Aicinām uz svinīgo “Sakret” ģerboņa dāvināšanu Jēkabpilī
Aicinām apmeklēt svinīgo “Sakret” Latvijas ģerboņa dāvinājuma atklāšanu, kas norisināsies sestdien, 16.jūnijā, plkst. 12:40 Jēkabpils Arvīda Žilinska mūzikas skolas kamerzālē, Brīvības ielā 198, Jēkabpilī.
Svinīgajā ceremonijā Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros piedalīsies Jēkabpils pilsētas domes pārstāvis, AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags un Jēkabpils Arvīda Žilinska mūzikas skolas direktore Smaida Ščerbicka.
“Mums ir patiess prieks kopā ar Latvijas iedzīvotājiem svinēt šo nozīmīgo notikumu – valsts simtgadi. Tas ir vēsturisks brīdis, kad, vienojoties kopīgā sveicienā, varam dāvināt ģerboņus mūsu valstij. Kad pirms gada “Sakret” sākām domāt par to, kā apsveikt Latviju simts gadu jubilejā, dzima ideja, ka viens no valsts simboliem, līdztekus karogam, ko redzam svētkos vai himnai, ko dziedam īpašos notikumos, ir nedaudz piemirsts. Tas ir Latvijas Republikas ģerbonis, ko ne katru dienu ir iespēja redzēt un izzināt,” saka A.Vanags, “turpmāk ikvienam būs iespēja savā novadā atcerēties par vēl vienu vēstures mantojumu, kas rotās iedzīvotājiem iemīļotās vietas, tāpēc šoreiz valsts simtgadi atzīmēt dosimies uz vienu no skaistākajām pilsētām Latvijā, Jēkabpili.”
Pirmais no unikāla betona maisījuma veidotais ģerbonis tika pasniegts Valsts kancelejai un turpmāk atradīsies Prezidenta pilī, savukārt otrs – Ministru Kabinetā. Maija sākumā sauso būvmaisījumu ražotājs “Sakret” pasniedza arī ģerboņus visiem Latvijas novadiem, bet visa gada garumā dāvinās to lielajām pilsētām, Rīgas Tehniskajai universitātei, Biznesa augstskolai Turība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kā arī citām iestādēm, tādējādi svinot Latvijas simtgadi.
“Sakret” ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420x594 mm liels un 30 mm biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.
Latvijas ģerbonis par oficiālu simbolu kļuva 1921.gada 19.augustā. Līdz ar okupāciju to aizliedza, bet mums visiem par lielu prieku un lepnumu atjaunoja 1990.gada 15.februārī ar Augstākās Padomes lēmumu. Ģerboņa vairoga augšdaļā attēlotā zelta saule ir brīvības simbols, kas bija redzama arī latviešu strēlnieku krūšu nozīmēs un pulku karogos. Savukārt trīs piecstaru zvaigznes, kas izvietotas augšdaļā, simbolizē vēsturiski pastāvējušos novadus – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Sudraba grifs un lauva apvieno abus Daugavas krastus, kur pirmais simbolizē Vidzemi un Latgali, bet otrais – Kurzemi un Zemgali. Ozolu zarus apvij Latvijas karogs, kas noslēdz šo ģerboņa kopējo ietvaru.
Papildu informācija:
Rūta Grikmane
Sabiedrisko attiecību konsultante
Tel. 29630923
E-pasts: ruta@rkomunikacijas.lv