Pirmdiena, 16 Aprīlis 2018 00:48

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 16.aprīlī

Informācijas avots: 
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils domes deputāts Edgars Lamba šodien nolicis deputāta mandātu; Jēkabpilī Sēļu sētā naktī uz sestdienu nodega kultūrvēsturiskā ēka – rija; un Jēkabpils "Lūši" pirmo reizi vēsturē kļūst par Latvijas čempioniem volejbolā.

Jēkabpils domes deputāts Edgars Lamba, kas šajā sasaukumā startēja no Jēkabpils Reģionālās partijas, piektdienas pēcpusdienā paziņoja, ka noliek deputāta mandātu. Sarunā ar Radio1 Edgars Lamba atzina, ka ir piekusis no negatīvisma, kas valda domē un ap domes darbu sabiedrībā, kas izskanējusi vietējā un nacionālajā presē, kā arī no “lielās nesadarbošanās. Šis esot jau ceturtais sasaukums, kad viņš ir Jēkabpils domes deputāts, taču nekad vēl līdz šim nav bijusi tik liela nesadarbošanās deputātu vidū starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Visos iepriekšējos sasaukumos vairāk vai mazāk visi deputāti strādājuši kā komanda. Šajā sasaukumā šādas sadarbības no koalīcijas puses neesot un viņš pat neredzot izeju no šīs situācijas. Edgars Lamba, piebilda, ka augstu vērtē un ciena savu ģimeni, savas meitas un šis solis zināmā mērā sperts arī viņu atbalstam, viņu labā. Edgars Lamba, noliekot deputāta mandātu izstājas arī no Jēkabpils reģionālās partijas, pieliekot punktu savai politiskajai karjerai.

Sarunā ar Radio1 Jēkabpils reģionālās partijas dibinātājs un Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs izteica nožēlu, ka ir zaudēts komandas un partijas biedrs, ka Edgars Lamba nolicis deputāta mandātu, uzsverot, ka viņš ir krietns darba darītājs un godavīrs un apsveicami, ka joprojām paliks aktīvs pilsētas sporta dzīvē. Leonīds Salcevičs izsakot viedokli par partijas biedra aiziešanu no politikas sacīja, ka viņš atradās kā starp diviem dzirnakmeņiem un neizturēja, salūza. Salcevičs norādīja, ka Jēkabpils domes vājā koalīcija, kas tēlaini izsakoties, plīstot pa visām vīlēm, ar šantāžas metodēm cenšoties iegūt sev atbalstītājus no opozīcijas, mēģinājusi Edgaru pārvilināt savā pusē, viņš neizturējis šo spiedienu un nolicis deputāta mandātu. Leonīds Salcevičs sacīja, ka pēc saraksta nākamais, kas pēc balsu skaita kandidē uz domes deputāta vietu ir Aleksandrs Deinis. Ja viņš atteiktos tad deputāta vieta pienāktos Dacei Druveniecei, savukārt trešais rindas kārtībā ir Andris Blimhens. Leonīds Salcevičs piebilda, ka tuvākajā laikā būs zināms, kurš no šiem kandidātiem ieņems deputāta vietu domē. Šīs nedēļas domes sēdē ir jālemj par Edgara Lambas demisijas pieņemšanu un jauna deputāta apstiprināšanu.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī Sēļu sētā ap pusvieniem naktī uz sestdienu izcēlās ugunsgrēks, kurā gandrīz pilnībā nodegusi kultūrvēsturiskā ēka rija. Sarunā ar Radio1 valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigādes komandiera vietnieks Ivars Osma sacīja, ka izsaukums uz notikuma vietu saņemts ap pusvieniem naktī. Ierodoties Sēļu sētā secināts, ka viena no ēkām deg ar atklātu liesmu, ēka degusi visā platībā – 120 kvadrātmetros. Notikuma vietā strādājušas divas ugunsdzēsēju brigādes, kurām izdevies veiksmīgi lokalizēt liesmas, lai tās neskartu citas līdzās esošās vēsturiskās ēkas. Ivars Osma piebilda, ka izdevies daļēji saglābt arī koka ēkas augšējās konstrukcijas, taču tā kā tā bijusi koka ēka ar skaidu jumtu, liesmas izplatījušās ļoti strauji, kas apgrūtinājis dzēšanu. Pagaidām arī nav zināmi ugunsgrēka izcelšanās iemesli, tos izmeklēs policija. Tiek pieļauts, ka varētu būt notikusi arī ļaunprātīga dedzināšāna.

Naktī uz sestdienu gandrīz vienlaicīgi ar ugunsgrēku Sēļu sētā, tikai ar pusstundas nobīdi degusi arī vieglā automašīna Draudzības alejā. Arī šajā gadījumā iespējams notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Vai abi ugunsgrēki varētu būt viena dedzinātāja roku darbs, tas pagaidām nav zināms. Ugunsgrēku iemeslus skaidro policija.

Sarunā ar Radio1 Jēkabpils vēstures muzeja direktore Inese Berķe sacīja, ka naktī Brīvdabas muzejā Sēļu sēta nostrādājusi ugunsdrošības signalizācija un ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradušies ļoti operatīvi un strādājuši profesionāli, kas ļāvis no aizdegšanās pasargāt līdzās esošās dzirnavas un citas ēkas. Finansiālais zaudējums vēl nav aprēķināts, taču Inese Berķe uzsvēra, ka šajā gadījumā lielāks par finansiālo zaudējumu ir kultūrvēsturiskā mantojuma zaudējums, jo ēka un tajā esošie priekšmeti bija unikālas vēstures liecības, kuras tagad ir zudušas. Viņa piebilda, ka Sēļu sētā ir ievēroti visi ugunsdrošības notikumi un šai ēkai nav arī pieslēgta elektrības padeve un ēka pati no sevis aizdegties nevarējusi, tapēc, visticamāk, notikusi ļaunpātīga dedzināšana un šo faktu izmeklē policija.

Ieraksts Jēkabpils vēstures muzeja mājaslāpa liecina, ka Brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” ekspozīciju veido septiņas 19.gadsimta Augšzemes lauku celtnes, darba rīki, sadzīves priekšmeti u.c. Nodegusī Rija celta 19. gadsimta sākumā, pārvesta no Salas ciema Boķu dzirnavu apkārtnes. Ēka sastāv no rijas, piedarba un nojumes. Piedarbs bija celts bez zāģa pielietošanas no apaļiem Baļķiem. Rijai baļķi tēsti, pakšu gali gludi apzāģēti. Šai ēkā bija izvietoti kulšanas un linu apstrādāšanas darba rīki un piederumi.

Un vēl

Jēkabpils "Lūši" svētdien pirmo reizi vēsturē kļuva par Latvijas čempioniem volejbolā. Latvijas čempionāta finālsērijas trešajā spēlē "Lūši" savā laukumā ar 3-1 pārspēja iepriekšējo četru gadu čempioni RTU/"Robežsardze", sērijā līdz trim uzvarām triumfējot ar pārliecinošo 3-0. "Lūšu" labā 24 punktus guva Ēriks Voroņko, bet 20 punktus pievienoja Armands Āboliņš. Abas komandas svētdien Jēkabpilī aizvadīja ļoti līdzvērtīgu cīņu, kur pirmajā setā vispirms ar 25:23 uzvarēja RTU/"Robežsardze". Savukārt dueļa turpinājumā iniciatīva jau pārgāja "Lūšu" pusē, jo viņi nākamos divus setus uzvarēja ar 25:22 un 25:21. Arī ceturtajā setā iniciatīva bija Jēkabpils komandas pusē. Tā nonāca ļoti tuvu uzvarai, kad rezultāts bija 22:20, bet rīdzinieki nepadevās un tika pie setbumbas (24:23). Tiesa, šoreiz raksturu parādīja "Lūši", kuri guva divus punktus pēc kārtas un nodrošināja vēsturisku uzvaru Latvijas čempionātā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:Valsts parāds līdz 2021.gadam varētu sarukt par četriem procentpunktiem; Līdz maija vidum mājputnu saimniecībās Latvijā jāievēro atsevišķi biodrošības pasākumi; un Pēdējā gada laikā Latvijā 43% uzņēmēju saskārušies ar darbaspēka trūkumu.

Valsts parāds līdz 2021.gadam varētu sarukt par četriem procentpunktiem, teikts Finanšu ministrijas atbildes vēstulē Fiskālās disciplīnas padomei. Vispārējās valdības parāda līmenis ir krietni zem Māstrihtas kritērija noteiktā līmeņa, attiecīgi 2017.gadā parāds bijis 40% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt valdībā atbalstītajā Latvijas Stabilitātes programmā vidējā termiņā tiek prognozēta vispārējās valdības parāda līmeņa neliela samazināšanās un stabilizēšanās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, 2021.gadā sasniedzot 36% no iekšzemes kopprodukta. Finanšu miistrija prognozē, ka iekasēto nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu palielināsies pēc 2021.gada, kad būs jūtama ieviestās nodokļu reformas ekonomiskā atdeve un uzlabota nodokļu iekasēšana.

Latvijā šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis viens no straujākajiem eksporta pieaugumiem, liecina piektdien publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati. Šā gada janvārī–februārī salīdzinājumā ar 2017.gada pirmajiem diviem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā pieaudzis par 15%. Lielāks eksporta kāpums nekā Latvijā reģistrēts vien Maltā (+37%) un Grieķijā (+16%). Savukārt eksporta apmērs samazinājies vien Lielbritānijā (–1%) un Luksemburgā (–3%), bet Horvātijā saglabājies nemainīgs. Importa apmērs janvārī-februārī salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu pieaudzis 26 Eiropas Savienības dalībvalstīs, samazinājies Maltā (–2%), bet Grieķijā saglabājies nemainīgs. Latvijā imports šajā periodā pieaudzis par 8%, Lietuvā – par 9%, bet Igaunijā – par 2%.

Turpinām ziņas

Sestdien divi ugunsgrēki izcēlās piedeguša, bez uzraudzības atstāta ēdiena dēļ, kuros cieta divi cilvēki Viens no ugunsgrekiem piedeguša ēdiena dēļ izcēlās Rīgā, Slokas ielā, kur saindējoties ar dūmiem cieta viens cilvēks, kas nogādāts slimnīcā. Savukārt Viesītes ielā Jēkabpilī, kur no piecstāvu dzīvojamās mājas bija redzami dūmi, ugunsdzēsējiem ierodoties, tika konstatēts, ka ēkas ceturtā stāva dzīvoklī bija piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens 0,3 kvadrātmetru platībā. Glābēji no piedūmotajām telpām izglāba vienu cilvēku. Isestdien ugunsgrēks izcēlās arī Rīgas ielā Līvānos, kur piecstāvu dzīvojamā mājā bija jūtami dūmi. Ugunsdzēsēji konstatēja, ka pirmā stāva dzīvoklī dega sadzīves mantas četru kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji glābēji no piedūmotām telpām izglāba vienu cilvēku, kurš bija cietis un tika nodots mediķiem.

Putnu migrācijas laikā līdz maija vidum mājputnu saimniecībās Latvijā jāievēro atsevišķi biodrošības pasākumi arī šopavasar. Pērn šajā periodā mājputnus bija aizliegts turēt zem klajas debess. Šogad saistībā ar to, ka putnu gripas aktivitāte Eiropā ir mazāk intensīva, šāds aizliegums nav noteikts. Taču Pārtikas un veterinārais dienests arvien aicina zemniekus pievērst uzmanību vairākiem pasākumiem: nepieļaut savvaļas putnu saskarsmi ar mājputniem iespēju robežās, barot mājputnus telpās, lai savvaļas putni nepiekļūtu pārtikai, dzirdīt putnus tikai ar ūdeni, kam nav bijusi saskarsme ar savvaļas putniem, nepieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputniem, ievērot higiēnas pasākumus,ziņot vetārstam vai PVD, kad mājputni saslimst vai tuvumā manīti vairāki nobeigušies savvaļas putni.

Un vēl

Pēdējā gada laikā Latvijā 43% uzņēmēju ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pērn vasarā, liecina jaunākie "Citadele Index" pētījuma dati. Uzņēmēji darbaspēka trūkumu šobrīd galvenokārt risina, pieņemot darbā un apmācot cilvēkus, kas uzņēmuma darbības jomā nekad nav strādājuši, un vairāk izmantojot ārpakalpojumus. Pētījums, kurā aptaujāti 750 Latvijas uzņēmēju, atklāj, ka lielāku darbaspēka trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumos. Visbiežāk ar grūtībām nodrošināt darbiniekus ir saskārušies vidējie un lielie uzņēmumi. Gan vērtējot pašreizējo situāciju Latvijā, gan raugoties no sava uzņēmuma pozīcijām, 69% uzņēmēju pauduši uzskatu, ka uzņēmumam vajadzīga darbaspēka pieejamība ir slikta. Arī raugoties nākotnē, uzņēmēji nav optimistiski noskaņoti par uzņēmumam vajadzīgā darbaspēja pieejamību.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Iestājoties noturīgiem pavasara laika apstākļiem valsts autoceļu tīklā sākas remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem; Kopš neatkarības atgūšanas skolu skaits Latvijā samazinājies par piektdaļu; un Šonedēļ gaidāmas krasas temperatūras svārstības.

Iestājoties noturīgiem pavasara laika apstākļiem valsts autoceļu tīklā sākas remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā. Latvijas valsts ceļi informē, ka vienlaikus autovadītājiem jārēķinās ar masas ierobežojumiem, kas saistībā ar pavasara šķīdoni noteikti gandrīz tūkstoš autoceļu posmos. Plānojot braucienus reģionos, autovadītājiem ir jārēķinās, ka pavasara atkušņa laikā braukšanas apstākļi uz grants ceļiem ir apgrūtināti.

No šodienas tiek sākti reģionālā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona remontdarbi posmā Steķi-Atašiene. Šo remontdarbu šķērsošanai jārēķinās ar papildus pusstundu, jo satiksme tiks regulēta ar luksoforiem piecos posmos. Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākta arī autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene pārbūve no pagrieziena uz Kaipiem līdz pagriezienam uz Gulbīti, satiksme tur divos posmos regulē ar luksoforiem.

Tāpat ir sākti remontdarbi uz trīs tiltiem - Daugavpils šosejas (A6) 132.kilometrā pie Pļaviņām uz tilta pār Aivieksti. Satiksme no Daugavpils puses tiek novirzīta pa apbraucamo ceļu caur Glāzniekiem, virzienā no Rīgas satiksme notiek pār tiltu, bet sabiedriskā transporta satiksme pār tiltu tiek regulēta ar luksoforiem.

Šķīdoņa dēļ ir slēgti arī atsevišķi posmi uz vairākiem citiem autoceļiem. Krustpils novadā slēgts posms uz ceļa Antūži-Krustpils (V782) netālu no Bērzaunes tilta, šo posmu iespējams apbraukt caur Variešiem vai pa pašvaldības ceļiem. Slēgto posmu sakārtošanas darbi un satiksmes atjaunošana būs iespējama tad, kad šie ceļi apžūs. Plašāk par remontdarbiem un slēgtajiem autoceļu posmiem var uzzināt Latvijas valsts ceļi mājslapā.

Turpinām ziņas

Kopš 1991./1992.mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997.mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). 1991./1992.mācību gadā Latvijā darbojās 986 pašvaldību, valsts, privātās, dienas, vakara un speciālās skolas un Latvijā mācījās 340 273 skolēni. Vēl dažus gadus skolēnu skaits Latvijā auga, līdz 1996./1997.mācību gadā sasniedza 354 tūkstoši 474 skolēnus un izglītības iestāžu skaits sasniedza maksimumu – tūkstoš 112 skolas. Lai gan neliels skolēnu skaita pieaugums tika fiksēts arī gadu pēc tam, skolu skaits, sākot ar 1997./1998.mācību gadu, sāka samazināties. Aptuveni desmit gadu laikā skolu skaits samazinājās par 130 iestādēm, 2008./2009.mācību gadā sasniedzot 982 izglītības iestādes. Pēc tam, iespējams, līdz ar ekonomisko krīzi sekoja straujš skolu skaita kritums, gada laikā skolu skaitam samazinoties par 105 vienībām. Skolēnu skaits tikmēr ruka pakāpeniski, 2009./2010.mācību gadā sasniedzot 234 tūkstoši 845 skolēnus. Skolēnu skaita kritums pieklusa 2013./2014.mācību gadā, sasniedzot 209 130 skolēnus, un turpmākos četrus gadus skolēnu skaits minimāli kāpis, šajā mācību gadā sasniedzot 215 tūkstoši 109 skolēnus. Skolu skaits šajos gados samazinājies par 52, un šajā mācību gadā Latvijā darbojas 780 skolas. Nākamajā mācību gadā skolu skaits vēl saruks, jo skolu tīkla optimizācija kopumā skars 59 izglītības iestādes, tajā skaitā bērnudārzus.

Zemessardzes šautuves paplašināšanai Preiļos Aizsardzības ministrijas (AM) valdījumā nodos divus zemes īpašumus. Ministrija 2016.gada 23.decembrī vērsās pie Preiļu novada pašvaldības ar lūgumu nodot bez atlīdzības valsts īpašumā aizsardzības ministrijas valdījumā zemes īpašumu "Šautuve" 2,72 hektāru platībā un zemes īpašumu "Badelkas Mežs" 8,09 hektāru platībā. Minētās zemes vienības ir paredzēts izmantot Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstības vajadzībām - Zemessardzes šautuves paplašināšanai.

Un vēl

Pirmdienas siltumam sekos strauja gaisa temperatūras pazemināšanās, piektdien termometra stabiņš vietām atkal pārsniegs +20 grādu atzīmi, bet nedēļas vēsākā diennakts varētu būt svētdiena, liecina jaunākās prognozes. Otrdien vietām piekrastē gaisa temperatūra nepārsniegs +5 grādus, daudzviet valstī diena gaidāma vēsāka nekā nakts. Pirmdienas vakarā no dienvidrietumiem Latviju sāks šķērsot plaša lietus zona, valsts austrumos lietus gaidāms arī otrdien dienas laikā. Turpmākajās diennaktīs nav gaidāmi lieli nokrišņi, vien nedēļas beigās var būt vairāk lietus un krusas mākoņu. Sagaidāms, ka gaisa temperatūra naktīs šajā nedēļā nenoslīdēs zem nulles. Nedēļas siltākās dienas būs pirmdiena un piektdiena, kad gaisa temperatūra daudzviet sasniegs +20..+23 grādus. Vēsākā diennakts atbilstoši pašreizējai prognozei būs svētdiena, kad, pūšot brāzmainam ziemeļrietumu vējam, gaisa temperatūrano rīta būs vien dažus grādus virs nulles un pēcpusdienā gaiss iesils līdz +9..+14 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: SIA “Jēkabpils pakalpojumi” vadītājs Jānis Hauka stāsta, kā sadzīves atkritumi no tilpuma tiek pārrēķināti kilogramos; Nacionālie bruņotie spēki nākamgad plāno saņemt bezpilota lidaparātus; un Krievija atkal plāno organizēt raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Valdība izstrādājusi jaunus noteikumus, kas paredz kā sadzīves atkritumu masa no tilpuma tiks pārrēķināta kilogramos un iedzīvotājiem tarifs tiks rēķināts par saražoto sadzīves atkritumu svaru, ne apjomu. Tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu medijiem preses konferencē plašāk par to stāstīja SIA “Jēkabpils pakalpojumi’valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka.

AUDIO

Turpinām ziņas

Nacionālie bruņotie spēki nākamgad plāno saņemt bezpilota lidaparātus, kas iegādāti ar ASV finansiālu atbalstu 2,4 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši ASV valdības Ārvalstu militārā finansējuma programmai NBS piegādās trīs uzņēmuma "AeroVironment" taktiskās bezpilota lidaparātu sistēmas "RQ-20A Puma". Šīs vairāk nekā trīs miljonus dolāru jeb 2,4miljoni eiro vērtās sistēmas stiprinās novērošanas un izlūkošanas spējas. Jau ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki sākuši attīstīt bezpilota lidaparātu koncepciju, un ir uzsākta šo lidaparātu iegāde. Speciāla koncepcija novērošanas un atpazīšanas spēju uzdevumu izpildei pieņemta 2016.gadā.

Krievija atkal plāno organizēt raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā. To plānots darīt laikā no plkst.11 līdz 23. Krievijas puse aicinājusi Latvijas Civilās aviācijas aģentūru noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 20 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas. Aizsardzības ministrija joprojām uzskata šāda veida mācības Latvijas teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā par nepamatotām un provokatīvām, kā arī pauž bažas par Krievijas spējām nodrošināt drošību mācību laikā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils vēstures muzejam ugunsgrēks Sēļu sētā, pēc pirmajiem provizoriskajiem aprēķiniem nodarījis zaudējumus vairāk nekā 100 tūkstoši eiro apmērā; Politiķi rosina noteikt, ka LELB ir vienīgā līdz 1940.gadam pastāvējušās luteriskās baznīcas tiesību pārmantotāja; un Jēkabpilī, Zīlānu apkārtnē atrasts bedrīsakmens;.

Jēkabpils vēstures muzejam ugunsgrēks Sēļu sētā, pēc pirmajiem provizoriskajiem aprēķiniem nodarījis zaudējumus vairāk nekā 100 tūkstoši eiro apmērā. Zaudējumu precizēšana turpinās un pilnā apmērā no finansiālās puses tie varētu būt zināmi rītdien, taču, kā iepriekš sacīja muzeja direktore Inese Berķe, daudz lielāks un ciparos neaprēķināms ir kultūrvēsturiskā mantojuma zaudējums, jo ēka un tajā esošie priekšmeti bija unikālas vēstures liecības, kuras tagad ir zudušas. Jau ziņots, ka Jēkabpilī Sēļu sētā ap pusvieniem naktī uz sestdienu izcēlās ugunsgrēks, kurā gandrīz pilnībā nodegusi kultūrvēsturiskā ēka rija. Pagaidām nav zināmi ugunsgrēka izcelšanās iemesli, tos izmeklē policija. Tiek pieļauts, ka varētu būt notikusi arī ļaunprātīga dedzināšāna.

Demisionējošā Jēkabpils domes deputāta Edgara lambas vietā, pašvaldībā darbu sāks Aleksandrs Deinis. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils reģionālās partijas līderis leonīds Salcevičs sacīja, ka šīsnedēļas domes sēdē tiks apstiprināts iesniegums par Edgara Lambas atkāpšanos un apstiprināts Aleksandra deiņa deputāta mandāts. Jau ziņots, ka Jēkabpils domes deputāts Edgars Lamb piektdien nolika deputāta mandātu un paziņoja par aiziešanu no politikas. Iepriekš sarunā ar Radio1 Edgars Lamba atzina, ka ir piekusis no negatīvisma, kas valda domē un ap domes darbu sabiedrībā, kas izskanējusi vietējā un nacionālajā presē, kā arī no “lielās nesadarbošanās. Šis esot jau ceturtais sasaukums, kad viņš ir Jēkabpils domes deputāts, taču nekad vēl līdz šim nav bijusi tik liela nesadarbošanās deputātu vidū starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem. Visos iepriekšējos sasaukumos vairāk vai mazāk visi deputāti strādājuši kā komanda. Šajā sasaukumā šādas sadarbības no koalīcijas puses neesot un viņš pat neredzot izeju no šīs situācijas. Tāpēc nolēmis pielikt punktu savai politiskajai karjerai.

Turpinām ziņas

Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas jeb LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam. Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16.gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Normatīvajā aktā plānots arī noteikt, ka baznīca ir atbrīvota no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja notiek īpašumu tiesību pāreja starp LELB un baznīcai piederīgu draudzi vai citu baznīcai piederīgu institūciju. Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas.

Pirkumus internetā pēdējā pusgada laikā veikuši 79% Latvijas aktīvo interneta lietotāju. No tiem 27% saskārušies ar nepieciešamību preces sūtīt atpakaļ pārdevējam vai apmainīt, liecina Omniva šī gada martā veiktais pētījums. Kaut arī teju katrs trešais interneta lietotājs pēdējā pusgada laikā saskāries ar nepieciešamību atgriezt internetā iegādātu preci, tikai 19% savas patērētāja tiesības izmantojuši praksē. No tiem 11% pircēju preces atgriešanu veikuši vienu reizi, savukārt 8% to darījuši pat vairākkārt. Tādējādi ir būtisks pircēju skaits, kuri, neraugoties uz nepieciešamību preci sūtīt atpakaļ pārdevējam, tomēr izvēlas to paturēt. 2% pircēju atzīst, ka neatbilstošo preci pārdevuši citiem, taču 6% – samierinājušies un nevajadzīgo paturējuši. Kā biežākos iemeslus preces nesūtīšanai atpakaļ respondenti minējuši neērtības, sarežģītu atgriešanas procesu un papildu izmaksas. Tas norāda uz būtisko loģistikas pakalpojumu sniedzēju lomu patērētāju izvēlē – preces atpakaļ sūtīšanas procesam ir jābūt vienkāršam, ērtam un uzticamam, respektīvi, patērētājiem draudzīgam. Saskaņā ar pētījumu 69% gadījumu tiek atgrieztas preces, kuru vērtība nepārsniedz 50 eiro, 27 % gadījumu atgriezto pirkumu summa bijusi robežās no 51 līdz 200 eiro, bet 6% gadījumu pat pārsniegusi 200 eiro.

Un vēl

Ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete Sarmīte Ozoliņa un pastāstīja, ka sestdien 14.aprīlī Zīlānu apkārtnē atradusi bedrīšakmeni, kas liecina, ka cilvēki šeit dzīvojuši vēl pirms diviem tūkstošiem gadu. Par savu atradumu viņa ziņojusi Petroglifu centram un tā vadītājs Andris Grīnbergs ieradies, lai uz vietas aplūkotu atradumu. Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs to reģistrējis kā Zīlānu bedrīšakmeni. Sarmīte Ozoliņa aicina arī citus vērīgāk ielūkoties savā apkārtnē un par līdzīgiem atradumiem ziņot Petroglifu centram. Jāpiebilst, ka visnoslēpumainākie kultakmeņi ir bedrīšakmeņi, kuri atrodami gandrīz visur pasaulē. Šo bedrīšakmeņu vecumu zinātnieki vērtē līdz pat vairākiem gadu tūkstošiem. Ir vismaz ap 30 hipotēžu, kāpēc cilvēki veidojuši akmeņos bedrītes. Tiek uzskatīts, ka šie akmeņi saistīti ar veļu kultu, citi domā, ka akmeņos atveidots zvaigžņu stāvoklis debesīs, tās bijušas upura vietas un tiek piedāvātas vēl arī citas versijas.

Lasīts 111 reizes

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt