Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) kārtējā domes sēdē atkārtoti aktualizēja jautājumu, ka saņēmis iedzīvotāju sūdzības par bruģi Bebru ielas mikrorajonā, kas nepilnu gadu pēc ieklāšanas sācis drupt.

Kaspars Ģirģens norādīja, ka bojāts bruģis novērojams visā mikrorajonā un tas nav tikai vienas vietas defekts. Bruģis sācis noārdīties no augšpuses tā it kā tas būtu vecs un nolietots, nevis jauns, kas ieklāts pirms nepilna gada. Kaspars Ģirģens izteica pieņēmumu, ka ieklāts nekvalitatīvs bruģis, tāpēc tik ātri sācis noārdīties.

Jēkabpils Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs domes sēdes informatīvajā daļā apstiprināja, ka minētie defekti ir konstatēti, sastādīts akts un būvniekam ir uzdots vietās, kur bruģis bojāts to nomainīt pret jaunu.

Sarunā ar Radio1.lv Raits Sirmovičs sacīja, ka bojātais bruģis tiks nomainīts šī mēneša laikā.

Jau ziņots, ka Bebru ielas jeb Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielu rekonstrukcija ilga divus gadus un pārbūves darbu laikā atjaunoti lietus ūdens, kanalizācijas, ūdensvadu tīkli, uzstādīti jauni apgaismes stabi, atjaunots ielu segums, veikta teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, kā arī ievērojami palielināts automašīnu stāvvietu skaits. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs bija SIA “Ošukalns”, objektā, veicot dažādus darbus strādājai vairāki apakšuzņēmēji. Līguma kopējā summa ar ģenerāluzņēmēju bija 2 295 445, 24 eiro bez PVN.

Publicēts Sabiedrības ziņas
Izglītības iestāde Klase Datums Laiks Vieta
Jēkabpils Valsts ģimnāzija 12. 08.06. 18.00 JVĢ sporta zāle
9. 15.06. 18.00 JVĢ sporta zāle
Jēkabpils 2.vidusskola 9. 15.06. 18.00 Skolas sporta zālē
12. 16.06. 17.00 Skolas sporta zālē
Jēkabpils 3.vidusskola 9.  15.06. 16.00 Skolas sarīkojumu zāle
12. 09.06. 13.00 Skolas sarīkojumu zāle
Jēkabpils vakara vidusskola 9. 15.06. 18.00 Tautas nams
12. 15.06. 18.00 Tautas nams

Jēkabpils Agrobiznesa

koledža

PVIN

Koledža

22.06

29.06

16:00

15:00

Jēkabpils TN

Jēkabpils TN

Jēkabpils pilsētas svētku laikā, saistībā ar publisko pasākumu norisi, tiks noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi un paredzētas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos.

No 15. jūnija plkst. 6.00 līdz 17. jūnija plkst. 9.00 transportlīdzekļu satiksmei būs slēgts Vecpilsētas laukums un laukums pie Jēkabpils Tautas nama.

16. jūnijā

Sabiedriskais transports:

5. maršruts poliklīnikas virzienā un 8. maršruts ģimnāzijas virzienā, no Brīvības ielas rotācijas apļa tiek novirzīts un kursēs pa Zemgales, Nameja, Viesītes, Jaunā, Zaļā un Rūdolfa Blaumaņa ielu posmiem.

Reģionālie maršruti virzienā uz Salu un Biržiem, no Brīvības ielas rotācijas apļa tiek novirzīti pa Draudzības aleju, Viestura, Jaunā, Zaļā un Rūdolfa Blaumaņa ielu posmiem. Rūdolfa Blaumaņa ielas pietura uz laiku tiek pārcelta uz Zaļo ielu, turpretim pagaidu pietura tiks ierīkota Jaunā ielā.

Satiksmes ierobežojumi:

Transportlīdzekļiem satiksme slēgta:

  • Pasta ielā;

  • Brīvības ielā, posmā no Mārtiņa Lutera ielas līdz Zaļajai ielai;

  • Viestura ielā, posmā no Pasta ielas līdz Filozofu ielai;

  • Katoļu ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Pasta ielai;

  • Akmeņu ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Pasta ielai;

  • Jēkaba ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Pasta ielai;

  • Zaļā ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Andreja Pormaļa ielai;

  • Kļavu iela, starp DUS “Lukoil” un t/c “Sēlija”.

 

 

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegums laika posmā no plkst. 11.00 līdz 17.00:

  • Dambja ielas labā puse, posmā no Brīvības ielas līdz Filozofu ielai;

  • Filozofu iela.

 

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegums laika posmā no 11.00 līdz 24.00:

  • Pļaviņu iela, posmā no Viestura ielas līdz Plostu ielai.

 

16. jūnijā pilsētas sabiedriskā transporta izmantošana pilsētas iedzīvotājiem un viesiem būs bez maksas!

Sabiedriskais transports kursēs pēc spēkā esošā brīvdienu grafika.

Svētku laikā lūdzam ievērot izvietotās pagaidu ceļa zīmes!

Publicēts Pašvaldību ziņas

Atbilstoši ziemas pirmajam mēnesim decembrim un laika zīmēm nozīmīgās dienās martā, tad jūnijs temperatūru ziņā rādās būt tuvu normai, bet drusciņ siltāks un sausāks kā parasti, savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs. Jūnija pirmajā pusē bieži saulains un mēreni silts. Nokrišņi īslaicīgi, bet reizēm pērkona lietusgāzes var atnest stiprus nokrišņus un tostarp arī krusu. Skaidrās naktīs, iepūšot ziemeļu puses vējiem, laikā līdz Rudzu zieda dienai (12. jūnijs) salnu vietās iespējamas arī nakts salnas. Jāatgādina, ka šogad rudzi jau zied kopš maija beigām.

Jūnija vidū, laikā ap Vītus dienu (15. jūnijs) kļūs vēsāks. Šajā laikā nokrišņi īslaicīgi, bet pērkona negaisu laikā var būt stipras lietusgāzes un stiprs, brāzmains vējš. Laikā ap Vasaras saulgriežiem (21. jūnijs) temperatūra paaugstināsies, bet iespējamas stipras pērkona lietusgāzes un krusa.

Laiks no Vasaras saulgriežiem (21. jūnijs) līdz Jāņiem (24. jūnijs) un vēlāk silts, reizēm karsts, ar īslaicīgiem pērkona negaisiem. Līgo dienas vakars un Jāņu nakts pārsvarā bez nokrišņiem, ar mērenu vasaras nakts siltumu. No Jāņiem līdz Pēteriem (29. jūnijs) pārsvarā saulainas, sausas un pat karstas dienas, kad temperatūra var sasniegt plus 30 un vairāk grādus. Šajā laikā sāksies liepzieds, bet liepzieds jūnijā paredz siltu nākamo ziemu... Vēlāk drusciņ vēsāks un mēneša beigās īslaicīgi, bet nereti stipri nokrišņi un biežāk ducinās pērkons. Temperatūra šajā laikā no plus 22, līdz plus 28 grādiem.

Kopumā 2018. gada jūnijs gaidāms siltāks un sausāks kā parasti.

Ticējumi par jūniju

Ziedu mēnesis ir laiks, kad vakara blāzma pāriet rītausmā un rītausma ar rītausmu tiekas. Jūnijs ir bagātu pļavu, pirmā siena vāla un pirmo ogu laiks. Pērkons jūnijā kuplina druvas, bet ziemeļvējš dzen graudus tīrumā. Saulains laiks Zāļu mēnesī nes raženu gadu, bet dubļains - bada gadu. Siltas naktis un mitrs jūnijs paredz labu bišu medus un dārza augļu ražu. Jūnijs ir spalvu mešanas laiks pīlēm un medņiem. Ziedu mēnesī zied egles, priedes un jūnija siltums ir maigāks par dūnām.

2. jūnijā ir Emma. Pēdējā no dienām, kad var stādīt āra gurķus, lai tie labi augtu. Ticējumi. Ja eglēm daudz čiekuru, būs laba gurķu raža. Ja līst, Jāņi būs sausi.

Maizes diena – 4. jūnijs. Viena no vairākām maizei veltītām dienām gadā. Svēta diena, jo beidzot pavasara sēju lūgsnas veltītas Zemes auglībai, Saules devībai un Ūdens (lietus) svētībai. Šajā dienā sāk ziedēt rudzu puķes (šogad jau 28. maijā). Ticējumi. Ja Maizes dienā apstaigā laukus, tad rudenī apcirkņi būs pilni līdz malām. Ja Maizes dienā lietus līst - togad bada nebūs. Ja diena saulaina, būs laba gurķu un graudu raža.

6. jūnijs - Mežrožu diena. Sāk ziedēt mežrozītes (šogad mežrozītes sāka ziedēt jau 27. maijā). Šajā laikā jāiet mežrozēs, lai rožu medum salasītu ziedlapiņas un elpotu dziedniecisko gaisu.

Medards ir 8. jūnijā. Zivju diena. Senči ticēja, ka 8. jūnijā zivju tīklos var saķert arī ūdens meitiņu jeb nāriņu. Ticējumi. Ja šajā dienā daudz odu, jūnija pēdējās dienas būs lietainas, bet siltas. Ja ielīst, līst līdz Septiņiem brāļiem (10.07.).

Rudzu zieda diena ir 12. jūnijs (šogad rudzi sāka ziedēt jau 30. maijā). Pēdējā no pupu stādāmajām un griķu sējas dienām. 12. jūnijā mežā negāja, jo čūskām sākās kāzu laiks. Ja rudzi iet vārpās, sācies vasaras sēņu laiks.

Vītus diena ir 15. jūnijs. Saulains Vītus uz jauku siena laiku, lietains uz bagātu ražu. Pēc Vītus zāli drīkst ar izkapti pļaut, līdz tam, tikai rokām plūca.

No 18. jūnija līdz 21. jūnijam gada gaišākā mēneša gaišākās naktis jeb putnu naktis. Tas ir laiks, kad putni gaismas vainagu vij. Laiks no 18.06. līdz 21.06. labvēlīgs, lai dārzos atbrīvotos no nezālēm un no lieka apmatojuma uz ķermeņa. Ja šajās trīs dienās dienvidu vējš, būs labs labības gads.

No 21. jūnija līdz 25. jūnijam ir Jāņu laiks. Tās ir Vasaras Saulgriežu, bagātu tradīciju un gada gaišākā mēneša gaišākās dienas. Jāņu laikā Saule un Zeme savijušās Zalkša dejā. Saulgriežu dienās Zalkša dejas skurbā Saule griež Zemi līdz iegriež pa saulei. Līgojas mežs, pļava un lauks. Ticējumi. Kad pirmās Jāņa zāles nevīst ātri, tad pirmais siens nekaltīs. Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem – būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem – būs gara vasara. Ja Jāņu dienā nelīst lietus, būs jauks rudens. Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.

27. jūnijā – Septiņi gulētāji. Ja septiņu gulētāju dienā daudz guļ, tad visu gadu daudz gulēs. Ticējumi. Kad septiņu gulētāju dienā līst lietus, tad tas līst septiņas dienas; bet ja līst septiņu brāļu dienā, tad līst septiņas nedēļas. Ja septiņu gulētāju dienā labs laiks, tad tāds pastāvēs septiņas nedēļas no vietas.

29. jūnijā - Pēterdiena. Tā ir Jāņu izskaņa un Pērkonam veltīta diena. No Pēterdienas saule uz ziemu, bet vasara uz karstumu. Apklust putnu dziesmas un vasarai sākas brieduma dienas. Ticējumi. Ja Pēterdienā Jāņuzāles nav novītušas - siens nekaltīs. Ja Pēteros sīpolus šķin - tie vīst un pēdējais laiks, kad var stādīt kāļus un rāceņus.

Foto: jekabpils.lv

Publicēts Vides ziņas
Ceturtdiena, 31 Maijs 2018 11:09

Jēkabpils pilsētas svētki 2018 (PROGRAMMA)

Jēkabpils pilsētas svētki 2018

17. maijs – 16. jūnijs
RADI stāstu Jēkabpilī
17.05.–16.06.

Fotoakcija “RADI Brīvības ielā”

Projekta “Brīvības ielu stāsts” ietvaros

Brīvības iela
13. jūnijs
RADI prieku
16.00 Ukraiņu kultūras diena – radošā darbnīca “Košais vainadziņš” Sadarbībā ar ukraiņu biedrību “Javir” Jēkabpils Galvenā bibliotēka
21.00

Kino Plača“Dārza svētki”

Baudīsim grupas “BadHabits” mūziku, skatīsimies programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmu “Baltu ciltis” un smiesimies ar Improvizācijas teātra improvizatoru.

Kino Placis
15. jūnijs
RADI iedvesmu
10.00–20.00

Veselības kilometri”pilsētai

Dāvini veselības kilometrus savai pilsētai - skrienot, braucot ar velosipēdu vai nūjojot!

Mežaparks
11.00 Vizmas skoliņas” atklāšana un zvaigžņveida puzuru darbnīca “100 zvaigznes Latvijai”

“Vizmas skoliņa”,

Rīgas iela 103

20.00

Annas Sērumas autorkoncerts “Migla”

Biļetes iepriekšpārdošanā Jēkabpils Vēstures muzeja kasē, biļetes cena 2 €. Vietu skaits ierobežots!

Krustpils pils, Vārtu tornis
22.00

Nakts pikniks “Mūzika kokos”

Muzicē jaunie un talantīgie Jēkabpils jaunieši.

Aicinām ņemt līdzi pledu, siltu tēju un uzkodas!

Kena parks
RADI izzinot
12.00–16.00

Spēļu pēcpusdiena “Izzini Latviju! Izzini Jēkabpili!”

  • krustvārdu mīkla par Latviju “Latvijai 100”

  • faktu spēle “Latvija”

  • saliekamā mīkla “Pilsētas karte - Jēkabpils”

Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa
15. – 16. jūnijs
RADI radoši
11.00

Pastaiga ar stāstiem pa Brīvības ielu “Caur nebrīvi uz brīvi. Brīvības iela”

Pastaigā par pilsētas vēsturi stāstīs biedrības “Jēkabpils mantojums” priekšsēdētājs Jānis Zeps.

Lūgums pietikties Jēkabpils pilsētas bibliotēkā vai zvanot pa tālr. 28822459!

Skvērā pie Brīvības un Neretas ielas apļa

(objekts “Sidraba ābele”)

11.00–17.00

Mākslinieces Ēsteres Zemītes gleznu izstāde “Atspulgi”

Ieeja par ziedojumiem baznīcas jumta renovācijai.

Jēkabpils Sv. Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca
12.00–16.00 Izstāde “100 iemesli lepoties ar Jēkabpili” Krustpils pils, Izstāžu zāle
Tekstilmākslas izstāde “Sakņu sistēma” Krustpils pils, Vārtu tornis
Sandas Mālnieces gleznu izstāde “Iespaidu varā” Krustpils pils, Marmora zāle

 

16. jūnijs
RADI pie Daugavas
6.00

Pludiņmakšķerēšanas sacensības “Radi Jēkabpilī”

Jāuzrāda makšķernieka karte, dalība čempionātā jāpiesaka sacensību vietā līdz plkst. 5.50!

11.30 Ātrumlaivu sacensību “Latvijas Republikas čempionāts ātrumlaivām” atklāšana
12.00–17.00 Ātrumlaivu sacensību “Latvijas Republikas čempionāts ātrumlaivām” posms
RADI garīgo dimensiju
10.00 Ekumēniskais dievkalpojums un Jēkabpils kamerorķestra sakrālās mūzikas koncerts Jēkabpils Romas katoļu baznīca
RADI bērnību Kena parkā
11.30–16.30 Lielās koka spēles, “Pallas” bērnu istaba, baskāju taka, piepūšamās atrakcijas, izjādes ar poniju, izbraucieni ar bērnu elektromobiļiem un burbuļi!
12.00 Radošās apvienības “Pasaku Nams” koncertprogramma “Brīnumu meža piedzīvojumi”
13.30 Koncertšovs bērniem “Izklausies dzirdēts mežā!”
15.20 Xeny Dance Studio” hip-hop deju programma
RADI un rādi pie t/c “Sēlija”
10.00–16.00

Biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” radošās darbnīcas un

Eiropas brīvprātīgo informācijas punkts “Radi Jēkabpili Eiropā”

10.00–17.00 Latvijas antīko automobiļu kluba” spēkratu eksponēšana
10.00–17.00

Jauniešu kvartāls “JēRAJONS”:

  • Jēkabpils Jauniešu domes Zvaigžņu spēles futbolā, strītbolā un florbolā, dažādi konkursi

  • biedrības “13. pirmdiena” Jēkabpili izzinošā darbnīca

  • “Brīvais mikrofons” jaunajiem māksliniekiem

  • DJ meistarklase, bungu spēles meistarklase un hip-hop meistarklase

  • chill zona ar spēlēm

10.00–17.00

Jēkabpils pilsētas čempionāts “Kurbada Kauss” svaru stieņa spiešanā guļus bez ekipējuma

Sacensībām var pieteikties līdz 14. jūnijam interneta vietnē http://piedalies.sp.lv/.

13.00–16.00 Sacensību “Latvijas spēcīgākā pilsēta” Jēkabpils posms
RADI satiekas pilsētas ielās un laukumos
10.00–15.00 Biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” interaktīvā spēle “Radi NVO Jēkabpilī!”

Skvērs pie

Jēkabpils Tautas nama

10.00

Atlase skaistuma konkursam “Miss Dimanta foto 2018”

Tiek aicinātas daiļas un drosmīgas dāmas!

Konkursa noteikumus meklē interneta vietnē www.missdf.lv.

Rīko nodibinājums “Kvalitatīva mūžizglītība un veselīga dzīvildze”

10.00–16.00 Zemessardzes 56. kājnieku bataljona aktivitātes Laukums pie Justīcijas nama
11.00–17.00 Leļļu izstāde Pasaku muzejs “BUTAforija”
Atraktīvas spēles Mākslas skolas pagalms
Mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde Mākslas skola
Pedagogu un R. Štelmaheres studijas “Slieksnis” darbu izstāde
12.00

A. Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas “Dārza svētki”un Latvijas ģerboņa svinīga saņemšana

A.Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolai - 60

Muzicē pūtēju orķestris (diriģents J.Briška), pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu ansambļi.

Skvērs

Brīvības ielā 203

13.00–17.00

Mazākumtautību kultūru sēta un sadziedāšanās

Baudīsim tradicionālās dziesmas, dejas, ēdienus.

Sēļu sēta
23.30

Pilsētas svētku diskotēka uz kluba “Stacija” skatuves

Uzstājas: [Ex] da Bass, Riganights, Aiviso un Gusts

Laukums pie Justīcijas nama

 

RADI kustību
10.45

Pilsētas svētku velobrauciens “RADI, mostieties!”

Velobraucienu pavadīs Pilsētas svētku “RADI Jēkabpilī” bānītis, pilsētu modinās Ogres novada kultūras centra pūtēju orķestris “Horizonts”.

Dalībnieku pulcēšanās plkst.10.30 Krustpils saliņas stāvlaukumā!

Krustpils saliņas stāvlaukums –

Vecpilsētas laukums

11.30–17.00

Pilsētas svētku “RADI Jēkabpilī” bānītis

Iekāpšana laukumā pretī pilsētas domei.

Biļetes cena 1 €, pirmsskolas vecuma bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.

Pilsētvide
17.40

Pilsētas svētku gājiens “RADI Jēkabpilī”

Stāšanās pilsētas svētku gājienam Kļavu ielā pie Kena parka plkst.17.15!

No Kļavu ielas

pie Kena parka

RADI svētkus Vecpilsētas laukumā
9.00–16.00

Amatnieku Dižtirgus Brīvības ielā

Tirgotājus lūdzam zvanīt uz Vienas pieturas aģentūru, tālr. 65236777!

10.00–12.00 Retro motociklu eksponēšana
10.00–17.00

Senā Jēkabpils” pie vides objekta “Pilsētas stāsts”

  • izstāde “Aizsargu organizācija Jēkabpilī”

Izstāde tapusi sadarbībā ar biedrību “Jēkabpils mantojums”, Latvijas Kara muzeju un Jēkabpils Vēstures muzeju.

  • izstāde “Kad zirgs bija cilvēka spārni”

Izstādē izvietoti Sarmītes Ozoliņas un Jēkabpils pilsētas bibliotēkas krājuma novadpētniecības materiāli.

  • konkursi par pilsētu senatnē

11.30 Rīta rosme ar Latvijas čempioniem volejbolā – Jēkabpils “Lūšiem”
12.00–16.30

Koncerts “RADI lustējas”

Muzicē Ogres novada kultūras centra pūtēju orķestris “Horizonts” (vadītāji V.Kokamegi, T.Kokamegi), grupa “Starpbrīdis”, Ē.Gruzniņš, grupa “Ilūzija”, Laura un grupa “Brāļadēli”, vokālais ansamblis “Vakarvējš”, Jēkabpils pamatskolas ansamblis “Varavīksne”, dejo Eiropas deju kolektīvs “Daugavietes”, eksotisko deju studija “Inda”, deju studija “Inter” un līnijdeju grupa.

18.00–23.00

Gājiena noslēgums un pilsētas svētku LIELKONCERTS “RADI Jēkabpilī”:

  • Grupas “LABVĒLĪGAIS TIPS” koncerts

  • Gada jēkabpilietis” apbalvošana

  • amatierkolektīvu koncerts

  • akcijas “Labais kaimiņš” apbalvošana

  • grupas “DAGAMBA” koncerts

  • grupas “MUSIQQ koncerts

Lielkoncertu vada Lauris Subatnieks un Gundars Silakaktiņš.

23.15

Svētku uguņošana virs Daugavas

Lūgums uguņošanu vērot no Daugavas kreisā krasta aizsargdambja!

23.30–4.00

Pilsētas svētku balle

Muzicē grupa “EelsoftheSixties” (Rīga) un DJ Will Roland

 

Pasākuma laikā iespējama fotografēšana un filmēšana. Fotogrāfijas var tikt izvietotas Jēkabpils Kultūras pārvaldes mājaslapā www.jkp.lv sadaļā “Galerija”, kā arī www.draugiem.lv un facebook.com. Pasākuma apmeklētājiem ir tiesības iebilst par fotogrāfiju izvietošanu.

Lai mūsu Jēkabpils pilsētas svētki būtu daudz krāšņāki, skanīgāki un interesantāki, aicinām ikvienu pieteikties Jēkabpils pilsētas svētku gājienam! Aicinām gājienam pievienoties ģimenes, darba kolektīvus, biedrības, amatiermākslas kolektīvus, sporta komandas un visus jēkabpiliešus un pilsētas viesus!

Pilsētas svētku gājienā “RADI Jēkabpilī” dosimies 16. jūnijā plkst. 17.40. Stāšanās gājienam Kļavu ielā pie Kena parka plkst. 17.15.

 Pieteikšanās gājienam  līdz 12. jūnijam, zvanot (tālr.nr.: 65232475, 26441992) vai sūtot pieteikumu elektroniski (e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.). Piesakot dalību, lūdzam norādīt gājiena dalībnieka / dalībnieku grupas nosaukumu, kontaktus, kā arī 2 interesantus teikumus par sevi!

 Gājienam lūdzam sagatavot atpazīšanas zīmi. Dodoties gājienā, neaizmirsti par RADOŠU pieeju, noformējot savu vizuālo tēlu! RADĪSIM svētkus kopā!

 

Kas ir lietas un emocijas, kuras mēs RADĀM Jēkabpilī? Vai šī ir pilsēta, kurā mēs esam RADOŠI? Vai Jēkabpils ir vieta, kurā dzīvo mūsu mīļākie RADI? Omīte, vectētiņš, māsīca, kura dzīvo otrā Daugavas pusē? Vai tā būtu Daugava, vai iela, kuras otrā pusē dzīvo mums vairāk vai mazāk zināmi cilvēki, tas nav šķērslis mums visiem šajā pilsētā būt mazliet RADIEM un RADĪT svētkus un svētku sajūtu kopā. Tavi RADI dzīvo ārpus Jēkabpils? Nekas! Aicini viņus 13., 15. un 16. jūnijā uz Jēkabpili, kur svinēsim svētkus “RADI Jēkabpilī”!   

Pilsētas svētkus sāksim gaidīt 17. maijā, kad Jēkabpils un Jēkabpils Kultūras pārvaldes sociālajos tīklos sāksim jau ierasto akciju “30 dienas līdz pilsētas svētkiem “RADI Jēkabpilī” ”, kuras laikā šogad tiks akcentēti tieši Brīvības ielas stāsti, notikumi un, iespējams, pat radinieku piedzīvojumi. Jēkabpils ir viena no 9 Latvijas pilsētām, kura piedalās projektā “Brīvības ielas stāsti”, un pilsētas svētki ir lielisks laiks, lai radītu šos stāstu, kas varbūt sen piemirsti, vai tieši otrādi – radīsies pilsētas svētku gaidīšanas laikā.

Pilsētas svētkus “RADI Jēkabpilī” kā ierasts sāksim ar “Dārza svētkiem” Kino Placī, kur trešdienas vakarā aicināsim pulcēties Jēkabpiliešus un Jēkabpils viesus, lai vasarīgā atmosfērā kļūtu visi nedaudz par radiem. Mūzika, kino un improvizācija – neatņemamas dārza svētku sastāvdaļas, kas veido šo brīnumaino vakara kokteili, kuru nobaudīt aicinām ikvienu.

Piektdienas vakars paredzēts kopRADEI.  15. jūnijā vakarā aicināsim ikvienu uz Nakts pikniku Kena parkā mūzikas pavadījumā. Šajā vakarā atmosfēru RADĪT mēs lūgsim katru, kurš ieradīsies.  Līdzi Jāņem savs mīļākais pleds, silta tēja vai kafija, ja iespējams, svece, kas izgaismos šo vakaru.

16. jūnijs būs “RADI Jēkabpilī” kulminācijas diena, kura nav iedomājama bez velobrauciena un kārtīgas rīta rosmes, kas iesildīs ķermeni un garu svētku dienai. Šajā dienā norisināsies arī Jēkabpiliešu un viesu iemīļotais “RADI Jēkabpilī” DIŽTIRGUS Brīvības ielā.

Pie Daugavas norisināsies ātrumlaivu sacensības. Taču laukums pie T/C Sēlija būs pārvērsts par Jēkabpils sportisko un radošo kvartālu. Pēcpusdienā visi pulcēsimies uz “RADI Jēkabpilī” svētku gājienu, kuram pēc tam Vecpilsētas laukumā sekos vakara koncerts, sadziedāšanās, sadancošanās, akcijas “Mans labais kaimiņš” nominantu sveikšana, Jēkabpils Gada cilvēka sveikšana un LIELAIS VAKARA koncerts, pēc kura būs izbaudāma krāšņa pilsētas svētku uguņošana. Pēc tam, protams, svinības nebūs galā. Aicinām izdejoties lielajā svētku ballē grupas un DJ pavadījumā līdz pat rīta gaismai.

 

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” liela daļa mediķu ir neapmierināti ar kārtību kādā tika iecelta jaunā slimnīcas valde, neievērojot visus konkursa nolikuma nosacījumus. Vislielākos protestus raisa fakts, ka slimnīcas valdē, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, iecelti cilvēki, kuriem nav prasītās triju gadu darba pieredzes vadošā amatā. Tāpat arī lielu neapmierinātību raisījis fakts, ko konkursa komisijā nebija neviena slimnīcas pārstāvja un pirms apstiprināt valdi, nav uzklausīts mediķu viedoklis. Lai vērstu pašvaldības uzmanību, mediķi pirms svētku brīvdienām nosūtīja protesta vēstuli katram domes deputātam, kurā skaidroja savu nostāju.

Margarita Saveļjeva (Arodkomitejas priekšsēdētāja): Arodbiedrība atbalsta protesta vēstulē pausto mediķu viedokli

“SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķi ir neapmierināti un ir nosūtījuši protesta vēstuli katram Jēkabpils domes deputātam, cerībā, ka tiks sadzirdēti. Tāpat arī par slimnīcas valdes iecelšanas procesu un konkursa nolikuma neievērošanu informācija ir aizsūtīta arī uz pašvaldību lietu ministriju (VARAM), kā arī KNAB un prokuratūru. Lielākā daļa mediķu ir kareivīgi noskaņoti, nepieļaut situāciju, kāda ir izveidojusies un panākt šīs valdes atsaukšanu un jauna konkursa rīkošanu. Arī slimnīcas arodbiedrība atbalsta protesta vēstulē pausto mediķu viedokli.”

PROTESTA VĒSTULE

“Jēkabpils reģionālās slimnīcas kolektīvs griežas pie katra esošās domes šī sasaukuma deputāta ar lūgumu rast skaidrojumu par slimnīcas jaunās valdes konkursu.

Jēkabpils pilsētas dome ar 2016.gada 25.februāra lēmumu Nr.59 apstiprinājusi nolikumu “Nolikums par kārtību, kādā nominē kandidātus valdes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās”. Saskaņā ar minētā Nolikuma 7.punktu Valdes locekļu kandidātu nominēšanai nosaka vismaz šādus pamatkritērijus: atbilstoša izglītība, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetences kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļu uzdevumus kapitālsabiedrībā; darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus kapitālsabiedrībā.

Papildus pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis, izsludinot konkursu, papildus var noteikt arī citus kritērijus, kas attiecībā uz šo konkursu arī izdarīts. Atbilstoši 2018.gada 28.februāra Paziņojuma par konkursa izsludināšanu 1.6.apakšpunktu, minētajam pretendentam ir vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā, vēlams valsts, pašvaldību vai privātās kapitālsabiedrības vadībā vai iestādes stratēģiskajā un/vai operatīvajā vadībā.

No publiski pieejamās informācijas secināms, ka noslēdzoties minētajam konkursam vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu rekomendēt pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvim iecelt SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdē sekojošus pretendentus – valdes priekšsēdētāja amatā Gvido Liepiņu, valdes locekļa (galvenais ārsts) amatā Andreju Miļčevski un valdes locekles amatā Innu Budovsku. No minētajiem pretendentiem izvirzītajiem kritērijiem atbilst tikai viens – Gvido Liepiņš. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, Inna Budovska līdz šim strādājusi par klīnisko pētījumu piegādes speciālistu uzņēmumā AS “Recipe Plus”, rodas pamatotas šaubas vai šai valdes loceklei ir darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus kapitālsabiedrībā, turklāt ir acīmredzams, ka viņas darba pieredze neatbilst konkursa ietvaros izvirzītajām prasībām.

Lai gan konkursa ietvaros netiek precizēts lietotā jēdziena “vadošā amatā” saturs, secināms, ka tas ir amats, kas saistīts ar valsts, pašvaldību vai privātās kapitālsabiedrības vadību vai iestādes stratēģisko un/vai operatīvo vadību. Diezgan apšaubāms būtu pieņēmums, ka nodaļas vadītāja kompetencē ietilpst stratēģiskās un operatīvās vadības nodrošināšana iestādes līmenī. Neraugoties uz to, minētajam ārstam attiecīgās kompetences ietvaros uzticēta stratēģiskās un operatīvās vadības nodrošināšana iestādē, kurā nodarbināti vairāk nekā pieci simti darbinieku.

Kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētājs norādījis, ka pilsētas vadība jau vairākkārt uzsvērusi, ka Jēkabpils reģionālā slimnīca ir viena no nozīmīgākajām pilsētas kapitālsabiedrībām un tieši tāpēc kā vadošais eksperts tika piesaistīts Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. Arī J. Kalējs publiski paudis viedokli, ka Jēkabpils slimnīcai valdē nepieciešami cilvēki ar pieredzi vadošā amatā, to paredzēja arī konkursa nolikums, izvirzot kā vienu no prasībām valdes locekļiem - vismaz trīs gadu pieredze vadošā amatā. Kalējs sacīja, ka no visiem jaunās slimnīcas valdes locekļiem tikai vienam – Gvido Liepiņam ir prasītā pieredze vadošā amatā, pārējiem valdes locekļiem – Andrejam Miļčevskim un Innai Budovskai tādas neesot. Apkopojot minēto secināms, ka potenciālo valdes locekļu vērtēšana tomēr nav notikusi ar vislielāko nopietnību. Iespējams, valdes locekļu vērtēšanā ņemti kādi citi, ārpus konkursa nolikuma atrodami kritēriji.

Valdes un padomes locekļa nominēšanas procesam jāatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, jānodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Ņemot vērā minēto, aicinām atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 22.punktam lemt par Domes priekšsēdētāja rīkojuma atcelšanu daļā par Andreja Miļčevska un Innas Budovskas iecelšanu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes locekļu amatā.”

Portāls Radio1.lv lūdza arī vairāku mediķu komentārus, saistībā ar vēstulē pausto.

Zita Daneviča: Esam gatavi ar Jēkabpils domi tiesāties

“Mūs, Jēkabpils slimnīcas mediķus, un es varu droši runāt lielākās daļas mediķu vārdā, neapmierina, ka ieceļot valdi netika ievērots konkursa nolikums, proti, prasība par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā. Diviem valdes locekļiem Andrejam Miļčevskim un Innai Budovskai tādas nav. Meitene tikai tagad beidz studijas. Savukārt Andrejs Miļčevskis galvenokārt ir strādājis dažādās slimnīcās par dežūrārstu, ne pamatdarbā, dežūrārsts atbrauc, nostrādā maiņu un aizbrauc un nezina, nepazīst slimnīcas, nodaļas ikdienas dzīvi un problēmas. Turklāt mediķu aprindās nav noslēpums, ka viņam ir bijušas reputācijas problēmas, kā arī problēmas ar darba disciplīnu.Tieši darba disciplīnas pārkāpumu dēļ viņam savulaik nācās aiziet no Jēkabpils slimnīcas, bet izraisītas avārijas dēļ viņu atlaida no Rēzeknes slimnīcas. Esmu sazinājusies ar viņa iepriekšējo darba vietu kolēģiem un atsauksmes nav labas. Jēkabpils slimnīcai ir svarīgi saglabāt savu kategoriju un tās vadībā jābūt cilvēkiem ar pieredzi vadošā amatā, augstu atbildības sajūtu un labu reputāciju. Tas, kas notiek patlaban, nav pieņemami, ir traucēts darbs slimnīcā, jo visi runā par to, kas noticis, kāda valde iecelta, kas tagad būs, visās malās notiek šī jautājuma apspriešana. Ja pašvaldība mūs nesadzirdēs – mēs esam gatavi tiesāties. Protams, tas prasīs laiku, jo tiesu darbi nenotiek ātri, taču mums ir lielas izredzes uzvarēt, šajā jautājumā jau esam konsultējušies ar juristu.”

Benita Aizporiete: Jēkabpils slimnīcas valde nav prakses vieta

“SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde iecelta, neņemot vērā konkursa nolikuma prasību par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā. Uz to ir norādījis arī Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Runājot par valdi, es nevaru apvainot nevienu cilvēku par alkohola lietošanu darba laikā, ja tas nav pierādīts un tomēr… Tāpat arī, ja lielu slimnīcu vada augstskolu nepabeidzis students, tad ir jāteic, ka slimnīcas valde nav prakses vieta. Vispirms ir jāiegūst izglītība, pieredze un tad jāieņem amats. Kā varēja konkursā uzvarēt, ja neatbilst konkursa nolikumam? Jēkabpils slimnīcā ir daudz jaunu kompetentu ārstu, kas varēja tikt iecelti slimnīcas valdē, nepieteicās konkursā, jo nebija šīs pieredzes vadošā amatā. Kā var notikt konkurss un tikt iecelta valde, neievērojot konkursa nolikumu. Ja tiek prasīta pieredze vadošā amatā, tad tādai ir jābūt. Mūsu valstī likumi ir jāievēro.”

Baiba Bērziņa: Ir acīmredzami pārkāpts likums

“Ieceļot slimnīcas valdi, ir acīmredzami pārkāpts likums, neievērojot konkursa nosacījumus. Konkursa nolikuma prasībām atbilst valdes priekšsēdētājs, taču valdes locekļiem nav prasītās pieredzes vadošā amatā, uz to ir norādījis arī Jevgēņijs Kalējs. Nav pieņemami, ka pie pretendentu izvērtēšanas klāt nebija konkursa komisijas vadītājs, Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. To es zinu no pirmavota, no cilvēka, kas startēja konkursā, ka izvērtēšanā Ragainis nepiedalījās. Galvenajam ārstam nav darba pieredzes atbilstoši konkursa nolikuma prasībām, valdes locekle vēl tikai mācās. Turklāt kā izrādās viņai ir vēl divu nedēļu darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju. Kā var skaitīties darbā un būt valdes locekle no 2.maija Jēkabpils slimnīcā un tajā pašā laikā vēl līdz pusmaijam reāli turpināt darba attiecības iepriekšējā darba vietā? Esošo situāciju vērtēju negatīvi.”

Vai mediķi tiks sadzirdēti un kā Jēkabpils domes deputāti vērtē vēstulē pausto protestu, jautājām Jēkabpils mēram un vairākiem deputātiem.

Raivis Ragainis(LZP): Ir jāļauj valdei strādāt

“Es nekomentēšu mediķu protesta vēstuli, jo nav pat zināms no kā tā ir un, kas to rakstījis un vai vispār tā ir no mediķiem. Tās ir divas kaut kādas lapeles, kurām nav ne virsraksta, ne paraksta, ne adresāta. Uz anonīmiem tekstiem pašvaldībai nav jāsniedz atbilde. Vienmēr būs kāds neapmierinātais, visiem labs nekad nebūsi. Konkursa komisija rūpīgi izvērtēja katra kandidāta atbilstību un izvēlējās labākos no pretendentiem. Es piedalījos visu kandidātu atlasē, piedalījos attālināti caur Skype, klausoties kandidātu atbildes un prezentācijas. Slimnīcas valdei ir izvēlēti labākie no konkursa pretendentiem un ir jāļauj cilvēkiem strādāt. Viņu CV ir atbilstoši ieņemamajam amatam un par to varat pārliecināties, uzdodot jautājumu par atbilstību amatam domes personāldaļas vadītājai Jolantai Liepiņai. Likumdošana neparedz valdei noteikt triju mēnešu pārbaudes laiku kā tas ir darba ņēmējam, stājoties darba attiecībās. Valde tiek iecelta vai atsaukta. Ja viņi netiks galā, valdi mainīsim.”

Redakcijas piezīme: Portālam radio1.lv kļuvis zināms, ka 9.maijā Jēkabpils mēram Raivim Ragainim iesniegta atkārtoti protesta vēstule ar daudzu mediķu parakstiem.

Tā kā Jēkabpils mērs aicināja redakciju sazināties ar pašvaldības personāldaļas vadītāju Jolantu Liepiņu, tad to arī darījām.

Jolanta Liepiņa: Slimnīcas valdes locekļiem ir stratēģiskā pieredze

“Tie konkursa pretendenti, kas tika virzīti, ir paši piemērotākie slimnīcas valdes locekļu amatiem. Ieceļot valdi, konkursa komisija vērtēja vairākus faktorus, gan konkursantu iesniegtos dokumentus un viņu operatīvo pieredzi, atbilstību konkursa nolikumam, gan klātienes intervijas, kurās viņi atbildēja uz jautājumiem, pauda savu redzējumu par slimnīcas attīstību. No atbildēm mēs vērtējām, vai ir stratēģiskā domāšana, kas nepieciešama vadītājam. Visiem slimnīcas jaunās valdes locekļiem ir nepieciešamā stratēģiskā domāšana un nepieciešamās kompetences, lai ieņemtu amatu.”

Andris Rutko(Saskaņa): Viņu prezentācijas bija vispārliecinošākās

“Ar mediķu protesta vēstuli neesmu iepazinies. Taču varu teikt, ka slimnīcas valdē iecelti labākie no visiem pretendentiem. Piedaloties konkursa komisijas darbā un uzklausot visus pretendentus, tiem, kas iecelti slimnīcas valdē, prezentācijas bija vispārliecinošākās. Dzīvosim - redzēsim, uzskatu, ka ir jādod iespēja jaunajai valdei sevi pierādīt.”

Jēkabpils domes vadības un deputātu viedokļi ir atšķirīgi, nav vienprātības jautājumā par slimnīcas valdi. Uzklausījām arī citu deputātu viedokļus.

Aigars Nitišs(LZP): Mediķu protestu bez ievērības nevar atstāt

“Ar mediķu protesta vēstuli neesmu iepazinies, jo lielāko daļu informācijas saņemu elektroniski un deputāta kastītē Vienas pieturas aģentūrā ielūkojos reti. Es uzticos Jēkabpils domes vadībai un konkursa komisijai slimnīcas valdes locekļu izvēlē. Tomēr uzskatu, ka mediķu protestu nevar atstāt bez ievērības un pašvaldībai jāsniedz viņiem atbildi, kas, visticamāk, tiks arī darīts.”

Kristīne Ozola("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK): No neoficiālas informācijas zināms, ka pretendentu vidū bija daudz kompetentāki cilvēki

“Atbildot uz uzdoto jautājumu, gribētu atzīmēt, ka Jēkabpils pilsētas domes deputāti netika iepazīstināti ar konkursam iesūtītajiem pretendentu dokumentiem, tāpēc nevaru vērtēt pretendentu vērtēšanas komisijas izvirzītu speciālistu atbilstību konkursa nolikumam. Tomēr no neoficiālas informācijas man ir zināms, ka pretendentu vidū bija daudz kompetentāki cilvēki, kam ir izpratne un zināšanas par medicīnas iestādes darbības principiem un kas spētu efektīvi risināt tādus jautājumus, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas plānošanu un īstenošanu, administratīvo un finanšu vadību. Pretendentu atlases komisijai vajadzēja īpašu uzmanību veltīt iesniegtajiem redzējumiem par slimnīcas attīstību. Domāju, ka tie netika vērtēti, bet, iespējams, tika ņemti vērā pretendentu personīgie sakari un saistība ar politiskām partijām. Tāpat kā daudzi jēkabpilieši un arī slimnīcas personāls, arī es esmu nepatīkami pārsteigta par iecelto valdes locekļu kompetenci un uzskatu, ka domes priekšsēdētājam tuvākajā laikā būtu jāizvērtē iecelto valdes locekļu spējas īstenot reformas slimnīcā un, iespējams, būtu jārisina jautājums par citu valdes locekļu iecelšanu.”

Kaspars Ģirģens (KPV LV): Netiek dota iespēja iepazīties ar slimnīcas valdes locekļu CV

“Es piedalījos sanāksmē, kad SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca" kolektīvs pirmo reizi tikās ar jauno valdi. Jāteic, ka valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš ar savu uzrunu atstāja vislabāko iespaidu. Taču to es nevaru teikt par valdes locekļiem – galveno ārstu Andreju Miļčevski un Innu Budovsku. Man radās pamatotas bažas par viņu profesionalitāti un pieredzi. Pagaidām Jēkabpils domes vadība liedz iespēju man kā deputātam iepazīties ar Jēkabpils slimnīcas jaunās valdes locekļu iesniegtajiem dokumentiem un CV, līdz ar to man nav iespējas pārliecināties par viņu profesionalitāti un pieredzi. Kolīdz šāda iespēja radīsies, varēšu izteikt pilnīgāku viedokli par jaunās valdes atbilstību un profesionalitāti.”

Leonīds Salcevičs(JRP): Viss atkarīgs no politiskās gribas

“Ja tic visam rakstītajam par SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jauno valdi, un nav pamata neticēt, tad divi no valdes locekļiem neatbilst konkursā izvirzītajām prasībām. Tas nozīmē, ka izvēloties šos cilvēkus, konkursa komisija ir rīkojusies nepareizi. Nolikums ir jāievēro. Arī Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādījis, ka divi no valdes locekļiem neatbilst konkursa nolikuma prasībām, jo viņiem nav pieredzes vadošajā darbā. Taču kapitāldaļu turētajam, šajā gadījumā Jēkabpils domei ir ekskluzīvas tiesības iecelt slimnīcas valdi, nerīkojot konkursu. Šoreiz Jēkabpils domes jaunā vadība spēlēja demokrātiju un rīkoja konkursu, un tādā gadījumā tai bija jāievēro konkursa prasības, nolikums. Tas nav darīts. Pašvaldības politiskajai vadībai vajadzētu respektēt mediķu protestu un rīkot jaunu konkursu. Uzskatu, ka šis jautājums pats par sevi nepazudīs no dienas kārtības, tiks saasināts un to nāksies risināt. Vai to domes vadība darīs, nezinu, viss atkarīgs no politiskās gribas. 10.maija domes sēdes informatīvajā daļā es aktualizēšu šo jautājumu.”

Nikolajs Anuškevičs(Latgales partija): Slimnīcas valdes locekļi ir politiskie ielikteņi

“Neesmu iepazinies ar mediķu protesta vēstuli, bet noteikti to izdarīšu. Taču man šajā jautājumā ir savs viedoklis. Visi trīs valdes locekļi ir politiskie ielikteņi – valdes priekšsēdētājs no LZS, bet valdes locekļi no "Saskaņa". Uzskatu, ka ir jārīko jauns konkurss uz slimnīcas valdes locekļu amatiem ar neatkarīgu konkursa komisiju. Nevar slimnīcas valdi izvēlēties kuluāros, slimnīca jeb veselības aprūpe ir ļoti jūtīgs jautājums, kas skar visu sabiedrību un attieksmei pret šo jomu jābūt nopietnai un godīgai. Nav pieņemami, ka valdes loceklei, kas veiks sabiedrisko attiecību funkciju, alga ir noteikta vairāk nekā 3000 eiro, tik lielas algas šīs jomas speciālistiem nav nekur citur Latvijā. Ir jārīko no jauna konkurss uz slimnīcas valdes locekļu amatiem. 10.maija domes sēdē, informatīvajā daļā, man būs vairāki jautājumi saistībā ar Jēkabpils slimnīcas jaunās valdes iecelšanu.”

Aivars Kraps(GKL): Neesmu iepazinies ar mediķu protesta vēstuli

“Neesmu iepazinies ar mediķu protesta vēstuli. Domē esmu tikai dienās, kad notiek sēdes. Ceturtdien, 10.maijā būšu domē, tad arī iepazīšos. Pagaidām man nav viedokļa šajā jautājumā.”

Mārtiņš Svilis(LRA): Es izvēlējos šajā lietā neiesaistīties

“Par slimnīcas valdi un konkursu man maz informācijas, es izvēlējos šajā lietā neiesaistīties. Es saprotu, ka labi visiem nebūs nekad, bet es uzticos domes vadībai. Ceru, ka jaunā slimnīcas vadība spēs sasniegt izvirzītos mērķus. Es mēģinu virzīt ideju, bērnu un jauniešu centra pārcelšanai uz Tiesu nama vecajām telpām, kad tās tiks atbrīvotas. Man liekas, ka daudziem vecākiem nav iespējas izvadāt bērnus darba laikā, un vēl ir citi iemesli gan drošības, gan pieejamības ziņā. Blakus, iespējams, izdosies ieskicēt "pumptrack" un tad tā būtu lieliska vieta bērniem un jauniešiem.”

Ņemot vērā Jēkabpils slimnīcas lielākās daļas mediķu protestu, kā arī atšķirīgos deputātu viedokļus, SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” jaunās valdes priekšsēdētājam Gvido Liepiņam jautājām, kā viņš strādās tik pretrunīgā situācijā.

Gvido Liepiņš: Ar šo komandu esmu gatavs sasniegt iecerētos mērķus

“Vēl pirms pāris nedēļām es nepazinu nevienu no saviem kolēģiem ar ko kopā esam iecelti slimnīcas valdē. Mans pirmais iespaids par jaunajiem kolēģiem ir ļoti pozitīvs. Es pieņemu komandu, kāda tā ir un esam gatavi kopā īstenot izvirzītos mērķus un šobrīd nav šaubu, ka tas arī izdosies. Arī es esmu dzirdējis dažādus stāstus, ka tiks nodaļas slēgtas, ka vēl kaut kas mainīsies… Taču tā tas nav. Jau pirmajā dienā tiekoties ar slimnīcas kolektīvu es sacīju, ka neesam nākuši, lai kaut ko sagrautu, bet gan, lai attīstītu, nekādas radikālas straujas pārmaiņas mums nav padomā. Slimnīcā ir liels kolektīvs un veselības aprūpe ir ļoti jūtīga joma, katram solim jābūt apdomātam. Tas, ko es jūtu ir liels informācijas vakuums kolektīvā, kas ir labvēlīga augsne dažādām baumām. Informācijas trūkums par to, kas notiek ir laba augsne, kur šīm bailēm vairoties. Ar jauno valdi meklējam, kādi varētu būt efektīvākie veidi, kā mazināt informācijas trūkumu iekšējā komunikācijā. Esam tikušies ar virsmāsām un runājuši par šo jautājumu. Esam secinājuši, ka iekšējā komunikācija ir jautājums pie kura ir nopietni jāstrādā. Ir jāsaprot, kas kolektīvā cilvēkus uztrauc, kādi jautājumi aktualizējami. Ir jāizveido elastīga komunikācija ar maksimāli lielāko kolektīva daļu, lai ir informācijas aprite no pirmavota. Esmu apņēmības pilns strādāt, likt lietā savu vadītāja pieredzi, izvirzīt mērķus, noteikt termiņus un tos izpildīt. Atbildot uz jautājumu, ka vienai no valdes locekļiem, kas sāka darbu slimnīcā vēl ir paralēli divu nedēļu darba attiecības iepriekšējā vietā, varu teikt, ka vēl pirms četrām nedēļām mēs nezinājām, ka būsim uzvarējuši konkursā un loģiski mums vēl saglabājās iepriekšējās darba attiecības. Man izdevās pārtraukt darba attiecības ar iepriekšējo darba devēju, neatstrādājot likumā prasītās divas nedēļas, kolēģei tās ir jāatstrādā. Gribu piebilst, ka valdes locekļa pienākumu veikšana ir mazliet atšķirīga no parasta darba ņēmēja pienākumu veikšanas, valdē pienākums īslaicīgi var veikt arī attālināti. Taču tajā pašā laikā pirmās darba dienas kolēģe bija slimnīcā un strādāja. Tāpat arī esot vēl darbā Rīgā, viņa izbrīvēs laiku, lai 10.maijā piedalītos Stradiņu slimnīcā pasākumā, kur norisinās sarunas par rezidentu piesaisti slimnīcām. Pagaidām vēl līdz galam neesam noformulējuši katrs savus pienākumus un savu atbildības jomu. Esam tikušies ar iepriekšējās valdes locekļiem, dakteriem Ivaru Zvīdri un Rutu Miķelsoni, Guntu Dābolu pārrunājuši veicamos pienākumus. Ja tiek runāts, ka ir pārāk augsts atalgojums slimnīcas valdes sabiedrisko attiecību speciālistam, tad es gribu teikt, ka Innas Budovsks pārziņā nebūs tikai sabiedrisko attiecību joma, viens no darbības virzieniem, kur viņa strādās būs kvalitatīva klientu apkalpošanas standarta izveide slimnīcā, lai uzlabotu klientu apkalpošanu poliklīnikas reģistratūrā, slimnīcas uzņemšanas nodaļā, slimnīcā. Gan reģistratūrā, gan uzņemšanā klientiem ir pirmais kontakts ar slimnīcas kolektīvu un tam jābūt pozitīvam. Tāpat arī viņas atbildības joma būs slimnīcas mājaslapas uzlabošana, e-pieraksta ieviešana. Šajā jautājumā jau ir notikušas pirmās konsultācijas ar IT speciālistu. Viņas pārziņā būs arī iekšējās informācijas aprite, rīkojot tikšanās nodaļās, veidojot kontaktus, informējot par notiekošo slimnīcā, kliedējot bažas un baumas. Maija nogalē spēkā stāsies datu aizsardzības regula, Innas pārziņā ir noskaidrot vai šajā jomā Jēkabpils slimnīcā ir ievērotas visas prasības. Tie ir tikai daži no jautājumiem pie kuriem strādās mana kolēģe. Es esmu prasīgs un nevaru pat iedomāties situāciju, ka netiktu ievērota darba disciplīna. Tas ir Nr.1, ko prasu sev un prasīšu kolēģiem. Kā jau minēju, mani apmierina komanda, iespaids par kolēģiem ir pozitīvs, esmu gatavs strādāt un īstenot iecerētos mērķus. Esmu pārliecināts, ka ar šo komandu tas arī izdosies.”

Foto: jekabpils.lv

Saistītas ziņas:

Šodien Jēkabpils domes vadība un jaunieceltā SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valde tiekas ar Jēkabpils slimnīcas kolektīvu

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdē strādās – Gvido Liepiņš, Inna Budovska un Andrejs Miļčevskis

Publicēts Sabiedrības ziņas

Ticējums saka, ja maija sākums silts, tad mēneša beigas vēsas un otrādi. Ja lapu mēnesis slapjš un lietains, tad sauss jūnijs un septembris. Maijā vidēji reizi septiņos gados atkārtojas "ievzieda vēsums", kad naktīs ir salnas, bet dienās lietus, krusa un nereti arī snieg "dzeguzes sniegs". Miglas maijā paredz auglīgu vasaru, bet pērkons – bagātu. Ja ziedu mēnesī birst krusa, tad vasara vēsa un lietaina, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.

laika vērotājs prognozē, ka atbilstoši ziemas galvenajam mēnesim janvārim un pirmajam pavasara mēnesim martam maijs solās būt tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem. Latvijas austrumos drusciņ siltāks un nokrišņu mazāk kā parasti. Latvijas rietumos nokrišņu vairāk un vēsāks.

Laiks līdz Jeremijam (14. maijs) lielākoties saulains un sauss. Nokrišņi īslaicīgi, nereti arī pavasara pērkona negaisi. Temperatūra dienā pārsvarā plus 15, 18 grādi, bet laikā ap 10. maiju plus 20 un vairāk grādu. Līdz 10. maijam skaidrās naktīs uz augsnes dažviet salnas. Lapu mēneša vidū laika apstākļi mainīgi. Vairāk nokrišņu, vējaināks un vēsāks. Salnu vietās iespējamas salnas. Maija otrajā pusē laiks kļūs saulaināks, sausāks un siltāks. Laikā ap Urbānu (25. maijs) un vēlāk būs dienas ar vasarīgu siltumu, kam sekos īslaicīgas, bet stipras pērkona lietusgāzes un iespējama arī krusa.

Skatoties tālāk, rādās būt silts un pārsvarā sauss pirmais vasaras mēnesis jūnijs.

Ticējumi par maiju

Maijs ir trešais kalendārā pavasara mēnesis, pavasara pērkona negaisu un ievzieda laiks. Lapu mēnesī salapo koki un zied dārzi. Nedēļu pēc tam, kad bērziem saplaukušas lapas, var stādīt kartupeļus. Ziedu mēnesis ir pirmo ēdamo pavasara sēņu laiks. Bisītes, lāčpurni un ķēvpupi tradicionāli ir tās sēnes, ar kurām sākas sēņu vasara. Maija sākumā sāk dziedāt lakstīgala (šogad 29. aprīlī) un grieze griezt, bet ap 8. maiju arī vālodze sauc. Laikā no Jeremijas (14. maijs) līdz Mokejam (23. maijs) atgriežas mūsu pēdējie gājputni svīres un ķauķi. Sējas mēnesis ir arī laiks, kad daudziem putniem un dzīvniekiem dzimst mazuļi, bet mitrās vietās sāk vairoties odi un knišļi (jau asinis sūc). Ja maijā vēdina drēbes, tad kodes neēd. Lapu mēnesis ir svēto augu ievākšanas laiks un tos lasa pēc saules uzlēkšanas pilnā mēnesī. Šogad maija beigās.

1. maijs ir Lapu diena. Šajā dienā koki asiņo un tāpēc nedrīkst ne cirst, ne lauzt. Ticējumi. Ja pirmajā maijā jauks laiks - būs labs rudens. Ja maijs nāk kā dārznieks, tad klētis būs tukšas. Vēss maijs nes daudz labuma.

Jegora diena ir 6. maijs. Diena, kad satiekas vakara un rīta blāzma. Ticējumi. Ja pirms 6. maija sāk ziedēt ievas (šogad 1. maijā) - būs karsta vasara. Jegora rasa septiņas kaites izdziedē.

7. maijs ir Jete. Sīpolu stādāmā diena. Ja šajā dienā stāda sīpolus, tie izaug lieli un labi saglabājas. Ticējumi. No Jetes līdz īstajai vasarai vēl 12 naktis ar salnu. Ja daudz maijvaboļu, būs karsta vasara.

Staņislava diena ir 8. maijs. Ticējumi. Ja Staņislava dienā uz celiņiem izdzīti slieku čuguriņi, “zeme aug” – klāt īstais sējas laiks. Ja šajā dienā spilgta, izliekta varavīksne, jāvēro, kura krāsa pārsvarā. Ja dzeltena - būs laba miežu raža. Ja zaļa - būs laba kviešu raža.

9. maijs ir Niklāvs jeb Ījābs. Var stādīt sīpolus, kartupeļus, pupas un sēt zirņus. Ja vēss, mākoņains, būs laba raža.

13. maijs diena, kad vēro laiku. Ja zvaigžņota un silta nakts - būs pilnas klētis. Ja saullēkts skaidrs - būs karsta vasara.

Jeremija 14. maijā. Ticējumi. Ja jauks laiks - būs labs rudens. Ja diena lietaina un vēsa - būs auksta ziema.

15. maijs diena, kad birzis un krūmājus pieskandina lakstīgalas. Ticējumi. Ja lakstīgalas pogo, sākas īstais sējas laiks. Ja pirmo dzird lakstīgalu - būs saulaina vasara. Ja dzeguzi - lietaina.

23. maijā ir Mokeja diena. Dažviet 24. maijā. Šajā dienā zemes darbus nestrādā. Ticējumi. Ja saullēktā debesis sarkst - būs slapja un pērkoņaina vasara.

25. maijā Urbāns. Ticējums saka, ka Urbāns atver, bet Bērtulis (24. augusts) aizver durvis uz Vasaru. Saulains un karsts Urbāna dienas rīts paredz sausu un karstu vasaru. Sāk ziedēt pīlādži.

Sidora diena ir 27. maijs. Ticējumi. Linu sējas un gurķu stādāmā diena. Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvējš – būs auksta vasara. Daudz odu - būs daudz ogu. Ja daudz knišļu - būs laba sēņu vasara.

28. maijā - Pahoms. Ticējumi. Auzu un kviešu vēlās sējas laiks. Ja saullēktā sarkaņi - vasarā būs daudz ugunsgrēku. Ja Pahomā silts - vasara silta un saulaina.

Foto: Jēkabpils/Facebook.com

Publicēts Vides ziņas

Lielākos ienākumus no Jēkabpils domes deputātiem pērn guvuši Aigars Nitišs (LZP), Andrejs Gavrilovs (Saskaņa) un Leonīds Salcevičs (JRP), lielākie deklarētie uzkrājumi ir Aigaram Nitišam, Mārim Dimantam (JRP) un Leonīdam Salcevičam, savukārt lielākās parādsaistības ir Jēkabpils mēram  Raivim Ragainim (LZP), Kristīnei Ozolai (TB/LNNK-Visu Latvijai) un Mārtiņam Svilim (LRA), liecina portāla Radio1.lv apkopotā amatpersonu deklarāciju informācija.

ragainis 1Amatpersonas deklarācija: Raivis Ragainis (LZP)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa ienākumus pagājušajā gadā veidoja – alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 21 440.67 eiro, procenti A/S SEB banka – 0,19 eiro, ienākumi no Lauku atbalsta dienesta – 500 eiro, ka arī divi maksājumi/pabalsts no VSAA – 430,30 eiro un – 664 eiro. Tāpat arī ienākumus veido alga Krustpils novada pašvaldībā – 13 485.70 eiro. Kopumā Raivja Ragaiņa ienākumi pērn bijuši 36 520,86 eiro.

Jēkabpils mēram ir arī – 36 438 eiro lielas parādsaistības.

Raivim Ragainim pieder dzīvoklis Jēkabpilī un zeme Krustpils novada Variešu pagastā. Tāpat arī viņa īpašumā ir vieglais pasažieru AUDI 90, 1986.gada izlaiduma, savukārt valdījumā “Mitsubishi outlander”, 2009.gada izlaiduma.

Jēkabpils mēra Raivja Ragaiņa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš līdzteku mēra amatam ir arī kapitāldaļu turētājs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” un SIA "Vidusdaugavas SPAAO", kā arī ir Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes dalībnieks.

liiigaklavinaAmatpersonas deklarācija: Līga Kļaviņa (ZZS)

Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieces sociālajos jautājumos Līgas Kļaviņas amatpersonas deklarācija liecina, ka viņas ienākumus 2017.gadā veido alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 24 371,67 eiro, ienākumi, kas gūti Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā – 36.47 eiro, Rīgas tehniskajā universitātē – 96 eiro, SIA "Pienenīte" -362.76 eiro, procenti A/S"Swedbank" – 0,04 eiro, ienākumi no Lauku atbalsta dienesta - 635.70 eiro, pabalsts no VSAA – 477.57 eiro. Līgas Kļaviņas kopīgie ienākumi 2017 gadā – 25 980,21 eiro.

Līgai Kļaviņai kopīpašumā pieder zeme un dzīvoklis Rīgā, zeme Jēkabpilī, kā arī zeme un ēkas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.

Jēkabpils mēra vietniecei līdzteku tiešajam amatam ir arī citi. Viņa ir valdes locekle biedrībā "Vecāki izglītības atbalstam", kā arī konventa locekle - Jēkabpils Agrobiznesa koledžā.

rutko 1Amatpersonas deklarācija: Andris Rutko (Saskaņa)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils mēra vietnieka Andra Rutko ienākumus pērn veidja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 19 143.36 eiro, ienākumi akciju sabiedrībā "CBL Atklātais pensiju fonds" – 1019.98 eiro, procenti akciju sabiedrībā "CBL Atklātais pensiju fonds" procenti – 80.02 eiro, alga SIA "Spunģēni-Daugavieši" – 1934.41 eiro, alga Krustpils novada pašvaldībā – 6907.57 eiro, kā arī procenti A/S "Citadele banka" – 0,38 eiro. Andra Rutko kopīgie ienākumi 2018.gadā – 29 085,72 eiro.

Andrim Rutko pieder zeme īpašumā Daugavpils novada Līksnas pagastā, kā arī dzīvoklis lietošanā Jēkabpilī.

Tāpat arī viņa īpašumā ir SIA "Adrija" Kapitāla 1000 daļas par kopējo summu 1422.87 eiro.

Jēkabpils mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko pērn līdztekus tiešajam darbam Krustpils novada un Jēkabpils pilsētas pašvaldībās ieņēmis dažādus amatus, bijis likvidators SIA “Adrija”, iepirkuma komisijas loceklis – Krustpils novada pašvaldībā, Jēkabpils pilsētas pašvaldības Izglītības, sociālās, kultūras un sporta komitejas loceklis, Īpašuma privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, Valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības finansējuma sadales komisijas loceklis, NVO projektu izvērtēšanas komisijas loceklis, Attīstības un tautsaimniecības komitejas loceklis, valdes loceklis biedrībā “Futbola klubs Jēkabpils”, SIA "Spunģēni-Daugavieši" – valdes loceklis, kā arī komisijas loceklis Nodarbinātības valsts aģentūrā.

nitissAmatpersonas deklarācija: Aigars Nitišs(LZP)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils domes deputāta Aigara Nitiša ienākumus 2017.gadā veido alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 5160 eiro, alga SIA "OŠUKALNS" – 18 450 eiro, kā arī dividendes SIA "OŠUKALNS" – 111 111.11 eiro. Aigara Nitiša ieākumi 2017.gadā kopā ir 134 721,11 eiro.

Aigaram Nitišam lietošanā ir būve Jēkabpilī, kā arī zeme un ēkas īpašumā.

Aigaram Nitišam pieder SIA "Dīzelis J" 101 kapitāla daļa par summu - 707 eiro, SIA "OŠUKALNS" 6168 kapitāla daļas par kopējo summu - 6168 eiro, SIA "NDB timber" 9 kapitāla daļas par kopējo sumumu 5121 eiro, SIA "JĒKABPILS DOLOMĪTS" 1603 kapitāla daļas par summu - 44 884 eiro, SIA "NDB AUTO" 7 kapitāla daļas par summu – 996.01 eiro.

Aigara Nitiša lietošanā ir vieglā automašīna MERCEDES BENZ GL350 2014.gada izlaiduma, iegādāta 2017.gadā.

Aigars Nitišs deklarējis skaidrās naudas uzkrājums 60 500 eiro un bezskaidrās naudas uzkrājumu - AS "SEB banka" – 54 657.50 eiro.

Amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš pērn izsniedzis četrus aizdevumus par summām – 10 305 eiro,
15 228.72 eiro, 135 000 eiro un 12 000 eiro. Kopā aizdevumos izsniegti 172 533,72 eiro.

Jēkabpils pilsētas domes deputāta Aigara Nitiša valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš 2017.gadā ieņēmis dažādus amatus, ir SIA "NDB AUTO" – valdes loceklis, SIA "OŠUKALNS" – valdes priekšsēdētājs, SIA "NDB timber" – valdes loceklis, SIA "JĒKABPILS DOLOMĪTS" – valdes loceklis.

gavrilovsAmatpersonas deklarācija: Andrejs Gavrilovs (Saskaņa)

Amatpersonas deklarācija liecina, ka Andreja Gavrilova ienākumus 2017.gadā veido alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 3010 eiro, ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas – 400 eiro, ienākums no īpašuma pārdošanas – 400 eiro, pensija – 2065.53 eiro, VSAA pabalsts – 338,17 eiro, alga SIA "Erbauer group" – alga – 4240 eiro, kā arī dividendes SIA "Erbauer group" – 82 600 eiro. Andreja Gavrilova kopējie ienākumi 2017.gadā, ieskaitt dividendes, bija 93 053,70 eiro.

Andrejam Gavrilovam Jēkabpilī pieder trīs dzīvokļi, kā arī zeme un ēkas Jēkabpilī un Krustpils novada Kūku pagastā. Tāpat arī Andrejam Gavrilovam pieder VW TOUAREG, 2008.gada izlaiduma un RENAULT KANGOO, 2002.gada izlaiduma.

Jēkabpils pilsētas domes deputāta Andreja Gavrilova amatpersonas deklarācija liecina, ka līdzteku deputāta amatam, viņš ir arī SIA "Erbauer group" valdes loceklis.

svilisAmatpersonas deklarācija: Mārtiņš Svilis (LRA)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Jēkabpils domes deputāta Mārtiņa Sviļa ienākumus pagājušajā gadā veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 3010 eiro, dāvinājums Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 51,95 eiro, alga SIA “Marteks” - 13 717,09 eiro, alga SIA “PACE” - 4562,21 eiro, alga SIA “Marteks noma” - 613,26 eiro, alga Jēkabpils agrobiznesa koledžā – 61,29 eiro. Tāpat arī pērn ienākumi gūti no saņemtā mantojuma – 4821, 70 eiro un ienākumi no īpašuma pārdošanas – 7000 eiro. Pie ienākumiem deputāts deklarējis arī atklātā pensiju fonda ienākumus – 1864,79 eiro un VSAA pabalstu – 1428,25 eiro. Mārtiņa Sviļa kopējie ienākumi pērn bijuši – 37 130,54 eiro.

Mārtiņš Svilis amatpersonas deklarācijā uzrādījis parādsaistības par kopējo summu – 40 850 eiro.

Tāpat arī viņš deklarējis divus aizdevumus par kopējo summu – 20 266,67 eiro.

Mārtiņam Svilim pieder zeme un ēkas Jēkabpilī, kā arī zeme Līvānos. Tapat arī viņam pieder 2800 kapitāla daļas SIA "MARTEKS NOMA" par summu – 2800 eiro, kā arī tikapt 2800 kapitāla daļas SIA "PACE" par summu – 2800 eiro.

Jēkabpils domes deputāta Mārtiņa Sviļa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš ir arī lektors Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, valdes loceklis SIA "PACE" un SIA "MARTEKS", savukārt vadītājs - SIA "MARTEKS NOMA".

salcevicsAmatpersonas deklarācija: Leonīds Salcevičs (JRP)

Jēkabpils domes deputāta Leonīda Salceviča, kas līdz 2017.gada 21.jūnijam bija Jēkabpils mērs, ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 29 187,30 eiro, pensija – 23 740,89 eiro, VSAA pabalsts – 319 eiro, ienākumi pensiju fondos – 9250 un 1050 eiro, kā arī "CBL Life" apdrošināšanas akciju sabiedrības apdrošināšanas atlīdzība 2165.77 eiro. Leonīda Salceviča kopējie ienākumi pērn bijuši – 65 712,99 eiro.

Lēonīds Salcevičs deklarējis arī parādsaistības – 7282 eiro.

Leonīdam Salcevičam pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Ābeļu pagastā, kā arī kopīpašumā zeme un ēkas Salas pagastā. Viņam valdījumā ir 2016.gada izlaiduma TOYOTA AVENSIS.

Leonīds Salcevičs deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumus divās kredītiestādēs, SEB bankā – 30 774,11 un Swedbankā 2782, 25 eiro.

Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs deklarējis arī vairākus amatus. Viņš ir Jēkabpils reģionālās partijas valdes priekšsēdētājs, “Basketbola kluba Jēkabpils” valdes priekšsēdētājs, "Austrumlatvijas jaunatnes sporta kluba" valdes priekšsēdētājs un Ābeļu pagastā L.Salceviča zemnieku saimniecības “Sili” īpašnieks.

dimantsAmatpersonas deklarācija: Māris Dimants (JRP)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, deputāta Māra Dimanta ienākumus 2017.gadā veidoja ienākumi no Līvānu novada domes – 200 eiro, alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 5160 eiro, alga SIA “DIMANTI” - 1920 eiro, alga SIA “Jēkabpils PMK” - 40 531,27 eiro un procenti Swedbank – 2,92 eiro. Māra Dimanta kopējie ienākumi 2017.gadā - 47 813,92 eiro.

Mārim Dimantam pieder divi nekustamie īpašumi Jēkabpilī – zeme un ēkas un divi nekustamie īpašumi – zeme un ēkas - kopīpašumā Krustpils pagastā.

Mārim Dimantam pieder SIA “DIMANTI” kapitāla daļas – 10 akcijas – 1422.87 eiro vērtībā, SIA “JĒKABPILS PMK" kapitāla daļas – 6 akcijas – 3628.32 eiro vērtībā un A/S "Latvijas Krājbanka" privatizācijas sertifikāti – 43,3.

Tāpat arī Māra Dimanta īpašumā ir piekabe transporta laivu vedējs OMAVALMISTE - 2005.gada izlaidums, vieglais pasažieru VAZ 21063 1992.gada izlaiduma, vieglais plašlietojuma - AUDI A6 AVANT – 1997.gada izlaiduma un Kuteris BAYFIN 17- 1976.gada izlaiduma.

Māris Dimants arī deklarējis skaidras naudas uzkrājumu 40 000 eiro un bezskaidras naudas uzkrājumus AS "Swedbank" četros kontos – 8760.17, 2327.26, 10 005.26 un 2465.53 eiro. Kopā bezskaidras naudas uzkrājumi ir 23 558,22 eiro.

Jēkabpils domes deputāta Māra Dimanta amatpersonas deklarācija vēsta, ka viņš ir valdes loceklis “Basketbola klubs Jēkabpils”, SIA “Jēkabpils PMK” valdes priekšsēdētājs, SIA “Dimanti” valdes loceklis un Jēkabpils reģionālās partijas valdes loceklis.

edgars lamba1Amatpersonas deklarācija: Edgars Lamba (bezpartejisks)

Jēkabpils domes deputāta Edgara Lambas, kas šajā sasaukumā tika ievēlēts no Jēkabpils reģionālās partijas, bet šī gada aprīļa sākumā izstājās no Jēkabpils reģionālās partijas un 13.aprīlī nolika deputāta mandātu, pērn deklarētos ienākumus veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 21 352.93 eiro, alga Aizkraukles novada pašvaldībā – 216.30 eiro, procenti AS "SEB banka"– 4.66 eiro, kā arī ienākumi no A/S "SEB atklātais pensiju fonds" - 9722.12 eiro. Edgara Lambas kopējie ienākumi 2017.gadā bija – 31 296,01 eiro.

Edgars Lamba deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumu AS SEB banka – 15 000 eiro.

Jēkabpils domes deputāts Edgars Lamba deklarējis arī vairākus amatus. Viņš ir Jēkabpils sporta skolas direktors, sacensību tiesnesis – Aizkraukles novada pašvaldībā, pērn bija arī valdes loceklis Jēkabpils reģionālā partijā.

krapsAmatpersonas deklarācija: Aivars Kraps (Gods kalpot Latvijai)

Jēkabpils pilsētas domes deputāts Aivars Kraps šajā sasaukumā ievēlēts no politiskā spēka “Gods kalpot Latvijai”, savukārt iepriekšējā tika ievēlēts no partijas “Vienotība”, no kuras izstājās un pilsētas domē strādāja, kā neatkarīgs deputāts.

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju Aivara Krapa ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 23 755.57 eiro.

Viņš arī deklarējis vairākus darījumus - aizņēmuma atmaksu – 13 675 eiro un aizņēmuma atmaksu – 15 000 eiro. Deklarēti arī divi aizņēmumi – 15 000 eiro un 9600 eiro.

Aivars Kraps norādījis arī parādsaistības - 8554.80 eiro un 13029.07, kopā deputāta parādsaistības ir - 21 583,87 eiro.

Aivaram Krapam pieder Jēkabpilī nekustamais īpašums - zeme un ēkas, kā arī vēl divi zemes gabali Jēkabpilī.

Aivars Kraps deklarējis bezskaidrās naudas uzkrājumu AS Swedbank" - 4076.77 eiro.

Deputāts amatpersonas deklarācijā norādījis vairākus amatus. Viņš bija atbildīgs pašvaldībā par lēmuma pieņemšanu par integrēto teritoriālo investīciju projektu iesniegšanu, Finanšu komitejas loceklis, Attīstības un tautsaimniecības komitejas loceklis, kā arī komisijas loceklis Nodarbinātības valsts aģentūrā, “Basketbola klubs Jēkabpils” valdes loceklis, partijas “Gods kalpot Latvijai” valdes loceklis un SIA “Jēkabpils autobusu parks” kapitādaļu turētāja pārstāvis.

k ozolaAmatpersonas deklarācija: Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība – “Visu Latvijai” - “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju Jēkabpils pilsētas domes deputātes, juristes Kristīnes Ozolas ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā - 8557.63 eiro, jurista alga – 3400 eiro, VSAA pabalsts – 409.68 eiro, ienākumi no Juridiskās palīdzības administrācijas – 3295.00 eiro un alga SIA "SAULES K"– 1755.65 eiro. Kopējie 2017.gadā deklarētie ienākumi - 17 417 eiro.

Kristīne Ozola deklarējusi arī parādsaistības – 37 304 eiro apmērā un 7 200 eiro apmērā. Kopējās parādsaistības – 44 504 eiro..

Kristīnei Ozolai pieder dzīvoklis Jēkabpilī, kā arī nekustamais īpašums - zeme un ēkas Krustpils novada Kūku pagastā.

Deputāte deklarējusi arī sev piederošās kapitāldaļas: SIA "SAULES K" 2845 kapitāla daļas – 2845 eiro vērtībā un SIA "AGMAKON" 5691 kapitāla daļa – 5691 eiro vērtībā.

Kristīne Ozola deklarējusi vairākus amatus. Viņa ir SIA "SAULES K" – prokūriste, ģimenes un audžuģimenes atbalsta biedrības "DOMUS" – valdes locekle, SIA "AGMAKON" – prokūrists un biedrības "Lauku partnerība Sēlija" – valdes locekle.

anuskevicsAmatpersonas deklarācija: Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija)

Jēkabpils domes deputāts Nikolajs Anuškevičs pagājušajā sasaukumā startēja no Jēkabpils reģionālās partijas saraksta, savukārt pirms šī sasaukuma, neiegūstot pietiekami augstu vietu vēlēšanu kandidātu sarakstā, izstājās no Jēkabpils reģionālās partijas un šajā sasaukumā startēja no Latgales partijas saraksta.

Nikolaja Anuškeviča ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 13 909,12 eiro, alga uzņēmumā “AINĀRS KUČĀNS” - 380 eiro, alga SIA "Energoterms" - 13910 eiro, alga SIA "GB darbi" 2880 eiro, alga SIA "EVA būve" - 5351.30 eiro, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības SIA “Eva būve” - 4000 eiro, alga SIA "RSB Projekts" – 1008.24 eiro un ienākums no īpašuma pārdošans – 500 eiro. Nikolaja Anuškeviča kopējie ienākumi 2017.gadā bija – 41 938,66 eiro.

Nikolajs Anuškevičs 2017.gadā deklarējis pirkumu 11 900 eiro apmērā.

Deputāts deklarējis arī parādsaistības – 24 927 eiro.

Nikolajam Anuškevičam pieder divi dzīvokļi Rīgā, nekustamais īpašums – zeme un ēkas Jēkabpilī, zeme Krustpils novada Kūku pagastā un lietošanā nekustamais īpašums Kūku pagastā – zeme un būves.

Nikolajs Anuškevičs deklarējis sev piederošās kapitāldaļas: 33 kapitāldaļas SIA "EVA projekts" – 947.63 eiro vērtībā un 50 kapitāldaļas SIA "EuroBep" - 1422.87 eiro vērtībā.

Nikolaja Anuškeviča valdījumā ir vieglais pasažieru VOLVO S60 2013. gada izlaidums.

Deputāts deklarējis arī vairākus amatus. Viņš Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir Koku novērtēšanas komisijas loceklis, būvdarbu vadītājs - SIA "RSB Projekts", AINĀRS KUČĀNS, SIA "EVA būve" un SIA "Energoterms", tehniskais direktors - SIA "Energoterms" un SIA "GB darbi", valdes loceklis - SIA "EVA projekts" un ukraiņu kultūrizglītojoša biedrībaā "JAVIR", kā arī valdes priekšsēdētājs SIA "EuroBep".

girgensAmatpersonas deklarācija: Kaspars Ģirģens (KPV LV)

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Kaspara Ģirģena ienākumus pērn veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 3010 eiro, VSAA pabalsts – 34.32 eiro, alga SIA "Krustpils ceļavējš 3" – 2387.22 eiro. Kaspara Ģirģena kopējie ienākumi 2017.gadā bija - 5431,54 eiro.

Kasparam Ģirģenam pieder SIA "ibuss" 20 kapitāla daļas – 2846 eiro vērtībā.

Kasparam Ģirģenam pieder HONDA CIVIC – 2006.gada izlaiduma. Viņš arī deklarējis pirkumu, īpašnieku maiņu - BB, HONDA CIVIC, pirkuma summa-1602.52 eiro.

Kaspars Ģirģens ir SIA "ibuss" un SIA "Krustpils ceļavējš 3" – valdes loceklis, kā arī valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības finansējuma sadales komisijas loceklis.

aleksandrs deinisAmatpersonas deklarācija: Aleksandrs Deinis (Jēkabpils reģionālā partija)

Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis pagājušajā sasaukumā bija Jēkabpils domes deputāts no Jēkabpils reģionālās partijas. Šajā sasaukumā viņš netika ievēlēts, paliekot pirmais aiz svītras. Bijušajam partijas biedram Edgaram Lambam noliekot deputāta mandātu, nākamais kandidāts uz deputāta vietu ir Aleksandrs Deinis, kas deputāta vietu Jēkabpils domē varētu ieņemt jau tuvākajā laikā.

Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Aleksandra Deiņa ienākumus 2017.gadā veidoja alga Jēkabpils pilsētas pašvaldībā – 20 689.34 eiro, procento AS "Swedbank" – 9,07 eiro, pensija – 10 872.36 eiro un ienākumi SIA "V & Tlom” – 114.18 eiro. Aleksandra Deiņa kopējie ienākumi pērn bija – 31 684,95 eiro.

Aleksandram Deinim pieder dzīvoklis Daugavpilī, kā arī zeme un būve Jēkabpilī. Viņa īpašumā ir arī motocikls pasažieru solo ZNEN ZN125T-18 – 2008.gada izlaidums.

Aleksandrs Deinis arī deklarējis bezskaidras naudas uzkrājumu A/S Swedbank – 32 632.80 eiro.

Amatpersonas deklarācijā norādīti arī viņa ieņemamie amati. Viņš ir Jēkabpils 2.vidusskolas direktors un Jēkabpils reģionālās partijas valdes loceklis.

 

Publicēts Pašvaldību ziņas
Page 1 of 87