Jēkabpils pilsētas ūdenstilpē - Radžu ūdenskrātuvē atgriežas gājputni. Radio1.lv lasītājs Māris nofilmējis karaliskos putnus – gulbjus - plunčājamies ūdenskrātuves krasta ūdeņos. Viņš zināja teikt, ka Radžu ūdenskrātuvi vēl sedz ledus sega un vaļumi ir tikai pāris metrus gar malu.

SIA “Jēkabpils sporta centrs” inspektors Aivars Druvinieks sarunā ar Radio1.lv stāsta, ka Radžu ūdenskrātuvē pēdējo nedēļu laikā pamazām atgriežas gājputni. Jau atlidojuši divi pirmie gulbju pāri, kopumā sezonā Radžu ūdenskrātuvē uzturoties četri gulbju pāri, kas ūdenstilpes teritoriju sadala savā starpā. Šajās dienās manīti arī zīriņi riņķojam ap ūdenskrātuvi, taču uz salām tie nav nosēdušies, jo ūdenskrātuve vēl aizsalusi. Tāpat ir arī manītas pīles un lielās kaijas. Aivars Druvinieks novērojis, ka Radžu ūdenskrātuvē patklaban mīt jau ap 20 gājputnu. Viņš prognozēja, ka apmēram divu nedēļu laikā izkusīs ledus sega un tad ūdenskrātuve skanēs no putnu balsīm.

Aivars Druvenieks sacīja, ka putni pārsvarā izvēlas apdzīvot Radžu ūdenskrātuves salas un tikai nedaudzi vasarā uzturas galvenās un citu peldvietu tuvumā, diedelējot no cilvēkiem cienastu. Viņš atzina, ka putnu, jo īpaši gulbju, piebarošana ir problēma ar ko inspektoram vasarā nākas cīnīties. Diemžēl daudzi nesaprot, ka nedrīkst piebarot savvaļas putnus.

Pētījumi par to, kā maize ietekmē gulbju organismu, Latvijā veikti netiek. Taču katru gadu, apgredzenojot putnus, ornitologi novēro: to gulbju, kas pārtiek no maizes, dzīves ilgums ir mazāks, nekā savvaļas putniem. Savvaļas putnu vidējais dzīves ilgums ir 10-12 gadi, taču pieradināta gulbja – aptuveni 8 gadi.

Latvijā ir sastopamas trīs gulbju sugas: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, un mazais gulbis. Paugurknābja gulbis Latvijā ir sastopams visu gadu. Tas ligzdo dažādās ūdenstilpēs, gan lielās, gan mazās, bet lielākās koncentrācijas novērotas lielajos piejūras ezeros.

Latvijā kopš 1988. gada reti tiek novērots tā dēvētais "poļu gulbis", kas patiesībā ir paugurknābja gulbis ar atšķirīgām ģenētiskām iezīmēm: jau pirmajā dzīves gadā tam ir balts apspalvojums, un atšķirībā no citu sugas brāļu melnajām kājām tam ir rozā kājas.

Latvijā ligzdo arī ziemeļu gulbis, apmēram 150 pāru. Tie ligzdo galvenokārt dīķos un dažādos seklos uzpludinājumos, vairāk Latvijas rietumu daļā. Migrācijas laikā vairāki desmiti tūkstoši šo gulbju migrē pāri Latvijai. Mazais gulbis Latvijā neligzdo, bet ik gadu vairāki desmiti tūkstoši migrācijas laikā šķērso baltijas jūras austrumu krasta valstis.

Aculiecinieka video

Publicēts Vides ziņas
Trešdiena, 22 Marts 2017 11:23

Pavasara saulgriežu svinēšana Jēkabpilī

Nāc nākdama Liela diena,
Visi bērni tevi gaida.
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem’i sasēduši.


16. aprīlī plkst. 12.00 Kena parkā visi lieli un mazi jēkabpilieši tiek mīļi gaidīti Lieldienu pasākumā “Lielai dienai vārtus veram”. Nāc un kopā ieskandināsim Lieldienas!

Minēsim mīklas, dziedāsim, dancosim, rotaļās iesim, vizināsimies ar ponijiem. Ikviens varēs uzzīmēt viskrāšņāko olu zīmēšanas stūrītī, tāpat pašu rokām varēs gatavot Lieldienu noformējumus. Un, protams, neiztikt bez olu vārīšanas, krāsošanas, ēšanas un ripināšanas, bet pats galvenais – kārtīgi izšūpoties, lai vasarā nekostu odi!

Lieldienas sagaidīsim kopā ar:

Bērnu vokālo studiju “Dziesmiņa”,

Jauniešu deju kolektīviem “Kauranieši” un “Delveri”,

Bērnu vokālo ansambli “Kamolītis”,

Ābeļu pamatskolas deju kolektīviem,

Bērnu vokālo ansambli “Supermeitenes”,

Vidējās paaudzes deju kolektīvu “Sadancis”,

Folkloras kopu “Ceiruleits”.

 

Lieldienu svinēšanas pasākumu vadīs Maija Veide un Pēteris Draņevičs.

Cērtiet brāļi oša kārtis,

Vitējiet saulītē.

Nāks māsiņa šūpoties,

Visas trejas Lieldieniņas.


Uz tikšanos!

Informāciju sagatavoja

Pēteris Draņevičs

Jēkabpils Tautas nama

Mākslinieciskais daļas vadītājs

e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

24. martā pulksten 18:00 Jēkabpils Tautas nama baltajā zālē notiks radošais vakars “Pavasara spārnos”. Pasākums tiek organizēts ar mērķi atbalstīt radošos jauniešus un Jēkabpils NVO resursu centru.

Jēkabpils aktīvie jaunieši, pavasara iedvesmoti, vēlas dāvāt patīkamu vakaru tiem, kas mīl dzeju, mūziku un mākslu. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt Vadima Hotuļova, Alises Marčenkovas un Mihaila Fomičeva oriģināldzeju, baudīt klavierspēli Līnas Nijazi izpildījumā un apskatīt jauno mākslinieču Kristīnes un Lijas personālizstādi ar portretiem un gleznām.

Pasākumu finansiāli atbalsta Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Ieeja par ziedojumiem Jēkabpils NVO resursu centram.

Trešdiena, 15 Marts 2017 06:03

„Zemes stunda” Krustpils pilī

25. martā plkst. 20.30 Krustpils pilī, akcijas „Zemes stunda” ietvaros, ekskursija sveču gaismā.

Zemes stunda ir starptautiska akcija, ko organizē Pasaules Dabas fonds, kuras laikā uzņēmumi, pašvaldības un ikviens iedzīvotājs tiek aicināts izslēgt elektrisko apgaismojumu uz vienu stundu. Šādā veidā tiek pievērsta cilvēku uzmanība globālām klimata problēmām un to risināšanai.

Jau piekto gadu zemes stundas akcijā piedalās arī Krustpils pils. Aicinām izslēgt savā mājoklī elektroierīces un apgaismojumu un pavadīt šo stundu noslēpumainā ekskursijā, sveču gaismā. Ekskursijas sākums plkst. 20.30.

Ieejas maksa: 1.00/1.50 eiro.

Vineta Grigorjeva

Jēkabpils Vēstures muzeja

Komunikāciju nodaļas vadītājas p.i.

Pirmdiena, 13 Marts 2017 10:16

Jēkabpilietis SuperBingo laimē 10 000 eiro

11. marta SuperBingo TV šovā lielāko laimestu auditorijas spēlē “Lielais laimes rats” ieguva Ints Liepiņš no Jēkabpils, laimējot 10 000 eiro.

SuperBingo spēlē Ints Liepiņš atzina, ka iespēju ierasties uz SuperBingo laimējusi viņa mamma Līga, bet viņš deleģēts viņas vietā tajā piedalīties.
Auditorijas spēlē “Sapņu spēle” tikpat daudz – 10 000 eiro laimēja arī Lilita Kaudze!

11. marta SuperBingo TV šovā kopumā pie laimestiem tika 2083 loterijas SuperBingo spēlētāji un laimestu kopsumma sastādīja 55 962 eiro.

Avots: latloto.lv

Foto: latloto.lv

Publicēts Ekskluzīvi
Pirmdiena, 13 Marts 2017 06:31

VIDEO: Pļaviņu HES atver slūžas

Svētdien, 12. marta vakarā tika atvērtas Pļaviņu HES slūžas. Radio1.lv redakcija publicē video, kurā fiksēts šis krāšņais notikums. Video un foto autore: Klinta Skudrova.

Slūžas tika atvērtas, lai pazeminātu ūdens līmeni Daugavā un mazinātu plūdus izraisošo ledus sastrēgumu. 

Slūžu atvēršana nav ikgadējs pasākums, tas atkarīgs, cik spēcīgi ir pali. Šobrīd pēc Pļaviņu HES pārstāvju teiktā, nav zināms, kad nākamreiz slūžas tiks atvērtas.

 

Publicēts Video

(Papildināts viss teksts ar jaunāko informāciju)

Piektdien ap plkst.17 Daugavā pie Pļaviņām sākās ledus kustība un plkst.18.30 ūdens līmenis sasniedza 11,57 metrus virs stacijas nulles punkta jeb 47 centimetrus virs kritiskās atzīmes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.

Sinoptiķis Toms Bricis ziņo, ka Pļaviņās applūdušas vairākas ēkas - sociālā dienesta, mūzikas skolas un citas.

Iespējamo plūdu dēļ Pļaviņu iedzīvotāji šovakar gatavojas nemierīgai naktij. Iedzīvotāji satraukti par Daugavas krastā esošajiem namiem un citiem īpašumiem, kas varētu applūst, taču satraukums esot mazāks nekā 2013.gadā, kad applūda liela Pļaviņu teritorija. Bažas mazina nesen upes krastā izveidotā aizsargsiena, kas kavē Pļaviņu applūšanu.
Ap plkst.18 Pļaviņās gan bija applūdušas tikai dažas ēkas un pagalmi, kas atrodas tuvāk Daugavai.

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome šovakar plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi. Novada priekšsēdētāja Gunta Žilde neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Ja upe tomēr applūdīs, Žilde norādīja, ka pašvaldība plāno piešķirt nepieciešamos līdzekļus plūdu seku novēršanai, kā arī šim mērķim prasīt finansējumu no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, lai atjaunotu pašvaldībai piederošos īpašumus. Savukārt iedzīvotājiem, kuriem tiks bojāti īpašumi un kuriem nav apdrošināšanas, pašvaldība plāno izmaksāt pabalstus.

Kā ziņots, šopēcpusdien ir sakustējies ledus sastrēgums pie Pļaviņām. Ledus sakustēšanos pie Pļaviņām apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Pļaviņu posteņa komandieris Ingus Krasovskis.

Viņš atzina, - ja tālāk sastrēgums neveidosies, plūdu draudu nebūs. Vietējie iedzīvotāji zināja teikt, ka ledus gabali sakustējušies pašās Pļaviņās un šobrīd ir svarīgi, lai ledus sāktu iziet arī Daugavas līkumā lejpus Pļaviņām. Ja ledus kustēsies plašākā upes posmā, tad, visticamāk, Pļaviņām plūdi nedraudēšot.

Pie Zeļķu dzelzceļa tilta, kas atrodas starp Pļaviņām un Jēkabpili, ūdens līmenis  piektdienas pēcpusdienā paaugstinājās līdz 6,8 metru atzīmei, bet plkst.18 noslīdēja līdz 6,26 metriem.

Augsts ūdens līmenis saglabājas Jēkabpilī, plkst.18 tas bija 6,41 metrs.

Pie Jersikas, Līvānu novadā, ūdens līmenis pēdējās stundās pazeminājies par dažiem centimetriem.

Arī Daugavpils novadā turpinās lēna ūdens līmeņa pazemināšanās likteņupē.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA un BNS

Foto: Sandra Pumpure

Publicēts Pļaviņu novads

Šodien Jēkabpilī norisināsies "Sieviešu dienas rallijs".

Braucēju ierašanās sākās jau no plkst.8, bet oficiālais starts laukumā pie Jēkabpils Tautas nama tiks dots plkst.10.

"Sieviešu dienas rallijā" Austrumu maršruta dalībnieces pulcējāss Jēkabpils Vecpilsētas laukumā un Viestura ielas 2 stāvlaukumā.

"Sieviešu dienas rallijs" norisināsies devīto reizi pēc kārtas, turklāt rallija finišs vedīs uz Rīgu, kur svinīgajā apbalvošanas ceremonijā katra maršruta uzvarētāja ekipāža galvenajā balvā saņems ceļojumu.

Jēkabpilī Sieviešu dienas rallija starti turpinās. Rallija dalībniecēm veiksmi novēlēja Jēkabpils domes priekšsēdētājs leonīds Salcevičs un rallijkrosa autobraucējs, jēkabpilietis Reinis Nitišs.

Foto: Visit Jēkabpils/facebook.com

Publicēts Sabiedrības ziņas

Meteorologi prognozē siltu marta sākumu, temperatūrām sasniedzot līdz pat +9 grādu atzīmi. Laika prognozi pavasarim izteicis arī dabas vērotājs Vilis Bukšs. Zīmes dabā liecina - marts būs mēreni silts, bet salnas naktīs gaidāmas pat līdz aprīļa vidum.

«Marts ir pirmais pavasara mēnesis un tā sākums būs salīdzinoši pavasarīgs. Mēneša sākumā gaisa temperatūra dienā dažviet var pakāpties līdz +9 grādu atzīmei. Gaidāmi arī nokrišņi, pārsvarā lietus veidā. Marta vidū laikapstākļi būs mainīgi,» prognozē Bukšs.

Tomēr siltais laiks nesaglabāsies visu marta mēnesi, ap 19. martu naktīs temperatūra var nokrist līdz -15 grādu atzīmei.

«Siltāks laiks mūs aplaimos pēc 25. marta, tad strauji kļūs siltāks, temperatūra sasniegs pat +12 grādu atzīmi. Tas būs laiks, kad strauji atgriezīsies gājputni, bērziem sāks tecēt sula,» piebilst Bukšs.

Kopumā marts būšot tuvu vidējam gan temperatūru, gan nokrišņu ziņā. Niecīgā sniega sega un neaizsalstošās upes ļaus izvairīties arī no pavasara paliem. Aprīlis būs pārsvarā sauss, taču salnas neatkāpsies līdz pat Lieldienām.

Ticējumi par martu

Marts ir pirmais kalendārā pavasara mēnesis. Ticējums saka, ja marts un aprīlis ir auksts, tad maijs būs silts. Ja kaķis martā saulē sildās, tad aprīlī līdīs uz krāsns. Ja martā biežas miglas, tad vasara būs lietaina. Martā kļavām un bērziem sāk tecēt sula. Piesaulītē zied sniegpulkstenītes, bet mēneša beigās arī zilās vizbulītes, zalktenes un māllēpes. Sērsnu mēnesis ir pirmo gājputnu atgriešanās laiks. Laikā no 3. līdz 9. martam sāk atgriezties krauķi, bet ap Gregoru, 12.martu, arī lauku cīruļi un māju strazdi, bet mēneša beigās baltās cielavas un stārķi. Martā pelēkajam zaķim dzimst pirmie mazuļi, alnim aug jaunie ragi un no ziemas miega mostas lācis. Pirmais pavasara mēnesis ir laiks, kad sākas pavasara pali un laiks, kad ziema aizejot izspēlē ne vienu vien joku…

1.marts – Evdokija. Tā ir pirmā pavasara mēneša pirmā diena. Šī un turpmākās trīs dienas līdz 4. martam ir Pavasara vēju dienas. Kāds 1. marts, tāds lielākoties pavasaris. 2. marts prognozē vasaru.

3. marts - rudeni un 4. marts nākamo ziemu.Ticējumi. Ja jauka Evdokija - būs jauks pavasaris. Ja vistiņa padzersies, tad Jegorā (6. maijs) aitiņa zālīti paēdīs.

6.marts svarīga diena laika vērojumiem. No šīs dienas sākas kļavu sulu laiks. Šajā dienā pavasaris jau stāv pie durvīm un jāielaiž istabā.

12.marts – Gregors. Diena, kad āpsis izlien no alas, bet – ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lien alā atpakaļ un guļ vēl divas nedēļas. Ja atlidojuši gājputni, tad būs bagāts labības gads. Ja līst lietus - būs laba vasara. Ticējumi. Ja pūpoli atveras, vai atvērušies vairāk no galotnes - laba būs agrā sēja. Ja nav atvērušies, tad laba būs vidēja sēja.

14.marts - Jevdokija (Evdokija). Kāds laiks Jevdokijā – tāds visā vasarā. Ticējumi. Ja dienvidu vējš – būs silta un mitra vasara. Ja salst un ziemeļu vējš – būs auksta vasara. Ja Jevdokijā snieg – būs labas ražas, ja līst – būs sliktas. Ja šajā dienā pavasaris smaida, tad tam ticēt nevar, tas vēl raudās.

17.martā ir Ģērdacis, Ģertrūdes diena. Diena veltīta Svētajai Ģertrūdei no Nivelles. Viena no galvenajām Kustoņu dienām. Bišu pamošanās diena. Dravnieki izslauka bišu stropus un gatavojas medus vasarai. Ticējumi. Ja ligzdās atgriezušies krauķi, pēc trīs nedēļām varēs sēt. Ja krauķi vēl nesteidz atjaunot ligzdas, pavasaris būs garš un auksts.

19.martā Jāzepa diena. Ja Jāzepa dienā dzenis kaļ, būs vēls pavasaris. Lai pasteidzinātu pavasara atnākšanu, apkārt vecai priedei vai ozolam velk melnu āzi un blēj līdz ar to.

21.martā - Benedikts jeb Bindus. Dzīvnieki, kas Ģērdacī nav pamodušies, mostas Bindus dienā. Ticējumi. Ja Bindus dienā sniegs mijas ar lietu, tāds tas būs arī Lieldienās. Silta Bindus diena uz siltu pavasari.

25.martā – Pavasara Māra. Diena, kad koki jūt sāpes, tāpēc cirvi šai dienā necilā. Šajā dienā pamostas arī meža valdnieks lācis. Uguni vakaros vairs nededz un pirmo reizi pavakariņo ar Saules gaismu. Ticējumi. Ja Māras nakts silta un miglaina – būs auglīgs gads. Ja salst, tad līdz īstajai vasarai būs 40 salnu.

30.marts - Aleksijs. Tā ir viena no Kustoņu dienām.Ticējumi. Ja Alekseja dienā pūš dienvidu vējš, būs silts pavasaris. Ja ziemeļaustrumu – būs auksts pavasaris un auksta vasara.

Avots: Viļa Bukša blogs

Publicēts Vides ziņas

Jēkabpils Vēstures muzejs finansiālu atbalstu ieguvis projektiem, kas iesniegti Valsts Kultūrkapitāla fonda rīkotajā projektu konkursā.

Janvārī VKKF izsludinātajos projektu konkursos Jēkabpils Vēstures muzejs iesniedza 6 projektu pieteikumus.

27.februārī tika paziņoti projektu konkursu rezultāti. Jēkabpils Vēstures muzejs saņēma atbalstu piecu projektu realizēšanai..

Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursa „Kultūras mantojuma” nozarē ir atbalstīti divi muzeja iesniegtie projekti „Ēdamzāles griestu panelējuma restaurācija Krustpils pilī” un “Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” pirts jumta restaurācija”. Projektu konkursa „Tradicionālās kultūras finansējumu ieguva projekta “Darini pats savu Krustpils tautas tērpu IV kārta- Meistardarbnīca “Krustpils tautas tērpa galvassegas””. Projektu konkursa „Starpdisciplionāru projektu” nozarē atbalstīta izstādes “Mēs atgriezāmies” izveide. Izstāde tiks veidota sadarbībā ar Latvijas Politiski represēto biedrības Jēkabpils nodaļu.

Projektu konkursa mērķprogrammā “Muzeju nozares attīstība” atbalstu guva Jēkabpils Vēstures muzeja iesniegtais projekts “Jēkabpils Vēstures muzeja pamatekspozīcijas dizaina projekta izstrāde”.

Kopējais saņemtā finansējuma apjoms ir 20,5 tūkstoši eiro.

Vineta Grigorjeva

Jēkabpils Vēstures muzeja

Komunikāciju nodaļas vadītājas p.i.

Publicēts Ekonomika
Page 1 of 73

Aktuāli