No 24 līdz 26. novembrim Jēkabpils Tautas namā norisināsies desmitais amatierteātru festivāls “LAIPA”. Festivāls Jēkabpilī notiek kopš 1999. gada un ir iemantojis popularitāti gan amatierteātru trupu, gan skatītāju – jēkabpiliešu un pilsētas viesu vidū, liecina informācija Jēkabpils kultūras pārvaldes mājaslapā jkp.lv.

Festivāla dalībnieki šajā jubilejas reizē ir teātra trupas no Ogres, Rīgas, Jelgavas, Valkas un Rēzeknes. Tāpat festivālā redzēsim vienu Lietuvā tapušu iestudējumu Kretingas rajona kultūras centra Egidiusa Radžusa teātra trupas izpildījumā, bet mājinieki – Jēkabpils Tautas teātris – festivālā izrādīs savu jaunāko iestudējumu – J. Jaunsudrabiņa “Ezermaļu krokodilu”.

Kopumā trīs dienu laikā būs iespēja redzēt septiņas izrādes visdažādākajām gaumēm – gan dziesmu spēli, gan izrādi visai ģimenei, gan drāmu, gan vairākas komēdijas.

24.11. 18.00

Jēkabpils Tautas teātris, rež. Inta Ūbele

J. Jaunsudrabiņš “Ezermaļu krokodils” (dziesmu spēle)

Lielā zāle
25.11. 12.00

Rēzeknes Tautas teātris, rež. Māra Zaļaiskalns

U. Hubs “Astoņos pie šķirsta” (izrāde ģimenei)

Lielā zāle
14.00

Ogres Tautas teātris, rež. Jānis Kaijaks

O. Vailds “Cik svarīgi būt nopietnam” (komēdija)

Lielā zāle
18.00

TKMC “Ritums” teātra studija HARITAS, rež. Dace Liepniece

“Ja mēs to zinātu” (gandrīz komēdija)

Izrāde pēc Čehova lugas “Trīs māsas”

Lielā zāle
20.30

Visu teātru uznāciens uz LAIPAS

Kretingas rajona kultūras centra Egidiusa Radžusa teātris(Lietuva), rež. Nerijus Gedminas

“Ludviks un visi pārējie” (komēdija)

Izrāde pēc Žemaites lugas “Trīs mīlošās”

Lielā zāle
26.11. 12.00

Valkas pilsētas teātris, rež. Aivars Ikšelis

A. Barbiss “Maigums” (drāma)

Kamerzāle
13.30

Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris, rež. Dace Vilne

M. Kamoleti “Pidžama sešiem” (komēdija)

Lielā zāle

Projektu atbalsta Latvijas Valsts mežu atbalstītā Zemgales Kultūras programma

Jau ziņots, ka Jēkabpils Kultūras pārvalde saņēmusi finansējumu diviem iesniegtajiem projektiem šī gada Latvijas Valsts mežu atbalstītajā Zemgales Kultūras programmā. Programmas mērķis ir sekmēt Zemgales specifisko kultūras vērtību saglabāšanu, popularizēšanu, attīstību un pieejamību sabiedrībai, organizējot projektu konkursus kultūras projektu atbalstam reģionā.

Finansējums 1775 eiro apmērā piešķirts projektam “Amatierteātru festivāls “Laipa X””. “Laipa” ir tradicionāls un ilggadējs amatierteātru festivāls, kas notiek Jēkabpilī kopš 1999. gada un ir iemantojis popularitāti gan amatierteātru trupu, gan skatītāju – jēkabpiliešu un pilsētas viesu vidū. Šogad festivālam jubilejas gads – tas Jēkabpils Tautas namā notiks jau desmito reizi.

Projekta mērķis ir uzturēt un popularizēt amatierteātru kustību Latvijā un Zemgales reģionā, saglabājot amatierteātru radīto nemateriālo kultūrvēsturisko mantojumu un tālāku attīstību. Sekmēt un atbalstīt jaunrades procesus un to māksliniecisko kvalitāti.

 

Publicēts Redaktora sleja

 Jēkabpilieši šodien devās Lāčplēša dienas lāpu gājienā no Kena parka līdz piemineklim “Kritušiem par Tēviju”, kur notika piemiņas brīdis. 

Publicēts Video

No 8. novembra līdz 10. decembrim Krustpils kultūras namā būs iespēja apskatīties mākslinieces Dainas Eglītes izstādi “Mirkli apstājies...”. Izstādes atklāšana 7. novembrī plkst. 14.00.

Gribas teikt Fausta vārdus: "Mirkli, apstājies, tu esi skaists!"

Mirkli apstājies, ieraugi saules gaismas nokrāsas, dabas košumu gadalaiku ritumā, padomā un sajūti - savas kājas, kas stāv uz zemes, smaržas, kas virmo gaisā, saklausi sev apkārt skaņas. Tas notiek šeit un tagad. Apzinies, kas patiesībā notiek tajā vietā, kur esi tu. Reizēm der atmest secinājumus par dzīvi, savus sapņus par pagātni un nākotni, aiziet prom no idejas par to “kas bija” un “kas var būt”, bet ieklausīties savās sajūtās, domās, vēlmēs, kas ir tieši šeit un tieši tagad. Piepildi pašreizējo mirkli, vēro, ieraugi, pieskaries pasaulei kā pirmo reizi. Tas ir Tavs Paradīzes dārzs, tava Zeme, tava patiesā pieredze. Šīs sajūtas kļūst par tevis paša būtības paudēju. Sabremzē savu skrējienu, atrodi laiku sajust dzīvi, pamanīt skaisto pierastās lietās, saskatīt brīnumu notiekošajā, brīnīties, sajūsmināties, priecāties, būt šeit un tagad.

Mans iedvesmas avots ir daba, jo tajā vienmēr valda harmonija. Man nepieciešama zeme, zāle, varavīksne vasarā un kupenas ziemā, putnu balsis rītos un zvaigžņotais debesjums naktīs. Šeit es atgūstu spēkus, smeļos enerģiju un radošās ieceres. Es savos darbos attēloju sajūtas, domas, savu izpratni par skaisto. Māksla man ir kā tilts starp prātu un sajūtām, tas ir mans subjektīvais pasaules redzējums. Vienmēr cenšos izrauties no darbu rutīnas, lai dotos plenērā pie dabas, vai izbrīvētu laiku gleznošanai. Šajā izstādē aplūkojamas eļļas un akrila tehnikā tapušas gleznas, skaisti mirkļi ar dažādiem Latvijas dabas skatiem un ziedi.

Māksliniece Daina Eglīte

 

Ceturtdiena, 02 Novembris 2017 09:56

Svinam Latvijas svētkus Jēkabpilī

Svinot Latvijas svētkus, no 2. līdz 18. novembrim Jēkabpilī norisināsies dažādi Latvijas 99. dzimšanas dienai veltīti pasākumi.

2. novembrī plkst. 18.00 Jēkabpils Tautas nama Kino Mītnē gaidāma programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” otrās filmas - dokumentālās spēlfilmas “Ievainotais jātnieks” - pirmizrāde. Filmas seansi notiks arī 7., 8., 9. un 10. novembrī plkst. 18.00. Scenārija autores, režisores un producentes I. Brūveres “Ievainotais jātnieks” balstās uz dokumentāliem Kārļa Zāles dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības dokumentācijas materiāliem, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, ieskicējot kultūras un mākslas personības un tā laika ideālus. Biļetes uz filmas seansiem var iegādāties Jēkabpils Tautas nama kasē, to cena 2 €.

4. novembris Jēkabpilī būs veltīts Aizsargu nama 80 gadu jubilejai. Plkst. 9.30 paredzēta ziedu nolikšana Jēkabpils pilsētas kapos uz 4. Jēkabpils aizsargu pulka komandējošā sastāva darbinieku atdusas un piemiņas vietām. No plkst. 11.00 līdz 14.30 Jēkabpils Tautas namā norisināsies konference “Jēkabpils Aizsargu namam – 80”, tajā par aizsargiem un to vēsturi stāstīs mg. hist. A. Urtāns (Bauskas muzejs), dr. hist. V. Ščirbinskis (Latvijas Nacionālā bibliotēka), dr. hist. I. Butulis (Latvijas Universitāte), vēsturnieks A. Lociks (Latvijas Kara muzejs), kā arī novadpētnieki J. Zeps (Biedrība “Jēkabpils mantojums”) un U. Lasmanis. Plkst. 15.00 Baltajā zālē atklāsim izstādi “Aizsargu organizācija Jēkabpilī”, to prezentēs Latvijas Kara muzeja Starpkaru nodaļas speciālists K. Pildiņš.  Plkst. 17.00 Lielajā zālē sāksies 8.Vislatvijas “Sadanču Sadancis” - koncerts “Vēstule dejas rakstā”. 

8. novembrī plkst. 16.00 Jēkabpils Tautas namā izskanēs koncerts, kurā muzicēs Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas simfoniskais orķestris un solisti. Orķestra vadītājs - B. Voļaks.

10. novembrī Jēkabpils pilsētas bibliotēkā tiks atklātas divas patriotiskas izstādes. Plkst. 16.00 Izstāžu un tikšanās zālē notiks S. Purviņas un V. Purviņa fotogrāfiju izstādes “Karogi manā un Latvijas dzimšanas dienā” atklāšana. Uzreiz pēc tam - plkst. 16.30 - abonementā atklāsim izstādi “… kad pāri gāja karš, kurā apkopoti S. Ozoliņas un Jēkabpils pilsētas bibliotēkas materiāli. Abas izstādes skatāmas līdz 15. decembrim.

11. novembrī pie Jēkabpils Tautas nama no plkst. 11.00 ikviens varēs aplūkot NATO valstu bruņutehniku un militāro ekipējumu, plkst. 13.00 Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē notiks lekcija “Profesija - karavīrs”. Kā ierasts, Jēkabpili šajā dienā izgaismos lāpu liesmu ceļš - Lāčplēša dienas lāpu gājienā no Kena parka līdz piemineklim “Kritušiem par Tēviju” dosimies plkst. 17.30. Pēc gājiena pie pieminekļa notiks piemiņas brīdis. Pulcēšanās gājienam Kļavu ielā pie Kena parka plkst. 17.00!

Valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī plkst. 19.00, Krustpils kultūras namā notiks svētku koncerts “Dod, Dieviņi”. Etniski stilizētā koncertuzvedumā satiksies dziedātāji A. Stafecka, D. Skutelis, Anmary, U. Roze, K. Kārkle-Kalniņa, K. Krievkalns, E. Kārklis, I. Grunte, A. Treilihs, G. Lintiņš un laikmetīgās dejas dejotāji R. Rešetina horeogrāfijā. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā, to cenas 12 € - 20 €.

18. novembrī plkst. 13.00 Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notiks Latvijas svētkiem veltīts ekumēnisks dievkalpojums. Plkst. 14.30 pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju” norisināsies atceres brīdis, bet Krustpils kultūras namā plkst. 15.00 sāksies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgs sarīkojums.

Plkst. 17.00 Jēkabpils Tautas namā tiks demonstrēta programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” trešā filma – režisora A. Saulīša “Astoņas zvaigznes”. Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons - tā ir Latvija vēl pirms Latvijas. Vēsturiski hronoloģisks pētījums, kas aptver laiku no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī.

No plkst. 17.00 aicinām jēkabpiliešus piedalīties gaismas akcijā “Brīvības liesmiņas” - iedegt un novietot svecītes pilsētas laukumos, parkos un skvēros. Plkst. 19.00 Vecpilsētas laukumā ikviens aicināts uz “Brāļu Auzānu un Slavenā Jersikas Orķestra” svētku koncertu un kopīgu sadziedāšanos. Plkst. 20.00 notiks svētku uguņošana. Lūgums uguņošanu vērot no Vecpilsētas laukuma vai Krustpils puses dambja!

Vakara noslēgumā Jēkabpils Tautas namā plkst. 21.00 sāksies svētku balle kopā ar grupu “Pēc pusnakts”. Biļetes Jēkabpils Tautas nama kasē iepriekšpārdošanā, to cena 3 € (galdiņu rezervācija - tālr. 65231475).

18. novembra vakarā aicinām ikvienu jēkabpilieti iedegt svecīti logā vai nolikt svecīti kādā no pilsētas zaļajiem laukumiem un svinēt svētkus kopā!

Ja biļešu cena nav norādīta, pasākums bez ieejas maksas

Kopumā Sala mēnesis (novembris) temperatūru ziņā būs tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem, bet Latvijas austrumos ar noslieci uz vēsāku. Nokrišņu sadalījums nevienmērīgs, bet vidēji drusciņ mazāk kā parasti, tā prognozē laika vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš savā blogā raksta: Sala mēnesī (novembrī) rudens ar ziemu cīnās. Šajā laikā bieži ir tā, ka rīta lietus ar brāzmainu vēju jau vakarā pāriet sniegā un puteņo. Ticējumi par novembri saka: ja Mārtiņa mēnesis auksts, tad marts būs silts. Ja snieg un stiprs sals, gaidāms bagāts gads. Silts un miglains – bada gada vēstnesis. Ja novembrī odi – mīksta ziema. Ja daudz saulainu dienu – tad nākošā pavasarī agri jāsēj. Cik ilgi pēc Mārtiņiem (10. novembris) kokos vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem (23. aprīlis) nebūs vēl zāles.

Jēkabi (25. jūlijs), 17. augusts un Bērtuļi (24. augusts) šogad atvēra durvis salīdzinoši agram rudenim un iezīmēja agras ziemas virzību. Tāda rudens, kurš nemanot pāries ziemā. Šādā, kā šogad, slapjā rudenī, sals līdzīgi vilka zobiem iekožas un lēni, bet pamatīgi sažmiedz ziemas žokļus. Tādās reizēs rudens nemanot pāriet ziemā. Pirms satvert vēl ciešāk, uz brīdi atlaiž un „atlaižu” reizēs iestājas atkusnis, kuram seko vēl stingrāks ziemas nags.

Novembra pirmajā pusē, laikā līdz Mārtiņiem (10. novembris), lielākoties nokrišņi īslaicīgi. Lietus, migla, mēneša sākumā dažviet arī slapjš sniegs. Ja novembra pirmajās dienās Latvijas austrumos neliels sals, tad vēlāk salīdzinoši silts. Ap Mārtiņiem (10. novembris), mēness fāzēm mainoties, kļūs aukstāks. Vēlāk, Sala mēneša vidū, brīžiem „iekniebs” arī ziema. Šajā laikā nokrišņi īslaicīgi, bet daudzviet tas būs sniegs. Tuvāk jūrai – lietus. Pastiprinoties vējam, dažviet arī putinās. Uz ceļiem apledojums. Austrumlatvijā temperatūra naktīs var pazemināties līdz mīnus 10 un zemāk grādiem. Novembra otrajā pusē laika apstākļi mainīgi. Laikā ap Katrīnām (25. novembris) Latvijas austrumos arī dienas laikā saglabāsies neliels sals, bet naktīs termometra stabiņš var noslīdēt līdz mīnus 10. Bet kā jau novembrī ierasts, tad nelieliem aukstuma viļņiem sekos atkušņi, ar lietu un slapju sniegu. Novembra beigās, mainoties mēness fāzēm, sals atkāpsies un pastiprināsies vējš. Ap Andrejiem (30. novembris) un decembra sākumā, daudzviet slapjdraņķis, migla.

Rudens zīmīgās dienas (Mārtiņi, Katrīnas, Andreji) ievirza ziemu „īstajā” gultnē un nosaka valdošos vējus. Šīs dienas ir vārti ziemas vējiem, bet tie savukārt atnes turpmāko mēnešu galvenās tendences. Ap Katrīnām sākas arī vilku laiks. Ja nedēļā pirms Andrejiem (30. novembris) vilki gaudo, būs barga ziema.

1980. gadā jau pirms Mārtiņiem uz Viļakas ezera ledus puikas spēlēja hokeju un zemledus makšķerētāji vilka pirmos lomus. Vēlāk, decembrī, līdz pat trešajiem Ziemassvētkiem (27. decembris) bija atkušņi. Savukārt 2006. gada Andrejos (30. novembris) ziedēja zalktenes, dažviet zilās vizbulītes un varēja lasīt rudens sēnes. Lūk, arī tāds var būt novembris jeb Sala mēnesis...

Ticējumi par novembri

Veļu laiks turpinās 1. novembrī un laikā līdz Mārtiņiem (10. novembris), bet dažviet Latgalē arī līdz Katrīnām (25. novembris). 1. novembris ir Garu diena un šīs dienas vakarā un naktī uz Dvēseļu dienu (2. novembris) aizsaules ceļa gājēji nākot uz savām bijušajām mājām un ieskatoties tajās pa logiem, lai redzētu, kā dzīvie sargā sentēvu tikumus.

Ticējumi. Kādi vēji iepūš 1. novembrī, tādi pārsvarā pūtīs nedēļā ap Katrīnām (25. novembris). Ja 1. novembrī sals un sniegs, pavasaris būs vēls un auksts.

2. novembrī ir Dvēseļu diena. Šajā gadā mirušo dvēseles klīst apkārt līdz par Dvēseļu dienai, kad tās paliekamu vietu atrod kapsētā.

Ticējumi. Sals Dvēseļu dienā sola sniegainu un aukstu ziemu.

Laika vērojumiem nozīmīga diena ir 8. novembris. Ja 8. novembrī salst un snieg – pavasaris vēls un auksts. Ja atkusnis, tad ziema ar atkušņiem. Ja sniegs – arī Lieldienās (1. aprīlis) būs sniegs.

Mārtiņi (10. novembris) ir Sala mēneša galvenie svētki. Ja Jurģis (23. aprīlis) iezīmēja zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji – visa tā nobeigumu.

Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Šīs nedēļas Piektvakars dažviet nozīmēja Veļu laika beigas. Ar Mārtiņa vakaru sākas Budēļu (Čigānos iešanas) laiks, kas turpinās līdz Metenim (11. februāris). Mājinieki neaicinātos viesus čigānus cenšas godam uzņemt un pamielot, jo budēļu laiks ir tā paša Veļu laika turpinājums.

Ticējumi. Ja Mārtiņos salst – Katrīnas (25. novembris) un Andreji (30. novembris) būs slapji, tajos līs. Ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi – visa ziema būs ar atkušņiem. Ja Mārtiņi ir skaidri – ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis – būs skaidrs siena laiks.

Pēc Mārtiņiem trešajā nedēļā – 25. novembrī – ir Katrīnas. Arī Katrīnās iet čigānos. Atšķirība tikai tā, ja Mārtiņos galvenie čigānos gājēji bija vīrieši, tad Katrīnās – sievietes.

Ticējumi. Ja Katrīnas miglainas – būs silta, mīksta ziema. Ja Katrīnās līst – Andrejos salst. Ja laikā ap Katrīnām sals – pavasara Mārā (25. marts) - silts.

22. novembrī Cecīlija. Ja šajā dienā migla - būs atkušņi. Ja kokos sarma - būs sals. Ja 22. novembrī apmācies un sniegains - maijs būs lietains.

Andrejus svin 30. novembrī. Līdz tiem bija jānokauj visi tie mājdzīvnieki, kurus nebija domāts izmitināt līdz pavasarim. Andreja naktī svarīga vieta ir zīlniecībai. Puiši pūlējās uzzīlēt, kādas viņiem būs līgavas, meitas – kādi būs brūtgāni.

Ticējumi. Kādi Andreji, tāda visa ziema. Ja Andrejos salst – ziemā sagaidāms stiprs sals. Ja līst – ziema būs maiga un atkušņaina.

Avots: Viļa Bukš blogs

 

Publicēts Vides ziņas

24. oktobrī pirmo reizi Latvijas vēsturē notika Latvijas romu pētnieku seminārs. Tā autore un vadītaja – Dr. Ieva Tihovska, romu etnomūzikas pētniece (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Zināšanas un atziņas par Latvijas romiem ir atslēgas vārdi, lai konsultētu par nodarbinātības un emocionāliem, sociāliem, izziņas jautājumiem. Pētnieku pieredze ļauj skatīt romus kulturāli dziļāk, saglabājot un “dzīvā procesā” iniciējot pieņemamas formas. 1933. gadā minēts sākums “romu etniskai studijai”, savukārt 90. Gados jau saskatāmi “romu intelektuāļu piedāvājumi”. Romu pētījuma seminārs uzskatāms par “čiganoloģijas apakšdisciplīnas daudzpusīgu atmodas laikmetu”, kas informatīvi plaši un saistoši sākotnēji iezīmē vīziju par zinātniskas intereses sākumu par šo objektu.

Seminārs tika organizēts ar Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un Mākslas institūtu atbalstu. Tas bija pirmais pētnieciskais seminārs, kurā piedalījās 15 pētnieki no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Lielbritānijas. Izpētes tēmas – romu vēsture, foklora, etnomūzika, socioloģija, antropoloģija, pedagoģija, kā arī romu psiholoģijas aspekti.

Prezentētie pētnieciskie projekti:

*Matthew Kott. “Sources for the history of antiziganism in Latvia”
*Kaspars Zellis. “Atmiņas un refleksijas par holokaustu Latvijā romu dzīvesstāstos”
*Eva-Liisa Roht-Yılmaz. “Mission encounter between Roma from Finland and Roma from Estonia and Latvia”
*Ieva Garda-Rozenberga. ”Dzīvesstāstu pētījuma aprises: ieceres un sasniegtais”
*Edmunds Šūpulis. “Etniskuma konstruēšana dzīvesstāsta intervijā”
*Māra Zirnīte. “Īss ieskats intervēšanas notikumā”
*Ieva Tihovska. “Mūzika un ārpusmuzikālais. Latvijas romu mūzikas lauka pētījums”
*Valdemar Kalinin. “Correlation between neologisms and old Romani words in the Latvian (Chuhnytko) language”
*Anette Ross. “Estonian Lotfitka Romani”
*Māra Vīksna. “Jāņa un Jura Leimaņu ieguldījums čigānu kultūras pētniecībā”
*Inge Annom. “Roma and their fairy tales in Ludzas area in the 1930ies”
*Oksana Kurcalte. “Izglītības trūkums kā pamats romu tautības iedzīvotāju sociālajai atstumtībai”
*Andris Tertats. “Romi un psiholoģija”
*Sanita Liljē. “Priekšstati par mīlestības jūtu izpausmi partnerattiecībās romu kultūrā”

Jau savulaik savu ieguldījumu Romanoloģijā (čiganoloģijā) devuši tās pamatlicēji un aizsācēji: Jānis Leimanis, Jānis Neilands, Leksa Mānušs (īstais vārds – Aleksandrs Belugins), Kārlis Rudevičs. Visbeidzot, šis romu pētnieku seminārs iezīmēja pilnīgi jaunu formu un atmodu, atspoguļojot procesu no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ar to romi ir ieguvuši mūsdienīgu Latvijas un Eiropas līdzpilsonisku līdzdarbību. Svarīgi atzīmēt, ka katra nākamā pētnieka uzstāšanās gan iezīmēja plašākus un dziļākus Latvijas roma pētniecības aspektus un nozīmi, gan papildināja, gan arī ļoti bieži atbalsoja līdzīgas idejas un problēmjautājumus no atšķirīgiem zinātniskiem skatpunktiem.

Matthew Kott (Metju Kots) skaidri iezīmēja politikas un ikdienas “anti-čigānisma” pazīmes, to īpatnības, aizspriedumu izcelsmes avotus, kas veido līdzīgi domājošus cilvēkus un konstruē viņu uzskatus par čigāniem.

Māras Vīksnas pētījums ļāva saprast grūtības viena parasta cilvēka dzīvē no bērnības līdz Latvijā slavenas personības statusam.

Gribētos izteikt gandarījumu un prieku par to, ka dažādu autoru “romu psiholoģijas” piedāvājumu saturā ļoti tuvu un pat precīzi saskanēja idejas un viedokļi par aktuālām problēmām: Kaspara Zeļļa, Oksanas Kurcaltes, Ievas Tihovskas, Denisa Kretalova aktualizētās idejas un domu virzība saskanēja ar šī raksta autora izklastīto romu etnopsiholoģiskā portreta analīzi. Romus Latvijā vairs nevar uzskatīt par šaura pētījuma objektu, bet gan plašos dažādos zinātniskos formulējumos. No šauras etniskas kultūras mazākumtautības līdz plašai fenomenoloģijai, kura spējusi ietekmēt un rosināt interesi par romiem gan skolēnam, studentam, ikvienam pētniekam, veidojot un ietekmējot globalizācijas procesu – pasaules minoritāšu etnogrāfiju, mākslas, māzikas un biznesa norises, aplūkojot ekonomisko vidi un operējot ar finanšu līdzekļiem, dibinot romu fondus, izglītības un sociālā atbalsta centrus, saņemot grantus (it īpaši, pētot romu problemātikas jautājumus nacionālā līmenī).

Romu pētniecības sākšanās ir atmošanās no snaudas, kas gaida turpinājumu un arvien labākus piedāvājumus un risinājumus. Notikušais pētnieku seminārs ir atspēriens un iedvesma mūsdienīgam, jaunam sākumam.

Semināra dalībnieku dažādo pētījumu saturs savstarpēji organiski saplūda; te parādījās daudzu pētnieku pirmreizējas un unikālas iniciatīvas, apliecinot romu fenomena svarīgumu un īstenu, patiesu nozīmi Latvijas minoritāšu mozaīkā. Katra pētījuma tēzes un saturs īpaši apliecinaja kā zinātniskās pieejas dažādību, tā čigānu kultūras elastīgu spējīgumu, politisko, daudznacionālo, sabiedriski izglītojošo, socializējošo un valstiski svarīgo nozīmi.

Latvijas Čiganoloģijas Atmoda ir sākusies !

Andris Tertats,
Latvijas roma,
kvalificēts psihologs, Mag.psych.,
romu petnieks

Publicēts NVO

Līdz ar vidusskolu reorganizāciju Jēkabpils ietekmes areālā nepieciešams slēgt Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolu, secināts pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā".

Pašā Jēkabpilī pētnieki iesaka attīstīt valsts ģimnāziju un vienu vidusskolu esošo divu vietā. Pat vidusskolēnu skaitam potenciāli pieaugot uz reorganizējamo apkaimes vidusskolu rēķina, šis skaits ir nepietiekams visu esošo skolu uzturēšanai. Valsts ģimnāzijā patlaban ir augsts obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss, sasniedzot 60,2%, un šī mācību iestāde būtu jāatbalsta. Abām parējām vidusskolām ir līdzīgs OCE indekss, kas vērtējams kā vidējs. Tomēr pašreizējās vidusskolēnu skaita tendences un novietojums - 3.vidusskola ir vienīgā Krustpilī, Daugavas labajā krastā, bet valsts ģimnāzija un 2.vidusskola ir kreisajā krastā - mudina saglabāt 3.vidusskolu, 2.vidusskolu reorganizējot par pamatskolu.

Straujās depopulācijas, ļoti zemā skolēnu skaita dēļ Krustpils novada Marinzejā esošo Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolu pētnieki iesaka slēgt. Patlaban vidusskolas OCE indekss ir viens no zemākajiem valstī starp vispārizglītojošajām skolām, arī pamatskolas eksāmenu indekss ir relatīvi zems. Skolas saglabāšanai nav ekonomiska pamata. Autori paredz, ka lielākā daļa vidusskolēnu mācības turpinās Varakļānos 30 kilometru attālumā, bet skolēni no Mežāres pagasta to varētu darīt viņiem tuvākajā Jēkabpilī, kur ir plašāks izglītības un citu pakalpojumu piedāvājums. Sākumskolas vecuma bērni varētu izglītoties Rudzātos, Kūkās vai Varakļānos.

Zasas vidusskolu pētījumā ieteikts pārveidot par pamatskolu. Vecāko klašu skolēni mācības varētu turpināt Jēkabpilī.

Arī Aknīstes vidusskolu ieteikts reorganizēt par pamatskolu. Lai arī OCE indekss Aknīstes vidusskolā ir apmierinošs, tas ir zemāks nekā tuvākajās vidusskolās Neretā vai Viesītē. Autori paredz, ka vidusskolēni mācības turpinās Neretā, ar kuru ir tiešs asfaltēta ceļa savienojums, vai Jēkabpilī, kas ir tālāk, tomēr tai ir lielāka vilkme un izglītības un pakalpojumu dažādība.

Līdzīgas pārmaiņas pētnieki iesaka ieviest arī Viesītes vidusskolā, pārveidojot to par pamatskolu, uzsverot, ka apmierinošais OCE indekss - 52,4% - nevar tikt uzskatīts par argumentu, lai vidusskolas pastāvēšana būtu ekonomiski pamatota. Autori paredz, ka vidusskolēni mācības turpinās Neretā vai Jēkabpilī.

Savukārt par sākumskolu ieteikts reorganizēt Salas vidusskolu, jo relatīvi augstais OCE indekss nevar tikt uzskatīts par argumentu, lai tik mazas vidusskolas uzturēšana Jēkabpils pievārtē būtu ekonomiski pamatota.

Depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Pļaviņu novada ģimnāziju pētījumā ieteikts reorganizēt par pamatskolu. Attīstības plānā pieņemts, ka lielākā daļa vidusskolēnu mācības turpinās Koknesē, bet daļa to varētu darīt Jēkabpilī. Galvenie argumenti par labu Pļaviņu ģimnāzijas, nevis Kokneses vidusskolas reorganizācijai, ir mazāks esošo skolēnu skaits, apdzīvotās vietas mazāka ekonomiskā vilkme, skolas nespēja piesaistīt citu reorganizējamo skolu skolēnus. Piemēram, sarunā ar reorganizējamās Ērgļu vidusskolas vadību iezīmējās viedoklis, ka šīs skolas skolēni un viņu vecāki priekšroku dos Madonai, nevis tuvāk esošajām Pļaviņām, norādīja pētnieki. Arī sporta infrastruktūra Koknesē ir labāk attīstīta nekā Pļaviņās.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) kā pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis izsludinājis konkursu uz SIA "Jēkabpils ūdens" valdes locekļa amatu,  informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sarunā ar Radio1.lv Raivis Ragainis sacīja, ka kokurss izludināts, jo pašreizējam uzņēmuma vadītājam Elmāram Užulim līguma termiņš ar pašvaldību beidzas decembrī. Tā kā Jēkabpils domes jaunās vadības nostāja ir līguma termiņam noslēdzoties, rīkot konkursu uz amata vietu, izsludināts konkurss laicīgi, lai līdz noteiktajam termiņam būtu zināms jaunais uzņēmuma vadītājs. Konkursā, līdzvērtīgi ar citiem pretendentiem aicināts piedalīties arī pašreizējais uzņēmuma vadītājs. Jau ziņots, ka līdzīgi konkursi uz amata vietām tika izsludināta SIA “Vidusdaugavas SPAAO”, SIA “JK Namu pārvalde” un SIA “Jēkabpils siltumtīkli”. Konkursā uz namu pārvaldes priekšnieka amatu uzvarēja Ainars Vasilis, savukārt konkursu uz vadītāja vietām SIA “Vidusdaugavas SPAAO” un SIA “Jēkabpils siltumtīkli” rezultāti būs zināmi šīs nedēļas laikā.

Konkursā uz SIA "Jēkabpils ūdens" valdes locekļa amatu, pretendentiem ir jāatbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasībām, jābūt ar atbilstošām valsts valodas zināšanām, akadēmiskajai augstākajai izglītībai vai otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai sociālajās zinātnēs vai inženierzinātnēs, vismaz viena gada pieredzei vadošā amatā, vēlams valsts, pašvaldību vai privātas kapitālsabiedrības vadībā vai iestādes stratēģiskajā un/vai operatīvajā vadībā, kā arī nevainojamai reputācijai.

Pieteikuma vēstule, nepieciešamie apliecinājumi, dzīves gaitas un darba pieredzes apraksts, izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un redzējums par ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstību Jēkabpilī ne vairāk kā 1000 vārdu apjomā, kā arī citi dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību izvirzītajām prasībām, iesniedzami līdz 13.novembrim Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā.

Konkurss izsludināts atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam nolikumam par kārtību, kādā izvirzāmi kandidāti valdes locekļu amatiem pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Publicēts Ekonomika

Jēkabpils biedrības “Par ķepām” pārstāve Irēna Ērgle stāsta, ka šobrīd bez mājām ir četri mazi kaķēni un gadu veca sterilizēta kaķenīte.

Viņa piebilst, ka kaķēni ir melnu un pelēki svītrotu spalvu, savukārt kaķenīte ir pelēki svīrotu spalvu, kurai jau ilgstoši neizdodas atrast mājas un gādīgu saimnieci. Patlaban viņi mitinās katlumājā Tvaika ielā. Kaķēni nav mežonīgi, bet nav arī pārāk draudzīgi, taču rokās dodas un pie laba saimnieka ātri vien kļūtu draudzīgi un uzticīgi.

Irēna Ērgle aicina tos, kam ir tāda iespēja, dot mājas kaķēniem. Par dzīvnieciņiem var interesēties zvanot Irēnai – 25924189 vai laimai – 27132560.

Jau ziņots, ka biedrība “Par ķepām” dibināta 2013.gada oktobrī, atrodas Jēkabpilī, Nameja ielā 41. Biedrības darbības mērķi ir: nežēlības gadījumu pret dzīvniekiem novēršana; bezsaimnieka dzīvnieku populācijas un pilsētvides sanitārā stāvokļa kontrole; veicināt dzīvnieku labturības normu ievērošanu; sabiedrības izglītošana dzīvnieku labturības jautājumiem, tolerantas attieksmes veidošana pret bezsaimnieku dzīvniekiem., u.c. aktuālu problēmu popularizēšanā; sanitāro normu izpildes kontrole dzīvnieku barošanas un uzturēšanās vietās.

Dzīvnieku aizsardzības biedrība rūpējas par pamestiem un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem kaķiem un kaķubērniem Jēkabpils pilsētā, tos barojot,ārstējot, meklējot tiem pagaidu mājās, kā arī īstus, mīlošus saimniekus. Biedrību vada Laima Bebre, kontakti: 27132560 e-pasts This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Foto: No biedrības arhīva

Publicēts Sabiedrības ziņas

Mēneša beigās, 29.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29.oktobrī, plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018.gada 25.martā.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.

Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Publicēts Sabiedrības ziņas
Page 1 of 81