Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Sāļš un gards kārtainās mīklas sacepums, uz kura izkārtota sezonas aktualitāte – jaunie kartupelīši. Īpašu garšu vienkāršajai maltītei piešķirs aromātiskais rozmarīns.

Sastāvdaļas:
500 g jaunie kartupeļi
375 g kārtainā mīkla
piens
3 gab. tomāti
100 g kazas siers
1 ĒK rozmarīns
sāls
pipari
2 ĒK olīveļļa

Pagatavošana: Cepeškrāsni uzsilda līdz 200 grādu atzīmei. Kartupeļus izvāra (aptuveni 12-15 min), kad gatavi – nokāš un atvēsina zem auksta ūdens strūklas. Ņem kārtaino mīklu (kuru var pagatavot pēc šīs receptes), izrullē un nogriež stūrīšus, lai veidotos skaists taisnstūris. Kārtaino mīklu liek uz cepamās pannas, kas izklāta ar cepamo papīru, un noloka mīklas maliņas aptuveni 2cm biezumā. Ar dakšiņu sadursta viscaur mīklas virsmu, un apsmērē mīklas virsmu ar pavisam nedaudz piena. artupeļus un tomātus sagriež šķēlītēs, un izkārto uz kārtainās mīklas virsmas. Pa virsu uzkaisa kazas siera gabaliņus un rozmarīna lapiņas. Pirms cepšanas uzkaisa sāli un piparus, kā arī apslaksta tarti ar olīveļļu. Liek cepeškrāsnī un cep 20 līdz 25 minūtes, līdz brīdim kad mīkla ir zeltaina un kraukšķīga. Tarti ņem laukā no krāsns, sagriež gabaliņos un pasniedz.

Lai labi garšo!

Avots: tasty.lv

Preiļu novada domes sēdē pašvaldības deputāti nolēma atbrīvot no ieņemamā amata likvidējamās Priekuļu sākumskolas un Preiļu novada vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas direktores.


Priekuļu sākumskolas direktore Ruta Rožāne un Preiļu novada vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas direktore Klaudija Zaņāne no ieņemamajiem amatiem tiks atbrīvotas no šī gada 31.augusta, kad beigs pastāvēt arī abas minētās mācību iestādes.


Lēmumu par Priekuļu sākumskolas un Preiļu novada vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas likvidāciju Preiļu novada domes deputāti pieņēma februāra beigās.


Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis iepriekš pastāstīja, ka lēmums par Priekuļu sākumskolas likvidāciju pieņemts mazā audzēkņu skaita dēļ. Pašlaik skolā apvienotajās klasēs mācās tikai deviņi skolēni.


Preiļu novada Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolā izglītību iegūst 60 audzēkņi, un daudzi no viņiem mācās neklātienes un tālmācības programmās. Tā kā pastāvošie normatīvie akti nosaka, ka vidusskolas klasē jābūt 18 audzēkņiem, Preiļu novada Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolā būtu jāveido apvienotās klases.


Gan Priekuļu sākumskolai, gan Preiļu novada vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolai šogad beidzas akreditācija.


Divu Priekuļu sākumskolas audzēkņu skolēnu vecāki izvēlējušies savu bērnu turpmākai izglītošanai tuvējo Saunas pagastā esošo Salas pamatskolu, viens skolēns izglītību turpinās Rudzātu vidusskolā, bet pārējo audzēkņu vecāki izteikuši vēlmi savus bērnus skolot novada izglītības iestādēs Preiļos.


Preiļu novada Vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolā pastāvošās izglītības programmas plānots īstenot pārējās novada vispārizglītojošās skolās. 7.-9.klašu neklātienes programmas plānots licencēt un akreditēt Preiļu pamatskolai, bet 7.-9.klašu mazākumtautības neklātienes programmas un 10.-12.klašu neklātienes un tālmācības programmas licencēt un akreditēt Preiļu 2.vidusskolai.

Latvijas austrumu pierobežā šogad liepas sāka ziedēt Vasaras saulgriežos. Tas ir agrākais liepzieds 43 gadu vērojumu laikā, savā blogā raksta laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs.

Viņš atgādina, ka pirms gada, 2017. gada vasarā, austrumu pierobežā liepas sāka ziedēt tikai 18. jūlijā un tas viņa novērojumu laikā bija vēlākais liepzieda sākums. Starp agrāko šogad un vēlāko liepzieda sākumu pirms gada, 27 dienas jeb vesels mēnesis. Viņš tādu liepzieda sākuma novirzi uz vienu vai otru pusi neatceras. Vilkis Bukšs aptaujājis dažus vecus Viļakas novada vīrus un izstāstījis viņiem savu novērojumu. Viņi galvas vien nogrozījuši un teikuši, ka neko vairs nevar zināt un paredzēt, jo pasaule ir apgriezusies ar kājām gaisā…

Liepzieda diena ir 4. jūlijs, bet pēc Jūlija kalendāra – 17. jūlijs. Ja pirms gada (2017) vēlo liepzieda sākumu varēja piedēvēt vecā stila kalendāram, tad šogad tas ir daudz par agru. Šovasar liepzieds ļoti agrs un laika apstākļi pēc Jāņiem tam rādās būt labvēlīgi. Liepu zieds paredz laiku pēc Bērtuļiem (24. augusts), kā arī rudeni un ziemu.

Normālos laika apstākļos liepzieds turpinās 12 dienas un ir ticējums, ka ikviena no šīm dienām pareģo laiku turpmākajiem 12 mēnešiem. Parasti liepas sāk ziedēt laikā no jaunajiem (24.06.) līdz vecajiem (07.07.) Jāņiem. Ja liepu zieds vēls, tad tas norāda uz to, ka ziema būs nejauka. Ja sekojam tradīcijai, tad atbilstoši liepu ziedēšanai šovasar, nākamā ziema būs maiga, bez bargiem saliem un dziļiem sniegiem…

Ja liepu zieds saulains, sauss un karsts, šogad tā varētu būt, tad augusts, laikā līdz Linu dienai (25.08.), lielākoties silts un saulains. Parasti tādam augustam seko vējains un pārsvarā sauss rudens. Ja liepziedā debesis klāj mākoņi un bieži lietus līst, tad rudens lielākoties mitrs un garš.

Šobrīd, Vasaras saulgriežos (21. jūnijs) austrumu pierobežā, kad sāk ziedēt liepas, saule, mākoņi un karsta diena. Tas norāda uz agru, bet kopumā siltu un sausu rudeni. Svarīgi, kāds vējš pūš liepziedam sākoties. Šodien austrumu pierobežā dienvidrietumu vējš. Tas liecina, ka rudens silts, garš, bet mitrs.

Atvasara gara, bet turpmākie rudens mēneši vējaini. Tāds rudens paredz vējainu, nokrišņiem bagātu un mīkstu ziemu.

Ticējumi.

Ja liepu zieds karsts un sauss – sagaidāms silts un pērkoņains augusts.
Ja liepziedā līst - būs silts un slapjš rudens.
Ja laikā, kad liepas zied zibeņo un pērkons rūc – būs labs sēņu gads.
Liepas ziedu tēju dzer, kad krūtis sāp.

Avots: Viļa Bukša blogs

Darba nedēļas gaitā laiks kļūs arvien karstāks, bet nākamajās brīvdienās kļūs vēsāks, liecina prognozes. Otrdien vēl vietām valsts centrālajā un dienvidu daļā gaidāms neliels lietus, bet trešdiena un ceturtdiena paies bez nokrišņiem.

Ar lēniem austrumu puses vējiem pie mums ieplūdīs krietni siltāks gaiss un temperatūra katru dienu kāps arvien augstāk. Ja otrdienas pēcpusdienā temperatūra sasniegs +18..+23 grādus, tad ceturtdien un piektdien tā paaugstināsies līdz +25..+30 grādiem, vietām piekrastē būs nedaudz vēsāks. Arī naktis kļūs arvien siltākas, ceturtdienas un piektdienas agrā rītā gaiss nebūs vēsāks par +11..+16 grādiem.

Brīvdienās no Skandināvijas mūs sasniegs ciklons ar aukstāku gaisu, tādēļ jau piektdien vietām veidosies pērkona lietusgāzes, bet brīvdienās temperatūra pazemināsies un lielākoties nebūs augstāka par +17..+22 grādiem, arī naktis atkal kļūs dzestrākas, temperatūrai daudzviet noslīdot zem +10 grādu atzīmes.

Lai arī brīvdienās kļūs vēsāks, nokrišņu nebūs daudz, pūtīs brāzmains ziemeļrietumu vējš, taču laiks būs pārsvarā saulains.

Piektdien Līgo svētkus ielīgoja dažādās Jēkabpils vietās norisinoties akcijai “Zāļu diena ienāk pilsētā”. Kopā ar folkloras kopu “Rati”, kapelu “Kreicburgas ziķeri”, senioru kori “Atvasara”, vokālo ansambli “Vakarvējš” – notika līgošana, dziedāšana un rotāšana gan Jēkabpils, gan Krustpils pusē. Kad līgotāji dziesmas skandināja laukumā pie universālveikala Brīvības ielā, viņus sveikt bija ieradusies Jēkabpils domes vadība, cienājot ar dažādiem sieriem un zemenēm.

Foto: Radio1.lv un Spodra Purviņa

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē ceturtdien kā pēdējais papildu jautājums tika skatīts lēmums par komitejas vadītāja maiņu.

No amata pienākumiem atteicās līdzšinējais komitejas vadītājs Aigars Nitišs (LZP) un komitejas vadībā tika ievēlēts deputāts Aivars Kraps (GKL).

Sarunā ar Radio1.lv viņš savu lēmumu pamatoja ar lielo aizņemtību tiešajā darbā un esot jāizvēlas, kam veltīt vairāk laiku, jo abus pagūt vienlīdz labi izdarīt esot sarežģīti. Aigars Nitišs piebilda, ka jau pirms gada bijusi doma, ka komiteju varētu vadīt viņa pašreizējais vietnieks komitejā Mārtiņš Svilis (LRA), taču viņš vēlējies vispirms iegūt pieredzi. Gads esot nostrādāts, daudz izdarīts un viņš varot no šī amata atteikties. Mārtiņam Svilim vispirms esot piedāvāts uzņemties komitejas vadību, bet viņš, redzot, cik tas prasa laiku, arī aizņemtības dēļ biznesā, esot atteicies. Savukārt deputāts un komitejas loceklis Aivars Kraps šobrīd nestrādājot algotu darbu un varot savu laiku veltīt komitejas darbam, turklāt viņam, kā mēra vietniekam Tautsaimniecības jautājumos iepriekšējā sasaukumā, esot pietiekama pieredze šajā jomā.

Aivars Kraps sarunā ar Radio1.lv apstiprināja, ka ar prieku uzņemas komitejas vadību, jo šajā jomā jūtoties zinošs un viņam arī esot pietiekami laika, lai nopietni iedziļinātos jaunajos amata pienākumos. Aivars Kraps arī sacīja, ka viņam esot vairākas radošas idejas, kas realizējamas pilsētas attīstībā.

Aivars Kraps par Jēkabpils pilsētas domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītāju tika iecelts ar piecām balsīm par un vienu – atturoties. Balsojumā atturējās deputāte Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība), jo uzskata,  ka "Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītājam un domes priekšsēdētāja vietniekam jābūt vienai personai",  taču šis ierosinājums netika ņemts vērā.

Jau ziņots, ka Aivars Kraps nesen pameta opozīciju un pievienojās domes koalīcijai, parakstot koalīcijas līgumu. Tāpat arī vēstīts, ka Jēkabpils domes koalīcijas partijas “Saskaņa”, ko pārstāv Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko un deputāts Andrejs Gavrilovs un partija “Gods kalpot Latvijai”, ko pārstāv deputāts Aivars Kraps, ir noslēgušas sadarbības līgumu par darbošanos komandā pašvaldībā, īstenojot savus solījumus vēlētājiem.

Foto no Radio1.lv arhīva. 2017.gada 21.jūnijs, pirmā šī sasaukuma domes sēde.

Jēkabpils domes kārtējā sēdē deputāti šodien apstiprināja lēmumprojektu par atklāta konkursa izsludināšanu uz Sociālā dienesta vadītāja amatu.

Tas paredz no 27.jūnija atbrīvot no amata Jēkabpils Sociālā dienesta vadītāju Juri Tužikovu un izsludināt atklātu pretendentu konkursu uz Jēkabpils sociālā dienesta vadītāja amatu.

Juris Tužikovs darba gaitas pamet, jo dodas pensijā.

Atbildīgais par ārējā konkursa izsludināšanu un norisi ir pašvaldības izpilddirektorts Guntars Gogulis.

Prokuratūra nodevusi Zemgales rajona tiesai Jēkabpilī krimināllietu, kurā dzērājšoferis apsūdzēts par avārijas izraisīšanu ar trīs bojāgājušajiem, informē Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Vīrietis 2018.gada 12.februārī, vadot automašīnu vairāk nekā trīs promiļu stiprā alkohola reibumā, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, proti, divu automašīnu frontālu sadursmi. Šajā ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja trīs cilvēki, tostarp mazgadīgs bērns.

Apsūdzētais savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst un izdarīto nožēlo.

Apsūdzētajam draud brīvības atņemšana no trim līdz 15 gadiem.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Tuvākajās dienās Latvijā aktivizēsies ciklonu darbība, tādēļ gaidāms lietus, pērkona negaiss un brāzmains vējš, iespējamas arī lielākās lietavas kopš pagājušā gada, liecina jaunākās prognozes.

Ceturtdien, gada garākajā dienā, ciklona siltā sektora ietekmē gaidāms visai sutīgs, bet vējains laiks, gaisa temperatūra valsts dienvidaustrumu daļā var sasniegt +27 grādus. Naktī un priekšpusdienā vietām Kurzemē un Vidzemē, galvenokārt ziemeļos, gaidāms lietus, vēlāk un naktī uz piektdienu līs arī citviet Latvijā, gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss.

Sestdien, Līgo dienā, daudzviet īslaicīgi līs, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes. Vējš būs lēns līdz mērens, gaisa temperatūra dienā +14..+19 grādu.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis "Global Forecast System" šobrīd izskaitļojis, ka Jāņu naktī un dienā tikai vietām Latvijā īslaicīgi līs, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no rietumiem, ziemeļrietumiem. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +7..+10 grādiem, nedaudz siltāk būs vietām piekrastē, un dienā paaugstināsies līdz +15..+20 grādiem.

Savukārt Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra, kā arī Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta skaitliskā modeļa aprēķini liecina, ka 24.jūnijā Latviju no dienvidaustrumiem var sasniegt aktīvs ciklons, tā ietekmē svētdien un pirmdien iespējamas pamatīgas lietavas, nokrišņu daudzums vietām - ar lielāko varbūtību Vidzemē - var sasniegt 50 milimetru. Tik stiprs lietus Latvijā šogad nav bijis.

Nākamās nedēļas gaitā, visticamāk, paaugstināsies atmosfēras spiediens, laiks kļūs sausāks, saulaināks un siltāks.

Foto: latvija.lv

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par Jēkabpils pilsētā Bebru ielas mikrorajonā, iespējams, nekvalitatīvi ieklāto asfaltu nolēmis vērsties policijā, pirmdien vēstīja LTV raidījums. Tajā tika arī publiskoti sarunas fragmenti, kas ierakstīti slēpti īpašā ražošanas sēdē, kurā pulcējās Jēkabpils domes deputāti.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP), komentējot Latvijas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pirmdienas, 18.jūnija raidījumā atskaņoto, slepus ražošanas sanāksmē ierakstīto, viņa un deputātes Kristīnes Ozolas (Nacionālā apvienība) dialogu, kurā Ozola uzskata, ka ir jāveic asfalta kvalitātes pārbaudes Bebru ielas mikrorajonā, bet Ragainis iebilst, norādot, ka viņa nezina, ko tas nozīmē un, kas varētu atklāties un, ko gala beigās darīt ar informāciju, kas tiks iegūta, norāda, ka ir izveidots labs sižets, izraujot dialogu no konteksta.

Raivis Ragainis sarunā ar Radio1.lv uzsvēra, ja piekrīt žurnālistu pieprasītajai ekspertīzei, urbjot 24 paraugus Bebru ielas mikrorajonā, tad ekspertīze jāveic visos objektos, kas tapuši pēdējo vismaz triju gadu laikā. Ja pārbauda vienu, jāpārbauda visi. Ir jābūt sistēmai šajā jautājumā. Viņa nostāja ir “nevelkam laukā to, kas bijis, strādājam tālāk”, pretējā gadījumā iznākšot tāda kā netīrās veļas mazgāšana. Raivis Ragainis arī piebilda, ka pašvaldība uzticas profesionāliem darbu veicējiem un būvuzraudzībai, kas ir katrā objektā un viņam neesot pamata apšaubīt būvuzraugu darbu. Turklāt saruna, kas atspoguļota “Aizliegtā paņēmiena” sižetā esot ierakstīta slepus deputātu darba sanāksmē, kad katrs brīvi izsakās, strīdoties par dažādiem jautājumiem un meklējot tiem labākos risinājumus un tas neesot atbalstāms, bet, lai paliekot uz tā deputāta sirdsapziņas, kurš to darījis un vēlāk informāciju nodevis Latvijas televīzijai. Raivis Ragainis sacīja, ka konkrētajā darba sanāksmē bija aicināti izteikties visi deputāti, kas arī pauduši savu viedokli, bet sižetā izmantota tikai viņa saruna ar Kristīni Ozolu.

Raivis Ragainis piebilda, ja “Aizliegtais paņēmiens” vēlas vērsties policijā un tiesāties ar pašvaldību, tas to varot darīt, taču urbumus dome neļaušot veikt, jo tad zudīšot šī objekta apdrošināšana, objektam garantija noteikta uz pieciem gadiem. Tāpat arī viņš sacīja, raidījums “Aizliegtais paņēmiens” rīkojies negodīgi attiecībā pret Jēkabpils pilsētas pašvaldību, kad tā bijusi gatava sadarboties, raidījuma žurnālisti nebija sazvanāmi un negāja uz kontaktiem, bet izveidoja pieteikuma rullīti par asfalta urbšanu Bebru ielas mikrorajoinā un tikai pēc raidījuma iziešanas ēterā vēlējušies sadarboties un veikt atkārtotu urbšanu, bet dome atteikusi, jo bija jau veikta neatkarīga VSA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra ceļa seguma biezuma noteikšana ar grunts penetrācijas radaru pārskatu 1,8 km garumā, nebojājot asfalta segumu. Pārskatā minēts, ka mērījumu profilos asfaltbetona segas biezumu vidējās vērtība 105,9 mm, precizitāte +/-5%.

Pēc gadījuma, kad Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” veica neatļautu asfalta urbšanu Bebru ielas mikrorajonā, Jēkabpils pilsētas pašvaldība vērsās policijā ar pieteikumu par faktu, ka ir bojāts asfalta segums, nenorādot nevienu personu. Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka pieteikumu izskata VP Zemgales reģionālās pārvaldes Aizkraukles policijas iecirknis. Viņš piebilda, ka pašlaik pašvaldībai ar policiju notiek sarakste par neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar asfalta segas bojāšanu Bebru ielas mikrorajonā. Iepriekš Guntars Gogulis tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem sacīja, ka veicot neatļautus urbumus Bebru ielas mikrorajonā pašvaldībai nodarīti zaudējumi aptuveni 5000 eiro apmērā.

Radio1.lv sazinājās arī ar deputāti Kristīni Ozolu un jautāja viņas viedokli par LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” izskanējušo viņas un Raivja Ragaiņa dialogu un viņas nostāju jautājumā par nepieciešamību veikt vēl papildu pārbaudes Bebru ielas mikrorajona asfalta segumam.

“Atbildot uz Jūsu jautājumiem, norādu, ka vienmēr cenšos runāt un rīkoties atklāti, tāpēc esmu atbildīga par izteikto viedokli. Es jorpojām uzskatu, ka pašvaldībai kā būvobjekta pasūtītājam būtu jāpasūtu visa būvobjekta vai tās asfalta un bruģa daļas, būvekspertize, lai noteiktu minētās būves asfalta un bruģa daļas izpildīto darbu kvalitāti. Ja šādas ekspertīzes atzinumā būs norāde par nekvalitatīvi veiktajiem darbiem, tad attiecīgi pašvaldība var prasīt apdrošināšanas atlīdzību un kaitējuma novēršanu no ģenerāluzņēmēja - būvnieka. Uzskatu, ka pašvaldības interesēs ir pašai pasūtīt būvekspertīzi, nevis atļaut mēdijiem paraugu ņemšanu, jo mēdiju uzdevums ir sniegt informāciju, nevis veikt ekspertīzes.

Vienlaicīgi vēlos izteikt neizpratni par kolēģu rīcibu, veicot slepenu sarunu ierakstīšanu un šo sarunu izplatīšanu. Uzskatu šādu rīcību par nelikumīgu un, iespējams, vērsīšos Valsts datu inspekcijā un citās institūcijās, lai tās izvērtē konkrētu personu atbildību,” saka Kristīne Ozola.

Sarunas fragments, kas tika atskaņots Latvijas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”:

"Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība): Neiet runa par to, kurš nodeva, kurš kuram pateica. Iet runa par to, ka mēs kā pasūtītājs, pasūtījām objektu par 2 miljoniem, dabūjām objektu, šobrīd ir šaubas par kvalitāti. (..) Tāpēc, lai kliedētu šīs šaubas, mums kā pašvaldībai ir jāpasūta ekspertīze, mums jāpasūta, nevis jāgaida.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: Tu vari iedomāties ko tas nozīmē?

Kristīne Ozola: Es varu iedomāties!

Raivis Ragainis: Nē, tu nevari iedomāties, ko tas nozīmē, Kristīn!

Kristīne Ozola: Es varu iedomāties!

Raivis Ragainis: Tu tiešām nevari iedomāties.

Kristīne Ozola: Tad nevajadzēs vienam urbt, otram vai trešajam.

Raivis Ragainis: Tu nevari iedomāties, ko tas nozīmē.

Kristīne Ozola: Kāpēc tev vienpersoniski jāaizstāv pašvaldība? Tāpēc ir dome, kas lemj par rīcību šādos gadījumos. Kas notiek šobrīd? Šobrīd notiek tas, ka būvnieks un pašvaldība ir saplūduši vienā personā un iet ar vienu pozīciju, ar vieniem līdzekļiem ar vieniem resursiem, un tas nav pareizi! Mums jāsāk norobežoties no tā, kas ir būvnieks un kas ir pašvaldība.

Raivis Ragainis: Es negribu tev piekrist. (..) Saproti, likumi ir viens, bet panāktais rezultāts. Mēs jau neko nevaram... Labi, mēs varam izteikt baigo neuzticību iepriekš visam būvētajam, ja, un tagad paņemt trīs gadu objektu ekspertīzi pilnu. Es pieļauju, ka mēs tur dabūsim... ko tik nedabūsim laukā. Bet ko mēs ar to visu darīsim tajā brīdī? Ko mēs darīsim?! Kāds būs rezultāts!? Es jau nezinu, mēs uztaisīsim ļoti negatīvu tēlu pilsētai."

Foto: jekabpils.lv

Page 1 of 743

Aktuāli