Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Šogad "Zilais karogs" plīvos 21 Latvijas peldvietā un jahtu ostā. Jēkabpils Radžu ūdenskrātuves galvenajā peldvietā Zilais karogs plīvos jau astoto gadu pēc kārtas, informē Vides izglītības fonda pārstāvji. Pagājušajā sezonā 47 valstīs plīvoja 4266 "Zilie Karogi", no tiem 19 - Latvijā.

Šogad Latvijā uz "Zilā Karoga" saņemšanu 2017.gada sezonā pretendēja 23 peldvietas un jahtu ostas, starp kurām bija arī jauni kandidāti - Vecāķu, Mellužu un Kauguru peldvietas, kā arī Jūrmalas jahtu osta.

Šogad starptautisko "Zilo Karogu" ieguvuši Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu Vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta un Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru, Bulduru, Dubultu, Dzintaru, Majoru un Mellužu peldvietas.

Tāpat "Zilais karogs" plīvos Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā, Dienvidrietumu peldvietā Liepajā, Liepājas peldvieta pie stadiona un pilsētas Beberliņu peldvietā, kā arī Limbažu novada Lielezera peldvietā, Vakarbuļļu peldvietā Rīgā, Ventspils pilsētas pludmalē, Saulkrastu novada peldvietā "Centrs" un jahtu ostās - "Liepāja Marina", "Pāvilosta Marina" un "Jūrmalas osta".

Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme pauž gandarījumu, ka "Zilā Karoga" ģeogrāfija valstī turpina paplašināties, Latvijai kļūstot par stabilu līderi Baltijas valstīs.

"Kandidātu un sertifikācijas prasību izturējušo pretendentu skaita pieaugums liecina, ka pašvaldības un apsaimniekotāji arvien vairāk domā par tādu saimniekošanu piekrastē, kas saskaņo tūrisma un vides aizsardzības intereses. Vienlaicīgi jāņem vērā tas, ka "Zilā Karoga" iegūšana ir tikai viens no atskaites punktiem gan mūsu, gan pašvaldību darbā. Sākoties sezonai, ir atbildīgi jāiegulda liels darbs, lai nodrošinātu visu sertifikācijas kritēriju izpildi pludmalē un pašvaldībā, nodrošinot, lai "Zilais Karogs" plīvotu mastā visu sezonu," sacīja Ulme.


"Zilā Karoga" kritēriji palīdz apsaimniekot piekrasti tā, lai samērīgi tiktu ievērotas gan tūrisma, gan vides aizsardzības intereses. Kritērijos ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tā garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas.

"Ņemot vērā pagājušā gada programmas kvalitātes kontroles pieredzi, kas līdz pat starptautiskās žūrijas lēmuma saņemšanai uzturēja intrigu par to, cik īsti sertifikācijas pieteikumi no Latvijas pieteicējiem tiks atzīti par atbilstošiem, ir skaidrs, ka arī Latvijā ir daudz darāms, lai mēs arī nākotnē noturētu programmas augsto kvalitātes latiņu. Cerams, ka nākamajos četros gados piekrastes pašvaldības pievērsīs aizvien lielāku uzmanība vides jautājumiem. Tad mēs redzēsim daudz vairāk "Zilos Karogus" plīvojam Latvijas pludmalēs un jahtu ostās," uzsvēra Ulme.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un pilnvērtīgu pieteikumu izvērtēšanu, "Zilā Karoga" pieteikumi tiek vērtēti divos līmeņos - nacionālajā un starptautiskajā. Latvijā "Zilā Karoga" programmu koordinē Vides izglītības fonds. Šogad starptautiskajam "Zilā Karoga" sertifikātam aprit jau 30 gadi.

Jēkabpilī joprojām turpinās apkures sezona, šajā ziemā tā ir izvērtusies gara un tā ilgst jau septiņus mēnešus. SIA “Jēkabpils siltumtīkli” apkures sezonu sāka pagājušā gada 26.septembrī, pieslēdzot pirmās daudzdzīvokļu mājas un pašvaldības iestādes.

SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka pagaidām nevienas daudzdzīvokļu mājas iemītnieki vai uzņēmumu un ietāžu pārstāvji, kur apkuri nodrošina Jēkabpils siltumtīkli, nav vērsušies uzņēmumā ar lūgumu atslēgt siltumenerģijas padevi. A.Karpenko salīdzinoši minēja, ka arī pagājušajā gadā bijusi gara apkures sezona, kas noslēgusies tikai aprīļa beigās. Taču šogad sezona būšot vēl garāka, jo sinoptiķu prognozes pagaidām neliecina par silta laika iestāšanos.

Aleksandrs Karpenko prognozēja, ka apkures sezona Jēkabpilī, vistacamāk, varētu beigties nedēļā no 8.līdz 12.maijam, taču viss būšot atkarīgs no laika apstākļiem. Tas nozīmē, ka šī apkures sezona pilsētā varētu būt rekordgara aptuveni septiņus ar pusi mēnešus.Tas ietekmē arī maksājumu intensitāti, jo cilvēki ir "finansiāli noguruši".

Pēdējās divās nedēļās gaisa temperatūra Latvijā nepārtraukti ir zem normas, dažbrīd noslīdot pat septiņus grādus zem aprīlim ierastā līmeņa, un mēneša izskaņā situācija neuzlabosies, savukārt maija sākumā ir cerības sagaidīt siltāku laiku, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

No dienvidiem tuvojas plaša mākoņu un nokrišņu zona, piektdienas pēcpusdienā valsts dienvidaustrumu novados sāks līt, bet sestdien šī mākoņu zona nesīs ievērojamu nokrišņu daudzumu visā Latvijā. Svētdien starp mākoņiem uzspīdēs saule un gaidāms vien neliels īslaicīgs lietus, kā arī slapjš sniegs.

Naktis kļūs nedaudz siltākas, bet maksimālā gaisa temperatūra sestdien un svētdien būs zema - tikai +3..+9 grādi.

Plašā un nokrišņiem bagātā mākoņu zona, kas Latviju šķērsos brīvdienās, liecina par to, ka mūsu reģionam no dienvidaustrumiem tuvojas siltās gaisa masas, to ieplūšana gaidāma maija sākumā. Tomēr mainīgo sinoptisko procesu dēļ laika apstākļu prognozes pagaidām svārstās plašā diapazonā.

Vienlīdz augsta ir iespēja, ka maija pirmajā nedēļā gaiss kļūs siltāks un temperatūra dažās dienās paaugstināsies vismaz līdz +11..+16 grādiem, un iespēja, ka gaiss būs līdzīgi dzestrs kā aprīļa pēdējā nedēļā - teritorijas lielākajā daļā vien +5..+10 grādu.

Līdzīgi mainīgas ir arī nokrišņu prognozes, tomēr stabili sausi laika apstākļi visā Latvijā ir maz ticami, jo tuvumā atradīsies atmosfēras frontes, kas atdala siltās un aukstās gaisa masas, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodeļa "Global Forecast System" aprēķini rāda aptuveni 30 procentu varbūtību, ka vēl pat maija vidū Latvijā iespējams īslaicīgs sniegs un gaisa temperatūra naktīs aizvien var noslīdēt zem nulles atzīmes.

Šodien no plkst.10 līdz 21 "Rimi" veikalos lielākajās Latvijas pilsētās, arī Jēkabpilī, ikviens iedzīvotājs tiek aicināts līdzās saviem ikdienas pirkumiem piepildīt arī pārtikas paku, lai palīdzētu kādai trūkumā nonākušai ģimenei ar bērniem, pensionāram vai invalīdam, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma.

Kampaņa norisināsies lielākajos "Rimi" veikalos Rīgā, Ķekavā, Bauskā, Rēzeknē, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Līvānos, Mārupē, Ogrē, Olainē, Liepājā, Siguldā, Saldū, Salaspilī, Talsos, Ventspilī, Tukumā un Valmierā.

Kā informēja "Rimi" pārstāve Inga Bite, pārtikas pakā ieteicams likt produktus ar ilgu derīguma termiņu, piemēram, miežu putraimus, mannu, auzu pārslas, makaronus, miltus, eļļu, gaļas vai zivju konservus, cukuru, rīsus, margarīnu, vistas buljonu un zirņus.

Iepriekšējā labdarības akcijā kopā ziedots 7080 pārtikas pakas, kas nokļuva pie vairāk nekā 1900 trūkumā nonākušo ģimeņu, norādīja Bite.

Foto: No kluba 13.pirmdiena arhīva (www.jekabpils-bjc.lv)

 

Ceturtdiena, 27 Aprīlis 2017 07:40

Jēkabpilī pie "Gaujas koks" pieklīdis haskijs

Jēkabpilī pie uzņēmuma "Gaujas koks" pirmā posteņa pieklīdis Haski sugas suņu puika.

Gaiši brūnu, rūsganu spalvu. Ap kaklu siksniņa. dzīvnieks varētu būt apmēram četrus gadus vecs.

Saimnieks savu mīluli var meklēt pie uzņēmuma "Gaujas koks", tālrunis saziņai - 29950949.

Foto: Ilustratīvs foto

(Precizēta un papildināta 2., 3., 4. rindkopa ar Jēkabpils kultūras pārvaldes sniegto informāciju un pievienots links uz karteļa dalībnieku saraksti)

Konkurences padome (KP) atklājusi profesionālo video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli, kurā iesaistīts arī Jēkabpils uzņēmums SIA "AJV grupa".

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājai Intai Ūbelei jautājām vai izmantojot SIA "AJV grupa" pakalpojumus ir bijusi nojausma par karteļa darbībību, jo tieši kultūras pārvalde ir tā iestāde, kas Jēkabpilī, lai nodrošinātu dažādus publiskos pasākumus, visbiežāk iepirkumu konkursos izmanto profesionālo video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju pakalpojumus un pēdējo divu gadu laikā, konkrēti no SIA "AJV grupa".

"Profesionālo video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju pakalpojumi ir dārgi un tie ir dārgi visā Latvijā. Kultūras darbinieku savstarpējās sarunās mēdzam salīdzināt cenas un esam secinājuši, ka tās ir dārgas un vienādas visā Latvijā. Taču vai tās ir savstarpēji sarunātas, to es nezinu un nevaru apgalvot un par šāda karteļa darbību man nebija ne jausmas. Vēlos piebilst, ka, neraugoties uz cenām, visi SIA "AJV grupa" sniegtie pakalpojumi ir augsti kvalitatīvi un profesionāli un ne reizi nav bijis jāuztraucas, ka kaut kas varetu būt ne tā, kā esam vēlējušies," saka Inta Ūbele.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības kultūras pārvaldes direktores vietniece Baiba Stalidzāne skaidro, ka profesionālo video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju pakalpojumiem tiek izsludināts iepirkuma konkurss un līdz šim līgums ar konkursa uzvarētāju tika slēgts uz diviem gadiem. Patlaban tas ir spēkā ar SIA “AJV grupa”. Baiba Stalidzāne skaidro, ka cena par pakalpojumu, kas tiek noslēgta ar iepirkuma uzvarētāju paliek nemainīga visu līgumā noteikto laiku. Arī Baiba Stalidzāne uzsver, ka SIA “AJV grupa” sniegtie pakalpojumi ir kvalitatīvi un profesionāli.

Šobrīd Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir izsludinājusi jaunu iepirkumu “Skatuves podestu, jumta konstrukciju komplektu, gaismu un skaņas aparatūras noma Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes rīkotajiem pasākumiem”, kas noslēgsies 8.maijā. Baiba Stalidzāne atklāj, ka turpmāk iepirkumi šajā jomā tiks veikti uz gadu, nevis diviem gadiem kā bija līdz šim.

SIA "AJV grupa" šogad vairs nevarēs startēt Jēkabpils pašvaldības iepirkumā “Skatuves podestu, jumta konstrukciju komplektu, gaismu un skaņas aparatūras noma Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes rīkotajiem pasākumiem”, jo visiem deviņiem uzņēmumiem, tajā skaitā arī SIA "AJV grupa", kurus karteļa organizēšanā pieķērusi Konkurences padome uzlikts ne tikai naudas sods, bet arī piemērots aizliegums vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos.

Publicētā informācija Konkurences padomes mājaslapā liecina, ka 30. martā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu (Konkurences padome reizē ar lēmumu publicējusi arī karteļa dalībnieku saraksti) sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi. KP uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu uzsāka pēc tam, kad 2015. gada maijā viens no aizliegtā vienošanā iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja iestādei par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli starp skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītājiem, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laika periodā no 2009. līdz 2014. gadam. Karteļa vienošanās kropļojusi konkurenci gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību, gan Latvijas pilsētu, novadu pašvaldību un to kultūras iestāžu iepirkumos visā Latvijā.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, aizliegtā vienošanā piedalījušies vēl deviņi komersanti – SIA “SGS Sistēmas”, SIA “Diogens Audio”, SIA “Kompānija NA”, SIA “PRO 1 STAGE”, SIA “AJV grupa”, SIA “Audio AE”, SIA “3S”, SIA “SGM” un SIA “SOLAVI”. Uzņēmumi pārkāpumu īstenojuši galvenokārt divos veidos – aicinot konkurentus neiesniegt savus piedāvājumus un aicinot saskaņot savus piedāvājumus, lai nodrošinātu iepirkumā nepieciešamo pretendentu skaitu un konkrētā uzņēmuma uzvaru. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un iepirkumi rīkotāji tika maldināti, saņemot piedāvājumus, kas nav gatavoti patiesas konkurences apstākļos.

Uzņēmums, kurš izmantoja iecietības programmas iespējas un pirmais ziņoja KP par aizliegto vienošanos, saņēma pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda un gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Savukārt, ņemot vērā, ka SIA “Diogens audio” lietas izmeklēšanas laikā sadarbojās ar KP un pēc savas iniciatīvas sniedza informāciju, KP lēma uzņēmumam samazināt tam piemēroto naudas sodu. Savukārt iestāde ar SIA “SOLAVI” un SIA “SGM” noslēdza izlīgumu, kas paredz apņemšanos nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā daļā par konstatēto pārkāpumu un saņemt tiem piemērotā naudas soda samazinājumu.
Kopumā KP uzņēmumiem par konkurences kropļošanu publiskajos iepirkumos piemēroja šādus naudas sodus: SIA “SGS Sistēmas” 46 342 eiro, SIA “Diogens Audio” 13 709 eiro, SIA “Kompānija NA” 185 931 eiro, SIA “PRO 1 STAGE” 40 283 eiro, SIA “AJV grupa” 9 995 eiro, SIA “Audio AE” 36 716 eiro, SIA “3S” 12 749 eiro, SIA “SGM” 8 039 eiro un SIA “SOLAVI” 19 319 eiro apmērā. Tāpat šiem uzņēmumiem piemērots aizliegums vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos.

Uzņēmums, kurš izmantoja iecietības programmas iespējas un pirmais ziņoja KP par aizliegto vienošanos, saņēma pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda un gadu ilgā lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Latvijā šī ir ceturtā konstatētā aizliegtā vienošanās, kas ir atklāta pēc iecietības programmas ziņojuma. Iecietības programma ļauj ikvienam uzņēmumam, kas ir vai ir bijis iesaistīts aizliegtā vienošanā, atteikties no turpmākas prettiesiskas darbības īstenošanas un godīgas konkurences vides kropļošanas. Lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no soda, kartelī iesaistītajam uzņēmumam pirmajam pēc savas iniciatīvas ir jāziņo KP un jāiesniedz pierādījumi par pārkāpuma īstenošanu, iesaistītajiem dalībniekiem u.c.


Foto: ajvgrupa.lv

Organizācija Bezvests.lv  informē, ka 23 gadus vecais Raivis Terentjevs, kurš 21.aprīlī pazuda bez vēsts, ir atradies - dzīvs un vesels. Pēc radu sniegtās informācijas, viņš bija aizbraucis uz Rīgu, bet par saviem plāniem tuviniekus nebija informējis.

Jau ziņots, ka šā gada 21. aprīlī bez vēsts bija pazudis Jēkabpils iedzīvotājs Raivis Terentjevs. Pēc tuvinieku teiktā, pazušanas dienā viņš ieskrējis mājās, paķēris mantas un steidzies prom. Kopš tā brīža ģimenei par puisi nebija nekādas informācijas, vēstīja brīvprātīgo organizācija «Bezvests.lv».

Līdzi Raivim bijis naudas maks, pase, ID karte, bankas kartes un mašīnas atslēgas.

Bezvests.lv pateicas visiem, kas palīdzēja Raivja Terentjeva atrašanā.

Jēkabpilī kāds 1985.gadā dzimis automašīnas "Renault Laguna" vadītājs būdams pamatīgā alkohola reibumā izraisījis sadursmi ar stāvošām automašīnām "Audi A6" un "Audi 80".

Kā Radio1.lv informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece, ceļu satiksmes negadījums un minētais pārkāpums konstatēts 23.aprīlī ap plkst.3 naktī Jāņa Raiņa ielā.

Pārbaudes gaitā minētā vīrieša organismā konstatētas 2.3 promiles alkohola.

Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisija reģistrējusi arī Latvijas reģionu apvienības un partijas “Vienotība” deputātu kandidātu sarakstus. Līdz ar to pašvaldību vēlēšanām Jēkabpilī 3.jūnijā reģistrēti 10 deputātu kandidātu saraksti. Tas nozīmē, ka šobrīd uz 13 deputātu vietām Jēkabpils domē kandidē 151 deputātu kandidāts jeb apmēram 12 pretendenti uz vienu vietu.

Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisijas vadītāja Ingrīda Knutiņa sacīja, ka pirmdien pēdējā dienā, kad vēl var reģistrēt deputātu kandidātu sarakstus, visticamāk, ka jauni saraksti netiks saņemti.

Izveidos Jēkabpils uzņēmēju sniegto pakalpojumu vienotu datu bāzi

Latvijas reģionu apvienības deputātu kandidātu sarakstā ir 16 pretendenti uz deputātu vietām Jēkabpils domē. Saraksta līderis ir uzņēmējs Mārtiņš Svilis. Ar saraksta otro numuru startē Ilmārs Luksts, bet ar trešo numuru – Agrita landzāne. Sarakstā ir arī pilsētā pazīstamā psiholoģe Inita Zarkeviča un zobārsts Aleksandrs Kristapsons. Saraksta diviem jaunākajam deputātu kandidātam ir 24 gadi, bet vecākajam – 47 gadi. 12 deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība, diviem vidējā speciālā un vēl diviem vidējā.

Latvijas Reģionu apvienība vēlētājiem sola rast risinājumu nodrošināt pamatizglītību abos Daugavas krastos, audžuģimeņu, viesģimeņu un aizbildņu kustības attīstību Jēkabpilī, piešķirt atlaides ieejas biļešu maksai amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem uz profesionālo mākslinieku vieskoncertiem un izrādēm, izveidot Jēkabpils uzņēmēju vienotu datu bāzi ar pakalpojumiem, ko tie sniedz un ko iedzīvotāji varētu izmantot un panākt, ka trotuāru, arī privātmāju teritorijās, tīrīšanu un uzturēšanu uzņemas pašvaldība. Plašāk par Latvijas reģionu apvienības deputātu kandidātiem un vēlēšanu programmu lasiet Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Izveidos speciālo ekonomisko zonu

Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisijai deputātu kandidātu sarakstu ar 16 aizpildītām vietām iesniegusi arī partija “Vienotība”. Tās līderis ir uzņēmējs, Jēkabpils domes deputāts, pašvaldības Tautsaimniecības un attīstības komitejas vadītājs Kaspars Skruzmans. Sarakstā ar otro kārtas numuru startē Jēkabpils kultūras pārvaldes vadītāja Inta Ūbele, bet ar trešo – Jēkabpils mūzikas skolas skolotāja Anita Cinkmane. Sarakstā ir arī Miervaldis Ziediņš, kas bija 2009.gada sasaukuma Jēkabpils domes deputāts no partijas “Jaunais laiks”.

Partija “Vienotība” savā vēlēšanu programmā jēkabpiliešiem sola nodrošināt savlaicīgu un atklātu informācijas apriti ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem par pašvaldības finansētiem projektiem, izveidot speciālu ekonomisko zonu, izstrādāt jaunus tūrisma maršrutus pilsētā, turpināt Mežaparka labiekārtošanu, izveidojot veloceliņus, BMX trasi un „Tarzāna” taku. Tāpat arī tiek solīts izveidot vienotu NVO centru Jaunajā ielā 31C. Savukārt sociālajā sfērā un veselības aprūpē viens no uzdevumiem ir nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu un nekustamā īpašuma 100%-īga atlaidi vienīgajam mājoklim. Plašāk par partijas "Vienotība" deputātu kandidātu sarakstiem un vēlēšanu programmu lasiet centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Partijas “Vienotība” vēlēšanu programmas publikācijā Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā radusies tehniska kļūme un tā nopublicējusies, kā vienots liels teksts bez atkāpēm. Līdz ar to tas sarežģī programmas izlasīšanu un uztveršanu. Kā zināms ikviens teksts tiek veidots ar atkāpēm, jo tādu tekstu vieglāk lasīt un uztvert tajā pausto domu. Savukārt liels viengabala teksts apgrūtina gan lasīšanu, gan satura uztveršanu.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisiju, lai noskaidrotu, kāpēc partijas “Vienotība” vēlēšanu programma publicēta šādā veidā. Jēkabpils pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Knutiņa skaidroja, ka tā ir tehniska kļūme, ko ievadot informāciju CVK lietojumprogrammā pieļāvusi partija “Vienotība” un šobrīd nekas vairs neesot labojams.

Jau ziņots, ka Jēkabpilī pašvaldību vēlēšanās 3. jūnijā startēs desmit politisko spēku saraksti – Jēkabpils reģionālā partija, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, Latgales partija, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija “Vienotība”, KPV LV, partija “Gods kalpot mūsu Latvijai”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, partija “Vienotība” un Latvijas Reģionu apvienība.

No 151 deputātu kandidāta, kas pretendē uz vietu Jēkabpils domē, 87 ir vīrieši un 64 sievietes. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 19 gadi, vecākajam 78, vidējais deputātu kandidātu vecums ir 43,8 gadi. Pēc nacionālā sastāva – 105 ir tautība latvietis/te, viens baltkrievs/te, divi poļi, trīs krievs/te. Savukārt 40 deputātu kandidāti savu tautību nav norādījuši. Radio1.lv, izpētot deputātu kandidātu sarakstus, secināja, ka lielākajā vairumā tautību nav vēlējušies norādīt tie deputāti kandidāti, kuru tautība nav latvietis/te. 132 deputātu kandidāti norādījuši, ka pašvaldību vēlēšanās kandidē, jo dzīvo Jēkabpilī, 12 – tāpēc, ka šeit strādā, bet 7 – tāpēc, ka Jēkabpilī atrodas viņu īpašums.

Saistītas ziņas: 

Jēkabpils vēlēšanu komisija piektdien reģistrējusi triju politisko spēku deputātu kandidātu sarakstus (MAINĪTS VIRSRAKSTS, PAPILDINĀTS)

Bondars: Galvu augšā, jēkabpilieši!

Page 1 of 652

Aktuāli