Otrdiena, 07 Augusts 2018 11:56

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25

Informācijas avots:  Santa Vucāne
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē no 8. līdz 31. augustam apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam - 25”. Saistībā ar Pilsoņu Kongresa jubileju, 23. augustā notiks tikšanās ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem. Tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešo atmodu, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents.

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība, kuru 1990. gada aprīlī Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņa kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Jēkabpils apriņķī (rajonā) ievēlēja sešus Kongresa delegātus — mežzini Gunāru Avotiņu, mācītāju Arvīdu Bobinski, mūziķi, tagadējo Jēkabpils Tautas nama direktoru Aigaru Godiņu, žurnālistu, vēlāko laikrakstu “Pilsonis” un “Pavalstnieks” redaktoru Jāni Kučinski, ārstu Oļģertu Liepiņu un metinātāju Sergeju Pušņinu.

1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tās ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu “Pilsonis” (vēlāk “Pavalstnieks”) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības — personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij un ko bija paredzēts nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.

Pasākums bez ieejas maksas

Pilsonju kongress 477x315

Lasīts 170 reizes

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt

Noskaties

Aktuāli