Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Radio1.lv saņēma vēstuli no jēkabpilietes Sandras, kuras vecāki dzīvo Daugavsalā un, kuriem ik rudeni sākoties pīļu medībām, jāpiedzīvo nepatīkami brīži.

Lūk, saņemtā vēstule:

“Labdien!

Kā jau savā ziņu portālā informējāt, šosestdien sākās kārtējā pīļu medību sezona. Šajā sakarā ir radies neērts jautājums par mednieku ētiku. Mani vecāki dzīvo Jēkabpilī, Daugavsalā.

Brīvdienās šeit atbrauc bērni, mazbērni, citi viesi. Visiem patīk baudīt gan gleznaino Daugavu, gan iekopto zaļo vidi. Tomēr, nemainīgi, katru gadu, lidz ar pīļu sezonas atklāšanu, dažkārt, ir jāpiedzīvo nepatīkami mirkļi. Tāpat arī šo sestdien un svētdien 3 mednieku grupa sāka pīļu medības Salas pagasta Sakas salas galā. Tas ir aptuveni 300 metri pāri Daugavai uz mūsu mājām un tikpat uz otru pusi, SCO mikrorajonu Jēkabpils pilsētā. Nezinu, ko šie mednieki vēlējās nomedīt, jo jau vairākus gadus pīļu šajā teritorijā ir ļoti maz. Pēc viņu šāvieniem gaisā pacelās vien divi pīļu pāri. Toties mūsu pagalms pilns ar skrotīm...!!! Vai medību noteikumos nekas nav teikts par šaušanu tuvu dzīvojamajai teritorijai??!! Pagaidām nevienam cilvēkam vēl nav trāpīts, bet, vai gaidīsim?! Skatoties binoklī, redzēju, ka arī upes pretējā pusē pa dambi pastaigājās cilvēki ar bērniem. Tas nozīmē, ka, ja kāda pīle lidotu uz pretējo pusi, ar skrotīm varētu trāpīt arī kādam garāmgājējam.. Vai šāda situācija ir pieļaujama? Nerunājot par to, ka šajā vietā dzīvo arī daudzas citas putnu sugas, kas pēc šaušanas tiek aizbaidītas, piemēram gārņi un gulbji. Saprotu, ka ieteiksiet zvanīt policijai. Tomēr, mums ir negatīva pieredze ar policijas vienaldzību šādos „ nenozīmīgos” jautājumos. Varbūt, varat ieteikt kādu risinājumu?”

Vēstules autore arī informēja, ka līgums par medību tiesību lietošanu nav slēgts ne ar vienu no medību kolektīviem. Daugavsala, uz kuras dzīvo vecāki, atrodas Jēkabpils pilsētas teritorijā, kur pīļu medības nav atļautas. Taču mednieki šauj no Sakas salas, kas ir Salas pagasta teritorija un kur drīkst medīt pīles. Taču abas šīs teritorijas atrodas cieši līdzās, tā, ka mednieku izšautās skrotis uz putniem lido pāri Daugavai - no pagasta uz pilsētu un krīt Daugavsalas iemītnieku māju pagalmos. Kā raksta sandra: “Vienkārši, tad, kad tās krīt, var dzirdēt kā atsitas pret mājas jumutu un pagalma krūmu lapām. Labi, ka neviens, pagaidām nav gadījies ceļā.”

Radio1.lv sazinājās ar Sļijas Virsmežniecības vecāko inspektoru Vladimiru Prisjaginu un lūdza komentēt šo situāciju, kā arī ieteikt, ko darīt iedzīvotājiem, ja uz galvas birst mednieku izšautās skrotis?

“Ņemot vērā vēstulē uzdotos jautājumus paskaidroju, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.421 “Medību noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 63.punktā ir noteikts, ka mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Savukārt Medību noteikumu 91.10. nosaka, ka aizliegts šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem. Tāpat ir aizliegts šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šaušanas virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki (Medību noteikumu 91.11.punkts).

Vēstulē ir minēts fakts, ka mednieki medību laikā ir atradušies aptuveni 300 metrus no mājām un skrotis pēc šāvieniem ir kritušas mājas pagalmā. Jā, skrotis (diametrs 3,0-3,5 mm) ar kurām parasti medī ūdensputnus var nolidot 300 metrus, ar nosacījumu ja tās izšautas 20o – 35o leņķī (leņķis kurā skrotis lido vistālāk) . Skrotis, minētajā attālumā, lidojuma laikā gaisa pretestības dēļ zaudē lidojuma ātrumu un kinētisko enerģiju un nevar nodarīt būtisku kaitējumu nedz cilvēkam, nedz medījumam.

Ir saprotams vēstules autores sašutums, jo nevienam nav patīkami, kad uz galvas birst skrotis, kaut arī tas sevišķu kaitējumu nerada. Vēstulē minētie fakti liek domāt, ka iespējams ir pārkāpta gan mednieka ētika, gan arī medībās ievērojamās drošības prasības, kas protams ir nepieļaujami. Šajā sakarā par līdzīgiem gadījumiem, lūgums nekavējoši informēt gan Valsts policiju, gan arī Valsts meža dienestu, jo tikai operatīvi reaģējot var noskaidrot patiesos apstākļus un iespējams vainīgās personas,” informē vecākais inspektors Vladimirs Prisjagins.

Viņš arī aicināja Daugavsalas iedzīvotājus, ja vēl atkārtojās vēstulē aprakstītā situācija, nekavējoties, kamēr vēl mednieki uz vietas un notiek medības, zvanīt viņam pa tālruni 26592943 un informēt par notiekošo. Vladimirs Prisjagins sacīja, ka izbraucot uz notikuma vietu, kad notiek medības, varēs objektīvi izvērtēt situāciju.

Jēkabpils domē otrdien notika Detālplānojuma publiskās apspriešanas sanāksme - “Detālplānojums Sēlijas pieslēgums TEN - T tīklam (Eiropas transporta tīklam – red.piez.)” 1.redakcija. Tajā piedalījās detālplānojuma izstrādātājs SIA “Būvmetrs” valdes priekšsēdētājs Kristaps Lazdāns, arhitekte Ineta Buka, Būvniecības un komunālās saimniecības nodaļas vadītāja Anita Vanaga un ainavu arhitekte Kristīne Garde, kā arī Jēkabpils mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko un mēra vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa.

Detālplānojums izstrādāts Dolomīta ielas izbūvei un infrastruktūras sakārtošanai, lai smagā transporta kustību no Blaumaņa ielas novirzītu uz Dolomīta ielu, kas nodrošina piekļuvi industriālajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, kā arī vienlaicīgi transporta nokļūšanu no autoceļa Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) uz Neretas ielu. Dolomīta ielai līdzās esošajās industriālajās teritorijās darbojas Jēkabpils uzņēmumi: SIA “Jēkabpils dolomīts”, SIA “Sēlijas mežs”, SIA “Ošukalns”. Dolomīta iela mainīs vēsturiskās robežas, tiks iztaisnota, tajā paredzēts izbūvēt asfalta segumu, lietus ūdens kanalizāciju, kā arī gājēju ietvi, veloceliņu un apgaismojumu. Dolomīta ielas abos galos paredzēts veidot satiksmes apļus, kur viens atradīsies uz autoceļa Jēkabpils-Lietuvas robeža, bet otrs Dolomīta ielas un Brīvības ielas krustojumā, apmēram iepretim Jēkabpils autobusu parkam. Tāpat arī paredzēts nākotnē Dolomītu ielu savienot ar Pormaļu ielu un izbūvvēt Draudzības alejas pagarinājumu līdz Pormaļa ielai, kas tālāk savienosies ar Dolomīta ielu. Detālplānojumā tiek izstrādāts transporta risinājums un maģistrālo ielu sarkanās līnijas, paredzētas vietējo ielu un piebrauktuvju izbūvei nepieciešamās sarkanās līnijas, savstarpēji koriģējot izmantošanas veidu robežas noteiktas ielas sarkanās līnijas, lai perspektīvā tiktu izbūvēta iela – Dolomīta ielas turpinājums un A.Pormaļa ielas turpinājums. Iela paredz savienot Neretas ielu un Brīvības ielu, pārbūvējot Dolomīta ielu atbilstoši LBN un tehnisko noteikumu prasībām, likvidējot Dolomīta ielas otro joslu, kurai vairs nav funkcionālas nozīmes. Detālplānojuma izstrādātāji sacīja, ka ir panākta vienošanās ar abiem zemes īpašniekiem, kuriem pieder īpašumi šajā teritorijā, par nepieciešamās zemes iegādi Dolomīta ielas izbūvei.

Projekts “Sēlijas pieslēgums TEN-T tīklam – Dienvidu tranzīta loka izveidošana Jēkabpils pilsētā – Brīvības ielas pārbūve” tiks realizēts vēlākais līdz 2022.gadam.

Sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 30.augustam. Ar detālplānojuma materiāliem var iepazīties Jēkabpils pilsētas pašvaldības interneta vietnē www.jekabpils.lv, un portālā ģeolatvija.lv, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā. Atsauksmes par detālplānojuma projektu var iesniegt rakstiski Jēkabpils pilsētas pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā.

Jēkabpils mēra padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Ozola atkāpusies no amata, otrdien, 15.augustā, iesniedzot atlūgumu.

Sarunā ar Radio1.lv viņa sacīja, ka saņemtajās vēstulēs no Vides reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šī mēneša sākumā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) otrdien, bija skaidrots, ka deputāta pienākumi nav savienojami ar mēra padomnieces amatu. Viņa izvēlējusies saglabāt deputāta mandātu, tāpēc atkāpusies no amata.

VARAM vēstulē rakstīts; “...šis ir amats pašvaldības administrācijā, kuru atbilstoši likuma “Par pašvaldību” 38.panta otrās daļas 2.punkta d.apakšpunktā noteiktajam tiesiskajam regulējumam nevar savienot ar deputāta mandātu.”

Komentējot VARAM vēstuli Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis sacīja, ka, VARAM šajā jautājumā nav iepazinies ar lietas būtību, piemēram, ar amata aprakstu, iespējams, tad ministrija būtu sniegusi citu atbildi. Šajā gadījumā ministrijas rīcībā bija tikai publikācija portālā Radio1.lv, kas informēja par faktu, bet nenodrošināja pilna apjoma informāciju, savukārt pašvaldība VARAM skaidrojumu nebija lūgusi.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis sarunā ar Radio1.lv pagaidām atteicās komentēt padomnieces atkāpšanos, norādot, ka šodien bijis darba darīšanās ārpus Jēkabpils un vēl nav paguvis izrunāties ar Kristīni Ozolu par viņas atlūgumu. Savu komentāru viņš solīja sniegt pēc sarunas ar deputāti.

Jau ziņots, ka Kristīne Ozola šajā amatā atradās kopš 4.jūlija.

Saistīta ziņa: Jēkabpils mēra padomnieces amatā – deputāteKristīne Ozola (PAPILDINĀTS)

JĒKABPILS IECIRKNĪ REĢISTRĒTIE NOTIKUMI laika posmā no 11. līdz 14.augustam, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Disciplinārās uzraudzības grupas vecākā inspektore Diāna Briede.

NENOSKAIDROTS VADĪTĀJS VADOT NENOSKAIDROTU TRANSPORTLĪDZEKLI UZBRAUCA SĶĒRSLIM- DZELZCEĻA PĀRBRAUKTUVES BARJERAI.
Notikuma datums: 11/08/2017 07:23
Informācijas saņemšana: 11/08/2017 07:45 TELEFONISKI
Notikuma vieta: JĒKABPILS,ĀRIJAS ELKSNES IELA,DZELZCEĻA PĀRBRAUKTUVE
Pēdējais lēmums: CSNG REĢISTRĀCIJAS PROTOKOLS

NO A/M BMW 318 NOZAGTA AUTOMAGNETOLA.
Notikuma datums: 11/08/2017 15:13
Informācijas saņemšana: 11/08/2017 15:21 TELEFONISKI
Notikuma vieta: SALAS NOVADS,SALAS PAGASTS,SALA
Pēdējais lēmums: UZSĀKTS KRIMINĀLPROCESS

AUTOCEĻA RĪGA-DAUGAVPILS 151 KM NOTIKA A/M PEUGEOT 206 UN A/M OPEL ASTRA. CIETUŠO NAV, BOJĀTS TRANSPORTS. SASTĀDĪTS CSNG SASKAŅOTAIS PAZIŅOJUMS
Notikuma datums: 12/08/2017 - 12/08/2017 11:18
Informācijas saņemšana: 12/08/2017 11:18 TELEFONISKI
Notikuma vieta: KRUSTPILS NOVADS,KŪKU PAGASTS

BRĪVI PIEKĻŪSTOT, NOZAGTI SĪPOLI, KURI BIJA IZLIKTI ŽAVĒTIES SAULĒ.
Notikuma datums: 12/08/2017 10:00 - 12/08/2017 13:00
Informācijas saņemšana: 12/08/2017 16:07 IESNIEGUMS
Notikuma vieta: JĒKABPILS,KAĻĶU IELA

VADĪTĀJS VADOT A/M OPEL VECTRA UZBRAUCA ŠĶĒRSLIM-LUKSOFORAM.
Notikuma datums: 13/08/2017 06:04
Informācijas saņemšana: 13/08/2017 06:04 TELEFONISKI
Notikuma vieta: JĒKABPILS,ZĪLĀNU IELA,DZELZCEĻA PĀRBRAUKTUVE
Pēdējais lēmums: SASTĀDĪTS ADMIN.PĀRK. PROTOKOLS

VADĪTĀJS VADOT TRAKTORU SADŪRĀS AR A/M AUDI ALLROAD. SASTĀDĪTS CSNG SASKAŅOTAIS PAZIŅOJUMS.
Notikuma datums: 13/08/2017 08:10
Informācijas saņemšana: 13/08/2017 08:28 TELEFONISKI
Notikuma vieta: JĒKABPILS NOVADS,KALNA PAGASTS

1988.G.DZIM.VĪRIETIS VADĪJA A/M VW PASSAT VARIANT BŪDAMS ALKOHOLA REIBUMĀ ( PROMILES 1,2420) UN BEZ TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪTĀJA TIESĪBĀM.
Notikuma datums: 13/08/2017 10:55
Notikuma vieta: VIESĪTES NOVADS,CEĻŠ DAUDZAVA-VIESĪTE-APSERDE 29KM
Pēdējais lēmums: SASTĀDĪTS ADMIN.PĀRK. PROTOKOLS

1993.G.DZIM.VĪRIETIS VADĪJA A/M BMW 330 BEZ TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪTĀJA TIESĪBĀM, ATKĀRTOTI GADA LAIKĀ.
Notikuma datums: 14/08/2017 07:00
Informācijas saņemšana: 14/08/2017 07:20 TELEFONISKI
Notikuma vieta: JĒKABPILS,VIENĪBAS IELA
Pēdējais lēmums: SASTĀDĪTS ADMIN.PĀRK. PROTOKOLS

Pagājušajā nedēļā portālā www.kasjauns.lv tika publicēts raksts “Vai Jēkabpili vada interešu konfliktā nonācis uzņēmējs?” par Jēkabpils domes deputātu un uzņēmēju Aigaru Nitišu, kurā viņš bija nodēvēts par vietējo oligarhu, kas, izmantojot deputāta mandātu, palīdzējis SIA “Ošukalns” tikt pie naudīga sadarbības līguma ar SIA “Jēkabpils siltums” un vairāku gadu garumā guvis peļņu, piegādājot jēkbpiliešiem siltumenerģiju par paaugstinātām cenām. Tāpat arī bija norādīts, ka SIA “Ošukalns” regulāri uzvar pašvaldības izsludinātajos konkursos “ar aizdomīgām metodēm un reizēm astronomiskām cenām, piemēram, par publiskās tualetes būvniecību, kas rada aizdomas, ka pilsētas vadības groži nonākuši vietējā oligarha rokās, kas atrodas interešu konfliktā.”

Publikācija minētajā portālā bija lasāma neilgu laiku, tad tika slēgta tai pieeja un vēlāk tā tika izņemta. Tomēr to dažu stundu laikā, kamēr tā bija pieejama, daudzi jēkabpilieši to pagavu izlasīt un izteikt Aigaram Nitišam neglaimojošus viedokļus sociālajās vietnēs. Arī publikācijas pēkšņā pazušana tika saistīta ar viņa ietekmi un finansiālo varu risināt jautājumus sev vēlamā virzienā.

Jāpiebilst, ka rakstā publicētā informācija balstījās galvenokārt uz LURSOFT datiem. Ar Aigaru Nitišu nebija runāts un viņa viedoklis vai skaidrojums, kāpēc izveidojusies šāda situācija, netika jautāts un publicēts, vienīgais Jēkabpils pārstāvis, kas bija izteicis viedokli raksta autorei, bija SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.

Gan portāls Radio1.lv, gan arī citu vietējo mediju redakcijas saņēma zvanus no iedzīvotājiem ar jautājumiem: Kas notiek? Kāpēc klusē vietējie mediji? Lai sniegtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem – portāls Radio1.lv un laikrakstu “Jaunais Vēstnesis” un “Brīvā Daugava” žurnālisti aicināja Aigaru Nitišu uz plašāku sarunu par portāla kasjauns.lv rakstā atklātajiem faktiem.

- Kā Jūs komentētu šo publikāciju?

- Pagājušās nedēļas otrdienas rītā saņēmu ziņu no daudziem saviem kolēģiem un paziņām, kas bija izlasījuši rakstu un jautāja, kādas ir manas domas. Arī es izlasīju rakstu, kas izraisīja neizpratni un arī dusmas par sagrozītiem faktiem. Pulksten deviņos no rīta šī informācija, atsaucoties uz portālu kasjauns.lv, skanēja arī Radio SWH ēterā. Es sazvanījos ar portāla kasjauns.lv redakciju un teicu, ka arī man ir viedoklis par rakstā minētajiem faktiem, ko vēlos paust. Cilvēks ar ko runāju pa telefonu par publikāciju neko nezināja pateikt, solīja, ka sazināsies ar tās autoru un, ka man piezvanīs un uzklausīs. Taču drīzi pēc tam publikācija tika slēgta un vēlāk izņemta pavisam, arī Radio SWH ēterā tā vairs neskanēja. No kasjauns.lv man neviens tā arī nepiezvanīja. Taču drīzi pēc tam es saņēmu vēstuli no portāla tvnet.lv žurnālistes ar jautājumiem, ko viņai it kā iesūtījuši Jēkabpils iedzīvotāji, taču teksts bija tas pats, kas tika publicēts portālā kasjauns.lv, tikai nedaudz saīsināts un pārfrāzēts jautājumos. Runājot par publikāciju, jāteic, ka politiskā cīņa dara savu, ja nemāk zaudēt, tad izmanto šādas metodes.

- Vai piekrītat publikācijā minētajiem finanšu rādītājiem par uzņēmumu un to saistību ar Jēkabpils pilsētai pārdoto siltumenerģiju?

Fragments no publikācijas: “Saskaņā ar SIA Ošukalns gada pārskata datiem, uzņēmums strādā ar iespaidīgu peļņu. Pērn tā bijusi 640 tūkstoši eiro, bet pēdējos desmit gados vidējā gada peļņa bijusi 1,323 miljoni eiro, lielāko peļņu sasniedzot 2012.gadā, kad tā bija 2,638 miljoni eiro.

Neskatoties uz iespaidīgajiem peļņas cipariem, Ošukalns turpina piegādāt pilsētas iedzīvotājiem caur Jēkabpils siltumu vienu no dārgākajām siltumenerģijām Latvijā un dārgāko starp lielajām pilsētām, nemaz nedomājot un nerūpējoties par bezdarba nomocītās pilsētas iedzīvotāju maksātspēju. Uzņēmums turpina piegādāt siltumenerģiju pēc 2004.gadā apstiprināta tarifa, lai gan investīcijas, saskaņā ar gada pārskatu, jau sen ir atmaksājušās un tas varētu piegādāt siltumenerģiju arī lētāk.”

- Publikācijas autore ir izanalizējusi Lursoft publicētos datus, paņēmusi tos, kas izdevīgi konkrētajam kontekstam un publicējusi, neizlasot/neizmantojot uzņēmuma vadības ziņojumu, kurā detalizēti skaidrota finansiālā situācija. Ja skatamies peļņas rādītājus absolūtos skaitļos, tie ir lieli, ja mēs tos rādītājus, kā ekonomikā pieņemts, attiecinām rentabilitāti pret apgrozījumu, tad vidēji uzņēmuma rentabilitāte jeb peļņa pret apgrozījumu ir 8-9%. Tā ir norma un šādi rādītāji ir labi, ko novērtē arī bankas, dod kredītus. Pagājušajā gadā SIA “Ošukalns” peļņa nokritās līdz 600 000 eiro, kas ir stipri zem peļņas normas, absolūtos rādītājos ir daudz, bet vērtējot pēc peļņas normas – rādītāji nav labi.

Jā, patiesi – uzņēmums SIA “Ošukalns” ir strādājis ar tādiem peļņas rādītājiem, kādi minēti aprakstā. Tikai šiem skaitļiem nav nekāda saistība ar uzņēmuma saražoto un pilsētai pārdoto siltumenerģiju. Te jāuzsver, ka siltumenerģijas pārdošanas apgrozījums pēdējos desmit gados veido tikai vidēji 2,7 procentus gadā no kopējā apgrozījuma, tādējādi saistīt kopējos peļņas rādītājus ar siltumenerģijas piegādi pilsētai ir, diplomātiski sakot, nekorekti. SIA “Ošukalns” 24 gadu laikā ir audzis un izvērtis saimniecisko darbību vairākos nozīmīgos attīstības virzienos (mežizstrāde, kokapstrāde, nekustamie īpašumi, ceļu būve u.c.), kur siltumenerģijas ražošana ir neliela ienākumu daļa.

Daudznozaru uzņēmuma ieņēmumu pamatbāze veidojas no kokmateriālu un zāģmateriālu eksporta, ceļu būves darbiem, kokapstrādes u.c. darbības veidiem, bet nekādā gadījumā no siltumenerģijas piegādes pilsētai.

- Kā Jūs skaidrotu publikācijā minētos faktus, ka SIA “Ošukalns” pārdodot pilsētai koģenerācijas stacijā saražoto siltumenerģiju, teju vai mākslīgi paaugstina tarifus, ko maksā pilsētas iedzīvotāji?

Fragments no publikācijas: “Lai gan Jēkabpilī ir visdārgākā apkure starp lielajām pilsētām un tarifs sasniedz pat 56,20 eiro par megavatstundu, siltumenerģijas piegādātājās – deputātam Nitišam piederošais SIA Ošukalns turpina siltumu PSIA Jēkabpils siltums piegādāt par maksimālo iespējamo tarifu, lai gan aprēķini un kompānijas rīcība liecina, ka varētu to piegādāt arī lētāk.”

- Tas neatbilst patiesībai. SIA “Ošukalns” saražotais siltums nav palielinājis siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu Jēkabpilī, tieši otrādi – ir radījis iespēju šo tarifu samazināt. Pēdējos sešos gados Jēkabpils pilsēta tās kapitālsabiedrības SIA “Jēkabpils siltums” personā, iepērkot no SIA “Ošukalns” siltumenerģiju, ir ietaupījusi gandrīz miljonu eiro (927 tūkstošus eiro pēc pašreizējiem aprēķiniem). Ja pirms šī perioda Jēkabpils siltums ražoja dārgāku siltumenerģiju, izmantojot dabasgāzi, tad, iepērkot lētāku siltumenerģiju, kura saražota SIA “Ošukalns” koģenerācijas stacijā, radies šis būtiskais finanšu ietaupījums.

Aprakstā minētais maldīgi liek saprast, ka SIA “Ošukalns” ir galvenais siltuma ražotājs pilsētai un tādējādi var tieši ietekmēt jēkabpiliešiem sniedzamā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu. Uzņēmums no kopējā pilsētas patērētā siltuma apjoma saražo mazāk nekā trešdaļu, pārējo siltumu ražo paša SIA “Jēkabpils siltums” katlumājas, turklāt SIA “Jēkabpils siltums” siltumenerģijas apgādes pakalpojumu gala tarifs neveidojas tikai no siltuma ražošanas izmaksām vien, tarifu ievērojamu daļu veido arī citi komponenti – siltumenerģijas pārvades un sadales izmaksas (pārvades līnijas, trašu uzturēšana u.tml.), un siltumenerģijas tirdzniecības izmaksas, kas ir paša SIA “Jēkabpils siltums” pārziņā. Daži skaitļi informācijai: jau ilgākā laika periodā SIA “Ošukalns” savu daļu saražotā siltuma piegādā par 28 EUR/MWh, savukārt kopējā SIA “Jēkabpils siltums” noteiktajā tarifā ražošanas daļa svārstās ap 36 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka SIA “Jēkabpils siltums”, iepērkot siltumenerģiju no SIA “Ošukalns” par 28 EUR/Mwh, iedzīvotājiem tālāk pārdod pēc noteiktā tarifa par 36 EUR/Mwh, peļņu gūstots 8 eiro par katru megavatstundu. Tāpēc pārmetums SIA “Ošukalns” ir pilnīgi nevietā.

- Publikācijā SIA “Jēkabpils siltums” vadītājs Karpenko kungs teic, ka, samazinoties dabasgāzes cenai, uzņēmums uzreiz bez iebildumiem samazinājis arī savu cenu (citāts: “pat nemēģinot bilst par biznesa neizdevīgumu”), tādējādi it kā “radot aizdomas”, ka uzņēmumam ir milzīga siltumenerģijas piegādes virsvērtība. Vai tas tā ir?

- Šeit nepieciešams paskaidrot skaidri un nepārprotami: siltumenerģijas cenas piesaisti dabas gāzes cenai paredz starp SIA “Jēkabpils siltums” un SIA “Ošukalns” jau pirms daudziem gadiem noslēgtais un ar SIA “Jēkabpils siltums” kapitāldaļu turētāju – Jēkabpils pilsētu – saskaņotais līgums. SIA “Ošukalns” pienācīgi izpilda savas līgumsaistības, tajā skaitā, attiecībā uz savas daļas saražotā siltuma piegādes cenas samazināšanu krītošas gāzes cenas gadījumā.

Vai balsojumā par SIA “Jēkabpils pamatkapitāla palielināšanu esat nonācis interešu konfliktā?

Fragments no publikācijas: “Turklāt viens no kompānijas līdzīpašniekiem Aigars Nitišs, būdams domes deputāts, divas reizes ir lēmis par pašvaldības naudas piešķiršanu pats savam uzņēmumam, tādējādi esot nopietnā interešu konfliktā. Proti, šogad un pērn dome lēma par Jēkabpils siltuma pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot pamatkapitālā pašvaldības jeb iedzīvotāju naudu. Pamatkapitāla palielināšana bija nepieciešama, jo uzņēmumam nepietika līdzekļu, ar ko norēķināties ar piegādātajiem, tajā skaitā, ar SIA Ošukalns par piegādāto dārgo siltumenerģiju.”

- Jāteic, ka arī šeit apraksta tekstā ir būtiskas neprecizitātes, lai neteiktu - maldi. Esmu piedalījies tikai vienā no balsojumiem – kad tika lemts par 50 tūkstošiem EUR (lēmums nr. 264) palielināt SIA “Jēkabpils siltums” pamatkapitālu, taču šim palielinājumam nebija nekādas saistības ar samaksu siltumenerģijas piegādātājiem. Šis palielinājums tika novirzīts granulu katla uzstādīšanai sociālās mājas un dzīvojamās mājas apsildei Rīgas ielā un SIA “Jēkabpils siltums” katlumājas dūmeņa remontam. Savukārt otrā balsojumā (lēmums nr. 117) es nepiedalījos (tā kā tas attiecās uz ilglaicīgā un ievērojamā parāda atmaksu siltumenerģijas piegādātājiem, kas bija krājies ne vienu mēnesi vien). Tāpēc apgalvojums par “nopietnu interešu konfliktu” ir nepatiess.

Jautājums ir cits, kāpēc iepriekšējā sasaukuma vadība nonāca pie situācijas, ka pamatkapitālā bija jāiegulda nauda, lai norēķinātos ar piegādātājiem? Manuprāt, tas ir iepriekšējās vadības apzināts piegājiens un sistēmiska kļūda. Piemēram, ja skatamies uz citu pašvaldības uzņēmumu SIA “Jēkabpils ūdens”, tad arī viņiem ir liels aizņēmums, lai realizētu ūdensvadu un kanalizācijas nomaiņu. Šajā gadījumā pirmais lēmums, kas tiek pieņemts Jēkabpils domē ir garantēt aizņēmumu pilnā apmērā un otrais lēmums - ieguldīt pamatkapitālā fondu līdzfinansējuma daļu. Uzņēmums neiegulda neko jeb iegulda PVN daļu, kuru vēlāk saņem atpakļ. Savukārt siltumtīklu gadījumā, kad viņi veikuši siltumtrašu nomaiņu un remontu nevienu reizi nav bijis pilsētas domes lēmums sākumā garantēt aizņēmumu un vēlāk ieguldīt. Visu laiku uzņēmums ir “sities” patstāvīgi, kā varējis un tajā momentā, kad kreditoru apjoms sasniedzis kritisko punktu, kad uzņēmums vairs nespēj strādāt, tiek pamatkapitālā piešķirts 100 000 eiro, lai norēķinātos ar kreditoriem. Manuprāt, tā ir sistēmiska kļūda, ja uzņēmumam liek iztērēt apgrozāmos līdzekļus. Ir skaidrs, ka agri vai vēlu siltumtīkliem nebūs ar ko strādāt, būs jāiet prasīt naudu. Tikai tad tā nauda vairs netiek nosaukta par naudu, kas nepieciešama attīstībai un siltumtrašu renovācijai, bet tā ir nauda parādu atdošanai, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Es nepiedalījos šajā balsojumā. Ceru, ka jaunais Jēkabpils domes sasaukums turpmāk šādas sistēmiskas kļūdas nepieļaus.

- Kāpēc SIA “Jēkabpils siltums” siltumenerģijas tarifs ir augstākais Latvijas lielo pilsētu vidū?

- Jautājums par siltumenerģijas apgādes pakalpojumu gala tarifu jēkabpiliešiem ir uzdodams pašam siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējam, nevis siltumenerģijas ražotājam, kurš to tikai nodot pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus. Cik man, kā pašvaldības deputātam zināms, šobrīd norit darbs pie jauna siltuma tarifa plāna izstrādes un plānotais tarifs noteikti nepalielināsies.

- Portāls Radio1.lv sazinājās ar SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Karpenko un uzdeva jautājumu, kāpēc Jēkabpilī ir augstākais apkures tarifs Latvijas lielo pilsētu vidū?

- Man patīk salīdzināt Jēkabpils situāciju ar Salaspili, kur jaudas, patērētāju, trašu un tarifa ziņā ir līdzīga situācija. Salaspilī tarifs ir tuvs Jēkabpilij – 55,24 eiro par megavatstundu bez PVN. Taču Salaspilī ir tikai viena katlumāja un mazāk kā 30 darbinieku uzņēmumā, bet Jēkabpilī sešas kalumājas – Tvaika ielā, Celtnieku ielas mikrorajonā, Dārza ielas mikrorajonā, Ķieģeļu ielas mikrorajonā, kā arī mazās katlumājas ēkās Rīgas ielā 104 un 237 un 55 darbinieki. Trijās no katlumājām strādā operatori, katlumāju apkalpošanai izveidots atslēdznieku dienests. Liels darbinieku skaits paaugstina tarifu, jo atalgojums ietilpst tarifā. Tas, ka Jēkabpilī ir daudzas katlumājas, sarežģī situāciju, darbiniekiem, veicot savus pienākumus, ir jābraukā no citas uz citu, tiek izmantots transports, izlietota degviela. Tāpat arī SIA “Jēkabpils siltums” katlumājās ir ārkārtīgi novecojuši biomasas jeb šķeldas katli. Tie ir neatbilstoši mūsdienu prasībām, strādā ar zaudējumiem un būtu jāmaina Tvaika, Dārza un Celtnieku ielas katlumājās. Patlaban tos ekspluatējot notiek resursu pārtēriņš, kas sadārdzina cenu. Pēdējos gados ir veiktas lielas investīcijas pilsētas siltumtrašu nomaiņai un modernizēšanai un šim nolūkam ņemti ārkārtīgi lieli kredīti, kas jāatmaksā. Tas arī sadārdzina cenu, paaugstina tarifu. Uzņēmums ir darījis visu, lai ar tiem pieejamiem līdzekļiem optimizētu situāciju. Esam samazinājuši darbinieku skaitu līdz minimumam, šobrīd vairāk samazināt nav iespējams. Viss iepriekš minētais veido tarifu. Ja rastos finansiāla iespēja katlumājās nomainīt vecos biomasas katlus pret jauniem, moderniem, tas ievērojami samazinātu izdevumus un līdz ar to arī tarifu. Kā zināms tarifu veido trīs komponenti – siltumenerģijas ražošanas tarifs, kas Jēkabpilī ir – 36,40 eiro, siltumenerģijas pārvades tarifs, kas šeit ir – 18,49 eiro un siltumenerģijas tirdzniecības tarifs, kas ir - 0,86 eiro, tos summējot kopā veidojas gala tarifs – 56,20 eiro par megavatstundu bez PVN. Plašāk ar tarifiem visā Latvijā var iepazīties sabiedriskā regulatora mājaslapā, kur publicēta karte un uzklikšķinot uz katras pilsētas var iegūt salīdzināšanai detalizētu informāciju. To var atrast šajā adresē: https://www.sprk.gov.lv/lapas/Siltumenerija-lietotajiem#Tarifi84 .

- Ko SIA “Jēkabpils siltums” devusi vai tieši pretēji – skādējusi, sadarbība ar SIA “Ošukalns”?

- Līgums, kas noslēgts starp SIA “Jēkabpils siltums” un SIA “Ošukalns” paredz, ka uzņēmums siltumenerģiju iepērk, balstoties uz ekonomiskā izdevīguma pamata. Kā zināms dabasgāze ir dārgs kurināmais un to mēs iepērkam tikai tad, kad nav iespējams siltumu nodrošināt ar biomasas kurināšanu. No SIA “Ošukalns” iepirktā siltumenerģija ir par 8% lētāka nekā mūsu pašu ražotā un daudz lētāka nekā dabasgāzes cena, tas uzņemumam ir izdevīgi. Iepērkot siltumenerģiju no Ošukalna, mēs varam izmantot lētāku saražoto siltumenerģiju nekā tad, ja būtu jāiepērk tikai dabasgāze. Tas ļauj uzņēmumam ietaupīt līdzekļus. Sadarbība ir devusi iespēju ietaupīt līdzekļus.

- Vai piekrītat viedoklim, ka uzņēmuma pamatkapitālā ieguldītā nauda parādu segšanai ir sistēmiska kļūda?

- No uzņēmuma viedokļa jebkuri līdzekļi, kas iegūti parādu dzēšanai, ir pozitīvi. SIA “Jēkabpils siltums” debitoru parādi ir milzīgi, kas veidojušies vēsturiski. Klienti, nespējot nomaksāt parādus, radījuši situāciju, kad arī uzņēmums ir ieslīdzis parādos. SIA “Ošukalns” nekad nav piemērojis procentus par kavētiem maksājumiem un tos ir gaidījis ilgtermiņā, ko nevar teikt par citiem piegādātājiem, kur par termiņā nenomaksātu rēķinu, nekavējoties seko soda naudas. Ja runājam par sistēmisku kļūdu, tad komerclikumā melns uz balta ir rakstīts, ka ikviens uzņēmums tiek dibināts ar mērķi pelnīt. Mēs esam regulēts uzņēmums, kur tarifus nosaka regulators, tāpēc mums peļņa nedrīkst būt. Taču ienākumiem jābūt tādiem, lai uzņēmums bez problēmām var sevi uzturēt. Esot pašvaldības uzņēmums, mēs esam arī sociāli atbildīgi par klientiem, veicam arī zināmu sociālo funkciju, nevēršoties uzreiz bargi pret parādniekiem, cenšoties ar tiem veidot dialogu. Šādā situācijā neizbēgami rodas deficīts starp uzņēmuma ienākumiem un izdevumiem. Arī citviet Latvijā ziemā netiek atslēgta apkure parādnieku mājām un siltumražošanas uzņēmumi strādā ar finansu deficītu.

- Turpinot sarunu ar Aigaru Nitišu, uzdevām jautājumu: Vai viņam un SIA “Ošukalns” ir saistība ar publiskās tualetes celtniecību Jēkabpils Kena parkā?

Fragments no publikācijas: “Jēkabpilī izveidojusies situācija, kad pilsētas domes deputātam Aigaram Nitišam piederoša firma regulāri uzvar pašvaldības sludinātos konkursos ar aizdomīgām metodēm un reizēm astronomiskām cenām, piemēram, par publiskās tualetes būvniecību, kas rada aizdomas, ka pilsētas vadības groži nonākuši vietējā oligarha rokās, kas atrodas interešu konfliktā.”

-Nē nav. Publisko tualeti Jēkabpils Kena parkā būvēja uzņēmus SIA “Ošukalns celtniecība”. Man jau astoņus gadus ar šo uzņēmumu nav saistības, savas daļas sen esmu pārdevis. SIA “Ošukalns celtniecība” pieder Aldim Bukam, Ivaram Dāboliņam un Modrim Svilim. Mainoties īpašniekiem, uzņēmuma nosaukums palika iepriekšējais, jo ar šo vārdu tas bija ieguvis atpazīstamību tirgū. Lai arī man jau sen nav saistības ar uzņēmumu, joprojām to kļūdaini saista ar mani un SIA “Ošukalns”, jo nosaukumi ir līdzīgi.

- Publikācijā bija minēts, ka gūstot labumu no siltumenerģijas pārdošanas jēkabpiliešiem, Jums ir iespēja dāsni sponsorēt dēla sporta gaitas, vai tas tā ir?

Fragments no publikācijas: “Uzņēmums var arī atļauties sponsorēt Nitiša dēla autosporta aktivitātes, atvēlot tam 750 tūkstošus gadā.”

- Kas attiecas uz dēla sportisko gaitu sponsorēšanu, tad es tur ieguldu daudz savu privāto finansējumu. Protams, ka arī SIA “Ošukalns” likuma noteiktajā kārtībā ir ziedojis automobiļu federācijai autosportistu startiem. Tāpat arī esam ziedojuši basketbolam, futbolam, volejbolam un vēl citiem sporta veidiem. Automobiļu federācijai Baumaņa un Nitiša startiem ir ziedojuši arī daudzi citi Latvijas uzņēmumi, tajā skaitā Latvijas valsts meži. SIA “Ošukalns” ir tikai neliels atbalstītājs, salīdzinot ar citiem. Līdz ar Reiņa startiem Jēkabpils vārds tiek nests tālu pasaulē, jo tas ir gan uz automašīnas, gan apģērba, gan reklāmas bukletos. Arī pilsētas svētkos, ja vien ir iespēja, jēkabpilieši var aplūkot Reiņa sporta automašīnu.

- Vai jūs sevi uzskatāt par oligarhu?

- Nē. Tad ir jāskatās, ko definīcija dēvē par oligarhiem. Tas ir tāds cilvēks, kuram pieder politiskā, ekonomiskā un mediju vara. Manā īpašumā nav mediju. Domē esmu ievēlēts jau ceturto sasaukumu un tas liecina, ka ir jēkabpilieši, kas novērtē manu darbu un ievēl mani atkārtoti. Kā jau sacīju, šādi raksti kā bija portālā kasjauns.lv ir politiskās cīņas rezultāts. Uzskatu, ka ir jāmācās arī zaudēt, ja nemāk, tad rodas šādi raksti un sagrozīti fakti tiek celti dienas gaismā.

Paldies par sarunu!

Fakti par SIA “Ošukalns”:

  • uzņēmums dibināts 1993.gadā;

  • uz darba līguma pamata nodarbina vidēji gadā 292 darbiniekus, kuri lielākoties ir jēkabpilieši;

  • kopš 2000.gada ražo šķeldu un skaidu, kuru pārdot, tostarp – uzņēmuma saražoto uzpērk pats SIA “Jēkabpils siltums”;

  • kopš 2001.gada saražoto siltumenerģiju pārdod SIA “Jēkabpils siltums”.

Šonedēļ Latvijā pakāpeniski paaugstināsies gaisa temperatūra, nedēļas otrajā pusē daudzviet gaidāms lietus, iespējamas arī stipras pērkona lietusgāzes, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pirmdien vietām vēl uzlīs, otrdien un trešdien nokrišņi nav gaidāmi. Pūšot lēnam vējam, atsevišķos novados naktī un rīta stundās veidosies migla. Termometra stabiņš nakts laikā noslīdēs līdz +6..+13 grādiem, tomēr kopumā gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstināsies, un trešdien saule gaisu sasildīs līdz +19..+24 grādiem.

Nedēļas vidū augsta spiediena apgabals atkāpsies uz ziemeļaustrumiem un zema spiediena ieplaka Latvijas lielākajā daļā atnesīs lietu, iespējams arī pērkona negaiss. Ar dienvidu vējiem turpinās ieplūst siltas gaisa masas, tādēļ gaisa temperatūra naktī vairs nebūs zemāka par +12..+17 grādiem, savukārt dienas laikā vietām termometra stabiņš no jauna sasniegs +25..+26 grādu atzīmi.

Nedēļas izskaņā laika apstākļus galvenokārt noteiks ciklonu darbība, līdz ar to daudzviet līs, ducinās pērkons, iespējamas arī stipras pērkona lietusgāzes. Vējš iegriezīsies no dienvidrietumiem un vietām brāzmās sasniegs 15 metru sekundē. Gaisa temperatūra nakts stundās būs +13..+19 grādu robežās, dienā tā paaugstināsies līdz +18..+24 grādiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Savukārt pašreizējā "Global Forecast System" prognoze pieļauj, ka nedēļas nogalē gaisa temperatūra Latvijā sasniegs +30 grādu atzīmi. Lielākais nokrišņu daudzums gaidāms Kurzemē.

Materiāls tapis sadarbībā ar BNS

Sestdiena, 12 Augusts 2017 12:36

Sākas pīļu medību sezona

Medniekiem jāņem vērā, ka šodien plkst.16 Latvijā sākas oficiālā pīļu medību sezona,  informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa.

Līdz 14.septembrim ūdensputnu medības būs atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15.septembra līdz 30.novembrim - katru dienu.

Atļauts medīt laučus, krīkļus, pelēkās pīles, platknābjus, meža pīles, prīkšķes, baltvēderes, garkakļus, brūnkakļus, cekulpīles, ķerras, melnās pīles un gaigalas.

Kontrolējošās iestādes, tostarp Dabas aizsardzības pārvalde, pievērsīs pastiprinātu uzmanību Medību noteikumu ievērošanai un noteiktajiem ierobežojumiem. Pārvalde atgādina, ka, medījot ūdensputnus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir jāievēro konkrētās teritorijas noteikumos ietvertās prasības.

Tāpat medībās aizliegts izmantot svinu saturošus šāviņus un nedrīkst medīt īpaši aizsargājamās putnu sugas, piemēram, zivju ērgli un jūras ērgli, un nemedījamās putnu sugas, piemēram, cekuldūkuri, jūras kraukli, tumšo pīli un kākauli.

"Līdzīgi kā citus gadus pastiprinātu uzmanību pievērsīsim notiekošajam dabas liegumā “Lubānas mitrājs”, taču regulāri kontrolēsim arī citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās," stāsta Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis.

Medniekiem pirms došanās ūdensputnu medībās jānoskaidro, vai medībām izvēlētā vieta neatrodas kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vai teritorijai ir individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti atšķirīgi medību termiņi, kā arī pilnībā aizliegtas medības, piemēram, Kaņiera ezerā, uzsver pārvaldē.

Valsts policijas (VP) pārstāvji norāda, ka policijas darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem veiks nepieciešamos kontroles pasākumus ūdensputnu medību vietās, tāpat arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Īpašu uzmanību likumsargi pievērsīs aizliegumam medniekiem atrasties alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, medību dokumentācijai, medību munīcijas lietošanai.

Dodoties uz medību vietu, medniekam obligāti jābūt līdzi visiem nepieciešamajiem medību dokumentiem, proti, medību apliecībai, medību šaujamieroča glabāšanas un lietošanas atļaujai, kā arī mednieka sezonas kartei, uzsver policijā.

Lai izvairītos no iespējamiem nelaimes gadījumiem medību vietās, likumsargi aicina medniekus būt apzinīgiem un ievērot visus medību drošības noteikumus, kā arī uzmanīgi apieties ar šaujamieročiem.

Materiāls tapis sadarbībā ar BNS

Sinoptiķu prognozes rāda, ka nedēļas nogale būs karsta un saulaina. Glābējiem tās parasti ir vienas no aizņemtākajām dienām, jo cilvēki nereti aizmirst par drošību pie ūdens un nonāk nelaimē. Glābēji atgādina, ka atpūtā pie ūdens vienmēr ir jāpieskata bērni. Nevajadzētu sakarsušiem strauji lekt ūdenī, tāpat bīstami ir peldēties alkohola reibumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha aicina atcerēties pazīmes, kuras liecina, ka ūdenī esošais cilvēks slīkst un viņam nepieciešama palīdzība.

"Īstenībā slīkšana neizskatās tā, kā lielākā daļa cilvēku to ir iedomājusies, vai kā ir redzējuši filmās. Nav skaļo saucienu pēc palīdzības, nav māšanas ar rokām. Reālajā situācijā slīkšana ir tikai neliela šļakstināšana.

Par slīkšanu var liecināt tādas pazīmes – cilvēka galva atrodas zemu ūdenī un mute ir ūdens līmenī. Galva ir atliekta atpakaļ, un mute ir vaļā. Ir stiklainas acis un tā dēvētais tukšais skatiens, kad cilvēks nespēj fokusēt redzi.
Protams, iepriekš minētais nenozīmē, ka cilvēks, kurš kliedz un māj ar rokām, nav nokļuvis nelaimē. Tomēr, atšķirībā no īstās slīkšanas, kad cilvēks nevar pasaukt palīdzību, tādam cilvēkam ir iespējams pašam palīdzēts savā glābšanā, piemēram, pieķeroties pie glābšanas riņķa," teica Šaboha.

Pareizākā rīcība gadījumos, ja redz, ka kāds slīkst, ir nekavējoties zvanīt uz 112, nosaukt pēc iespējas precīzāku atrašanās vietu un piebraukšanas ceļus.

Ceturtdienas vakarā Jēkabpilī, Draudzības alejas bedrēs, neapmierinātie autobraucēji, protestējot pret izdangātajām “vilku bedrēm”, iestādīja tajās baltās margrietiņas. Tas deva “paātrinājumi” Jēkabpils atbildīgajiem dienestiem, kas uzdeva SIA “Jēkabpils pakalpojumi” nekavējoties salabot bedres.

“Iedzīvotāji šorīt, braucot uz darbu un redzot baltās margrietiņas, ziņoja pašvaldībai un mēs nekavējoties reaģējām, bedres salabojot,” saka Jēkabpils mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko.

Viņš stāsta, ka Draudzības alejas bedrīšu remontu bija paredzēts veikt līdz augusta beigām, taču šī situācija notikumus paātrinājusi. Piektdien bedrītes Draudzības alejā saremontētas un noasfaltētas visas ielas garumā.

Par faktu, ka Draudzības alejā uzziedējušas margrietiņas, sociālajā vietnē facebook.com ziņoja un ar foto dalījās daudzi jēkabpilieši, aculiecinieki.

Jau ziņots, ka viena no tehniski sliktākajā stāvoklī esošām centra ielām Jēkabpilī ir Draudzības aleja. Šogad bija paredzēta šīs ielas rekonstrukcija, tāpēc netika pievērsta liela vērība bedrīšu remontam. Bija paredzēts, ka SIA “Jēkabpils pakalpojumi” veiks vērienīgu šīs ielas rekonstrukciju, izbūvējot lietus notekūdeņu sistēmu un jaunu ielu apgaismojumu, nomainot asfaltsegumu, kā arī izbūvējot jaunas automašīnu stāvvietas, jo pašlaik uz šīs ielas ir stāvvietu trūkums. Tāpat arī tika vēstīts, ka veicot videonovērošanu, secināts, ka pa Draudzības aleju ik dienu izbrauc vairāki tūkstoši automašīnu, tātad šī iela tiek intensīvi noslogota.

Mainoties Jēkabpils domes vadībai, šis vērienīgais projekts tika atlikts. Patlaban nolemts, ka Draudzības alejas rekonstrukciju neuzticēs pašvaldības uzņēmumam, bet gan šo darbu veikšanai sludinās konkursu un, visticamāk, Draudzības alejas rekonstrukcija notiks nākamvasar.

Aculiecinieku foto (Avot: facebook.com)

Piektdiena, 11 Augusts 2017 14:40

Augusts līdz šim bijis siltāks nekā jūlijs

Vidējā gaisa temperatūra augusta pirmajā dekādē Latvijā sasniedza +17,8 grādus - līdz šim augstāko atzīmi šajā gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Augusta pirmās desmit diennaktis bija 0,3 grādus siltākas nekā jūlija trešā dekāde. Visa jūlija vidējā gaisa temperatūra bija tikai +16 grādu.

Maksimālā gaisa temperatūra augustā pagaidām nav pārsniegusi +28 grādu atzīmi. Zemākā gaisa temperatūra bija +6 grādi 8.augusta saullēktā.

Pirmo reizi kopš jūnija vidus valstī nav pārspēti aukstuma rekordi.

Vidējā gaisa temperatūra augusta pirmajā dekādē bija atbilstoša normai. Savukārt nokrišņu summa valstī vidēji sasniedza 23,4 milimetrus jeb 108 procentus no normas. Vismazāk lija Liepājā, kur nokrišņu daudzums nepārsniedza desmit litru kvadrātmetrā, bet lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Lubānā - 46,6 milimetri.

Kā ziņots, sestdien, 12.augustā, pirmo reizi šogad gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies virs +30 grādiem, bet no svētdienas atkal kļūs vēsāks.

Page 1 of 676