Otrdiena, 02 Maijs 2017 13:03

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Latgales kongress"

Informācijas avots:  Jānis Silakalns
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu "Latgales kongress". Šī monēta ir Latvijas Bankas pateicība Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā. Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā "GORS", Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

 

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

 

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

 

Monētas dizaina un plastiskā veidojuma autors ir Ivars Drulle. Mākslinieku iedvesmojusi viena no retajām kongresa dalībnieku fotogrāfijām. Monētas aversā atveidotas cilvēku figūras, kuras simbolizē Latgales kongresa norises galvenos virzītājus – katoļu garīdzniekus, strēlniekus, tautskolotājus un sabiedriskos darbiniekus. No vēsturiskās fotogrāfijas pārņemtajā uz sarkanbaltsarkanā transparenta redzamajā uzrakstā, kas atspoguļo vēl nenostabilizējušos latgaliešu rakstības formu, pausta kongresa pamatideja.

 

Monētas reversā attēlots krucifikss, ap kuru maija dziedājumiem sapulcējušās sievietes ar bērniem. Maija dziedājumi kā Latgalei raksturīga tautas tradīcija iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

 

Kolekcijas monēta "Latgales kongress" izgatavota Faude & Huguenin SA (Šveice). Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 3 000 eksemplāru.

 

Monētas cena – 50.00 eiro. Monētu no trešdienas, 3. maija, varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī no plkst. 11.00 – rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā (adrese: https://rezervetmonetu.bank.lv). Iepriekš rezervētās monētas Latvijas Bankas kasēs būs nopērkamas no 15. maija līdz 31. maijam. (Jāpiezīmē, ka šovasar par Latvijas Bankas monētu iegādes pamatiespēju kļūs šim nolūkam veidota interneta tirdzniecības vietne.)

 

Latgales iedzīvotāji un Latvijas vēstures interesenti kolekcijas monētu "Latgales kongress" varēs iegādāties arī Latgales Simtgades kongresa laikā 5. maijā Latgales vēstniecībā "GORS" Rēzeknē.

 

Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade. Te redzams, ka joprojām pieejams tematiski un mākslinieciskā izpildījuma ziņā plašs monētu klāsts. Ar 2017. gada monētu programmu iespējams iepazīties šeit: https://monetas.bank.lv/iegade.

 

Pielikumā – monētas apraksts (3., 4. lpp.), kā arī papildinformācija par eiro kolekcijas monētām un piemiņas monētām (5. lpp.).

 

 

 

 

Latvijas Bankas preses dienests

Tālr. 67022594; 67022384

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

bank.lv | makroekonomika.lv | naudasskola.lv

      

LATGALES KONGRESS

 

Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 26.00 g, forma: kvadrāts; izmērs: 32 mm × 32 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof; ar triju krāsu uzdruku aversā

Kalta 2017. g. Faude & Huguenin SA (Šveice)

Mākslinieks Ivars Drulle

 

Monētas priekšpuse (averss)

Dažādu sabiedrības grupu pārstāvji – Latgales latviešu kongresa dalībnieki – attēloti ar sarkanbaltsarkanu transparentu, uz kura vietots Latvijas apvienošanas aicinājums. Monētas augšdaļā pa kreisi uzraksts "5 euro", pa labi gadskaitļi "1917–2017".

 

Monētas aizmugure (reverss)

Attēlotas sievietes ar bērniem pie krucifiksa. Monētas lejasdaļā – uzraksts "Latgola".

 

Monētas josta

Gluda.

 

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti. Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Pirmo viedokli pārstāvēja katoļu priesteris Francis Trasuns (1864–1926) un viņa piekritēji, otro – inženieris Francis Kemps (1876–1952).

 

26. aprīļa rītā tūkstošiem Latgales latviešu un cittautiešu kopā ar kongresa dalībniekiem devās gājienā no Rēzeknes Tirdzniecības skolas uz Rēzeknes katoļu baznīcu (tagadējo katedrāli). Latvijas himna "Dievs, svētī Latviju!", pirmo reizi publiski Latgalē izpildīta, atskanēja tieši baznīcā.

 

Kongresa darbs sākās zīmīgā vietā – ar ziediem un zaļumiem rotātajā kinoteātrī "Diāna" (ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies). Diāna bija romiešu auglības un medību dieviete, ko attēloja ar pusmēnesi virs galvas un loku un bultām rokās. Romiešiem tie, kas paglābās Diānas templī, skaitījās neaizskarami un drošībā. Kongresa laikā ap tā norises vietu stāvēja ļaužu pūlis – gan apvienošanās atbalstītāji, gan pretinieki. Ēku sargāja aptuveni 40 latviešu strēlnieku Latviešu strēlnieku rezerves pulka podporučika Jāņa Rubuļa (1893–1960) vadībā.

 

Kongresā piedalījās delegāti ar balsstiesībām un viesi. Apsveikt kongresu bija ieradies arī nākamais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925). Savā runā viņš norādīja, ka visu novadu latvieši ir vienas mātes dēli un meitas. Delegāti, kas bija apvienošanās pretinieki, demonstratīvi pameta kongresu.

 

Kongresa lēmuma pirmā puse faktiski bija deklarācija, kas pauda vēlmi apvienoties ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, paturot savu pašvaldību, pašnoteikšanās tiesības valodas, ticības, baznīcas, skolu un saimnieciskajos jautājumos, bet otrā puse paredzēja konkrētus pasākumus šo nodomu īstenošanai. Tika ievēlēta Latgales Pagaidu zemes padome, bet noslēgumā nodziedāta "Dievs, svētī Latviju!" orķestra pavadījumā. Tādējādi latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

 

Latvijas Bankas pateicības apliecinājums Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā ir Latgales latviešu kongresam veltīta sudraba kolekcijas monēta.

 

Monētas aversā attēlotās cilvēku figūras simbolizē kongresa norises galvenos virzītājus, kas bija katoļu garīdznieki, strēlnieki, tautskolotāji un sabiedriskie darbinieki. No vēsturiskas fotogrāfijas pārņemtajā uz sarkanbaltsarkanā transparenta redzamajā uzrakstā, kas atspoguļo vēl nenostabilizējušos latgaliešu rakstības formu, pausta kongresa pamatideja.

 

Savukārt monētas reversā attēlots krucifikss, ap kuru maija dziedājumiem sapulcējušās sievietes ar bērniem. Maija dziedājumi kā Latgalei raksturīga tautas tradīcija iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā

 

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 20 eiro kolekcijas monētu. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

 

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".

 

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

 

Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

 

Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u.c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

 

Informāciju par Latvijas Bankas kasēs nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://monetas.bank.lv/iegade.

 

Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eiro zonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eiro zonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.

 

Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

 

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.

 

* * *

Lasīts 405 reizes

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt