Trešdiena, 10 Janvāris 2018 14:05

Par patvēruma vietām aukstajā laikā

Pazeminoties gaisa temperatūrai līdz (-)10 un zemāk grādiem,  iedzīvotājiem, kuriem nav dzīvesvietas, būs iespēja uzturēties Zaļā ielā 9 (Naktspatversme), Brīvības ielā 45 (Sociālais dienests 1. stāva vestibilā)  un Ģimenes atbalsta centrā (Rīgas iela 237).

Publicēts Pašvaldību ziņas

Ar Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektora 17.11.2017. rīkojumu ir noteikts Jēkabpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu atvaļinājumu grafiks 2018. gadam:

Pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaniņš”- no 01.jūnija līdz 14.jūlijam.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Kāpēcītis”- no 16.jūlija līdz 24.augustam.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Bērziņš”- no 01.jūnija līdz 14.jūlijam.

Pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”- no 01.jūnija līdz 14.jūlijam..

Pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaigznīte”- no 16.jūlija līdz 24.augustam.

Pirmsskolas izglītības iestādes darbinieku atvaļinājuma laikā būs slēgtas. Iestādes līdz 2018.gada 31.augustam nodrošinās vietu pirmsskolas izglītības iestādēs obligāto pirmsskolas izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem.

PII “Zvaigznīte” un “Kāpēcītis” atvaļinājumu laikā vecākiem piedāvās bērnus vest uz PII “Zvaniņš” (vadītāja Silvija Bērziņa), “Bērziņš” (vadītāja Zinaīda Kotkina) un “Auseklītis” (vadītāja Anita Paģire). PII “Zvaniņš”, “Bērziņš” un “Auseklītis” atvaļinājumu laikā vecākiem piedāvās bērnus vest uz PII “Zvaigznīte” (vadītāja Anita Apine) un “Kāpēcītis” (vadītāja Janīna Anspoka).

Informāciju sagatavoja:
Jēkabpils pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Publicēts Pašvaldību ziņas

Jēkabpils rajona tiesa piespriedusi 80 stundas piespiedu darba Kārtības policijas nodaļas jaunākajam inspektoram, kurš kādai privātpersonai prettiesiski nodevis citu cilvēku datus, liecina publiski pieejamais spriedums.

2015.gadā inspektors, veicot dienesta pienākumus, pēc kādas privātpersonas lūguma, izmantojot dienesta pienākumu veikšanai viņam piešķirtās piekļuves tiesības datu bāzei "Personu datu pārlūks", ieguva datus par divām personām, proti, dzīvesvietu, pases datus un ziņas par bērniem.

Iegūto informāciju policists pārrakstīja uz lapas un nodeva minētajai privātpersonai.

Krimināllikums par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, spiedu darbu vai naudas sodu.

Publicēts Kriminālziņas

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka Jēkabpils pilsētā izvietoti speciālie konteineri, kuros iedzīvotāji var atstāt savu Ziemassvētku eglīti. Šis pakalpojums iedzīvotājiem ir bez maksas.

Šobrīd konteineri izvietoti Viestura ielā 38c, Draudzības alejā 26, Jaunā ielā 22, Viestura ielā 26, Palejas ielā 9. Savukārt 5. janvārī papildus konteineri tiks izvietoti Bebru ielā 1, Bebru ielā 30, Ķieģeļu ielā 13b, Madonas ielā 28a, Celtnieku ielā 19. Speciālo konteineru apzīmē norāde “eglītēm”, un tajās drīkst mest tikai egles. Norādītajās adresēs konteineri atradīsies līdz 17. janvārim.

Ja iedzīvotāji eglītes metīs sadzīves atkritumu konteineros, tad par izvešanu no šiem konteineriem būs jāmaksā kā par citu sadzīves atkritumu aizvešanu, proti, dārgāk, tādēļ SIA “Jēkabpils pakalpojumi” aicina izvēlēties tieši eglītēm paredzētos konteinerus.

Publicēts Pašvaldību ziņas

Ilgstošā siltā laika ietekmē Latvijā turpina ziedēt vai no jauna izplaukušas dažādas puķes, sākta kļavu sulu tecināšana un novēroti gājputni, tostarp dzērves, liecina iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka janvāra sākumā Kurzemē turpina ziedēt vasarai un rudenim raksturīgās rozes, arī viengadīgās puķes - lauvmutītes un kliņģerītes. Zied arī prīmulas un ziemai piederīgās sniega rozes jeb ziemziedes.

Dabas vērotājs Vilis Bukšs Viļakas apkaimē gadumijā manījis gan ziedošas zilās vizbulītes un baltos vizbuļus, gan izplaukušus pūpolus.
Mežos joprojām atrodamas arī gailenes.

Vietām sākta kļavu sulu tecināšana. Žurnālists Maiks Koljērs ziņo par Zvaigznes dienā manītu kļavu sulu pārdevēju Ieriķos, un pirmās ziņas par sulu tirgotāju šajā pusē parādījās jau Ziemassvētkos.

2017.gadā kļavu sulu masveida tecināšana sākās februārī, bet tradicionāli tas notiek martā. Ja zeme nav sasalusi un laiks ir silts, kļavu sulas var tecināt jebkurā ziemas mēnesī. Pavasarī kļavu sulu laiks parasti sākas mēnesi pirms bērzu sulām.

Portālā "dabasdati.lv" cilvēki dalījušies dažādu gājputnu novērojumos, tostarp Ventspils, Saldus, Brocēnu un Apes novadā manītas dzērves. Daudzviet valstī pārziemo zosis, pīles un gulbji, kā arī ķīvītes, slokas, garkakļi, baltvēderi un citi putni, kas parasti pārziemo siltajās zemēs.

Šajā ziemā gaisa temperatūra Latvijā vēl ne reizi nav noslīdējusi zem -7 grādiem, un vidējā temperatūra bijusi aptuveni trīs grādus virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Mēneša sākumā, gaisa temperatūrai visā valstī pakāpjoties līdz +5..+8 grādiem, tika pārspēti vairāki 1. un 2.janvāra siltuma rekordi.

Tuvākajā nedēļā laiks kļūs vēsāks un saulaināks, nokrišņu būs maz, prognozē sinoptiķi.

Publicēts Vides ziņas
Ceturtdiena, 04 Janvāris 2018 18:14

Latvijas Tautas Saimes grāmata Jēkabpilī

6. janvārī plkst. 12.00 - Svētās mises laikā - Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā Krustpils novada pašvaldības pārstāvis nodos Tautas Saimes grāmatu Jēkabpils pilsētas domes vadībai.

No 8. līdz 26. janvārim ikvienam jēkabpilietim, apmeklējot kādu no Jēkabpils pilsētas bibliotēkām, būs iespēja Tautas Saimes grāmatā ierakstīt kādu vēlējumu, veltījumu, apsveikumu, atmiņas, pārdomas vai attīstības ideju Latvijas valstij jubilejā, kā arī ierakstam pievienot fotogrāfiju.

Jēkabpils pilsētas bibliotēkā Tautas Saimes grāmata atradīsies no 8. līdz 18. janvārim, bet Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā no 19. līdz 26. janvārim.

Jēkabpils pilsētas bibliotēkas darba laiks: Jēkabpils Galvenās bibliotēkas darba laiks:

Pirmdiena – trešdiena: 10.00 - 18.00;

Ceturtdiena: 12.00 – 19.00;

Piektdiena: 10.00 – 18.00;

Sestdiena: 10.00 – 16.00;

Svētdiena: slēgts.

Pirmdiena – piektdiena: 12.00 – 19.00;

Sestdiena: 10.00 – 16.00;

Svētdiena: slēgts.

Sagaidot Latvijas Valsts 100 gadu jubileju, valdība aicinājusi katru iedzīvotāju būt aktīvam, iesaistīties pasākumos, atrast ideju, kā atzīmēt šo svarīgo pasākumu. Biedrība “Rīgas Aktīvo Senioru alianse” (RASA), atsaucoties aicinājumam, attīstījuši ideju par Latvijas Tautas Saimes grāmatu. Grāmatas iecere ir radīt nevis vienkārši laimes vēlējumu apkopojumu, bet “iet” daudz dziļāk – lai tiem, kas lasīs grāmatu, pavērtos dažādu laikmetu ainas visu Latvijas 100 gadu garumā, lai atklātos dažādi dzīves stāsti, kas kā liecības raksturotu gan cilvēku gaitas Latvijā, gan mūsu kopējo ceļu arī globālajā kontekstā. Jo tas viss kopā veido mūsu tautas vēsturisko atmiņu, mūsu kopējās liecības par tautas noieto ceļu!

“Tautas Saimes Grāmata” – tā ir unikāla iespēja katram personiski uzrunāt valsti. Ieceres realizētājs var būt ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no etniskās, reliģiskās, politiskās piederības. Grāmata sākusi savu ceļu 2017. gada 20. aprīlī ar iedziedāšanu Rīgā un turpina to pa Latvijas novadiem.

Kāds bijis manas tautas, manas dzimtas, manas ģimenes, mans ceļš valsts pirmās simtgades nogrieznī? Kāds mūsu katra un visu kopā ceļš valsts vēsturiskās atmiņas globālā kontekstā? Lai to rakstītu, ir jāatskatās valsts vēsturē, jāpāršķirsta dzimtas fotoalbumi, ir jādomā par likumsakarībām, ko svarīgi izcelt kā vēstījumu, vēlējumu, rosinājumu, vai vīziju nākamajai simtgadei, nākamajām paaudzēm...

Publicēts Sabiedrības ziņas
Ceturtdiena, 04 Janvāris 2018 18:02

Barikāžu dienu atceres sarīkojums

1991. gada janvāra notikumi ir mūsu valsts vēstures daļa, kurai bija izšķiroša loma Latvijas neatkarības atgūšanā. Mūsdienās par to joprojām nav pilnīgi skaidra izpratne. Daudzas liecības par Atmodas laiku aizgājušas zudībā. Lai saglabātu vēsturisko atmiņu, apzinātos iegūto vērtību, nezaudējot to dienu nozīmi, 27. janvārī plkst. 14.00 skvērā pie Jēkabpils Tautas nama notiks barikāžu atceres sarīkojums.  Ikviens – gan tā laika aculiecinieki un notikumu dalībnieki, gan jaunā paaudze – ir aicināts piedalīties. Sirsnīgā atmosfērā pie ugunskura, baudot tēju un pīrādziņus, klausīsimies atmiņu stāstos, kopā dziedāsim dziesmas un iedegsim sveču liesmiņas.

27. janvārī plkst. 15.30 Kino Mītnē tiks demonstrēta režisora Romualda Pipara dokumentālā filma “Vēsture aiz kadra”. Aiz katra leģendāra kino kadra stāv cilvēki, kas to uzfilmēja.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas kino dokumentālisti, kas iemūžināja janvāra barikādes, Tautas manifestāciju Mežaparkā, Augstākā Padomes balsojumu 1990. gada 4. maijā, sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanu Sv. Gara tornī, augusta puču un citus Trešās Atmodas notikumus stāsta, kā tapa labi pazīstamie kino materiāli, kas kļuvuši par neatņemamu Latvijas vēstures daļu. Mēs ieraudzīsim bieži vien anonīmo dokumentālā kino veidotāju sejas un uzzināsim, ko viņi pieredzēja un izjuta, atrodoties Atmodas epicentrā. Dramatiski un komiski atgadījumi, pacilātības un baiļu brīži, ikdienas dzīve un misijas apziņa – ir jāfilmē!

“Vēsture aiz kadra” izceļ no aizmirstības un košās, emocionālās krāsās atdzīvina līdz šim nepublicētus kinokadrus par vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem laika posmiem, ļaujot Atmodai ieskanēties daudzbalsīgos, personīgos atmiņu stāstos.

Režisors, montāžas režisors: Romualds Pipars, Scenārija autori: Romualds Pipars, Sanita Grīna, Kinooperatori: Romualds Pipars, Kristians Luhaers, Jānis Pipars, Producenti: Baiba Urbāne, Romualds Pipars

No plkst. 17.00 līdz 18.00, pastaigājoties pa Daugavas promenādi, būs iespēja klausīties atmiņu stāstus par barikāžu laiku.

Ar Radio1.lv sazinājās vairāki jēkabpilieši, kuru ikdienas gaitās ceļs ved cauri Kena parkam. Viņu uzmanību saistīja sāls celiņi uz parka ietvēm. Tādi pat sāls celiņi vērojami arī citviet pilsētā uz ietvēm, piemēram Vienības ielā. Iedzīvotāji bija neizpratnē, kāpēc tik daudz sāls jāber, ja šogad pat lāgā ziemas nav bijis un jautā: Vai tas ir normāli tik daudz sāls bērt uz ietvēm? Vai tas nekaitē Kena parkā un ietvju malā augošajiem kokiem.

Radio1.lv sazinājās ar SIA "Jēkabpils pakalpojumi" valdes priekšsēdētāju Jāni Hauku un lūdza komentēt šo situāciju.

"Šie sāls kristāli, ko var redzēt uz ietves ir sāls, kas nav paspējis noreaģēt (izkust) mitruma ietekmē. Par cik 2.janvāra rīta pusē uz brauktuvēm un ietvēm veidojās satiksmei un gājējiem bīstams apledojums, tika pieņemts lēmums, veikt brauktuves apstrādi ar pretslīdes materiālu. Uz ielas braucamās daļas, kur satiksme ir intensīvāka šis sāls noreaģēja ātrāk, tāpēc uz ielas, tas šobrīd nav tik pamanāmi. Uz gājēju celiņiem šie sāls kristāli neizkusa, taču šis izkaisītais materiāls ilgāk nodrošinās to, ka ietve nekļūs slidena mitruma un zemas temperatūras ietekmē.

Vēl jāmin, ka šāda sāls deva tiek kaisīta vienmēr, kad ietves apledo, un jāatzīst, ka tas nav videi draudzīgākais pretslīdes nodrošināšanas veids. Tehnoloģija paredz uz vienu pārbrauciena km izkaisīt 70kg sāls. Videi draudzīgāks veids ir ietvju, braucamo daļu apstrāde ar minerāl materiālu sīkšķembu, bet tas ir dārgāks, jo ir ne tikai jāizkaisa, bet arī jāsavāc un vēl bieži vien atstāj negatīvu ietekmi uz lietus ūdens sistēmu pilsētā. Par to cik daudz sāls nav kaitīgs videi, man nav informācijas, tas droši vien jājautā vides speciālistiem," sacīja Jānis Hauka.

Kā šāds sāls daudzums uz ietvēm ietekmē apkārtējo vidi, skaidrosim sazinoties ar vides speciālistu, saņemto atbildi publicēsim.

Publicēts Mums raksta

Sniegs, kas vairāk vai mazāk Austrumlatvijā noturējās līdz Ziemassvētkiem, gada nogalē pazuda. Lai arī uz viena otra austrumu pierobežas ezeriņa ledus jau paspēja vilkt lomus pirmie zemledus makšķernieki, Ziemassvētku laikā nakts sals arī šeit atkāpās. Tāpēc tas nebija kaut kāds Ziemassvētku brīnums, ka vienā otrā mežmalā jau vai arī vēl ziedēja baltie vizbuļi un zilās vizbulītes. Decembra beigās kūstoša sniega ūdeņos upju palienēs var sastapt ziemojošās meža pīles un gulbjus, bet vēja raustītajos kailajos bērza zaros Latvijā ziemojošos māju strazdus. Nu gandrīz kā martā! Bet ticējums saka, ja Ziemassvētkos pavasaris, tad Lieldienās būs ziema, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.

Viņš norāda, ka vērojot norises dabā un laika zīmju dienās novembrī un decembrī, jāsecina, ka arī ziemas galvenais mēnesis janvāris būs ar mainīgiem laika apstākļiem. Bez barga sala, bet ar vējainām un nokrišņiem bagātām dienām.

Janvāra pirmajā pusē laika apstākļi mainīgi. Līdz Zvaigznes dienai (6.janvāris) bez būtiskām izmaiņām. Dienās no 0 līdz plus 5 grādiem. Naktī ap 0. Dažādi nokrišņi. Laikā ap 10. janvāri Austrumlatvijā neliels sniegs, apledojums un temperatūra naktīs mīnus 8, 12 grādi. Laikā ap veco Jaungadu (14.janvāris) vairāk nokrišņu, vējains. Dažviet nokrišņi, kas pārsvarā sniegs, var būt stipri. Pastiprinoties vējam putinās un ceļi slideni. Mēneša otrajā pusē, laikā ap Bašķi (20.janvāris) un vēlāk, var pastiprināties sals un dažviet skaidrās naktīs temperatūra var nokrist līdz mīnus 15, 20 grādiem. Bet ilgi tas nebūs, jo mēneša beigās atkal būs atkušņi, vējains, sniegs, slapjš sniegs un lietus. Ceļi slideni. Nākamais aukstuma vilnītis sekos pēc divām nedēļām februārī.

Kopumā janvāris rādās būt bagāts ar dažāda veida nokrišņiem un temperatūru ziņā ar noslieci uz siltāku. Mēneša vidū un beigās brāzmaini vēji.

Laika zīmes. Janvāris (Jaungada, Ziemas mēnesis)

Janvāris ir ziemas galvenais mēnesis un valdnieks. Ja februāris ir ziemeļvēju un puteņu mēnesis, tad janvāris ir sala mēnesis. Janvāra mēneši, kuros ir stindzinošs sals, viens pēc otra tikpat kā neatkārtojas. Ja janvārī stiprs sals, tad jūlijs būs sauss un karsts. Ja janvārī bieži snieg un putina, tad jūlijā daudz pērkonu un lietavu. Sauss janvāris paredz bagātu ražu. Miglains un lietains – sliktu. Ja janvārī zeme nesasalst un valdošie ir dienvidu, rietumu vēji, tad šajā gadā būs daudz slimību.

1. janvāris – Jaungada diena. Šīs dienas svarīgākais ticējums: kāds Jaungads, tāds viss gads. Tautas gudrība saka, ka šajā dienā jāizvairās no ķildām, asarām un no visādām bēdām.

TicējumiKāds laiks Jaungadā, tāds Pēterdienā (29. jūnijs). Ja Jaungada naktī daudz zvaigžņu – būs bagāts meža ogu gads. Ja Jaungada rītā pirms saullēkta spīgulis (rīta zvaigzne) deg, tad ziemā būs liels sals.

Zvaigznes, Zvaigžņu jeb Treikumdiena ir 6. janvāris. Tā ir viena no Krustdienām. Vakariņas ēd tikai tad, kad debesīs parādās pirmās zvaigznes.

TicējumiJa zvaigžņu dienas naktī pie debesīm daudz zvaigžņu, tad tanī gadā būs daudz ābolu un ogu.

Turpmākā ziemas laika vērojumos nozīmīga diena ir 12. janvāris, kad pēc kautas cūkas liesas zīlē atlikušo ziemu. Ja liesa vienlaidus gara un gluda, ziema būs gara. Ja liesa šajā laikā bieza, aukstums būs ziemas vidū. Ja īsa, arī ziema būs īsa.

14. janvāris ir Vecā Jaungada diena.

TicējumiJa Vecā Jaunā gada vakarā pūš dienvidvējš – būs silta vasara un dāsns gads. Ja rietumvējš – būs labs piena un zivju gads. Ja austrumvējš – būs laba augļu raža. Ja 14. janvārī jauns mēness, tad pavasarī būs lieli pali.

15. janvārī jāvēro laiks. Ja jaunajam mēnesim ragos īpašs spīdums, būs sniegputeņi. Ja ragi taisni, stateniski – būs sals. Ticējums saka, ka šajā dienā no melna gaiļa izdētas olas 4. jūnijā piedzimst teiksmainais čūsku ķēniņš Bazilisks.

17. janvārī Tenis, Tanīss. Sieviešu svētdiena un viena no Zirgu dienām. Lai cūciņas un zirgi neslimotu, jāiet uz kūti un dūšīgi jādanco. Teņa dienā nedrīkst rāties, jo ķengas piesauc nelabos garus.

TicējumiJa Tenī snieg, tad Aleksī (30. marts) pali. Ja nakts skaidra un pilns mēness, 7. aprīlī plūdi.

20. janvārī Bašķu diena. Viena no govju dienām, bet svētki visiem mājas dzīvniekiem.. Lopi šajā dienā bija jākopj un jābaro sevišķi labi. Zirgus nedrīkstēja nodarbināt, tiem bija jādod atpūta.

TicējumiJa Bašķī skaidrs – būs sausa vasara. Ja mākoņains un sniegains – būs labas ražas.

31. janvārī Tekla. Tekla ir Teņa (Taņa) māsa un viņas aizbildniecībā mājputni.

TicējumiJa dienas vidū spīd saule – būs agrs pavasaris. Ja sniegputenis – vēls pavasaris.


Avots: Viļa Bukša blogs

Publicēts Vides ziņas

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, uzrunājot Jaungada naktī Jēkabpiliešus runāja par gandarījumu, uzslavēja jēkabpiliešus, kas strādā pilsētas labā un runas nobeigumā nolasīja pašsacerētu dzejoli Jaungada apsveikumam.

Raivis Ragainis aicināja ikvienu balstīties uz gandarījuma sajūtu par paveikto, jo tā dod spēku iet tālāk un strādāt savu līdzcilvēku un pilsētas labā. Mērs atzīmēja, ka jaunais – 2018.gads ir Latvijas simtgades gads un no mums ir atkarīgs, ko paveiksim, lai šis gads mūsu valstij būtu laimīgs, spēcīgs un bagātīgs, uzsverot, ka valsts esam mēs visi, cik stipri būsim mēs, tik stipra būs nācija. Viņš aicināja būt drosmīgiem veidot tagadni, ko atcerēsies nākotnē. Raivis Ragainis pateicās ikvienam jēkabpilietim, kas ar savu darbu darījuši mūsu pilsētu tīrāku, skaistāku, skanīgāku, veselīgāku un stiprāku, vēlot, lai mums visiem ir spēks, drosme un veselība darīt šos darbus. Savas uzrunas noslēgumā Raivis Ragainis nolasīja pašacerētu dzejoli, vēlot laimīgu 2018.gadu.

 Kad Jaunais gads ar veco mijas

Un lai ar sniega vietā lietus līst,

Mēs visi domājam par to, kas iepiekš bijis

Un to, ko vēlamies mēs paveikt rīt,

Kāds vēlas piedot, cits jaunus darbus darīt,

Kāds vēlas tikai mieru beidzot gūt,

Un gaidot salūtu, kas rībinās jau tūlīt,

Viens otram novēlam, lai Jaunā gadā katrs laimīgs kļust!

Laimīgu Jauno 2018.gadu!

 

Aculiecinieka video.

 

 

Publicēts Video
Page 1 of 83