No šā gada februāra papildus valsts E-veselības portālam www.eveseliba.gov.lv arī valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv iedzīvotajiem ir pieejams daudzveidīgs veselības nozares e‑pakalpojumu klāsts, kas nodrošina iespēju ātri un ērti noskaidrot ar savu veselību saistītu informāciju.

Iedzīvotājiem šobrīd ir pieejami trīspadsmit dažādi e-pakalpojumi. Piemēram, e-pakalpojums “Manas e-receptes” sniedz iespēju ikvienam apskatīt informāciju par visām viņam E-veselības sistēmā pieejamajām e-receptēm. Savukārt e-pakalpojums “Mani vizuālās diagnostikas dati” nodrošina iespēju apskatīt sev veikto vizuālās diagnostikas izmeklējumu attēlus un slēdzienus, kas ir ievadīti E-veselības sistēmā. Piemēram, rentgena, datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses u.c. izmeklējumu.

Svarīgi atzīmēt, ka e-pakalpojumos iedzīvotājiem ir pieejami dati, kas E-veselības sistēmā no ārstniecības iestāžu puses brīvprātīgi tiek ievadīti no 2016. gada septembra, savukārt visi vēsturiskie dati (iepriekš veiktie izmeklējumi, izrakstītās receptes u.c.) sistēmā netiks atspoguļoti. Tādējādi vairākos e-pakalpojumos informācija būs pieejama tikai ar laiku, ārstniecības iestādēm arvien aktīvāk darbojoties E-veselības sistēmā un pakāpeniski ievadot tajā pacientu medicīnisko informāciju.

Tāpat arī noteikts, ka līdz šā gada 1. jūlijam ārstiem savu pacientu medicīnas pamatdatu (alerģiju, aktuālo diagnožu, medicīnas ierīču u.c.) norādīšana E-veselības sistēmā ir brīvprātīga, taču pēc minētā datuma šīs informācijas ievadīšana E-veselības sistēmā noteikta kā obligāta.

Lai izmantotu e-pakalpojumus, nepieciešams autorizēties kādā no portāliem ar drošas piekļuves līdzekļiem – internetbankas piekļuves datiem, e-parakstu vai personas apliecību (eID). E-pakalpojumu informācija ir apskatāma arī par nepilngadīgajiem bērniem un aizbildnībā esošām personām.

Kopumā šobrīd tiek piedāvāti trīspadsmit dažādi e-pakalpojumi – “Manas e-receptes”, “Saņemtās darbnespējas lapas”, “Pacienta medicīnas pamatdati”, “Pacienta saņemto medicīnas pakalpojumu rezultāti”, “Kas skatījies manus medicīnas datus”, “Saņemtie nosūtījumi” u.c. Ar visiem e-pakalpojumiem un informāciju par to sniegtajām iespējām var iepazīties E-veselības portāla www.eveseliba.gov.lv sadaļā “E-pakalpojumi” un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārraudzītajā valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv sadaļā “E-pakalpojumi”.

Līdz februāra beigām iedzīvotājiem kļūs pieejami vēl trīs e-pakalpojumi – “Reģistrēties pie ģimenes ārsta”, “Saņemt e-konsultāciju no ģimenes ārsta” un “Pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK)”.

Informāciju sagatavoja:
Agnese Jasenoviča
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece

Publicēts Sabiedrības ziņas

Autotransporta direkcija (ATD) konstatējusi būtiskus pārkāpumus SIA "Pato-1" un kooperatīvās sabiedrības "Toms" darbībā, proti, pārvadātāji vairākkārt nav izpildījuši atsevišķus maršrutu reisus, aģentūrai BNS pavēstīja direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

"Veicot kontroles pasākumus "Pato-1" un "Toms" apkalpotajos maršrutos, ATD konstatēja būtiskus pārkāpumus - pārvadātāji vairākkārt nebija izpildījuši atsevišķu maršrutu reisus," teica Plone.

Viņa arī norādīja, ka līgumā, kas noslēgts starp pakalpojuma pasūtītāju - ATD - un pārvadātāju, ir atrunāts, ka pārvadātājam ir jāizpilda pakalpojums, kas no valsts puses ticis pasūtīts. Atkārtotas reisu neizpildes gadījumā varētu tikt vērtēta līguma ar "Pato-1" un kooperatīvo sabiedrību "Toms" laušanas iespēja, tādējādi sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana konkrētajos maršrutos tiktu uzticēta citam pasažieru pārvadātājam.

ATD aicina iedzīvotājus informēt, ja "Pato-1" vai kooperatīvā sabiedrība "Toms" neizpildīs kādu reisu, ja autobusu vadītājs neizsniegs pasažieriem biļeti vai, ja tiks konstatēts jebkāds cits pārkāpums. Sazināties ar direkciju var, rakstot uz e-pasta adresi This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai zvanot pa tālruni 67280485.

"Pato-1" nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutā Pļaviņas–Vietalva, Pļaviņas–Bunduļi, Pļaviņas–Klintaine, Selga–Pļaviņas II, Pļaviņas–Vietalva–Pļaviņas, Pļaviņas–Silajāņi–Pļaviņas un Pļaviņas–Krievciems–Pļaviņas.

Savukārt kooperatīvā sabiedrība "Toms" regulāros pasažieru pārvadājumus veic maršrutā Jēkabpils–Sēlpils, Sala–Jēkabpils–Viesīte, Jēkabpils–Sala un Jēkabpils–Sēlpils–b.n."Līkumi"–Jēkabpils.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta - pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu - plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

Materiāls tapis sadarbībā ar BNS

Publicēts Salas novads

Līdz pašvaldību vēlēšanām ir nedaudz mazāk kā četri mēneši un šis ir laiks, kad politiskie spēki sāk tām intensīvi gatavoties. Radio1.lv sarunā ar visiem 13 Jēkabpils domes šī sasaukuma deputātiem skaidroja vai un no kāda politiskā spēka viņi piedalīsies pašvaldību vēlēšanās un, kas paveikts no solītā šajā sasaukumā.

Leonīds Salcevičs

Leonīds Salcevičs šajā sasaukumā ievēlēts no paša izveidotā politiskā spēka – “Jēkabpils reģionālā partija” (JRP). Jēkabpils domes priekšsēdētāja amatā ir kopš 1997.gada 28.marta un pašvaldību vada jau piecus sasaukumus jeb gandrīz 20 gadus. 

Sarunā ar Radio1.lv Leonīds Salcevičs sacīja, ka arī šajās pašvaldību vēlēšanās startēs no “Jēkabpils reģionālās partijas” saraksta. Viņš uzsver, ka 20 gados aktīvi darbojoties politikā ir paveikts daudz Jēkabpils attīstībā un izaugsmē, ir uzkrāta bagātīga pieredze un zināšanas, kuras jēkabpiliešu labā viņš esot gatavs likt lietā arī turpmāk.

Leonīds Salcevičs par šī sasaukuma nozīmīgāko panākumu nosauc pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekškvartālu sakartošanas programmas realizāciju, pilsētas sporta infrastruktūras sakārtošanu pie pilsētas skolām – gan 3.vidusskolas, gan 2.vidusskolas, bet pats lielākais esot tas, ka izdevies sakārtot investīciju naudas piesaisti gan skolām, gan industriālajam parkam. Šīs naudas aizstāvēšana bijusi ļoti smags process, tas prasījis vairākas dienas dzīvot Rīgā un aizstāvēt Jēkabpils intereses. Viņš atkārtoti esot pārliecinājies, ka Jēkabpils domes speciālistu komanda ir profesionāla un visos gadījumos spēja sagatavot argumentētus dokumentus uz kuru bāzes viņš varējis politiski cīnīties. Liels panākums ir arī valsts atbalsts multifunkcionālās halles celtniecībai.

Māris Dimants

Māris Dimants šajā sasaukumā Jēkabpils domē ievēlēts no “Jēkabpils reģionālās partijas” saraksta.

Sarunā ar Radio1.lv Māris Dimants sacīja, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3.jūnijā, startēs no “Jēkabpils reģionālā saraksta”.

Runājot par to, ko izdevies paveikt šajā sasaukumā, Māris Dimants norāda, ka ik pa laikam ielūkojas iepriekšējos solījumos un programmā ar ko gāja uz vēlēšanām un secinājis, ka vismaz 90% no solītā vēlētājiem ir izpildīti. “ Es esmu tautsaimnieks, būvnieks un joma, kurā es varu un varētu dod pienesumu ir saistīta ar manu profesionālo darbību un tas ir saistīts ar pilsētas infrastruktūras attīstību, ielu remontiem un būvniecību. Joprojām aktuāla ir Bebru ielas mikrorajona pārbūve un arī citu mikrorajonu infrastruktūras, iekškvartāla ceļu un lietus notekūdeņu kanalizācijas sakārtošana, arī sporta halles būvniecība un citi būvniecības darbi,” runājot par vēl paveicamo, saka Māris Dimants.

Aleksandrs Deinis

Aleksandrs Deinis šajā sasaukumā Jēkabpils domē ievēlēts no “Jēkabpils reģionālās partijas” saraksta.

Sarunā ar Radio1.lv Aleksandrs Deinis atzina, ka vēl nav pieņēmis lēmumu startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās. “Izjūtas ir 50:50. Būs vajadzīga motivācija, lai startētu vai atteiktos. Ja partijas biedri aicinās, visticamāk, ka piekritīšu, taču, ja komandā būs ienākuši jauni spēcīgi biedri, tad droši vien došu tiem iespēju, jo jaunajiem ir jādod ceļš. Vēl neesmu izlēmis vai piedališos,” atzīst Aleksandrs Deinis.

Runājot par to, ko izdevies paveikt esot deputāta amatā, viņš norāda, interesē visi ar izglītību un izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību saistītie jautājumi. Tāpēc esot prieks, ka izdevies paveikt visus pirms iepriekšējām vēlēšanām izvirzītos uzdevumus un pie skolām izveidoti moderni stadioni un šī programma turpinās, veikti remontdarbi un citi pasākumi.

Edgars Lamba

Edgars Lamba šajā sasaukumā Jēkabpils domē ievēlēts no “Jēkabpils reģionālās partijas saraksta”

Sarunā ar Radio1.lv viņš atklāj, ka no šī saraksta startēs arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās.

Jautāts par paveikto, uzsver, ka viņa aktualitāte ir veselīgs dzīvesveids, gan skolēnu, gan pieaugušo vidū. Šajā ziņā esot paveikts daudz un sporta aktivitāšu pilsētā esot daudz – 30 līdz 40 pasākumi mēnesī, kas nozīmē, ka ikdienu ir iespēja gan piedalīties, gan vērot kādu sportisko aktivitāti. Lamba norāda, ka uzbūvējot stadionu pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas un sporta halli, sportisko aktivitāšu būs vēl vairāk un tas esot pareizais virziens veselīga dzīvesveida popularizēšanā pilsētā.

Nikolajs Anuškevičs

Nikolajs Anuškevčs šajā sasaukumā startēja no “Jēkabpils reģionālās partijas”.

Sarunā ar Radio1.lv viņš atzīst, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas noritēs 3.jūnijā, startēs no “Jēkabpils reģionālās partijas” saraksta.

Runājot par to, ko izdevies paveikt, Nikolajs Anuškevičs uzsver, ka šajā sasaukumā ir izpildīti 90% no tā ko “Jēkabpils reģionālā partija” solīja saviem vēlētājiem. Tas bijis komandas darbs. Savukārt no viņa kā deputāta ierosinājumiem esot izveidots auto stāvlaukums pie mājas Nameja ielā 16, kā arī ierīkots apgaismojums Zvejnieku ielā. Nikolajs Anuškevičs norāda, ka arī turpmāk ir daudz veicamo darbu pilsētas infrastruktūras attīstībā, taču viss esot atkarīgs no finansējuma, no tā, kā izdosies apgūt “Eiropas naudu”. Prognozējot nākamo vēlēšanu rezultātus, Nikolajs Anuškevičs ir pārliecināts, ka “Jēkabpils reģionālā partija” saglabās savas pozīcijas Jēkabpils domē.

Jānis Raščevskis

Jānis Raščevskis šajā sasaukumā pašvaldību vēlēšanās startēja un Jēkabpils domē tika ievēlēts no “Latvijas Zemnieku savienības”. Pilda Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Sarunā ar Radio1.lv Jānis Raščevskis sacīja, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās startēs no “Latvijas Zemnieku savienības”. “Bija doma mest politiku malā. Taču partijas biedri grib, lai piedalos vēlēšanās un es tajās startēšu.” Patlaban partijas “Latvijas Zemnieku savienība” Jēkabpils nodaļā tiekot spriests par saraksta veidošanu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Runājot par paveikto, Jānis Raščevskis atzīmē, ka ir izdevies paveikt lielāko daļu no vēlētājiem solītā. Viens no paveiktajiem darbiem – sakārtotā izglītības sistēma un izglītības infrastruktūra pilsētā. Jēkabpilī ir labā kārtībā pirmsskolas izglītības sistēma un nav rindu uz bērnudārziem. Jēkabpilī joprojām darbojas “divu pilsētu” sindroms, līdz ar to esot plaša kultūras sistēma, ko pagrūti “pavilkt” pašvaldības budžetam. Tomēr, neskatoties ne uz ko, kultūras dzīve pilsētā ir aktīva ar plašu piedāvājumu un labā līmenī. Vēl daudz darāmā esot veselības aprūpē, esot objektīvi iemesli, kāpēc Jēkabpils slimnīcā un poliklīnikā nav pietiekami jauno speciālistu. Taču tas esot nākotnes jautājumus, jo darbojas pašvaldības stipediju programma medicīnas studentu atbalstam un rezidentu piesaistē. Patlaban Jēkabpils slimnīcai piesaistīti 12-13 rezidenti, kas varētu nākotnē šeit strādāt. Tas labi ietekmēs veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu tuvāko gadu laikā.

Aivars Kraps

Aivars Kraps, šajā sasaukumā startēja no partijas “Vienotība” saraksta, pēc tam no partijas izstājās un domē darbojās kā neatkarīgs deputāts. Pilda Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Sarunā ar Radio1.lv Aivars Kraps sacīja, ka plāno startēt arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3.jūnijā. Nesen viņš iestājies Andreja Požarnova vadītajā partijā “Gods kalpot Latvijai”. Aivars Kraps atzina, ka viņam bijuši piedāvājumi no vairākiem politiskajiem spēkiem, bet izsverot katra redzējumu, izvēlējies “Gods kalpot Latvijai”, jo partija ir jauna un tās vērtības sakrītot arī ar viņa vērtībām un viņš saskata iespējas kopā ar partiju realizēt savas idejas. Aivars Kraps patlaban veido šīs partijas nodaļu Jēkabpilī un komandu stratam vietējās pašvaldību vēlēšanās.

Jautāts par paveikto šajā sasaukumā, Aivars Kraps stāsta, ka sācis darbu, pamatojoties uz partijas “Vienotība” programmu, bet tā kā izstājies no šī politiskā spēka rindām, tad strādājis īstenojot tās idejas, ko veidojot programmu viņš ierosinājis. Kraps atzīst, ka izdevies paveikt daudz. Piemēram, pašvaldībā rasti līdzekļi, lai nodrošinātu pensionāriem 50% braukšanas atlaidi, risinātas arī daudzas citas sociālās programmas. Krapam īpašs prieks esot par viņa jauno ideju par ielu programmu. Pateicoties tai ir skaidri zināms, kuras ielas tiks remontētas un asfaltētas tuvāko triju gadu laikā un ir rasts mehānisms, kā to finansēt no pašvaldības Ceļu un ielu fonda. Aivars Kraps uzskata, ka šajā sasaukumā deputātiem izdevies paveikt daudz labu lietu un tas ir visas komandas, visu deputātu kopīgs darbs, atbalstot citam cita ideju un ierosinājumus. Tāpēc izcelt viņa, kā viena deputāta veikumu nebūtu pareizi.

Kaspars Skruzmans

Kaspars Skruzmans šajā sasaukumā Jēkabpils domē tika ievēlēts no partijas “Vienotība”.

Sarunā ar Radio1.lv Kaspars Skruzmans sacīja, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3.jūnijā, viņš startēs no partijas “Vienotības” saraksta.

Runājot par paveikto deputāta amatā, Kaspars Skruzmans min pašvaldības policijas izveidošanu, kas bijis viens no punktiem partijas programmā. No šī gada pašvaldības policijā strādā seši darbinieki un tā iedzīvotāju izsaukumiem pieejama visu diennakti. Kaspars Skruzmans arī min, ka šī sasaukuma laikā izdevies sakārtot pilsētas infrastruktūru, daudz izdarīts Kena parka labiekārtošanā. Ir izstrādāta sistēma trīs līdz četru ielu remontam katru gadu pilsētā. Turpinās Jēkabpils Mežaparka un sniega kalna attīstīšana. Ir rasta iespēja samazināt maksu par siltumu, lai gan vēl pilnībā šai jomā neesot izsmeltas visas iespējas. Kaspars Skruzmans pie darbiem, kas padarīti min arī pilsētas ūdenssaimniecības sakārtošanu un pozitīvi, ka šī attīstība turpinās projekta nākamajā kārtā. Tāpat arī aizsākts pirmais pilotprojekts mikrorajonu iekšpagalmu sakārtošanā Bebru ielā. Viņš arī piebilst, ka protams, lai īstenotu “Vienotības” solījumus pirms vēlēšanām, ar viena deputāta balsi nebūtu pieticis, lielākie paveiktie darbi ir visu šī sasaukuma deputātu komandas darbs. Kaspars Skruzmans sacīja, ka patlaban partijas “Vienotība” Jēkabpils nodaļa strādā pie saraksta izveidošanas un tajā būšot gan pieredzējuši politiķi gan jaunas “sejas”, jo politiskā spēka Jēkabpils nodaļā nākuši klāt jauni biedri.

Kristīne Ozola

Kristīne Ozola, šajā sasaukumā ievēlēta no "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta.

Sarunā ar Radio1 Kristīne Ozola atklāja, ka no "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta startēs arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas būs 3.jūnijā.

Atbildot uz jautājumu par to, ko izdevies paveikt esot deputātei, Kristīne Ozola norādīja, ka “darbojoties Jēkabpils pilsētas domē, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kā galveno prioritāti izvirzīja cilvēku pilsētvidē”.

Svarīgākie paveiktie darbi laika periodā no 2013. līdz 2017.gadam, pēc viņas ieskatiem ir:

“Atbalsts ģimenēm: skolēnu bezmaksas ēdināšanu līdz 6.klasei, 50% vecāku līdzmaksājuma samazinājums pirmsskolas izglītības iestādēs, izglītības iestāžu rekonstrukcija.

Pilsētvides sakārtošana: Kena parka un Mežaparka labiekārtošana, rotaļu laukumu izveide mikrorajonos; pilsētas apzaļumošanas koncepcijas maiņa, ilggadīgo un mūžzaļo apstādījumu ierīkošana.

Jēkabpils kapu apsaimniekošanas sakārtošana; kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un saglabāšana, sadzīves atkritumu šķirošanas laukumu izveide;.
Veselības veicināšana: Slimnīcas un poliklīnikas telpu renovācija, medicīnisko pakalpojumu pieejamības uzlabošana; veselības veicināšanas programmas izveide.

Kultūra: Jēkabpils Kultūras pārvaldes darbības stratēģijas apstiprināšana.”

Aigars Nitišs

Aigars Nitišs šajā sasaukumā Jēkabpils domē ievēlēts no “Latvijas Zaļās partijas” saraksta.

Sarunā ar Radio1.lv Aigars Nitišs sacīja, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās startēs no “Latvijas Zaļās partijas” saraksta.

Savukārt runājot par padarīto, Aigars Nitišs sacīja, ka ir izpildīti apmēram 90% no vēlētājiem solītā. Kā viens no piemēriem, ir panākts, ka pensionāri no 70 gadu vecuma saņem 50% atlaidi maksai par nekustamo īpašumu. No solītā nav izdevies izveidot veloceliņu apkārt Radžu ūdenskrātuvei. Nav arī izdevies budžeta apspriešanā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus un nevalstiskās organizācijas.

“Budžeta veidošanas process ir saspringts, noteiktos termiņos un ļoti darbietilpīgs, tāpēc ir sarežģīti šajā procesā iesaistīt sabiedrību, jo tas palēninātu budžeta sastādīšanas gaitu. Taču noteikti var iesaistīt sabiedrību, ja ne visā procesā, tad vairāku aktuālu jautājumu apspriešanā. Šajā ziņā var vēlēties lielāku vēlmi no domes administrācijas puses sadarbībai ar sabiedrību,” saka Aigars Nitišs.

Viņš vēl piebilst, ka šo solījumu nav vienkārši realizēt, bet ir iespējams, ja to atbalsta arī citi deputāti un pašvaldības administrācija.

Raivis Ragainis

Raivis Ragainis šajā sasaukumā startēja no “Latvijas Zaļās partijas” saraksta.

Sarunā ar Radio1.lv viņš atklāja, ja partijas biedri aicinās un izvirzīs viņa kandidatūru, tad arī nākamajās vēlēšanās startēs no “Latvijas Zaļās partijas” saraksta. Ja nebūs piedāvājuma, tad “es nebūšu tas, kurš sitīsies, lai noteikti tiktu sarakstā”, skaidro Raivis Ragainis.

Runājot par paveikto šajā sasaukumā, viņš atzīst, ka ir prieks par to, ka pilsēta kļuvusi zaļāka, ka izdevies novākt dažus graustus un sakārtot Kena parku un ielu apgaismojumu, arī sports ir “izaudzis” un vairākās disciplīnās atpazīstams valsts mērogā un arī ārpus tās robežām.

“To, ko esam kā partija deklarējuši savā programmā, pie tām lietām arī turamies un īstenojam. Gribētos vēl vairāk samazināt pašvaldības administratīvos un saimnieciskos izdevumus, bet tas nav tik vienkārši izdarāms. Tam nepieciešams visu deputātu redzējums un vēlme,” saka Raivis Ragainis.

Ja Raivis Ragainis piedalīsies vēlēšanās un tiks ievēlēts Jēkabpils domē nākamajā sasaukumā, tad viena no viņa prioritātēm būs sadarbības veicināšana starp pašvaldību un Jēkabpils Uzņēmēju biedrību, kas līdz šim bijusi nepietiekama.

“Ja skatamies no citu novadu pieredzes, tad ir daudz labu un veiksmīgu piemēru kā pašvaldības sadarbojas ar uzņēmēju biedrībām. Daudzviet uzņēmēju pārstāvniecība jau ir izpētījusi situāciju un nāk uz domi kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi, attīstīt pilsētu, nevis pašvaldība domā idejas, bet uzņēmēji piedāvā savu redzējumu kā attīstīt biznesa centrus pilsētā, kas un kur būtu vajadzīgs labai uzņēmējdarbības videi. Pagaidām šī sadarbība Jēkabpilī nav pietiekami augstā līmenī,” saka Raivis Ragainis.

Broņislavs Ivanovskis

Broņislavs Ivanovskis šajā sasaukumā Jēkabpils domē ievēlēts nopartijas “Saskaņa”.

Sarunā ar Radio1.lv Broņislavs Ivanovskis atzina, ka vēl neesot izlēmis vai startēs arī nākamajās vēlēšanās. “To es izlemšu tuvākajā laikā, pagaidām mana attieksme ir 50:50,” saka Broņislavs Ivanovskis.

Par paveikto šī sasaukuma laikā, viņš labo darbu sarakstā min ūdenssaimniecības attīstību pilsētā, par jauniem ūdensvadu un kanalizāciju pieslēgumiem un darbiem, kas šajā jomā turpināsies arī šogad. Prieks arī par paveiktajiem vērienīgajiem remontdarbiem Jēkabpils 3.vidusskolā, par piesaistītajiem līdzekļiem Jēkabpils 2.vidusskolas un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu rekonstrukcijai.

“Veiksmīgi sākti darbi daudzdzīvokļu māju iekškvartālu sakārtošanā. Ar nelielām naudām neliela apjoma darbus veicām Celtnieku ielas mikrorajonā, plaši rekonstrukcijas darbi norit Bebru ielas mikrorajonā un arī nākotnē tie turpināsies labiekārtojot Nameja ielas un citus mikrorajonus,” saka Broņislavs Ivanovskis.

Pie paveiktā viņš ar gandarījumu atzīmē, ka izdevies nesamazināt sociālo budžetu, kā arī pašvaldība atradusi līdzekļus, lai no šī gada apmaksātu 50% par bērnu ēdināšanu bērnudārzos un atvieglotu jauno vecāku budžetu. Pēc viņa domām, nākotnes solis esot panākt, ka arī bērnudārzos visiem bērniem ir brīvpusdienas. Tāpat arī izdevies atbalstīt mazākumtautību biedrības un kolektīvus, saglabājot atbalstu iepriekšējā līmenī.

Andris Rutko

Andris Rutko šajā sasaukumā Jēkabpils domē tika ievēlēts no partijas “Saskaņa” saraksta.

Sarunā ar Radio1.lv Andris Rutko sacīja, ka arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas būs 3.jūnijā, startēs no partijas “Saskaņa” saraksta.

Runājot par paveikto šajā sasaukumā, vislielāko gandarījumu sagādā, ka izdevies atrast kopējo valodu ar citiem deputātiem un kopīgi panākt, ka tiek piešķirti līdzekļi stadiona rekonstrukcijai pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, kas tiks veidots atbilstoši visām futbola laukuma prasībām. Tāpat arī gandarījums esot, ka šī sasaukuma laikā ir izbūvēts ielu apgaismojums Pils rajonā, kas vēl pirms četriem gadiem vakara stundās un naktī grimis tumsā. Tāpat arī veiksmīgi esot risināti sociālie jautājumi, atbalstītas mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, biedrības un kolektīvi. Andris Rutko ir arī gandarīts, ka atbalstīts viņa ierosinājums par darba kolektīvu gājienu pilsētas svētkos. Pēdējo gadu laikā tas kļūstot arvien krāšņāks un kuplāks un esot svarīgi pilsētas darba kolektīviem pateikt paldies. Kopā ar partijas biedriem viņš ik gadu piedalās talkās sakopjot Dienas krīzes centra apkārtni, ko darīs arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 3.februārī oficiāli izsludināja šā gada 3.jūnijā plānotās republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas.

Pašvaldību vēlēšanās katra pašvaldība ir viens vēlēšanu apgabals, un 3.jūnija vēlēšanas notiks 119 vēlēšanu apgabalos - deviņās republikas pilsētās un 110 novados. Savukārt iespējamais deputātu skaits pašvaldībudomēs ir 9, 13, 15, 17 vai 19 deputāti, bet Rīgas domē - 60 deputāti.

Novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju domē ievēlami deviņi deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 5001 līdz 20 000 - 15 deputāti, ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 - 17 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputāti.

Republikas pilsētu ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju domēs ievēlami 13 deputāti, bet pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits lielāks par 50 000, - 15 deputāti.

Publicēts Sabiedrības ziņas

Pēc dažām dienām sāksies kalendārās ziemas pēdējais mēnesis - februāris. Vai tas būs sniegiem bagāts, vai silts un mitrs, prognozē dabas vērotājs Vilis Bukšs.

«Ja seko nozīmīgām dienām augustā un decembrī, tad februārim, tāpat kā decembrim un janvārim, vajadzētu būt ar mainīgiem laika apstākļiem un dažādiem nokrišņiem,» pieļauj Bukšs.

Laika vērotājs paredz pārsvarā sausu februāri ar lielāku salu mēneša vidū. Februāra mēnesī bargs sals nedraudot un iespējams, ka marta beigās strauji iestāsies pavasaris.

«Kopumā februāris būs ar mainīgiem laika apstākļiem mēneša pirmajā pusē un beigās. Ja mēneša sākumā neliels sals un īslaicīgi nokrišņi, kas pārsvarā sniegs, tad pēc 6.februāra atkal gaidāms atkusnis, brīžiem neliels lietus, atkala, sniegs. Februāra otrajā pusē mainīgi laika apstākļi. Vairāk nokrišņu un neliela līdz mērena sala dienas nomainīs dienas ar atkušņiem. Mēneša izskaņā, kad dienvidvējš pastums mākoņus un uzsmaidīs saulīte, varēs sajust arī pavasari,» savā interneta vietnē raksta Bukšs.

Šogad februāris Latvijas austrumos būšot tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādījumiem gan nokrišņu, gan temperatūru ziņā. Sniega sega Latvijas austrumpusē brīžiem saruks, brīžiem palielināsies, bet nekur nepazudīs.

Ticējumi par februāri

Februāris ir melnā kraukļa, lielās zīles un dzeltenās stērstes laiks. Krauklis Sveču mēnesī būvē ligzdu un mēneša nogalē mātīte dēj olas. Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle un pirmo riesta dziesmu ieskandina dzeltenā stērste. Zīdastes, kuras pārziemoja, uzsāk pavasara ceļošanu. Sarkankrūtīši sāk virzīties ziemeļu virzienā, kur vairāk un dziļāki egļu meži. Šajā laikā lācenes migā nāk pasaulē lācēni. Sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.

Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.
Sveču diena, Ziemas Māra, Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties.

Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.

5. februāris – Agates, Acu diena. Ar šajā dienā svētītu maizi sargā māju no uguns un lopus no slimībām.

Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nebūs. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.

6. februāris – Dārta, Doroteja. Pēc senas tradīcijas šajā dienā arī Metenis. Šī diena ir puslaiks no vecās līdz jaunajai maizei.

Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.

15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.

24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.

Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde (17. marts).

Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 28. februārī, bet nākamā diena, kas ir 1. marts, ir Pelnu diena. Metenis ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākās aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un „dzina Meteni”. Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astoņniekā…

Ticējumi. Ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.

Avots: Viļa Bukša blogs

Foto: jekabpils.lv

Publicēts Vides ziņas
Ceturtdiena, 26 Janvāris 2017 14:30

27.janvārī stadiona slidotava atsāk darbību

Pateicoties laika apstākļiem, 27.janvārī stadiona slidotava atsāk darbību. Slidotavas darba laiks – darbadienās no 15:00-21:00, sestdien un svētdien no 12:00-21:00.

Slidotavas izmantošana slidošanai par 1 stundu vienai personai EUR 2,00, slidu noma par 1 stundu EUR 0,50 (skolēniem, pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti tiek piemērota 50% atlaide). Iznomājot slidas, obligāti jāuzrāda personas apliecinošu dokumentu. Slidotavas kontakttālrunis 29114672 /dežurants/.

Hokeja spēlētāji aicināti izmantot slidotavu sestdienās un svētdienās no pl.9:00-11:00 (bez maksas).

Savukārt bērni, kas vēlas bez maksas iemācīties slidot un pārvaldīt ripu, aicināti sestdienās un svētdienās no pl.14:00-15:00 apmeklēt ledus nodarbības brīvprātīgo jauniešu vadībā. Kontaktinformācija - 26670704-Alvis, 28602717- Sandis, 20220352-Arturs. Nodarbība notiek 1vienu stundu, paredzēta bērniem no 7-12 gadu vecumam, bērni bez savām slidām 1 stundu tiks nodrošināti ar tām bez maksas.
 

Publicēts Sabiedrības ziņas

Turpinot vietējās nozīmes maršrutu autobusu tarifu vienādošanu, no 1.februāra mainīsies braukšanas maksa bijušā Jēkabpils rajona maršrutos, kurus apkalpo SIA "Jēkabpils autobusu parks", informēja VSIA "Autotransporta direkcija" pārstāve Zane Plone.

Lielākajā daļā maršrutu, braucot attālumu no 22 līdz 60 kilometriem, biļetes cena var pieaugt robežās no 0,05 eiro līdz 0,25 eiro, bet atsevišķos maršrutos, mērojot attālumu virs 50 kilometriem, braukšanas maksa samazināsies līdz 0,10 eiro.

Izlīdzinot autobusu tarifus, pasažieri visā Latvijā par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams ieviest lojalitātes programmas, informēja Plone.

2015.gada nogalē "Autotransporta direkcija" īstenoja tarifu vienādošanas pirmo posmu, izlīdzinot tos lielākajā daļā Latvijas. Ņemot vērā, ka vietējās nozīmes maršrutos, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz "Jēkabpils autobusu parks", braukšanas maksa vēsturiski bijusi ļoti zema, pirmajā tarifu vienādošanas posmā tika ieviests starpposms, nosakot, ka tarifi tiks vienādoti šogad, skaidroja Plone.

Tādējādi lielākajā daļā maršrutu pasažieriem, braucot attālumu no 22 līdz 60 kilometriem, var nākties maksāt par 0,05 eiro līdz 0,25 eiro vairāk nekā līdz šim. Savukārt atsevišķos maršrutos biļetes cena samazināsies no 0,05 eiro līdz 0,10 eiro, mērojot attālumu, kas ir garāks par 50 kilometriem.

Pirms tarifu vienādošanas reģionālo autobusu maršrutu pārvadājumos pastāvēja 24 dažādi braukšanas tarifi un dažādi biļešu cenu noteikšanas principi, kas atšķīrās ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī vienam pārvadātājam dažādās teritorijās. Šobrīd braukšanas maksa tiek noteikta tā, lai visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no viņu atrašanās vietas par braucienu sabiedriskajā transportā maksātu pēc vienādiem principiem, skaidroja Plone.

Materiāls tapis sadarbībā ar BNS

Publicēts Ekonomika

Biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs” aicina pieteikties jauniešus no 17 gadu vecuma Eiropas brīvprātīgā darba īstermiņa projektam Rumānijā laikā no 26.jūnija līdz 23.augustam.

Plānots, ka Rumānijas projektā “To Get There TOGETHER” satiksies jaunieši no deviņām valstīm, tā mērķis ir nodrošināt izglītības iespējas dažāda vecuma un sociālā stāvokļa bērniem un jauniešiem.

Potenciālajam brīvprātīgajam jābūt ieinteresētam mācīties un pilnveidot pašam sevi, jābūt atvērtam, tolerantam pret citas kultūras pārstāvjiem, jo būs jāstrādā multikulturālā vidē, jāmīl darbs ar bērniem un jauniešiem. Nav nepieciešamas kādas īpašas prasmes, jaunietim jābūt vienkārši atbildīgam, pozitīvam, enerģiskam, komunikablam un, protams, vēlamas angļu valodas pamatzināšanas, lai varētu komunicēt ar pārējiem projekta dalībniekiem un organizatoriem.

Projekta laikā Eiropas brīvprātīgie attīstīs gan sociālās, gan arī izglītības prasmes un kompetences. Brīvprātīgie mācīsies plānot, īstenot un pielāgot izglītojošus pasākumus un aktivitātes dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Tiks veicinātas dažādas prasmes un radošums, strādājot arī ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas.

Interesentiem rakstīt uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai zvanīt uz tālruņa numuru 65220097 vai 26136812.

Ieva Kasparoviča,

biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” projektu asistente

Publicēts NVO

SIA “Jēkabpils siltums” apkopojis datus, cik decembrī jēkabpiliešiem izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, mājās, kurās tas nodrošina siltumenerģiju decembrī vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,27 eiro. Apkures izmaksas mēneša laikā augušas par 7 eirocentiem, salīdzinot ar novembri, kad vidējais rādītājs bija 1,20 eiro par kvadrātmetru. Visdārgāk decembrī apkure izmaksājusi Jēkabpilī, Brīvības ielas 286a iemītniekiem – 1,73 eirocenti par kvadrātmetru, Celtnieku ielā 3 – 1,67 eirocenti un Brīvības ielas 286v mājas iemītniekiem – 1,55 eirocenti par kvadrātmetru. Savukārt vismazākie rēķini saņemti renovētajās daudzdzīvokļu mājās, kā arī Ķieģeļu ielas 13b iemītniekiem – 83 eirocenti par kvadrātmetru, Viesītes ielā 41 - 89 eirocenti un Viesītes ielā 18 – 94 eirocenti par kvadrātmetru. 

SIA "Jēkabpils siltums" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko informē, ka siltumenerģijas patērētāji ar uzņēmumu nav norēķinājušies aptuveni 1,95 miljonu eiro apmērā. SIA "Jēkabpils siltums" turpina darbu ar parādniekiem, veicot pārrunas, slēdzot vienošanos par parāda apmaksu, izsūtot brīdinājumus. Vairākas lietas atrodas tiesvedībā.

Plašāk par apkures izmaksām decembrī lasiet SIA “Jēkabpils siltums” izveidotajā tabulā.

SIA "Jēkabpils siltums" informē par 1 m² apkures izmaksām Jēkabpilī 2016. gada decembrī

Dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs bez PVN (EUR/tūkst.nm³) 243.45  
           
Vienas MWh siltumenerģijas cena bez PVN (EUR) 55.98    
           
Iela Mājas Nr.    Apkurināmā platība, m²         Siltumenerģija apkurei, MWh        1m² apkures izmaksas,       EUR/m²  
Auseklīša 3 37,9668 1988,41 1,0689  
Auseklīša 15 36,2894 1965,8 1,0334  
Auseklīša 21 52,85 2677,1 1,1051  
Bebru 1 19,62 949,5 1,1567  
Bebru 2 20,7144 948,8 1,2222  
Bebru 5 50,2453 1880,2 1,4960  
Bebru 6 17,5093 666,33 1,4710  
Bebru 7 38,6462 1956,5 1,1058  
Bebru 8 17,803 771,1 1,2925  
Bebru 9 36,9764 1946,2 1,0636  
Bebru 11 40,7127 1932,1 1,1796  
Bebru 12 15,457 769,6 1,1243  
Bebru 15 13,4021 567,1 1,3230  
Bebru 16 38,2526 1895,18 1,1299  
Bebru 18 12,2183 591 1,1573  
Bebru 22 36,1862 1837,12 1,1027  
Bebru 23 39,0184 1957,9 1,1156  
Bebru 26 21,6233 1007,39 1,2016  
Bebru 27 26,635 1159,9 1,2855  
Bebru 28 18,4543 782 1,3211  
Bebru 31 16,47 771,83 1,1946  
Bebru 33 20,7305 1014,07 1,1444  
Brīvības 2g/1 7,048 235,5 1,6754  
Brīvības 2h/2 2,9301 129,3 1,2686  
Brīvības 5a-1 31,8282 1417,2 1,2572  
Brīvības 5a-2 26,4851 1367,5 1,0842  
Brīvības 5a-3 34,7998 1478,09 1,3180  
Brīvības 7 34,51 1792,11 1,0780  
Brīvības 9 20,03 876,6 1,2791  
Brīvības 140 6,8336 268,02 1,4273  
Brīvības 286a 14,263 459,76 1,7367  
Brīvības 286v 17,79 639,1 1,5583  
Celtnieku 3 23,6368 790,59 1,6737  
Celtnieku 5c 40,525 1520,1 1,4924  
Celtnieku 7 26,3138 1168,5 1,2606  
Celtnieku 11 25,6981 1298,34 1,1080  
Celtnieku 11a 11,8949 618,2 1,0771  
Celtnieku 13 23,6992 1158,75 1,1449  
Celtnieku 15 74,7234 3103,11 1,3480  
Celtnieku 17/17a 73,2514 2916,2 1,4061  
Celtnieku 19(I) 32,6556 1513,3 1,2080  
Celtnieku 19(II) 46,2986 1992,92 1,3005  
Celtnieku 21 34,3966 1483,5 1,2980  
Dārza  1 32,9981 1128,18 1,6374  
Dārza  2 14,5241 493,11 1,6488  
Dārza  4 36,1992 1747,59 1,1596  
Dārza  6 37,8744 1735,42 1,2217  
Dārza  7 39,8187 1576,28 1,4141  
Dārza  8 35,7287 1664,35 1,2017  
Dārza  10 38,1792 1755,29 1,2176  
Draudzības aleja 8 62,2845 2562,53 1,3606  
Draudzības aleja 10 56,1711 2556,14 1,2302  
Draudzības aleja 11 32,05 1327,1 1,3519  
Draudzības aleja 12 11,3965 493,1 1,2938  
Draudzības aleja 13 31,8798 1215,86 1,4678  
Draudzības aleja 14 8,3694 451 1,0388  
Draudzības aleja 15 31,986 1253,57 1,4284  
Draudzības aleja 16 9,8664 384,68 1,4358  
Draudzības aleja 18 14,9114 554,3 1,5059  
Draudzības aleja 19 104,502 4023,25 1,4541  
Draudzības aleja 20 29,7082 1322,5 1,2575  
Draudzības aleja 21 32,6632 1434 1,2751  
Draudzības aleja 23/1 31,1378 1435,2 1,2145  
Draudzības aleja 23/2 44,4416 2147,3 1,1586  
Draudzības aleja 24 37,41 2180,81 0,9603  
Draudzības aleja 24 39,4001 2124,61 1,0381  
Draudzības aleja 26 80,9082 3102,7 1,4598  
Jaunā 22 58,4602 2657,78 1,2313  
Jaunā 24 88,3679 3933,16 1,2577  
Jaunā 31c 20,938 779 1,5046  
Jaunā 34 81,9186 3822,07 1,1998  
Kaļķu  1 25,1272 815,93 1,7239  
Krasta 61 132,2238 5755,6 1,2860  
Krasta 63 71,7596 3185,76 1,2610  
Liepu 22 28,7442 928,03 1,7339  
Meža 6 22,933 828,45 1,5496  
Meža 10 25,085 860,4 1,6321  
Mežrūpnieku 8 24,25 1109,75 1,2233  
Mežrūpnieku 10 20,99 992,99 1,1833  
Nameja 14 67,9017 3860,75 0,9846  
Nameja 16 76,96 3975,75 1,0836  
Nameja 18 110,165 4994,75 1,2347  
Nameja 20c 50,45 2629,2 1,0742  
Nameja 24 46,0668 1911,5 1,3491  
Nameja 26 80,8238 3956,4 1,1436  
Nameja 26a 83,0221 3008,4 1,5449  
Nameja 30 79,9062 3877,8 1,1535  
Nameja 32 55,59 2634,9 1,1810  
Nameja 34 53,2167 2607 1,1427  
Nameja 36(I) 64,6145 3015,98 1,1993  
Nameja 36(II) 41,1702 2010,14 1,1465  
Palejas  9 66,0942 2585,98 1,4308  
Palejas  11 52,4368 2566,91 1,1436  
Palejas  13 35,4686 1702,18 1,1665  
Rīgas 104 11,1601 454,87 1,3735  
Rīgas  175 3,476 104,9 1,8550  
Rīgas 190a 55,8705 2934,44 1,0658  
K.Skaubīša 14 36,111 1637,4 1,2346  
K.Skaubīša 20 39,776 1715,72 1,2978  
Slimnīcas 2 37,919 1977,8 1,0733  
Slimnīcas 3 36,7601 1175,67 1,7503  
Slimnīcas 12 50,0612 2525,48 1,1097  
Viesītes 18 44,2386 2621,28 0,9448  
Viesītes 18a 38,34 1945,7 1,1031  
Viesītes 18b 39,4192 1961,5 1,1250  
Viesītes 39 65,1022 3431,93 1,0619  
Viesītes 41 61,5292 3851,09 0,8944  
Viesītes 47 94,805 3984,01 1,3321  
Viesītes 49 68,424 3865,06 0,9910  
Viesītes 51 86,716 3978,1 1,2203  
Viestura 12a 15,57 542,7 1,6061  
Viestura 12b 0,9352 42,6 1,2289  
Viestura 12c 15,744 556,99 1,5823  
Viestura 13b 13,842 397,4 1,9499  
Viestura 14 51,2495 2405,31 1,1928  
Viestura 14b 52,5583 2850,43 1,0322  
Viestura 16 51,59 2413,95 1,1964  
Viestura 26 29,2886 1210,44 1,3545  
Viestura 31 38,951 1998,1 1,0913  
Viestura 36a 77,7788 3884,05 1,1210  
Viestura 38a 80,7562 3953,58 1,1435  
Viestura 38c 72,0381 3788,04 1,0646  
Viestura 41 81,6638 3646,93 1,2535  
Zīlānu 4 19,9264 665,38 1,6765  
Zemgales 7 45,272 2652,1 0,9556  
Ķieģeļu 1 53,7001 2109,2 1,4252  
Ķieģeļu 5 45,52 1696,53 1,5020  
Ķieģeļu 7 41,3 1697,96 1,3616  
Ķieģeļu 11 51,86 2170,86 1,3373  
Ķieģeļu 13 50,76 2581,41 1,1008  
Ķieģeļu 13b 39,19 2641,79 0,8304  
Ķieģeļu 13c 50,11 2630,65 1,0663  
Ziemeļu 6 42,75 2658,01 0,9004  
Ziemeļu 22 52,58 2635,5 1,1168  
      Vidējais: 1,2688  
           
           
           
Bebru 30   9,23 0.2972-0.7431 *
Dārza  5   12,59 0.1631-1.6601 *
Nameja 1   25,953 0.1645-1.542 *
Slimnīcas 4   16,27 0.3196-1.0628 *
           
      * renovētās mājas
Publicēts Ekonomika

Latvijas dendrologu biedrība par 2017.gada koku nosaukusi parasto priedi "Pinus sylvestris", kas ir viena no četrām Latvijas skujkoku sugām, kā arī viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā,  informē biedrības vadītājs Andrejs Svilāns.

Līdz 45 metriem augstais koks var sasniegt 500 gadu vecumu, turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums - atsevišķas purva priedītes var izrādīties krietni vecākas par labākos apstākļos augušu dižpriedi.

Svilāns atzīmēja, ka arī priedes pielāgošanās spējas ir pārsteidzošas - tā var augt kūdras augsnēs, minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, kā arī kāpu biotopos. Par Rīgas priedēm sauktās un savulaik pat kā atsevišķa suga (Pinus rigensis Loudon) izceltās, Latvijas mastu priedes ar slaidajiem un taisnajiem stumbriem gadsimtiem bija izslavētas kuģu būvē.

Parastā priede ir viena no nozīmīgākajiem kokiem mežsaimniecībā. Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados pakāpeniski samazinās, tā tomēr joprojām ir galvenā mežus veidojošā suga Latvijā, ieņemot 30,8% no mežu kopplatības valstī.

"Ņemot vērā, ka 1935.gada un pat vēl pagājušā gadsimta 70.gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu - līdz pat 53%, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Bažas raisa arī mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 līdz 81 gadam, kas ļautu cirst aizvien jaunākas priežu audzes," sacīja Svilāns.

Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 centimetrus, tā ir valsts nozīmes dabas piemineklis jeb dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 metri.

"Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir pieņemti arī vietējas nozīmes dižkoku parametri, ar to nosakot aizsardzības statusu arī izcilākajiem novada kokiem, kuriem līdz valsts nozīmes dabas pieminekļa godam vēl jāpaaug. Savukārt nupat notikušais incidents ar valsts nozīmes dižkoka - Pētermuižas dižtūjas nozāģēšanu Valles pusē vēlreiz apliecina, ka šādu saistošo noteikumu un reģistru pieņemšana novados ir vitāli nepieciešama," norādīja biedrības vadītājs.

Tāpat viņš sacīja, ka dendrologu biedrība aicina iedzīvotājus informēt par apkārtnē zināmām priedēm un citiem izciliem kokiem - dižkokiem un savdabīgiem kokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē "dabasdati.lv".

Gada koks tiek izvēlēts kopš 2001.gada un līdz šim šis tituls piešķirts kādam ievērojamam savvaļas vai izcili dekoratīvai svešzemju kokaugu sugai. Pērn Dendrologu biedrība šo titulu piešķīra ošlapu kļavai.

Materiāls tapis sadarbībā ar BNS

Publicēts Vides ziņas
Ceturtdiena, 05 Janvāris 2017 07:50

2017. gada putns – dzeltenā cielava

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2017. gada putnu izvēlējusies dzelteno cielavu Motacilla flava. Dzeltenā cielava ir mitru zālāju putns, un tās populācija kopš 1995. gada Latvijā samazinājusies par 95%. Šogad aicināsim iedzīvotājus ziņot par dzelteno cielavu portālā Dabasdati.lv, lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes. Kā arī notiks zīmējumu un foto konkursi.

Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs, norāda: “Dzeltenā cielava uzskatāmi parāda, ko dabas daudzveidībai nozīmē lauksaimniecības vērtēšana tikai no ražošanas viedokļa, aizmirstot par tiem, kuru dzīvotne ir pļavas, ar kādām mums asociējas Latvijas lauku ainava – ar ziediem, tauriņiem un putniem. Arī šīs pļavas prasa rūpīgu apsaimniekošanu, bet tās galvenajam mērķim jābūt Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai, no kā var gūt arī ekonomisku labumu, nevis maksimālai peļņai no hektāra.”

Dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, kurus apdraud aizaugšana, lauksaimniecības zemju pamešanas rezultātā, vai pārvēršana aramzemēs. Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) dati liecina par sugas populācijas lejupslīdi arī Eiropā kopumā, taču šis skaita kritums nav bijis tik dramatisks kā Latvijā.

2013.–2017. gadā LOB vāc datus otrajam Eiropas ligzdojošo putnu atlantam.Ziņojumi par dzeltenās cielavas novērojumiem ir svarīgi arī šim Eiropas mēroga pētījumam. Visvienkāršāk ziņot par dzelteno cielavu un citiem putniem ir portālā Dabasdati.lv.

Gada putna akcijas ietvaros šogad tiks izsludināti arī zīmējumu un foto konkursi. Konkursu nolikumi tiks publicēti LOB interneta vietnē www.lob.lv līdz februāra beigām.

Latvijā sastopamas ir četras cielavu sugas – baltā cielava (Latvijas nacionālais putns), dzeltenā cielava (2017. gada putns), kā arī citroncielava (ligzdo pļavās) un pelēkā cielava (Latvijā reta ligzdotāja pie straujām upītēm).

Gada putna akciju LOB rīko jau 22. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015) un dižraibais dzenis (2016).

Foto: Ilze Priedniece

 Agnis Bušs, LOB sabiedrisko attiecību koordinators, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it., tālr. 67221580

Publicēts Sabiedrības ziņas
Page 1 of 71