Katlumājās izmantotais biokurināmais ir atbilstošā kvalitātē

Janvārī publiskajā telpā izskanēja informācija par, iespējams, nepietiekamas kvalitātes šķeldas izmantošanu katlumājās.  Lai pārliecinātos par šķeldas kvalitāti un noskaidrotu kurināmā siltumjaudu, ar savu iniciatīvu klajā nāca Domes deputāts Mārtiņš Svilis, kurš klātesot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem paņēma vairākus šķeldas paraugus no katlumājām un nodeva  sertificētā laboratorijā, lai speciālisti nosaka tās enerģētisko vērtību.

Jūs nācāt klajā ar priekšlikumu paņemt paraugus un noskaidrot šķeldas kvalitāti pārbaudot sertificētā laboratorijā. Ir pagājis aptuveni mēnesis, vai ir saņemti rezultāti par šķeldas paraugiem no Celtnieku un Tvaika ielas katlumājām? Domes deputāts Mārtiņš Svilis: „ Jā, tā bija mana iniciatīva, jo nevēlos, ka izskan nepārbaudīti fakti, kuri, iespējams, nav patiesi. Klātesot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tika paņemti šķeldas paraugi no vairākām katlumājām un nodoti SIA „ Vides audits” laboratorijā, testēšanas paraugu veikšanai. Tā kā solīju par rezultātiem informēt sabiedrību, tad šobrīd to daru, jo esmu saņēmis nodoto piecu paraugu testēšanas rezultātus. Rezultāti uzrāda, ka šķeldas siltumspēja, kas ir būtiskākais rādītājs, gan Celtnieku, gan Tvaika ielas katlumājas paņemtajos paraugos, atšķirība starp labāko un sliktāko rezultātu svārstās 16% robežās. Biomasas rādītāji ir zemāki pēc siltumspējas un arī pelnu saturs ir lielāks, taču cena arī ir zemāka. Šķelda ņemtajos paraugos ir kvalitātē, kas nodrošina pietiekamu  siltumspēju, kā kurināmais tā ir enerģētiski augstvērtīga. Pētot un iedziļinoties vairāk šajā jautājumā, varu teikt, ka „ Jēkabpils siltums”  katru mēnesi veic visas savas ekonomiskās darbības izpēti, tajā skaitā katlumāju darbības analīzi. Uzņēmums rūpīgi analizē gan siltumjaudu lietderību, gan arī to, kāda ir izmantojamā kurināmā lietderība un kādas ir kurināmā izmaksas. Tātad vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ņemtajos paraugos šķeldas kvalitāte ir ar atbilstošu siltumspēju un to pierāda arī uzņēmuma veiktie izpētes dati par janvāri.

Vai uzņēmums veic precīzu situācijas analīzi katru mēnesi? Kāda situācija bija janvārī?

SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko: “Jā,  uzņēmums katru mēnesi veic rūpīgus aprēķinus un sīki izanalizē savu darbību. Pētot situāciju janvārī var redzēt, ka Celtnieku ielas katlu mājā mēnesī ar gāzi saražots mazāk nekā 10% siltumenerģijas, bet lielākā daļa saražota tieši ar šķeldu. Šķeldas patēriņš vienas siltuma vienības saražošanai Celtnieku ielas katlumājā salīdzinoši ir viens no zemākajiem. Tā šķelda, kuras kvalitāti apšaubīja, Celtnieku ielas katlumājā janvārī tika izmantota kā kurināmais. Un kā izrādījās, visracionālāk, izmantojot šķeldu, janvārī strādāja tieši Celtnieku ielas katlumāja- vienas megavatstundas saražošanai tika izlietoti 1,75 berkubi, kas naudas izteiksmē izmaksāja 23,20 eiro. Tā ir vidēji svērtā šķeldas cena. Gāzes patēriņš vienas megavatstundas saražošanai bija 116 m3, naudas izteiksmē tas izmaksāja 33,64 eiro. Tātad ekonomija kurinot ar šķeldu ir 10 eiro.”
A.Karpenko skaidro, ka, pirms izvēlēties kurināt ar šķeldu, uzņēmuma vadība izvērtē ļoti daudzus aspektus- pirmkārt, līdz kādai robežai uzņēmums var atļauties pirkt kurināmo un kādas kvalitātes. Zemākas kvalitātes maksā lētāk, bet to, ka janvārī izmantotā šķelda bija pietiekamas kvalitātes, apstiprina arī testēšanas paraugu dati. Salīdzinot ar gāzi, janvārī kurinot ar šķeldu, tas ir izmaksājis par 10 eiro lētāk.

Kādēļ šajā sezonā ir radusies problēma, ka šķeldas dažbrīd pietrūkst un tā ir dārgāka salīdzinot ar citiem gadiem?

A.Karpenko: “Masu medijos jau vairākkārt izskanējušas ziņas, ka šķeldas cenas būtiski palielinājušās gan nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, kas savukārt radīja nopietnas problēmas sagādāt šķeldas ražošanas izejmateriālus pietiekamā apmērā, gan arī tādēļ, ka krietni palielinājies pieprasījums pēc šķeldas. Ja atceramies, jau pērnā gada decembrī Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izsludināja katastrofālo situāciju mežistrādē. Līdzīga situācija pēdējo gadu laikā Latvijā nav bijusi un problēmas skar daudzus, kuru darbības joma saistīta ar mežu nozari.” 

Kā uzņēmums šajā apkures sezonā tiek galā ar šo situāciju?

Aleksandrs Karpenko: "Jēkabpils siltums" pagājušajā gadā noslēdza līgumus par šķeldas piegādēm un, neraugoties uz sarežģīto laika apstākļu situāciju pērnā gada nogalē un gada sākumā, piegādātāji ir nodrošinājuši šķeldu siltumenerģijas ražošanai. Kaut arī šķeldas kvalitāte dažbrīd dēļ iepriekšminētās ārkārtas situācijas mežistrādē nav tik laba kā citus gadus, tomēr mūsu uzņēmums spēj nodrošināt siltumenerģiju pietiekošā apjomā un kvalitātē, ko apliecināja arī laboratorijā veiktie testēšanas paraugu rezultāti. Šķeldas kvalitāti atsevišķos gadījumos ietekmē palielināts smilšu daudzums, tīrās škeldas paliek arvien mazāk un tā ir dārgāka, bet atkārtošu vēlreiz, ka uzņēmums veiksmīgi ticis galā ar grūtībām un nodrošina siltumenerģijas pakalpojumu. Piebildīšu, ka šķeldas cena par berkubu ir aptuveni13-14 eiro robežās, kas salīdzinoši ir lētāk, nekā piemēram, Jūrmalā vai Rīgā, kur šķelda berkubā maksā no 15-17 eiro.”

Kas uzņēmumam nodrošina šķeldas piegādi šajā sezonā?

A.Karpenko: “SIA “Jēkabpils siltums” šķeldas piegādātāji šajā sezonā ir SIA “Pata”, SIA “Ošukalns”, SIA “DLLA”, SIA “Latega”, z/s “Ezerkrasti”, kā arī SIA “Bio Logistics”, SIA “AM Paletes”, z/s “Dzērves”.

Vēlos uzsvērt, ka neraugoties uz visām grūtībām, kas ir bijušas šajā sezonā, patērētājiem siltumenerģijas pakalpojuma cena paliek nemainīga un uzņēmums spēj nodrošināt nepārtrauktu darbību un kvalitāti patērētājiem.”

Jēkabpils pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Saistītas ziņas: Norāda, ka jautājumā par šķeldas kvalitāti tiek noklusēti būtiski laboratorijas konstatētie dati

Šķeldas paraugi atbilst rādītājiem un nodrošina pietiekamu siltumatdevi Jēkabpils katlumājās