Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Pirmdien notikušajā Jēkabpils pilsētas domes ārkārtas sēdē opozīcijas deputātiem neizdevās no amata gāzt Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Andri Rutko (Saskaņa).

Par Rutko atstādināšanu nobalsoja pieci deputāti – Leonīds Salcevičs (JRP), Māris Dimants (JRP), Aivars Kraps (Gods kalpot Latvijai), Kaspars Ģirģens (KPV LV), Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija), seši bija pret – Raivis Ragainis (LZP), Aigars Nitišs (LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Mārtiņš Svilis (LRA), Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) un Andris Rutko (Saskaņa), viens – Kristīne Ozola (NA-TB/LNNK-Visu Latvijai) - atturējās. Vēl viens deputāts – Edgars Lamba (JRP) - bija saslimis un domes sēdē nepiedalījās. Līdz ar to ar vienas balss pārsvaru Andris Rutko saglabāja savu amatu.

Pirms balsošanas izvērtās diskusija starp opozīcijas un pozīcijas deputātiem, kur katra puse minēja argumentus, kāpēc vicemērs tautsaimniecības jautājumos būtu atbrīvojams vai atstājams amatā. Šīs ziņas teksts otrdien tiks papildināts ar diskusijas izklāstu.

Kā ziņots, isniegumu ar lūgumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Rutko atbrīvošanu no ieņemamā amata un ievēlētu jaunu vietnieku, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim (LZP) aizvadītās nedēļas nogalē iesniedza pieci opozīcijas deputāti - Leonīds Salcevičs, Edgars Lamba un Māris Dimants (Jēkabpils reģionālā partija), Aivars Kraps (Gods kalpot mūsu Latvijai) un Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija).

"Nosacītās opozīcijas", kā viņi paši sevi dēvē, deputāti šādi rīkojušies, jo uzskata, ka Rutko savos darbības astoņos mēnešos, kas ir bijis sarežģīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistes un projektu realizācijas laiks, domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos amatā nav pildījis savus tiešos pienākumus un nav darījis neko, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību Jēkabpils pilsētā.

Koalīciju domē veido Ragainis un Aigars Nitišs (LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Andris Rutko un Andrejs Gavrilovs (S) un Mārtiņš Svilis (LRA). Savukārt neitralitāti ievēro Kaspars Ģirģens ("KPV LV") un Kristīne Ozola ("Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

 

Saistītas ziņas:  Šodien tiek sasaukta ārkārtas Jēkabpils domes sēde

Jēkabpils domes opozīcija pieprasa vicemēra tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko demisiju

 

Jēkabpils pilsētas domes opozīcijas deputāti piektdien 16.februārī iesnieguši domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim (LZP) iesniegumu ar lūgumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko (Saskaņa) atbrīvošanu no ieņemamā amata un ievēlētu jaunu vietnieku.

Iesnieguma iniciators Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs (Jēkabpilsreģionālā partija) informē, ka šādi "nosacītās opozīcijas", kā viņi paši sevi dēvē, deputāti rīkojušies, jo uzskata, ka Rutko aizvadītajos astoņos mēnešos, šajā sarežģītajā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistes un projektu realizācijas laikā domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos amatā nav pildījis savus tiešos pienākumus un nav darījis neko saistībā ar tautsaimniecības attīstību pilsētā.

Iesniegumā norādīts, ka Andra Rutko atbrīvošanu no amata, opozīcijas deputāti pieprasa saskaņā ar Pašvaldību likuma 28.pantu. Tas paredz: “Ja domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, vismaz viena trešdaļa domes deputātu var ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi. Šādu ārkārtas sēdi sasauc deputāts, kurš pirmais parakstījis iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, viņš arī vada šo sēdi.” Tāpat arī Pašvaldību likuma 28.pants noteic, ka sēdes vadītājam ir pienākums informēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par ārkārtas sēdes norises vietu un laiku.

Bez Salceviča pieprasījumu ir parakstījuši arī deputāti Edgars Lamba un Māris Dimants (Jēkabpils reģionālā partija) Aivars Kraps (Gods kalpot mūsu Latvijai) un Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija).

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils mēru Raivi Ragaini un jautāja, kad varētu tikt sasaukta ārkārtas sēde šajā jautājumā.

“Iesniegums ir saņemts un ārkārtas sēde tiks sasaukta šonedēļ, diena, kurā tā notiks vēl tiks precizēta. Opozīcija var izteikt jebkuru vēlmi un tā ir jāizskata. Savu attieksmi izteiksim balsojot,” sacīja Raivis Ragainis.

Viņš piebilda, ka iesniegumā, kas saņemts no opozīcijas un kurā pārmesta Andrim Rutko bezdarbība nav minēti nedz pierādījumi, nedz argumenti, tikai apgalvojums bez pamatojuma. Raivis Ragainis norādīja, ka vicemērs strādājot un pildot savus uzdevumus gluži tāpat kā šajā amatā ir strādājis viņa priekšgājējs un darbi tiekot padarīti.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Rutko un lūdza komentēt iesniegumā izteiktos pārmetumus. Andris Rutko solīja sagatavot un tuvākajā laikā sniegt argumentētu atbildi.

Jau ziņots, ka koalīciju Jēkabpils domē veido Ragainis un Aigars Nitišs(LZP), Līga Kļaviņa (LZS), Andris Rutko un Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) un Mārtiņš Svilis (Latvijas Reģionu Apvienība).

Savukārt neitralitāti ievēro Kaspars Ģirģens (Politiskā partija "KPV LV") un Kristīne Ozola ("Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

Jēkabpiliete, kritušo karavīru meklēšanas vienības ZVAIGZNE dalībniece Latvijā Sarmīte Ozoliņa informē, ka Smoļenskas apgabalā atrastas sarkanarmieša jēkabpilieša Vladimira Ļūļāka Jāņa (Ivana) dēla (ЛЮЛЯК Владимир Иванович), 1913 г.р., г. Якобштадт (Екапбилс, Латвия).), dzimuša 1913.gadā, mirstīgās atliekas.

Tās atradusi karavīru meklēšanas vienība RJADOVOIJ, veicot izrakumus, Minētā vienība lūdz palīdzību tuvinieku meklēšanā. Zināms, ka sieva ir Olga Ļūļāka Jāņa meita, dzimusi 1910.gadā un meitas Ļubovja un Zoja. 1941.gadā ģimene vēl dzīvojusi Saratovas apgabalā, bet no 1951.-1961. gadam – Rīgā, kur dzīvoja sieva un meitas. Vladimirs Ļūļāks skaitījās bezvēsts pazudis no 1941.gada augusta, gandrīz 77 gadus.

Tiek meklēti Vladimira Ļūļāka tuvinieki Jēkabpilī vai cilvēki, kas var sniegt jebkādas ziņas par kritušo karavīru. Tie, kuriem ir informācija par Vladimiru Ļūļāku, aicināti zvanīt Sarmītei Ozoliņai pa tālruni 26492663.

Foto:Izmantota fotogrāfa Dmitrija Markova fotogrāfija, no interneta resursiem.

Šonedēļ Latvijā laiks kļūs arvien aukstāks, jo "polārais virpulis" Latvijā un lielā daļā Eiropas ienesīs arktisku gaisa masu, liecina prognozes.

Atmosfēras spiediens nedēļas gaitā pakāpeniski paaugstināsies, līdz ar to mākoņu un nokrišņu daudzums samazināsies. Ar lēnu ziemeļu vēju ieplūdīs aukstāks gaiss, arī dienas vidū valsts lielākajā daļā nebūs siltāks par -3..-8 grādiem.

Otrdienas rītā tikai vietām austrumos temperatūra būs ap -10 grādiem, bet jau trešdienas rītā gaiss atdzisīs līdz -8..-13 grādiem, bet vietām Vidzemē un Latgalē līdz -14..-17 grādiem.

Nedēļas otrajā pusē temperatūra būs arvien zemākā un naktīs Latvijas austrumos vietām būs zem -20 grādu atzīmes, tomēr diez vai būs aukstāks par -25 grādiem. Nedēļas otrajā pusē neliela pazemināta spiediena apgabala ietekmē mākoņu daudzums palielināsies un atsevišķos novados iespējama intensīvāka snigšana, gaisa temperatūra gaidāma vēl par dažiem grādiem zemāka nekā nedēļas pirmajā pusē.

Pēc šī brīža prognozēm spriežot, aukstā gaisa ieplūšana Eiropas ziemeļaustrumos turpināsies arī nākamās nedēļas izskaņā, turklāt samazināsies mākoņu daudzums, līdz ar to pastāv iespēja, ka, debesīm skaidrojoties, sals vietām Latvijā sasniegs pat -24 grādus. Pašreiz grūti prognozēt, cik ilgs būs aukstuma vilnis, taču, visticamāk, tas turpināsies arī martā.

Aukstuma vilnis aptvers lielāko daļu Eiropas, dažos reģionos izraisot arī stihiskus apstākļus, piemēram, Balkānu valstīs prognozēta spēcīga snigšana, tāpat neierasti spēcīgs sals un sniegs gaidāms daudzviet Eiropas centrālajā un rietumu daļā.

Jau ziņots, ka auksts laiks Eiropā tiek prognozēts ne tikai jaunnedēļ, bet arī martā. Visticamāk, gaisa temperatūra Latvijā nenoslīdēs zemāk par -30 grādiem un netiks pārspēts iepriekšējo ziemu sala rekords, savukārt Eiropas centrālajā un rietumu daļā gaidāmais aukstums un sniegs var kļūt par lielāko vairāku gadu laikā.

Foto: jekabpils.lv

Seno laivu brīvdabas parks Koknesē, ko plānots būvēt ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu, varētu izmaksāt līdz 700 000 eiro, informēa Kokneses novada dome.


Iepriekš domē lemts piedalīties projektu konkursā, iesniedzot projekta pieteikumu par senā tirdzniecības ceļa "No varjagiem uz grieķiem" iedzīvināšanu mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā.


Pēdējā domes sēdē apstiprinātas arī plānotās projekta izmaksas - līdz 700 000 eiro. 630 000 eiro ir programmas finansējums, 35 000 eiro valsts dotācija, bet vēl 35 000 eiro - pašvaldības līdzfinansējums Projekta atbalstīšanas gadījumā pašvaldība garantēs priekšfinansējumu 60% apmērā - 420 000 eiro.


Jau vēstīts, ka projektu konkursā pašvaldība plāno piedalīties, sadarbojoties ar Polockas rajona izpilddkomitejas Sporta un tūrisma departamentu no Baltkrievijas. Projekta mērķis ir saglabāt un padarīt plaši pieejamas senā tirdzniecības ceļa "No varjagiem uz grieķiem" nemateriālās vērtības un vēsturisko informāciju, izveidojot unikālu tūrisma produktu - brīvdabas laivu parku ar seno laivu modeļiem un ekspozīciju par seno tirdzniecības ceļu.


Plānots, ka laivu parks atradīsies nekustamajā īpašumā "Gundegas-1" Daugavas krastā, apmēram 500 metru attālumā no estrādes, ceļā no Kokneses luterāņu baznīcas uz Kokneses viduslaiku pilsdrupām, aģentūrai LETA skaidroja pašvaldības pārstāve Sarmīte Rode.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Foto: koknese.lv

Portāls Radio1.lv sāņēma SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” 20 mediķu parakstītu atklāto vēstuli, kurā tie aicina pašvaldību tikties ar mediķu kolektīvu un skaidrot gaidāmās pārmaiņas slimnīcā. Vēstule tapusi, pēc vietējos plašsaziņas līdzekļos izskanējušās infomācijas, kāpēc tiek mainīta slimnīcas valde. Par šiem jautājumiem rakstīja un ziņoja visi vietējie mediji, vēstules autori, uzdodot jautājumus pavaldībai, kā piemēru izvēlējušies publicētos rakstus laikrakstā “Brīvā Daugava”. Atklāto vēstuli parakstījuši 20 mediķi, pielikumā foto ar mediķu parakstiem.

Radio1.lv lūdza atklāto mediķu vēstuli komentēt Jēkabpils domes vadībai. Komentāru sniedza Jēkabpils mēra vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa.

Publicējam mediķu atklāto vēstuli un Līgas Kļaviņas komentāru.

Atklātā vēstule

Par pārmaiņām slimnīcā

Pamatojoties uz vietējos medijos, tajā skaitā laikrakstā “Brīvā Daugava” š.g. 8.un 9. februāra numurā, izskanējušo informāciju par to, ka jaunajai pilsētas vadībai ir vīzija par savu kapitālsabiedrību attīstību un tostarp arī slimnīcas attīstības stratēģiju, vēlamies arī mēs paust savu viedokli, jo saprotams, ka izstrādājot savu kapitālsabiedrību jaunās attīstbas vīzijas pilsētas vadībai nav laika tikties ar katru no kapitālsabiedrībām, kaut arī slimnīca, kā teicis domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis ir “viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrībām – gan sociālo un veselības jautājumu risināšanas ziņā, gan, protams, arī tādēļ, ka tā ir lielākais darba devējs no visām pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām”, tāpēc komunikācijai izmantojam saraksti avīzē, kā arī esam pateicīgi, ka pēc slimnīcas arodbiedrības uzaicinājuma tomēr esat piekrituši tikties ar slimnīcas kolektīvu 21.februārī.

Iepazīstoties ar presē izskanējušo informāciju esam neizpratnē par vairākiem jautājumiem:

Ja 8.februāra numurā rakstīts, ka pilsētas domei ir vīzija vai redzējums par slimnīcas attīstību, tad nākošās dienas numurā, atsaucoties uz to pašu informācijas avotu, teikts, ka redzējums jāsniedz jaunajai valdei. Tad par ko runājam – par slimnīcas attīstības vīziju vai slimnīcas pārvaldības sistēmas maiņu? No tekstā tālāk minētā nav saprotama, kāda tad tiek plānota jaunā slimnīcas pārvaldība. Kāda būs nākošā valde – sastāvoša no 2 vai 3 valdes locekļiem? Vai šie valdes locekļi vienlaicīgi izpildīs arī kādu amatu slimnīcā, kā tas bija līdz šim, saņemot tikai vienu atalgojumu vai valde pildīs tikai valdes funkcijas un amatus pildīs kādas citas personas? Kādi būs šie amati un vai arī uz tiem tiks izsludināts konkurss? Vai tādā gadījumā paredzama ievērojama administratīvās daļas paplašināšanās, kāds tam paredzēts finansējums? Šobrīd esam saņēmuši algas par janvāra mēnesi, jāteic, ka tās nebūt neatbilst veselības ministres solītajam atalgojumam veselības aprūpē. Kur tad radīsies finansējums un cik liels tas būs jaunajiem administrācijas darbiniekiem, un vai par piemēru tam tiks ņemts R.Ragaiņa pozitīvi vērtētā Gaiļezera slimnīcas pieredze? Turpinot par avīzē sniegto domes priekšsēdētāja viedokli par nākamo valdes priekšsēdētāju: “bet slimnīcas valdes priekšsēdētājam jāpārredz viss spēles lauks kopumā”. Piekrītam šim viedoklim, taču ar spēles laukuma redzēšanu vēl ir par maz, jāsaprot, kas šajā laukumā notiek, kā savstarpēji darbojas visa veselības aprūpes sistēma, kuru sastāda pacients, ārstnieciskais personāls, administrācija, Nacionālās veselības dienests, Veselības ministrija, veselības inspekcija, slimību profilakses un kontroles centrs un vēl vesela virkne institūciju, kuras nemitīgi dod norādījumus, kuri dažkārt mainās ne tikai pa mēnešiem, bet pa dienām un pieprasa neskaitāmas atskaites un rādītājus par slimnīcas darbību. Tāpēc nesaprotams 8.februāra numurā teiktais: “Cilvēki ir strādājuši ilgu laiku un strādājuši pēc savas sistēmas, kas kādreiz varbūt (?) bija atbilstoša, bet tagad ir mainījušies nosacījumi medicīnā un pakalpojumu sniegšanas nosacījumi un tad, iespējams, ir grūti pārorientēties uz jaunu sistēmu.” Jēkabpils reģionālā slimnīca ir definēta kā 4.līmeņa reģionālā slimnīca, tās darbību reglamentē Ministru kabineta Noteikumi Nr. 1529 un savstarpēji noslēgtie līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, kam pamatā ir Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu atbilstību. Viss augstāk minētais nosaka slimnīcas, kā valsts pasūtījuma izpildītājas darbības nosacījumus. Par kādu pašu ieviestu sistēmu iet runa? Tā nav privāta slimnīca, kurā iespējams izveidot savu noteiktu sistēmu. Arī šogad esam ieviesuši vairākus jaunus pakalpojuma veidus, bet arī tas notiek valstī noteiktā kārtībā. Runājot par pārorientēšanos varam teikt, ka esam gana fleksibili, nu kaut vai apskatot šī gada jautājumu ar dienas stacionāru. Janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr 1529, kuri noteica izmaiņas dienas stacionāra manipulācijās, kad bijām izanalizējuši esošo situāciju un pieņēmuši lēmumu kā darboties – ārsti bija saplānojuši 1.ceturkšņa darbu, saņēmām steidzamu infomāciju, ka atkal izmaiņas dienas stacionāra pakalpojumos, daļa manipulāciju, kuras tika izņemtas no saraksta ir atkal iekļautas sarakstā. Tā kā šogad dienas stacionāra pakalpojumus sniedzam 9 profilos, no kuriem 8 ir ķirurģiskia profila, atkal bija nepieciešama sniedzamo pakalpojumu veidu un apjoma korekcija. Vēl atsaucoties uz augstāk minēto par sistēmas maiņu, tad īsti par kādas sistēmas maiņu tiek domāts: palielināt administratīvo daļu vai varbūt mainīt slimīcas līmeni? Grūti iedomāties kā varētu paaugstināt šo līmeni, jo nākošais līmenis ir universitātes slimnīcas, taču iespēja pazemināt šo līmeni, veicot apzināti vai neapzināti dažādas izmaiņas slimnīcas darbībā, ir diezgan reāls pasākums. Paskatoties uz blakus pašvaldībām, ir iespaids, ka tās savas slimnīcas aizstāv, jo cik gadus runā, ka dažu slimnīcu tehniskais nodrošinājums īsti neatbilst valstī noteiktajiem standartiem, tomēr tās joprojām strādā, un tas nav noticis bez pašvaldības atbalsta.Tāpēc ļoti žēl, ka mūsu pašvaldība nevis cīnās par savas kapitālsabiedrības darbību, bet gluži otrādi, sniedz presē destruktīvus paziņojumus un zināmā mērā apvaino visu slimnīcas kolektīvu par sliktu darbu. 9.februāra avīzē publicēts Raivja Ragaiņa teiktais “ka neviens taču nav apmierināts ar to, kā ir slimnīcā”. Kas ir domāts ar šo “neviens”? Vai tie ir gandrīz 10 000 pacientu, kas ārstēti stacionārā vai 90 000 kas ārstējušies ambulatori, nerunājot par diagnostiskiem izmeklējumiem, kuri katrs savā profilā arī sniegti tūkstošos. Vai piemēram tas, ka pasaules bankas veiktajā novērtējumā 2017.gadā par Perinatālās palīdzības nodrošināšanu Latvijā, mūsu slimnīca ieguva visaugstāko novērtējumu, neliek Jums aizdomāties čik viss ir slikti”? Divus gadus pēc Dr. Ūdra iniciatīvas un ar domes un slimnīcas atbalstu notikusi labdarības akcija Dzīvo vesels, kuras laikā konsultēti un operēti daudz pacientu. Vai tas ir slikti?

Vai šis “neviens” ir ap 500 slimnīcā strādājošie darbinieki, kuri patiešām varētu būt neapmieerināti, jo valstī sludinātais – par šī gada lielajām mediķu algām vai labo e-veselības sistēmas darbību – realitātē neatbilst patiesībai?

Vai šis “neviens” ir veselības ministrijas pārstāvji, kuras ierēdņiem jau otrajā dienā pēc stāšanās darbā jau algu palielina par pusi no tikko noteiktā algas. Pret šādu sistēmu attiecībā uz medicīnas darbiniekiem arī mums nebūtu iebildumu.

Vai šis “neviens” ir mūsu pilsētas domes deputāti. Ja ir tāda neapmierinātība, tad kāpēc par to netiek informēta slimnīcas valde, kāpēc pilsētas vadība neierodas uz tikšanos ar lielāko darba kolektīvu, bet ierodas tikai tad, kad pēc pusgadu ilgušām dažādām baumām, kas sāk jau traucēt slimnīcas darbam, slimnīcas darbinieku arodbierība pati uzaicina uz tikšanos ar slimnīcas kolektīvu. Cik reižu pilsētas vadība ir tikusies ar slimnīcas valdi, kādi ir bijuši uzstādījumi darba uzlabošanai, kur tas ir ticis dokumentēts, kā ir notikusi šo uzstādījumu kontrole? Kā tad varēja nonākt tik tālu, ka “neviens” nav apmierināts, vai tad daļēji atbildība par notikušo nav jāuzņemas arī pilsētas vadībai?

Šobrīd ir nomelnots visa mūsu kolektīva līdzšinējais darbs. Varbūt tam ir pamatojums, tad neslēpiet to. Rodas iespaids, ka kāds(i) mērķtiecīgi vēlas nolemt Jēkabpils RS it kā dabīgai degradācijai. Tad jautājums: Kurš un kādā veidā atbildēs, ja tā notiks? Vai šādā negatīvā gaisotnē pasniegta informācija par mūsu slimnīcu veicinās jauno speciālistu piesaisti?

Atgriežoties pie konkursa, kā jau raksta sākumā minējām, nav skaidrs uz ko tiek izsludināts konkurss. Vai iespējams izsludināt konkursu uz divām vietām (kādām?) un “par trešo tad arī secināsim konkursa gaitā”? Tiek skaļi paziņots, ka līdzšinējā slimnīcas darbība ir nekur nederīga, vajadzīga jauna sistēma. Vai tas, ka dome šobrīd pat nezina uz cik vietām un kādām tiks izsludināts konkurss, un, ka vajadzības gadījumā lems vēl par citiem valdes locekliem ir jaunās sistēmas iezīmes? Pilsētas domei būtu lietderīgi zināt, ka slimnīcas statūtos ir noteikts, ka slimnīcas valde sastāv no trīs locekļiem, tātad konkurss ir jāizsludina uz trīs vietām. No avīzē rakstītā var secināt, ka pirmais valdes loceklis ieplānots “kā visa laukuma pārredzētājs, otrais būs”tā kā galvenais ārsts” un kas ir plānots šis trešais – labs, vajadzīgs vai cita veida cilvēks? Avīzē minēts: “pašlaik tiek izstrādāti profesionālie kritēriji valdes locekļu amata pienākumu pildīšanai, bet konkursa komisijā paredzēts piesaistīt Veselības ministrijas un nozares profesionālo asociāciju ekspertus”. Tas viss ir ļoti labi, taču nākotnē šai slimnīcā būs jāstrādā mums, un diez vai šie eksperti nesīs kādu morālu, nerunājot pat juridisku atbildību, neveiksmes gadījumā. Bet neveiksmju un kļūdu pietiek gan mums, gan arī ministrijai, tikai atšķirība ir tā, ka mums par kļūdām vienmēr jāatbild, vienmēr jārod vainīgais, ko sodīt, bet valsts mērogā, skatoties uz pēdējo laiku notikumiem, par kļūdām nav jāatbild nevienam. Protams, gribētos uzzināt, kādi būs šie cilvēki komisijā “kuriem uzticas visas valsts līmenī”.

Un nobeigumā absolūtu neizpratni izraisa priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas teiktais jautājumā par līdzšinējās valdes darbības beigšanu, ka “viņa rekomendētu R.Ragainim teikt, kā to dara minisrijās, ka mēs nevaram to ne apstiprināt, ne noliegt”. Tad rodas jautājums, kā strādā ministrijas, ja nav izpratnes par to, kas notiek un savukārt izbrīnu vairs nerada mūsu domes darbības stils. Varbūt sākt šo darbības un atbildības stilu piemērot arī attiecībā uz pacientiem: “Mēs nevaram ne apstiprināt, ne noliegt Jūsu saslimšanu vai diagnozi”. Jācer, ka pašvaldība akceptēs mūsu jauno darbības stilu, jo “vecā pašu izdomātā sistēma” taču ir novecojusi.

Sāksim strādāt ar jaunām metodēm.

Pielikumā SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” darbinieku arodbiedrības, nodaļu un kabinetu vadītāju paraksti.

Vēstuli parakstījuši:

1. Ķirurģijas nodaļa – Jānis Danevičs;
2. Traumataloģisjas nodaļa – Jurijs Krupenko
3. LOR-neiroloģijas nodaļa – Zita Daneviča;
4. Dzemdību-ginekoloģijas nodaļa – Andris Blimhens;
5. RAN vaītājs p.i. - Vera Grotkere;
6. PAC vadītāja - Inguna kalēja;
7. Bērnu nodaļas vadītāja – Aija Briška;
8. uzņemšanas nodaļas vadītājs – Imants Balodis;
9. 1 terpijas un tbc slimību nod.vadītāja – Sandra Zadināne;
10. Infekciju slimību nod.vadītāja - Ilga Upeniece;
11. laboratorijas vadītāja - Inguna Breikša;
12. 2 terapijas nod. vadītāja – Benita Aizpuriete
13. Uroloģijas nodaļas vadītāja – Baiba Bērziņa
14. Funkcionālās diagnostikas kab.vadītāja – Iraida Glušņonoka
15. Radioloģijas nod. vadītāja – Elita mazule
16. Fizikālās rehabilitācijas nod. vadītāja – Valentīna Skrodele
17. Dienas stacionāra ārsts – Līga Kalvāne;
18. Arodkomitejas pr-dētāja – Margarita Saveļjeva;
19. Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja – Dace Teilāne;
20. Asin kabineta vadītājs – Alevtīna Grinberga.

Domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas komentārs

Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu atklātajai vēstulei

Publicējam pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieces Līgas Kļaviņas komentāru uz pašvaldībā saņemto Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu atklāto vēstuli:

- Vispirms paldies Jēkabpils reģionālās slimnīcas dakteriem par viedokli un iesaistīšanos diskusijā par mums visiem svarīgu jautājumu – kādai būt un kā mainīties slimnīcai tuvākajā nākotnē. Ārstu parakstītajā vēstulē ir uzdoti daudzi nozīmīgi jautājumi un aktualizētas vairākas problēmas, ar ko būs jātiek galā gan pilsētas vadībai, gan konkursa kārtībā izvēlētajai jaunajai slimnīcas valdei. Varu teikt godīgi: man simpatizē arī atklātās vēstules asais tonis, jo jebkura reorganizācija un jebkuras nozīmīgas pārmaiņas neizbēgami rada arī dažkārt asas diskusijas. Un mēs noteikti no tām nevairīsimies.

Šobrīd nepievērsīšos katrā atklātajā vēstulē minētajam jautājumam: atbildes uz tiem lielākoties prasa nopietnāku analīzi un informācijas apkopošanu, par šiem jautājumiem runāsim 21. februārī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā plānotajā diskusijā, cenšoties maksimāli precīzi un atklāti gan prezentēt pilsētas vadības skatījumu uz slimnīcas nākotnes stratēģiju, gan atbildēt uz vēstulē aktualizētajām problēmām. Tieši tādēļ es aicinātu gan slimnīcas mediķus, gan darbiniekus apkopot savus jautājumus un argumentus, kurus tad arī atklāti izrunāsim tikšanās laikā nākamnedēļ. Un šajā sakarībā aicinu visus uz konstruktīvu dialogu, jo mēs visi taču saprotam, ka pārmaiņas slimnīcas darbā un vīzijā par slimnīcas nākotni ir nepieciešamas.

Domāju, ka mums visiem – gan slimnīcas mediķiem un personālam, gan pilsētas vadībai – mērķis ir viens: panākt, lai Jēkabpils reģionālā slimnīca strādātu labi un sniegtu maksimāli kvalitatīvus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa

 

Saistīta ziņa: Atkāpusies SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde

Lai efektīvāk izmantotu skolu infrastruktūru, pašvaldības budžeta līdzekļus un valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam, Jēkabpils novada dome nolēmusi likvidēt Dunavas pamatskolu, kas ir Latvijas otra mazākā pamatskola.

Kā informē Jēkabpils novada pašvaldības informācijas un sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis, mācību iestādes likvidācija notiks, pievienojot to Dignājas pamatskolai.

Sākot no 2018./2019.mācību gada, Dunavā būs pieejamas tikai pirmās četras klases.

Patlaban Dunavas pamatskolā mācās 16 skolēni. Paredzams, ka pēc skolas likvidācijas 5.-9.klašu skolēni turpinās izglītoties Rubeņu un Dingājas pamatskolās, kā arī citās tuvējās mācību iestādēs. Audzēkņiem tiks nodrošināts transports nokļūšanai uz vienu no tuvākajām skolām.

Daļa Dunavas pamatskolas skolotāju turpinās izglītot 1.-4.klašu skolēnus, daļa dosies pensijā, bet daļai nāksies meklēt jaunu darbu.

Pastāv iespēja, ka uz Dunavas skolas ēku varētu tikt pārcelta pagasta pārvalde, tad tās patreizējā atrašanās vietā, ēkā "Kastaņi", atbrīvotos divi dzīvokļi.

Foto: jekabpilsnovads.lv

Sestdien,  17.februārī no pulksten 12.00- 15.00, Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā tiks svinēta Masļeņica. Pasākumu rīko krievu kultūras biedrība “Rodņik”.
Pasākumā uzstāsies vokālie un deju ansambļi "Rodņik", "Zaviruha", "Javir" un studija "Inda". Organizatori sola, ka tas būs jautrs un izklaidējošs pasākums ar dziesmām, visādām atraktīvām izdarībām, kura laikā tiks baidēta prom ziema, ēstas pankūkas, dzerta karsta tēja un noslēgumā dedzināta salmu lelle.

Pasākumā ar nelielu teatralizētu uzvedumu par Masļeņņicu uzstāsies Jēkabpils 2.vidusskolas audzēkņi pedagoģes Larisas Koņevas vadībā. 

Jēkabpils pilsētas pašvaldība informē, ka saistība ar Masļeņicas svinēšanu sestdien no pulksten sešiem rītā līdz trijiem dienā transporta kustībai būs slēgts Vecpilsētas laukums.

Masļeņica – tas ir krievu tautas svētku simbols ar tūkstošgadu vēsturi. Tie ir visspožākie, visjautrākie un izklaidēm bagātākie svētki. Šodien Masļeņicu svin tāpat kā senos laikos – ar lielu vērienu, jautrību, ar izpriecām un rotaļām, informē biedrības “Rodņik” vadītāja Nataļja Čehova. Viņa norāda, ka palikusi arī tradīcija cept pankūkas, kas ir Masļeņicas simbols. Šogad gan tās neceps uz vietas pasākuma laikā, bet pankūku kalni būs jau sagatavoti iepriekš un tiks piedāvāti kopā ar karstu tēju.

Nataļja Čehova stāsta, ka krievu kultūras biedrība “Rodņik” kapacitāte ir augusi un jau otro gadu tā ir aicināta rīkot Masļeņicas pasākumu Ogrē. Biedrība “Rodņik” Masļeņicas pasākumus izbraukumā rīko pilnā apmērā ar savu programmu, piedaloties vietējiem pašdarbības kolektīviem. Šādus pasākumus “Rodņik” ir organizējis ne tikai Ogrē, bet arī Jūrmalā un Liepājā, kā arī piedalās šajā pasākumā Rēzeknē.

Tradīcija svinēt Masļeņicu iesākās jau senos laikos. Mitoloģijas ticējumos pavasara atnākšana nozīmēja uzvaru pār ļaunuma spēkiem un tumsu.

Pareizticīgajiem Masļeņica sākas septiņas dienas pirms Lielā gavēņa no pirmdienas līdz svētdienai. Katrai dienai tad ir savs nosaukums, sava nozīme un svinēšanas noteikumi. Pirmdiena – tā ir sagaidīšana, bet septītā diena svētdiena – pavadīšana, piedošanas diena. Šajā dienā pirms Lielā gavēņa visi pareizticīgie lūdz viens otram piedošanu un atbild viens otram: „Dievs piedos, un arī tu man piedod”.

Tautas kalendārā Masļeņica bija un arī šodien ir vieni no visgaidītākajiem svētkiem, un svarīgi, lai šie svētki būtu jautri un plaši svinēti. Svētkos piedalās visi ļaudis - gan veci, gan jauni. Tautā Masļeņicu dēvē par Plašo, Taisnīgo, Jautro kundzi Masļeņicu. Galvenais ēdiens šais svētkos ir pankūkas, bez tām Masļeņicas svinēšana nav iedomājama. Populārais krievu rakstnieks A.Kuprins par pankūkām rakstīja: "Pankūkas ir saules simbols, kas sola labu ražu, stipras ģimenes, veselus bērnus."

Mūsu laikos Masļeņicas svinēšana asociējas ar jautru ziemas pavadīšanu, kad neiztrūkstošs rituāls ir publiska un svinīga salmu lelles – Masļeņicas - sadedzināšana.

Sestdien, Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā Masļeņica tiks svinēta atbilstoši tradīcijām ar dažādām jautrām izdarībām, pankūku ēšanu un noslēgumā salmu lelles sadedzināšanu.

Ceturtdiena, 15 Februāris 2018 11:45

Marts Latvijā varot atnākt ar 25 grādu salu

Pašreizējā "Global Forecast System" (GFS) prognoze vēsta par 25 grādu salu Latvijas austrumu daļā marta sākumā.


Sinoptiķi gan norāda, ka prognozes par gaidāmo lielo aukstumu ir mainīgas - pagaidām nevar pateikt, kad būs lielākais sals un cik bargs tas kļūs.
Pirms sala pastiprināšanās vēl iespējamas dažas visai siltas diennaktis, brīžiem gaidāmi arī nokrišņi.


Pēdējo gadu zemākā gaisa temperatūra martā Latvijā reģistrēta 2013.gadā, kad 11.-12.datumā gaisa temperatūra Vidzemes augstienē noslīdēja līdz -26 grādiem, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju ziņoto Vecpiebalgā bija pat -28 grādi.


Savukārt mēneša absolūtais aukstuma rekords ir -34,4 grādi 1942.gada 14.martā Ainažos.


Jau ziņots, ka stratosfērā virs Arktikas notikušas pēkšņas izmaiņas valdošajās gaisa plūsmās un tuvākajās nedēļās tās atspoguļosies troposfērā - Zemes atmosfēras zemākajā slānī.


Paredzams, ka anticikloni bloķēs ierasto gaisa plūsmu no rietumiem un vidējā platuma grādos, tajā skaitā Baltijas reģionā, ieplūdīs aukstums no Arktikas.
Iepriekšējo reizi līdzīga parādība bija 2013.gadā, un toreiz marts Latvijā bija piecus grādus aukstāks par normu, savukārt aprīlī daudzviet bija lieli pali, Ogrē un Pļaviņās ūdens līmenis sasniedza visu laiku augstāko atzīmi.


Visticamāk, martā Latvija sagaidīs ne tikai šīs ziemas zemāko gaisa temperatūru, bet arī dziļāko sniegu.


Šoziem Latvijā vēl nav bijis 20 grādu sals un sniega dziļums nav sasniedzis 30 centimetru.


GFS ir ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis, kas, ik pēc sešām stundām veicot aprēķinus, prognozē laikapstākļus visā pasaulē.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Jēkabpils pilsētas domes deputāti pieņēmuši vairākus lēmumus par strukturālu izmaiņu veikšanu Jēkabpils pilsētas pašvaldībā, tiekoties ar vietējiem medijiem preses konferencē, informēja pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis.

Viņš sacīja, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldībā tiek veiktas strukturālas izmaiņas, kas paredz pašreizējo divu – Administratīvā un Pilsētsaimniecības departamenta vietā, izveidot piecus – Juridisko, Finanšu, Atbalsta, Pilsētvides un Īpašumu apsaimniekošanas departamentus.

Jaunizveidoto departamentu struktūras būs šādas: Juridiskā departamenta sastāvā būs Juridiskā un Iepirkumu nodaļa; Finanšu departamentā iekļauta Finanšu ekonomikas nodaļa un Grāmatvedības nodaļa; Atbalsta departamentā - Informācijas tehnoloģiju nodaļa, Vienas pieturas aģentūra un Sabiedrisko attiecību nodaļa; Pilsētvides departamentā - Būvniecības nodaļa, Attīstības un investīciju nodaļa, Teritorijas plānošanas nodaļa; Īpašumu apsaimniekošanas departamentā - Pašvaldības īpašumu nodaļa, Komunālās saimniecības nodaļa, Dzimtsarakstu nodaļa un Personāla nodaļa.

Noteiktas arī atsevišķas struktūrvienības, kas pakļautas izpilddirektoram – pašvaldības policija un būvvalde, kā arī pievienojot Izglītības nodaļu un Iekļaujošo izglītības atbalsta centru Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centram, tiks izveidota Izglītības pārvalde. Izpilddirektoram tiešā pakļautībā ir civilās aizsardzības inženieris un vadītāja padomnieks.

Tā kā iespējams nākotnē varētu tikt likvidēta dežūrdaļa Jēkabpils policijā, Jēkabpils domē papildus tiek izveidotas četras jaunāko kārtībnieku amata vietas, kas nodrošinās pašvaldības policijas diennakts dežūru un pilsētas video novērošanu. Tādējādi operatīvi varēs reaģēt uz sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.

Uz jautājumu, vai veicot strukturālās izmaiņas mainīsies arī darbinieku atalgojums, Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis atbildēja noliedzoši. Taču piebilstot, ka vienīgie darbinieki, kuriem gaidāms būtisks algu pieaugums, būs būvnieki, jo to diktējot tirgus situācija. Būvnieki esot ļoti pieprasīti, tāpēc varot izvēlēties darba vietu, kur lielāks atalgojums. Algas paaugstināšana esot viens no instrumentiem kā speciālistus noturēt pašvaldībā. Gogulis arī piebilda, ka veicot pārmaiņas pašvaldībā algu budžets netiek palielināts.

Viņš arī sacīja, ka palielinot departamentu skaitu, darbinieku skaits kopumā samazināts. Pašvaldības centrālajā administrācijā pirms reorganizācijas bija 136 amata vietas. Pēc reorganizācijas paliks 114. Amata vietu skaits tiek samazināts par 16,17%, no kurām 8,08% tiek samazināti un 8,09% tiek pārdalīti uz nozaru iestādēm – Izglītības pārvaldi un Jēkabpils pilsētas pašvaldības aģentūru “Jēkabpils vēstures muzejs”, kas turpmāk veiks arī Tūrisma informācijas centra uzdevumus. Guntars Gogulis arī sacīja, ka pašvaldība jaunos departamenta vadītājus vispirms meklēs no darbinieku iekšējiem resursiem un tikai tajā gadījumā, ja neizdosies atrast, sludinās konkursu uz amata vietu.

Centrālās administrācijas pārvaldes struktūras reorganizācijas priekšlikumu izstrādei, pašvaldība 2017.gadā noslēdza līgumu ar SIA “Heiro” par personāla vadības pakalpojumiem.

Strukturālās pārmaiņas Jēkabpils pilsētas pašvaldībā paredzēts veikt līdz 1.maijam, kad darbu sāks jaunizveidotie departamenti, nodaļas, kārtībnieki un Izglītības pārvalde.

Foto: jekabpils.lv

Pielikumā - fotogalerijā Jēkabpils domes jaunizveidotās struktūras shēma.

Page 1 of 716

Koncertieraksts

Aktuāli