Jēkabpiliešiem aprīlī viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis vidēji 88 centi. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bez pievienotā vērtības nodokļa aprīlī Jēkabpilī bija 56,20 eiro, kas joprojām ir dārgākā maksa par apkuri Latvijas lielo pilsētu vidū.

Visvairāk par saņemto siltumu pagājušajā mēnesī maksājuši māju iedzīvotāji Zīlānu ielā 4 – 1,32 eiro, Viestura ielā 12a – 1,27 eiro un Viestura ielā 13b – 1,25 eiro. Savukārt vislētākā apkure bijusi renovētu māju iemītniekiem, kā arī iedzīvotājiem Jēkabpilī, Bebru ielā 7 – 64 centi par apkures kvadrātmetru, Viesītes ielā 18 un 41 – abās 64 centi, Viesītes ielā 69 – 65 centi un Viestura ielā 14b – 66 centi.

Jau ziņots, ka šī apkures sezona ir garākā Latvijas vēsturē, jo tā sākās pagājušā gada septembra nogalē un turpinājās vēl arī maijā. Noslēdzoties sezonai klienti ar SIA “Jēkabpils siltums” par saņemto siltumenerģiju nav norēķinājušies vairāk nekā 2 miljoni eiro apmērā.

Par to, cik apkures kvadrātmetrs izmaksājis katrā no daudzdzīvokļu mājām, lasiet SIA "Jēkabpils siltums" aprēķinu tabulā.

 

1  m² apkures izmaksas 2017.gada aprīlī bez PVN    
         
Dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs bez PVN (EUR/tūkst.nm³) 257.68
         
Vienas MWh siltumenerģijas cena bez PVN (EUR) 56.20

 

 

Iela Mājas Nr. Siltumenerģija apkurei, MWh  Apkurināmā platība, m² 1m² apkures izmaksas, EUR/m²
Auseklīša 3 27,1684 1988,41 0,7679
Auseklīša 15 26,9194 1965,8 0,7696
Auseklīša 21 39,3 2677,1 0,8250
Bebru 1 13,3 949,5 0,7872
Bebru 2 14,5667 948,8 0,8628
Bebru 5 33,7171 1880,2 1,0078
Bebru 6 11,1828 666,33 0,9432
Bebru 7 22,5443 1956,5 0,6476
Bebru 8 11,327 771,1 0,8255
Bebru 9 25,1654 1946,2 0,7267
Bebru 11 27,5094 1932,1 0,8002
Bebru 12 11,388 769,6 0,8316
Bebru 15 9,9226 567,1 0,9833
Bebru 16 26,7684 1895,18 0,7938
Bebru 18 9,6296 591 0,9157
Bebru 22 32,847 1837,12 1,0048
Bebru 23 27,3956 1957,9 0,7864
Bebru 26 12,6223 1007,39 0,7042
Bebru 27 20,2468 1159,9 0,9810
Bebru 28 12,2159 782 0,8779
Bebru 31 12,06 771,83 0,8781
Bebru 33 17,2159 1014,07 0,9541
Brīvības 2g/1 3,566 235,5 0,8510
Brīvības 2h/2 2,0334 129,3 0,8838
Brīvības 5a-1 22,4149 1417,2 0,8889
Brīvības 5a-2 18,4151 1367,5 0,7568
Brīvības 5a-3 25,149 1478,09 0,9562
Brīvības 7 24,2 1792,11 0,7589
Brīvības 9 14,02 876,6 0,8988
Brīvības 140 5,7573 268,02 1,2072
Brīvības 286a 10,779 459,76 1,3176
Brīvības 286v 11,56 639,1 1,0165
Celtnieku 3 14,62 790,59 1,0393
Celtnieku 5c 30,6732 1520,1 1,1340
Celtnieku 7 21,0712 1168,5 1,0134
Celtnieku 11 18,2918 1298,34 0,7918
Celtnieku 11a 7,9066 618,2 0,7188
Celtnieku 13 17,0238 1158,75 0,8257
Celtnieku 15 52,5446 3103,11 0,9516
Celtnieku 17/17a 57,4966 2916,2 1,1081
Celtnieku 19(I) 23,682 1513,3 0,8795
Celtnieku 19(II) 31,6632 1992,92 0,8929
Celtnieku 21 24,1112 1483,5 0,9134
Dārza  1 21,7548 1128,18 1,0837
Dārza  2 9,9662 493,11 1,1359
Dārza  4 25,482 1747,59 0,8195
Dārza  6 27,5834 1735,42 0,8933
Dārza  7 30,511 1576,28 1,0878
Dārza  8 24,4336 1664,35 0,8250
Dārza  10 27,0446 1755,29 0,8659
Draudzības aleja 8 42,8196 2562,53 0,9391
Draudzības aleja 10 38,8589 2556,13 0,8544
Draudzības aleja 11 21,08 1327,1 0,8927
Draudzības aleja 12 8,1986 493,1 0,9344
Draudzības aleja 13 20,6682 1215,86 0,9553
Draudzības aleja 14 5,2786 451 0,6578
Draudzības aleja 15 21,0443 1253,57 0,9435
Draudzības aleja 16 6,5084 384,68 0,9508
Draudzības aleja 18 10,5138 554,3 1,0660
Draudzības aleja 19 59,1805 4023,25 0,8267
Draudzības aleja 20 20,3158 1322,5 0,8633
Draudzības aleja 21 22,2778 1434 0,8731
Draudzības aleja 23/1 22,4832 1435,2 0,8804
Draudzības aleja 23/2 31,6506 2147,3 0,8284
Draudzības aleja 24 28,11 2180,81 0,7244
Draudzības aleja 24 29,2907 2124,61 0,7748
Draudzības aleja 26 51,088 3102,7 0,9254
Jaunā 22 37,2948 2657,78 0,7886
Jaunā 24 65,8104 3933,16 0,9403
Jaunā 31c 23,9534 1172,3 1,1483
Jaunā 34 50,4759 3822,07 0,7422
Kaļķu  1 15,9252 815,93 1,0969
Krasta 61 89,9218 5755,6 0,8780
Krasta 63 45,3493 3185,76 0,8000
Liepu 22 18,4852 928,03 1,1194
Meža 6 14,73 828,45 0,9992
Meža 10 16,979 860,4 1,1090
Mežrūpnieku 8 16,87 1109,75 0,8543
Mežrūpnieku 10 13,71 992,99 0,7759
Nameja 14 40,8513 3860,75 0,5947
Nameja 16 51,9618 3975,75 0,7345
Nameja 18 85,7017 4994,75 0,9643
Nameja 20c 36,41 2629,2 0,7783
Nameja 24 35,175 1911,5 1,0342
Nameja 26 54,7338 3956,4 0,7775
Nameja 26a 57,0826 3008,4 1,0664
Nameja 30 50,357 3877,8 0,7298
Nameja 32 28,62 2634,9 0,6104
Nameja 34 39,5082 2607 0,8517
Nameja 36(I) 46,7558 3015,98 0,8713
Nameja 36(II) 29,4815 2010,14 0,8243
Palejas  9 43,1942 2585,98 0,9387
Palejas  11 36,505 2566,91 0,7992
Palejas  13 23,227 1702,18 0,7669
Rīgas 104 10,0139 454,87 1,2372
Rīgas  175 0,899 104,9 0,4816
Rīgas 190a 37,3523 2934,44 0,7154
K.Skaubīša 14 26,9374 1637,4 0,9246
K.Skaubīša 20 26,7196 1715,72 0,8752
Slimnīcas 2 30,207 1977,8 0,8583
Slimnīcas 3 22,6184 1175,67 1,0812
Slimnīcas 12 39,0945 2525,48 0,8700
Viesītes 18 29,9768 2621,28 0,6427
Viesītes 18a 27,97 1945,7 0,8079
Viesītes 18b 30,652 1961,5 0,8782
Viesītes 39 39,7352 3431,93 0,6507
Viesītes 41 43,8953 3851,09 0,6406
Viesītes 47 55,922 3984,01 0,7889
Viesītes 49 52,625 3865,06 0,7652
Viesītes 51 56,183 3978,1 0,7937
Viestura 12a 12,32 542,7 1,2758
Viestura 12b 0,935 42,6 1,2335
Viestura 12c 10,334 556,99 1,0427
Viestura 13b 8,861 397,4 1,2531
Viestura 14 33,6289 2405,31 0,7857
Viestura 14b 33,7196 2850,43 0,6648
Viestura 16 38,32 2413,95 0,8921
Viestura 26 21,3719 1210,44 0,9923
Viestura 31 25,7259 1998,1 0,7236
Viestura 36a 50,7034 3884,05 0,7336
Viestura 38a 59,7644 3953,58 0,8495
Viestura 38c 51,5789 3788,04 0,7652
Viestura 41 55,9126 3646,93 0,8616
Zīlānu 4 15,6552 665,38 1,3223
Zemgales 7 35,1128 2652,1 0,7441
Ķieģeļu 1 25,9707 2109,2 0,6920
Ķieģeļu 5 29,05 1696,53 0,9623
Ķieģeļu 7 28,66 1697,96 0,9486
Ķieģeļu 11 41,55 2170,88 1,0757
Ķieģeļu 13 34,79 2581,41 0,7574
Ķieģeļu 13b 35,29 2641,85 0,7507
Ķieģeļu 13c 39,93 2630,65 0,8530
Ziemeļu 6 30,86 2658,01 0,6525
Ziemeļu 22 42,64 2635,5 0,9093
      Vidējais: 0,8838
         
Bebru 30 6,123   02474-0.5895
Dārza  5 8,1582   0.1324-1.4644
Nameja 1 13,807   0.0878-1.7302
Slimnīcas 4 11,66   0.2419-0.6075

Foto: jekabpilsrp.lv

 

Publicēts Ekonomika

Trešdien, 17. maijā Jēkabpils reģionālās slimnīcas telpās tika aizvadīts svinīgs “Rotari” kluba pasākums par godu gadu ilga projekta noslēgumam, kurā “Rotari” klubi no Jēkabpils, Rīgas un Zviedrijas saziedoja nepieciešamos līdzekļus, lai slimnīcas perinatālās aprūpes centrā iegādātos priekšlaikus dzimušiem bērniem vitāli svarīgu aparatūru.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris jūtas gandarīts par paveikto ne tikai šī, bet jau divu aizvadīto Rotari kluba īstenoto projektu laikā gūtajiem panākumiem un jauniegūto aprīkojumu. Zvīdris atzīst: “Slimnīcai šādu aparātu iegādei naudas fiziski nepietiek, jo katrs no aparātiem izmaksā vairākus tūkstošus eiro, piemēram, augstfrekvences plaušu ventilators, kurš ir ārkārtīgi nepieciešams slimiem bērniem, lai izdzīvotu, izmaksā 22 000 EUR, smadzeņu darbības reģistrators jeb elektroencefalogrāfs vēl papildus 5000 EUR un 360 grādu fototerapijas lampa izmaksā 7000 EUR. Katra projekta laikā iegūtā tehnika un aprīkojums ir nozīmīgs papildinājums slimnīcai, jo vajadzību ir ļoti daudz, tāpēc katrs šāds dāvinājums ir nenovērtējams.”

Viens no Jēkabpils “Rotari” kluba dibinātājiem Andris Ungurs stāsta, ka šis ir jau trešais atbalsta projekts Jēkabpils reģionālajai slimnīcai kopš Jēkabpils “Rotari” kluba dibināšanas. 2003. gādā tika sagādāta neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna slimu jaundzimušo bērniņu transportēšanai un jaundzdzimušo vitālo funkciju monitors 47 000 EUR vērtībā. Savukārt 2008. gadā slimnīcā esošo aparatūru papildināja jaundzimušo inkubators, vitālo funkciju monitors un vairākas jaundzimušo gultiņas 15 000 EUR vērtībā. Jēkabpils “Rotari” kluba īstenotie projekti, protams, atbalsta arī citas nozares, ne tikai medicīnu un konkrēti Jēkabpils reģionālo slimnīcu. Aizvadīto gadu laikā klubs ir atbalstījis vairākus Jēkabpils skolu absolventus ar talākizglītības stipendijām,piedalījies ģimenes krīzes centra aprīkojuma nodrošināšanā, izdevis bērnu krāsojamo
grāmatu par Jēkabpili, kā arī sniedzis savu artavu dažādos sociālos, sporta un kultūras projektos.

Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs pasākuma laikā uzteica Jēkabpils “Rotari” kluba darbu un pateicās par sagādātajām dāvanām, nākot klajā ar ideju ik gadu no pašvaldības budžeta novirzīt kādu summu “Rotari” kluba projektiem. Jāpiebilst, ka šī ir pirmā reize, kad “Rotari” projektā finansiālu ieguldījumu sniegusi pašvaldība un šoreiz atbalsts mērāms 2000 EUR vērtībā.

Rīgas “Rotari” kluba projektu koordinatore Inese Priedniece norāda, ka Latvijas “Rotari” klubi jau 10 gadus sadarbojas ar klubiem Zviedrijā, palīdzot veciem ļaudīm, skolām un slimnīcām. Galvenais mērķis ir koncentrēties uz jebkuru vietu 10 km aiz Rīgas robežas un tālāk, lai rūpētos par cilvēkiem arī ārpus galvaspilsētas. Priedniece norāda, ka būtiska ir ilgstošā sadarbība ar iegūtajiem partneriem, jo Zviedrijas “Rotari” klubi, iepazīstot Latviju un šeit esošos klubu pārstāvjus, izprot, ka sadarbība ir veiksmīga un meklē vēl aizvien jaunus projektus, kuros piesaistīt finansējumu un palīdzēt.

Panākumu atslēga konkrēti šajā projektā bijusi tieši Jēkabpils “Rotari” kluba iesaiste un pašvaldības atbalsts, kas ļāvis sasniegt konkrētu naudas summu, lai saņemtu papildus finansējumu no ASV “Rotari” fonda un projekts vainagotos ar panākumiem un jaunu tehniku, kas palīdz izdzīvot priekšlaikus dzimušajiem bērniem.

Foto no Jēkabpils pilsētas pašvaldības foto arhīva

Publicēts Sabiedrības ziņas

Lauku partnerības “Sēlija” rīkotā radošā konkursa “VEDĒJS” noslēguma pasākumā tā dalībnieki nokļūst mūsu tautas svētku atmosfērā, kas līdzīga Dziesmu svētkiem. Kāpēc? Vienkopus sanākuši cilvēki ar piederības sajūtu savai tautai, savam stūrītim zemes – savam pagastam, saviem cilvēkiem. Tie ir labo vārdu svētki Vedēja nosaukuma cienīgiem lauku cilvēkiem. Par pozitīvi domājošiem radošiem cilvēkiem aicinām rakstīt arī šogad – konkursa norises 12.reizē.

Par ko rakstīt:
1. Par pozitīvi domājošiem radošiem cilvēkiem Jūsu pagastā.
2. Par jauniešiem, kas veiksmīgi iekļāvušies pagasta dzīvē un mēģina to padarīt daudzkrāsaināku.
3. Par vietējiem uzņēmējiem, kuri ne tikai veiksmīgi vada savu uzņēmumu/saimniecību, bet arī piedalās pagasta pasākumos un atbalsta tos materiāli.

Rakstītāji: ikviens Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novada iedzīvotājs.

Darbu saturs, apjoms, noformējums:

Konkursa dalībnieki izvēlas vienu sava pagasta, novada vai lauku partnerības teritorijā dzīvojošu cilvēku, kurš sabiedrības labā dara ko tādu, kas neietilpst šī cilvēka tiešajos darba pienākumos, un veido par viņu literāru jaunrades darbu (tēlojumu, eseju, miniatūru, aprakstu). Kāpēc šim cilvēkam piedien nosaukums „vedējs” - kā viņš spēj vest citus, vest prom no pelēcības, neapmierinātības, vest uz aktīvu darbošanos?

Lūgums aprakstīt sava varoņa veikumu pēdējo 3-5 gadu laikā.

Raksta autoram tēlaini jāapraksta 3-4 epizodes, kas vislabāk raksturo šī vedēja nozīmību sava pagasta dzīvē. Rakstā var iekļaut intervijas, dažādu cilvēku izteikumus, kas raksturo apraksta varoni. Ļoti vēlams pievienot 1-3 fotogrāfijas ar anotācijām.
Iesniegšanas laiks: līdz 2017.gada 15.jūlijam.

Labāko radošo darbu autori iegūs naudas prēmijas. Visi konkursa dalībnieki tiks uzaicināti uz noslēguma pasākumu un saņems piemiņas suvenīrus. Darbi, kas atbildīs konkursa mērķiem, tiks izmantoti publikācijām rajona masu informācijas līdzekļos.
Konkursa nolikums : biedrības “LP Sēlija” mājas lapā www.partneribaselija.lv

Iesniegt Skaidrītei Medveckai
Adrese: Skolas 16a, Aknīste, LV-5208
e-pasta adrese: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
T. 26590352

Skaidrīte Medvecka
Administratīvā vadītāja

Publicēts NVO

Pilsētas svētki 2017

“Sajūti Jēkabpili!”

Vai, dodoties uz darbu, skolu, vai ik vakara pastaigā, tu jūti smaržu, kas raksturīga tikai Jēkabpilij? Vai jūti, kā riteņbraucējs Tev patraucas garām? Vai izjūti azartu, kas virmo gaisā, kopīgi atbalstot Jēkabpils sporta komandas? Vai sajūti mūziku, kas nāk no namiem, kad mēģina Jēkabpils kori? Vai jūti mūsu dejotāju soļus uz skatuves grīdas? Vai Jūti sevi, stāvot Daugavmalā un veroties zvaigžņotā debess jumā? Vai sajūti Jēkabpili?

Jūlija sākumā mēs jo īpaši sajutīsim Jēkabpili, jo šogad pilsētas svētkus svinēsim no 6. līdz 8. jūlijam!

Pilsētas svētku svinības sāksies jau 6. jūlijā ar ierastajiem “Dārza svētkiem”, kur neformālā gaisotnē visi tiksimies mums tik ļoti mīļajā vasaras vakaru vietā “Kino Placī”, lai baudītu kino, mūziku un patīkamo vasaras vakaru atmosfēru.

Arī šogad pilsētas svētkos notiks jau tradicionālas un visiem mīļas akcijas – velobrauciens, labo kaimiņu godināšana un pilsētas svētku gājiens. Par pieteikšanos informācija sekos jau maija beigās!

Pilsētas svētku galveno dienu vislabāk iesākt kārtīgi ieslidoties. Jau tagad redzam, cik mūsu pilsētā iecienīts transporta veids ir velosipēds, tieši tādēļ rītu sāksim ar  velobraucienu. Tā neatņemama sastāvdaļa būs rīta rosme, kurā aicināti būs pievienoties ne tikai velobrauciena dalībnieki, bet arī tie, kuri vienkārši vēlas iekustināt ķermeni! Kopīguma un piederības sajūtu vairosim arī Pilsētas svētku gājienā.

Mēs ticam, ka Jēkabpils ir labo kaimiņu pilsēta! Akcijas mērķis – godināt Jēkabpils pilsētas iedzīvotāju labākos kaimiņus, celt godā veco un labo tradīciju, ka labs kaimiņš tuvāks par radu – izpelnījies lielu atsaucību iepriekšējos gados! Arī šogad aicināsim ikvienu Jēkabpils iedzīvotāju pastāstīt par savu labo kaimiņu.  

Būtu negodīgi atklāt visu, tādēļ, lai būtu pirmais, kurš uzzinās, kādi pārsteigumi gaidāmi šajos pilsētas svētkos, aktīvi seko līdzi informācijai!

Pilsētas svētku devīze!

Šī gada martā izsludinājām konkursu par pilsētas svētku devīzi, kurā aicinājām pilsētniekus piedalīties, iesūtot savas idejas! Saņemtās idejas iepriecināja, iedvesmoja un pierādīja, ka jēkabpilieši un arī kaimiņu pagastu ļaudis, ir radoši un atsaucīgi! Paldies Jums visiem! Konkursā piedalījās vairāk kā 70 dalībnieki, kas kopumā iesūtīja 103 idejas mūsu pilsētas svētku devīzei! (Devīzes  apskati te: deviizes_apkopojums)

Par pilsētas svētku devīzi tika izvēlēta devīze “Sajūti Jēkabpili”. Ideju šai devīzei iesūtīja Magda Vītola, kura raksta: “Labdien! Atsaucoties uz Jūsu aicinājumu, piedāvājot savu variantu devīzei pilsētas svētkiem,  iesūtu Jums savu variantu – SAJŪTI SEVĪ JĒKABPILI!  Svētku laikā pilsēta varētu pārvērsties sajūtu darbnīcā, kur visas aktivitātes būtu pakārtotas saukļiem – Sajūti mūziku! (visi muzikālie priekšnesumi, koncerti)   Sajūti teātri! (teātra izrādes)  Sajūti bērnību! (aktivitātes bērniem)  Sajūti godu! (jēkabpiliešu sumināšana par sasniegumiem attiecīgajā jomā)  Sajūti andeli!  (ielu tirdziņi) un tā tālāk.

Savukārt pirmā, savu ideju iesūtīja Linda Krūmiņa, kas kā savas idejas piedāvāja:

  1. “Priecāsimies kopā Jēkabpilī”
  2. “Jēkabpils ir skaista”
  3. “Jēkabpils prot un dara”

Kā solīts, tika izvēlētas arī trīs interesantākās idejas:

  • Ņina Tilinska “Mirdzi un skani Mana Jēkabpils!”
  • Santa Boroduļina ar savu ideju “Izkrāso Jēkabpili koši”
  • Laura Stivriņa “Iegriez svētkus Jēkabpilī”

Īpašs sveiciens jāsūta un paldies jāsaka Jēkabpils 3. vidusskolas 4.b klasei, kas savas idejas iesniedza lielā, izrotātā aploksnē, kur katrs skolēns savu devīzes ideju bija arī ilustrējis! Apskatīt skolēnu iesūtītās idejas var te: 3.vsk. 4.b klases svetku saukli.compressed.

__________________________

Marģers Jaudzems.  Jūlijs ir mēnesis, kad notiek gaidītie pilsētas svētki, kad daba zaļo, zied un smaržo, kad visā krāšņumā atveras lilijas ziedi. Manuprāt, devīze “Lilijas ziedā Jēkabpils mirdz” iederētos šajā svētku reizē, jo Jēkabpils vārds ar mūsu selekcionāra Viktora Orehova selekcionētām 450 liliju šķirnēm izskanējis daudzās pasaules valstīs. 

Līga Daņilova. Jēkabpils ir ļoti daudzšķautņaina, interesanta un dinamiska pilsēta, kurā ikviens ir laipni gaidīts un katrs var atrast sev aizraujošu un noderīgu nodarbi. Jēkabpilī katrs var atklāt sevī kaut ko jaunu. Pilsētas svētki ir tā reize, kad pilsēta parāda sevi jaunā gaismā, atklājot par sevi kaut ko jaunu un aicinot ikvienu iesaistīties un izaicināt sevi, tāpēc manas idejas svētku devīzei ir šādas: 1)Atklāj sevi Jēkabpilī! 2)Atrodi sevi Jēkabpili! 3)Atklāj sevī Jēkabpili! 4)Atrodi sevī Jēkabpili! 5)Atklāj Jēkabpili sevī! 6)Atrodi Jēkabpili sevī!

Sandra Mikanovska. Manuprāt, pilsētas svētku devīze varētu būt “Es izvēlos Jēkabpili!”. Ir tik daudz un dažādu iemeslu, kāpēc cilvēki izvēlas Jēkabpili – izvēlas dzīvot Jēkabpilī, izvēlas te atgriezties, dibināt ģimeni, mācīties, studēt, strādāt un veidot biznesu, atpūsties un sportot, darboties pašvaldības kolektīvos.  Es izvēlos te draugus, domubiedrus, iespēju dibināt biedrību. Es izvēlos te pavadīt vecumdienas. Ir bezgala daudz iemeslu, kāpēc mēs izvēlamies Jēkabpili! Kāds ir Tavs iemesls?

Mārcis un Sandra Paegļkalni. Tiklīdz saņēmu informāciju par devīzi, man un manam vīriņam ienāca prātā vairākas idejas. Varbūt kāda no tām noder? Vienai gan ir 5 vārdi, bet, ja noņem kādu vārdu nost, zūd ritms, tāpēc atstājām. 
Mārča idejas:
1. Jēkabpils – tās mūsu mājas!
2. Tu manā sirdī – Jēkabpils!
Mana ideja:
Sauc Jēkabpils mūs atkal mājās!

Arnis Stupāns.  Jēkabpils mīl aktīvus cilvēkus!

Viktorija Daļecka.  Aktīvs jēkabpilietis – Jēkabpils vērtība!

Sibilla Elisona Grīga.  Jēkabpils – mīlestības pilsēta!

Juta Andrejeva. Atjautība, draudzība un spēks ir mūsu Jēkabpilī.

Laura Bruzgule.

  • Manas mājas Jēkabpils azotē!
  • Jēkabpils! Pilsēta ar raksturu!
  • Sapnis par Jēkabpili!

Karīna Rudzāte.  Jēkabpilī piepildās skaistākie sapņi!

Bija ļoti aizraujoši lasīt un apkopot visas iesūtītās idejas, un vērot pilsētnieku aktivitāti un ieinteresētību šajā akcijā! Vēlamies padalīties ar mūsuprāt interesantākajām vēstulēm šeit. Savukārt iepazīties ar visām iesūtītajām idejām vari mūsu mājas lapāwww.jkp.lv un Jēkabpils Kultūras pārvaldes sociālajos tīklos.

Vēlamies teikt lielu paldies visiem akcijas dalībniekiem! Uz tikšanos pilsētas svētkos! SAJŪTI JĒKABPILI!

Paldies visiem akcijas dalībniekiem:

Linda Krūmiņa, Aleksandrs Kalniņš, Inita Kovaļevska, Rolands Laguns, Dainis Kundziņš, Laura Stivriņa, Mārcis un Sandra Paegļkalni, Māris, Magda Vītola, Inese Strade, Dace Druveniece, Laura Bruzgule, Elizabete Ieviņa, Anda Beķere, Marģers Jaudzems, Ingrīda Krišjāne, Ņina Tilinska no Dignājas “Arājiem”, Aleksandrs Mihailovskis, Sandra Mikanovska, Līga Brikmane, Elīna, Simona Hartiga-Grigorjeva, Ilze Pīpkalēja, Arnis Stupāns, Viktorija Daļeckavika, Olga Šihovska, Jānis Pudāns, Vika Daļecka, Evija Daģe, Santa Boroduļina, Jānis Iļjins, Toms Vecumnieks, Alise Lokija Šive, Egīls Sietrovskis, Anna Kalve, Anna Līva Knodze, Anna Kāpostiņa, Dagmāra Ņikitina, Karīna Rudzāte, Juta Andrejeva, Alise Saviča, Artūrs Irbe, Arnis Stupāns, Madara Druviņa, Sibilla Elisona Grīga, Dāvis Šteinats, Rendija Alle, Agnese Gavare, Ludmila Griškjane, Konstancīja, Elizabete Šubrovska, Evelīna Vīksne, Renāte Meikšāne, Sabina Uļjanova, Oskars Freimanis, Līga Daņilova, Dagnis Pobjaržins, Sergejs Pakalis, Marina Glovaņa, Diāna Līce – Līcīte, Kirils Iļjnovs, Jana Šagarova, Daniels Āriņš, Joanna Viļevska, Rendijs Grīgs, Artūrs Lipūrs, Kristers Policāns, Edgars Bušs, Angelīna Krasovska, Artūrs Ozoliņš, Elīza Paveļjeva, PALDIES!

Informāciju sagatavoja

Jēkabpils Kultūras pārvaldes

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Ieva Druveniece

27.maijā plkst. 8.00 Krustpils dzelzceļa stacijā piestās Latvijas Ekspresis Simtgadei – viens no lielākajiem un spilgtākajiem Latvijas simtgades vēstnešiem 2017. gadā. Jēkabpilī ekspresi sagaidīsim ar Goda vārtiem un sirsnīgu koncertu. Šo goda sagaidīšanu aizvadīsim Ūsiņa zīmē, jo pat šim dzelzceļa transportam vajadzīgs aizbildnis. Ar Ūsiņa zīmes spēku pavadīsim Ekspresi pretī Latvijas simtgadei.

Latvijas simtgadei un Dziesmu un deju svētkiem tuvojoties, ar “Latvijas Ekspresi Simtgadei” trīs dienu garumā plānots apbraukt, ieskandināt un kopīgās svētku gaidās saliedēt visus Latvijas novadus – Latgali, Zemgali, Kurzemi un Vidzemi. Projekts tiek realizēts dzelzceļa stacijās Indra, Krāslava, Daugavpils, Krustpils, Daugava, Vecumnieki, Bēne, Liepāja, Tukums, Rīga, Sigulda un Valga.

Katra dzelzceļa stacija, kurā vilciens pieturēs, uz pāris stundām kļūs par mazu kultūras “ostu”. Krustpils dzelzceļa stacijā kopīgi koncertēs gan mūsu amatierkolektīvi, gan “Latvijas Ekspresī Simtgadei” braucošie kori un deju kolektīvi.

Laipni aicināti uz kopīgi sagaidīt dziesmoto Latvijas Simtgades ekspresi!

Pasākums bez ieejas maksas.

Otrdien, 2. maijā Jēkabpils sporta namā BK “Jēkabpils” un “Barons kvartāls” komandas aizvadīja izšķirošo – piekto spēli par iekļūšanu “OlyBet” Latvijas Basketbola līgas (LBL) pusfinālā. “Lūši” dramatiskā cīņā atzina pretinieku pārspēku ar rezultātu 65:70 un tādejādi piecu cīņu sērijā ar divām uzvarām un trīs zaudējumiem nepārvarēja ceturtdaļfināla slieksni.
 
Spēle ritēja spraigi, un abas komandas vienlīdz spēcīgi alka pēc uzvaras. Pirmajā ceturtdaļā “Barons kvartāls” trāpīja visus sešus izmestos tālmetienus, un pēc desmit cīņas minūtēm “lūšiem” bija iekrājies jau ievērojams deficīts – 14:28.Otrajā ceturtdaļā jēkabpiliešiem spēle atraisījās un izdevās rīdziniekus panākt. Duelis turpinājās ar azartisku un nepiekāpīgu cīņu, kas bieži ritēja punkts punktā līdz pat pēdējai spēles minūtei. Tomēr pašā galotnē veiksme šoreiz nebija BK “Jēkabpils” pusē un cīņa tika zaudēta ar rezultātu 65:70.
 
“Lūšu” rezultatīvākais spēlētājs bija Roberts Stumbris, viņš guva 19 punktus un izcīnīja astoņas atlēkušās bumbas. Jurijs Aleksejevs pievienoja 17, bet Rinalds Sirsniņš – 12 punktus. 
 
Atskatoties uz aizvadīto sezonu, galvenais treneris Rūdolfs Rozītis atzīst, ka ir gandarīts par paveikto un ir pateicīgs par ticību un atbalstu: “Sezonas analīze prasīs vēl laiku, jo jārēķina statistika un jāanalizē video, bet jau tagad varu teikt, ka šī bija emocionāli labākā sezona. Paldies BK “Jēkabpils” vadībai, ka uzticējās man un deva iespēju izveidot komandu. Paldies katram spēlētājam, kurš šosezon ziedoja savu prātu un ķermeni augstākam mērķim. Novēlu katram spēlētājam, lai izdodas pilnveidot savu spēli vēl augstākā līmenī! Paldies ģimenēm par atbalstu visas sezonas garumā gan priekos, gan grūtos brīžos. 
 
Rozītis uzsver fanu lielo nozīmi komandas ceļā uz panākumiem: “Augstākais novērtējums bija šī ceturtdaļfināla sērija, kurā katrā spēlē jutāmies kā mājās, jo mūsu atbalstītāji bija kopā ar mums. Paldies mūsu līdzjutējiem, kuri katru mūsu spēli padarīja par lieliem svētkiem! Novēlu Jēkabpils pilsētai vienmēr būt tikpat vienotai kā tad, kad tā atbalsta mūs un volejbola komandu “Jēkabpils Lūši”, jo kopā ir iespējams paveikt lielas lietas, bet pats galvenais - ir iespēja piedzīvot emocionāli pacilājošos mirkļus! Un to dēļ ir vērts dzīvot! „LŪŠI” LABĀKIE!”
 
„OlyBet” LBL ceturtdaļfināls, 2. maijs 
BK „Jēkabpils” – „Barons kvartāls” 65:70 (14:28, 24:12, 11:14, 16:16) 
„Jēkabpils”: Stumbris 19 (8 ab), Aleksejevs 17, Sirsniņš 12, Sokolovs 6, Šeļakovs 4, Antrops 3, Kumpis 3 (9 ab), Virsis 1, Veselovs, Miglinieks 
 
BK “Jēkabpils” 2016./2017. gada sezonā piedalījās gan “OlyBet” LBL, gan “Triobet” Baltijas Basketbola līgā. “Lūši” cīkstēšanos Baltijas arēnas regulārajā turnīrā noslēdza trešajā vietā savā apakšgrupā, kopā izcīnot astoņus panākumus un četras reizes atzīstot pretinieku pārākumu. Savukārt izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā divu spēļu summā jēkabpilieši ar viena punkta deficītu piekāpās Lietuvas “Nevežis” komandai. 
 
Latvijas čempionātā Rozīša vadībā “lūši” izcīnīja 18 uzvaras, piedzīvoja 14 zaudējumus un izslēgšanas spēlēs iekļuva kā ceturtā labākā komanda līgā aiz BK “Ventspils”, “VEF Rīga” un BK “Valmiera/ORDO”. Izslēgšanas spēlēs “lūši” cīnījās godam un tikai sīvā piecu spēļu duelī piekāpās “Barons kvartāls” komandai. 
 
2016./2017. gada sezonā komandā spēlēja Roberts Stumbris, Mikus Sokolovs, Pāvels Veselovs,  Oskars Virsis, Edgars Štelmahers, Jurijs Aleksejevs, Rinalds Sirsniņš, Modests Kumpis, Jānis Antrops, Kristaps Miglinieks, Artūrs Vītiņš un Andrejs Šeļakovs. Daļu sezonas sastāvā pavadīja Renārs Magone. Galvenais treneris Rūdolfs Rozītis, treneris Gunārs Gailītis, ģenerālmenedžeris Vents Jugāns, menedžeris Edgars Pabērzs, fizioterapeite Liene Liepiņa
 
Basketbola klubu „Jēkabpils” atbalsta: Jēkabpils pilsētas pašvaldība, SIA „LDz Cargo”, SIA „Pata”, SIA „Jēkabpils PMK”, AS „LNK Industries”, SIA „Mikor”, SIA „Pilna Servisa Līzings”, AS „Viada Baltija”, SIA „Ošukalns”, AS „A.C.B.”, SIA „Astarte Nafta”, „Joma”.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Lāsma Irša
BK „Jēkabpils”
sabiedriskās attiecības
 
Publicēts BK Jēkabpils

2017. gada 19. aprīlī tika noslēgta vienošanās starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Jēkabpils pilsētas pašvaldību par dalību Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 9.2.4.2/16/I/049 "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī", kas tiek īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Sākot no šī gada maija, tuvāko trīs gadu laikā pašvaldībā tiks realizēti daudz un dažādi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi dažādām mērķa grupām.

Jēkabpils Iekļaujošas izglītības atbalsta centrs projektā piedalās ar lekciju ciklu “NODERĪGO pa/DOMU APMAIŅA” par garīgās veselības jautājumiem. Triju gadu laikā plānots organizēt lekcijas par garīgās veselības veicināšanu Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem.

Kas tad ir garīgā veselība? Tā ir garīgā labklājība, kas ir veselības un dzīves kvalitātes būtiska sastāvdaļa. Tas ir nosacījums spējai mācīties, strādāt un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Laba garīgā veselība ir atkarīga nevis no tā, kas jums ir, bet gan no tā, ko jūs darāt. Lai jūs būtu garīgi veseli, ir jānovērtē un jāpieņem pašiem sevi. Mūsdienu steidzīgajā un ārkārtīgi mainīgajā pasaulē, kur apstākļi un situācijas mūs piespiež būt ārkārtīgi elastīgiem un mainīgiem, to veiksmīgi izdarīt ir liels izaicinājums. Kā nepazaudēt sevi un vienlaicīgi pagūt tikt līdzi uzstājīgajām laikmeta prasībām – par to tiks stāstīts plānotajā lekciju ciklā.

Garīgās veselības veicināšana ir nepieciešama un svarīga gan katra cilvēka dzīves kvalitātei, gan valsts ilgtspējīgai attīstībai. Starp psihisko un fizisko veselību pastāv cieša saikne, fizioloģiskie procesi cilvēkā ir psihosomatiski pēc savas dabas.

Ja neprotam tikt galā ar stresu ikdienā, ja ir grūtības pieņemt sevi un veidot attiecības, ja uznāk panikas lēkmes, ja skar vardarbība, zaudējums, nāve, šķiršanās, sēras vai pārdzīvojumi. Ja uzņemamies darba gūzmu, turpinot savu skrējienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, ja sajūtam iekšēju diskomfortu, trauksmi, - agri vai vēlu ķermenis signalizē, ka tam nepieciešama atpūta. Tas signalizē ar - slimību.

Par garīgās veselības veicināšanas jautājumiem 2017. gadā plānotas vairākas lekcijas. Jau 17. maijā plkst.17:30 Jēkabpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē “Zvaniņš” notiks pirmā lekcija bērnu vecākiem par tēmu "Kā dzīvot aizrautīgi?". Lekcijas ilgums 2 stundas. Lektore – psiholoģijas maģistre, personības un komandu attīstības trenere Lauma Žubule.

Informāciju sagatavoja:

D.Laizāne

Jēkabpils pilsētas pašvaldības

Iekļaujošas izglītības atbalsta centra

izglītības darba speciāliste

Publicēts Sabiedrības ziņas

Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 152.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau sesto gadu pēc kārtas 17.maijā rīkos Atvēro durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā.

Atvērto durvju dienas ietvaros 17.maijā no plkst. 10.00 līdz 19.00 VUGD aicina ikvienu interesentu nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā! Šajā dienā mazos un lielos apmeklētājus iepazīstinās ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrādīs ugunsdzēsēju depo un parādīs VUGD tehniku, kā arī ļaus izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju aizsargtērpu, sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, atgādinās par drošību un pastāstīs par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju.

Jau šobrīd ļoti daudz izglītības iestādes ir pieteikušas savu apmeklējumu, tāpēc aicinām visus interesentus savlaicīgi pieteikties, sazinoties ar VUGD daļu un posteņu kontaktpersonām (saraksts pieejams šeit: http://vugd.gov.lv/files/textdoc/ADD_kontaktpersonas.pdf).

Plašākai informācijai:

Inta Šaboha

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Tel. 67075871, 27098250 This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Publicēts Sabiedrības ziņas

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

 

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

“Augļu un dārzeņu nozarē uzņēmumu eksportspēja ir atkarīga no valsts lieluma, no kuras nāk uzņēmums. Jo lielāka ir valsts un uzņēmuma spēja nostiprināties vadošajās pozīcijās vietējā tirgū, jo tam ir lielāka iespēja kļūt par spēcīgu ārējā tirgus dalībnieku. Pat paši lielākie Latvijas ražotāji izaudzēto dārzeņu un augļu apjomā nevar mēroties, piemēram, ar audzētājiem no Polijas vai Vācijas – šī iemesla dēļ neviens vien cietis neveiksmi. Tādēļ nozares eksporta apvārsni paplašināt ir izdevies, tikai daudziem pašmāju ražotājiem apvienojoties,” stāsta Edīte Strazdiņa.

Kā norāda kooperatīvās sabiedrības, kurā apvienojušās vienpadsmit zemnieku saimniecības, vadītāja, jauno nozares attīstības virzienu ieturēt vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem paliek arvien grūtāk. Neatkarīgi no tirgus tirgotājs vienmēr ir ieinteresēts sadarboties ar ražotāju, kas pastāvīgi var nodrošināt vienveidīgu produktu piegādi turklāt par zemu cenu – kas ir gan finansiāli izdevīgi, gan ērti no organizatoriskā viedokļa.

“Ja Latvijas audzētāji ir iemācījušies tikt galā ar apjoma kritēriju, veidojot kooperatīvus, tad ar produktu cenu ir krietni sarežģītāk. Konkurenci kropļo plaukstošā ēnu ekonomika un zemie platībmaksājumi, kas citām Eiropas valstīm ir lielāki nekā Latvijai. Tāpat ņemot vērā, ka esam ziemeļu valsts un gaišā, siltā vasaras sezona ir pavisam īsa, lai siltumnīcās izaudzētu produkciju jāpatērē vairāk elektroenerģijas. Jau tagad elektroenerģija Latvijā ir par 30% dārgāka nekā Zviedrijā un par 50% – nekā Vācijā. Produkciju sadārdzina arī nesamērīgais nodokļu slogs – lielākajā daļā ES valstu augļiem un dārzeņiem ir samazināta PVN likme, arī darbaspēka un citi nodokļi ir zemāki, uzlabojot to lauksaimnieku konkurētspēju. Turklāt nākotne nesola pozitīvas pārmaiņas – palielinot akcīzes nodokli degvielai, pašmāju augļu un dārzeņu cenas turpinās augt,” situāciju nozarē raksturo Edīte Strazdiņa.

Lai gan valdības centienus palīdzēt vietējiem audzētājiem “Mūsmāju dārzeņu” vadītāja vērtē gana kritiski, atzinīgi novērtētas tiek Zemkopības ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotās aktivitātes vietējo ražotāju atbalstam. Arī lielākie mazumtirdzniecības tīkli, kas pārstāvēti ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās būtiski atvieglo pašmāju augļu un dārzeņu ceļu pie patērētājiem.

“Vietējiem ražotājiem sadarbība ar starptautiskajām lielveikalu ķēdēm ir vērtīga atspēriena platforma eksportam. Šādā veidā Latvijas augļu un dārzeņu audzētājiem pieejama kļūst ne tikai aktuālā tirgu raksturojošā informācija, kura tendenču izpēte, ierasts, ir ļoti dārga, bet arī kontakti ārvalstīs, zināšanas par kategoriju vadību un datu sistēmām. Turklāt, veikalu ķēdēm paplašinoties, iespēja augt un attīstīties tiek dota arī Latvijas ražotājiem, jo, strādājot vairākās valstīs, kompānijas vietējo produkciju lielākoties izvēlas eksportēt arī uz saviem veikaliem citviet. Papildus tam vietējās produkcijas cenas kļūst konkurētspējīgākas, jo audzētājiem mazāk resursu jānovirza produktu izplatīšanai – atliek vien izaudzēto aizvest uz lielo loģistikas centru, no kurienes to tālāk uz veikaliem gan Latvijā, gan ārpus tās, nogādā tirgotājs,” skaidro Edīte Strazdiņa.

Uz nākotni un nozares dzīvotspēju, “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja raugās ar entuziasmu un par spīti sarežģītajiem tirgus apstākļiem, ko diktē valsts un starptautiskie spēlētāji, pauž pārliecību, ka augļu un dārzeņu audzēšana turpmāk Latvijā vērsīsies tikai plašumā. “Latvija ir zaļa valsts – te audzētie dārzeņi un augļi izsenis augstu vērtēti to kvalitātes un dabiskā sastāva dēļ. Pateicoties auglīgajai augsnei vairākos Latvijas reģionos, mums nav jāizmanto tik daudz mākslīgā mēslojuma, bet salīdzinoši skarbā klimata dēļ augiem secen iet virkne slimību un kaitēkļu, kuru apkarošanai lieto dažādas ķimikālijas. Pieaugot pieprasījumam pēc tīriem un dabiskiem produktiem, Latvijā audzētais kļūst arvien populārāks ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārpus tā. Tādēļ varu droši teikt, ka tuvākajos gados pašu mājās izaudzēto augļu un dārzeņu apjoms vien pieaugs.”

Par kooperatīvo sabiedrību “Mūsmāju dārzeņi”

 

Kooperatīvā sabiedrība izveidota 2006. nogalē, apvienojot ievērojamākos Latvijas dārzeņu audzētājus, lai piedāvātu Latvijā audzētos dārzeņus un kartupeļus gan pašmāju tirgum, gan ārpus tā. Šobrīd sabiedrībā darbojas 11 biedri:  sia “Galiņi”, z/s “Bračas”, z/s “Dārzi”, sia “Dimdiņi Agro”, z/s “Sīļi”, sia “Sigro”, z/s “Sviķi,  z/s “Zūmaņi”, z/s “Kliblapsas”; z/s “Īskāji” un Artūrs Kims.

 

Publicēts Ekonomika
Trešdiena, 26 Aprīlis 2017 07:28

Izsludina pieteikšanos NVO līderu apmācībām

Tiek izsludināta pieteikšanās Biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” projektā “Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana Vidusdaugavas reģiona nevalstiskajās organizācijās” iekļautajai aktivitātei - divu dienu apmācību ciklam NVO līderiem. Apmācības notiks 29. un 30. maijā, un interesenti – biedrību vadītāji vai to deleģētas personas aicināti pieteikties līdz 12. maijam.

Apmācības vadīs Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis, Latvijas Geštaltterapijas biedrības dibinātājs un valdes loceklis Agris Grava. Apmācībās tiks skatītas tēmas par veiksmīgas līderības priekšnoteikumiem, cilvēkresursu vadību, kā arī analizētas situācijas un skatīti problēmu vadības un risināšanas varianti.

Apmācību grupa tiek plānota 7 – 10 cilvēku sastāvā, tāpēc ieteicams pieteikties pēc iespējas savlaicīgāk. Apmācību ciklu noslēdzot, katram dalībniekam tiks izsniegts gūtās zināšanas apliecinošs sertifikāts.

Jāpiebilst, ka lektors A. Grava NVO jomā jau ir pazīstams – pēc biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” uzaicinājuma vadījis diskusiju par savstarpējās sadarbības jautājumiem un naida runu, kā arī apmācības nevalstisko organizāciju biedriem un darbiniekiem “Līdzdarbības demokrātija un sadarbība”. Ieskatam – minēto apmācību dalībnieces, biedrības „Jauniešu klubs „13. pirmdiena”” vadītājas Lilijas Ražinskas viedoklis par A. Gravu kā pasniedzēju. „Lieliskas metodes, argumenti un sadarbības veids ar auditoriju.

Profesionālis un kompetents cilvēks. Personība! Ir liela vēlme piedalīties šāda veida semināros arī turpmāk. Tā bija iespēja labāk iepazīt pašai sevi un izprast, kā veidot savu attiecību kultūru. Paldies!”, saka Jauniešu kluba vadītāja.

Pasākumu – divu dienu apmācību ciklu NVO līderiem finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Publicēts NVO
Page 1 of 75