2019.gada 18. janvāris

Antis, Antons

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 10.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2019.gada 10.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Stingrāk kontrolēs lauksaimniecības mēslošanas līdzekļu apriti; Zemgalē šodien sāksies diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu; un Austrijā izsludināta augstākā iespējamo lavīnu bīstamība, slēgti daudzi kūrorti.

Latvijā pērn gada nogalē bezdarba līmenis bija 7%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm. Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis bijis Spānijā, Itālijā, Kiprā, Francijā, Horvātijā un Somijā. Savukārt zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Čehijā, Vācijā, Nīderlandē, Maltā un Polijā. Lietuvā, tāpat kā Zviedrijā, bezdarba līmenis bija 6,2%. Tikmēr Eiropas Savienībā vidēji kopumā gada nogalē bezdarba līmenis bija 6,7%.

Pieaug pieprasījums pēc valsts obligācijām. Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē tvakar pārdotas piecu gadu obligācijas par 24 miljoniem eiro. Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 3,1 reizi pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru. Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2023.gada 2.novembris, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,561%  un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 75,2 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 24 miljonu eiro apmērā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā. Tie paredz stingrāk uzraudzīt tādu mēslošanas līdzekļu apriti, kuri var tikt izmantoti sprāgstvielu izgatavošanai. Tā kā šos mēslošanas līdzekļus – kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu, kalcija amonija nitrātu un amonija nitrātu ar augstu slāpekļa saturu – var izmantot ne tikai augu mēslošanai, bet arī ļaunprātīgos nolūkos, ir nepieciešams nodrošināt to izsekojamību, uzskaitot tirdzniecības vietu faktiskās adreses, kā arī iztirgoto daudzumu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Patlaban likums regulē tikai amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu uzskaiti tirdzniecības vietās. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

Turpinām ziņas

Zemgales plānošanas reģiona pašvaldības šodien aicinātas piedalīties diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu, kas notiks Bauskas kultūras centrā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kā lielākā uzņēmēju organizācija, kura pārstāv uzņēmējus visos reģionos, plāno izstrādāt konkrētas vadlīnijas reģionālās politikas attīstībai, vērtējot to caur uzņēmējdarbības prizmu. Uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai nepieciešamas arī spēcīgas un finansiāli neatkarīgas pašvaldības, tāpēc pašlaik svarīgi atrast labāko modeli reģionālai reformai, kurā sekmīgi apvienotos uzņēmēju un iedzīvotāju intereses. Jau ziņots, ka līdzīgs pasākums 15.februārī paredzēts Jēkabpilī. Savukārt noslēguma pasākums plānots Jelgavā 8.martā.

Autopārvadātāji no vairākām Centrālās un Austrumeiropas valstīm šodien gatavojas sarīkot protestu pie Eiropas Parlamenta ēkas Briselē. Uzņēmēji iebilst pret topošo kravas autopārvadātāju reformu. Viņuprāt, piedāvātie noteikumi pārlieku diskriminē uzņēmumus no Eiropas nomalēs esošajām valstīm. Turpretī arodbiedrībām nepatīk, ka šoferiem netiek nodrošinātas pietiekamas sociālās garantijas.

Un vēl

Austrijas varasiestādes vairākās federālās zemēs izsludinājušas augstāko iespējamo lavīnu bīstamību, kas slēpošanas sezonas vidū licis slēgt virkni kalnu kūrortu. Kā vēsta amerikāņu ziņu aģentūra AP, nelaimes gadījumu un drošības apsvērumu dēļ daudzviet Austrijā apturēta slēpošanas trašu darbība. Austrijā un citās Eiropas valstīs pēdējās nedēļas laikā netipiski stipras snigšanas un vētru dēļ bojāgājuši ne mazāk kā 14 cilvēki. Vairākās Austrijas daļās un Vācijas dienvidos snigšanas dēļ ir slēgtas skolas. Abu valstu pierobežas reģionos sniega kārta vakar arī apgrūtinājusi autotransporta kustību uz šosejām un autostrādēm, turklāt tādā mērā, ka pie Minhenes pilsētas Vācijā izveidojies 20 kilometrus garš transporta sastrēgums.

Radio1 Jēkabpils novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00


No šī gada Jēkabpils novadā ir mainījusies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. SIA”Vidusdaugavas SPAAO” informē, ka no 1. janvāra spēkā stājās jauns nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifs Jēkabpils novadā. No 1. janvāra dabas resursu nodokļa ikme palielinājusies no 35 eiro par tonnu uz 43 eiro par tonnu. Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu. Lai nosegtu izmaksu pieaugumu, tika veiktas izmaiņas nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas tarifā, kas ir proporcionālas dabas resursu nodokļa  pieaugumam.  Kopējais tarifs 2019. gadā Jēkabpils novadā pieaudzis ne vairāk kā par 5,84%, jeb 0,96 EUR/m3 un pieaugums ir proporcionāls dabas resursu nodokļa likmes īpatsvaram tarifā, jo pārējās tarifa sadaļas nemainās.

Apstiprināta Jēkabpils novada attīstības programma 2019. -2025.gadam. Tas ir vidēja termiņa – līdz septiņiem gadiem - teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Jēkabpils novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014.-2030.gadam izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai. Attīstības programmas loma ir: pzināt un novērtēt pašvaldības rīcībā esošos resursus, piedāvājot skaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai; mērķtiecīgi plānot rīcības un investīcijas; sekmēt visa veida investīciju piesaisti un novada teritorijas atpazīstamību. Plašāk ar  Jēkabpils novada attīstības programmas 2019. – 2025. gadam materiāliem var iepazīties Jēkabpils novada administratīvajā ēkā, Jēkabpils novada pagastu pārvaldēs, Jēkabpils novada bibliotēkās, kā arī elektroniski Jēkabpils novada pašvaldības mājas lapā.

Jēkabpils novada pašvaldība pagājušā gada nogalē saņēma Jēkabpils novada jauktā kora vadītājas Santas Kasparsones iesniegumu ar lūgumu piešķirt finansējumu novada kora “Putni” dalībai XV(15) Latviešu Dziesmu svētkos Toronto, Kanādā, kas notiks  šī gada 4.-7.jūlijā. Kori uz dziesmu svētkiem kanādā uzaicināja svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs Juris Ķeniņš. Šogad tie notiek ar saukli “Viena dziesma, viena deja…viena tauta!”. Ceļa un uzturēšanās izdevumus kora dalībnieki sedz no saviem maksājumiem un lūdz pašvaldību apmaksāt naktsmītņu izdevumus. Ir veikta naktsmītņu rezervācija Raiersona Universitātes dienesta viesnīcā Toronto 17 cilvēkiem uz 7 diennaktīm ar kopējo maksājumu 6 tūkstoši 691  Kanādas dolārs jeb 4 tūkstoši 405 eiro. Jēkabpils novada dome 27. decembra domes sēdē nolēma piešķirt pusi no šī finansējuma jeb 2 tūkstoši 200 eiro kora dalībai XV Latviešu Dziesmu svētkos Kanādā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.


Un vēl par kultūras pasākumiem

Jēkabpils novada 2019. gada Zolītes čempionāta 1. posms norisināsies piektdien, 11. janvārī Ābeļu pamatskolā. Reģistrācija čempionāta vietās no plkst. 18.30, spēļu sākums plkst. 19.00. Dalība turnīrā, pārstāvot Jēkabpils novadu ir BEZ MAKSAS, viesiem ārpus novada – EUR 2.00. Sīkāka informācija pa tel. 28677242.



12.janvārī  plkst. 15.00 Dignājas pamatskolas zālē Ziedu balle.

12.janvārī plkst. 18.00 Dunavas kultūras nama Dunavas Tradīciju zālē viesosies Salas novada Sēlpils kultūras nama amatierteātris “Ore” ar Paula Putniņa izrādi “Paši pūta, paši dega”. 


14.janvārī plkst. 11.00 Ābeļu pagasta novadpētniecības telpās Brodos Jānim Akurateram veltīta pēcpusdiena “Pēteris Barisons ciemos pie Jāņa Akuratera. Vēstules no brīnumzemes – Atlandides.”



Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: ZZS ministrēm būs jāatskaitās par vilcināšanos ar solidaritātes nodokļa izmaiņām un veselības aprūpes groziem;  Vācija piedzīvo pretgripas vakcīnu deficītu; un No šodienas Krustpils pilī skatāma izstāde “Bordo vīni”.


Saeima šodien atbalstīja pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai par veselības aprūpes pakalpojumu dalīto grozu sistēmu. Tāpat arī tiek pieprasīts skaidrojums no veselības un finanšu minsitrēm par vilcināšanos ar solidaritātes nodokļa izmaiņām un veselības aprūpes groziem.  Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi priekšlikumu līdz vasarai atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Par šo lēmumu vēl būs jābalso Saeimā.

Partijas "KPV LV" izvirzīto ministra amata kandidātu šaubīgā pozīcija par atbalstu politiķa Krišjāņa Kariņa  veidotajai valdībai tikai apstiprina, ka koalīcija jāveido ar balsu vairākumu. Politologa Filipa Rajevska ieskatā nenoteiktā pozīcija attiecībā uz atbalstu topošajai valdībai arī starp tās sastāvā iekļautajiem "KPV LV" deputātiem skaidrojama ar to, ka partijas Saeimas frakcija iekšēji vēl nav sapratusi, vai viņi grib, vai negrib piedalīties šādā valdībā. Tāpat tas liecinot arī par iekšējām pretrunām frakcijā. Eksperts pārliecināts, ka šāda situācija ir "vēl viens arguments, kāpēc koalīcija jāveido ar balsu rezervi". Tas nepieciešams, lai būtu iespējams nodrošināt atbalstu arī neparedzētās situācijās. 


Par Ievas Jaunzemes iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā būs jālemj jaunai valdībai. Pagājušā gada izskaņā Ministru prezidents Māris Kučinskis Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pieļāva, ka gadījumā, ja 2018.gadā netiks izveidota jaunā valdība, janvāra sākumā aizejošajā valdībā varētu lemt par Jaunzemes iecelšanu VID ģenerāldirektora amatā. Tomēr Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa minēto jautājumu nevirzīs izskatīšanai aizejošās valdības pēdējā sēdē, bet to plānots iesniegt izskatīšanai jaunās valdības pirmajā sēdē. Šādu lēmumu aizejošās valdības finanšu ministre pamatoja ar apstākli, ka jaunajai VID vadītājai būs lielāks mandāts, ja viņu amatā apstiprinās jaunā valdība.


Turpinām ziņas


Lielbritānijas valdība vakar parlamentā cietusi kārtējo zaudējumu, deputātiem nobalsojot par priekšlikumu, ka valdībai trīs dienu laikā ir jāpaziņo, kādi būs tās nākamie soļi, ja parlaments nākamnedēļ noraidīs "Breksita" vienošanos, kas šobrīd šķiet visai ticami. Britu likumdevēji atsākuši debates par premjerministres Terēzas Mejas "Breksita" vienošanos. Tiesa, gan, ir visai maz pazīmju, ka kopš decembra vidus, kad svarīgais balsojumus par vienošanos lielās opozīcijas dēļ tika atlikts, šajā jautājumā būtu panākts progress.

Lai apmierinātu lielo pieprasījumu pēc pretgripas vakcīnām, Vācija importējusi tūkstošiem devu no citām Eiropas Savienības valstīm. Paula Ērliha Institūts, kas ir Vācijas galvenā federālā vakcinācijas un biomedicīnas institūcija, pasūtīja 15,7 miljonus devu šai gripas sezonai, kas ir par aptuveni miljonu devu vairāk nekā pirms gada. Taču vakcīnu trūkums tika konstatēts jau novembrī, tādēļ valdībai nācās palielināt vakcīnu importu. Amatpersonas joprojām aicina iedzīvotājus ar lielāko risku saslimt vakcinēties pret gripu, bet vienlaikus brīdinājušas, ka var paiet vēl divas nedēļas, kamēr visur valstī tiks piegādātas vakcīnas. Jau ziņots, ka pagājušā gada gripas sezona bija smagākā, kādu Vācija pieredzējusi pēdējos gados. Gripas dēļ, iespējams, dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Sevišķi daudz saslima gados veci cilvēki.


Un vēl


No šodienas līdz 28. februārim Krustpils pils Marmora zālē, sadarbojoties ar Francijas Institūtu Latvijā, iespējams aplūkot fotogrāfiju izstādi “Bordo vīni” (Vins de Bordeaux). Izstāde, caur piecu autoru fotogrāfijām, skatītāju aizved uz Bordo vīna dārziem Francijā un iepazīstina ar Bordo reģiona neticamo daudzveidību. Izstādes “Bordo vīni” atklāšana Krustpils pilī notiksšodien pulksten trijos dienā, pasākumu ciklā “Ceturtdiena pilī”. Atklāšanas pasākumā ieeja bez maksas.


Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosinās izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus varētu saukt arī pie kriminālatbildības; Zināms, cik izmaksās mazā bānīša vēstures stacijas izbūve Viesītes novadā; un Ar vairākiem atceres pasākumiem nedēļas garumā pieminēs 1991.gada barikāžu notikumus.


Saeima šodien pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanai no šī gada 31.marta, lai gan EM līdzšinējā ministra Arvila Ašeradena vadībā piedāvāja to atcelt no 2022.gada. Lēmums tika pieņemts, par to balsojot 86 deputātiem un nevienam nebalsojot "pret" vai "atturoties". Balsojumā nepiedalījās partijas "KPV LV" ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV), kā arī deputāti Jānis Reirs (JV), Sergejs Dolgopolovs (S) un Andrejs Klementjevs (S).


Partijas "KPV LV" Saeimas deputāti šodien vairākos parlamenta balsojumos vērsās pret topošās koalīcijas partnera - "Jaunās Vienotības" - deputātiem Arvilu Ašeradenu un Edgaru Rinkēviču, kuri ir ministri aizejošajā valdībā. Neraugoties uz to, ka "KPV LV" un JV patlaban risina sarunas par iespējamu kopīgu strādāšanu nākamajā koalīcijā, "KPV LV" atbalstīja "Saskaņas" demisijas pieprasījumu JV līderim, aizejošās valdības ekonomikas ministram Ašeradenam. Saeimas vairākums gan šo demisijas pieprasījumu noraidīja. Demisijas pieprasījums tika iesniegts saistībā ar Saeimas iepriekš atbalstīto pieprasījumu Ašeradenam par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību.


Tieslietu ministrija Rīgas domei ir solījusi rosināt izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus būtu iespējams saukt arī pie kriminālatbildības. Plānotās izmaiņas paredz, ka Krimināllikumā turpmāk tiks noteikta atbildība arī par būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Krimināllikuma 239.pants par būvniecības noteikumu pārkāpšanu paredz, ja šo pārkāpumu rezultātā rodas smagas sekas, vainīgajiem tiek piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Tāpat kā soda mērs var tikt piemērots piespiedu darbu vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz septiņiem gadiem. Ja šo pārkāpumu rezultātā iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve, vainīgajam var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem. Ja valdība pieņems Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas, šie soda mēri turpmāk attieksies arī uz ēku, tajā skaitā - graustu, īpašniekiem.


Turpinām ziņas

Mazā bānīša vēstures stacijas izbūve Viesītes novada Lonē izmaksās 27 tūkstoši 781 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina novada pašvaldības noslēgtais iepirkuma līgums. Atbilstoši līgumam objekta izbūvi veiks SIA "Legāts", kas izvēlēta divu pretendentu konkurencē. Paredzēts, ka darbi Lonē notiks līdz jūnija beigām. Projekts paredz Saukas pagasta Lonē izvietot mazās arhitektūras formas un rotaļu iekārtas. Jau vēstīts, ka lēmumu par vēstures stacijas izveidi novada dome pieņēmusi 2018.gada pavasarī. Īstenojot projektu "Mazā bānīša vēstures stacijas izveide Viesītes novada Lones ciemā", plānots izveidot šaursliežu dzelzceļa Mazā bānīša vēstures staciju, iekļaujot informāciju par novadā nozīmīgām kultūrvēsturiskajām vērtībām. 


Latvijas Nacionālajā bibliotēkas Draugu telpā 18.janvārī plkst.12 tiks atklāta ceļojošā izstāde "Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai", kas veltīta Latvijas nacionālās biblioptēkas simtgadei un bibliotēku veidošanās vēsturei. Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām bijusi būtiska nozīme Latvijas valsts tapšanā, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā nacionālās bibliotēkas Draugu telpā tiks eksponēta līdz 18.februārim, bet pēcāk būs apkūkojama arī citviet Latvijā.


Un vēl

Rīga, 10.janv., LETA. Ar vairākiem atceres pasākumiem daudzviet Latvijā nedēļas garumā pieminēs 1991.gada barikāžu notikumus. Rīgā pirmais atceres pasākums notiks jau šo svētdien, 13.janvārī, kad Zaķusalā laikā no plkst.18 līdz 21 varēs pulcēties pie ugunskur. Pasākuma laikā plānota Latvijas valsts himnas atskaņošana, jaunsargu svinīgā solījuma nodošana, uzrunas, kā arī "brīvais mikrofons". Uz šo pasākumu tiek organizēts arī kolektīvs brauciens no Jēkabpils, jo jēkabpilieši bija tie, kas šajā vietā stāvēja uz barikādēm un sargāja Zaķlusalu. 

16.janvārī plkst.12 notiks atceres brīdis Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem, bet plkst.16 - atceres brīdis pie Vecmīlgrāvja tilta. Savukārt 20.janvārī Rīgā, Meža kapos, plkst.9.30 norisināsies ziedu nolikšana, bet plkst.12 paredzēta ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā. No plkst.11 līdz 18 Doma laukumā būs iedegta piemiņas uguns, bet plkst.13.30 tā tiks iedegta pie Saeimas. Līdzās šiem pasākumiem plkst.12, 13 un 15 barikāžu muzeja ekspozīciju būs iespējams iepazīt gida vadībā. 1991.gada barikāžu notikumus pieminēs arī reģionos.

Atstājiet komentāru