Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Radio1 novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00 Jēkabpils

Piena pārstrādes uzņēmuma AS "Preiļu siers" padome iecelta jaunā sastāvā, liecina informācija "Firmas.lv". Darbu "Preiļu siera" padomē atstājusi padomes priekšsēdētāja vietniece Ināra Čingule, kura šajā amatā strādāja no 2004.gada maija, bet viņas vietā kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā iecelta Anita Ciša, kura iepriekš bija "Preiļu siera" padomes locekle. Savukārt no jauna "Preiļu siera" padomē iecelts Vitālijs Livmanis, kurš iepriekš strādāja kompānijas valdē. Darbu "Preiļu siers" padomē turpina padomes priekšsēdētāja Lolita Valdone, kā arī padomes locekļi Vitālijs Kudiņš, Vitālijs Pastars, Edgars Šņepsts un un Ernests Milevskis. "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts skaidro, ka izmaiņas kompānijas padomē veiktas, jo līdzšinējā padomes priekšsēdētāja vietniece pārtrauca nodarboties ar piena ražošanu, bet atbilstoši "Preiļu siers" statūtiem padomē jābūt trim piena ražotājiem.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Preiļu siers" pērn audzējis apgrozījumu līdz 59,9 miljoniem eiro, kas ir 2,2 miljonu eiro pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Uzņēmumam pagājušais gads bijis veiksmīgs. Gadu iepriekš bija 57,75 miljonu eiro apgrozījums, bet pagājušajā gadā sasniedzām 59,9 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmumam izdevās kāpināt apgrozījumu, jo "Preiļu siers" pērn palielināja siera ražošanas apmēru. Tāpat piena produktu cenas, tajā skaitā sieram, pērn bija kopumā ievērojami augstākas salīdzinājumā ar pērno gadu. "Preiļu siers" šogad plāno īstenot investīciju projektus, taču plašākus komentārus par tiem nesniedza, iekams, projekti nav realizēti. Jau vēstīts, ka "Preiļu siers" 2016.gadā strādāja ar 57,752 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 5,1% un bija 1,177 miljoni eiro.

Turpinām ziņas

Šonedēļ norisināsies Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rīkotās "Inženieru dienas 2018". To gaitā būs iespēja piedalīties daudzveidīgās, interesantās, izzinošās un aizraujošās aktivitātēs. Šodien pēcpusdienā Rēzeknes upē blakus laukumam pie Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra "Zeimuļs" sāksies Rēzeknes tehnoloģiskās akadēmijas Inženieru dienu Kuģīšu sacensības. Savukārt trešdien, 25.aprīlī, Inženieru fakultātē sāksies 21.mā studentu starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Cilvēks. Vide. Tehnoloģijas". Tās noslēgumā paredzēta kuģīšu sacensību uzvarētāju apbalvošana. Ceturtdien, 26.aprīlī, notiks intelektuālā spēle "Starpaugstskolu Erudīts", bet piektdien, 27.aprīlī, - Inženieru fakultātes absolventu salidojums. Noslēgsies "Inženieru dienu 2018" pasākumi 28.aprīlī ar "Lielās talkas" pasākumiem.

Baldonē par 7 tūkstoši 84 eiro iecerēts izbūvēt jaunu bērnu rotaļu laukumu, liecina noslēgtā Baldones novada pašvaldības cenu aptauja. Paredzēts, ka laukumā Sporta ielā 2 atradīsies rotaļu platforma ar slīdkalniņu, virvju tiltu, vingrošanas sienu, mājiņu un citiem elementiem. Tāpat plānots uzstādīt atsperšūpoles. Rotaļu elementi būs paredzēti bērniem vecumā no diviem līdz 14 gadiem. Rotaļu laukumu paredzēts labiekārtot ar velosipēdus statīviem un atkritumu urnu. Darbus objektā vasarā veiks SIA "MK Dizains" no Jēkabpils.

Un vēl

4. maijs Pļaviņu novadā tiks atzīmēts ar tradicionālo Neatkarības dienas velobraucienu un Baltā galdauta svētkiem. Velobrauciens jau vairākus gadus pulcē visa vecuma riteņbraucējus – novada iedzīvotājus, pašvaldības iestādes, organizācijas, uzņēmumus un viesus. Starts tam tiks dots plkst. 11.00. Pēc velobrauciena visi pulcēsies uz Baltā galdauta svētkiem, cienājoties ar tēju, rupjmaizi un ievārījumu. Šogad 4. maija pasākumi noritēs Latvijas simtgades zīmē. Reģistrēšanās velobraucienam notiks no 25. aprīļa līdz 3. maija plkst. 20.00 mājaslapā - www.jaujas.lv. Numurus reģistrētie dalībnieki varēs saņemt Pļaviņu novada kultūras centrā 4. maijā plkst. 9.30 – 10.30. Pieteikties sacensībām var bērnu grupā (0,5 – 2km), sporta klasē (8km) vai tautas klasē (8km). Velobraucienā var piedalīties ar visa veida velosipēdiem atbilstošā tehniskā stāvoklī. Sacensību laikā jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

Pirmdiena, 23 Aprīlis 2018 01:21

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 23.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijā šonedēļ norisināsies bibliotēku nedēļa; Jekabpilī veselības nedēļā notiks virkne pasākumu; un Līvānu novadā no šodienas sāks kursēt autobuss uz Draudzes kapiem.

No šodienas, 23.aprīļa līdz svētdienai, 29.aprīlim Latvijā norisināsies bibliotēku nedēļa. Tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Bibliotēku nedēļas moto ir "Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība". Latvijas Bibliotēku nedēļā ceturtdien, 26. aprīlī plkst.16.00 Jēkabpils Tautas namā norisināsies pasākums “Dzīvi izgaršojot” – saruna ar rakstniecēm Moniku Zīli un Annu Skaidrīti Gailīti par aktuāliem literatūras un sabiedrības dzīves jautājumiem. Abu autoru darbi ir iecienīti un pieprasīti lasītāju lokā. Literātes dzimušas vienā dienā, vienā mēnesī, bet viņas spēj pagatavot literatūras virumu pēc tik dažādām receptēm! Rakstnieces labprāt atbildēs uz pasākuma apmeklētāju jautājumiem, kurus aicina iepriekš iesniegt Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā vai uzdot tikšanās laikā.

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā šodien notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit (Latvija 1918-2018. Gadsimts valstiskuma) atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni. Pasākumu ar uzrunām atklās Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa un bijušais Eiropas Parlamenta prezidents Dr. Hanss-Gerts Poterings (Hans-Gert Pöttering). Ar grāmatu iepazīstinās tās izdevēji un līdzautori Prof.dr. Ervīns Oberlenders (Erwin Oberländer) un Asoc.prof. Ivars Ījabs. Jāatzīmē, ka grāmata tapa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Grāmatu sarakstījuši vadošie Latvijas, Vācijas un Dānijas pētnieki un tā vērtējama kā starptautiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas vēstures izpētē un apskatē.

Turpinām ziņas

Šonedēļ Jēkabpilī norisināsies veselības nedēļa. Šodien kopā ar Jēkabpils Tūrisma informācijas centru atklās Veselības nedēļu ar aktīvu pastaigu Jēkabpils Meža parkā, iepazīstot meža takas un atceroties parka tapšanas pirmsākumus. Pulcēšanās Jēkabpils Meža parkā pie uzraksta "Veselības taka" no plkst. 17:00 līdz 17:30.

Veselības nedēļas pasākumu ciklā jauniešu klubs "13. pirmdiena" šodien, 23. aprīlī plkst. 17.00 Jēkabpils Tautas nama kamerzālē aicina jauniešus uz ikmēneša sarunu cikla "Kāpiens" tikšanos ar Jēkabpils volejbola komandas "Lūši" libero spēlētāju Dāvi Melni.

Veselības nedēļā Jēkabpilī notiks atvērto durvju dienas, kuru laikā iedzīvotājiem bezmaksas konsultācijas sniegs fizioterapeiti, peldēšanas trenere, fitnese treneri un citu jomu speciālisti. Plašāk par iespējām piedalīties atvērto durvju dienu pasākumoes pie dažādu jomu speciālistiem lasiet informācijā par veselības nedēļu, kas publicēta portālā radio1.lv.

Un vēl

No šodienas, 23. aprīļa uz Līvānu Draudzes kapiem atsāks kursēt Līvānu novada domes mikroautobuss, ko cilvēki izmanto, lai apmeklētu un sakoptu savu piederīgo atdusas vietas. Tāpat kā citus gadus, autobuss kursēs plkst. 10.00 no pieturas "Gaisa tilts" ar apstāšanos katrā pieturvietā. Autobusa kursēšanas datumi: 23. aprīlis, 14. maijs, 28. maijs, 11. jūnijs, 25. jūnijs, 9. jūlijs., 21. jūlijs (laiks tiks precizēts, to pieskaņojot kapusvētku norises laikam), 30. jūlijs, 13. augusts, 27. augusts, 10. septembris, 24. septembris, 8. oktobris, 29. oktobris.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina Saeimas vēlēšanās katrā republikas līmeņa pilsētā izveidot vienu vēlēšanu iecirkni, kurā iespējams nobalsot par citu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu; Jēkabpilī notiks starptautiskajai ģiemenes dienai veltīta konference; un Latgalē atklās velomaršrutu "Daugavas loki"

Latvijas Reģionu apvienība rosina Saeimas vēlēšanās katrā republikas līmeņa pilsētā izveidot vienu vēlēšanu iecirkni, kurā iespējams nobalsot par citu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu. Šāds regulējums attiektos arī uz Jēkabpili. Reģionu apvienībā skaidro, ka laikā, kad vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās samazinās, ir svarīgi nodrošināt pilsoņiem iespēju balsot par viņu izvēlēto kandidātu sarakstu. Grozījums likumā ir nepieciešams, lai veicinātu vēlētāju aktivitāti un atbalstītu cilvēku centienus iesaistīties vēlēšanu procesā, pauž politiskā spēka pārstāvji. Iecerēts, ka Centrālā vēlēšanu komisija izveidotu konkrētos iecirkņus, kuros būtu atsevišķas balsošanas kastes katram vēlēšanu apgabalam. Nodotās balsis pēc tam tiktu pieskaitītas attiecīgajam vēlēšanu apgabalam. Saeimai būs jālemj, vai šo likuma grozījumu projektu nodot izskatīšanai parlamenta komisijās.

Piektdien, 27.aprīlī no plkst.10 līdz 18 un 28.aprīlī no plkst.10 līdz 17 Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) Jelgavā norisināsies pasākums "Uzņēmēju dienas Zemgalē 2018". "Uzņēmēju dienas Zemgalē" šogad svinēs piekto gadskārtu. Pasākuma laikā notiks izstāde, biznesa forums, kontaktbirža, amatnieku un mājražotāju gadatirgus un citas aktivitātes. Izstādē apmeklētāji varēs iepazīties ar vairāk nekā 180 uzņēmumiem no Zemgales, visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Kā ierasts, ar sava novada interesantākajiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem piedalīsies Zemgales novadu pašvaldības. Novadu kopstendos būs atrodama informācija par iespējām, ko sniedz novadi to iedzīvotājiem un viesiem, rodamas idejas par tepat Latvijā esošām tūrisma un apskates vietām, iespēja apskatīt un nobaudīt novadiem raksturīgo mājražotāju produkciju, kā arī uzzināt par novados strādājošiem lieliem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Uzņēmēju dienās notiks arī biznesa forums. Neformālā izstādes gaisotnē būs iespēja noklausīties diskusiju ar Ministru prezidenta Māra Kučinska līdzdalību par Zemgales uzņēmēja DNS - realitāti un nākotnes perspektīvu. Foruma turpinājumā uzņēmējiem būs iespēja piedalīties tīklošanās spēlē "Spidernet", kas attīsta prasmi īsi un kodolīgi iepazīstināt ar sevi, savu produktu un uzņēmumu.

Turpinām ziņas

Latvijā tolerance pret vardarbību ģimenē ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, teikts Labklājības ministrijas (LM) informatīvajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem 2016.gadā. Latvijā vērojama augsta tolerance pret vardarbību ģimenē, turklāt, līdzīgi Rumānijai un Bulgārijai, katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā jārisina ģimenes lokā. Turklāt tolerances pret vardarbību augstie rādītāji paliek nemainīgi sešu gadu periodā. Tāpat Latvijā ir izteikta cietušā vainošana, piemēram, vairāk nekā puse uzskata, ka sievietes pašas izprovocē vardarbību. Tāpat visai izplatīti ir mīti par vardarbību - katrs trešais uzskata, ka sievietes bieži izdomā vai pārspīlē apgalvojumus par izvarošanu. Vienlaikus Labklājības ministrija uzskata, ka cietušajām sievietēm saņemt nepieciešamo palīdzību traucē ne tikai sabiedrības attieksme, bet arī informācijas trūkums par atbalsta pakalpojumiem, jo tikai puse no iedzīvotājiem zina par atbalsta dienestiem sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē.

12. maijā Jēkabpils Tautas namā notiks Starptautiskajai ģimenes dienai veltīta konference „Kam pieder laiks?”. Aktualizējot laika trūkuma izraisītā stresa, fragmentāru attiecību un pašvērtējuma problēmu un meklējot risinājumus, konferencē dzirdēsim trīs dažādu jomu pārstāvjus. Konferenci organizē biedrība kristīgai paaudžu kopienai „Tilts”. Konferencē būs iespēja noklausīties divas lekcijas - „Kam pieder laiks?” un „Laiks bērniem”. Tiks piedāvāta arī darbnīca “Patiesība par žurku karaļiem”. Darbnīcā runās par to, ar ko žurkas pārspēj cilvēkus, kā atšķirt tukšu fantāziju no reāliem sapņiem, ko darīt ar savām un citu sūdzībām.

Un vēl

Latgalē tiks atklāts un izmēģināts velomaršruts "Daugavas loki". Šo, vienu no gleznainākajiem maršrutiem Latvijā kopā ar Daugavpils un Krāslavas novada pašvaldībām "Taka" plānojusi un izstrādājusi trīs gadus. Dažādos projektos velomaršruts ir ticis marķēts, uzstādīti jauni stendi un ierīkotas vairākas atpūtas vietas. Piedalīties velomaršruta atklāšanā, pievienoties izbraucienam un izbaudīt Daugavas loku skaistumu ir aicināts ikviens interesents. "Tās nebūs sacensības, bet 30-35 kilometru garš ģimenēm draudzīgs izbrauciens ar lēnu tempu, apstājoties pie visiem ievērojamākajiem tūrisma objektiem. 2.jūnijā tiks izbraukts posms "Daugavpils – Slutišķi". Aizbraucot līdz Slutišķiem, visiem tiks pasniegtas piemiņas zīmes un sarūpētais cienasts, tāpat tiks nodrošināts transports, nokļūšanai atpakaļ pilsētā. Līdzīgā veidā 29.jūlijā tiks organizēts brauciens "Slutišķi – Krāslava".

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Pagājušajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, Tā kā valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi, autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem,; un Sinoptiķi šonedēļ prognozē vēsu laiku.

Pagājušajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki bija izcēlušies: – 15 hektāri – Ozolciema ielā Rīgā; – 10 hektāri – Kārklu ielā Liepājā un Madonas novada Aronas pagastā; – 8 hektāri – Kaķēčos Ventspilī; – 7 hektāri – Ludzas novada Briģu pagastā;– 6 hektāri – Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Svētdien, 22.aprīlī, pulksten 13.30 izsaukums saņemts uz Grobiņas novada Grobiņas pagastu, kur dega pērnā zāle 500 kvadrātmetru platībā, mēģinot nodzēst ugunsgrēku saviem spēkiem, ugunsgrēkā cieta cilvēks, kurš nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.
Jēkabpilī ugunsdzēsēji brīvdienās dzēsa Andreja Pormaļa ielā degošus sadzīves atkritumu un Dzelzceļa ielā - vienstāvu saimniecības ēku un elektrolīnijas balstu 102m2 platībā,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai un aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt ugunsdzēsības dienestam.

Jelgavas pensionāru biedrība vērsusies ar iesniegumu pie Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa, lūdzot atcelt braucienu skaita ierobežojumus pensionāriem pilsētas sabiedriskajā transportā. Šī brīža normatīvais regulējums paredz, ka Jelgavā deklarētie pensionāri pilsētas sabiedriskajā transportā mēnesī var braukt 20 reizes ar 50% atlaidi jeb 42,5 centiem par braucienu. Pārsniedzot noteikto braucienu skaitu, pensionāram biļete jāpērk pa pilnu cenu - 0,85 eiro. a limits bieži vien ir nepietiekams," teikts JPB iesniegumā. Jelgavas pensionāru biedrības tiesību aizstāvības grupa nolēma izpētīt citu lielo pilsētu pašvaldību praksi šajā jautājumā un noskaidrot, vai Jelgavas pensionāru prasības nav pārmērīgas. Izrādījās, ka Jelgavas pensionāri saņem vispieticīgāko lielo pilsētu pašvaldības atlaižu atbalstu braucieniem pilsētas satiksmē, jo Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā (vecuma pensionāriem virs 80 gadiem) ir 100% braukšanas maksas atlaides. Ventspilī nestrādājošiem vecuma pensionāriem virs 80 gadiem ar ienākumiem līdz 266,76 eiro mēnesī ir 90% atlaides, pārējiem nestrādājošiem pensionāriem ar ienākumiem līdz 266,76 eiro mēnesī ir 50% atlaides visiem braucieniem, be Jēkabpilī- 50% atlaide pensionāriem visiem braucieniem - 0,24 eiro brauciens.

Turpinām ziņas

Tā kā valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi, autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā.

Atsākti būvdarbi 20 kilometru posmā uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) posmā no pagrieziena uz Madonu (P84) pie Varakļāniem līdz Viļāniem. Šonedēļ attiecīgajā posmā sāks darbosies četri pagaidu luksofori un būs ieviests ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā. Visu remontposmu varēs izbraukt 45 minūtēs. Vairāk nekā pusē posma pērn izbūvēts ceļa segas pamata salu izturīgais un šķembu slānis un ieklāta asfalta pamata kārta. Pārējā daļā to paveiks šogad, noslēdzot ar trim asfalta kārtām. Viļānos izbūvēs rotācijas apli, pārbūvēs tiltu pār Maltas upi un atjaunos tiltus pār Kaževu un Malmuti.

Atsākti arī autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona (P62) pārbūves darbi posmos no Bašķiem līdz Preiļiem un no Steķiem līdz Atašienei. Šo divu būvdarbu posmu šķērsošanai jārēķinās ar papildu pusotru stundu, jo satiksme tiek regulēta ar luksoforiem 12 posmos, no kuriem pieci ir Atašienes pusē un septiņi no Bašķiem līdz Preiļiem. Tiem, kas dodas no Rīgas uz Aglonu un uz Rīgu no Aglonas ieteikts izmantot Daugavpils šoseju (A6), autoceļu Višķi-Nīcgale (P64) un Rēzeknes-Daugavpils ceļu (A13).

Pēc ziemas pārtraukuma atsākta arī autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) pārbūve no pagrieziena uz Kaipiem līdz pagriezienam uz Gulbīti. Satiksmi uz šī autoceļa divos posmos regulē ar luksoforiem.

Un vēl

Šonedēļ laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Rīt un parīt Latviju, sākot no rietumiem, šķērsos atmosfēras frontes ar nokrišņu zonām, nesot mērenu lietu visā valsts teritorijā. Atsevišķās dienās pūtīs arī brāzmains dienvidrietumu vējš. Nedēļas otrajā pusē gubu-lietus mākoņi pēcpusdienās un vakaros lielā daļā Latvijas nesīs nelielas līdz mērenas lietusgāzes. Laiks būs salīdzinoši vēss – gaisa temperatūra naktī turēsies ap +3…+6 grādiem, savukārt dienā gaiss iesils līdz +7…+12 grādiem. Brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt anticiklona perifērija, tādēļ mākoņu, un nokrišņu būs krietni mazāk. Latvijā sāks ieplūst nedaudz siltāks gaiss, un pastāv augsta varbūtība, ka gaiss dienā teritorijas lielākajā daļā iesils līdz +15…+18 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Arī šogad Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves galvenajā peldvietā plīvos Zilais karogs; Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce; un Šogad jau konstatēti jau četri vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem.

Vides izglītības fonda sertifikācijas programmas "Zilais karogs" sertifikāts piešķirts visām 20 pieteiktajām peldvietām un trīs jahtu ostām. Sertifikāts šogad jau devīto gadu pēc kārtas piešķirts arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvietai. Arī šogad, tāpat kā agrākos gados, sertifikāta saņēmēji īstenos izglītojošas un radošas aktivitātes , kurās būs iesaistīti vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. Jēkabpilī šovasar īpaša uzmanība tiks pievērsta makšķernieku un tūristu izglītošanā vides jomā. Jau ziņots, ka pagājušajā sezonā 45 valstīs plīvoja 4 tūkstoši 423 "Zilie karogi", no tiem Latvijā – 21.

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Veicot revīziju, secināts, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi Kultūras ministrija ievēro tikai daļēji. Vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas kultūrpolitikas prioritātes un finansējums daudzos gadījumos tiek piešķirts, balstoties uz vēsturiskiem datiem. Daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda pat līdz 800 procentiem, kas revidentu ieskatā liecina par formālu ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.

Turpinām ziņas

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce. Kopumā laboratorijā pārbaudītas 72 ērces. Nedēļas laikā uz laboratoriju atnestas 57 ērces. Saslimušo skaits ar ērču pārnēsātām slimībām pagājušās nedēļas laikā nav mainījies, tomēr aizvien vairāk cilvēku ierodas Infektoloģijas centrā, lai pārbaudītu piesūkušos ērci uz ērču encefalīta vīrusu vai lūgtu speciālistam kukaini noņemt. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā pēc pacientu lūguma šogad noņemtas 23 ērces. Šogad Infektoloģijas centrā nav ārstējies neviens pacients ar ērču encefalītu vai ērlihiozi, taču centrā ārstēti seši pacienti ar Laimas slimību.
Jau ziņots, ka laika periodā līdz 15.aprīlim Infektoloģijas centrā tika pārbaudītas pirmās 15 ērces, no kurām neviena nav bijusi inficēta ar ērču encefalīta vīrusu. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā šajā laika periodā pēc pacientu lūguma tika noņemtas deviņas ērces.

Latvijā 44% "Z" paaudzes pārstāvju jeb jauniešu, kas dzimuši laika periodā no 1990. līdz 2000.gadam, ir svarīgi, lai darba vietā būtu arī sporta zāle, kafejnīca un bibliotēka, liecina kompānijas "Evolution Latvia" aptauja. Svarīgi, lai darba vietā būtu sporta zāle, kafejnīca un bibliotēka, ir arī 32% "Millenials" paaudzes pārstāvjiem jeb iedzīvotājiem, kuri dzimuši laika periodā no 1980. līdz 1990.gadam. Tāpat "Z" paaudzes pārstāvjiem svarīgāk nekā citām paaudzēm ir strādāt modernā birojā - aptaujā 32% "Z" paaudzes pārstāvju norādījuši, ka viņiem ir svarīgi strādāt modernā birojā, kamēr, piemēram, starp "Millenials" paaudzes pārstāvjiem strādāt modernā birojā ir svarīgi 22%. Aptaujā secināts, ka vairums "Millenials" un "Z" paaudzes darbinieku sagaida, ka darba devējs piedāvās konkurētspējīgu atalgojumu, draudzīgu kolektīvu un karjeras izaugsmes iespējas, kā arī abām šīm grupām ir svarīgi, lai darba devējs izturētos ar cieņu pret darbiniekiem un piedāvātu elastīgu darba grafiku.

Un vēl

Gada sākumā bijuši jau četri vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem. Tie ir salīdzinoši neparasti gadījumi, jo vilki aitās dodas ap rudeni. Vilki vidēji saplosot ap 100 lopu zemnieku saimniecībās, taču tā ir tikai tā daļa gadījumu, par ko Meža dienests saņem informāciju. Latvijas Aitu audzētāju asociācija aicina visus zemniekus vienmēr ziņot par savvaļas dzīvnieku uzbrukumiem, lai iegūtu datus un varētu lēst gan zaudējumus, gan aizsardzības pasākumu izmaksas. Pirmie vilku uzbrukumi aitu ganāmpulkiem parasti parādās ap vasaras beigām un rudenī, bet šogad bijuši jau četri. Pērn kopumā Valsts meža dienestā ziņots par 14 vilku uzbrukumiem ganāmpulkiem, kur kopumā nokostas 72 un savainotas ap 30 aitas. Patlaban Meža dienests var arī lemt par papildu medību atļaujām ārpus noteiktās nomedījamo vilku kvotas konkrētā vietā, ja aitkopis ziņo un mednieki konstatē lielus zaudējumus saimniecībā. Konstatējot vilku vai citu savvaļas dzīvnieku uzbrukumu, zemniekus aicina ziņot Valsts meža dienestā vai pašvaldību mednieku nodaļās, lai tomēr iegūtu pilnvērtīgus datus par zaudējumiem.

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties; Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu;Valdības komiteja akceptē pašvaldību tiesības izveidot kopīgu pašvaldības policiju; un Sinoptiķi šondēļ prognozē vēsu un lietainu laiku.

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Jaunais likumprojekts sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā. Savukārt denacionalizēto namu īrnieku pārstāvji komitejas sēdē šodien pauda bažas par likumprojekta bīstamību un ka pēc tā pieņemšanas desmitiem tūkstošu īrnieku draudētu izlikšana uz ielas. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka uz valdības sēdi attiecībā uz likumprojektu būtu sīkāk apskatāmi vai precizējami vairāki jautājumi, tajā skaitā atbalsta programma maznodrošinātajiem īrniekiem. Tāpat nepieciešams atkārtoti izvērtēt, vai izmaiņas varēs ieviest noteiktajā pārejas periodā - divos gados. Reizē Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem jānoskaidro, ko par likumprojektiem domā Rīgas dome, jo bez tās iesaistes piedāvāto izmaiņu process varētu neritēt tik labi, cik iespējams, izrietēja no valdības vadītāja sacītā.

Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja grozījumus likumā "Par policiju", kas paredz pašvaldību tiesības izveidot kopīgu pašvaldības policiju. Lai īstenotu likumā "Par pašvaldībām" noteikto iespēju pašvaldībās izveidot kopīgu iestādi un lai veicinātu pašvaldības policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot to resursus un paaugstināt to kapacitāti, ir nepieciešami grozījumi likumā "Par policiju", paredzot, ka pašvaldības var izveidot kopīgu pašvaldības policiju, skaidro Iekšlietu ministrija. Vienlaikus likumprojektā arī noteikts, - ja pašvaldība kopīgo policiju nav izveidojusi, tad attiecīgos pienākumus pilda Valsts policija. Savukārt saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto kopīgās pašvaldības policijas darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Pašvaldības policijas sastāvā varēs būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki.

Turpinām ziņas

Vides izglītības fonda sertifikācijas programmas "Zilais karogs" sertifikāts piešķirts visām 20 pieteiktajām peldvietām un trīs jahtu ostām. Sertifikāts šogad jau devīto gadu pēc kārtas piešķirts arī Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves peldvietai. Arī šogad, tāpat kā agrākos gados, sertifikāta saņēmēji īstenos izglītojošas un radošas aktivitātes , kurās būs iesaistīti vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. Jēkabpilī šovasar īpaša uzmanība tiks pievērsta makšķernieku un tūristu izglītošanā vides jomā. Jau ziņots, ka pagājušajā sezonā 45 valstīs plīvoja 4 tūkstoši 423 "Zilie karogi", no tiem Latvijā – 21.

12. maijā Jēkabpils Tautas namā notiks Starptautiskajai ģimenes dienai veltīta konference „Kam pieder laiks?”. Aktualizējot laika trūkuma izraisītā stresa, fragmentāru attiecību un pašvērtējuma problēmu un meklējot risinājumus, konferencē dzirdēsim trīs dažādu jomu pārstāvjus. Konferenci organizē biedrība kristīgai paaudžu kopienai „Tilts”. Konferencē būs iespēja noklausīties divas lekcijas - „Kam pieder laiks?” un „Laiks bērniem”. Tiks piedāvāta arī darbnīca “Patiesība par žurku karaļiem”. Darbnīcā runās par to, ar ko žurkas pārspēj cilvēkus, kā atšķirt tukšu fantāziju no reāliem sapņiem, ko darīt ar savām un citu sūdzībām.

Un vēl

Šonedēļ laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Rīt un parīt Latviju, sākot no rietumiem, šķērsos atmosfēras frontes ar nokrišņu zonām, nesot mērenu lietu visā valsts teritorijā. Atsevišķās dienās pūtīs arī brāzmains dienvidrietumu vējš. Nedēļas otrajā pusē gubu-lietus mākoņi pēcpusdienās un vakaros lielā daļā Latvijas nesīs nelielas līdz mērenas lietusgāzes. Laiks būs salīdzinoši vēss – gaisa temperatūra naktī turēsies ap +3…+6 grādiem, savukārt dienā gaiss iesils līdz +7…+12 grādiem. Brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt anticiklona perifērija, tādēļ mākoņu, un nokrišņu būs krietni mazāk. Latvijā sāks ieplūst nedaudz siltāks gaiss, un pastāv augsta varbūtība, ka gaiss dienā teritorijas lielākajā daļā iesils līdz +15…+18 grādiem.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Jaunjelgavas novada Sunākstes saieta namā notika diskusija par Sunākstes mācītājmuižas parka nākotni. Pasākuma iniciatori ir nesen nodibinātā “Stendera biedrība”, kuras vadībā ir ārsti Valdis Pīrāgs un Pēteris Stradiņš. Viņu ideja ir: lai uz šo vietu, kura patlaban daudziem šķiet “nekuriene”, nākotnē gribētu atbraukt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Sunākstes saieta namā notika darbnīca, kurā radošā gaisotnē ikviens interesents varēja izteikt idejas, kas saistītas ar Stendera mācītājmuižas parka teritorijas attīstību. Savukārt 12. maijā pie Sunākstes Baltās baznīcas būs talka. Tajā iecerēts atjaunot aleju, kas savieno baznīcu un bijušo mācītājmuižu. Uz talku aicināts ikviens interesents.

Pļaviņu novada dome bija izsludinājusi pieteikšanos vakantajam pašvaldības policijas priekšnieka amatam. Pēc izvērtēšanas tajā apstiprināts Ainis Liepiņš, kurš līdz šim strādājis Valsts policijā un ir Pļaviņu novada iedzīvotājs. Darbu Pļaviņu novadā viņš gan sāks tikai jūnijā. Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss informēja, ka notiek arī pašvaldības policijas inspektora kandidātu izvērtēšana, lai jūnijā abi policisti varētu sākt darbu. Šobrīd darba attiecības ar Pļaviņu novada domi jau pārtraukuši pašvaldības policijas priekšniece Zane Grīnberga un inspektors Aleksandrs Andronovs.

Kokneses tūrisma informācijas centra zālē notika Kokneses bibliotēkas 95 gadu jubilejai veltīts sirsnīgs koncerts, kurā dziedāja un spēlēja dzejnieks un komponists Guntars Račs ar draugiem Uģi Tirzīti un Andri Alviķi. Īpašais koncerta viesis bija talantīgā koknesiete Solveiga Vikšere, kura nekad iepriekš kopā ar Guntaru Raču nebija muzicējusi un mēģinājumā pirms koncerta kopā ar grupu izdziedāja četras iepriekš nekad nedziedātas dziesmas. Koncertā viņa kopā ar Guntaru Raču dziedāja lieliski, it kā būtu sadziedājušies jau sen. Guntars Račs pastāstīja, ka Solveigu atradis ar “Facebook” palīdzību. Bija domāts, ka kopā ar grupu koncertā Koknesē piedalīsies cita jauniete, tomēr mācību dēļ viņa nevarēja ierasties.

Turpinām ziņas

Viesītes muzejs «Sēlija» 4. maijā par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai rīko Simtgades pīlādžu alejas atklāšanu, kā arī aicina apskatīt divas tematiskas izstādes, informē laikraksts “Brīvā Daugava”. Pirmā no tām ir izstāde ar nosaukumu «Tā baltā gaisma, kas nedziest mūžam», kas veltīta Viesītes 90 un Latvijas 100 gadiem. Izstāde šajā dienā tiks atklāta Paula Stradiņa skolas kamīnzālē pulksten 10.00. Vēl 4. maijā apmeklētāji varēs aplūkot izstādi «Piederības zīmes tekstilijās», kas jau tagad izlikta Mazā bānīša parka Sēlijas mājā un būs skatāma līdz 5. maijam. Aktīvais pasākums, kas 4. maijā Viesītē notiks pie Paula Stradiņa skolas, būs Simtgades pīlādžu alejas atklāšana (pulksten 10.30) muzeja dārzā. Uz to muzeja «Sēlija» darbinieki īpaši ielūdz alejas stādītājus – esošos un agrākos viesītiešus! Bet patlaban vēl līdz 26. aprīlim ir iespēja iestādīt savu pīlādzi. Taču jāņem vērā, ka vietu skaits šajā alejā jau ir ierobežots.

Tuvākajā laikā Pašvaldības policija apsekos Viesītes ezeru un nepieciešamības gadījumā sauks pie atbildības nesakopto krastu un peldvietu apsaimniekotājus. Policijas inspektors Jānis Pučinskis skaidro, ka pagājušās nedēļas nogalē sadarbībā ar Valsts policiju veikts kārtējais reids Viesītes ezera teritorijā ar mērķi atklāt nelikumīgu zveju un kārtības noteikumu pārkāpumus gar ezera krastu. Diemžēl skats atklājies diezgan bēdīgs, visās vietās, īpaši ezera galā aiz "Pērlītes" peldvietas ir izmētātas pudeles, papīri un citi atkritumi.Policijas pārstāvis lūdz peldvietu īpašniekus stingri pievērsties šīm problēmām, piebilstot, ka publiskajā peldvietā kārtējo reizi ir mēģināts piebraukt pie paša ezera, par ko liecina automašīnas riepu nospiedumi. Tāpat reida laikā no ezera tika izvilkti vairāki priekšmeti, kā arī viens zvejas tīkls, par ko sākta administratīvā lietvedība. Tuvākajā laika vēreiz apsekos ezera krastus un par nekārtībām pie atbildības tiks saukti zemes īpašnieki un peldvietu īrnieki.

Un vēl

Šonedēļ profilaktiskā reida laikā Līvānu novada domes darbinieki Daugavas upes baseinā, atrada un izņēma piecus nelikumīgi ieliktus zvejas rīkus - trīs tīklus, kur divu garums bija 30 m, viena 50 m, kā arī divus televizorus. Līvānu novada pašvaldība aicina būt vērīgiem dodoties savās makšķernieku gaitās, un, pamanot maluzvejniekus vai apkārtējās vides piesārņotājus, ziņot atbildīgajiem speciālistiem. Ziņot var Līvānu novada domes Vides inženierei Gunitai Vaivodei pa tālruni 22024485.

Sestdiena, 21 Aprīlis 2018 01:17

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 21.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien svinīgi atklās Jēkabpils pašvaldības policijas jaunās telpas; NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, un Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums.

Šodien svinīgi atklās Jēkabpils pašvaldības policijas jaunās telpas;. Svinīgā pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja doties nelielā ekskursijā pa jaunajām telpām, savukārt preses konferencē pašvaldības policija atbildēs uz jautājumiem un stāstīs par savu darbu.

Jau ziņots, ka no 19.marta Jēkabpils pilsētas pašvaldības policija atrodas jaunās telpās – Jēkabpilī, Brīvības ielā 45.

Pašvaldības policijas pieņemšanas laiki: otrdienās no plkst. 09:00 līdz 12:00 un ceturtdienās no plkst. 13:00 līdz 16:00.. Kontakttālruņi: priekšnieks Indulis Surkulis, tālrunis 65283631, vecākā inspektore Inga Ostrovska un inspektors Jānis Voiko tālrunis 65283885, inspektors Deniss Borovkovs un vecākais kārtībnieks Ainārs Kapačs tālrunis 65231383,savukārt kārtībnieki jeb patruļa sazvanāma pa tālruni – 65283888.

Jēkabpilī - Kino Mītnē šodien pulksten četros pēcpusdienā Jēkabpils Tautas nama lielajā zālē – tiks demonstrēta dokumentālā filma “Zelta gads”. Pēc filmas paredzēta tikšanās ar filmas varoni, pasaules rallijkrosa čempionāta dalībnieku, Reini Nitišu. Dokumentālā filma “Zelta gads” seko pieciem latviešu motorsportistiem un viņu gaitām 2017. gadā – Paulam Jonasam pasaules motokrosa čempionātā, pasaules rallijkrosa čempionāta dalībniekiem Jānim Baumanim un Reinim Nitišam, Konstantīnam Calko, kurš startēja autosacīkstēs 24 Hours of Le Mans, un Kristapam Blušam, kurš ASV piedalījās čempionātā Formula Drift.

Turpinām ziņas

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 74,8%, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā vidēji, un Latvija bijusi viena no deviņām bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina vakar publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" dati. Lielāks nekā Latvijā nodarbinātības līmenis pērn bijis Zviedrijā (81,8%), Vācijā (79,2%), Igaunijā (78,7%), Čehijā (78,5%), Lielbritānijā (78,2%), Nīderlandē (78%), Dānijā (76,9%), Lietuvā (76%) un Austrijā (75,4%). Savukārt viszemākais nodarbinātības līmenis pērn bijis Grieķijā (57,8%), Itālijā (62,3%), Horvātijā (63,6%) un Spānijā (65,5%). Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Vācija, Zviedrija, Īrija, Horvātija un Malta ir valstis, kas jau sasniegušas vai pārsniegušas ES 2020.gada noteikto nodarbinātības līmeņa rādītāju.

NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušas papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādījis, ka šobrīd NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni reģionā, taču plāno nostiprināt iespējas nepieciešamības gadījumā nosūtīt papildspēkus. Igaunija, Latvija un Lietuva, kam joprojām rūgtā atmiņā ir pusgadsimtu ilgusī toreizējās PSRS okupācija, aicinājušas ASV dislocēt Baltijas valstu teritorijā lielāku ASV bruņoto spēku kontingentu, kā arī pastiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā. Pērn NATO izvietoja Polijā un Baltijas valstīs četrus daudznacionālos bataljonus, bet ASV uz manevriem Lietuvā nosūtīja zenītraķešu bateriju "Patriot".

Un vēl

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidro, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam. Kanāla Fox pārstāve Baltijā papildināja, ka noticis pārpratums komunikācijā ar tulkošanas uzņēmumu SIA SDI Media, kas tulko saturu arī citās valstīs, tajā skaitā Krievijā. Patlaban Fox ir sazinājies ar SDI Media un informējis, ka piešķirtās satura tulkošanas vadlīnijas piemērojamas tikai Krievijas teritorijā. Kā vēstīts, aģentūras LETA rīcībā nonākusi vēstule kanāla Fox satura tulkotājiem, no kuras secināms, ka tulkotājiem ir jāievēro Krievijas noteiktas subtitru tulkošanas vadlīnijas, kas paredz nepieciešamības gadījumā «mīkstināt saturu», kad runāts par nelaimes gadījumiem, homoseksuālām attiecībām, «pret Krieviju vērstu propagandu», narkotikām, ekstrēmistu aktivitātēm un pašnāvībām.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Izdomāts veids, kā uzlabot drošību uz Daugavpils šosejas; Jēkabpilī notiks garīgo dziesmu festivāls; un Rihards Puķītis no Jēkabpils "Lūšiem" atzīts par Baltijas volejbola līgas marta mēneša Latvijas komandas vērtīgāko spēlētāju.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā. Likumprojektu plānots skatīt Ministru kabineta komitejas sēdē 23.aprīlī. Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu. Patlaban īres tirgus ir neaktīvs, it īpaši reģionos. Daļa dzīvojamā fonda netiek izīrēta, īres mājokļu īpatsvars ir nepietiekams iedzīvotāju mobilitātei. Patlaban Latvijā tikai aptuveni 20% mājsaimniecību dzīvo īres mājokļos, lai gan Rietumeiropā īres mājokļos dzīvo aptuveni puse mājsaimniecību. Tāpat ar jauno likumprojektu tiktu veicinātas privātās investīcijas īres mājokļos, tiktu izskausti fiktīvie īres līgumi un gaidāmais nodokļu ieņēmumu pieaugums būtu no 0,7 miljoniem eiro līdz 3,5 miljoniem eiro. Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu bezmaksas reģistrācija zemesgrāmatā, kas ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.

Uzlabojot satiksmes drošību uz Daugavpils šosejas, tās 32,07 kilometrā starp Ikšķili un Ogri, kur satiksme notiek pa divām braukšanas joslām katrā virzienā, krustojumā uz Elkšņiem plānots likvidēt kreisos pagriezienus, kas tiek klasificēti kā manevri ar visaugstāko drošības risku. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā jau tagad var un arī turpmāk būs iespējams veikt daudz drošākos apstākļos Ogrē pie luksofora un Ikšķiles divlīmeņu mezglā. Latvijas valsts ceļi norāda, ka šāds manevrs prasa papildu vien vidēji piecas minūtes laika. Patlaban tiek gatavota dokumentācija iepirkumam par krustojuma kompleksās pārbūves projektēšanu. Lai panāktu satiksmes drošības uzlabošanos valsts autoceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām, kas izbūvēti ar dubultām brauktuvēm, Latvijas valsts ceļi mērķtiecīgi veic kreiso manevru likvidēšanu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes deputāti atbalstījuši finansējuma piešķiršanu 581 eiro - VI starptautiskā Garīgo dziesmu festivāla organizēšanai. Garīgo dziesmu festivāls norisināsies 19.maijā Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīcā. Koncertā piedalīsies kolektīvi no Latvijas, Polijas un Lietuvas. Pasākuma organizators Jēkabpils poļu biedrība "Rodacy", to atbalsta Latvijas Poļu savienība un Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca.

Kinoteātrī "Splendid Palace" ššonedēļ Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas "Nora" pirmizrāde. Filmā izmantotas Bumbieres laikabiedru Raimonda Paula, Viktora Lapčenoka, Zigmāra Liepiņa, Mirdzas Zīveres, Aijas Kukules, Margaritas Vilcānes, Žorža Siksnas un citu atpazīstamu personu liecības, arhīva materiāli, kā arī režisores Lindas Oltes veidoti inscenējumi, kuros iesaistījušies aktieri Dārta Daneviča un Niklāvs Kurpnieks. Filmu producējusi Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle un Artis Dobrovoļskis.

Un vēl

Rihards Puķītis no Jēkabpils "Lūšiem" un Alise Pastare no RSU/MVS atzīti par Baltijas volejbola līgas marta mēneša Latvijas komandu vērtīgākajiem spēlētājiem. "Lūšu" kapteinis Puķītis martā palīdzēja komandai izcīnīt "Credit24 Meistarlīgas" bronzas godalgas. Puķītis četrās spēlēs (divās ceturtdaļfinālā pret Tallinas "Selver Tallinn" un abās finālčetrinieka spēlēs) "Lūšiem" palīdzēja uzvarēt divreiz un šajās cīņās sakrāja 76 punktus. Tikai līgas vērtīgākais spēlētājs Hindreks Pulks ("Saaremaa", 88 punkti) un "Rakvere" uzbrukuma līderis Andris Jonpū (77 punkti) guva vairāk punktus. "Padevās serve," sekmīgo sniegumu martā meistarlīgā skaidro Puķītis. Kā zināms, aizvadītajā nedēļas nogalē "Lūši" pirmo reizi tika kronēti par Latvijas čempioniem.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: "Vienotība" varētu pārtapt par "Jauno Vienotību", bet uz premjera amatu virzīs eiroparlamentārieti Kariņu; Jēkabpilī Lielajā talkā aicina sakopt Krustpils saliņu; un Vairākums latvijas iedzīvotāju Latvijas iedzīvotāju pasaules čempionātu hokejā uzskata par vienojošu tradīciju.

pagājušajā diennaktī ugunsdzēsēji Latvijā nodzēsuši trīs plašus paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkus. Gulbenē vakar dega neapsaimniekota Vecgulbenes muižas kompleksa ēka - Baltā pils, Ogres novada Suntažu pagastā ugunsgrēks bija izcēlies kūtī. Savukārt šorīt ap plkst.5 VUGD saņēma izsaukumu uz Dārziņu līniju Rīgā, kur ugunsgrēks bija izcēlies neapdzīvotā dzīvojamā mājā. Pagājušajā diennaktī ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 123 izsaukumus: 88 - uz ugunsgrēku dzēšanu, lielākoties saistībā ar kūlas dedzināšanu, 25 - uz glābšanas darbu veikšanu, bet 10 izsaukumi bija maldinājumi. Arī vakar Latvijā plaši dedzināta pērnā zāle - reģistrēti 57 kūlas ugunsgrēki, un kopumā šogad šādu ugunsgrēku skaits sasniedzis jau 1500 gadījumus. Vakar izdega vairāk nekā 80 hektāri Latvijas zemes, bet platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki bija izcēlušies Dobeles novada Naudītes pagastā un 1.maija ielā Jēkabpilī, kur dega pa 10 hektāriem, Ludzas novada Istras pagastā, kur dega 8 hektāri, kā arī Mēness ielā Cēsīs un Iecavas novadā, kur dega pa 5 hektāriem.

Līdzšinējā partija "Vienotība" Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu – "Jaunā Vienotība", bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. "Jaunā Vienotība" būs partiju apvienība, kurā apvienosies "Vienotība", partijas "Kuldīgas novadam", "Valmierai un Vidzemei", kā arī "Tukuma pilsētai un novadam". Pagaidām neesot zināms, vai jaunajā apvienībai izdosies sadarboties ar Latgales partiju. "Jaunās Vienotības" identitāte arī turpmāk būs zaļa, bet ar jaunu logo. Partija neoficiāli arī apspriedusi iespējamos sarakstu līderus un tie varētu būt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā, labklājības ministrs Jānis Reirs Zemgalē, Inese Lībiņa-Egnere - Kurzemē, bet Latgalē - ekspremjere Laimdota Straujuma. Pagaidām lielākās neskaidrības ir par to, kurš būs Vidzemes saraksta līderis. Pirmajam numuram tiek apspriesta gan Hosama abu Meri, gan Kārļa Šadurska, gan Ainara Latkovska kandidatūra. Bet par Ministru prezidenta amata kandidātu varētu tikt izvirzīts līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš, iespējams, Saeimas vēlēšanās nekandidēs.

Turpinām ziņas

Valsts simtgades gadā vides sakopšanas aktivitātes notiks divas reizes. Pavasara Lielā talka norisināsies 28.aprīlī no plkst. 9.00 līdz 15.00, bet rudenī 15.septembrī iedzīvotāji tiks aicināti pievienoties apvienības «Let's Do It! World» rīkotai Pasaules talkai, kurā Latvija kopā ar citām pasaules valstīm vienosies lielākajā dabas sakopšanas talkā pasaules vēsturē. Tā sāksies Jaunzēlandē plkst.10 pēc vietējā laika un sekos Saulei visas dienas garumā, pārklājot visas 24 laika joslas. Talka noslēgsies Havaju salās. Plānots, ka talkā iesaistīsies brīvprātīgie no 150 pasaules valstīm.

Tāpat šogad visi Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti balsot par “zaļu” Latviju, kas šogad iezīmē jaunu pavērsienu Lielās Talkas attīstībā. Tā ietvaros ikviens, ieejot mājaslapā www.parzalulatviju.lv, var apliecināt savu gribu Latviju veidot kā “zaļu”, veselīgu un ilgtspējīgu valsti.

Šā gada Lielās Talkas sauklis ir Mainām Latviju! Maināmies paši!, atgādinot Latvijas iedzīvotājiem, ka tikai mūsu rokās ir Latvijas labklājība, tīrība un ilgtspēja. Tie, kas ievērojuši vietas Jēkabpilī, kuras nepieciešams sakopt 28 aprīlī, tiek aicināti tās atzīmēt mājaslapā http://www.talkas.lv sadaļā “Kartes – Piesārņoto vietu karte”, klāt pievienojot nelielu aprakstu. Reģistrācija tiks slēgta 25.aprīlī! Jēkabpils pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus 28.aprīlī sakopt Krustpils saliņu, kurā no agra pavasara līdz pat vasaras norietam notiek dažādi kultūras un izklaides pasākumi, kas pulcē tūkstošiem jēkabpiliešu un pilsētas viesu. Dodoties uz talku aicina līdzi ņemt cimdus, grābekli, labu garastāvokli un darba sparu!

Talkas maisus, bez maksas, atbildīgie par pieteiktajām talkas vietām varēs saņemt pašvaldības garāžās Katoļu ielā no 23.aprīļa, iepriekš piezvanot uz tālruni 26429110. Tiek atgādināts, ka savāktie sadzīves atkritumi ir jāievieto tikai izsniegtajos talkas maisos un reģistrācijas brīdī noteiktajās vietās, lai Lielās Talkas ietvaros savākto atkritumu izvešana noritētu raiti un nerastos šaubas par savākto atkritumu izcelsmi. Kā iepriekšējos gadus arī šogad privātmāju iedzīvotājiem talkas dienā būs iespēja bez maksas nodot lielgabarīta atkritumus.

Un vēl

Lielākā daļa jeb 73% Latvijas iedzīvotāju pasaules čempionātu hokejā uzskata par vienojošu tradīciju, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" un Latvijas Hokeja federācijas veiktās aptaujas dati. Katrs piektais respondents atzīst, ka viņam pasaules čempionāts hokejā ir gada nozīmīgākais notikums sportā, bet katrs desmitais atklāja, ka viņam čempionāts nozīmē gan prieku, kas saistās ar fanošanu, gan arī izaicinājumu, jo ir jādomā, kā pakārtot ikdienas gaitas Latvijas hokeja izlases spēļu grafikam. Latvijas hokeja federācijas pārstāvji atzīst, ka Latvijā pasaules čempionāts hokejā ir ļoti nozīmīgs notikums, un fanošana ir ļoti spēcīga, sabiedrību vienojoša tradīcija. Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir 45% fani, kuri jūt līdzi Latvijas hokeja izlasei, sekojot līdzi tās spēlēm, piemēram, mājās pie televīzijas ekrāniem, un 55% fani, kuri klātienē fanošanas procesā izmanto hokeja atribūtus ar valstsvienības simboliku. Savukārt otrs biežākais atbalsts ir aktīva trokšņošana, izmantojot taurītes, bungas, svilpes un citus palīglīdzekļus. Trešā populārākā aktivitāte ir hokeja faniem raksturīgo dziesmu dziedāšana.
Jau ziņots, ka pasaules čempionāts hokejā norisināsies no 4. līdz 20.maijam Kopenhāgenas un Herningas arēnās, Dānijā.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Pagājušajā gadā Latvijā nocirsti 11,44 miljoni kubikmetru koksnes;Šodien stājas spēkā Latvijas–Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti; un Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem.

Pagājušajā gadā Latvijā nocirsti 11,44 miljoni kubikmetru koksnes, kas ir par 0,88 miljoniem kubikmetru vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts meža dienesta informācija. Dienesta ģenerāldirektora vietnieks Normunds Jurkāns norādīja, ka pērn izcirstās koksnes apmērs ir pieaudzis salīdzinājumā ar 2016.gadu saistībā ar augstākām kokmateriālu cenām. Nedaudz vairāk kā puse jeb 5,75 miljoni kubikmetru koksnes no kopējā pagājušajā gadā izcirstās koksnes apmēra iegūti valsts mežos, bet 49,9% jeb 5,69 miljoni kubikmetru koksnes - privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Jurkāns atzina, ka kopējais koku ciršanas apmērs pēdējos desmit gados Latvijā saglabājas apmēram vienāds. Koku ciršanas apmēra dinamiku ietekmē daudzi faktori, tajā skaitā valsts attīstība, vispārējā situācija ekonomikā, kokmateriālu cenas tirgū, likumdošana.

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit (Latvija 1918-2018. Gadsimts valstiskuma) atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni. Pasākumu ar uzrunām atklās Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa un bijušais Eiropas Parlamenta prezidents Dr. Hanss-Gerts Poterings (Hans-Gert Pöttering). Ar grāmatu iepazīstinās tās izdevēji un līdzautori Prof.dr. Ervīns Oberlenders (Erwin Oberländer) un Asoc.prof. Ivars Ījabs. Jāatzīmē, ka grāmata tapa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu. Grāmatu sarakstījuši vadošie Latvijas, Vācijas un Dānijas pētnieki un tā vērtējama kā starptautiski nozīmīgs ieguldījums Latvijas vēstures izpētē un apskatē.

Turpinām ziņas

No šodienas, 21.aprīļa, līdz 3.maijam Lielbritānijā, Solsberī poligonā, norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru, 19 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas “CVR(T)” un citas militārās tehnikas vienības. Šīs mācības ir vēsturiski nozīmīgs brīdis ne tikai Latvijas bruņotajiem spēkiem, bet arī pārējām Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm, jo pirmo reizi kopš reaģēšanas spēku dibināšanas līguma parakstīšanas 2015.gada 30.novembrī tiek organizēts tik vērienīgs lauka taktiskais vingrinājums, tādējādi stiprinot spēku savietojamību. Militāro mācību mērķis ir demonstrēt Apvienoto reaģēšanas spēku spēju efektīvi veikt uzdevumus daudznacionālu apvienoto spēku sastāvā.

Šodien stājas spēkā Latvijas–Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas jeb robežas noteikšanas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesā veikta 283,6 kilometru garās robežlīnijas iezīmēšana dabā, uzstādītas 648 robežzīmes, kā arī noteikta precīza viduslīnijas atrašanās pierobežas upēs, robežlīniju atrašanās ezeros un precizēta salu piederība.

Un vēl

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa». Par noteikumu neievērošanu paredzēts naudassods līdz 300 tūkstoši eiro. Jau ziņots, ka 2017.gadā Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka Eiropas Savienībā produktus, kas veidoti no augu valsts izcelsmes produktiem, nedrīkst pārdot, produktu nosaukumos lietojot terminus «piens», «sviests» un «siers».

Radio1 Riebiņu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

13. aprīlī Riebiņu novada pašvaldībā viesojās ASV politikas un ekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Mišele Azevedo (Michelle Azevedo) un politikas speciālists Artjoms Uršuļskis. ASV vēstniecības pārstāvji tikās ar Riebiņu novada domes priekšsēdētāju Pēteri Rožinski, izpilddirektoru Juri Leici, novada izglītības jautājumu koordinatori Evelīnu Visocku un multifunkcionālā jauniešu iniciatīvas centra (MJIC) vadītāju Oskaru Bērziņu. Pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ciemiņus ar Riebiņu novada vēsturi, tā ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, savukārt domes priekšsēdētājs informēja par pašreizējām aktivitātēm pašvaldības infrastruktūras sakārtošanā. Runājot par sociālpolitiskajiem jautājumiem, domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka gan Riebiņu novadā, gan visas Latvijas Republikas kontekstā var runāt par diviem jautājumiem, kas šobrīd ir ļoti būtiski un risināmi: reemigrācija un dzimstība. “Arī Riebiņu novadu daudzi iedzīvotāji pametuši, lai dotos labākos darba meklējumos uz ārvalstīm, tādējādi mums ir samazinājies iedzīvotāju skaits. Tāpat būtiski nepieaug dzimstība, kas ir pilnībā saistāma arī ar jaunām darba vietām. Būs darbs, pieaugs arī dzimstība”, uzsvēra pašvaldības vadītājs. Tikšanās noslēgumā ASV politikas un ekonomikas nodaļas vadītāja vietniece Mišele Azevedo (Michelle Azevedo) izteica prieku par līdzšinējo ASV vēstniecības un Riebiņu novada sadarbību, un sacīja, ka būs gandarīta sadarboties politikas, ekonomikas, kultūras un citās jomās arī turpmāk.

Riebiņu novada dome informē, ka 2017.gada 25.aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr. 211 “Par darba dienu pārcelšanu 2018. gadā” paredz pārcelt darba dienu no pirmdienas, 2018. gada 30. aprīļa, uz sestdienu, 2018. gada 21. aprīli. Līdz ar to šī sestdiena pašvaldībai un tās iestāsdēm un uzņēmumiem ir darba diena.

Turpinām ziņas

28. aprīlī plkst. 9.00 visā Latvijā startēs pavasara sakoptības akcija – Lielā Talka 2018. Riebiņu novadā līdz 3. aprīlim pieteiktas 12 talkošanas vietas, kurās aicina piedalīties novada iedzīvotājus. Talkas vietas:
Riebiņu parks – koordinatore Ženija Pauniņa, mob. 26437716. Teritorijas sakopšana.
Feimankas upes krastu sakopšana Riebiņu ciemata centrā – koordinators Oskars Bērziņš, mob. 20345584. Pulcēšanās pie jauniešu iniciatīvu centra “Pakāpieni”.
Riebiņu vidusskola – koordinators Juris Čižiks, mob. 29100906. Teritorijas sakopšana.
Kategrades pilskalns – koordinators Dainis Alžāns, mob. 26347445. Teritorijas sakopšana, krūmu griešana.
Aglonas stacija – koordinators Dainis Alžāns, mob. 26347445. Teritorijas sakopšana, krūmu griešana.
Kristapeņu kapsēta – koordinators Dainis Alžāns, mob. 26347445. Kapsētas nožogojuma labošana, teritorijas sakopšana.
Gailīšu kapsēta – koordinatore Iveta Plinta, mob.29608702. Teritorijas sakopšana, krūmu griešana.
Silajāņu ciemata sakopšana – koordinatore Inga Jurkāne, mob. 26480852.
Bikovas apkārtnes sakopšana – koordinators Parfirijs Ivanovs, mob. 29858484.
Sīļukalna ciemats – koordinators Arnis Opolais, 29198120.
Lielceļa Rudzāti – Stirniene posma Aizpurieši – Kassalieši un meža ceļa Aizpurieši – Vilciņi ceļmalu uzkopšana, mednieku biedrība „Ošasmala”. Koordinators Voldemārs Teilāns, 29236415.
Ceļa posms Sīļukalns – Čaunāni, mednieku kolektīvs „Duplets”. Koordinators Vitālijs Slūka, 26002322.
Pulcēšanās plkst. 9.00 norādītajās talkošanas vietās vai pie pagastu teritoriālajām pārvaldēm. Jebkuru neskaidrību gadījumā zvanīt Lielās Talkas koordinatoram Riebiņu novadā – Rolandam Naglim (mob. 26173320). Aktuālākā informācija www.talkas.lv un pašvaldības vietnē www.riebini.lv.

Un vēl par Kultūras pasākumiem

20. aprīlī plkst. 22.00 Stabulnieku kultūras namā pavasara balle. Ieejas maksa – EUR 4.00, bet pēc plkst. 23.00 – EUR 5.00.
22. aprīlī plkst. 14.00 Silajāņu kultūras namā Silajāņu amatierteātra “Stiga” izrāde. Ieeja bez maksas.

Riebiņu centrālajā bibliotēkā 25. aprīlī plkst. 14.00 vecticībnieku tradīcijas Latgalē – iepazīšanās ar vēsturi, tradīcijām un kultūru.

26. aprīlī plkst. 16.00 Riebiņu centrālajā bibliotēkā ar zināšanām reiki dziedniecībā dalīsies Tamāra Elste.

26. aprīlī plkst. 15.10 Riebiņu kultūras centrs aicina apmeklēt leļļu izrādi bērniem “Sarkangalvīte un vilks”. Ieejas maksa – EUR 2.00. Režisors – Armands Ekštets.

Riebiņu centrālajā bibliotēkā 27. aprīlī plkst. 14.00 konkursa “Grāmatu karaliene” dalībnieku apbalvošana, bet 28. aprīlī plkst. 13.00 rotaļu pēcpusdiena visiem interesentiem.

Piektdiena, 20 Aprīlis 2018 01:13

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 20.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Šodien kļūs zināms SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jaunās valdes sastāvs; Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā šodien notiks interaktīvo nodarbību cikls “Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei”; un Šovakar Jēkabpils Tautas namā notiks vokālo ansambļu “Supermeitenes” un “Kamolītis” koncerts.

Šodien, 20.aprīlī tiek pārtrauktas Edgara lambas deputāta pilnvaras Jēkabpils domē. Jau ziņots, ka vakar, 19. aprīlī Jēkabpils pilsētas domes sēdē tika izskatīts lēmumprojekts par Edgara Lambas iesniegumu par deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa. Ar balsojumu 5 “Par”, 4 “Pret” un 2 “Atturas” lēmumprojekts netika pieņemts. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 3. panta 4.punkts skaidro, ka lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes sēdē, tiklīdz domes priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes sēdes dienai. Attiecīgi, Edgara Lambas deputāta pilnvaras Jēkabpils pilsētas domē tiek pārtrauktas no šodienas, 20. aprīļa.

Šodien kļūs zināms SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jaunās valdes sastāvs. Vakar domes sēdē, atbildot uz deputāta Leonīda Salceviča jautājumu par konkursa norisi uz slimnīcas valdes amata vietām, Jēkabpils mērs Raivis Ragainis sacīja, ka šodien tiks paziņoti konkursa uzvarētāji. Jau ziņots, ka konkursā uz Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekļu amatiem kopumā tika saņemti septiņi pieteikumi. To vidū bija pieteikušies pretendenti tikai uz valdes priekšsēdētāja amatu un valdes locekļiem, kā arī pretendenti, kas pieteikušies gan uz valdes priekšsēdētāju, gan valdes locekļiem. Pretendenti esot gan no Jēkabpils, gan Rīgas, gan citām vietām.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragaini šodien kopā ar Jēkabpils Uzņēmēju biedrības vadību un biedriem apmeklēs Salaspils novada domi, kur tiksies ar domes vadību, lai pārrunātu sadarbības pieredzi starp pilsētas uzņēmējiem un pašvaldību. Savukārt domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa un Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele šodien dosies uz Latvijas Lielo pilsētu asociāciju Rīgā, lai piedalītos Latvijas republikas pilsētu pašvaldību speciālistu sanāksmē par simtgades iniciatīvas “Brīvības ielu stāsts 9 republikas pilsētās” īstenošanu.

Šodien pulksten divos dienā Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā notiks interaktīvo nodarbību cikls “Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei”, 2.lekcija “Produktu sastāvs, iekļaujot iespēju praktiski salīdzināt dažādu produktu sastāvu”. Jau ziņots, ka projektā „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī”13., 20.un 27. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00 Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā tiek organizētas interaktīvas nodarbības “Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei”. Lektore Anda Radziņa, fitnesa trenere ar 20 gadu pieredzi nodarbību par veselīgu uzturu un fizisko aktivitāšu vadīšanā.

Un vēl
Šodien pulksten sešos vakarā Jēkabpils Tautas namā notiks Bērnu un jauniešu centra vokālo ansambļu “Supermeitenes” un “Kamolītis” koncerts “Manī ienācis pavasaris”, vadītāja Iveta Januševska. Koncertā skanēs dziesmas par sauli, Latvijas dabu, daudzveidīgi zaļo krāsu gammu, draugiem un prieku. Ansambļu dziesmas skanēs vējojot, čalojot, smejot un, mīlot mūsu mīļo zemīti! dziedātājām patīk pārsteigt klausītājus un pārsteigumi neizpaliks arī šajā reizē.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Noskaidroti lilākie darba devēji valstī pagājušajā gadā; jau trešo gadu pēc kārtas dzimušo skaits Latvijā turpina samazināties; un Jēkabpils Tautas nama kapela “Kreicburgas ziķeri” piedalījās 9.Starptautiskajā tautas mūzikas festivālā “Griežk, lietuvi”.

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA "Maxima Latvija" ar vidējo darbinieku skaitu 7 tūkstoši 563, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Kopumā vairāk nekā 2 tūkstoši darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 14 uzņēmumos. Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir Latvijas dzelzceļš ar 6 tūkstoši 526 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA "Rimi Latvia" ar 5 tūkstoši 747 darbiniekiem. Šiem uzņēmumiem seko SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ar 4 tūkstoši 750 darbiniekiem un SIA "Rīgas satiksme" ar 4 tūkstoši 177 darbiniekiem. Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā "Latvijas pasts" ar 4 tūkstoši 109 darbiniekiem, SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar 3 tūkstoši 249 darbiniekiem, SIA "Evolution Latvia" ar 2 tūkstoši 888 darbiniekiem, SIA "LDz Cargo" ar 2 tūkstoši 603 darbiniekiem un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ar 2 tūkstoši 602 darbiniekiem.

Ārvalstu uzņēmēji Latvijā kopumā ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi, tomēr svarīgus vietas izvēles kritērijus novērtē sliktāk, nekā gadu iepriekš, turklāt negatīvi tiek vērtēta Latvijā veiktā nodokļu reforma, secināts Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras konjunktūras aptaujā. Kopumā aptaujā piedalījās tūkstoš 700 uzņēmēji no 21 valsts, tajā skaitā Centrālās un Austrumeiropas, Ziemeļvalstīm un Ķīnas. Savukārt Latvijā tika aptaujāti 78 uzņēmēji. Vairāk nekā pusē jeb 13 kritērijos no pavisam 21 dotiem vērtējuma kritērijiem Latvijas vērtējums ir sliktāks, nekā iepriekšējā gadā. Īpaši zemu investori novērtē nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, turklāt arī produktivitāte un valsts iepirkumu norise tiek novērtēta zemāk, nekā tas bija vēl gadu iepriekš. Aptaujātie uzņēmēji augstāk vērtēja tikai trīs faktorus - pieeja valsts atbalstam, profesionālās izglītības sistēma un speciālistu pieejamība. Tāpat kā gadu iepriekš, labi tiek novērtēta akadēmiskā augstskolas izglītība un maksājumu disciplīna. Uzņēmējdarbības vietas izvēles rangā, aptaujājot visus 21 valsts uzņēmējus, Latvija atrodas augstajā 6.vietā. Pēc aptaujas datiem 83% uzņēmēju ir apmierināti ar aktuālo ekonomikas situāciju Latvijā - 23% uzņēmēju to vērtē kā labu, bet 60% uzskata par apmierinošu.

Turpinām ziņas

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Arī šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 tūkstoši 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Mirušo skaits pēdējos četros gados ir samērā nemainīgs – 28,5 tūkstoši. Šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 8 tūkstoši 4 mirušie, kas ir par 27 mazāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs. Šī gada pirmajos trīs mēnešos iedzīvotāju skaits valstī, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājās par 3 tūkstoši 392 cilvēkiem.

2018.gada trīs mēnešos reģistrētas tūkstoš 516 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 140 laulībām mazāk. Saskaņā ar datiem šī gada 1.aprīlī, provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir viens miljons 925 tūkstoši.

Un vēl

Jēkabpils Tautas nama kapela “Kreicburgas ziķeri” piedalījās 9.Starptautiskajā tautas mūzikas festivālā “Griežk, lietuvi”, kas notika aprīļa sākumā Lietuvā, Birštonas pilsētas kultūras centrā. Tas ir ļoti populārs un nozīmīgs festivāls, kurā muzicē daudzas kapelas un tautas mūzikas ansambļi ne tikai no Lietuvas, bet arī no citām valstīm. Lietuvā tautas mūzikas ansambļu un kapelu popularitāte ir liela, arī šajā festivālā uzstājās vairākas kapelas no Lietuvas pilsētām - Marijampoles rajona kapela “Sūduva”, Kauņas Aleksandra Stulginska unversitātes kapela “Ūkininkas.” un citas. Festivālā kapela “Kreicburgas ziķeri” jau piedalījās trešo reizi un ir jau ieguvuši lielu klausītāju un mūzikas speciālistu atzinību.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domē notiek sarunas par varas maiņu, šodien ziņo laikraksts "Diena"; Lielajai talkai pieteikts jau aptuveni 1000 piesārņotu vietu; un Labklājības ministrija piedāvā nākotnē maksāt “pensiju uzkrājumā” 20% no vecāku pabalsta.

Jēkabpils domē notiek sarunas par varas maiņu, šodien ziņo laikraksts "Diena". Kā skaidro laikraksts, nestabilitātes galvenais iemesls ir varas sadrumstalotība domē. Par 13 vietām Jēkabpilsdomē cīnījās desmit partijas, no tām pārstāvniecību ieguva deviņas. Trīs mandātus saņēma Jēkabpils reģionālā partija (JRP), pa divām vietām Latvijas Zaļā partija (LZP) un "Saskaņa", bet no pārējām sešām partijām domē ievēlēja pa vienam deputātam. Izmaiņas veicina deputāta, bijušā domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča (JRP) partijas biedra Edgara Lambas lēmums vispirms pamest partiju un tad nolikt deputāta mandātu. Lambas vietā domē nāks Salcevičam lojāls JRP biedrs Aleksandrs Deinis. Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) laikrakstam sacīja, ka ir dažādas spekulācijas par iemesliem, kāpēc deputāts pēkšņi noliek arī mandātu. Mērs vairākas reizes uzsvēra, ka ir pateicīgs Lambam par padarīto darbu - neraugoties uz piederību JRP, viņš atbalstījis koalīciju, piemēram, balsojis par budžeta pieņemšanu.
Vienlaikus domē notiekot arī citas izmaiņas. Koalīciju atbalstošā Kristīne Ozola, kura ievēlēta no "Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-TB/LNNK", sākot pieslieties Salcevičam. Tagad katrā pusē ir seši deputāti. Varas maiņa domē ir atkarīga no deputāta Kaspara Ģirģena (KPV LV) - vai viņš paliks uzticīgs Ragainim, vai arī viņu izdosies pārvilināt. Salcevičs par iespējamo varas maiņu runā atturīgi, taču varot saprast, ka daži koalīcijas deputāti ir vīlušies un būtu gatavi pārmaiņām. Salcevičs būtu gatavas Ozolai piedāvāt domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, bet jautāts, vai varētu solīt ari augstāko varas posteni pašvaldībā, Salcevičs atzinis: "Varbūt arī vajag jaunas asinis."
Uz laikraksta "Diena" jautājumu vai Ozola būtu gatava kļūt par priekšsēdētāju, viņa atbildējusi - ja domes vairākums to piedāvātu, tad piekristu. Savukārt Ģirģens "Dienai" atzinis, ka atrodas ļoti grūtā situācijā. Viņš vēl vērtēšot, kurš modelis būtu iedzīvotāju interesēs un kurš cilvēks varēs apsolīt, ka spēs nodrošināt politisko stabilitāti un pārtraukt ieilgušos cīniņus, kas nav nākuši pilsētai par labu.

Turpinām ziņas

Lielajai talkai pieteikts jau aptuveni 1000 piesārņotu vietu, no kurām līdz šim oficiāli apstiprinātas 700 vietas. Talkošanas vietas mājaslapā "www.talkas.lv" var pieteikt vēl nākamās nedēļas garumā. Kopējā kartē tās parādās pēc tam, kad konkrētā novada koordinators ir tās apstiprinājis, un šis process var aizņemt vairākas dienas. Katras talkas vietas pieteicējs arī uzņemas atbildību par to, ka uz vietas organizēs konkrēto talku, būs tās laikā sazvanāms, pirms talkas saņems maisus un informatīvos materiālus no koordinatoriem, kā arī saskaņos ar koordinatoriem atkritumu izvešanas vietu. Organizatori arī aicina ņemt vērā, ka maisos savāktie atkritumi būtu jānovieto tur, kur iespējams piebraukt ar atkritumu izvešanas mašīnu, lai tie tiktu laikus nogādāti uz atkritumu savākšanas poligoniem.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro. Ārstniecības iestādes projektu ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt nepieciešamos būvdarbus, kā arī pilnveidot infrastruktūru – iegādāties medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, informācijas tehnoloģiju aprīkojumu, kā arī mēbeles un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai. Programmas nosacījumi paredz, ka trešās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs 22 ārstniecības iestādes. Trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 15 miljoni 828 tūkstoši 463 eiro. Atbildīgā iestāde par programmu ir Veselības ministrija. Iesniegumi projektu īstenošanai ārstniecības iestādēm jāiesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) līdz š.g. 1.jūnijam.

Un vēl

Labklājības ministrija piedāvā nākotnē maksāt “pensiju uzkrājumā” 20% no vecāku pabalsta, nevis no nemainīgās summas 171 eiro, kā tas ir pašlaik. Tāpat labklājības ministrija piedāvā lielāku iemaksu no bērna invalīda kopšanas pabalsta. Finanšu ministrija ieceri atbalsta, bet iebildumi bija pret šiem maksājumiem no pamatbudžeta, nevis sociālā budžeta. Ministrija rosina maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20% apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošiem vecākiem, kuri kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu. Tāpat ministrija piedāvā “pensiju uzkrājumā” maksāt 20% no bērna invalīda kopšanas pabalsta 213,43 eiro par nestrādājošām personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils mērs noāda, ka situācija ir sarežģīta, bet varas maiņa pagaidām nav izdevusies; Eiropas Parlaments pieņēmis jaunus noteikumus bioloģiskās pārtikas ražošanā; un Šķīdoņa dēļ gandrīz 1000 valsts grants autoceļu posmos ir noteikti masas ierobežojumi

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis norāda, ka situācija, protams, ir smaga, bet pagaidām viss ir nokārtojies un varas maiņa pašvaldībā nav izdevusies. Vinš arī piebilst - izskatās, ka iepriekšējā pašvaldības vadība nevar samierināties ar izveidojušos situāciju un regulāri mēģina gāzt varu. Viņiem ar varas solījumu izdevās pārvilināt Nacionālās apvienības deputāti un šoreiz situācija pašvaldībā bijusi ļoti tuva tam, lai notiktu varas maiņa. Bet situāciju ir izdevies noregulēt un viņš cer, ka tuvākajā laikā mainīt varu domē neizdosies. Patlaban koalīciju Jēkabpils domē veido seši deputāti. Tik pat deputātu ir opozīcijā. Viens deputāts nav ne tur, ne tur, taču viņš ir pietiekami pragmatisks un ieinteresēts pilsētas attīstībā, ka spēs pieņemt pareizos lēmumus, pauda Jēkabpils mērs. Ragainis skaidro, ka domes vadība iet savu ceļu un dara savu darbu un iepriekšējai pašvaldības vadībai droši vien nepatīk tas, ka tiek mainīta vecā kārtība un sadzīve. Iespējams, viņi nevarot samierināties ar to, ka kāds tagad ir vai nu labāks vai dara kaut ko, ko viņi nekad nav darījuši.

Bijušais Jēkabpil mērs Leonīds Salcevičš aģentūrai LETA atzina, ka acīmredzot ir iemesli tam, ka situācija ar spēku samēru pašvaldībā pamazām sāk izlīdzināties. Kāds būs turpmākais spēku samērs Jēkabpils domē un kā notikumi attīstīsies nākotnē, Jēkabpils bijušais mērs neņēmas prognozēt, taču atzina, ka pilsētai vislabāk būtu, ja visi deputāti tomēr sēstos pie viena galda, sadalītu pienākumus, nevis pīrāgu, un visi kopā strādātu pilsētas labā.

Savukārt Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola aģentūrai LETA skaidroja, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība. Deputāte norādīja, ka viņai nepatīkot atmosfēra domē, attieksme pret citādi domājošiem deputātiem, reizēm viņu ignorēšana un nerēķināšanās ar citu deputātu viedokļiem. Tāpat Ozola pauda nepatiku par to, kādu nostāju pašvaldība ieņēmusi strīdā starp LTV raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" un uzņēmumu "Ošulakns". Pēc deputātes domām pašvaldības vadībai šajā strīdā vajadzējies ieturēt neitrālāku pozīciju.

Turpinām ziņas

Eiropas Parlaments pieņēmis jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana. Būtiskākie uzlabojumi – stingras, uz risku balstītas pārbaudes visā piegādes ķēdē. Pateicoties Parlamenta uzstājībai, visu ražošanas ķēdē iesaistīto dalībnieku pārbaudes paredzētas vismaz reizi gadā vai reizi divos gados, ja pēdējos trīs gados nav fiksēti pārkāpumi. Tāpat importētajiem produktiem jāatbilst ES standartiem. Pašreizējie «ekvivalences» noteikumi liek ne-ES valstu ražotājiem ievērot līdzīgus, bet ne identiskus standartus. Šie noteikumi tiks aizstāti piecu gadu laikā. Eiropas parlaments vēlas stiprināt bioloģiskās pārtikas ražošanu Eiropā. Proti, plašāks bioloģisko sēklu un bioloģiski audzētu dzīvnieku piedāvājums: izņēmumi, kas pieļauj nebioloģisko sēklu un nebioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošanu, tiktu atcelti 2035.gadā. Jaukta tipa saimniecības: saimniecības, kas nodarbojas kā ar tradicionālo, tā bioloģisko lauksaimniecību, to drīkstēs darīt arī turpmāk, ja bioloģiskā saimniekošana tiks skaidri un efektīvi nodalīta no tradicionālās.

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt šodien. Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka peldošajai platformai ir ierobežotas manevrēšanas iespējas, tādēļ citiem jūras satiksmes dalībniekiem nāksies dot tai ceļu. Uzmanīgi sekot «Akadēmiķa Lomonosova» kustībai Somu līcī apņēmusies Igaunijas Policija un robežsardze, savukārt Igaunijas Vides ministrijai Krievijas amatpersonas apliecinājušas, ka uz peldošās spēkstacijas klāja nebūšot kodoldegvielas. Uz 144 metrus garās peldošās platformas izvietota topoša atomelektrostacija, kuras jauda ar laiku būšot 70 megavatus liela. Platformu Murmanskas ostā iecerēts nogādāt 20.maijā.

Un vēl

Šķīdoņa dēļ gandrīz 1000 valsts grants autoceļu posmos ir noteikti masas ierobežojumi, bet seši ceļu posmi ir slēgti. Pavasara atkušņa dēļ joprojām daudzviet uz grants ceļiem ir novērojams šķīdonis, kas rodas, kad grants seguma ceļu pamati ir ilgstoši pārmitrināti un zaudē savu nestspēju. Visvairāk masas ierobežojumu - 116 ceļu posmos - ir Cēsu apkārtnē, kam ar 63 ceļu posmiem seko Valmieras, ar 60 Jēkabpils, ar 52 Alūksnes, ar 51 Madonas un ar 5 - Limbažu apkārtnē. Saraksts ar visiem posmiem, kuros ir ieviesti masas ierobežojumi, pieejams Latvijas valsts ceļi mājaslapā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Paziņots SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca jaunās valdes sastāvs; Šorīt Austrijā Zalcburgas pilsētas centrālajā dzelzceļa stacijā notikusi vilcienu sadursme; un Infektoloģijas centrā pārbaudītas šogad pirmās cilvēkiem piesūkušās ērces.

SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valdes priekšsēdētājs būs Gvido Liepiņš, galvenais ārsts - Andris Miļčevskis un komunikācijas jautājumus valdē risinās Inna Budovska, Radio1 informēja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Viņš sacīja, ka šie trīs pretendenti uz slimnīcas valdes amatiem bijuši spēcīgākie un viņu sniegtās prezentācijas par slimnīcas attīstību pārliecinošākās. Gvido Liepiņš ir jēkabpilietis ar pieredzi finansu un apdrošināšanas jomā. Raivis Ragainis uzsvēra, ka Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstībai ir svarīga, ka tās vadībā būs finansists.
Galvenā ārsta amatā būs rīdzinieks Andris Miļčevskis, kas ir sertificēts ķirurgs ar darba pieredzi stacionāros Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Gulbenē, kā arī praktizējis Maskavā, stāsta Raivis Ragainis (LZP). Dakteris ir absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju, kā arī papildinājis zināšanas Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūtā, specializējoties vispārīgajā un krūšu kurvja ķirurģijā. Arī Inna Budovska ir rīdziniece, nāk no farmaceitu aprindām, ar Oksfordas un Rīgas Stradiņu universitātes izglītību un, kā uzsver Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, ir vērsta uz komunkāciju. Tieši viņu pilsētas mērs saskata kā cilvēku, kas komunicēs slimnīcas vārdā ar sabiedrību. Raivis Ragainis piebilda, ka visiem trim valdes locekļiem darba algas paliks šobrīd esošo valdes locekļu algu apmērā, proti – valdes priekšsēdētājam 3465 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet galvenajam ārstam un valdes loceklei – 3119 eiro pirms nodokļu nomaksas. Nākamajā nedēļā jaunā valde iepazīsies ar Jēkabpils reģionālā slimnīcas kolektīvu un katras nodaļas darbu, bet amata pienākumus sāks pildīt no 1.maija.

Turpinām ziņas

Šorīt Austrijā Zalcburgas pilsētas centrālajā dzelzceļa stacijā notikusi vilcienu sadursme, kā rezultātā ievainojumus guvuši 54 cilvēku, paziņojis Austrijas dzelzceļa uzņēmums OeBB. Sadursme notikusi īsi pirms plkst.5, vēsta ziņu vietne "Salzburg24". Ievainoti 54 cilvēki, taču neviens nav cietis nopietni. Sadursme notikusi, kad nakts vilciens no Venēcijas ticis savienots ar nakts vilcienu no Cīrihes uz Vīni. Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ manevra lokomotīve ar Venēcijas vilcienu ietriekusies stāvošajos Cīrihes vilciena vagonos. Vairums pasažieru tobrīd gulēja un ievainojumus acīmredzot nodarījuši krītoši priekšmeti. Abos vilcienos atradās 240 pasažieri.

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma "Nepilsoņu kongress" (NK) vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām. Gapoņenko aizturēšanu aģentūrai LETA apstiprināja arī viņa advokāte Imma Jansone, kura gan nezināja, kāpēc viņš aizturēts. Advokāte ir ceļā pie klienta, kurš šodien tikšot pratināts. Pats Gapoņenko uz aģentūras LETA zvaniem neatbildēja, jo viņa tālrunis ir izslēgts. Drošības policija, neminot aizturētās personas vārdu, aģentūru LETA informēja, ka aizturēšana notikusi kriminālprocesā, kas sākts 4.aprīlī par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem. Saistībā ar sākto kriminālprocesu un personas aizturēšanu tiek veiktas arī kratīšanas ar personu saistītos objektos. Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, Drošības policija patlaban plašākus komentārus nesniedz.

Un vēl

Šogad līdz 15.aprīlim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā pārbaudītas 15 ērces, no kurām neviena nav bijusi inficēta ar ērču encefalīta vīrusu. Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļā šajā laika periodā pēc pacientu lūguma noņemtas deviņas ērces. Šogad Infektoloģijas centrā nav ārstējies neviens pacients ar ērču encefalītu vai ērlihiozi, taču centrā ārstēti seši pacienti ar Laimas slimību.

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, ir atsākušies vērienīgi būvdarbi ceļā no Preiļiem uz Aglonu (P62) un no Preiļiem uz Atašieni. Gan vienā, gan otrā posmā autobraucējiem jārēķinās ar līdz pat stundai ilgāku laiku ceļā, informē valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Posmā no Bašķiem līdz Preiļiem (P62) pagaidu luksofori ir uzstādīti septiņos posmos, to izbraukšanai būs nepieciešama stunda. Remontdarbus ir iespējams apbraukt pa galvenās nozīmes autoceļiem, braucot pa Daugavpils šoseju (A6), tālāk pa Daugavpils apvedceļu un autoceļu Daugavpils-Rēzekne (A13), vai arī no Daugavpils šosejas nogriežoties uz Nīcgali un tālāk caur Kalupi izbraukt pie Špoģiem (P64). Tāpat tos ir iespējams apbraukt, arī izmantojot reģionālās un vietējās nozīmes autoceļus.

Tiem, kas dodas no Daugavpils puses vai uz to, remontposmu no Preiļiem līdz Bašķiem iespējams apbraukt Špoģos pagriežoties uz Pelēčiem (P58) vai arī pa lokālu apbraucamo ceļu caur Preiļiem, Aizkalni un gar Aglonas staciju (P58 un V749). Dodoties no Maltas puses, posmu apbraukt var caur Feimaņiem pa autoceļu V742 Preiļi-Gaiļmuiža-Krāces stacija.

Savukārt posmā no Steķiem līdz Atašienei (P62) ir pieci ar luksoforiem regulējami posmi un izbraukšanai vajadzīga vairāk nekā pusstunda. Remontposmu no Steķiem Atašienes virzienā var apbraukt pa vietējās nozīmes autoceļiem V755 Turki-Mežāre un V754 caur Steķiem. LVC atzīmē, ka posmā no Bašķiem līdz Preiļiem pilnībā pārbūvē ceļa segu, sākot no salturīgā slāņa un šķembu pamata. Visā trases garumā kūdras pamatu nomaina pret smilti. Ceļa segumam paredzētas trīs kārtas asfalta, atjaunos arī tiltus pār Preiļupi un Jašu. Šos būvdarbus veic SIA "Lemminkainen Latvija", to līgumcena ir 17,5 miljoni eiro (ar PVN). Būvdarbus plānots pabeigt 2019.gada rudenī.

Savukārt posms no Steķiem līdz Atašienes krustojumam ir vēl pēdējais palikušais grants seguma posms šajā ceļā. Tur būvdarbos pārbūvē ceļa pamatus un ieklās trīs jaunas asfalta kārtas. Vienlaikus ceļā tiek iztaisnoti arī vairāki līkumi, bet Neretas upes caurteku pārbūvēs no monolīta betona. Šos būvdarbus veic SIA "Binders", to līgumcena ir 9,5 miljoni eiro (ar PVN). Būvdarbus plānots pabeigt 2019.gada rudenī. Abos posmos būvdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Turpinām ziņas

Līdz 30. aprīlim Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā notiek Izraēlas nedēļas pasākumi, kas veltīti Izraēlas valsts 70. gadadienai. Līdz 30. aprīlim apskatāma izstāde "Es piederu šeit: Izraēlas vietas un ainas bērnu grāmatu ilustrācijās no 1948. līdz 2014. gadam". 19., 20. aprīlī plkst. 17.00, bet 21. aprīlī plkst. 12.00 tiks domonstrēta Izraēlas un Latvijas pirmā kopražojuma filma “Operacija “Kāzas”. Līdz 30. aprīlim bibliotēkas 1. stāvā skatāma izstāde “Vai Tu pazīsti Izraēlu?”. Tajā apkopoti bibliotēkas materiāli par Izraēlu. Līdz 30. aprīlim Bērnu literatūras nodaļā “Bērnu grāmatas ivritā”.

No piektdienas piektdienas Līvānu Mūzikas un mākslas skolas izstāžu namā skatāmi Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skola” audzēkņu darbu izstāde “Sajūti Latgali. Sajūti Latviju.”. izstāde būs atvērta līdz 18.maijam.

No 23. - 29. aprīlim Latvijā izsludināta Bibliotēku nedēļa. Tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Tuvojoties bibliotēku nedēļai, Jēkabpils novadā bibliotēkas aicina iedzīvotājus dalīties ar savām pārdomām, ieteikumiem par bibliotēku darbību Jēkabpils novadā, anonīmi paužot savu viedokli interneta veidlapā, kas atrodama pašvaldības mājaslapā. Iedzīvotāju paustais viedoklis palīdzēs pielāgot bibliotēku darbu tuvāk apmeklētāju vēlmēm. Veidlapas aizpildīšanai nepieciešamas aptuveni 5 - 10 minūtes. Aptaujas rezultātus tikai apkopotā veidā izmantos aptaujas veicējs - novada bibliotēkas.

Un vēl

SIA “Viesītes komunālā pārvalde” informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, 25. un 26. aprīlī Viesītes pilsētā notiks ūdens rezervuāru mazgāšana un dezinfekcija. Uzņēmums aicina iedzīvotājus sagatavot ūdens rezerves, jo ir iespējami dzeramā ūdens padeves traucējumi, kā arī pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama īslaicīga ūdens duļķainība. SIA „Viesītes komunālā pārvalde” atvainojas par sagādātajām neērtībām.

Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2018 01:09

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 19.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils dome šodien lems par deputāta Edgara Lambas pilnvaru izbeigšanu; Preiļos šodien norisināsies vakanču gadatirgus; un Jēkabpilī Mežaparkā šodien notiks koptreniņi visām vecuma grupām.

Jēkabpils domē šodien ir sēžu diena. No rīta uz sēdi sanāks Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komiteja. Sēde sāksies ar Kultūras pārvaldes vadības ziņojuma uzklausīšanu. Sēdē skatīs lēmumu projektu par Jēkabpils bāriņtiesas nolikuma un vairāku citu nolikumu apstiprināšanu, pedagoģiski medicīnisko komisiju, pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu saskaņošanu un citiem jautājumiem.

Jekabpils domes sēdē paredzēts izskatīt 28 lēmumu projektus. To vidū tiks lemts par deputāta Edgara Lambas pilnvaru izbeigšanu Jēkabpils domē. Jau ziņots, ka Jēkabpils domes deputāts Edgars Lamba pagājušās nedēļas nogalē iesniedza pašvaldībā iesniegumu, kurā paziņoja, ka noliek deputāta mandātu. Lambu Jēkabpils pilsētas domes deputāta krēslā nomainīs viņa partijas biedrs Aleksandrs Deinis. Sarunā ar Radio1 Lamba atzina, ka nolikt mandātu ir nolēmis, jo ir piekusis no negatīvisma, kas valda Jēkabpils domē un ap pašvaldības darbu sabiedrībā, no nesadarbošanās starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Ja iepriekšējos sasaukumos vairāk vai mazāk visi deputāti strādājuši kā komanda, tad šajā sasaukumā šādas sadarbības neesot un izeju no radušās situācijas viņš arī neredzot. Lamba uzsvēra, ka lēmums nolikt mandātu nav bijis spontāns, un pārējie deputāti no Jēkabpils reģionālās partijas respektējuši viņa izvēli. Lamba arī piebilda, ka viņš izstājas no Jēkabpils reģionālās partijas un pieliek punktu savai politiskajai karjerai, bet joprojām paliek darboties Jēkabpils sporta dzīvē, kas ir viņa sirdslieta.

Savukārt Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē šodien izskatīs astoņus jautājumus. Tajā skaitā lems par škiroto atkritumu pieņemšanas laukumu, pašvaldības policijas darbu un iepazīsies ar kopsavilkumu par Ielu pārvaldīšanai un uzturēšanai izlietotajiem līdzekļiem.

Turpinām ziņas

Krievija šodien veiks raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un šodien, 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā. To plānots darīt laikā no plkst.11 līdz 23. Krievijas puse aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 20 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas. Aizsardzības ministrija joprojām uzskata šāda veida mācības Latvijas teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā par nepamatotām un provokatīvām, kā arī pauž bažas par Krievijas spējām nodrošināt drošību mācību laikā.

Šodien no plkst.11 līdz 13 Preiļu novada Kultūras centrā norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras Vakanču gadatirgus, kurā brīvās darba vietas darba meklētājiem piedāvās 19 darba devēji. Darbs tiks piedāvāts apdrošinātājiem konsultantiem, būvstrādniekiem, dārzkopjiem, ēku celtniekiem, jumiķiem, karavīriem, kasieriem, kokapstrādes lentzāģa operatoriem, kokapstrādes lentzāģa operatoru palīgiem, lauksaimniecības organizatoriem, loģistikas centra darbiniekiem, namdariem, pārdevējiem konsultantiem, pārdevējiem, pavāriem, ražošanas ceha darbiniekiem, sezonas lauksaimniecības strādniekiem, tirdzniecības zāles darbiniekiem, traktortehnikas vadītājiem, viesmīļiem un citu profesiju pārstāvjiem. Vakanču gadatirgū Preiļos būs arī darba devēju prezentācijas.

Un vēl

Jēkabpilī Mežaparkā šodien notiks koptreniņi visām vecuma grupām. No pulksten 11tiem līdz 12tiem norisināsies koptreniņš senioriem “Kustību prieks”. No pulksten pieciem pēcpusdienā līdz sešiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi pirmsskolas vecuma bērniem. Savukārt no pulksten sešiem līdz pusastoņiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi “Kustību prieks” visiem pārējiem interesentiem. Koptreniņi notiek katru otrdienu un ceturtdienu. Koptreniņus visām grupām vada Jēkabpils sporta centra sporta speciāliste Zanda Kārkliņa. Atgādinām, ka koptreniņu dalībnieku tikšanās ir pie meža namiņa, kurā dalībniekiem ir iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis publiski atvainojas Jēkabpils"Lūši" komandai; Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, un Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo.

Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis publiski atvainojas Jēkabpils"Lūši" komandai par neierašanos uz spēli, kurā vienība pirmo reizi tika kronēta par valsts čempioni. "Lūši" svētdien savā laukumā tika kronēti par Latvijas čempioniem, titulu izcīnot pirmo reizi vēsturē. Finālsērijā līdz trim uzvarām Jēkabpils komanda ar 3-0 pārspēja iepriekšējo četru gadu čempioni RTU/"Robežsardze". Tiesa, šo maču klātienē neapmeklēja neviens no Latvijas volejbola federācijas vadības, lai pēc cīņas pasniegtu "Lūšiem" viņiem pienākošos kausu. Kā aģentūru LETA informēja Sausnīša pārstāvji, prezidents piekrīt medijos izskanējušajiem pārmetumiem - nebija pieļaujama situācija, ka neviens no federācijas vadības nebija ieradies sveikt ar uzvaru volejbola klubu Jēkabils "Lūši". Sausnītis sola, ka jau tuvākajā laikā sveiks komandu, un vēlas atvainoties čempioniem, apsolot maksimālu atbalstu un pretimnākšanu no federācijas puses nākotnē. Sausnīti arī informēja, ka nedēļu pirms "Lūšu" uzvaras ir bijis Jēkabpilī un ticies ar pilsētas un volejbola kluba vadību, lai vienotos par volejbola attīstību šai pilsētā. Tikšanās laikā ar klubu Sausnītis esot brīdinājis, ka neieradīsies uz svētdienas spēli, jo būs komandējumā. Par to bija informēts arī vienības prezidents Māris Trušelis, kurš tikšanās laikā piekrita prezidenta aicinājumam izvirzīt savu kandidatūru LVF valdes locekļa amatam.

Lielbritānijas uzņēmuma "British Steel" vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" mantu kopumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša "British Steel" vēstule. Konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi "British Steel", "Greybull Capital" un Igaunijas uzņēmums "Baltic Metal Holding" 17.aprīlī vēstulē "KVV Liepājas metalurga" administratorei Vitai Dikai, Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmuma "FeLM" valdes loceklim Jānim Rībenam un bankai "Citadele" apliecinājis savu ieinteresētību iegādāties visus maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus kopumā. Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka "British Steel" konsorcijs vēlmi iegādāties visu uzņēmumu kopumā ir paudis arī šā gada februārī, nosūtot vēstuli atbildīgajām personām. Februārī "British Steel" norādīja, ka ražošanas atjaunošanai būtu nepieciešams nomainīt novecojušo velmētavas iekārtu un informēja, ka būtu gatavi investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā. Vēstulē teikts, ka "British Steel" konsorcijs ir gatavs parakstīt nodomu protokolu ar pašreizējiem "KVV Liepājas metalurga" īpašniekiem par uzņēmuma aktīvu iegādi. "KVV Liepājas metalurga" maksātnespējas administratore Dika aģentūrai LETA atteicās atbildēt uz jautājumiem par "British Steel" nosūtīto vēstuli un tajā pausto vēlmi iegādāties "KVV Liepājas metalurgs" mantu kopumā.

Turpinām ziņas

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien, 18.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā, informē Saeimas Preses dienests. Likumprojekts paredz precizēt pētnieka un studenta tiesības uz nodarbinātību. Pētniekam paredzēts piešķirt neierobežotu piekļuvi darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem plānots atstāt spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojumu. Šo ierobežojumu plānots atcelt studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Likumprojekts paredz paplašināt to ārzemnieku loku, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina vakar publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati. Saskaņā ar šiem datiem šogad janvārī-martā mūsu valstī reģistrēja 4 185 jaunus vieglos automobiļus, kas bija par 3% vairāk nekā 2017.gada pirmajos trīs mēnešos. ES vidēji janvārī-martā jaunu vieglo automašīnu reģistrācija gada griezumā pieauga par 0,7%. No 30 Eiropas valstīm, par kurām datus apkopo ACEA, lielākais jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums janvārī-martā gada izteiksmē bijis Ungārijā (+29,8%), Rumānijā (+28,6%), Horvātijā (+28,4%), Grieķijā (+26,9%), Bulgārijā (+26,2%), Lietuvā (+17,3%) un Igaunijā (+15,5%). Jaunu vieglo auto reģistrācijas kritums janvārī-martā reģistrēts deviņās valstīs, straujāko samazinājumu fiksējot Lielbritānijā (-12,4%), Norvēģijā (-11,6%) un Īrijā (-5,5%).

Un vēl

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums. 44% aptaujāto, kas saskārušies ar šādu problēmu, atzinuši, ka ir vērsušies policijā par vardarbību ģimenē. Biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nav vērsušies policijā, ir uzskats, ka policija nespēs palīdzēt, kā arī viņi nav vēlējušies, lai kāds par šo nodarījumu uzzina. Tāpat cietušie minējuši, ka neuzticas policijai un viņiem bail vērsties pie likumsargiem. Pētījumā secināts, ka kopumā 16% aptaujāto cietuši kādā no dažāda veida nodarījumiem. Aptaujā secināts, ka 40% cilvēku, saskaroties ar pret sevi vērstiem pārkāpumiem, nav vērsušies pēc palīdzības tiesībsargājošās iestādēs. 60% pēc palīdzības ir vērsušies. Divi biežākie iemesli, kāpēc noziegumos cietušie nav vērsušies Valsts policijā, bijuši nodarījuma maznozīmīgums un uzskats, ka policija nespēs palīdzēt.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpilī, Rīgas ielā naktī notikusi avārija; Eiropa ir viens no nedaudzajiem pasaules reģioniem, kurā nākotnē pieprasījums pēc enerģijas samazināsies; un No kosmodroma ASV Floridas štatā kosmosā veiksmīgi palaists satelīts.

Eiropas ceļu policijas tīkla rīkotajā ātruma kontroles maratonā šogad Latvijā palielinājies pieķerto pārkāpēju skaits, informē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Pēc Krapša sniegtās informācijas, pērn policija šajā pasākumā konstatēja 430 pārkāpumus, bet šogad - 544. Policijas pārstāvis pieļāva, ka, iespējams, tas saistīts ar to, ka policijai ir vairāk netrafaretu automašīnu.

Aizvadītajā diennaktī satiksmes negadījumos uz Latvijas autoceļiem cietuši 18 cilvēki, liecina Valsts policijas apkopotā operatīvā informācija. Valstī kopumā reģistrēti 73 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 14 bijuši ar cietušajiem, bojāgājušo nav. Negadījumos cietuši trīs gājēji vai velosipēdisti. Pagājušajā diennaktī policisti pieķēruši 14 autovadītājus, kuri pie stūres bija sēdušies alkohola reibumā. Septiņi no tiem pieķerti Rīgas reģionā. Par dažādiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem policisti 24 stundās noformējuši kopskaitā 906 protokolus. Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu otrdien noformēti 544 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Aculiecinieki informē, ka šorīt Rīgas ielā redzamas naktī notikuša ceļu satiksmes negadījuma pēdas: notriekts ielu apgaismes stabs, iebraukts veikala ķieģeļu sienā, tad vēl vienā apgaismes stabā un ēkas sienā. Iespējams negadījums noticis saistībā ar vakar visā Eiropā un Latvijā rīkoto ātruma kontroles reidu un šajā gadījumā ceļu policija ir mēģinājusi aizturēt un dzinusies pakaļ ātruma pārkāpējam. negadījuma vietai līdzās dzīvojošie cilvēki zināja teikt, ka tūlīt pēc atiksmes nagadījuma piebraukusi arī ceļu policija. Plašāk par satiksmes negadījuma apstākļiem informēsim dienas gaitā. Portālā Radio1.lv publiceti foto ar naktī Rīgas ielā notikušās avārijas atstātāajām pēdām.

Turpinām ziņas

Pasaules enerģētikā nākotnē ir gaidāmas izmaiņas, kuras ir saistītas gan ar tehnoloģiju izmaiņām, gan būtisku pieprasījuma kāpumu Āzijā, gan arvien lielāku elektrības nozīmi. Taču Eiropa ir viens no tiem nedaudzajiem pasaules reģioniem, kurā nākotnē pieprasījums pēc enerģijas nevis pieaugs, bet gan - samazināsies, prognozē Starptautiskā Enerģētikas asociācija. Eiropas Savienībā (ES), tāpat kā Japānā un ASV, nākotnē ir gaidāms enerģijas sākotnējā pieprasījuma kritums. Pēc asociācijas aplēsēm laikā no 2016. līdz 2040.gadam Eiropā sākotnējais pieprasījums pēc enerģijas saruks par 200 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta (TOE). Pieprasījuma kritums ir saistīts ar to, ka rūpnieciski attīstītajos pasaules reģionos jau līdz šim ir patērēts salīdzinoši liels enerģijas apmērs un nākotnē attīstība būs citā virzienā. Atšķirībā no Ķīnas, Indijas vai Āfrikas, kur joprojām taps jaunas ražotnes un daudzi cilvēki savās mājsaimniecībās tikai iegūs iespēju regulāri lietot elektrību, attīstītie reģioni sāk iet lielākas efektivitātes un jaunu tehnoloģiju ceļu. Tādēļ pieprasījumu pēc elektroenerģijas mazinās.

Eiropas Savienības dalībvalstīm būs būtiski jāpalielina pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzums. To paredz Eiropas Parlamenta apstiprinātie likumi. Dokumenti paredz, ka dalībvalstīm 2025. gadā būs jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Savukārt līdz 2035. gadam šis rādītājs būs jāpalielina vēl par 10%. Bloka dalībvalstīm septiņu gadu laikā arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu, bīstamo un bioloģisko atkritumu savākšana. Eiropas Parlamenta pārstāvji norāda, ka apstiprināto likumu mērķis ir ieviest aprites ekonomiku jeb sistēmu, kurā produktu, materiālu un resursu vērtība tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk. Arī Apvienotās Nācijas ir izvirzījušas mērķi līdz 2025. gadam par gandrīz trešo daļu samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Lai apstiprinātie likumi stātos spēkā, tie vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei.

Un vēl

No kosmodroma ASV Floridas štatā veiksmīgi palaists Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes satelīts “TESS”. Tas izplatījumā meklēs planētas uz kurām iespējama dzīvība. NASA pārstāvji informē, ka satelītu kosmosā nogādāja ASV privātā kosmisko lidojumu uzņēmuma “Space” nesējraķete. Eksperti ar tā palīdzību mēģinās atklāt planētas ap Saulei tuvākajām zvaigznēm, tostarp meklēs debesu ķermeņus, uz kuriem varētu pastāvēt dzīvība. Zinātnieki prognozē, ka misijas laikā varētu tikt atklāti 20 000 zvaigžņu pavadoņu. Eksperti analizēs saņemtos datus un meklēs pazīmes, kas liecinātu par šo planētu piemērotību dzīvībai, tostarp akmeņainu vidi, šķidra ūdens esamību un Zemei līdzīgu izmēru. NASA arī informē, ka projekta izmaksas ir 337 miljoni dolāru, jebapmēram 272 miljoni eiro.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domei balsojot, netiek pieņemts lēmums par deputāta Edgara Lambas pilnvaru izbeigšanu; Jēkabpilī, Rīgas ielā pagājušajā naktī avāriju izraisījušais autovadītājs bijis 1,44 promiļu reibumā; un Aptauja liecina, ka Latvijā 20% iedzīvotāju nevēlas telefonā veikt ar finansēm saistītas darbības.

Jēkabpils domes deputāti šodien balsojot par deputāta Edgara Lambas pilnvaru izbeigšanu Jēkabpils domē nobalsoja pret, neatbalstot viņa demisiju. Šodien sēdē piedalījās 11 deputāti, nebija Aigara Nitiša un Edgara Lambas. Par Edgara Lambas, kā deputāta pilnvaru izbeigšanu balsoja: Leonīds Salcevičs, Māris Dimants, Nikolajs Anuškevičs, Aivars Kraps, Kristīne Ozola, Pret balsoja; Raivis Ragainis, Līga Kļaviņa, Andris Rutko un Mārtiņš Svilis, atturējās; Andrejs Gavrilovs un Kaspars Ģirģens. Līdz ar to lēmums netika pieņemts. Sēdē tika skaidrots, ka, protams, ja deputāts nolicis mandātu neviens viņu ar varu noturēt nevar. Taču ja balsojums ir pret, tad viņa demisijas pieteikums pēc šī balsojuma, saskaņā ar likumu, iestājas 24 stundu laikā. Pēc tam, kad šo lēmuma projektu piecu dienu laikā būs parakstījis Jēkabpils mērs un tas stāsies spēkā, Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisija sasauks sēdi, kurā lems par nākamo kandidātu, kuram nākamajam pēc saraksta ir visvairāk vēlētāju balsu un kurš var ieņemt deputāta amatu. Vēlēšanu komisija ar šo informāciju iepazīstinās Jēkabpils domes vadību un centrālo vēlēšanu komisiju. Savukārt Jēkabpils mērs uzrunās deputāta amata kandidātu un ja viņš piekritīs, tad tiks lemts par viņa deputāta mandāta apstiprināšanu.

Jēkabpilī, Bebru mikrorajona ielās nesankcionēti veikto urbumu rezultātā pašvaldības īpašumam nodarīto zaudējumu tā novērtējusi 5000 eiro apmērā. Saistībā ar neatļautajām darbībām tai piederošajā īpašumā pašvaldībai ir vērsusies policijā. Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas domes deputātu vairākums noraidījis Latvijas televīzijas Ziņu dienesta iniciatīvu par papildus urbumu veikšanu pārbūvētajās Bebru mikrorajona Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielās Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informēja, ka patlaban juristi gatavojot medijam atbildi saistībā ar tā pausto vēlmi. Tāpat arī vēstīts, ka "Latvijas valsts ceļi" Autoceļu kompetences centrs, veicot Bebru mikrorajona Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielu pārbūves objektā ieklātā asfaltbetona segas skenēšanu, nav konstatējis pārkāpumus un novirzes no projektā paredzētā asfalta segas biezuma, - šādu atzinumu saņēmusi Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī kāds 1987.gadā dzimis automašīnas "VW Passat Variant" vadītājs būdams alkohola reibumā un bez tiesībām nav pakļāvies policijas prasībām apstāties, bēdzis, nobraucis no brauktuves un ietriecies divos apgaismes stabos tos bojājot. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece sacīja, ka negadījums noticis vakar, 18.aprīlī, plkst.23.26 Jēkabpilī, Rīgas ielā. Pārbaudes gaitā autovadītāja organismā konstatētas 1,44 promiles alkohola. Jau ziņots, ka šī negadījuma atstātās pēdas Rīgas ielā var vērot aculiecinieka atsūtītajos foto portālā Rdio1.lv.

Šorīt pēc plkst.8 Neretas novadā notriekta velosipēdiste, kura nogādāta slimnīcā. Ieva Sietniece informēja, ka 1933.gadā dzimušo sievieti uz velosipēda uz ceļa Vecumnieki-Nereta-Subate Neretas novada Ērberģē notriekusi automašīna "Volkswagen Caddy", ko vadīja 1984.gadā dzimušais. Sieviete guvusi traumas un nogādāta ārstniecības iestādē. Policija pašlaik vēl skaidro negadījuma apstākļus.

Un vēl

Latvijā 20% iedzīvotāju nevēlas telefonā veikt ar finansēm saistītas darbības, taču iedzīvotāju skaits, kas vēlas mobilajā tālrunī veikt dažādus ar finansēm saistītus darījumus, pieaug, liecina Swedbank veiktā aptauja.Tajā skaitā jaunākās paaudzes respondenti ir atvērtāki iespējai vadīt finanšu pakalpojumus ar viedtālruņa palīdzību - iedzīvotāji vecumā līdz 29 gadiem biežāk pauduši vēlmi veikt ātrus pārskaitījumus viedtālrunī (38%), kā arī izmantot viedtālrunī visus bankas pakalpojumus (39%). Pēc aptaujas datiem, Latvijā 40% iedzīvotāju vēlētos mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus. Lielai daļai iedzīvotāju (63%), vadot finanses no mobilā tālruņa, ir svarīgi kontrolēt norēķinu karšu darbību, to bloķējot nozaudēšanas vai zādzības gadījumā, 23% ir būtiski veikt ātrus naudas pārskaitījumus, bet 20% - norēķināties ar tālruni veikalos. Aptaujas dati arī atklāj, ka vīrieši (30%) biežāk nekā sievietes (12%) vēlas maksāt ar mobilo tālruni, norēķināties par precēm un pakalpojumiem.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Arodbiedrība brīdina par «ātrās palīdzības» darba pārrāvumiem, ja algas nepalielinās; Edgara lambas deputāta pilnvaras tiks pārtrauktas rīt, 20.aprīlī; un Šovakar Meža parkā visi interesenti aicināti uz koptreniņu “Kustību prieks”.

Valdības un Saeimas bezdarbība, nepalielinot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku algas, jau drīzumā var novest pie tās nepārtrauktības pārrāvumiem, informē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tās vadītājs Valdis Keris sabiedrisko mediju portālam norādījis, ka politiķi mutiski ir solījuši palielinājumu, bet tas nav nostiprināts ne normatīvajos aktos, ne politikas plānošanas dokumentos. Tāpat nav izveidota arī darba grupa spriešanai par mediķu algām, kuras nepieciešamība tika aktualizēta Saeimas komisijas sēdē martā, kā arī vēstulē veselības ministrei Andai Čakšai. Iepriekšējā pieredze, kad valdība Veselības aprūpes finansēšanas likumā neiekļāva konkrētas summas, par kurām bija panākta vienošanās, arodbiedrības locekļiem neļaujot cerēt, ka šoreiz būs citādāk. Arodbiedrības vadītājs skaidro - tā kā līdz 2020.gadam paredzēts pakāpeniski samazināt mediķu virsstundu skaitu, tie vairs nevarēs strādāt tik daudz kā pašlaik, un tas nozīmēs darbinieku trūkumu. Kā zināms mediķu nepietiekamā skaita dēļ, patlaban Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība slimnīcās tiek nodrošināta, lielā mērā pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam.

Valsts apmaksās, ja zāles dos rezultātu, – šādu kārtību paredz atsevišķu zāļu kompāniju noslēgtie līgumi ar Nacionālo veselības dienestu. Ja vēlamā efekta nav, tad firmai nauda jāatmaksā. Tā kā šādi līgumi vairo jauno medikamentu pieejamību, šobrīd iestādēs spriež par iespējām vairot šādu praksi. Tomēr pastāv arī virkne sarežģījumu. Latvija noslēgusi trīs līgumus ar farmācijas firmām, kur maksā par zāļu sniegto rezultātu. Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta norāda, ka līgums ir infektoloģijas nozarē par C hepatīa ārstēšanu. Un viens līgums ir hematoloģijā. Piemēram, par C hepatīta zālēm domstarpību nav. Attiecībā uz C hepatītu veselības dienests nemaksā par neizārstētiem pacientiem. Un šo līgumu kontekstā ir atgūti apmēram 450 tūkstoši eiro, ko ir atgriezuši ražotāji par neizārstētiem pacientiem. Slēdzot šādus līgumus, jāiegulda nauda arī pacientu reģistros, kur ārstiem jāievada dati par pacientiem. Ja zāles nav sniegušas rezultātu, farmācijas firmas atmaksā naudu, tikai pamatojoties uz reģistra datiem.

Turpinām ziņas

Jēkabpils domes deputāti šodien balsojot par deputāta Edgara Lambas pilnvaru izbeigšanu Jēkabpils domē nobalsoja pret, neatbalstot viņa demisiju. Šodien sēdē piedalījās 11 deputāti, nebija Aigara Nitiša un Edgara Lambas. Par Edgara Lambas, kā deputāta pilnvaru izbeigšanu balsoja: Leonīds Salcevičs, Māris Dimants, Nikolajs Anuškevičs, Aivars Kraps, Kristīne Ozola, Pret balsoja; Raivis Ragainis, Līga Kļaviņa, Andris Rutko un Mārtiņš Svilis, atturējās; Andrejs Gavrilovs un Kaspars Ģirģens. Līdz ar to lēmums netika pieņemts. Sēdē tika skaidrots, ka, protams, ja deputāts nolicis mandātu neviens viņu ar varu noturēt nevar. Taču ja balsojums ir pret, tad viņa demisijas pieteikums pēc šī balsojuma, saskaņā ar likumu, iestājas 24 stundu laikā, proti, šajā gadījumā rīt – 20.aprīlī. Pēc tam, kad šo lēmuma projektu piecu dienu laikā būs parakstījis Jēkabpils mērs un tas stāsies spēkā, Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisija sasauks sēdi, kurā lems par nākamo kandidātu, kuram nākamajam pēc saraksta ir visvairāk vēlētāju balsu un kurš var ieņemt deputāta amatu. Vēlēšanu komisija ar šo informāciju iepazīstinās Jēkabpils domes vadību un centrālo vēlēšanu komisiju. Savukārt Jēkabpils mērs uzrunās deputāta amata kandidātu un ja viņš piekritīs, tad tiks lemts par viņa deputāta mandāta apstiprināšanu.

Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis publiski atvainojas Jēkabpils"Lūši" komandai par neierašanos uz spēli, kurā vienība pirmo reizi tika kronēta par valsts čempioni. "Lūši" svētdien savā laukumā tika kronēti par Latvijas čempioniem, titulu izcīnot pirmo reizi vēsturē. Finālsērijā līdz trim uzvarām Jēkabpils komanda ar 3-0 pārspēja iepriekšējo četru gadu čempioni RTU/"Robežsardze". Tiesa, šo maču klātienē neapmeklēja neviens no Latvijas volejbola federācijas vadības, lai pēc cīņas pasniegtu "Lūšiem" viņiem pienākošos kausu. Kā aģentūru LETA informēja Sausnīša pārstāvji, prezidents piekrīt medijos izskanējušajiem pārmetumiem - nebija pieļaujama situācija, ka neviens no federācijas vadības nebija ieradies sveikt ar uzvaru volejbola klubu Jēkabils "Lūši". Sausnītis sola, ka jau tuvākajā laikā sveiks komandu, un vēlas atvainoties čempioniem, apsolot maksimālu atbalstu un pretimnākšanu no federācijas puses nākotnē.

Un vēl

Jēkabpilī Mežaparkā šodien visu dienu norisinās koptreniņi. No pulksten sešiem līdz pusastoņiem vakarā Mežaparkā notiks koptreniņi “Kustību prieks” visiem interesentiem. Koptreniņi notiek katru otrdienu un ceturtdienu. Koptreniņus visām grupām vada Jēkabpils sporta centra sporta speciāliste Zanda Kārkliņa. Atgādinām, ka koptreniņu dalībnieku tikšanās ir pie meža namiņa, kurā dalībniekiem ir iespējams atstāt arī personīgās mantas un maiņas apavus. Dalība koptreniņos – bez maksas.

Radio1 Preiļu novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

10. aprīlī tika uzsākti ūdensvada tīklu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas būvdarbi Nikodema Rancāna daudzstāvu māju rajonā, Preiļos. Līgumus par darbu veikšanu šī gada februārī SIA “Preiļu saimnieks” noslēdza ar SIA “Preiļu santehniķis”. Darbu veikšanas laikā apgrūtināta būs autotransporta novietošana N. Rancāna ielas mikrorajona iekšpagalmos. Jāņem vērā, ka materiālus vedīs arī smagās automašīnas, kurām lielo gabarītu dēļ ir grūti manevrēt pa mazajām iekšpagalmu ielām, tāpēc iedzīvotāji aicināti izturēties ar sapratni un šajā laikā nenovietot automašīnas aktīvajā būvdarbu zonā. Darbu gaitā paredzēts rekonstruēt ūdensvada un kanalizācijas tīklus. Tiks nomainītas maģistrālā ūdensvada caurules, ūdensvada akas un ūdensvada pievadi, kā arī maģistrāles kanalizācijas caurules, kanalizācijas akas un kanalizācijas pievadi daudzstāvu mājās N. Rancāna ielā Nr.1, 2, 3, 4, 5, 8 un Liepu ielā Nr. 4, 6, 8, 10, 12. Veicot tīklu rekonstrukciju, uzlabosies iedzīvotājiem piegādājamā ūdens kvalitāte, kā arī tiks novērstas iespējamas ūdensvada avārijas situācijas, kanalizācijas noplūde vai cauruļu aizdambēšanās.

Lai veicinātu stikla šķirošanu Preiļu novadā, līdz 30. aprīlim SIA “Preiļu saimnieks” rīko stikla šķirošanas un nodošanas akciju Preiļu novada iedzīvotājiem. Lai piedalītos akcijā, SIA “Preiļu saimnieks” Atkritumu šķirošanas laukumā Rīgas ielā 4, Preiļos, jānogādā otrreizējai pārstrādei derīgs stikla iepakojums – burkas un stikla pudeles (var būt saplīsušas). Tām jābūt tukšām un izskalotām, bez vāciņiem un korķiem. Stiklu var nodot vairākas reizes akcijas norises laikā, nodotais stikla svars tiks sasummēts. Uzvarētāji tiks noteikti līdz 4. maijam pēc lielākā nodotā stikla iepakojuma svara. Dalībnieks, kas akcijas norises laikā būs nodevis lielāko daudzumu sašķirotā stikla, balvā saņems 100 eiro, otrās vietas ieguvējs – 70 eiro, trešās vietas – 30 eiro. SIA “Preiļu saimnieks” Atkritumu šķirošanas laukuma darba laiks – darbdienās plkst. 8.00-12.00 un plkst. 13.00-17.00.

23. aprīlī Preiļos ikviens aicināts apmeklēt Latvijas Bankas un "Latvijas Avīzes" rīkotās "Reģionu sarunas par labklājību". Nacionālā banka rīko diskusiju ciklu visos Latvijas reģionos, lai ar iedzīvotājiem, pašvaldību līderiem, uzņēmējiem diskutētu par to, kā vairot ikviena iedzīvotāja un valsts turību kopumā. Preiļu kultūras centrā plkst. 17.00 notiks tikšanās ar Latvijas Bankas vadības pārstāvjiem – padomes locekli Edvardu Kušneru, valdes locekli, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāju Jāni Blūmu un ekonomistu A.Strazdu. Sarunas tēma – "Kas darāms, lai cilvēki nebrauktu prom no Latgales?", tajā piedalīsies arī Preiļu domes priekšsēdētāja Maruta Plivda. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas pasākumu ietvaros 2018. gada pavasarī "Reģionu sarunās par labklājību" visu Latvijas reģionu pilsētās ar vietējās sabiedrības pārstāvjiem diskutē par to, kā vairot turību Latvijā, izmantojot tādus instrumentus kā zināšanas, nauda un prognozējama ekonomiskā politika. Preiļu un apkārtējo pašvaldību mediju pārstāvji aicināti piedalīties – diskusijā ar Preiļu iedzīvotājiem, kuru vadīs "Latvijas Avīzes" žurnālists Ivars Bušmanis (Preiļu sarunas tiešraide – "Latvijas Avīzes" ziņu vietnē www.la.lv).

Turpinām ziņas

Informācija Preiļu parka apmeklētājiem: Cienījamie Preiļu iedzīvotāji un pilsētas viesi! Preiļu parkā pašlaik vēl notiek parka saliņas estrādes būvdarbi. Vēl nav pabeigta arī tiltiņa, kurš ved uz saliņu, izbūve. Tuvākajā laikā sāksies minēto objektu koka konstrukciju krāsošanas darbi. Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kamēr vēl nav pabeigti objekta būvniecības un krāsošanas darbi, aicinām parka saliņu neapmeklēt. Atpūtai un pastaigām iesakām izvēlēties pārējo Preiļu parka teritoriju. Pašvaldība pateicas par sapratni!

Bērnudārzs “Pasaciņa” no 2. maija uzsāk grupu komplektāciju jaunajam 2018./2019. mācību gadam. Aicināti vecāki, kuru bērniem septembrī nepieciešama vieta Preiļu Pirmskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, maija mēnesī griezties izglītības iestādē Celtnieku ielā 10A, lai pieteiktu bērnu mācībām. Nepieciešamie dokumenti – vecāka (aizbildņa) personas apliecinošs dokuments un bērna dzimšanas apliecība. Neskaidrību gadījumā zvanīt pa tālruni – 26003650. Atgādinām, ka bērniem no 5 gadu vecuma mācības ir obligātas.

Un vēl par kultūras pasākumiem

18. aprīlī plkst. 18.00 Preiļu kultūras namā MISTRU MEDIA piedāvā IVARA SELECKA filmu “TURPINĀJUMS” /Pieci bērni pirmajā klasē. Viena gada vērojums par to, kas notiek bērna prātā./ Ieeja – brīva

25. aprīlī plkst. 19.00 Preiļu kultūras namā Francijas institūts Latvijā piedāvā Džeza trio "Delbecq3" koncertu. "Delbecq3" ir internacionāls džeza trio, ko veido virtuozais franču puanists Benuā Delbeks, kanādiešu kontrabasists Mailss Pērkins un bundzinieks no Kongo - Emils Biaijenda. Trio piedāvā starptautiski pazīstamā mūziķa, stila, eksperimentu un improvizācijas talantu apveltītā Benuā Delbeka krāšņās kompozīcijas. Biļešu cenas – 3,4, 5 EUR.

Trešdiena, 18 Aprīlis 2018 01:05

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 18.aprīlī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī šodien reģionālajā vizītē ieradīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā; Šodien Latvijā norisināsies ātruma kontroles maratons; un Šodien Jēkabpils novada Lašos Fogtu silā norisināsies sacensības “Orientieris 2018”.

Jēkabpilī šodien reģionālajā vizītē ieradīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā V.E. Hananas Al Alili ar pavadošo delegāciju. Vizītes laikā plānota tikšanās pašvaldībā ar domes vadību, uzņēmumu SIA “Margret”, SIA “Ošukalns” apmeklējums, kā arī Krustpils pils apskate. Dienas noslēgumā ar Apvienoto Arābu Emirātu vēstnieci tiksies vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti.

Jēkabpils domē šodien sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļu, notiks svinīga jauno pilsoņu apsveikšanas ceremonija. Dokumentu par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā saņems pieci pretendenti. Jau ziņots, ka kopš 2013.gada topošajiem pilsoņiem solījums par uzticību Latvijai ir jānodod svinīgā ceremonijā, nevis tikai jāparaksta. Svinīgo ceremoniju rīko Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļas darbinieki.

Turpinām ziņas

Šodien Valsts policija nu jau ceturto gadu piedalīsies Eiropas ceļu policijas tīkla rīkotajā ātruma kontroles maratonā - visā valsts teritorijā ceļu policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. 24 stundas, sākot no trešdienas pulksten 6.00 rītā, lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas ceļu policisti īpaši intensīvi kontrolēs atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Kā uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, šīs akcijas mērķis ir veikt preventīva rakstura pasākumus, lai atturētu transportlīdzekļa vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas un liktu katram autovadītājam aizdomāties, vai tās pāris minūtes, kuras tiks iegūtas, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, attaisno radīto risku ceļu satiksmes drošībai? Pērn rīkotajā ātruma kontroles maratonā, visā Latvijas teritorijā tika fiksēts ievērojami mazāks skaits pārkāpēju, nekā iepriekšējos ātruma kontroles maratonos - noķerti 430 ātrumpārkāpēji. Valsts policija aicina būt uzmanīgiem un neriskēt ar savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību.

Šodien un rīt pulksten 18.00 un piektdien, 20. aprīlī plkst. 15.00 un plkst. 18.00, Kino Mītnē Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē tiks demonstrēta komēdija “Es tievēju”. Filma krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā, bērniem līdz 12 gadu vecumam filmu apmeklēt nav ieteicams.Filmas sižets vēsta par meiteni Aņu, kas mīl labi paēst un mīl arī savu puisi – sportistu Žeņu. Ēšanas dēļ viņi arī izšķiras: Žeņam nemaz nepatīk, kā izskatās Aņa, kad pieņēmusies svarā par 20 kilogramiem. Bet Aņa nepadodas – uzstāda mērķi atbrīvoties no liekā svara, lai atgūtu iemīļoto un kļūtu laimīga! Grūtajā cīņā ar liekajiem kilogramiem viņai palīdz labsirdīgais Nikolajs, kas ir “ķerts” uz veselīgu dzīvesveidu, un Aņas labākā draudzene. Aleksandra Bortiča lomas dēļ pieņēmās svarā vairāk nekā par 20 kilogramiem. Tā ir pirmā pasaulē zināmā filma, kur aktrise sižeta ietvaros ir gan pieņēmusies svarā, gan arī notievējusi.

un vēl

Šodien no pulksten četriem pēcpusdienā līdz septiņiem vakarā Jēkabpils novada Lašos Fogtu silā norisināsies sacensības “Orientieris 2018”. Marķējums no Jēkabpils-Dunavas ceļa piektā kilometra. Sacensībās aicināti piedalīties visu vecumu orientieristi.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem; Vācijas kanclere Angele Merkele vēlas tuvākajā laikā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu; un Jēkabpilī varēs pieteikties muzikālajam televīzijas projektam "X Faktors".

Daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem, izriet no izglītības un zinātnes ministrs Kārļa Šadurska sacītā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē. Ministrs atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu. Šadurskis pauda, ka "ļoti provizoriskie" aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu. Viņš informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu ietaupījumu. Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju.

Vairāku Latvijas pašvaldību vadītāji mudina Satiksmes ministriju autoceļu atjaunošanu neplānot, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas veikto skolu reformu pētījumu, kurā iezīmētas arī piekļuves ceļu robežas, jo tas bieži vien nesaskanot ar reālajām pašvaldības vajadzībām, tā vakar Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pauda vairāku pilsētu vadītāji. Domnieki norādīja, ka liela daļa pētījumos norādīto ceļu ikdienas lietošanā pašvaldībām nemaz neesot noderīgi un daudz svarīgāk un pareizāk būtu atjaunot citus ceļu posmus. Tāpat domnieki norādīja, ka bieži vien izglītības ministrijas iezīmētie plāni esot "nereāli". Satiksmes ministrs Uldis Augulis pašvaldību pārstāvjus mierināja, norādot, ka brīdī, kad tiks plānota konkrētā novada ceļu remontēšana un izbūve, darba grupas brauks uz katru pašvaldību individuāli un izvērtēs, kuru ceļa posmu atjaunot būtu vislietderīgāk. Tikšanās laikā Augulis solīja, ka šogad tiks atjaunoti aptuveni tūkstoš 200 kilometri autoceļu 152 objektos.

Turpinām ziņas

Lietuva iesniegusi Krievijai notu, pieprasot paskaidrojumus par pirmdien notikušo incidentu, kad kaimiņvalsts robežsargu patruļkuģis šķērsoja abu valstu robežu un aptuveni uz divām minūtēm bija iebraucis Lietuvas ūdeņos. Kā ziņu aģentūru BNS informēja Lietuvas Ārlietu ministrija, notā Krievijas Federācija aicināta sniegt paskaidrojumus un gādāt, lai nākotnē šādi incidenti neatkārtotos. Lietuvas Valsts robežapsardzes dienests vakar paziņoja, ka pirmdien plkst.16.31 Kuršu jomā puskilometru no krasta pamanīts objekts, kas aptuveni 40 metrus iepeldējis Lietuvas ūdeņos. Noteikts, ka tas ir Krievijas robežsargu kuģis uz gaisa spilveniem. Saskaņā ar provizoriskiem datiem abu valstu robežu tas pārkāpis, veicot apgriešanās manevru. Valsts robežapsardzes dienests par šo pārkāpumu sācis pirmstiesas izmeklēšanu.

Vācijas kanclere Angele Merkele vakar paziņoja, ka vēlas tuvākajā laikā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai mazinātu spriedzi Maskavas un Rietumu attiecībās. Merkele informē, ka vakar runājusi ar Putinu pa telefonu un ka sarunas laikā apspriesta gan Sīrija, gan gāzesvads Nord Stream2, kuram pa Baltijas jūras gultni vajadzētu savienot Krieviju un Vāciju. Pagājušajā nedēļā Vācijas kanclere uzsvēra, ka "Nord Stream 2" projektu iespējams īstenot vienīgi tad, ja tas negatīvi neietekmē Ukrainu. Jau ziņots, ka Porošenko aicinājis Vāciju atteikties no iesaistīšanās Krievijas gāzesvada "Nord Stream 2" izbūvē, norādot, ka tas veicinās Ukrainas blokādi. Pret "Nord Stream 2" aktīvi iestājas arī Polija un Baltijas valstis.

Un vēl

Sākusies pieteikšanās televīzijas kanāla TV3 muzikālajam televīzijas projektam "X Faktors". Maijā sešās Latvijas pilsētās viesosies televīzijas kanālā TV3 muzikālā televīzijas projekta "X Faktors" komanda, lai uzklausītu un izvērtētu muzikālos talantus un atrastu tos, kuriem dot iespēju sevi parādīt uz lielās šova skatuves. Atlasēs potenciālos dalībniekus vērtēs "X Faktora" producenti Guntars Gulbiņš un Ilze Ūdre, projekta muzikālā producente Maija Sējāne un mūziķis, dīdžejs un "X Faktors" vadītājs Markus Riva. Pieteikšanās mājaslapā "XFaktors.lv" iespējama līdz 11.maijam, bet jau no 7.maija sāksies atlases Latvijas reģionos. Pieteikšanās iespējama dalībniekiem vecuma grupās 16-25 un 25+, kā arī vokālajām grupām. "X Faktora" atlases notiks 7.maijā Liepājā, Liepājas Olimpiskais centrā, 8.maijā Valmierā, Valmieras kultūras centrā, 9.maijā Jelgavā, Zemgales olimpiskais centrā, kā arī 10.maijā Rēzeknē, Rēzeknes novada pašvaldībā un 11.maijā Jēkabpilī, Jēkabpils tautas namā. Visas atlases sāksies plkst.15.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Zemkopības ministrs atbalsta ierobežojumu noteikšanu maksimālo tiešmaksājumu summas saņemšanai; Eiropas Centrālai bankai būtu nopietni jāpārbauda “Citadeles” banka pirms uzsākt tās darbības uzraudzību; un Piektdien Latvijā īslaicīgi būs vasarīgi silts, bet brīvdienās atkal kļūs vēsāks.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atbalsta ierobežojumu noteikšanu maksimālo tiešmaksājumu summas saņemšanai, lai viss atbalsts neaizietu tikai lielajām saimniecībām, taču pagaidām viņš atturas nosaukt, cik lieli šie griesti varētu būt. Dūklavs vakar raidījumā “Viens pret vienu” atzina, ka saistībā ar tiešmaksājumiem nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā viens no darba kārtības jautājumiem, par ko spriedīs, ir griestu noteikšana Latvijā. Dūklavs gan uzsvēra, ka to nenoteiks ministrija vai ministrs viens pats, tas esot diskusiju jautājums, viņš arī nebija gatavs nosaukt, kādiem šiem griestiem, viņaprāt, vajadzētu būt. Tiesa, ministrs atzina, ka tie varētu būt lielāki par 150 tūkstoši eiro, varbūt 200 tūkstoši eiro. Viņš arī pauda, ka par to varētu izlemt jau līdz vēlēšanām.

Latvijas pašvaldības uzskata, ka Latvijā jau 10 gadus netiek pildīts Autoceļu likums, jo budžetā ik gadu tiek noteikts citādi, tāpēc valsts un pašvaldību ceļu stāvoklis turpina pasliktināties. Ja valsts ceļiem valsts budžeta finansējums kopš 2014. gada ir pieaudzis, tad valsts mērķdotācija pašvaldību ceļiem ir palikusi praktiski nemainīga. Pašvaldību ceļu kopējais garums ir 30 tūkstoši 183 kilometri, no kuriem 29 tūkstoši 53 kilometri jeb 83 procenti ir ar grants segumu. No visiem pašvaldību grants ceļiem 41,8 procenti ir sliktā stāvoklī. Būtiskas ir atšķirības, cik daudz līdzekļu pašvaldības iegulda attīstībā. Piemēram, 2016.gadā Rīgā uz 1 km tika ieguldīti 33,7 tūkst. eiro, turpretī Carnikavas novadā 3,5 tūkst. Eiro. Izdevumi ceļu attīstībai republikas nozīmes pilsētās pēdējos gados trīsreiz pārsniedz izdevumus novados. Latvijas pašvaldību savienība iestājas arī par Autoceļu fonda atjaunošanu, kā arī par to, lai tiktu izveidota valsts investīciju programma valsts vietējo autoceļu sakārtošanai, kā arī tiktu mainīta pašvaldību mērķdotāciju politika.

Turpinām ziņas

ASV kompānijas “Southwest Airlines” lidmašīnai lidojuma laikā uzsprādzis dzinējs. Tomēr lainerim izdevās veiksmīgi nosēsties Filadelfijas lidostā. ASV Nacionālās transporta drošības pārvaldes pārstāvji ziņo, ka lidmašīnās “Boeing 737” dzinējs sabojājās, kad tā atradās 10 kilometru augstumā. No sabojātā dzinēja atdalījās vairāki fragmenti, kas sasita iluminatoru. Incidentā gāja bojā sieviete, kas sēdēja pie sabojātā loga, bet septiņas personas guva dažāda smaguma ievainojumus. ASV mediji vēsta, ka lidmašīna veica reisu no Ņujorkas uz Dalasu, un tajā atradās 149 pasažieri un apkalpes locekļi. Dzinēja sprādziena iemesls pagaidām nav zināms.

Eiropas Centrālai bankai būtu nopietni jāpārbauda “Citadeles” banka pirms uzsākt tās darbības uzraudzību - tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no “Zaļo grupas” Svens Gīgolds. Vācu izcelsmes deputāts norāda, ka pēc gaidāmās “ABLV” bankas likvidācijas par trešo lielāko banku Latvijā kļūs “Citadele”. Tādēļ saskaņā ar likumu Eiropas Centrālai bankai būs jāuzņemas tās uzraudzība. Vēstuli ar aicinājumu veikt padziļinātu pārbaudi Gīgolds ir nosūtījis Vienotā uzraudzības mehānisma vadībai. Šis mehānisms ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas ietver centrālās bankas un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes. Svens Gīgolds norāda, ka Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka naudas atmazgāšana un finanšu noziegumi rada nopietnu problēmu Banku savienībai un vienotā uzraudzības mehānisma reputācijai. Līdz ar to brīdī, kad jauna banka pievienojas uzraugāmo finanšu iestāžu sarakstam, tā būtu nopietni jāpārbauda.

Un vēl

Piektdien Latvijā īslaicīgi būs vasarīgi silts, bet brīvdienās atkal kļūs vēsāks, liecina prognozes. Piektdiena būs vējaina, taču brāzmainie dienvidrietumu, rietumu vēji pie mums atnesīs siltāku gaisu. Temperatūra piektdien paaugstināsies līdz +18..+21 grādam. Naktī uz sestdienu Latviju šķērsos aukstā atmosfēras fronte, tādēļ vējš iegriezīsies no ziemeļrietumiem, mūsu reģionā atkal sāks ieplūst vēsāks gaiss. Sestdienas nakts vēl būs samērā silta - minimālā temperatūra ap +6..+11 grādiem, bet dienā termometra stabiņš nepārsniegs +10..+15 grādus, vietām piekrastē vēl vēsāks. Svētdienas naktī gaiss atdzisīs līdz +2..+7 grādiem, bet dienā tas iesils līdz +6..+11 grādiem, vietām valsts dienvidos līdz +14 grādiem. Abās brīvdienās vietām, pārsvarā Vidzemē un Latgalē nedaudz līs, turklāt pūtīs arī stiprs ziemeļrietumu vējš, pēcpusdienās brāzmās ap 10-15 metriem sekundē. Nākamās nedēļas sākumā naktīs temperatūra vietām valsts austrumos var noslīdēt pat kādu grādu zem nulles.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
radio1 ziņās klausieties: Valsts svētku laikā gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 500 reģionālajos autobusu maršrutos; Latvijā meliorācijas jomā trūkst valsts pārvaldības - pārraudzības un uzturēšanas kontroles; un Maskavā nezināmi ļaundari nozaguši surdokameru, kurā, savas kosmonautikas gaitas sākot trenējies Gagarins.

Saistībā ar maijā gaidāmajiem valsts svētkiem no 29.aprīļa līdz 6.maijam gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 500 reģionālajos autobusu maršrutos. Grozījumi sabiedriskā transporta kustībā būs arī pārceltajā darbadienā, sestdien, 21.aprīlī. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas maršrutu tīklā, direkcija aicina iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu vai jautājumu gadījumā vērsties pie pārvadātāja. Sestdien, 21.aprīlī, reģionālo maršrutu autobusi kursēs pēc darbadienu kustības sarakstu, bet pirmdien, 30.aprīlī, sabiedriskais transports pasažieru pārvadājumus nodrošinās atbilstoši sestdienas kustības sarakstam. Tāpat, ņemot vērā, ka svētku laikā mainās iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, valsts svētkos, 1. un 4.maijā, kā arī pirmssvētku un pēcsvētku dienās, 29.aprīlī, 2., 3., 5. un 6.maijā, reģionālajos autobusu maršrutos tiks gan norīkoti papildu reisi, gan arī samazināts to skaits. Izmaiņas gaidāmas reģionālajos maršrutos, kurus apkalpo 24 pasažieru pārvadātāji, tajā skaitā arī SIA "Jēkabpils autobusu parks".

Lavijas banka izsludinājusi slēgtu konkursu par munīcijas un bruņojuma piegādi Aizsardzības pārvaldei, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Latvijas bankas Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevums ir nodrošināt bankas objektu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem, skaidrots finanšu iestādes mājaslapā. Proti, pārvaldei jāsargā skaidra nauda, datu centrs, bankas infrastruktūra un darbinieki. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Latvijas bankas Aizsardzības pārvaldi iekļauj nacionālo bruņoto spēku sastāvā. Aizsardzības pārvalde arīdzan sadarbojas ar NBS mācību un pieredzes apmaiņas nolūkos.Pieteikumus konkursā Latvijas banka gaida līdz 14. maijam.

Turpinām ziņas

Latvijā meliorācijas jomā trūkst valsts pārvaldības - pārraudzības un uzturēšanas kontroles, kā arī valstiska redzējuma uz ūdenssaimniecību kopumā. Valsts atbildībā ir 13 tūkstoši 750 km regulētas valsts nozīmes ūdensnotekas, 40 polderu sūkņu stacijas un 424 km polderu aizsargdambji. Kopumā Latvijā ir 42 tūkstoši 300 kilometru koplietošanas ūdensnotekas, 27 tūkstoši 470 kilometri viena īpašuma grāvji un 900 tūkst. kilometri viena īpašuma drenāžas sistēmas. Vairums meliorācijas sistēmu Latvijā ir ierīkotas pagājušā gadsimta 60. - 90. gados. Ar drenāžu un vaļējiem grāvjiem nosusināti 1,5 milj. hektāri lauksaimniecības zemes. Nosusināti ir arī aptuveni 26% no visiem Latvijas mežiem. Nosusināti lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un sagatavoti kūdras ieguvei ir arī aptuveni 30 % no visiem Latvijā esošajiem purviem. Latvijā meliorācijas sistēmai ir vairāki statusi - ir valsts meliorācijas sistēma, valsts nozīmes meliorācijas sistēma, kura pieder Zemkopības ministrijai. Tad seko zemākas kategorijas - pašvaldību, pašvaldības nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmas. Lai meliorācijas nozari Latvijā attīstītu, lauksaimniecības eksperti uzsver, ka vairāk jāstrādā pie meliorācijas politikas plānošanas, normatīvās bāzes, kā arī jāplāno finansējums periodam pēc 2020. gada.

Jau trešo gadu Latvijas Ekoskolās norit bioloģiskās daudzveidības projekts “Lielās augu medības”, kurā šogad dabas izzināšanas nodarbībās piedalīsies gandrīz 5 tūkstoši sākumskolas skolēnu un pirmsskolu audzēkņu no visas Latvijas. Galvenais nodarbību mērķis ir veidot ciešāku bērnu saikni ar apkārtējo dabu un tajā notiekošajiem procesiem. Projekta laikā skolēni pavada vairākas mācību stundas ārpus klasēm, mācoties atpazīt augus, kukaiņus un citas sugas. Papildus tam, izmantojot slavena Lielbritānijas botāniskā dārza “KEW” veidotus mācību materiālus, nodarbības dabā un eksperimenti klasēs palīdz veidot izpratni par dabas procesu norisi - augu attīstību, to ekoloģiju un nozīmi. Šogad projektā iesaistījušās 72 skolas no 45 Latvijas pašvaldībām.

Un vēl

Maskavā nezināmi ļaundari nozaguši surdokameru, kurā, savas kosmonautikas gaitas sākot, iespējams, trenējies pirmais kosmosā lidojušais cilvēks Jurijs Gagarins, vēsta ziņu aģentūra TASS. SKB-48 ir hermētiski noslēgta skaņu necaurlaidīga kamera, kādās trenējās padomju kosmonautu pirmā paaudze, tajā skaitā Jurijs Gagarins un Germans Titovs. Ar surdokameras palīdzību pētīja, kā cilvēks reaģēs uz spiediena izmaiņām pilnīga klusuma apstākļos un bez gaismas kairinātāja. SKB-48 nozagta no uzņēmuma teritorijas, kur notikusi tās restaurācija, paziņoja Komsonautikas muzejs. Uzņēmumā, kur kamera nosūtīta, bija jāveic tās atribūcija, lai noskaidrotu, vai konkrētajā ir trenējies Gagarins. Pēc tam kameru bija paredzēts restaurēt un nodot Kosmonautikas muzejam. "Telegram" kanāls "Mash" ziņo, ka pēc kameras atbraukuši 10 cilvēki, kas uzdevušies par meistariem, iekrāvuši kameru kravas automašīnā, un aizbraukuši.
Jau ziņots, ka Jurijs Gagarins ir padomju kosmonauts – pirmais cilvēks pasaulē, kurš lidoja kosmosā. Vēsturiskais lidojums notika 1961. gada 12. aprīlī. Gagarins ir dzimis 1934. gadā, bet gājis bojā treniņlidojuma laikā ar lidmašīnu MiG-15 1968. gadā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī piecu vispārējās izglītības iestāžu vietā varētu palikt trīs; Bibliotēku nedēļā jēkabpilī notiks pasākums “Dzīvi izgaršojot”; un Televīzijas kanāla "Fox" oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām.

Aktualizētā Jēkabpils izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcija 2015.-2025.gadam paredz, ka pašreizējo piecu vispārējās izglītības iestāžu vietā pilsētā varētu palikt tikai trīs. Izmaiņu rezultātā varētu tikt izveidota Jēkabpils pilsētas vidusskola, kurā apvienotos Jēkabpils 2.vidusskola, Jēkabpils pamatskola un Jēkabpils vakara vidusskola un kurai būtu vairākas mācību īstenošanas vietas. Savukārt Jēkabpils valsts ģimnāzija un Jēkabpils 3.vidusskola savu darbību turpinātu pašreizējā statusā. Minētās mācību iestādes varētu piedāvāt pietiekami plašu un kvalitatīvu izglītības klāstu gan pilsētas Jēkabpils, gan Krustpils pusē. Izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā plānots atteikties tikai no īrētajām telpām, kas tiek izmantotas Vakara vidusskolas vajadzībām. Līdz aprīļa beigām norisināsies tikšanās ar visu izglītība iestāžu pedagogu kolektīviem, interesentiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet jau maijā Jēkabpils izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības koncepcija 2015.-2025.gadam plānots apstiprināt domes sēdē. Savukārt jūnijā Jēkabpils pilsētas pašvaldība plāno iesniegt vairākus miljonus eiro vērtus projektu pieteikumus mācību vides uzlabošanai un telpu renovācijai Jēkabpils valsts ģimnāzijā un Jēkabpils Pilsētas vidusskolā, pašreizējā 2.vidusskolā.

Latvijā šā gada martā bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina šodien publiskotie Eiropas savienības statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopti par 27 bloka dalībvalstīm. Gada inflācija Latvijā martā veidoja 2,3%. Augstāka nekā Latvijā inflācija martā bija Rumānijā (4%), Igaunijā (2,9%), kā arī Slovākijā un Lietuvā (abās valstīs 2,5%). Šā gada martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu inflācija reģistrēta visās ES dalībvalstīs, izņemot Kiprā, kur fiksēta 0,4% deflācija. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Austrijā (2,1%), Zviedrijā un Ungārijā (abās valstīs 2%). Latvijā martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,3%.

Turpinām ziņas

Nākamnedēļ visā Latvijā norisināsies bibliotēku nedēļa, - tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Bibliotēku nedēļas moto ir "Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība". Šajā nedēļā jēkabpilī viens no centrālajiem pasākumiem būs rakstnieces Annas Skaidrītes Gailītes saruna ar rakstnieci Moniku Zīli. Pasākums “Dzīvi izgaršojot” norisināsies 26.aprīlī pulksten 16tos Jēkabpils tautas namā. Tā būs abu rakstnieču saruna par aktuāliem literatūras un sabiedriskās dzīves jautājumiem.

Lai Latvijas čempione volejbolā Jēkabpils "Lūši" tuvākajā laikā varētu piedalīties klubu turnīros Eiropā, ir jāpiepildās vairākiem priekšnosacījumiem, tajā skaitā ir nepieciešama arī Latvijas Volejbola federācijas (LVF) pretimnākšana. Norāda vienības prezidents Māris Trušelis. Kā vēstīts, "Lūši" svētdien savā laukumā tika kronēti par Latvijas čempioniem, titulu izcīnot pirmo reizi vēsturē. Finālsērijā līdz trim uzvarām Jēkabpils komanda ar 3-0 pārspēja iepriekšējo četru gadu čempioni RTU/"Robežsardze". Trušelis uzskata, ka sezona viennozīmīgi ir izdevusies un tās veiksmju pamatā bija ne tikai spēlētāji, bet arī atbalstītāji un Jēkabpils volejbola sabiedrība.

Un vēl

Televīzijas kanāla "Fox" oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām, kas prasa "mīkstināt" izteikumus par vairākām tēmām. Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome par to ir informēta, tomēr iejaukties situācijā neesot pamata. "Fox" ir Spānijas jurisdikcijā esoša programma un Latvijas teritorijā tiek izplatīta retranslācijas kārtībā, līdz ar to jautājumi par programmu tulkošanu risināmi privāttiesiski starp programmas tiesību turētāju un tulkiem, bet padomes kompetencē neesot vērtēt tulkojuma kvalitāti. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā nonākusi vēstule kanāla "Fox" satura tulkotājiem, tulkiem ir jāievēro Krievijas noteiktas subtitru tulkošanas vadlīnijas, kas paredz nepieciešamības gadījumā padarīt vispārīgāku un "mīkstināt saturu", kad tiek runāts par nelaimes gadījumiem, homoseksuālām attiecībām, "pret Krieviju vērstu propagandu", narkotikām, ekstrēmistu aktivitātēm un pašnāvībām.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne vērtēja, ka Krievija izmanto jebkādus kanālus un instrumentus, tostarp tulkošanu, lai deformētu informāciju kā vien var. Viņa apstiprināja, ka likums jeb vietējais regulators un pašreizējais regulējums nevar mainīt kāda starpnieka lēmumu, kas attiecas uz satura deformāciju. Rožkalne aicināja cilvēkus vērtēt arī citus kanālus, to īpašniekus un saikni ar Krievijas valdības dibinātajām mediju organizācijām, lai varētu arī izprast, ka daļa no informācijas nebūs īsti atbilstoša oriģinālam.

Page 1 of 735

Noskaties

Aktuāli