu vadību, vai ir pareizi, ka katlumāju teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām un vai ir iespēja slēgt katlumāju teritorijas?

Radio1 atbildi sniedza SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, norādot, ka uzņēmums speciālas nojumes šķeldai būvēt neplāno. Siltumtīkli jau vairākus gadus veido kurināmā piegādes tā, lai nebūtu jāveido šķeldas uzkrājumi. Šī sezona, ņemot vērā ārkārtas situāciju mežistrādē, bija sarežģīta, jo šķeldas tirgū trūka, brīžiem tās vienkārši nebija. Celtnieku ielas katlumājā šķelda tika uzkrāta tikai šogad. Tas tika darīts, lai varētu kurināšanai izmantot šķeldu, kas ir lētāks kurināmais, nekā, ja būtu jāizmanto gāze. Tvaika ielas katlumājā nojume šķeldai ir, patlaban kurināmais tur tiek uzkrāts vairāk, bet plānots ar laiku to neveidot. Karpenko izteica cerību, ka šķeldas deficīts tirgū vairs nebūs un atjaunosies šķeldas piegādes saplānotajos piegāžu grafikos. Savukārt, kas attiecas uz katlumājas teritoriju slēgšanu, karpenko informēja, ka Celtnieku katlumājas teritorija patlaban ir noslēgta gan dienā, gan nakts laikā. Uz brīdi, kad tiek pieņemta šķelda, vārti tiekot atvērti, bet pēc tam teritorija atkal tiek noslēgta. Iepriekš Celtnieku ielas katlumājā vārti nebija noslēgti tādēļ, lai ekonomētu laiku piegādātājiem un atvieglotu šķeldas ievešanu darba dienas laikā, jo Celtnieku ielas katlumājā, tāpat kā Dārzu ielas katlumājā ir tikai viens operators. Patlaban visas “Jēkabpils siltums” katlumāju teritorijas ir noslēgtas un nepiederošām personām nav brīvi pieejamas. Uzņēmums arī nodrošinājis, ka visās katlumāju teritorijās – gan Tvaiku ielā, tāpat arī Celtnieku ielā un Dārzu ielā, ir videonovērošanas kameras.

Un vēl

Pensijas saņēmēju skaits gada laikā samazinājies par 4124 cilvēkiem, proti, šogad janvārī pensijas saņēmuši 455 667, bet pērn – 459 791 cilvēks. Pagājušā gada decembrī lielākā daļa jeb 48,2% saņēma vecuma pensiju 200 līdz 300 eiro apmērā, 24,4% – 300 līdz 400 eiro apmērā, bet 7,4% senioru saņēma pensiju 400 līdz 500 eiro apmērā. Vienlaikus vecuma pensiju, kas mazāka par 100 eiro, saņēma 5,1% cilvēku, savukārt pensiju 100 līdz 200 eiro saņēma 6,6% senioru. Vienlaikus 1836 cilvēki ir lielākie pensiju saņēmēji, un viņu pensijas pārsniedz 1500 eiro mēnesī. Kopumā pensiju, kas lielāka par 500 eiro, saņēma 8,3% cilvēku.
Jau ziņots, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja – valstij būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz organizācijas valstu vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
radio1 ziņās klausieties: Divu gadu laikā privātmāju īpašniekiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls; Divās olimpiskajās spēlēs startējušais Latvijas šorttrekists Roberto Puķītis paziņojis, ka turpmāk vairs nepārstāvēs savu dzimteni; un Latvijas upēs sācies ūdens līmeņa kāpums.

Ir "ļoti iespējams", ka Krievija ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, vakar parlamentā paziņoja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja. Pēc viņas teiktā, Skripaļs un viņa meita saindēti ar Krievijā izstrādātu militāras kategorijas nervus paralizējošu vielu. Meja devusi Krievijai laiku līdz šīsdienas vakaram izskaidrot viņu saindēšanu. Meja pavēstīja, ka Krievijas vēstnieks Londonā izsaukts sniegt paskaidrojumus, vai tā bijusi "Krievijas valsts tieša rīcība", vai arī rezultāts "kontroles zaudēšanai" pār nervus paralītisko vielu krājumiem. Tie ir vienīgie iespējamie divi iemesli, kāpēc Lielbritānijā konstatēta šī viela, sacīja Meja. Viņa pavēstīja, ka ārlietu ministrs Boriss Džonsons informējis vēstnieku, ka Maskavai "nekavējoties jāsniedz pilnīga un ticama atbilde" Aizliegto ķīmisko ieroču organizācijai par "Novičok" programmu, pretējā gadījumā Lielbritānija uzskatīs, ka šī rīcība ir pielīdzināma nelikumīgai spēka pielietošanai no Krievijas valsts puses pret Apvienoto Karalisti. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova Mejas paziņojumus nodēvējusi par "cirka šovu" un "pasakām".

Līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, šodien vēsta laikraksts "Latvijas avīze". Par to satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā. Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci. Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību - gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību - un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka - paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.

Turpinām ziņas

Latvija šogad janvārī eksportēja preces 958,955 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,1% jeb 146,794 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,088 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 7,9% jeb 79,759 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt mēneša laikā - salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri - Latvijas eksportēto preču vērtība pieaugusi par 0,7% jeb 7,09 miljoniem eiro, bet preču importa vērtība samazinājusies par 8,5% jeb 101,535 miljoniem eiro. Eksportējusi Latvija janvārī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Arī ievesto preču klāstā šī gada sākumā lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, kā arī sauszemes transportlīdzekļi un to daļas.

Divās olimpiskajās spēlēs startējušais Latvijas šorttrekists Roberto Puķītis vakar paziņoja, ka turpmāk vairs nepārstāvēs savu dzimteni, jo viņam esot divi piedāvājumi no citām valstīm, vienu no tiem latvietim pieņemot. Savukārt aģentūrai LETA viņš norādīja, ka sportista valsts piederību mainīs, jo viņam ir interešu konflikts ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski, kā arī ar Latvijas šorttreka treneri Evitu Krievāni. Puķītis sarakstē ar aģentūru LETA norādīja, ka viņš ir labākais Latvijas šorttrekists, bet konflikta dēļ ar Krievāni nav bijis Latvijas stafetes komandā Eiropas čempionātā. Viņam esot divi piedāvājumi pārstāvēt citas valstis, no kurām viena ir Itālija, bet otru viņš atteicās nosaukt, sakot, ka gala lēmumu pieņems aprīlī. Puķītis savu olimpisko debiju piedzīvoja 2014.gadā Sočos, pēc tam uz kādu laiku pazūdod no sacensību aprites. Sportists gan pēcāk neslēpa, ka cīnījies ar atkarību no azartspēlēm, kas gandrīz sagrāva viņa sportista karjeru. Februārī Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Puķītis bija 11.vietā 1000 un 1500 metru distancēs.

Un vēl

Kurzemē un Zemgalē šodien turpinās straujš ūdens līmeņa kāpums upēs, tas sācies arī daudzviet Vidzemē un Latgalē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Straujākais ūdens līmeņa kāpums - par pusotru metru - aizvadītajā diennaktī reģistrēts Lielupes pietekā Svētē pie Ūziņiem. Ūdens līmenis paaugstinās arī citās Lielupes pietekās un pašā Lielupē, vietām sāk applūst palienes. Ūdens līmeņa svārstības Mūsā pie Bauskas liecina par iespējamu ledus sakustēšanos. Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis kopš pagājušās nedēļas cēlies par vairāk nekā metru, bet pagaidām visās upēs ūdens līmenis ir zem pērnā gada rudenī un decembrī sasniegtā maksimuma. Daugavā un Aiviekstē, kā arī lielā daļā Ziemeļvidzemes upju ūdens līmenis nemainīgs, citās Latgales un Vidzemes upēs galvenokārt sākusies ūdens līmeņa paaugstināšanās, ūdens līmeņa kāpums pagaidām nepārsniedz pusmetru. Strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies līdz trešdienai, lielākās upēs ūdens vēl kāps arī ceturtdien un piektdien, kad visā valstī jau būs atgriezies noturīgs sals.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas amatā apstiprina Daci Pelēko; Jēkabpilī tīrīs grāvjus Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās; un Ilgstošas sals var palielināt plūdu draudus Daugavā pie Jēkabpils

Valdība šodien apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju. Jau ziņots, ka vakar pēc tikšanās ar dienesta vadību finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola informēja žurnālistus, ka Pelēkā iecelta par ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju un šodien par Pelēkās apstiprināšanu lēma valdība. Ministre norādīja, ka VID turpinās līdzšinējās dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cīrules iesākto un haoss iestādē nav gaidāms. Nākamnedēļ finanšu ministrei plānots vienoties ar Valsts kanceleju par VID vadītāja konkursa kritērijiem un laiku. Reizniece-Ozola pagaidām neprognozēja, vai jaunais vadītājs tiks meklēts valsts pārvaldē, vai uzņēmēju vidē, vien norādīja, ka iespējas ir dažādas.

Latvijas lauksaimnieki saņems 4 miljoni 427 tūkstoši 733 eiro valsts atbalstu par kultūraugiem, kuru novākšanas laikā visā Latvijā tika konstatēts pārmērīgs nokrišņu daudzums, taču attiecīgais atbalsts nav paredzēts par ziemāju platībām. To paredz valdības šodien apstiprinātais Ministru kabineta noteikumu projekts par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību par 2017.gada lietavās cietušajiem sējumiem un stādījumiem. Atbalstu plānots izmaksāt, lai mazinātu lauksaimniekiem pagājušā gada rudens lietavu radītos zaudējumus par noteiktu kultūraugu sējumiem un stādījumiem.

Turpinām ziņas

Viens no audzēkņiem, kurš apgalvo, ka bērnunamā "Līkumi" cietis no vardarbības, pats ir tiesāts par zādzību un figurē nu jau izbeigtā kriminālprocesā par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu puisi, kas bijis gados jaunāks bērnunama iemītnieks, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze". Laikraksts noskaidrojis, ka jaunietis 2012.gadā 16 gadu vecumā kopā ar diviem kompanjoniem reibumā apzaguši Sarkanā Krusta Jēkabpils komiteju un pēc tam ēkā izraisījuši ugunsgrēku, nodarot zaudējumus aptuveni 21 tūkstoti 800 latu jeb 31 tūkstoti 18 eiro apmērā. Jēkabpils rajona tiesa tā paša gada oktobrī piespriedusi jaunietim divu gadu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, uzliekot par pienākumu piedalīties probācijas programmās. Tāpat jaunietis figurē 2013.gada pavasarī Valsts policijas sāktā kriminālprocesā par iespējamu seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu puisi, kas bijis gados jaunāks bērnunama iemītnieks, vēsta "Latvijas Avīze". Pagājušā gada jūlijā šis kriminālprocess gan izbeigts. Šī kriminālprocesa sākotnējā izmeklētāja Inita Nereta, kura 2014.gada pavasari devās izdienas pensijā, laikrakstam norādījusi, ka nedrīkst atklāt notikušā detaļas, taču varot apliecināt, ka pierādījumi kriminālprocesā par rīcībnespējīgā nepilngadīgā puiša seksuālo izmantošanu bijuši ļoti pārliecinoši. Bijusī izmeklētāja arī pauž, ka no visa piedzīvotā viņai personiski radies priekšstats, ka jaunietis notikušajā par vainīgu esot uzskatījis tieši bērnunama direktoru un solījies tam atriebties.

Jēkabpils pilsētas dome piešķirs 17 tūkstoši 871 eiro finansējumu grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās. Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālistiem, apsekojot Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielas, tika konstatēts, ka grāvji ielu sarkano līniju robežās ir nesakopti, caurtekas daudzviet iebrukušas vai aizgruvušas. Lietus laikā lielais ūdens daudzums veicina ceļa daļas izskalojumus, bojājot tā segumu un radot draudus gan autobraucējiem, gan apkārtējām būvēm un videi. Lai novērstu esošo situāciju, Jēkabpils pilsētas domes deputāti nolēmuši piešķirt līdzekļus grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei minētajās ielās. Pēc līguma noslēgšanas ar darbu veicēju grāvju tīrīšanas un caurteku izbūves darbus Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās plānots sākt nekavējoties. Tos pabeigt plānots divos mēnešos.

Un vēl

Marta nogalē prognozētais ilgstošas sals var palielināt plūdu draudus Daugavā pie Jēkabpils. Pilsētas pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Andris Štolceris norāda, ka iestājoties siltākam laikam un kūstot sniegam un ledum, ūdens līmenis Daugavā Jēkabpils apkaimē pagaidām nav būtiski cēlies. Būtiska ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Jēkabpils nav sagaidāma arī dažās tuvākajās dienās. Speciālists norāda, ka diemžēl upē esošie vižņi ir kļuvuši slapji un, iestājoties spēcīgam un ilgstošam salam, slapjās vižņu masas, kuru biezums vietumis sasniedz pat divus metrus, var pārvērsties vienā veselumā, kam būs grūtāk izkustēties ledus iešanas laikā. Ja Latvijā sniega sega jau gandrīz ir nokususi, tad Baltkrievijā un Krievijā tā vēl ir visai bieza. Strauji ceļoties atmosfēras temperatūrai, pieaugot ūdens masām Daugavā, sasalušie un grūti izkustināmie vižņi upē pie Jēkabpils var radīt nopietnus plūdu draudus, skaidroja Štolceris. Aukstums, kas Latvijā atgriezīsies tuvākajās dienās, var turpināties līdz pat aprīlim, liecina jaunākā "Global Forecast System" prognoze. Sals nebūs tik stiprs kā marta sākumā, tomēr vairākās naktīs gaisa temperatūra noslīdēs zem -10..-15 grādiem. Aukstākajos periodos arī visas dienas garumā gaisa temperatūra ēnā saglabāsies nedaudz zem nulles.

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpilī izstrādās mājokļu politikas koncepciju ; Pirms trim gadiem pieņemts likums privātmāju īpašniekiem prasa vairāku simtu eiro ieguldījumus jaunu ūdens uzskaites aku izveidē; un Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis.

Lai uzlabotu situāciju mājokļu jomā, dzīvojamā fonda kvalitāti un pieejamību, Jēkabpilī izstrādās mājokļu politikas koncepciju. Par to domes sēdē informēja Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko. Uz žurnālistu jautājumu, kas noticis ar jau izstrādāto majokļa politikas koncepciju, jo Rutko kungs medijiem par tās izveides sākumu ziņoja jau pagājušās vasaras nogalē, stāstot, ka to veido kopā ar jauno SIA “JK namu pārvalde” priekšnieku Ainaru Vasili, savukārt rudenī tika solīts, ka šī gada martā būs jaunās koncepcijas prezentācija, Rutko kungs sacīja, ka viņa izstrādātā mājokļu politikas koncepcija esot nepabeigta un nepilnīga un to nepieciešams papildināt un pārstrādāt. Tāpēc izveidota darba grupa, kas izstrādās Jēkabpils pilsētas mājokļu politikas koncepciju. Tās mērķis ir veicināt mājokļa kvalitāti un pieejamību, nodrošinot normatīvo bāzi efektīvai dzīvojamo māju pārvaldīšanai, sekmējot īres dzīvojamā fonda izveidi pašvaldības teritorijā un atbalstot enerģiju taupošos pasākumus dzīvojamās mājās.

Šajā apkures sezonā aktualizējās jautājums par škeldu un viedokļi par tās kvalitāti un cenu izteikti vairākkārt. Kā zināms liela daļa iegādātās šķeldas SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās glabājas zem klajas debess, kur tās kvalitāti mazina gan lietus, gan sniegs. Uzņēmuma vadībai jautājām: vai ir domāts rast līdzekļus un uzbūvēt nojumes šķeldas glabāšanai visās SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās? Un vēl – tā kā šogad šķeldas paraugus ņēma vairāki deputāti gan saskaņojot, gan nesaskaņojot to ar siltumtīklu vadību, vai ir pareizi, ka katlumāju teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām un vai ir iespēja slēgt katlumāju teritorijas?

Radio1 atbildi sniedza SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, norādot, ka uzņēmums speciālas nojumes šķeldai būvēt neplāno. Siltumtīkli jau vairākus gadus veido kurināmā piegādes tā, lai nebūtu jāveido šķeldas uzkrājumi. Šī sezona, ņemot vērā ārkārtas situāciju mežistrādē, bija sarežģīta, jo šķeldas tirgū trūka, brīžiem tās vienkārši nebija. Celtnieku ielas katlumājā šķelda tika uzkrāta tikai šogad. Tas tika darīts, lai varētu kurināšanai izmantot šķeldu, kas ir lētāks kurināmais, nekā, ja būtu jāizmanto gāze. Tvaika ielas katlumājā nojume šķeldai ir, patlaban kurināmais tur tiek uzkrāts vairāk, bet plānots ar laiku to neveidot. Karpenko izteica cerību, ka šķeldas deficīts tirgū vairs nebūs un atjaunosies šķeldas piegādes saplānotajos piegāžu grafikos. Savukārt, kas attiecas uz katlumājas teritoriju slēgšanu, karpenko informēja, ka Celtnieku katlumājas teritorija patlaban ir noslēgta gan dienā, gan nakts laikā. Uz brīdi, kad tiek pieņemta šķelda, vārti tiekot atvērti, bet pēc tam teritorija atkal tiek noslēgta. Iepriekš Celtnieku ielas katlumājā vārti nebija noslēgti tādēļ, lai ekonomētu laiku piegādātājiem un atvieglotu šķeldas ievešanu darba dienas laikā, jo Celtnieku ielas katlumājā, tāpat kā Dārzu ielas katlumājā ir tikai viens operators. Patlaban visas “Jēkabpils siltums” katlumāju teritorijas ir noslēgtas un nepiederošām personām nav brīvi pieejamas. Uzņēmums arī nodrošinājis, ka visās katlumāju teritorijās – gan Tvaiku ielā, tāpat arī Celtnieku ielā un Dārzu ielā, ir videonovērošanas kameras.

Turpinām ziņas

Līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, šādas prasības paredz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums. Likums tika pieņemts 2015.gadā, bet stājās spēkā 2016.gada sākumā, paredzot četru gadu pārejas termiņu minēto aku izbūvei. Likuma apspriešanas laikā aku izbūves problemātika netika publiski plaši apspriesta. Kā vēsta laikraksts "Latvijas Avīze", par nepamanītajām likuma izmaiņām satraukušies mazpilsētu mazturīgie iedzīvotāji un pensionāri, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā, lai šādas akas izbūvētu. Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci, taču mucas un tās ierīkošanas izmaksas j\āsedz privātīpašniekam.

Jēkabpils pilsētas dome piešķirs 17 tūkstoši 871 eiro finansējumu grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās. Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālistiem, apsekojot Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielas, tika konstatēts, ka grāvji ielu sarkano līniju robežās ir nesakopti, caurtekas daudzviet iebrukušas vai aizgruvušas. Lietus laikā lielais ūdens daudzums veicina ceļa daļas izskalojumus, bojājot tā segumu un radot draudus gan autobraucējiem, gan apkārtējām būvēm un videi. Lai novērstu esošo situāciju, Jēkabpils pilsētas domes deputāti nolēmuši piešķirt līdzekļus grāvju tīrīšanai un caurteku izbūvei minētajās ielās. Pēc līguma noslēgšanas ar darbu veicēju grāvju tīrīšanas un caurteku izbūves darbus Zvaigžņu, Smilgu un Jūlija ielās plānots sākt nekavējoties. Tos pabeigt plānots divos mēnešos.

Un vēl

Uz grants autoceļiem visos Latvijas reģionos ir iestājies šķīdonis, informē "Latvijas valsts ceļi". Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Kā uzsver Latvijas valsts ceļi speciālisti, transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti. Jau patlaban transporta masas ierobežojumi ir ieviesti uz daudziem autoceļiem, ar to sarakstu var iepazīties Latvijas valsts ceļu mājaslapā. Ierobežojumi noteikti arī uz vietējā autoceļa Jēkabpils - Dignāja - Ilūkste posmā no Lašiem līdz Vandāniem un Zīlāni - Galvānkalns visā garumā. Jau ziņots, ka atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas. Savukārt šķīdonī bez ierobežojumiem atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus. Tikmēr braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem autoceļiem šorīt ir apmierinoši.

Page 1 of 730

Noskaties

Aktuāli