No 12. līdz 16. septembrim Jēkabpilī norisinājās Dzejas dienas ar saukli “klasika ienāk klasiski”. Dzejas dienu ietvaros, no 12. līdz 16. septembrim, ikviens varēja izbraukt jēkabpiliešiem sen zināmajā un iecienītajā “Dzejas busiņā”, apmeklēt dzejas lasījumus un lekcijas, piedalīties akcijā “Sirds uz trotuāra”, tikties ar pazīstamiem un ar dzeju saistītiem latviešiem, kā arī piedalīties citās Dzejas dienu aktivitātēs.

Izsaku pateicību visiem Dzejas dienu organizatoriem par radoši, kvalitatīvi noorganizētajām Dzejas dienām Jēkabpils pilsētā.

Paldies Dzejas dienu rīkotājiem:
Jēkabpils Kultūras pārvaldei un struktūrvienībām:

Jēkabpils Galvenajai bibliotēkai,

Krustpils kultūras namam,

Jēkabpils Tautas namam,

Jēkabpils pilsētas bibliotēkai,

Jēkabpils pilsētas izglītības iestādēm:

Jēkabpils Valsts ģimnāzijai,

Jēkabpils 3. vidusskolai,

Jēkabpils pamatskolai,

Jēkabpils 2.vidusskolai,

Jēkabpils vakarskolai,

Jēkabpils Agrobiznesa koledžai.

Basketbola klubam “Jēkabpils”,

Sporta klubam “Jēkabpils Lūši”,

Radošai apvienībai “Literāts”,

Jēkabpils tautas teātrim.

Personīgi Alisei Kļaviņai un Elzai Rēķei un citiem pasākuma organizatoriem, atbalstītājiem un dalībniekiem.

Paldies par radošumu, ieguldīto darbu! Bagātināsim pilsētas kultūrvidi arī turpmāk! Veidosim pilsētu kopā!

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs

Raivis Ragainis

Publicēts Pašvaldību ziņas

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicina sievietes uzņēmējas un pašnodarbinātās personas no Jēkabpils piedalīties projektā “Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā”. Šobrīd apmācībām pieteikušies jau vairāk nekā 500 komersantu un notikušas 45 grupu apmācības.

Piedāvātie mācību kursi palīdz uzlabot mazo un mikrouzņēmumu darbinieku, vadītāju un pašnodarbināto personu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes. Kursu programmas palīdz ne tikai veicināt savas vai darbinieku digitālās prasmes, bet arī ieviest inovācijas produktu un pakalpojumu inovāciju, kā arī uzņēmumu iekšējo procesu digitalizācijā.

Sākotnēji jēdzieni “sociālo tīklu mārketings”, “projektu vadības IKT rīki” vai “elektronisko dokumentu pārvaldība” var šķist ļoti sveši, sarežģīti un neiederīgi mazā vai mikro uzņēmuma darbībā, taču, pateicoties apmācībai, arī cilvēki bez iepriekšējas pieredzes iegūst zināšanas un prasmes, kas krietni atvieglo ikdienas darbu. Tās paredzētas tieši mazajiem un mikrouzņēmējiem, kā arī pašnodarbinātajām personām. Interneta veikala īpašnieki, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, skaistumkopšanas nozares uzņēmēji u.c. individuālie komersanti – ikviens ikdienā saskaras ar dažādiem IT un digitālajiem risinājumiem, kuri, pareizi pielietoti, var atvieglot darbu un sekmēt biznesa attīstību.

Analizējot demogrāfiskos datus, apmācībās krietni vairāk iesaistījušās sievietes, tāpat vērojams, ka lielākajai daļai dalībnieku (75%) ir augstākā izglītība, bet ceturtajai daļai – vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. 81% apmācāmo ir vecumā no 25 līdz 54 gadiem, bet 11% - no 18 līdz 24 gadiem. Pēc nodarbošanās nedaudz vairāk kā puse (59%) ir savas jomas speciālisti vai vecākie speciālisti, 30% dalībnieku ir uzņēmumu vadītāji.

Tie cilvēki, kuri jau pabeiguši apmācības, augstu novērtē iegūtās prasmes un to noderību praktiskajā uzņēmējdarbībā: 85% dalībnieku atzīmē kursu satura atbilstību viņu vajadzībām, bet 87% atzīst, ka apgūtās prasmes viņiem palīdzēs strādāt gan inovatīvāk, gan efektīvāk.

Projekts piedāvā plašu apmācību klāstu, tāpēc ir izveidots “ceļvedis" kursu izvēlei, kas ļaus saprast, kuri kursi varētu būt vispiemērotākie atkarībā no darba pienākumiem un mācību vajadzībām. Lai noskaidrotu, vai arī jūsu pilsētā vai novadā notiek apmācības, aicinām sazināties pa tālruni 68311821 vai e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Projektu īsteno LIKTA sadarbībā ar CFLA (Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra) Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitātes 1.2.2.3. “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” ietvaros. Par projektā piedāvātajiem kursiem var interesēties mājaslapā https://www.mmu.lv/Lapas/Apmacibas.aspx. Kursi tiek nodrošināti ar valsts atbalstu (ERAF finansējums), reģistrēties projektam var, sekojot saitei www.mmu.lv, sīkāka informācija par kursu cenām un projekta nosacījumiem pieejama pa tālruni 68311821 vai e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it..

Projekts “Mazo un mikro komersantu apmācības inovāciju un digitālo tehnoloģiju attīstībai Latvijā” (Nr. 1.2.2.3/16/I/002) tiek īstenots Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda aktivitātes 1.2.2.3. “Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti” ietvaros sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Papildu informācija:

LIKTA birojs

E.: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Publicēts Sabiedrības ziņas

Lai sniegtu atbalstu mazturīgiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus skārusi onkoloģiska saslimšana, ir izveidots “O fonds”. Līdz šim fonds bija pazīstams kā “Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds”. Fonds tika dibināts 2005. gadā, un tā sākotnējais mērķis bija veicināt kopienu centru rašanos un atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas darbojās sporta, izglītības, veselības, kultūras un sabiedrības integrācijas jomā. Šajā laikā fondam izdevās piesaistīt ziedojumus 1 400 000 eiro apmērā, atbalstot vairāk nekā 300 nevalstiskās organizācijas visos Latvijas reģionos.Taču, ņemot vērā sarežģīto situāciju onkoloģijas jomā, fonds nolēma paplašināt darbību un pievērst pastiprinātu uzmanību onkoloģisko pacientu atbalstam.

2017. gada 30. martā Kopienu iniciatīvu fonds mainīja nosaukumu uz “O fonds” un uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. “O fonda” partneri ir arī Rīgas Stradiņa universitāte un nukleārās medicīnas centrs “Medvision”. Fonda padomē aktīvi darbojas RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs, kuru aicinājām uz sarunu, lai uzzinātu, kāda ir situācijas onkoloģijas jomā Latvijā, un kāpēc tieši šobrīd tika pieņemts lēmums dibināt “O fondu”.

- Latvijā 40% gadījumu vēzis tiek atklāts vēlīnās stadijās, kad tas daudz grūtāk pakļaujas ārstēšanai. Šī iemesla dēļ arī onkoloģisko pacientu mirstības rādītāji ir salīdzinoši augsti. Kāds, Jūsuprāt, ir iemesls tam, ka cilvēki laicīgi nedodas pie ārsta?

Iemesli ir dažādi. Daži baidās no iespējamās diagnozes un tā, ka nāksies pazaudēt darbu un iztikas līdzekļus, citi vizīti pie ārsta atliek aizņemtības dēļ, taču daudziem pacientiem vēzis tiek atklāts novēloti, jo process no brīža gan ģimenes ārsts nosūta pie speciālistiem līdz brīdim, kad tiek uzsākta ārstēšana, ir salīdzinoši ilgs.

Kaut arī ārstu pieejamība pirmreizējiem vēža pacientiem ir uzlabota, tas notiek uz pārējo pacientu rēķina. Ārstu, kuri var veikt izmeklējumus, vairāk nepaliek, taču onkoloģisko pacientu skaits turpina pieaugt. Katru gadu aptuveni 11 000 mūsu valsts iedzīvotāju izdzird diagnozi – vēzis. 2015. gada beigās uzskaitē bija 74 540 onkoloģisko pacientu jeb 3,78% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ar pašreizējās sistēmas metodēm rindas nevar samazināt. Lai uzlabotu diagnostiku un samazinātu mirstības rādītājus, ir nepieciešams gan papildus finansējums, gan skaidrs plāns, kam tieši esošais finansējums tiek novirzīts. Pagaidām finansējums nenonāk pie ārstniecības personāla, tāpēc liela daļa jauno ārstu apsver iespēju doties strādāt uz ārvalstīm. Valsts medicīna dzīvo krīzes apstākļos, kuri sākās 2008. gadā, un joprojām nav beigušies. Un cietējs no šīs krīzes ir pacients.

- Vai situācija onkoloģijas jomā arī citās ES valstīs ir tik kritiska, vai arī tāda tā ir tikai Latvijā?

Citās ES valstīs pieejamais valsts atbalsts onkoloģijas pacientiem ir ievērojami lielāks nekā Latvijā. Esmu lasījis lekcijas un bijis pieredzes apmaiņā gan Rietumeiropā, gan tepat mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Jāsaka, ka pat Lietuva un Igaunija onkoloģisko pacientu ārstēšanā ir krietni mums priekšā. Tur, piemēram, valsts kompensē vairākus jaunākās paaudzes medikamentus, kurus pie mums pacienti ir spiesti iegādāties par saviem personīgajiem līdzekļiem. Šī iemesla dēļ ļoti daudzi vēža pacienti Latvijā vāc ziedojumus ārstēšanas uzsākšanai. Ir skumji, ja cilvēki mirst nevis tāpēc, ka viņus nav iespējams izārstēt, bet tāpēc, ka trūkst līdzekļu, lai to izdarītu.

- Savā ikdienas darbā Jūs ik dienu saskaraties ar onkoloģijas pacientu sāpju stāstiem. Kas visvairāk satrauc Jūsu pacientus?

Visvairāk pacientus satrauc pieejamība – ārstu pieejamība, zāļu pieejamība, rehabilitācijas pieejamība. Ir garas rindas, ļoti augsti līdzmaksājumi un maz atbalsta. Grūtākais manā darbā ir nevis tas, ka ik dienu jāpalīdz smagi slimiem cilvēkiem, bet tas, ka es redzu nepilnības sistēmā. Daudz kas no tā, kas tika plānots un ko varēja izdarīt, nav izdarīts. Es pats esmu piedalījies darba grupās un izstrādājis programmu onkoloģijas jomas sakārtošanā, taču rezultātu nav. Ir smagi noskatīties, ka nauda tiek novirzīta nevis cilvēkam, bet, piemēram, ēkas nosiltināšanai.

- Kāda, Jūsuprāt, ir "O fonda loma" Latvijas sabiedrībā? Kāpēc Jūs personīgi esat iesaistījies šī fonda darbībā?

Ārvalstīs gūtā pieredze man ir ļāvusi ieraudzīt plaisu starp to, kā ir un kā vajadzētu būt. Es apzinos, ka ar ziedojumiem atrisināt krīzi onkoloģijas jomā nav iespējams. Ir vajadzīgi radikāli risinājumi no valsts puses, taču pagaidām, kamēr tas vēl nav noticis, mēs varam kaut nedaudz palīdzēt onkoloģiskajiem pacientiem, pateicoties ziedojumu piesaistei. “O fondu” es redzu kā atspēriena punktu, no kura startēt.

Viens no “O fonda” mērķiem ir uzlabot agrīnu diagnostiku un atbalstīt tos mazturīgos onkoloģijas pacientus, kuriem ir nepieciešami specifiski un ļoti precīzi izmeklējumi, kurus par valsts līdzekļiem Latvijā šobrīd nav iespējams veikt. Ir gadījumi, kuros diagnozi iespējams uzstādīt ar valstī pieejamajām metodēm, taču selektīvai pacientu grupai, lai precizētu diagnozi un pēc iespējas ātrāk uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ir vajadzīgas modernas metodes, piemēram, PET/CT izmeklējums, kurš šobrīd nav valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.

Otra joma, kurā mēs kā fonds labprāt iesaistītos, ir onkoloģisko pacientu rehabilitācija. Savā ikdienas darbā Paliatīvajā nodaļā redzu, cik ļoti pacientiem pietrūkst psiholoģiskā atbalsta. Latvijas Onkoloģijas centrā ir viens psihoterapeits aptuveni uz 300 pacientiem, savukārt rehabilitāciju par valsts līdzekļiem vispār nav iespējams saņemt.

O fonda” darbības jomas

O fonds šobrīd darbojas četrās programmās:

  • Atbalsts mazturīgiem onkoloģijas pacientiem – šī programma dod iespēju mazturīgām personām, kuras skārusi onkoloģiska saslimšana, saņemt atbalstu līdz 500 eiro apmērā diagnostikas veikšanai.

  • Limfomas pacientu atbalsta programma “Dzīvo tālāk!” sadarbībā ar holdingu “Repharm” - šī programma dod iespēju visa veida limfomas pacientiem divu gadu garumā veikt bezmaksas PET/CT izmeklējumu.

  • Bezprocentu kreditēšana - šī programma ir domāta tiem pacientiem, kuriem steidzami jāveic izmeklējumi vai ārstniecības pasākumi, un kuri ir spējīgi aizdevumu atgriezt atpakaļ fondā pēc noteiktā laika. 

  • Sabiedrības izglītošana – šīs programmas mērķis ir panākt sabiedrības izpratni par vēzi un tā ārstēšanu, mazināt mītus un aizspriedumus, celt kopējo atbildības līmeni un rezultātā mazināt sekas, ko izraisa vēža saslimšana.

O fonda” rekvizīti

O fonds
Silmaču iela 6, Rīga, LV-1012
Reģistrācijas Nr. 40008090267
AS „SEB Banka”
LV16UNLA0050006407607

Publicēts Sabiedrības ziņas
Pirmdiena, 18 Septembris 2017 17:01

Padomi dodoties mežā pēc rudens labumiem

Tuvojoties rudens sezonai, iedzīvotāji aktīvāk dodas mežā pakaļ gardajām sēnēm vai ogām pusdienu maltītei, krājumiem ziemas periodam vai vienkārši labas atpūtas pavadīšanai. Diemžēl pēdējā laikā aizvien vairāk sēņotājiem un ogotājiem gadās apmaldīties un ar grūtībām atrast izeju no meža masīva. Tāpēc Valsts policija atkārtoti atgādina iedzīvotājiem, dodoties sēņot un ogot, būt gudriem un prātīgiem, un nodrošināties ar pašu nepieciešamāko, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk varētu atgriezties siltajās mājās.

Aizvien vairāk mežā dodas liels skaits sēņotāju un ogotāju pārliecībā, ka nekas slikts nevar atgadīties. Diemžēl statistikas dati liecina par pretējo – 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos mežā apmaldījās un pazuda 53 personas. Arī pagājušās nedēļas nogale izskanēja drūmās noskaņās – mežā pazuda 14 personas, no kurām viens, sestdien mežā starp Bēni un Lielauci pazudušais sēņotājs, svētdien atrasts miris pāris kilometru attālumā no pazušanas vietas.

Lai atpūta nepārvērstos nepatīkamā pieredzē, Valsts policija aicina parūpēties ne tikai par nazi un groziņu, kur salikt mežā iegūtos labumus, bet arī parūpēties par drošību, pabrīdinot līdzcilvēkus par savu prombūtni, atrašanās vietu un atgriešanās laiku!

Nedrīkst aizmirst paņemt līdzi pilnībā uzlādētu telefonu saziņai, kā arī lejupielādēt Valsts policijas aplikāciju “Mana drošība”, lai nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt savas koordinātas operatīvajiem dienestiem. Aplikāciju “Mana drošība” savā viedtālrunī iespējams lejupielādēt Google Play un Apple Store veikalos.

Situācijās, kad vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav mobilā telefona, un personas, kurām ir nopietnas veselības problēmas, nolemj mežā doties vienas pašas, kādam no līdzcilvēkiem būtu jādodas līdzi. Tā tiktu pavadīta ne tikai kāda kopīga pēcpusdiena, bet arī būtu iespēja parūpēties par viņu drošību.

Cerībā atrast vairāk rudens labumu, nevajadzētu doties dziļi mežā, bet gan sēņot vai ogot sev zināmās vietās vai netālu no meža celiņiem.

Ja nu tomēr mežā gadījies apmaldīties, nevajadzētu krist panikā, bet mēģināt ieklausīties, vai apkārt ir dzirdama autotransporta skaņa, censties atrast meža celiņus vai klajāku vietu, kur nav lapotnes un kuru var vieglāk pamanīt no augstuma. Ja ir iespējams, izveidot no zariem vai citiem mežā atrodamiem materiāliem vārdu “SOS” vai kādu citu apzīmējumu, tādējādi ziņojot par savu atrašanās vietu situācijās, kad tiek iesaistīts helikopters.

Valsts policija vēlreiz atgādina, pirms doties sēņot vai ogot, parūpējies par savu drošību, neej dziļi mežā iekšā, pārliecinies, ka uz mežu līdzi tiek paņemts mobilais telefons saziņai un pabrīdini līdzcilvēkus par savu atrašanās vietu un iespējamo atgriešanās laiku. Sēņosim un ogosim prātīgi!

 

Sagatavoja:

Elīna Sprudzāne

Valsts policijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas

vecākā speciāliste

Tālr. 67075093

Mob. tālr. 29600629

e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Publicēts Sabiedrības ziņas

Lielā nokrišņu daudzuma ietekmē ūdens līmenis dažās upēs Latvijas austrumu daļā šonedēļ jau cēlies par pusotru metru un turpina paaugstināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Pusotra metra kāpums reģistrēts Dubnas pietekā Ošā pie Rudzātiem, Līvānu novadā, kā arī Aiviekstes pietekā Pededzē pie Litenes, Gulbenes novadā.
Vidzemes ziemeļaustrumu daļā ūdens līmenis šonedēļ vietām cēlies par metru, Rēzeknes upē pie Griškāniem - par pusmetru.

Minētajās upēs ūdens līmenis gan nav tik augsts kā augusta beigās.

Pakāpenisks ūdens līmeņa kāpums turpinās Aiviekstē, kur jau kopš augusta lietavām applūdušas palienes. Atsākušas applūst arī Dubnas palienes.
Daugavā pie Krāslavas un Daugavpils ūdens līmenis lēnām pazeminās, pie Jēkabpils - nedaudz paaugstinās. Arī Gaujā atsākusies ūdens līmeņa paaugstināšanās, straujāks kāpums nedēļas pirmajā pusē novērots upes augštecē.

Ūdens līmenis paaugstinās arī Kurzemes un Zemgales upēs. Tostarp Iecavas pietekā Misā un Bārtas upē tas cēlies par pusmetru.
Hidrologi prognozē, ka Latvijas austrumu daļā vietām saglabāsies applūdušas zemākās vietas, straujāks ūdens līmeņa kāpums stipra lietus dēļ gaidāms Kurzemē.

Ūdens temperatūra upēs, ezeros un jūrā no +11 līdz +16 grādiem.

Publicēts Sabiedrības ziņas
Otrdiena, 12 Septembris 2017 15:35

Vienkāršā rudens sēņu zupa

Nevar nepamanīt, ka šobrīd sociālo tīklu karstākais jaunums ir fotogrāfijas, kurās redzami sēņu pārpilni klūgu grozi, spaiņi, maisiņi un pat automašīnu "bagažnieki".

Līdzās daudzu sēņotāju pacietīgi gaidītajām un beidzot sagaidītajām meža karalienēm baravikām, šobrīd pašā plaukumā ir arī beciņu, vilnīšu, rudmiešu un bērzlapju sezona. Arī gailenes turpina savu uzvaras gājienu. Viens no labākajiem veidiem, kā izbaudīt sēņu maigo, bet izteikto aromātu, ir dāžadas sēņu zupas. Turklāt, lai nenomāktu meža velšu garšu, zupu pareizāk būtu gatavot bez gaļas piedevas – ierādot sēnēm goda vietu.

Piedāvājam vietnākārši pagatavojamu un sātīgu rudens sēņu zupu ar dārzeņiem.

Sastāvdaļas: kartupeļi, sīpols, burkāni, 2-3 ĒK sviets, sēnes, zaļumi, pēc garšas sāls, 3-4 smaržīgie pipari, 2 lauru lapas, 1 TK cukurs.

Pagatavošana: Gabaliņos sagrieztus kartupeļus liek katlā, pārlej ar ūdeni un vāra. Kamēr vārās kartupeļi, sviestā apcep sakapātu sīpolu, rīvētus burkānus un sēnes. Kad kartupeļi mīksti pievieno katla saturam apceptās sēnes, sīpolus, burkānus. Samaisa, pievieno sāli, cukuru, garšvielas, zaļumus. Pasniedz ar krējumu.

Labu apetīti!

Publicēts Receptes
Otrdiena, 12 Septembris 2017 08:53

Gudrā māja. Kādas ir tās priekšrocības?

Nenoliedzami - mūsu ikdiena lielākā vai mazākā mērā ir atkarīga no tehnoloģijām. Vai kāds pirms divdesmit gadiem varēja iedomāties to, ka telefonu ikdienā nemitīgi nēsāsim līdzi, turklāt ar to būs iespējams ne tikai sazvanīties ar cilvēkiem jebkurā pasaules malā, bet arī iemūžināt fotogrāfijas? Tagad tā šķiet pašsaprotama lieta. Arī tā saucamo gudro māju funkcijas pamazām kļūst par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, un eksperti atzīst – to sniegtās priekšrocības un ērtības patiešām atvieglo ikdienu.

Kas īsti ir gudrā māja?

Gudrā māja ir automatizēta ēku vadības sistēma, kurā apvienotas vairākas tehnoloģijas, kas mājas iemītniekiem ļauj ērti un vienkārši pārvaldīt savu mājokli un tajā notiekošo, kā arī nodrošina maksimālu drošību un ir energoefektīva. Ar šo sistēmu iespējams kontrolēt apgaismojumu, apkuri telpās, ventilāciju, radio un televīziju, attālināti parūpēties par saviem četrkājainajiem mājas mīluļiem, kā arī parūpēties par drošību mājoklī savā prombūtnes laikā. Gudro māju tehnoloģiskos risinājumus ir iespējams ieprogrammēt un izveidot atbilstoši ikviena cilvēka vēlmēm, ikdienas režīmam, īpatnībām un nepieciešamībām. Vairāk par to, kādas ir gudrās mājas sniegtās priekšrocības, stāsta automatizēto ēku vadības sistēmu centra „JUNG” vadītājs Raimundas Skurdenis.

Kontrolēt visas mājas ierīces no vienas atrašanās vietas.

Viena no būtiskākajām gudrās mājas priekšrocībām ir ērtības faktors – vadīt un kontrolēt mājoklī notiekošo arī tad, ja esat tālu prom. Ja pēc darba dodaties mājup, ar pāris pirkstu kustībām varat noregulēt atbilstošu un jums vēlamu temperatūru mājoklī, savukārt, ja rīta steigā šķiet – esat aizmirsis izslēgt kādu elektroierīci, par to var pavisam vienkārši un ātri pārliecināties. Tāpat arī tik ikdienišķa funkcija kā apgaismojuma ieslēgšana darbojas automātiski, piemēram, apgaismojuma automātiskās vadības kustību sensori ieslēgs gaismu, kad ienāksiet telpā, un izslēgs to, kad aiziesiet.

Rūpes ne tikai par mājokļa, bet arī jūsu bērnu drošību

Neatkarīgi no tā, vai atrodaties ceļojumā Karību salās vai arī dusat saldā miegā turpat mājoklī, automatizētā ēku vadības sistēma piedāvā dažādus risinājumus, kā parūpēties par mājokļa drošību. Papildus signalizācijai un video novērošanas kamerām mājoklī iespējams uzstādīt sistēmu, kas imitē cilvēku klātbūtni telpā. Tiem, kas atrodas ārpus ēkas, radīsies iespaids, ka mājās tik tiešām kāds ir – no rīta tiks atvērti aizkari, savukārt vakarā tie tiks aizvērti, tāpat, iestājoties krēslai, ieslēgsies gaisma un televizors, un, naktij iestājoties, tie tiks izslēgti. Tāpat automātiski iespējams ieslēgt arī radio vai arī uzstādīt balsis, kas imitē sarunu.

Sargāšanas mērķiem iespējams izmantot arī klimata kontroles sistēmu, kas uztver pat ļoti īslaicīgas gaisa temperatūras vai mitruma izmaiņas. Ja jūsu prombūtnes laikā tiks atvērtas durvis vai logs, sistēma uzreiz uz to reaģēs un signalizēs par to apsardzes firmai.

Savukārt, ja mājās ir mazi bērni, iespējams uzstādīt sistēmu, kas vecākiem ļauj noteikt, kuras elektroniskās sadzīves ierīces bērns var un kuras nevar izmantot un ieslēgt. Uzstādot šādu sistēmu, piemēram, gludeklim, tas cilvēku atpazīs pēc pirksta nospieduma, tādēļ vecāki varēs būt pilnībā droši, ka pat tad, ja viņi atradīsies citā istabā, bērns nespēs sev nodarīt pāri ar kādu ierīci.

Energoefektivitāte

Lai gan pirmajā brīdī var šķist, ka gudrā māja – tie ir lieki izdevumi un liels enerģijas patēriņš, patiesībā gudrā māja ir energoefektīvs un ilgtermiņā ekonomisks risinājums. “Atkarībā no telpu platības un enerģijas patēriņa racionalitātes māju automātiskās sistēmas ļauj samazināt enerģijas patēriņu no 25 līdz 40%,’’ stāsta R. Skurdenis. Viedajās mājās apgaismojuma intensitāte tiek regulēta ar sensoriem, kas ir jutīgi uz gaismu, tādēļ nekad netiks izmantots maksimālais apgaismojums, ja būs pieejami papildu gaismas avoti. Gudrā māja reaģē uz apkārtnes temperatūru un saules siltumu – sistēmu iespējams noregulēt tā, lai logu žalūzijas vai aizkari tiktu atvērti, kad logos spīd saule, tādējādi apsildot telpas.

Tāpat gudrās mājas sistēma saņem signālus no īpašiem sensoriem par cilvēka klātbūtni telpā un par telpas temperatūru. Piemēram, ja virtuvē gatavojat maltīti, plīts kļūst par papildu siltuma avotu, tādēļ apkures sistēma automātiski patērēs mazāk enerģijas siltumam. Līdzīgi darbosies arī gaisa kondicionēšanas iekārtas – ja tveicīgajās vasaras dienās telpā kļūs pārāk karsti, sistēma istabas temperatūru automātiski noregulēs atbilstoši jums vēlamajai. Sistēmu iespējams ieprogrammēt tā, lai dažādās telpās tiktu uzturēta atšķirīga temperatūra, tādējādi ietaupot uz izmaksām par apkuri telpās, kas ikdienā netiek apdzīvotas, piemēram, noliktavā vai palīgtelpās.

Jaunas ierīces un tehnoloģijas iespējams ātri pielāgot

Katram mājoklim ēku automatizācijas sistēma tiek izstrādāta individuāli, taču tās ražošanas un uzstādīšanas laikā tiek izmantoti vienoti, starptautiski KNX standarti, kurus ievēro vairāk nekā 400 ražotāju visā pasaulē. Šie standarti ļauj ražotājiem un sistēmu uzstādītājiem saskaņot ēkas automatizāciju arī tad, ja to iepriekš uzstādījis kāds cits uzņēmums.

KNX standarti nodrošina arī to, ka ēku automatizācijas sistēmu iespējams pielāgot jaunām ierīcēm un tehnoloģijām, tādējādi atspēkojot bažas par to, ka tehnoloģiju progress ir tik straujš, ka pēc kāda laika tehnoloģijas gudrajās mājās būs novecojušas. “Ir skaidrs, ka tehnoloģijas kļūst arvien modernākas un inovatīvākas, taču KNX sistēma piešķirt viedo māju īpašniekiem drošību un izvēles brīvību,’’ uzskata R.Skurdenis.

Publicēts Sabiedrības ziņas
Pirmdiena, 11 Septembris 2017 12:57

Dzejas dienas 2017. “KLASIKA ienāk KLASISKI”

Jau vairāk kā piecdesmit gadus rudens Latvijā ir Dzejas mēnesis. Dzejas dienu “Klasika ienāk klasiski” ietvaros, no 12. līdz 16. septembrim, ikviens aicināts izbraukt jēkabpiliešiem sen zināmajā un iemīļotajā “Dzejas busiņā”, apmeklēt dzejas lasījumus un lekcijas, piedalīties akcijā “Sirds uz trotuāra”, tikties ar pazīstamiem un ar dzeju saistītiem latviešiem, kā arī piedalīties citās Dzejas dienu aktivitātēs.

Šogad Dzejas dienās Jēkabpilī runāsim par un ar latviešu dzejas klasiku. “Aci pret aci” un pastarpināti satiksim dzīvus klasiķus, iepazīsim tos, kas vairs nav šajā saulē. Meklēsim to, kas tad ir tas brīnišķīgais, kas veidojis mūsu kultūru, domāšanu, pat vārdu krājumu un identitāti.

Dzejas dienas sāksim 12. septembra pēcpusdienā – plkst. 14.00 – Iveta Ratinīka atvērtā lekcijā “Kas ir klasiķi?” mūs iepazīstinās ar mūsdienu klasiķiem.

13. septembrī no pieturas “Poliklīnika” ceļu sāks 5. maršruta “Dzejas busiņš”. Autobuss kursēs: plkst. 13.00 no “Poliklīnikas”; plkst. 13.40 no “Stacijas” un plkst. 14.20 no “Poliklīnikas”. Šogad tajā dzirdēsim latviešu autoru dzeju Jēkabpils Tautas teātra aktieru lasījumā. Autobusā muzicēs Alise Kļaviņa un Elīza Rēķe. Brauciens autobusā bez maksas.

Plkst. 18.00 Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē uz savas dzejas lasījumu aicina dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks.

Dzejnieks. Izdoti dzejas krājumi “Lirika un balsis” “Iesien baltā lakatiņā”, “Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969” un “Mūsu dzīve nokalpotā”. Viens no ievērojamākajiem latviešiem - cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem -, kas tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. valodām. Sastādījis un 2001. gadā izdevis unikālu grāmatu “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.

Saņēmis A. Upīša prēmiju, Jātvingu dzejas prēmiju, I. Franko, Tomasa Trānstremera, Zviedrijas rakstnieku fonda un Literatūras gada balvu. Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni, 2. šķiras Atzinības krustu. 2008. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par “Rakstiem”, kas izdoti astoņos sējumos. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu - 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā.

14. septembrī visa pilsēta sekos dzejai. Dienas garumā notiks nu jau tradicionālā akcija “Sirds uz trotuāra”, kuras laikā Jēkabpils skolu audzēkņi ar krītu uz pilsētas laukumiem un trotuāriem rakstīs dzeju. Akcijas “Sirds uz trotuāra” dalībnieki tiek aicināti dalīties ar bildēm sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirku #sirdsuztrotuāra.

Pēcpusdienā, plkst. 15.00, Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē sāksies dzejas slams. Tas ir dzejas priekšnesumu konkurss, kurā var piedalīties ikviens, kurš raksta dzeju, un kurā dzejnieki lasa vai runā savus oriģināldarbus auditorijas priekšā. Šīs uzstāšanās vērtē profesionāli žūrijas locekļi – Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vadītāja Zinaīda Rabša, filoloģe un dzejniece Sintija Kampāne un Jēkabpils Tautas nama mākslinieciskais vadītājs, aktieris un režisors Pēteris Draņevičs, kā arī klātesošie skatītāji.

Tā kā dzejas sacīkstes sastāv no trīs dzejas izpildījumu kārtām, katram dalībniekam jāsagatavo trīs savu dzejoļu priekšnesumi, kas nedrīkst būt garāki par trīs minūtēm. Dzejoļi drīkst būt rakstīti dažādā tematikā, stilistikā un izpildīti dažādās intonācijās, manierēs, pieļaujot dažādu kostīmu un pat mūzikas izvēli. Dzejas slama vērtēšanas kritēriju pamatā ir dzejas saturiskā, stilistiskā un tās priekšnesuma kvalitāte, kas tiek vērtēta piecu baļļu skalā. Uzvarētājiem tiks piešķirtas balvas.

Dzejas priekšnesumu sacīkstēm var pieteikties līdz 13. septembrim (rakstot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.%20vai">This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai zvanot 29534870), vai 14. septembrī pirms pasākuma pie Jēkabpils Tautas nama kamerzāles. Pieteikumā jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds vai pseidonīms, vecums un jāiesūta trīs savi dzejoļi ieskatam.

Plkst. 18.00 turpat, Jēkabpils Tautas nama Kamerzālē, sāksies radošās apvienības “Literāts” dalībnieku dzejas lasījumi un sarunas par radošo procesu.

15. septembris šogad būs “Grāmatu svētku” diena ne tikai Jēkabpils skolās, bet arī Jēkabpils Tautas namā.

No plkst. 10.00 līdz 14.00 pie Jēkabpils Tautas nama norisināsies grāmatu tirdziņš, kur grāmatas varēs iegādāties ar 20 % – 50 % atlaidi.

Jau plkst. 10.30 Jēkabpils Tautas namā ikviens aicināts uz tikšanos ar vēsturnieku, publicistu un vairāku romānu autoru, rakstnieku Vili Selecki.

Pēc tās, plkst. 12.00, notiks tikšanās ar dabas pazinēju, grāmatas “Zoodārzs manā pagalmā” autoru Ingmāru Līdaku.

Dienu noslēgsim ar konceptuāli neklasisku dzejas koncertu, kas Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē sāksies plkst. 18.00 – tajā muzicēs Goran Gora un perkusionists Ernests Mediņš.

16. septembrī plkst. 18.00 Jēkabpils Tautas namā notiks vakarēšana ar “Bērnu dienu stāstiem”, kas veltīta Jaunsudrabiņam. Vakarēsim kopā ar A.Svarāni, P.Ķiploku, V.Aleksandrovu, G.Spīdaini, L.Ķuzāni, M.Paegli, J.Janušķeviču, par muzikālo noformējumu gādās V.Talla.

Katru dienu, no 12. līdz 15. septembrim, no plkst. 18.00 līdz 19.00 uz Daugavas promenādes tiks atskaņota latviešu klasiķu dzeja dažādām gaumēm, tādēļ ikviens aicināts uz “Pastaigu ar dzeju”.

Visu nedēļu Jēkabpils pilsētvidē varēs apskatīt gandrīz klasiskus dzejas objektus “Klasika”, kas eksponēs dzejas rindas.

Spēka zīme, kas izvēlēta šim notikumam, ir Zalkša zīme, kura simbolizē gudrību un zinātniecību. Arī dzeja, lai arī sava laikmeta zīme, nes sevī pārlaicīgo, kas vieno dažādas paaudzes. Vienosimies Dzejas dienās ar spēku, ko mums dod zīme – Zalktis.

Projektu atbalsta Latvijas Valsts mežu atbalstītā Zemgales kultūras programma 2017

Visi Dzejas dienu notikumi apmeklējami bez maksas.

KLASIKA ienāk KLASISKI”

norises programma

 

Datums Laiks Notikums Norises vieta
12.09. 14.00 KLASISKA atvērtā lekcija “Kas ir klasiķi?” - lektore Iveta Ratinīka Jēkabpils Tautas nama Kamerzāle
13.09. 13.00 – 15.00 TRADICIONĀLI KLASISKAIS dzejas busiņš - Jēkabpils pilsētas 5. maršruta autobusā skan klasiķu dzeja un mūzika Jēkabpils Tautas teātra, Alises Kļaviņas un Elīzas Rēķes izpildījumā Jēkabpils pilsētvide
18.00 ĻOTI KLASISKS dzejas lasījums - lasa dzejnieks Knuts Skujenieks Jēkabpils Tautas nama Kamerzāle
14.09. 15.00

NEKLASISKAIS “Dzejas slams”

Piesakies līdz 13.09. (This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai 29534870) vai 14.09. norises vietā!

Jēkabpils Tautas nama Kamerzāle
18.00 KLASIKA mūsos” - radošās apvienības “Literāts” dalībnieku dzejas lasījumi un sarunas par radošo procesu Jēkabpils Tautas nama Kamerzāle
Visu dienu MODERNĀ KLASIKAakcija “Sirds uz trotuāra” - Jēkabpils skolu audzēkņi ar krītu uz pilsētas laukumiem un trotuāriem raksta klasisku un neklasisku dzeju Jēkabpils pilsētvide
15.09. Visu dienu

Grāmatu svētki” - svētki dažādu vecumu lasītājiem: radošās darbnīcas, tikšanās ar literātiem un grāmatu tirgus.

Svētki sadarbībā ar “Latvijas Grāmatu”

Jēkabpils Tautas nams; Jēkabpils skolas
10.00 - 14.00

Grāmatu tirdziņš

Atlaides grāmatām no 20 līdz 50 %!

Pie Jēkabpils Tautas nama
10.30 Tikšanās ar vēsturnieku, publicistu un vairāku romānu autoru, rakstnieku Vili Selecki Jēkabpils Tautas nams
12.00 Tikšanās ar dabas pazinēju, grāmatas “Zoodārzs manā pagalmā” autoru Ingmāru Līdaku
10.00

Pūcītes pasaku rīts un radošās darbnīcas kopā ar grāmatnīcas “Globuss” radošo darbnīcu vadītāju Madlēnu Džeinu Gulbi

Sadarbībā ar p.i.i. “Zvaniņš” un p.i.i. “Auseklītis”

Jēkabpils Bērnu un Jauniešu centrs
10.45 Tikšanās ar bērnu grāmatu autori un ilustratori Agiju Staku Jēkabpils pamatskola
13.00
10.45 Tikšanās ar stāstu krājuma “Ledus apelsīns” autori Daci Vīganti (nominēta LaLiGaBa par labāko debiju) Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Tikšanās ar rakstnieci un tulkotāju, zinātniskās fantastikas un fantāzijas grāmatu autori Lauru Dreiži
Tikšanās ar fantāzijas žanra rakstnieci Lindu Nemieru (Dreimani)
11.00 Tikšanās ar rakstnieci Annu Skaidrīti Gailīti Jēkabpils 3. vidusskola
13.00 Tikšanās ar stāstu krājuma “Ledus apelsīns” autori Daci Vīganti (nominēta LaLiGaBa par labāko debiju)
Tikšanās ar rakstnieci un tulkotāju, zinātniskās fantastikas un fantāzijas grāmatu autori Lauru Dreiži
Tikšanās ar fantāzijas žanra rakstnieci Lindu Nemieru (Dreimani)
18.00 KONCEPTUĀLI NEKLASISKS dzejas koncerts - dzied mūziķis Goran Gora, spēlē perkusionists Ernests Mediņš Jēkabpils Tautas nama Lielā zāle
16.09. 18.00

VAKARĒŠANA par godu Jaunsudrabiņam ar “Bērnu dienu stāstiem”

Vakarēsim kopā ar A.Svarāni, P.Ķiploku, V.Aleksandrovu, G.Spīdaini, L.Ķuzāni, M.Paegli, J.Janušķeviču, par muzikālo noformējumu gādās V.Talla

Jēkabpils Tautas nams, Baltā zāle
12.-15.09. 18.00-19.00 NETIPISKI KLASISKA “Pastaiga ar dzeju” - latviešu klasiķu dzejas atskaņojums Daugavas promenāde
Visu nedēļu GANDRĪZ KLASISKI dzejas objekti “Klasika” - Jēkabpils pilsētvidē uzstādīti vides objekti, kuri eksponēs dzejas rindas Jēkabpils pilsētvide
Visi dzejas dienu pasākumi bez maksas
Trešdiena, 06 Septembris 2017 18:07

Aicina parakstīties par nabadzības mazināšanu

Jēkabpils pensionāru apvienībā “Sasaiste”, Jaunajā ielā 39i, Jēkabpils NVO resursu centrā un Jēkabpils pilsētas pensionāru biedrībā Brīvības ielā 45, iespējams parakstīties aicinājumā Saeimai un valdībai par nabadzības mazināšanu un pensionāru veselības aprūpes uzlabošanai. Šī gada 14. augustā Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes sēdē tika pieņemts lēmums 16. septembrī organizēt Latvijas pensionāru kopsapulci, aicinot tajā piedalīties arī pirms pensijas vecuma iedzīvotājus un atbalstītājus. Sapulce notiks Rīgā, Strēlnieku laukumā no plkst. 12.00 līdz 13.30 ar devīzi "Cilvēcīgas un godpilnas vecumdienas!"

Aleksandrs Kalniņš,
Jēkabpils NVO resursu centrs

Publicēts NVO
Pirmdiena, 04 Septembris 2017 15:32

Seniorus aicina Dienas centrs “Kopā būt”

Tieši šodiena ir vislabākā diena, lai kaut ko uzsāktu, jo mums pieder vien mirklis, kurā dzīvojam – šī atziņa vadīja mūs, sabiedriskā labuma biedrību “Jēkabpils NVO resursu centrs”, kad nolēmām uzrunāt pašvaldību uzticēt mums turpmāk organizēt senioru Dienas centra darbību. Sarunas ir vedušās, un šoruden aicinām ikvienu interesentu pēc 50+ apmeklēt dažādas nodarbības Dienas centrā “Kopā būt” Jaunajā ielā 39i, Jēkabpilī, kur agrāk atradās bērnudārzs “Zvaigznīte”.

Dienas centru vada Ritma Komarova, viņa arī pastāstīja par to, kas jau šobrīd centrā notiek un tiek plānots SEPTEMBRĪ.

PIRMDIENA ir nedēļas aktīvā diena – veiksmīgai nedēļai piešķiram sparu!

Plkst.10.00 tiekamies Jēkabpils Mežaparkā uz nūjošanu (jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem). Tikšanās vieta – pie lielajiem koka burtiem “Mežaparks”. Kurš nūjot neprot, tiks pamācīts. Ja nav atbilstošu nūju, sākumā var izlīdzēties ar slēpju nūjām – Ritma par to pastāstīs, jo pati aktīvi nūjo. Pēc nepieciešamības konsultēs arī nūjošanas sertificēta instruktore no biedrības “Holista” Ligita Upīte.

Pēc nodarbības dodamies uz Dienas centru “Kopā būt” Jaunajā ielā 39i atpūsties pie zāļu tējas vai kafijas tases.

OTRDIENA ir tikšanās diena – domājam labas domas par dvēseles bagātināšanu!

Plkst.10.00 visu SEPTEMBRI katru otrdienu notiks ģimenes psiholoģes Initas Zarkevičas nodarbības 5., 12., 19., 26.septembrī. Jautājumi un atbildes.

TREŠDIENA ir mācīšanās diena – uzzinām ko nezinām!

Plkst.9.00; 10.00; 14.00 un 15.00 var pieteikties uz datoriemaņu neformālām apmācībām individuāli vai nelielā grupā (līdz 3 cilvēkiem). BEZ priekšzināšanām.

Plkst.11.00 neformālas nodarbības angļu sarunvalodas apguvei. Vada Eiropas brīvprātīgā darba dalībniece no Ukrainas Anastasija.

CETURTDIENA ir rokdarbu diena – dodam darbu rokām!

Plkst.10.00 Dienas centra “Kopā būt” telpās tiekamies uz SEPTEMBRA nodarbībām – filcēšana, dekupāža, apsveikumu kartiņu veidošana un noformēšana. Filcēšanas darbnīca atsāks darboties pēc 15.septembra.

PIEKTDIENA ir spēļu diena – labai nedēļas izskaņai un pozitīvam garastāvoklim.

Plkst.10.00 sēžamies pie galda spēlēm un kopā risinām prāta spēles. Atpūtas brīžos iespējams iziet padarboties ārā apkārtējā vidē pie trenažieriem vai pastaigāties. Ja līst lietus, telpās var uzspēlēt novusu, apmeklēt senioru biedrību “Sasaiste”.

Papildus atgādinām, ka telpās līdzās Dienas centram atrodas Jēkabpils invalīdu biedrība, kur par nelielu samaksu, ja ir tāda nepieciešamība, pirmdien, otrdien un trešdien no plkst.9.00 līdz 13.00 iespējams nodot mazgāšanā veļu.

Tiekamies SEPTEMBRĪ Dienas centrā “Kopā būt”!

Agita Pleiko
Jēkabpils NVO resursu centrs, eksperts

Publicēts NVO
Page 1 of 79