SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” liela daļa mediķu ir neapmierināti ar kārtību kādā tika iecelta jaunā slimnīcas valde, neievērojot visus konkursa nolikuma nosacījumus. Vislielākos protestus raisa fakts, ka slimnīcas valdē, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, iecelti cilvēki, kuriem nav prasītās triju gadu darba pieredzes vadošā amatā. Tāpat arī lielu neapmierinātību raisījis fakts, ko konkursa komisijā nebija neviena slimnīcas pārstāvja un pirms apstiprināt valdi, nav uzklausīts mediķu viedoklis. Lai vērstu pašvaldības uzmanību, mediķi pirms svētku brīvdienām nosūtīja protesta vēstuli katram domes deputātam, kurā skaidroja savu nostāju.

Margarita Saveļjeva (Arodkomitejas priekšsēdētāja): Arodbiedrība atbalsta protesta vēstulē pausto mediķu viedokli

“SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķi ir neapmierināti un ir nosūtījuši protesta vēstuli katram Jēkabpils domes deputātam, cerībā, ka tiks sadzirdēti. Tāpat arī par slimnīcas valdes iecelšanas procesu un konkursa nolikuma neievērošanu informācija ir aizsūtīta arī uz pašvaldību lietu ministriju (VARAM), kā arī KNAB un prokuratūru. Lielākā daļa mediķu ir kareivīgi noskaņoti, nepieļaut situāciju, kāda ir izveidojusies un panākt šīs valdes atsaukšanu un jauna konkursa rīkošanu. Arī slimnīcas arodbiedrība atbalsta protesta vēstulē pausto mediķu viedokli.”

PROTESTA VĒSTULE

“Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs griežas pie katra esošās domes šī sasaukuma deputāta ar lūgumu rast skaidrojumu par slimnīcas jaunās valdes konkursu.

Jēkabpils pilsētas dome ar 2016.gada 25.februāra lēmumu Nr.59 apstiprinājusi nolikumu “Nolikums par kārtību, kādā nominē kandidātus valdes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās”. Saskaņā ar minētā Nolikuma 7.punktu Valdes locekļu kandidātu nominēšanai nosaka vismaz šādus pamatkritērijus: atbilstoša izglītība, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetences kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļu uzdevumus kapitālsabiedrībā; darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus kapitālsabiedrībā.

Papildus pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis, izsludinot konkursu, papildus var noteikt arī citus kritērijus, kas attiecībā uz šo konkursu arī izdarīts. Atbilstoši 2018.gada 28.februāra Paziņojuma par konkursa izsludināšanu 1.6.apakšpunktu, minētajam pretendentam ir vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā, vēlams valsts, pašvaldību vai privātās kapitālsabiedrības vadībā vai iestādes stratēģiskajā un/vai operatīvajā vadībā.

No publiski pieejamās informācijas secināms, ka noslēdzoties minētajam konkursam vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu rekomendēt pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvim iecelt SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdē sekojošus pretendentus – valdes priekšsēdētāja amatā Gvido Liepiņu, valdes locekļa (galvenais ārsts) amatā Andreju Miļčevski un valdes locekles amatā Innu Budovsku. No minētajiem pretendentiem izvirzītajiem kritērijiem atbilst tikai viens – Gvido Liepiņš. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, Inna Budovska līdz šim strādājusi par klīnisko pētījumu piegādes speciālistu uzņēmumā AS “Recipe Plus”, rodas pamatotas šaubas vai šai valdes loceklei ir darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus kapitālsabiedrībā, turklāt ir acīmredzams, ka viņas darba pieredze neatbilst konkursa ietvaros izvirzītajām prasībām.

Lai gan konkursa ietvaros netiek precizēts lietotā jēdziena “vadošā amatā” saturs, secināms, ka tas ir amats, kas saistīts ar valsts, pašvaldību vai privātās kapitālsabiedrības vadību vai iestādes stratēģisko un/vai operatīvo vadību. Diezgan apšaubāms būtu pieņēmums, ka nodaļas vadītāja kompetencē ietilpst stratēģiskās un operatīvās vadības nodrošināšana iestādes līmenī. Neraugoties uz to, minētajam ārstam attiecīgās kompetences ietvaros uzticēta stratēģiskās un operatīvās vadības nodrošināšana iestādē, kurā nodarbināti vairāk nekā pieci simti darbinieku.

Kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētājs norādījis, ka pilsētas vadība jau vairākkārt uzsvērusi, ka Jēkabpils reģionālā slimnīca ir viena no nozīmīgākajām pilsētas kapitālsabiedrībām un tieši tāpēc kā vadošais eksperts tika piesaistīts Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. Arī J. Kalējs publiski paudis viedokli, ka Jēkabpils slimnīcai valdē nepieciešami cilvēki ar pieredzi vadošā amatā, to paredzēja arī konkursa nolikums, izvirzot kā vienu no prasībām valdes locekļiem - vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā. Kalējs sacīja, ka no visiem jaunās slimnīcas valdes locekļiem tikai vienam – Gvido Liepiņam ir prasītā pieredze vadošā amatā, pārējiem valdes locekļiem – Andrejam Miļčevskim un Innai Budovskai tādas neesot. Apkopojot minēto secināms, ka potenciālo valdes locekļu vērtēšana tomēr nav notikusi ar vislielāko nopietnību. Iespējams, valdes locekļu vērtēšanā ņemti kādi citi, ārpus konkursa nolikuma atrodami kritēriji.

Valdes un padomes locekļa nominēšanas procesam jāatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, jānodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Ņemot vērā minēto, aicinām atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 22.punktam lemt par Domes priekšsēdētāja rīkojuma atcelšanu daļā par Andreja Miļčevska un Innas Budovskas iecelšanu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļu amatā.”

Portāls Radio1.lv lūdza arī vairāku mediķu komentārus, saistībā ar vēstulē pausto.

Zita Daneviča: Esam gatavi ar Jēkabpils domi tiesāties

“Mūs, Jēkabpils slimnīcas mediķus, un es varu droši runāt lielākās daļas mediķu vārdā, neapmierina, ka ieceļot valdi netika ievērots konkursa nolikums, proti, prasība par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā. Diviem valdes locekļiem Andrejam Miļčevskim un Innai Budovskai tādas nav. Meitene tikai tagad beidz studijas. Savukārt Andrejs Miļčevskis galvenokārt ir strādājis dažādās slimnīcās par dežūrārstu, ne pamatdarbā, dežūrārsts atbrauc, nostrādā maiņu un aizbrauc un nezina, nepazīst slimnīcas, nodaļas ikdienas dzīvi un problēmas. Turklāt mediķu aprindās nav noslēpums, ka viņam ir bijušas reputācijas problēmas, kā arī problēmas ar darba disciplīnu.Tieši darba disciplīnas pārkāpumu dēļ viņam savulaik nācās aiziet no Jēkabpils slimnīcas, bet izraisītas avārijas dēļ viņu atlaida no Rēzeknes slimnīcas. Esmu sazinājusies ar viņa iepriekšējo darba vietu kolēģiem un atsauksmes nav labas. Jēkabpils slimnīcai ir svarīgi saglabāt savu kategoriju un tās vadībā jābūt cilvēkiem ar pieredzi vadošā amatā, augstu atbildības sajūtu un labu reputāciju. Tas, kas notiek patlaban, nav pieņemami, ir traucēts darbs slimnīcā, jo visi runā par to, kas noticis, kāda valde iecelta, kas tagad būs, visās malās notiek šī jautājuma apspriešana. Ja pašvaldība mūs nesadzirdēs – mēs esam gatavi tiesāties. Protams, tas prasīs laiku, jo tiesu darbi nenotiek ātri, taču mums ir lielas izredzes uzvarēt, šajā jautājumā jau esam konsultējušies ar juristu.”

Benita Aizporiete: Jēkabpils slimnīcas valde nav prakses vieta

“SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde iecelta, neņemot vērā konkursa nolikuma prasību par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā. Uz to ir norādījis arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Runājot par valdi, es nevaru apvainot nevienu cilvēku par alkohola lietošanu darba laikā, ja tas nav pierādīts un tomēr… Tāpat arī, ja lielu slimnīcu vada augstskolu nepabeidzis students, tad ir jāteic, ka slimnīcas valde nav prakses vieta. Vispirms ir jāiegūst izglītība, pieredze un tad jāieņem amats. Kā varēja konkursā uzvarēt, ja neatbilst konkursa nolikumam? Jēkabpils slimnīcā ir daudz jaunu kompetentu ārstu, kas varēja tikt iecelti slimnīcas valdē, nepieteicās konkursā, jo nebija šīs pieredzes vadošā amatā. Kā var notikt konkurss un tikt iecelta valde, neievērojot konkursa nolikumu. Ja tiek prasīta pieredze vadošā amatā, tad tādai ir jābūt. Mūsu valstī likumi ir jāievēro.”

Baiba Bērziņa: Ir acīmredzami pārkāpts likums

“Ieceļot slimnīcas valdi, ir acīmredzami pārkāpts likums, neievērojot konkursa nosacījumus. Konkursa nolikuma prasībām atbilst valdes priekšsēdētājs, taču valdes locekļiem nav prasītās pieredzes vadošā amatā, uz to ir norādījis arī Jevgēņijs Kalējs. Nav pieņemami, ka pie pretendentu izvērtēšanas klāt nebija konkursa komisijas vadītājs, Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. To es zinu no pirmavota, no cilvēka, kas startēja konkursā, ka izvērtēšanā Ragainis nepiedalījās. Galvenajam ārstam nav darba pieredzes atbilstoši konkursa nolikuma prasībām, valdes locekle vēl tikai mācās. Turklāt kā izrādās viņai ir vēl divu nedēļu darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju. Kā var skaitīties darbā un būt valdes locekle no 2.maija Jēkabpils slimnīcā un tajā pašā laikā vēl līdz pusmaijam reāli turpināt darba attiecības iepriekšējā darba vietā? Esošo situāciju vērtēju negatīvi.”

Vai mediķi tiks sadzirdēti un kā Jēkabpils domes deputāti vērtē vēstulē pausto protestu, jautājām Jēkabpils mēram un vairākiem deputātiem.

Raivis Ragainis(LZP): Ir jāļauj valdei strādāt

“Es nekomentēšu mediķu protesta vēstuli, jo nav pat zināms no kā tā ir un, kas to rakstījis un vai vispār tā ir no mediķiem. Tās ir divas kaut kādas lapeles, kurām nav ne virsraksta, ne paraksta, ne adresāta. Uz anonīmiem tekstiem pašvaldībai nav jāsniedz atbilde. Vienmēr būs kāds neapmierinātais, visiem labs nekad nebūsi. Konkursa komisija rūpīgi izvērtēja katra kandidāta atbilstību un izvēlējās labākos no pretendentiem. Es piedalījos visu kandidātu atlasē, piedalījos attālināti caur Skype, klausoties kandidātu atbildes un prezentācijas. Slimnīcas valdei ir izvēlēti labākie no konkursa pretendentiem un ir jāļauj cilvēkiem strādāt. Viņu CV ir atbilstoši ieņemamajam amatam un par to varat pārliecināties, uzdodot jautājumu par atbilstību amatam domes personāldaļas vadītājai Jolantai Liepiņai. Likumdošana neparedz valdei noteikt triju mēnešu pārbaudes laiku kā tas ir darba ņēmējam, stājoties darba attiecībās. Valde tiek iecelta vai atsaukta. Ja viņi netiks galā, valdi mainīsim.”

Redakcijas piezīme: Portālam radio1.lv kļuvis zināms, ka 9.maijā Jēkabpils mēram Raivim Ragainim iesniegta atkārtoti protesta vēstule ar daudzu mediķu parakstiem.

Tā kā Jēkabpils mērs aicināja redakciju sazināties ar pašvaldības personāldaļas vadītāju Jolantu Liepiņu, tad to arī darījām.

Jolanta Liepiņa: Slimnīcas valdes locekļiem ir stratēģiskā pieredze

“Tie konkursa pretendenti, kas tika virzīti, ir paši piemērotākie slimnīcas valdes locekļu amatiem. Ieceļot valdi, konkursa komisija vērtēja vairākus faktorus, gan konkursantu iesniegtos dokumentus un viņu operatīvo pieredzi, atbilstību konkursa nolikumam, gan klātienes intervijas, kurās viņi atbildēja uz jautājumiem, pauda savu redzējumu par slimnīcas attīstību. No atbildēm mēs vērtējām, vai ir stratēģiskā domāšana, kas nepieciešama vadītājam. Visiem slimnīcas jaunās valdes locekļiem ir nepieciešamā stratēģiskā domāšana un nepieciešamās kompetences, lai ieņemtu amatu.”

Andris Rutko(Saskaņa): Viņu prezentācijas bija vispārliecinošākās

“Ar mediķu protesta vēstuli neesmu iepazinies. Taču varu teikt, ka slimnīcas valdē iecelti labākie no visiem pretendentiem. Piedaloties konkursa komisijas darbā un uzklausot visus pretendentus, tiem, kas iecelti slimnīcas valdē, prezentācijas bija vispārliecinošākās. Dzīvosim - redzēsim, uzskatu, ka ir jādod iespēja jaunajai valdei sevi pierādīt.”

Jēkabpils domes vadības un deputātu viedokļi ir atšķirīgi, nav vienprātības jautājumā par slimnīcas valdi. Uzklausījām arī citu deputātu viedokļus.

Aigars Nitišs(LZP): Mediķu protestu bez ievērības nevar atstāt

“Ar mediķu protesta vēstuli neesmu iepazinies, jo lielāko daļu informācijas saņemu elektroniski un deputāta kastītē Vienas pieturas aģentūrā ielūkojos reti. Es uzticos Jēkabpils domes vadībai un konkursa komisijai slimnīcas valdes locekļu izvēlē. Tomēr uzskatu, ka mediķu protestu nevar atstāt bez ievērības un pašvaldībai jāsniedz viņiem atbildi, kas, visticamāk, tiks arī darīts.”

Kristīne Ozola("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK): No neoficiālas informācijas zināms, ka pretendentu vidū bija daudz kompetentāki cilvēki

“Atbildot uz uzdoto jautājumu, gribētu atzīmēt, ka Jēkabpils pilsētas domes deputāti netika iepazīstināti ar konkursam iesūtītajiem pretendentu dokumentiem, tāpēc nevaru vērtēt pretendentu vērtēšanas komisijas izvirzītu speciālistu atbilstību konkursa nolikumam. Tomēr no neoficiālas informācijas man ir zināms, ka pretendentu vidū bija daudz kompetentāki cilvēki, kam ir izpratne un zināšanas par medicīnas iestādes darbības principiem un kas spētu efektīvi risināt tādus jautājumus, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas plānošanu un īstenošanu, administratīvo un finanšu vadību. Pretendentu atlases komisijai vajadzēja īpašu uzmanību veltīt iesniegtajiem redzējumiem par slimnīcas attīstību. Domāju, ka tie netika vērtēti, bet, iespējams, tika ņemti vērā pretendentu personīgie sakari un saistība ar politiskām partijām. Tāpat kā daudzi jēkabpilieši un arī slimnīcas personāls, arī es esmu nepatīkami pārsteigta par iecelto valdes locekļu kompetenci un uzskatu, ka domes priekšsēdētājam tuvākajā laikā būtu jāizvērtē iecelto valdes locekļu spējas īstenot reformas slimnīcā un, iespējams, būtu jārisina jautājums par citu valdes locekļu iecelšanu.”

Kaspars Ģirģens (KPV LV): Netiek dota iespēja iepazīties ar slimnīcas valdes locekļu CV

“Es piedalījos sanāksmē, kad SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca" kolektīvs pirmo reizi tikās ar jauno valdi. Jāteic, ka valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš ar savu uzrunu atstāja vislabāko iespaidu. Taču to es nevaru teikt par valdes locekļiem – galveno ārstu Andreju Miļčevski un Innu Budovsku. Man radās pamatotas bažas par viņu profesionalitāti un pieredzi. Pagaidām Jēkabpils domes vadība liedz iespēju man kā deputātam iepazīties ar Jēkabpils slimnīcas jaunās valdes locekļu iesniegtajiem dokumentiem un CV, līdz ar to man nav iespējas pārliecināties par viņu profesionalitāti un pieredzi. Kolīdz šāda iespēja radīsies, varēšu izteikt pilnīgāku viedokli par jaunās valdes atbilstību un profesionalitāti.”

Leonīds Salcevičs(JRP): Viss atkarīgs no politiskās gribas

“Ja tic visam rakstītajam par SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jauno valdi, un nav pamata neticēt, tad divi no valdes locekļiem neatbilst konkursā izvirzītajām prasībām. Tas nozīmē, ka izvēloties šos cilvēkus, konkursa komisija ir rīkojusies nepareizi. Nolikums ir jāievēro. Arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādījis, ka divi no valdes locekļiem neatbilst konkursa nolikuma prasībām, jo viņiem nav pieredzes vadošajā darbā. Taču kapitāldaļu turētajam, šajā gadījumā Jēkabpils domei ir ekskluzīvas tiesības iecelt slimnīcas valdi, nerīkojot konkursu. Šoreiz Jēkabpils domes jaunā vadība spēlēja demokrātiju un rīkoja konkursu, un tādā gadījumā tai bija jāievēro konkursa prasības, nolikums. Tas nav darīts. Pašvaldības politiskajai vadībai vajadzētu respektēt mediķu protestu un rīkot jaunu konkursu. Uzskatu, ka šis jautājums pats par sevi nepazudīs no dienas kārtības, tiks saasināts un to nāksies risināt. Vai to domes vadība darīs, nezinu, viss atkarīgs no politiskās gribas. 10.maija domes sēdes informatīvajā daļā es aktualizēšu šo jautājumu.”

Nikolajs Anuškevičs(Latgales partija): Slimnīcas valdes locekļi ir politiskie ielikteņi

“Neesmu iepazinies ar mediķu protesta vēstuli, bet noteikti to izdarīšu. Taču man šajā jautājumā ir savs viedoklis. Visi trīs valdes locekļi ir politiskie ielikteņi – valdes priekšsēdētājs no LZS, bet valdes locekļi no "Saskaņa". Uzskatu, ka ir jārīko jauns konkurss uz slimnīcas valdes locekļu amatiem ar neatkarīgu konkursa komisiju. Nevar slimnīcas valdi izvēlēties kuluāros, slimnīca jeb veselības aprūpe ir ļoti jūtīgs jautājums, kas skar visu sabiedrību un attieksmei pret šo jomu jābūt nopietnai un godīgai. Nav pieņemami, ka valdes loceklei, kas veiks sabiedrisko attiecību funkciju, alga ir noteikta vairāk nekā 3000 eiro, tik lielas algas šīs jomas speciālistiem nav nekur citur Latvijā. Ir jārīko no jauna konkurss uz slimnīcas valdes locekļu amatiem. 10.maija domes sēdē, informatīvajā daļā, man būs vairāki jautājumi saistībā ar Jēkabpils slimnīcas jaunās valdes iecelšanu.”

Aivars Kraps(GKL): Neesmu iepazinies ar mediķu protesta vēstuli

“Neesmu iepazinies ar mediķu protesta vēstuli. Domē esmu tikai dienās, kad notiek sēdes. Ceturtdien, 10.maijā būšu domē, tad arī iepazīšos. Pagaidām man nav viedokļa šajā jautājumā.”

Mārtiņš Svilis(LRA): Es izvēlējos šajā lietā neiesaistīties

“Par slimnīcas valdi un konkursu man maz informācijas, es izvēlējos šajā lietā neiesaistīties. Es saprotu, ka labi visiem nebūs nekad, bet es uzticos domes vadībai. Ceru, ka jaunā slimnīcas vadība spēs sasniegt izvirzītos mērķus. Es mēģinu virzīt ideju, bērnu un jauniešu centra pārcelšanai uz Tiesu nama vecajām telpām, kad tās tiks atbrīvotas. Man liekas, ka daudziem vecākiem nav iespējas izvadāt bērnus darba laikā, un vēl ir citi iemesli gan drošības, gan pieejamības ziņā. Blakus, iespējams, izdosies ieskicēt "pumptrack" un tad tā būtu lieliska vieta bērniem un jauniešiem.”

Ņemot vērā Jēkabpils slimnīcas lielākās daļas mediķu protestu, kā arī atšķirīgos deputātu viedokļus, SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” jaunās valdes priekšsēdētājam Gvido Liepiņam jautājām, kā viņš strādās tik pretrunīgā situācijā.

Gvido Liepiņš: Ar šo komandu esmu gatavs sasniegt iecerētos mērķus

“Vēl pirms pāris nedēļām es nepazinu nevienu no saviem kolēģiem ar ko kopā esam iecelti slimnīcas valdē. Mans pirmais iespaids par jaunajiem kolēģiem ir ļoti pozitīvs. Es pieņemu komandu, kāda tā ir un esam gatavi kopā īstenot izvirzītos mērķus un šobrīd nav šaubu, ka tas arī izdosies. Arī es esmu dzirdējis dažādus stāstus, ka tiks nodaļas slēgtas, ka vēl kaut kas mainīsies… Taču tā tas nav. Jau pirmajā dienā tiekoties ar slimnīcas kolektīvu es sacīju, ka neesam nākuši, lai kaut ko sagrautu, bet gan, lai attīstītu, nekādas radikālas straujas pārmaiņas mums nav padomā. Slimnīcā ir liels kolektīvs un veselības aprūpe ir ļoti jūtīga joma, katram solim jābūt apdomātam. Tas, ko es jūtu ir liels informācijas vakuums kolektīvā, kas ir labvēlīga augsne dažādām baumām. Informācijas trūkums par to, kas notiek ir laba augsne, kur šīm bailēm vairoties. Ar jauno valdi meklējam, kādi varētu būt efektīvākie veidi, kā mazināt informācijas trūkumu iekšējā komunikācijā. Esam tikušies ar virsmāsām un runājuši par šo jautājumu. Esam secinājuši, ka iekšējā komunikācija ir jautājums pie kura ir nopietni jāstrādā. Ir jāsaprot, kas kolektīvā cilvēkus uztrauc, kādi jautājumi aktualizējami. Ir jāizveido elastīga komunikācija ar maksimāli lielāko kolektīva daļu, lai ir informācijas aprite no pirmavota. Esmu apņēmības pilns strādāt, likt lietā savu vadītāja pieredzi, izvirzīt mērķus, noteikt termiņus un tos izpildīt. Atbildot uz jautājumu, ka vienai no valdes locekļiem, kas sāka darbu slimnīcā vēl ir paralēli divu nedēļu darba attiecības iepriekšējā vietā, varu teikt, ka vēl pirms četrām nedēļām mēs nezinājām, ka būsim uzvarējuši konkursā un loģiski mums vēl saglabājās iepriekšējās darba attiecības. Man izdevās pārtraukt darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju, neatstrādājot likumā prasītās divas nedēļas, kolēģei tās ir jāatstrādā. Gribu piebilst, ka valdes locekļa pienākumu veikšana ir mazliet atšķirīga no parasta darba ņēmēja pienākumu veikšanas, valdē pienākums īslaicīgi var veikt arī attālināti. Taču tajā pašā laikā pirmās darba dienas kolēģe bija slimnīcā un strādāja. Tāpat arī esot vēl darbā Rīgā, viņa izbrīvēs laiku, lai 10.maijā piedalītos Stradiņu slimnīcā pasākumā, kur norisinās sarunas par rezidentu piesaisti slimnīcām. Pagaidām vēl līdz galam neesam noformulējuši katrs savus pienākumus un savu atbildības jomu. Esam tikušies ar iepriekšējās valdes locekļiem, dakteriem Ivaru Zvīdri un Rutu Miķelsoni, Guntu Dābolu pārrunājuši veicamos pienākumus. Ja tiek runāts, ka ir pārāk augsts atalgojums slimnīcas valdes sabiedrisko attiecību speciālistam, tad es gribu teikt, ka Innas Budovsks pārziņā nebūs tikai sabiedrisko attiecību joma, viens no darbības virzieniem, kur viņa strādās būs kvalitatīva klientu apkalpošanas standarta izveide slimnīcā, lai uzlabotu klientu apkalpošanu poliklīnikas reģistratūrā, slimnīcas uzņemšanas nodaļā, slimnīcā. Gan reģistratūrā, gan uzņemšanā klientiem ir pirmais kontakts ar slimnīcas kolektīvu un tam jābūt pozitīvam. Tāpat arī viņas atbildības joma būs slimnīcas mājaslapas uzlabošana, e-pieraksta ieviešana. Šajā jautājumā jau ir notikušas pirmās konsultācijas ar IT speciālistu. Viņas pārziņā būs arī iekšējās informācijas aprite, rīkojot tikšanās nodaļās, veidojot kontaktus, informējot par notiekošo slimnīcā, kliedējot bažas un baumas. Maija nogalē spēkā stāsies datu aizsardzības regula, Innas pārziņā ir noskaidrot vai šajā jomā Jēkabpils slimnīcā ir ievērotas visas prasības. Tie ir tikai daži no jautājumiem pie kuriem strādās mana kolēģe. Es esmu prasīgs un nevaru pat iedomāties situāciju, ka netiktu ievērota darba disciplīna. Tas ir Nr.1, ko prasu sev un prasīšu kolēģiem. Kā jau minēju, mani apmierina komanda, iespaids par kolēģiem ir pozitīvs, esmu gatavs strādāt un īstenot iecerētos mērķus. Esmu pārliecināts, ka ar šo komandu tas arī izdosies.”

Foto: jekabpils.lv

Saistītas ziņas:

Šodien Jēkabpils domes vadība un jaunieceltā SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valde tiekas ar Jēkabpils slimnīcas kolektīvu

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdē strādās – Gvido Liepiņš, Inna Budovska un Andrejs Miļčevskis

Publicēts Sabiedrības ziņas

Ticējums saka, ja maija sākums silts, tad mēneša beigas vēsas un otrādi. Ja lapu mēnesis slapjš un lietains, tad sauss jūnijs un septembris. Maijā vidēji reizi septiņos gados atkārtojas "ievzieda vēsums", kad naktīs ir salnas, bet dienās lietus, krusa un nereti arī snieg "dzeguzes sniegs". Miglas maijā paredz auglīgu vasaru, bet pērkons – bagātu. Ja ziedu mēnesī birst krusa, tad vasara vēsa un lietaina, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.

laika vērotājs prognozē, ka atbilstoši ziemas galvenajam mēnesim janvārim un pirmajam pavasara mēnesim martam maijs solās būt tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem. Latvijas austrumos drusciņ siltāks un nokrišņu mazāk kā parasti. Latvijas rietumos nokrišņu vairāk un vēsāks.

Laiks līdz Jeremijam (14. maijs) lielākoties saulains un sauss. Nokrišņi īslaicīgi, nereti arī pavasara pērkona negaisi. Temperatūra dienā pārsvarā plus 15, 18 grādi, bet laikā ap 10. maiju plus 20 un vairāk grādu. Līdz 10. maijam skaidrās naktīs uz augsnes dažviet salnas. Lapu mēneša vidū laika apstākļi mainīgi. Vairāk nokrišņu, vējaināks un vēsāks. Salnu vietās iespējamas salnas. Maija otrajā pusē laiks kļūs saulaināks, sausāks un siltāks. Laikā ap Urbānu (25. maijs) un vēlāk būs dienas ar vasarīgu siltumu, kam sekos īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes un iespējama arī krusa.

Skatoties tālāk, rādās būt silts un pārsvarā sauss pirmais vasaras mēnesis jūnijs.

Ticējumi par maiju

Maijs ir trešais kalendārā pavasara mēnesis, pavasara pērkona negaisu un ievzieda laiks. Lapu mēnesī salapo koki un zied dārzi. Nedēļu pēc tam, kad bērziem saplaukušas lapas, var stādīt kartupeļus. Ziedu mēnesis ir pirmo ēdamo pavasara sēņu laiks. Bisītes, lāčpurni un ķēvpupi tradicionāli ir tās sēnes, ar kurām sākas sēņu vasara. Maija sākumā sāk dziedāt lakstīgala (šogad 29. aprīlī) un grieze griezt, bet ap 8. maiju arī vālodze sauc. Laikā no Jeremijas (14. maijs) līdz Mokejam (23. maijs) atgriežas mūsu pēdējie gājputni svīres un ķauķi. Sējas mēnesis ir arī laiks, kad daudziem putniem un dzīvniekiem dzimst mazuļi, bet mitrās vietās sāk vairoties odi un knišļi (jau asinis sūc). Ja maijā vēdina drēbes, tad kodes neēd. Lapu mēnesis ir svēto augu ievākšanas laiks un tos lasa pēc saules uzlēkšanas pilnā mēnesī. Šogad maija beigās.

1. maijs ir Lapu diena. Šajā dienā koki asiņo un tāpēc nedrīkst ne cirst, ne lauzt. Ticējumi. Ja pirmajā maijā jauks laiks - būs labs rudens. Ja maijs nāk kā dārznieks, tad klētis būs tukšas. Vēss maijs nes daudz labuma.

Jegora diena ir 6. maijs. Diena, kad satiekas vakara un rīta blāzma. Ticējumi. Ja pirms 6. maija sāk ziedēt ievas (šogad 1. maijā) - būs karsta vasara. Jegora rasa septiņas kaites izdziedē.

7. maijs ir Jete. Sīpolu stādāmā diena. Ja šajā dienā stāda sīpolus, tie izaug lieli un labi saglabājas. Ticējumi. No Jetes līdz īstajai vasarai vēl 12 naktis ar salnu. Ja daudz maijvaboļu, būs karsta vasara.

Staņislava diena ir 8. maijs. Ticējumi. Ja Staņislava dienā uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, “zeme aug” – klāt īstais sējas laiks. Ja šajā dienā spilgta, izliekta varavīksne, jāvēro, kura krāsa pārsvarā. Ja dzeltena - būs laba miežu raža. Ja zaļa - būs laba kviešu raža.

9. maijs ir Niklāvs jeb Ījābs. Var stādīt sīpolus, kartupeļus, pupas un sēt zirņus. Ja vēss, mākoņains, būs laba raža.

13. maijs diena, kad vēro laiku. Ja zvaigžņota un silta nakts - būs pilnas klētis. Ja saullēkts skaidrs - būs karsta vasara.

Jeremija 14. maijā. Ticējumi. Ja jauks laiks - būs labs rudens. Ja diena lietaina un vēsa - būs auksta ziema.

15. maijs diena, kad birzis un krūmājus pieskandina lakstīgalas. Ticējumi. Ja lakstīgalas pogo, sākas īstais sējas laiks. Ja pirmo dzird lakstīgalu - būs saulaina vasara. Ja dzeguzi - lietaina.

23. maijā ir Mokeja diena. Dažviet 24. maijā. Šajā dienā zemes darbus nestrādā. Ticējumi. Ja saullēktā debesis sarkst - būs slapja un pērkoņaina vasara.

25. maijā Urbāns. Ticējums saka, ka Urbāns atver, bet Bērtulis (24. augusts) aizver durvis uz Vasaru. Saulains un karsts Urbāna dienas rīts paredz sausu un karstu vasaru. Sāk ziedēt pīlādži.

Sidora diena ir 27. maijs. Ticējumi. Linu sējas un gurķu stādāmā diena. Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš – būs auksta vasara. Daudz odu - būs daudz ogu. Ja daudz knišļu - būs laba sēņu vasara.

28. maijā - Pahoms. Ticējumi. Auzu un kviešu vēlās sējas laiks. Ja saullēktā sarkaņi - vasarā būs daudz ugunsgrēku. Ja Pahomā silts - vasara silta un saulaina.

Foto: Jēkabpils/Facebook.com

Publicēts Vides ziņas

Lielākos ienākumus no Jēkabpils domes deputātiem pērn guvuši Aigars Nitišs (LZP), Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) un Leonīds Salcevičs (JRP), lielākie deklarētie uzkrājumi ir Aigaram Nitišam, Mārim Dimantam (JRP) un Leonīdam Salcevičam, savukārt lielākās parādsaistības ir Jēkabpils mēram  Raivim Ragainim (LZP), Kristīnei Ozolai (TB/LNNK-Visu Latvijai) un Mārtiņam Svilim (LRA), liecina portāla Radio1.lv apkopotā amatpersonu deklarāciju informācija.

ragainis 1Amatpersonas deklarācija: Raivis Ragainis (LZP)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa ienākumus pagājušajā gadā veidoja – alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 21 440.67 eiro, procenti A/S SEB banka – 0,19 eiro, ienākumi no Lauku atbalsta dienesta – 500 eiro, ka arī divi maksājumi/pabalsts no VSAA – 430,30 eiro un – 664 eiro. Tāpat arī ienākumus veido alga Krustpils novada pašvaldībā – 13 485.70 eiro. Kopumā Raivja Ragaiņa ienākumi pērn bijuši 36 520,86 eiro.

Jēkabpils mēram ir arī – 36 438 eiro lielas parādsaistības.

Raivim Ragainim pieder dzīvoklis Jēkabpilī un zeme Krustpils novada Variešu pagastā. Tāpat arī viņa īpašumā ir vieglais pasažieru AUDI 90, 1986.gada izlaiduma, savukārt valdījumā “Mitsubishi outlander”, 2009.gada izlaiduma.

Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš līdzteku mēra amatam ir arī kapitāldaļu turētājs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un SIA "Vidusdaugavas SPAAO", kā arī ir Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes dalībnieks.

liiigaklavinaAmatpersonas deklarācija: Līga Kļaviņa (ZZS)

Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieces sociālajos jautājumos Līgas Kļaviņas amatpersonas deklarācija liecina, ka viņas ienākumus 2017.gadā veido alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 24 371,67 eiro, ienākumi, kas gūti Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā – 36.47 eiro, Rīgas tehniskajā universitātē – 96 eiro, SIA "Pienenīte" -362.76 eiro, procenti A/S"Swedbank" – 0,04 eiro, ienākumi no Lauku atbalsta dienesta - 635.70 eiro, pabalsts no VSAA – 477.57 eiro. Līgas Kļaviņas kopīgie ienākumi 2017 gadā – 25 980,21 eiro.

Līgai Kļaviņai kopīpašumā pieder zeme un dzīvoklis Rīgā, zeme Jēkabpilī, kā arī zeme un ēkas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.

Jēkabpils mēra vietniecei līdzteku tiešajam amatam ir arī citi. Viņa ir valdes locekle biedrībā "Vecāki izglītības atbalstam", kā arī konventa locekle - Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.

rutko 1Amatpersonas deklarācija: Andris Rutko (Saskaņa)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils mēra vietnieka Andra Rutko ienākumus pērn veidja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 19 143.36 eiro, ienākumi akciju sabiedrībā "CBL Atklātais pensiju fonds" – 1019.98 eiro, procenti akciju sabiedrībā "CBL Atklātais pensiju fonds" procenti – 80.02 eiro, alga SIA "Spunģēni-Daugavieši" – 1934.41 eiro, alga Krustpils novada pašvaldībā – 6907.57 eiro, kā arī procenti A/S "Citadele banka" – 0,38 eiro. Andra Rutko kopīgie ienākumi 2018.gadā – 29 085,72 eiro.

Andrim Rutko pieder zeme īpašumā Daugavpils novada Līksnas pagastā, kā arī dzīvoklis lietošanā Jēkabpilī.

Tāpat arī viņa īpašumā ir SIA "Adrija" Kapitāla 1000 daļas par kopējo summu 1422.87 eiro.

Jēkabpils mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko pērn līdztekus tiešajam darbam Krustpils novada un Jēkabpils pilsētas pašvaldībās ieņēmis dažādus amatus, bijis likvidators SIA “Adrija”, iepirkuma komisijas loceklis – Krustpils novada pašvaldībā, Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības, sociālās, kultūras un sporta komitejas loceklis, Īpašuma privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, Valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības finansējuma sadales komisijas loceklis, NVO projektu izvērtēšanas komisijas loceklis, Attīstības un tautsaimniecības komitejas loceklis, valdes loceklis biedrībā “Futbola klubs Jēkabpils”, SIA "Spunģēni-Daugavieši" – valdes loceklis, kā arī komisijas loceklis Nodarbinātības valsts aģentūrā.

nitissAmatpersonas deklarācija: Aigars Nitišs(LZP)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils domes deputāta Aigara Nitiša ienākumus 2017.gadā veido alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 5160 eiro, alga SIA "OŠUKALNS" – 18 450 eiro, kā arī dividendes SIA "OŠUKALNS" – 111 111.11 eiro. Aigara Nitiša ieākumi 2017.gadā kopā ir 134 721,11 eiro.

Aigaram Nitišam lietošanā ir būve Jēkabpilī, kā arī zeme un ēkas īpašumā.

Aigaram Nitišam pieder SIA "Dīzelis J" 101 kapitāla daļa par summu - 707 eiro, SIA "OŠUKALNS" 6168 kapitāla daļas par kopējo summu - 6168 eiro, SIA "NDB timber" 9 kapitāla daļas par kopējo sumumu 5121 eiro, SIA "JĒKABPILS DOLOMĪTS" 1603 kapitāla daļas par summu - 44 884 eiro, SIA "NDB AUTO" 7 kapitāla daļas par summu – 996.01 eiro.

Aigara Nitiša lietošanā ir vieglā automašīna MERCEDES BENZ GL350 2014.gada izlaiduma, iegādāta 2017.gadā.

Aigars Nitišs deklarējis skaidrās naudas uzkrājums 60 500 eiro un bezskaidrās naudas uzkrājumu - AS "SEB banka" – 54 657.50 eiro.

Amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš pērn izsniedzis četrus aizdevumus par summām – 10 305 eiro,
15 228.72 eiro, 135 000 eiro un 12 000 eiro. Kopā aizdevumos izsniegti 172 533,72 eiro.

Jēkabpils pilsētas domes deputāta Aigara Nitiša valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš 2017.gadā ieņēmis dažādus amatus, ir SIA "NDB AUTO" – valdes loceklis, SIA "OŠUKALNS" – valdes priekšsēdētājs, SIA "NDB timber" – valdes loceklis, SIA "JĒKABPILS DOLOMĪTS" – valdes loceklis.

gavrilovsAmatpersonas deklarācija: Andrejs Gavrilovs (Saskaņa)

Amatpersonas deklarācija liecina, ka Andreja Gavrilova ienākumus 2017.gadā veido alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 3010 eiro, ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas – 400 eiro, ienākums no īpašuma pārdošanas – 400 eiro, pensija – 2065.53 eiro, VSAA pabalsts – 338,17 eiro, alga SIA "Erbauer group" – alga – 4240 eiro, kā arī dividendes SIA "Erbauer group" – 82 600 eiro. Andreja Gavrilova kopējie ienākumi 2017.gadā, ieskaitt dividendes, bija 93 053,70 eiro.

Andrejam Gavrilovam Jēkabpilī pieder trīs dzīvokļi, kā arī zeme un ēkas Jēkabpilī un Krustpils novada Kūku pagastā. Tāpat arī Andrejam Gavrilovam pieder VW TOUAREG, 2008.gada izlaiduma un RENAULT KANGOO, 2002.gada izlaiduma.

Jēkabpils pilsētas domes deputāta Andreja Gavrilova amatpersonas deklarācija liecina, ka līdzteku deputāta amatam, viņš ir arī SIA "Erbauer group" valdes loceklis.

svilisAmatpersonas deklarācija: Mārtiņš Svilis (LRA)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils domes deputāta Mārtiņa Sviļa ienākumus pagājušajā gadā veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 3010 eiro, dāvinājums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 51,95 eiro, alga SIA “Marteks” - 13 717,09 eiro, alga SIA “PACE” - 4562,21 eiro, alga SIA “Marteks noma” - 613,26 eiro, alga Jēkabpils agrobiznesa koledžā – 61,29 eiro. Tāpat arī pērn ienākumi gūti no saņemtā mantojuma – 4821, 70 eiro un ienākumi no īpašuma pārdošanas – 7000 eiro. Pie ienākumiem deputāts deklarējis arī atklātā pensiju fonda ienākumus – 1864,79 eiro un VSAA pabalstu – 1428,25 eiro. Mārtiņa Sviļa kopējie ienākumi pērn bijuši – 37 130,54 eiro.

Mārtiņš Svilis amatpersonas deklarācijā uzrādījis parādsaistības par kopējo summu – 40 850 eiro.

Tāpat arī viņš deklarējis divus aizdevumus par kopējo summu – 20 266,67 eiro.

Mārtiņam Svilim pieder zeme un ēkas Jēkabpilī, kā arī zeme Līvānos. Tapat arī viņam pieder 2800 kapitāla daļas SIA "MARTEKS NOMA" par summu – 2800 eiro, kā arī tikapt 2800 kapitāla daļas SIA "PACE" par summu – 2800 eiro.

Jēkabpils domes deputāta Mārtiņa Sviļa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš ir arī lektors Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, valdes loceklis SIA "PACE" un SIA "MARTEKS", savukārt vadītājs - SIA "MARTEKS NOMA".

salcevicsAmatpersonas deklarācija: Leonīds Salcevičs (JRP)

Jēkabpils domes deputāta Leonīda Salceviča, kas līdz 2017.gada 21.jūnijam bija Jēkabpils mērs, ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 29 187,30 eiro, pensija – 23 740,89 eiro, VSAA pabalsts – 319 eiro, ienākumi pensiju fondos – 9250 un 1050 eiro, kā arī "CBL Life" apdrošināšanas akciju sabiedrības apdrošināšanas atlīdzība 2165.77 eiro. Leonīda Salceviča kopējie ienākumi pērn bijuši – 65 712,99 eiro.

Lēonīds Salcevičs deklarējis arī parādsaistības – 7282 eiro.

Leonīdam Salcevičam pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Ābeļu pagastā, kā arī kopīpašumā zeme un ēkas Salas pagastā. Viņam valdījumā ir 2016.gada izlaiduma TOYOTA AVENSIS.

Leonīds Salcevičs deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus divās kredītiestādēs, SEB bankā – 30 774,11 un Swedbankā 2782, 25 eiro.

Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs deklarējis arī vairākus amatus. Viņš ir Jēkabpils reģionālās partijas valdes priekšsēdētājs, “Basketbola kluba Jēkabpils” valdes priekšsēdētājs, "Austrumlatvijas jaunatnes sporta kluba" valdes priekšsēdētājs un Ābeļu pagastā L.Salceviča zemnieku saimniecības “Sili” īpašnieks.

dimantsAmatpersonas deklarācija: Māris Dimants (JRP)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, deputāta Māra Dimanta ienākumus 2017.gadā veidoja ienākumi no Līvānu novada domes – 200 eiro, alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 5160 eiro, alga SIA “DIMANTI” - 1920 eiro, alga SIA “Jēkabpils PMK” - 40 531,27 eiro un procenti Swedbank – 2,92 eiro. Māra Dimanta kopējie ienākumi 2017.gadā - 47 813,92 eiro.

Mārim Dimantam pieder divi nekustamie īpašumi Jēkabpilī – zeme un ēkas un divi nekustamie īpašumi – zeme un ēkas - kopīpašumā Krustpils pagastā.

Mārim Dimantam pieder SIA “DIMANTI” kapitāla daļas – 10 akcijas – 1422.87 eiro vērtībā, SIA “JĒKABPILS PMK" kapitāla daļas – 6 akcijas – 3628.32 eiro vērtībā un A/S "Latvijas Krājbanka" privatizācijas sertifikāti – 43,3.

Tāpat arī Māra Dimanta īpašumā ir piekabe transporta laivu vedējs OMAVALMISTE - 2005.gada izlaidums, vieglais pasažieru VAZ 21063 1992.gada izlaiduma, vieglais plašlietojuma - AUDI A6 AVANT – 1997.gada izlaiduma un Kuteris BAYFIN 17- 1976.gada izlaiduma.

Māris Dimants arī deklarējis skaidras naudas uzkrājumu 40 000 eiro un bezskaidras naudas uzkrājumus AS "Swedbank" četros kontos – 8760.17, 2327.26, 10 005.26 un 2465.53 eiro. Kopā bezskaidras naudas uzkrājumi ir 23 558,22 eiro.

Jēkabpils domes deputāta Māra Dimanta amatpersonas deklarācija vēsta, ka viņš ir valdes loceklis “Basketbola klubs Jēkabpils”, SIA “Jēkabpils PMK” valdes priekšsēdētājs, SIA “Dimanti” valdes loceklis un Jēkabpils reģionālās partijas valdes loceklis.

edgars lamba1Amatpersonas deklarācija: Edgars Lamba (bezpartejisks)

Jēkabpils domes deputāta Edgara Lambas, kas šajā sasaukumā tika ievēlēts no Jēkabpils reģionālās partijas, bet šī gada aprīļa sākumā izstājās no Jēkabpils reģionālās partijas un 13.aprīlī nolika deputāta mandātu, pērn deklarētos ienākumus veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 21 352.93 eiro, alga Aizkraukles novada pašvaldībā – 216.30 eiro, procenti AS "SEB banka"– 4.66 eiro, kā arī ienākumi no A/S "SEB atklātais pensiju fonds" - 9722.12 eiro. Edgara Lambas kopējie ienākumi 2017.gadā bija – 31 296,01 eiro.

Edgars Lamba deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumu AS SEB banka – 15 000 eiro.

Jēkabpils domes deputāts Edgars Lamba deklarējis arī vairākus amatus. Viņš ir Jēkabpils sporta skolas direktors, sacensību tiesnesis – Aizkraukles novada pašvaldībā, pērn bija arī valdes loceklis Jēkabpils reģionālā partijā.

krapsAmatpersonas deklarācija: Aivars Kraps (Gods kalpot Latvijai)

Jēkabpils pilsētas domes deputāts Aivars Kraps šajā sasaukumā ievēlēts no politiskā spēka “Gods kalpot Latvijai”, savukārt iepriekšējā tika ievēlēts no partijas “Vienotība”, no kuras izstājās un pilsētas domē strādāja, kā neatkarīgs deputāts.

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju Aivara Krapa ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 23 755.57 eiro.

Viņš arī deklarējis vairākus darījumus - aizņēmuma atmaksu – 13 675 eiro un aizņēmuma atmaksu – 15 000 eiro. Deklarēti arī divi aizņēmumi – 15 000 eiro un 9600 eiro.

Aivars Kraps norādījis arī parādsaistības - 8554.80 eiro un 13029.07, kopā deputāta parādsaistības ir - 21 583,87 eiro.

Aivaram Krapam pieder Jēkabpilī nekustamais īpašums - zeme un ēkas, kā arī vēl divi zemes gabali Jēkabpilī.

Aivars Kraps deklarējis bezskaidrās naudas uzkrājumu AS Swedbank" - 4076.77 eiro.

Deputāts amatpersonas deklarācijā norādījis vairākus amatus. Viņš bija atbildīgs pašvaldībā par lēmuma pieņemšanu par integrēto teritoriālo investīciju projektu iesniegšanu, Finanšu komitejas loceklis, Attīstības un tautsaimniecības komitejas loceklis, kā arī komisijas loceklis Nodarbinātības valsts aģentūrā, “Basketbola klubs Jēkabpils” valdes loceklis, partijas “Gods kalpot Latvijai” valdes loceklis un SIA “Jēkabpils autobusu parks” kapitādaļu turētāja pārstāvis.

k ozolaAmatpersonas deklarācija: Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība – “Visu Latvijai” - “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju Jēkabpils pilsētas domes deputātes, juristes Kristīnes Ozolas ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā - 8557.63 eiro, jurista alga – 3400 eiro, VSAA pabalsts – 409.68 eiro, ienākumi no Juridiskās palīdzības administrācijas – 3295.00 eiro un alga SIA "SAULES K"– 1755.65 eiro. Kopējie 2017.gadā deklarētie ienākumi - 17 417 eiro.

Kristīne Ozola deklarējusi arī parādsaistības – 37 304 eiro apmērā un 7 200 eiro apmērā. Kopējās parādsaistības – 44 504 eiro..

Kristīnei Ozolai pieder dzīvoklis Jēkabpilī, kā arī nekustamais īpašums - zeme un ēkas Krustpils novada Kūku pagastā.

Deputāte deklarējusi arī sev piederošās kapitāldaļas: SIA "SAULES K" 2845 kapitāla daļas – 2845 eiro vērtībā un SIA "AGMAKON" 5691 kapitāla daļa – 5691 eiro vērtībā.

Kristīne Ozola deklarējusi vairākus amatus. Viņa ir SIA "SAULES K" – prokūriste, ģimenes un audžuģimenes atbalsta biedrības "DOMUS" – valdes locekle, SIA "AGMAKON" – prokūrists un biedrības "Lauku partnerība Sēlija" – valdes locekle.

anuskevicsAmatpersonas deklarācija: Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija)

Jēkabpils domes deputāts Nikolajs Anuškevičs pagājušajā sasaukumā startēja no Jēkabpils reģionālās partijas saraksta, savukārt pirms šī sasaukuma, neiegūstot pietiekami augstu vietu vēlēšanu kandidātu sarakstā, izstājās no Jēkabpils reģionālās partijas un šajā sasaukumā startēja no Latgales partijas saraksta.

Nikolaja Anuškeviča ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 13 909,12 eiro, alga uzņēmumā “AINĀRS KUČĀNS” - 380 eiro, alga SIA "Energoterms" - 13910 eiro, alga SIA "GB darbi" 2880 eiro, alga SIA "EVA būve" - 5351.30 eiro, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības SIA “Eva būve” - 4000 eiro, alga SIA "RSB Projekts" – 1008.24 eiro un ienākums no īpašuma pārdošans – 500 eiro. Nikolaja Anuškeviča kopējie ienākumi 2017.gadā bija – 41 938,66 eiro.

Nikolajs Anuškevičs 2017.gadā deklarējis pirkumu 11 900 eiro apmērā.

Deputāts deklarējis arī parādsaistības – 24 927 eiro.

Nikolajam Anuškevičam pieder divi dzīvokļi Rīgā, nekustamais īpašums – zeme un ēkas Jēkabpilī, zeme Krustpils novada Kūku pagastā un lietošanā nekustamais īpašums Kūku pagastā – zeme un būves.

Nikolajs Anuškevičs deklarējis sev piederošās kapitāldaļas: 33 kapitāldaļas SIA "EVA projekts" – 947.63 eiro vērtībā un 50 kapitāldaļas SIA "EuroBep" - 1422.87 eiro vērtībā.

Nikolaja Anuškeviča valdījumā ir vieglais pasažieru VOLVO S60 2013. gada izlaidums.

Deputāts deklarējis arī vairākus amatus. Viņš Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir Koku novērtēšanas komisijas loceklis, būvdarbu vadītājs - SIA "RSB Projekts", AINĀRS KUČĀNS, SIA "EVA būve" un SIA "Energoterms", tehniskais direktors - SIA "Energoterms" un SIA "GB darbi", valdes loceklis - SIA "EVA projekts" un ukraiņu kultūrizglītojoša biedrībaā "JAVIR", kā arī valdes priekšsēdētājs SIA "EuroBep".

girgensAmatpersonas deklarācija: Kaspars Ģirģens (KPV LV)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Kaspara Ģirģena ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 3010 eiro, VSAA pabalsts – 34.32 eiro, alga SIA "Krustpils ceļavējš 3" – 2387.22 eiro. Kaspara Ģirģena kopējie ienākumi 2017.gadā bija - 5431,54 eiro.

Kasparam Ģirģenam pieder SIA "ibuss" 20 kapitāla daļas – 2846 eiro vērtībā.

Kasparam Ģirģenam pieder HONDA CIVIC – 2006.gada izlaiduma. Viņš arī deklarējis pirkumu, īpašnieku maiņu - BB, HONDA CIVIC, pirkuma summa-1602.52 eiro.

Kaspars Ģirģens ir SIA "ibuss" un SIA "Krustpils ceļavējš 3" – valdes loceklis, kā arī valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības finansējuma sadales komisijas loceklis.

aleksandrs deinisAmatpersonas deklarācija: Aleksandrs Deinis (Jēkabpils reģionālā partija)

Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis pagājušajā sasaukumā bija Jēkabpils domes deputāts no Jēkabpils reģionālās partijas. Šajā sasaukumā viņš netika ievēlēts, paliekot pirmais aiz svītras. Bijušajam partijas biedram Edgaram Lambam noliekot deputāta mandātu, nākamais kandidāts uz deputāta vietu ir Aleksandrs Deinis, kas deputāta vietu Jēkabpils domē varētu ieņemt jau tuvākajā laikā.

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Aleksandra Deiņa ienākumus 2017.gadā veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 20 689.34 eiro, procento AS "Swedbank" – 9,07 eiro, pensija – 10 872.36 eiro un ienākumi SIA "V & Tlom” – 114.18 eiro. Aleksandra Deiņa kopējie ienākumi pērn bija – 31 684,95 eiro.

Aleksandram Deinim pieder dzīvoklis Daugavpilī, kā arī zeme un būve Jēkabpilī. Viņa īpašumā ir arī motocikls pasažieru solo ZNEN ZN125T-18 – 2008.gada izlaidums.

Aleksandrs Deinis arī deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumu A/S Swedbank – 32 632.80 eiro.

Amatpersonas deklarācijā norādīti arī viņa ieņemamie amati. Viņš ir Jēkabpils 2.vidusskolas direktors un Jēkabpils reģionālās partijas valdes loceklis.

 

Publicēts Pašvaldību ziņas

Šodien, 21. aprīlī svinīgi tika atklātas Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas jaunās telpas Brīvības ielā 45.

Svinīgā pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja doties nelielā ekskursijā pa jaunajām telpām, savukārt preses konferencē pašvaldības policija atbildēja uz jautājumiem un stāstīja par savu darbu.

Jau ziņots, ka no 19.marta Jēkabpils pilsētas pašvaldības policija atrodas jaunās telpās – Jēkabpilī, Brīvības ielā 45.

 Pašvaldības policijas pieņemšanas laiki: otrdienās no plkst. 09:00 līdz 12:00 un ceturtdienās no plkst. 13:00 līdz 16:00.. Kontakttālruņi: priekšnieks Indulis Surkulis, tālrunis 65283631, vecākā inspektore Inga Ostrovska un inspektors Jānis Voiko tālrunis 65283885, inspektors Deniss Borovkovs un vecākais kārtībnieks Ainārs Kapačs tālrunis 65231383,savukārt kārtībnieki jeb patruļa sazvanāma pa tālruni – 65283888.

Publicēts Foto stāsts

8.maršruta gala pietura atrodas pie Andreja Pormaļa un Zaļās ielas krustojuma – 8.maršruta galapunkts.
 
5. un 8.maršruta autobusi virzienā uz staciju un Zīlāniem kursēs pa Andreja Pormaļa ielu. Posmā līdz apļveida krustojumam ir izveidotas 4 pieturvietas:
1.    Pie Andreja Pormaļa un Zaļās ielas krustojuma – Ģimnāzija,
2.    Starp Akmeņu un Katoļu ielu – Akmeņu iela,
3.    Starp Viestura un Mārtiņa Lutera ielu – Viestura iela,
4.    Starp Mārtiņa Lutera ielu un apļveida krustojumu – Dambja iela.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Informē SIA “Jēkabpils autobusu parks”

Publicēts Sabiedrības ziņas

SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valdes priekšsēdētājs būs Gvido Liepiņš, galvenais ārsts - Andrejs Miļčevskis un komunikācijas jautājumus valdē risinās Inna Budovska, informē Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).

Viņš sacīja, ka šie trīs pretendenti uz slimnīcas valdes amatiem bijuši spēcīgākie un viņu sniegtās prezentācijas par slimnīcas attīstību pārliecinošākās. Gvido Liepiņš ir jēkabpilietis ar pieredzi finansu un apdrošināšanas jomā. Raivis Ragainis (LZP) uzsvēra, ka Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstībai ir svarīga, ka tās vadībā būs finansists.

Galvenā ārsta amatā būs rīdzinieks Andrejs Miļčevskis, kas ir sertificēts ķirurgs ar darba pieredzi stacionāros Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Gulbenē, kā arī praktizējis Maskavā, stāsta Raivis Ragainis (LZP). Dakteris ir absolvējis Latvijas Medicīnas akadēmiju, kā arī papildinājis zināšanas Latvijas Universitātes Medicīnas pēcdiploma izglītības institūtā, specializējoties vispārīgajā un krūšu kurvja ķirurģijā.

Savukārt Inna Budovska ir rīdziniece, nāk no farmaceitu aprindām, ar Oksfordas un Rīgas Stradiņu universitātes izglītību un, kā uzsver Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP), ir vērsta uz komunkāciju. Tieši viņu pilsētas mērs saskata kā cilvēku, kas komunicēs slimnīcas vārdā ar sabiedrību.

Raivis Ragainis (LZP) piebilda, ka visiem trim valdes locekļiem darba algas paliks šobrīd esošo valdes locekļu algu apmērā, proti – valdes priekšsēdētājam 3465 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet galvenajam ārstam un valdes loceklei – 3119 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Raivis Ragainis (LZP) sacīja, ka nākamajā nedēļā jaunā valde iepazīsies ar Jēkabpils reģionālā slimnīcas kolektīvu un katras nodaļas darbu.

Jau vēstīts, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldība nolēma izsludināt konkursu uz slimnīcas valdes locekļu amatiem, lai realizētu jaunu Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstības stratēģiju un slimnīcas valde atkāpās.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) iepriekš skaidroja, ka lēmums meklēt slimnīcai jaunu valdi pieņemts, lai ierobežotā finansējuma apstākļos ar jaunām un mūsdienīgām idejām spētu nodrošināt slimnīcas pamatuzdevumu izpildi - kvalitatīvu un modernu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības personāla piesaisti un mūsdienīga klientu apkalpošanas kultūru.

Tāpat arī ziņots, ka SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" ārsti atklātā vēstulē aicināja domes vadību detalizētāk skaidrot iemeslus, kāpēc tiek mainīta slimnīcas valde un kāda būs iestādes turpmākā attīstības stratēģija.

Pašreizējā valde turpinās darbu līdz 30.aprīlim, savukārt jaunā valde darbu sāks no 1.maija.

Jēkabpils reģionālā slimnīcā strādā 65 ārsti, 199 vidējā ārstniecības personāla un 122 jaunākā ārstniecības personāla pārstāvji. Slimnīca nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī un septiņu ārstu-speciālistu diennakts dežūras. Slimnīcā ir 15 nodaļas un 277 gultas vietas stacionārā.

Jēkabpils reģionālā slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Jēkabpils apkaimē, kas sniedz asins sagatavošanas pakalpojumu, nieru aizstājterapiju, otolaringoloģiskās operācijas, visai Austrumlatvijas zonai nodrošina jaundzimušo reanimāciju un aprūpi. Slimnīcā patlaban ir arī viens no labākajiem operāciju blokiem valstī gan medicīniskā aprīkojuma, gan telpu ziņā.

Slimnīcā tiek izmantotas tādas diagnostikas metodes kā datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, tai skaitā asinsvadu dupleksā doplerogrāfija, ehokardiogrāfija, endoskopijas, osteodensitometrija, funkcionālā diagnostika un elektroencefalogrāfija.

Publicēts Sabiedrības ziņas

Biedrība “MOTORSPORT 77” un Aizkraukles novada dome 2018. gada 12. aprīlī Krustpils kultūras namā atklāja fotoizstādi “ĀTRUMLAIVAS”.

Izstādes foto autori -VIESTURS LĀCIS,VALDIS ZVIRGZDIŅŠ, JEVGĒNIJS KARLSONS.

Šī izstāde ir dāvana ūdens motosportistam un Motorsport 77 komandas vadītājam Lotāram Milleram. Viņš arī viens no izstādes varoņiem, kurš savas sportista gaitas uzsāka pirms 40 gadiem un šobrīd ir viens no vadošajiem Latvijas ūdens motosportistiem un ātrumlaivu būvētājiem.

Izstāde skatāma līdz 7. maijam.

Ieeja bez maksas.
Foto: Jānis Lācis

Jēkabpils/ facebook.com

Sliktā ceļu stāvokļa dēļ Jēkabpils autobusu parka autobusi nav spējuši izpildīt atsevišķus reisus, infomē uzņēmuma pārvadājumu daļa.

Piemēram, vakar, 5.aprīlī, ap plkst.16 Krustpils novadā ceļa posmā Antūži-Vilkukrogs iestiga pasažieru autobuss, kurš veica maršrutu Jēkabpils-Antūži-Medņi-Jēkabpils.

Iestigšanas brīdī autobusā atradās pieci pasažieri. Divi no viņiem notikuma vietā izkāpa, jo bija gandrīz atbraukuši. Savukārt atlikušie trīs ar automašīnu vēlāk tika nogādāti Jēkabpilī.

Lai izvilktu iestigušo autobusu, talkā nācās aicināt smago tehniku.

Pēc autobusa iestigšanas neizbraucamajā ceļu posmā tika apturēta transporta kustība, uzstādot iebraukšanu aizliedzošas zīmes.

Pirms maršruta izpildes Jēkabpils autobusu parka atbildīgo darbinieku rīcībā nebija informācijas, ka minētais ceļa posms nav izbraucams.

Vietējā pašvaldībā aģentūra LETA noskaidroja, ka ceļš, uz kura iestrēdzis pasažieru autobuss, ir valsts ceļš.

Foto:Krišjānis Galiņš/Facebook.com

Attēlā: Krustpils novada ceļa posms Antūži- Vilkukrogs

Publicēts Ekonomika

(Precizēta 7. un 8.rindkopa)

Ceturtdien Jēkabpils domes sēdes informatīvajā daļā pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis informēja, ka turpinās tā dēvētā “ielu asfalta sāga”, proti, jautājumā par ieklāto asfalta segas biezumu Bebru ielas mikrorajonā pašvaldība trešdien saņēmusi divus dokumentus.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis domes sēdē aicināja katru deputātu izteikt savu viedokli – atļaut vai neatļaut Latvijas televīzijas raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” veikt kontrolurbumus Bebru ielas mikrorajona ielās un laukumos.

Pēc Jēkabpils domes sēdes vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināja Aigaru Nitišu un sarunu par veiktajām pārbaudēm.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir saņēmusi valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” (LVC) Autoceļu kompetences centra veiktās Bebru mikrorajona Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielu pārbūves objektā ieklātā asfaltbetona segas skenēšanas rezultātus, informē Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa. Tie apliecina, ka objektā asfaltbetona segā nav konstatēti pārkāpumi un novirzes no projektā paredzētā asfalta segas biezuma.

Veicot ceļa seguma biezuma pārbaudi, LVC Autoceļu kompetences centra eksperti izmantoja moderno grunts penetrācijas radaru, ar kura palīdzību noteikts asfaltbetona segas biezums visā objektā – 1,8 kilometru kopgarumā. Testa mērījumi veikti 2018. gada 28. martā. Īpašā pārbaude veikta, lai pārliecinātos par Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielās ieklātā asfalta atbilstību projektā paredzētajam apjomam un asfaltbetona segas biezumam, par ko šaubas tika izteiktas LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kura pārstāvji bija veikuši patvarīgus urbumus ceļa segumā. Pilnā asfaltbetona segas biezuma skenēšana parādīja, ka raidījumā izteiktās aizdomas nav apstiprinājušās, bet Jēkabpils pilsētas pašvaldība kā objekta pasūtītājs ir pārliecinājusies par projektā paredzēto normatīvu ievērošanu – ieklātā asfalta segas vidējais biezums ir 10,59 cm, mērījumi veikti visā objektā, neuzrādot nekādas būtiskas un normatīviem neatbilstošas asfalta segas biezuma svārstības.

Detalizēti iepazīstoties un izvērtējot saņemtos skanējumu rezultātus par objektā ieklātā asfaltbetona seguma biezuma atbilstību projektam, Jēkabpils pilsētas pašvaldība būs gatava iepazīstināt ar skenēšanas rezultātiem arī plašsaziņas līdzekļus, norāda Jēkabpils pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa. Ar saņemtajiem rezultātiem ir iepazīstināti Jēkabpils pilsētas domes deputāti. Uzklausot deputātu viedokli, pašvaldība nodevusi saņemto dokumentu juridiskajai izvērtēšanai. Pēc juristu atzinuma saņemšanas tiks lemts par tālāko rīcību, tostarp arī par reakciju uz LTV Ziņu dienesta iesniegumu par papildu urbumu veikšanu objektā. Vienlaikus pašvaldība akcentē, ka asfalta segas biezuma mērīšana veikta ar modernākajām pārbaudes metodēm LVC Autoceļu kompetences centrā.

Ne tikai Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ir pieprasījis Jēkabpils pilsētas pašvaldībai veikt kontrolurbumus pilsētas ielās. Šādu prasību jau pagājušajā gada oktobrī izteicis arī analītiski pētnieciskās žurnālistikas pārstāvis Lato Lapsa. Saskaņā ar portālā pietiek.com publicēto informāciju, pagājušā gada 2.oktobrī Jēkabpils pilsētas pašvaldībai tika nosūtīts oficiāls pieprasījums, aicinot dot „pašvaldības rakstisku atļauju veikt ielu seguma kvalitātes pārbaudes ar speciālu tehniku Jēkabpils pilsētas Akurātera ielā, Arāju ielā, Kalna ielā un Asotes ielā”. Nesaņemot Jēkabpils pilsētas pašvaldības atļauju veikt kontrolurbumus minētajos ielu posmos, pietiek.com informē, ka pašvaldība iesūdzēta tiesā. 

Saskaņā ar Būvniecības un komunālās saimniecības nodaļas Ceļu būvinženiera Edgara Dobeļa sniegto informāciju, pēdējos gados asfaltēšanas vai seguma atjaunošanas darbi Jēkabpilī veikti: Arāju ielā posmā no Aldaunas ielas līdz Kaļķu ielai, kur darbus veicis SIA “Ošukalns” 2013.gadā, uzklājot asfaltbetonu 5 cm. Posmā no Aldaunas ielas līdz Zemgales ielai, kur darbus veicis SIA “Krustpils” 2016.gadā, uzklājot asfaltbetonu 5 cm, Asotes ielā, kur SIA “Ošukalns” 2012.gadā uzklājis asfaltbetonu 5 cm, J. Akurātera ielas posmā no Neretas ielas līdz Zemgales ielai, darbus veicis SIA “Ošukalns” 2015.gadā veicot divkārtu virsmas apstrādi. Posmā no Ābeļu ielas līdz Neretas ielai SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, kur 2017.gadā uzklāts asfaltbetons 5 cm, kā arī Kalna ielā, kur SIA Ošukalns” 2013.gadā uzklāja asfaltbetonu 5 cm. Edgara Dobeļa sniegtā informācija liecina, ka pēdējo gados asfaltēšanas vai seguma atjaunošanas darbus veikuši SIA “Ošukalns”, SIA “Krustpils”, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un SIA “Erbauer group”.

Pagaidām nav zināms kā atrisināsies konfliktsituācija starp Jēkabpils pilsētas pašvaldību un raidijumu “Aizliegtais paņēmiens”, ja dome atteiks raidījumam iespēju veikt kontrolurbumus, nosūtot kā pierādījumu darbu kvalitātei LVC Autoceļu kompetences centra veiktos Bebru ielas mikrorajona ceļu pārbaudes rezultātus.

Jēkabpils domes sēdē Aigars Nitišs gan deputātiem, gan žurnālistiem izdalīja informācijas kopsavilkumu par veikto ceļa seguma biezuma pārbaudi Bebru ielas mikrorajonā. Publicējam sniegto informāciju (attēlos).

dokuments1 

 dokuments2

 dokuments3

 dokuments4

 dokuments5

dokuments6

dokuments7

dokuments8

dokuments9

dokuments10

dokuments11

Foto: jekabpils.lv

Saistīta ziņa:

Preses konferencē SIA “Ošukalns” iepazīstina ar faktiem (AUDIO, VIDEO, FOTO, DOKUMENTU FOTO)

Publicēts Ekonomika
Otrdiena, 03 Aprīlis 2018 08:19

VESELĪBAS NEDĒĻA 2018 JĒKABPILĪ

Veselības nedēļa šogad Jēkabpilī tiek plānota laikā no 23.līdz 29.aprīlim, un tās sauklis - “Jēkabpils vingro!”.

Pirmkārt, vēlos vēlreiz pievērst jēkabpiliešu uzmanību tam, ka

  • vingrošana uzlabo iekšējo orgānu darbību, paaugstina vielmaiņu, attīsta muskuļus un nostiprina nervu sistēmu;
  • vingrošana ir viens no efektīvākajiem mūža pagarināšanas līdzekļiem, labs organisma darbaspēju un veselības uzlabošanas līdzeklis, aktīvās atpūtas līdzeklis;
  • vingrošanai nav vecuma un dzimuma ierobežojumu, ar to var nodarboties cilvēks jebkurā vecumā, ar dažādu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.

Jau no bērnības/agras jaunības jādara viss, lai saglabātu veselību un vairotu kvalitatīvi nodzīvotu gadu skaitu. Ikviena rokās ir rūpes un atbildība par paša veselību, sākot no veselīga dzīvesveida un beidzot ar regulārām veselības pārbaudēm.

Ir daudzi vingrošanas veidi. Vingrošanā var izmantot dažādus vingrojumus, ar kuriem pēc izvēles var iedarboties uz dažādām cilvēka organisma sistēmām. Tāpēc, otrkārt, Veselības nedēļā vēlos aktualizēt iespējas, kādas piedāvā Jēkabpils sporta centri, sporta klubi, fitnesa zāles, treneri, fizioterapeiti, aicinot piedāvāt jēkabpiliešiem bez maksas iepazīties ar vingrošanas veidiem un iespējām.

23.aprīlī kopā ar Jēkabpils Tūrisma informācijas centru atklāsim Veselības nedēļu Jēkabpils Meža parkā ar aktīvu pastaigu ar vingrošanas elementiem - iepazīsim meža takas un atcerēsimies parka tapšanas pirmsākumus. Pulcēšanās Jēkabpils Meža parkā pie uzraksta "Veselības taka" 23.aprīlī no plkst. 17:00 līdz 17:30.

Veselības nedēļā rīkot atvērto durvju dienas atsaukušies vairāki dalībnieki:

Fizioterapeite Jekaterina Petroka Veselības nedēļā grūtniecēm piedāvā apmeklēt nodarbības baseinā 24.04. plkst. 18:00 un 26.04. plkst. 11:30. Nodarbības notiks Citrus SPA zonas baseinā, kur ūdens temperatūra ir 30°C. Piedalīties nodarbībā var sākot ar 13.grūtniecības nedēļu, iepriekš konsultējoties ar savu ārstu-ginekologu. 1-2 h pirms nodarbības nav ieteicams ēst, pirms nodarbības vēlams noņemt visu kosmētiku (tai skaitā krēmus), lai izvairītos no alerģiskām reakcijām. Uz nodarbību nākot, līdzi jāņem maiņas apavi, savs dvielis un, ja nepieciešams - ūdens. Peldcepure nav nepieciešama. Nodarbības ilgums ir līdz 45 minūtēm. Dalībnieču skaits grupās no 3-6/7 dalībniecēm, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 26009460.

Peldēšanas trenere Jolanta Grugule 24.aprīlī piedāvā apmeklēt ūdens aerobikas nodarbību no plkst. 19:30-20:15 Citrus SPA sporta baseinā.

Dalībniekiem līdzi jāņem: mazgāšanās piederumi, dvielis, maiņas apavi, vēlams gumijotas čības, ar kurām pārvietoties peldbaseina telpās, dvielis, nepieciešama peldcepure. Dalībniekiem, kuriem ir nelielas vai nav iemaņu peldēšanā, pirms nodarbības noteikti jābrīdina trenere, lai var plānot dalībnieku izvietojumu peldbaseinā. Seklajā galā peldbaseina dziļums ir 1.40, dziļajā, 2.20! Nodarbībā drīkst piedalīties arī bez peldēt prasmēm! Pieteikšanās pa tālruni 26440397.

"A Fitness" trenažieru zāle 24. aprīlī visu dienu piedāvā iepazīties ar piedāvātajām iespējām būt fiziski aktīviem. Treneris Agnis būs pieejams no 9:00-12:00 un no plkst.16:00-19:00 (pieteikšanās pa tālr. 26181739). Trenere Solvita vadīs grupu nodarbību no plkst. 17:00-18:30/19:00 (pieteikšanās pa tālr. 29478215). Treneris Aleksandrs būs no plkst.17:00-19:00 (pieteikšanās pa tālr. 26438284).

Jēkabpils Aerobikas zāles trenere Dace Valtere 25.aprīlī plkst. 17.30 piedāvā apmeklēt Step aerobikas nodarbību. Vietu skaits Jēkabpils aerobikas zālē ir ierobežots, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29885857. Adrese - Jaunā iela 16, 1.stāvs. Veselības nedēļā Dace Valtere viesosies arī Jēkabpils Sociālā dienesta Dienas aprūpes centrā “Rosme”, uz aktīvu fizisku izkustēšanos aicinot centra apmeklētājus un darbiniekus!

27.aprīlī plkst. 17.30 turpat Aerobikas zālē trenere Solvita Podniece piedāvā apmeklēt pilates nodarbību, pieteikšanās pa tālr.29478215.

Fizioterapeite Ilva Jurgeviča 27.aprīlī plkst. 17.00 Fizioterapijas centrā (Rīgas iela 129) piedāvā ārstniecisko vingrošanu pieaugušajiem. Vingrošanā tiks pielietoti muskuļu spēka un stiepšanās vingrojumi, kā arī līdzsvara un koordinācijas vingrojumi uz paklājiņiem muguras veselībai. Līdzi nepieciešams ņemt sporta tērpu. Vietu skaits ierobežots, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29883438.

Arta Brūvere, fizioterapeite, Aerobikas zālē (Jaunajā ielā 16, 1.stāvs) piedāvā apmeklēt nodarbības "Ārstnieciskā vingrošana. Vesela mugura". Ārstnieciskās vingrošanas galvenais mērķis ir mazināt un likvidēt pacienta funkcionālos traucējumus un sāpes, atgriežot viņu ierastajā vidē. Ārstnieciskā vingrošana nostiprina muguras muskulatūru, kā arī veido skaistu, proporcionālu augumu. Nodarbību laiks: 25.aprīlī plkst. 18.40 un 28.aprīlī plkst. 14.00. Pieteikšanās pa tālruni 28602961.

Sporta zāle VFS Fitness piedāvā apmeklēt bezmaksas nodarbības 28.aprīlī:

Plkst. 10:00 - 11:00 - TRX (vidējās intensitātes nodarbība uz piekares sistēmām TRX, kur galvenais slodzes elements ir katra lietotāja ķermeņa svars. Sistēma piemērota kā iesācējiem, tā profesionāliem sportotājiem);

Plkst. 11:30 - 12:30 - Bodypump (intensīvs spēka treniņš, kurā tiek izmantots stepa solis, svaru stienis, svaru ripas. Tā galvenā atšķirība no pārējām spēka nodarbībām – ātrais temps un liels atkārtojumu skaits);

Plkst. 15:00 - 16:00 - Bulgarian BAG (augstas intensitātes treniņš, kurā tiek izmantota bulgāru soma. Treniņā tiek nostiprināti muskuļi rokām, pleciem, mugurai, kājām un rotācijas muskuļiem, tiek uzlabota arī koordinācija, plecu un locītavu kustība);

Plkst. 17:00 - 18:00 – TRX. Nodarbības vadīs treneris Ingus Zolbergs, pieteikšanās pa tālr. 27034393 vai reģistrējoties caur mājas lapu www.fitnessvfs.lv, vietu skaits ierobežots. Adrese; Jaunā iela 16 (3.stāvs), Jēkabpilī.

Veselības nedēļā piedāvā bibliotēkas:

Jēkabpils Pilsētas bibliotēka 25.aprīlī aicina piedalīties pārgājienā ar saukli "EJAM!" maršrutā Vecpilsētas laukums - Ādamsona saliņā - Vecpilsētas laukums.

Jēkabpils Galvenā bibliotēkā projektā „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī” (projekta identifikācijas Nr. 9.2.4.2/16/I/049) 13., 20.un 27.aprīlī no plkst.14.00 līdz 17.00 tiek organizētas interaktīvas nodarbības "Veselīgs uzturs dzīves kvalitātei". 27.aprīlī nodarbība notiks Veselības nedēļā “Jēkabpils vingro!”. Šajā nodarbībā tiks iekļauts pamata ikdienas vingrojumu kompleksa apguves pamatojums un metodika, dalībnieki tiks izglītoti par to, ka veselīgs uzturs, nekombinējot to ar citiem veselīga dzīvesveida paradumiem, tādiem kā, piemēram, fiziskās aktivitātes, nenodrošina pilnvērtīgus veselīga dzīvesveida paradumus.

Jau trešo gadu aktīvi ar dažādām aktivitātēm Veselības nedēļā piedalīsies Izglītības iestādes, kuras dažādus veselību veicinošos pasākumus organizē arī visa mācību gada garumā.

Pirmsskolas izglītības iestāde (PII) “Bērziņš” plāno dažādas aktivitātes visas nedēļas laikā:

  • Pirmdiena. Smejies vesels! (multfilmu noskatīšanās).
  • Otrdiena. Dziesmas un rotaļas ar kustībām.
  • Trešdiena. Ārstnieciskās tējas (to pielietojums un degustācija).
  • Ceturtdiena. Skrējiens/pastaiga apkārt bērnudārzam.
  • Piektdiena. Sporta aktivitātes “Ja vingri būsim, veseli kļūsim!”.
  • Katru dienu rīta vingrošana un dinamiskās pauzītes. Vingrošana svaigā gaisā pastaigas laikā.

PII "Kāpēcītis" Metodiskās Apvienības pirmsskolas pedagogiem vadītāja Ineta Aizporiete informē, ka 26.aprīlī plkst.10.00 Jēkabpils 3 vidusskolas sporta zālē (Slimnīcas ielā 5, Jēkabpils) tiek organizēti bērnu Sporta svētki Jēkabpils pilsētas un novadu pirmsskolas izglītības iestādēm, pirmsskolas grupām, kuras īsteno 6 – 7 gadus vecu bērnu obligāto apmācību.

PII "Zvaniņš" Veselības nedēļu iesāks ar kopīgo rīta vingrošanu, kurā piedalīsies bērni, vecāki un iestādes darbinieki, un katru nedēļas dienu ir ieplānotas arī dažādas citas ar veselīgu dzīvesveidu saistītas aktivitātes:

  • Pirmdiena - "Veselo zobu diena" - par zobu higiēnu stāstīs iestādes medmāsa.
  • Otrdiena - Sporta diena - "Jautrās stafetes". Šajā dienā sporta laukumā tiks organizētas dažādas sportiskas aktivitātes - stafetes, kustību rotaļas.
  • Trešdiena - "Vitamīnu diena". Tiks gatavoti veselīgi salāti no augļiem un dārzeņiem.
  • Ceturtdiena - "Tīro roku diena." Iestādes medmāsa stāstīs par roku higiēnu.
  • Piektdiena. - Radošo darbu diena "Veselība". Pašu gatavotas grāmatas, bērnu darbi dažādās tehnikās.
  • Tiek plānota viesmākslinieku leļļu teātra izrāde "Vesels un priecīgs".

Jēkabpils pamatskolā tiek plānotas šādas aktivitātes:

  • Rīta vingrošana klasēs;
  • Dinamiskās pauzes mācību priekšmetu stundās, prāta vingrinājumi smadzeņu darbības aktivizēšanai;
  • Kopīga pusdienlaika vingrošana skolas sporta zālē;
  • Kustību rotaļas starpbrīžos skolas pagalmā.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijā sporta stundās visām klasēm tiek plānoti ielu vingrošanas elementi skolas stadionā, kā arī audzēkņiem būs iespēja izmēģināt jaunu, pašu gatavotu kustību spēli "Street Racket".

Veselības nedēļā piedāvā nevalstiskais sektors:

Jēkabpils Invalīdu biedrība (Jaunā iela 39i) 25.aprīlī plkst.10.00 aicina piedalīties vingrošanas nodarbībā senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jau vairākus gadus nodarbības notiek katru trešdienu, tās vada biedrības vadītāja sporta skolotāja ar ilggadēju stāžu Raisa Kļaviņa. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Jauniešu klubs "13. pirmdiena" 23. aprīlī plkst. 17.00 Jēkabpils Tautas nama kamerzālē aicina jauniešus uz ikmēneša sarunu cikla "Kāpiens" tikšanos ar Jēkabpils volejbola komandas "Lūši" libero spēlētāju Dāvi Melni. Vairāk informācijas par tikšanos www.jekabpils-jauniesi.lv

Jau otro gadu Veselības nedēļu atbalsta Jēkabpils uzņēmēju biedrības (JUB) pārstāvji:

Jēkabpils Agrobiznesa koledža 26.aprīlī plkst.13.00 Jēkabpils Meža parkā organizēs Veselības dienu.

Paldies visiem, kuri atsaucās, bet joprojām tie, kuri vēlas sniegt savu artavu Veselības nedēļas veiksmīgākai norisei, var pieteikties rakstot This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai zvanot pa tālr.65207095.

Jēkabpilieši, būsim aktīvi, vingrosim kopā – būsim veselāki un laimīgāki!

Žanete Tiltiņa, Veselības veicināšanas koordinētāja Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.

Plašāka informācija par Veselības nedēļas pasākumiem un veselības veicināšanas pasākumiem pilsētā pieejama Jēkabpils pilsētas mājaslapā www.jekabpils.lv  sadaļā Sabiedrība-Veselība.

Publicēts Sabiedrības ziņas
Page 1 of 87

Aktuāli