Otrdiena, 31 Oktobris 2017 15:35

Romanoloģijas atmodas laikmets - pirmo reizi Latvijas vēsturē notiek Latvijas romu pētnieku seminārs (FOTO)

Informācijas avots:  Andris Tertats
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

24. oktobrī pirmo reizi Latvijas vēsturē notika Latvijas romu pētnieku seminārs. Tā autore un vadītaja – Dr. Ieva Tihovska, romu etnomūzikas pētniece (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Zināšanas un atziņas par Latvijas romiem ir atslēgas vārdi, lai konsultētu par nodarbinātības un emocionāliem, sociāliem, izziņas jautājumiem. Pētnieku pieredze ļauj skatīt romus kulturāli dziļāk, saglabājot un “dzīvā procesā” iniciējot pieņemamas formas. 1933. gadā minēts sākums “romu etniskai studijai”, savukārt 90. Gados jau saskatāmi “romu intelektuāļu piedāvājumi”. Romu pētījuma seminārs uzskatāms par “čiganoloģijas apakšdisciplīnas daudzpusīgu atmodas laikmetu”, kas informatīvi plaši un saistoši sākotnēji iezīmē vīziju par zinātniskas intereses sākumu par šo objektu.

Seminārs tika organizēts ar Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un Mākslas institūtu atbalstu. Tas bija pirmais pētnieciskais seminārs, kurā piedalījās 15 pētnieki no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Lielbritānijas. Izpētes tēmas – romu vēsture, foklora, etnomūzika, socioloģija, antropoloģija, pedagoģija, kā arī romu psiholoģijas aspekti.

Prezentētie pētnieciskie projekti:

*Matthew Kott. “Sources for the history of antiziganism in Latvia”
*Kaspars Zellis. “Atmiņas un refleksijas par holokaustu Latvijā romu dzīvesstāstos”
*Eva-Liisa Roht-Yılmaz. “Mission encounter between Roma from Finland and Roma from Estonia and Latvia”
*Ieva Garda-Rozenberga. ”Dzīvesstāstu pētījuma aprises: ieceres un sasniegtais”
*Edmunds Šūpulis. “Etniskuma konstruēšana dzīvesstāsta intervijā”
*Māra Zirnīte. “Īss ieskats intervēšanas notikumā”
*Ieva Tihovska. “Mūzika un ārpusmuzikālais. Latvijas romu mūzikas lauka pētījums”
*Valdemar Kalinin. “Correlation between neologisms and old Romani words in the Latvian (Chuhnytko) language”
*Anette Ross. “Estonian Lotfitka Romani”
*Māra Vīksna. “Jāņa un Jura Leimaņu ieguldījums čigānu kultūras pētniecībā”
*Inge Annom. “Roma and their fairy tales in Ludzas area in the 1930ies”
*Oksana Kurcalte. “Izglītības trūkums kā pamats romu tautības iedzīvotāju sociālajai atstumtībai”
*Andris Tertats. “Romi un psiholoģija”
*Sanita Liljē. “Priekšstati par mīlestības jūtu izpausmi partnerattiecībās romu kultūrā”

Jau savulaik savu ieguldījumu Romanoloģijā (čiganoloģijā) devuši tās pamatlicēji un aizsācēji: Jānis Leimanis, Jānis Neilands, Leksa Mānušs (īstais vārds – Aleksandrs Belugins), Kārlis Rudevičs. Visbeidzot, šis romu pētnieku seminārs iezīmēja pilnīgi jaunu formu un atmodu, atspoguļojot procesu no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ar to romi ir ieguvuši mūsdienīgu Latvijas un Eiropas līdzpilsonisku līdzdarbību. Svarīgi atzīmēt, ka katra nākamā pētnieka uzstāšanās gan iezīmēja plašākus un dziļākus Latvijas roma pētniecības aspektus un nozīmi, gan papildināja, gan arī ļoti bieži atbalsoja līdzīgas idejas un problēmjautājumus no atšķirīgiem zinātniskiem skatpunktiem.

Matthew Kott (Metju Kots) skaidri iezīmēja politikas un ikdienas “anti-čigānisma” pazīmes, to īpatnības, aizspriedumu izcelsmes avotus, kas veido līdzīgi domājošus cilvēkus un konstruē viņu uzskatus par čigāniem.

Māras Vīksnas pētījums ļāva saprast grūtības viena parasta cilvēka dzīvē no bērnības līdz Latvijā slavenas personības statusam.

Gribētos izteikt gandarījumu un prieku par to, ka dažādu autoru “romu psiholoģijas” piedāvājumu saturā ļoti tuvu un pat precīzi saskanēja idejas un viedokļi par aktuālām problēmām: Kaspara Zeļļa, Oksanas Kurcaltes, Ievas Tihovskas, Denisa Kretalova aktualizētās idejas un domu virzība saskanēja ar šī raksta autora izklastīto romu etnopsiholoģiskā portreta analīzi. Romus Latvijā vairs nevar uzskatīt par šaura pētījuma objektu, bet gan plašos dažādos zinātniskos formulējumos. No šauras etniskas kultūras mazākumtautības līdz plašai fenomenoloģijai, kura spējusi ietekmēt un rosināt interesi par romiem gan skolēnam, studentam, ikvienam pētniekam, veidojot un ietekmējot globalizācijas procesu – pasaules minoritāšu etnogrāfiju, mākslas, māzikas un biznesa norises, aplūkojot ekonomisko vidi un operējot ar finanšu līdzekļiem, dibinot romu fondus, izglītības un sociālā atbalsta centrus, saņemot grantus (it īpaši, pētot romu problemātikas jautājumus nacionālā līmenī).

Romu pētniecības sākšanās ir atmošanās no snaudas, kas gaida turpinājumu un arvien labākus piedāvājumus un risinājumus. Notikušais pētnieku seminārs ir atspēriens un iedvesma mūsdienīgam, jaunam sākumam.

Semināra dalībnieku dažādo pētījumu saturs savstarpēji organiski saplūda; te parādījās daudzu pētnieku pirmreizējas un unikālas iniciatīvas, apliecinot romu fenomena svarīgumu un īstenu, patiesu nozīmi Latvijas minoritāšu mozaīkā. Katra pētījuma tēzes un saturs īpaši apliecinaja kā zinātniskās pieejas dažādību, tā čigānu kultūras elastīgu spējīgumu, politisko, daudznacionālo, sabiedriski izglītojošo, socializējošo un valstiski svarīgo nozīmi.

Latvijas Čiganoloģijas Atmoda ir sākusies !

Andris Tertats,
Latvijas roma,
kvalificēts psihologs, Mag.psych.,
romu petnieks

Lasīts 320 reizes Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 03 Novembris 2017 18:17

Komentāri  

0 #1 Essssssss 2017-11-06 19:38
Labs pasākums! Visus pētījumus vajadzētu apkopot grāmatā!
Citēt

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt