Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

20. jūlijā plkst. 20.00 Rubenes brīvdabas estrādē tradicionālais mūzikas festivāls “MAZĀ ZIŅĢE 2018”.

Koncertu vadīs brāļi Auzāni. Koncertā piedalās grupas: “Dvinskas muzikanti”, “Ieva, Ilze un Ardis”, “Starpbrīdis”, “Dadzes”, “Ilūzija”, “Aizkurs”, “Laimīgais gadījums”, “Forši”, “Veišu muzikanti”, kapela “Brigadela” (Lietuva).

Viesi: Iveta Baumane, Roberts Pētersons, perkusionists Viesturs Samts. Muzikāli pārsteigumi. Pēc koncerta zaļumballe, spēlē grupa “Ginc un es”. No plkst. 19.00 izklaides bērniem. Darbosies kafejnīca.

Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka smaga avārija notikusi otrdienas naktī Variešu pagastā, kur cietuši trīs cilvēki. Arī pirmdienas rītā satiksmes negadījumā Salas pagastā – trīs cietušie.

Ieva Sietniece informē, ka 1986.gadā dzimis autovadītājs, vadot automašīnu Citroen C4 nobrauca no ceļa un apgāzās. Negadījumā cieta pasažieri 1990. un 1996.gadā dzimuši jaunieši, kā arī 1999.gadā dzimusi jauniete. Viņa ir smagā stāvoklī, savukārt pārējiem diviem pasažieriem konstatēti nelieli miesas bojājumi. Visi trīs nogādāti slimnīcā. Tikmēr automašīnas vadītājs, 1986.gadā dzimis vīrietis, ticis sveikā cauri ar viegliem nobrāzumiem.

Satiksmes negadījums notika autoceļa Madona-Ļaudona-Jēkabpils 42 kilometrā ap pulksten 00:46 jeb neilgi pirms vieniem naktī.

Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka pagaidām vēl nav skaidri visi notikušā negadījuma apstākļi, policija tos noskaidro. Taču, tā kā satiksmes negadījumā smagi cietusi 19 gadīga jauniete, ir uzsākts kriminālprocess, kurā vērtēs autovadītāja atbildību par izraisīto satiksmes negadījumu, kā arī ir noteikta tehniskā ekspertīze.

Aculiecinieki, kas otrdien no rīta, braucot garām darba gaitās, redzēja negadījuma vietu, zināja teikt, ka avarējušās automašīnas priekšējā daļa ir pilnībā sadragāta, un avārijas vietā vērojama pamatīga sliede, tā it kā auto ar priekšējo daļu būtu aris zemi. Auto, apmeties uz jumta, negadījuma vietā atrodās arī vēl trešdien.

Satiksmes negadījums ar trīs citušajiem noticis arī pirmdien no rīta pulksten 10.00 autoceļā Jēkabpils-Aizkraukle, Salas novada teritorijā.

Šeit 1995.gadā dzimušais, vadot automašīnu AUDI A6 AVANT, apdzīšanas manevra laikā sadūrās ar automašīnu “SCANIA 112”, kuru vadīja 1955.gadā dzimušais un automašīnu MERCEDES BENZ ACTROS, kuru vadīja 1952.gadā dzimušais, slimnīcā medicīniskās palīdzības sniegšanai nogādāts AUDI A6 AVANT vadītājs, kā arī AUDI A6 pasažieri – 1991.gadā dzimis jaunietis un 1999.gadā dzimusi jauniete.

Aculiecinieka foto no satiksmes negadījuma vietas Variešu pagastā.

1. По расчётам Европейской Комиссии причиной примерно 10% аварий является плохое техническое состояние транспортных средств.
2. Почти половина автоводителей ремонтирует своего ‘железного коня’ непосредственно перед прохождением техосмотра или только после него, как свидетельствует опрос*, проведенный Дирекцией безопасности дорожного движения (CSDD).


3. По данным CSDD с первого раза проходят техосмотр 55% автомобилей. Это заставляет сделать вывод, что большая часть автомобилей, ежедневно участвующих в дорожном движении, имеет существенные или опасные неисправности.


Для того, чтобы призвать автоводителей ежедневно заботиться о техническом состоянии своего ‘железного коня’ и напомнить, что каждый водитель ответственен за безопасность своего автомобиля в дорожном движении, CSDD начинает кампанию «Мы – за безопасный автомобиль!».
«Один из гарантов безопасного движения на дорогах – безопасный автомобиль. К сожалению, существуют автоводители, которые или не осознают всю серьезность ситуации, принимая участие в дорожном движении, или просто поверхностно относятся как к техническому состоянию своего ‘железного коня’, так и к своей жизни и жизням других участников дорожного движения,» − считает руководитель инспекции контроля и сертификации транспортных средства CSDD Янис Лиепиньш.


«Проколотые шины и полностью изношенный протектор, насквозь проржавевшие и дырявые от ржавчины кузов и детали автомобиля, поломанные опорные устройства – от увиденного во время технического осмотра и контроля становится страшно ездить по дорогам, только представив, что такие автомобили едут нам навстречу. Еще большую опасность представляют собой водители транспортных средств, которые собственноручно выполняют некоторые «творческие усовершенствования», стараясь устранить возникшие проблемы. Например, деревянными заглушками заделывают протекающий бензобак или стяжками прикрепляют проржавевшую и отламывающуюся выхлопную трубу,» - комментирует увиденное на техосмотре Я. Лиепиньш.


Эксперт указывает, что участие таких транспортных средств в дорожном движении – это бомба с часовым механизмом. Несчастный случай может произойти в тот момент, когда придётся резко реагировать в неожиданной ситуации, что в результате может привести к трагическим последствиям, вовлекая в происшествие и других участников дорожного движения.


При проверках, проводимых CSDD на дорогах, в среднем у каждого десятого автомобиля обнаружены большие или меньшие неисправности, которые в основном связаны с работой тормозной системой или опорного оборудования, а также со светом. В свою очередь по данным техосмотра CSDD, в день в среднем 13 автомобилям запрещено дальнейшее участие в дорожном движении, у большей части которых (62%) имеются проблемы с тормозной системой.


CSDD призывает быть ответственным и мудрым автоводителем – ежедневно поддерживай свой автомобиль в техническом порядке, а не только перед техосмотром! Несоблюдение даже элементарных мер безопасности может привести к трагическим последствиям. О простой проверки безопасности каждый может побеспокоиться сам:


убедись, что фары автомобиля отрегулированы и не слепят автоводителей встречных автомобилей,
позаботься о том, чтобы фары автомобиля были чистыми и в рабочем состоянии,
до того, как отправиться в путь, убедись, нет ли под днищем твоего автомобиля пятен масла, бензина или другой жидкости,
тщательно осмотри шины, соответствуют ли они необходимым требованиям вождения – нет ли прокола, не деформированы ли, не изношены ли,
не дожидаясь сильного дождя, проверь, обеспечивают ли дворники хороший обзор,
проверь давление в шинах, следуя указаниям на наклейках автомобиля или в инструкции по эксплуатации автомобиля,
помни – если что-то гремит или стучит, срочно отправляйся к своему автослесарю!

Кампанию по безопасности дорожного движения «Мы – за безопасный автомобиль!» организует CSDD при поддержке страхового общества «ERGO».

* Опрос проводился CSDD в сотрудничестве с агентством рыночных и социальных исследований «Latvijas fakti» в этом году с 11 по 21 мая. В целом в опросе приняло участие 1017 автоводителей со всей Латвии в возрасте от 18 до 74 лет.

Отдел по связям с общественностью CSDD

1. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, apmēram 10% avāriju cēlonis ir transportlīdzekļu sliktais tehniskais stāvoklis.

2. Gandrīz puse autovadītāju sava spēkrata remontu veic pirms došanās uz tehnisko apskati vai tikai pēc tās, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktā aptauja*.

3. Saskaņā ar CSDD datiem ar pirmo reizi tehnisko apskati iziet 55% automobiļu. Tas liek secināt, ka lielai daļai automobiļu, kas ikdienā piedalās ceļu satiksmē, ir būtiski vai bīstami bojājumi.

Lai mudinātu autovadītājus ikdienā rūpēties par sava spēkrata tehnisko stāvokli un atgādinātu, ka katrs šoferis ir atbildīgs par sava auto drošību ceļu satiksmē, CSDD uzsāk kampaņu “Mēs par drošu auto!”.

“Viens no drošas satiksmes garantiem ir drošs auto. Diemžēl ir autovadītāji, kuri vai nu neapzinās situācijas nopietnību, esot ceļu satiksmē, vai vienkārši ir pavirši gan pret sava spēkrata tehnisko stāvokli, gan pret savu un citu satiksmes dalībnieku dzīvībām,” uzsver CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

“Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ielauztas balstiekārtas – no tehniskajās apskatēs un kontrolēs uz ceļiem redzētā kļūst baisi, iedomājoties, ka šādas automašīnas brauc mums pretim. Vēl biedējošāki ir transportlīdzekļu vadītāji, kuri pašrocīgi veic dažādus “radošus uzlabojumus”, cenšoties novērst radušās problēmas. Piemēram, ar koka tapām aizdarina pilošo benzīna bāku vai ar savilcējiem piestiprina izrūsējušo un nost krītošo izpūtēju,” pārbaudēs pieredzēto komentē J. Liepiņš.

Eksperts norāda, ka šādu transportlīdzekļu dalība satiksmē ir bumba ar laika degli. Nelaime var notikt brīdī, kad nāksies strauji reaģēt negaidītā situācijā, kas galarezultātā var novest pie traģiskām sekām, iesaistot arī citus satiksmes dalībniekus.

CSDD veiktajās pārbaudēs uz ceļiem vidēji katram desmitajam automobilim tiek atklāti lielāki vai mazāki bojājumi, kas galvenokārt saistīti ar bremžu sistēmas un balstiekārtas darbību, kā arī neatbilstošām gaismām. Savukārt pēc CSDD tehniskās apskates datiem, dienā vidēji 13 automobiļiem tiek aizliegta turpmāka dalība ceļu satiksmē, no kuriem lielākajai daļai (62%) ir problēmas ar bremžu sistēmu.

CSDD aicina būt atbildīgam un gudram autovadītājam – uzturi savu auto kārtībā arī ikdienā, ne tikai pirms tehniskās apskates! Pat elementāru drošības pasākumu neievērošana var novest pie traģiskām sekām. Par vienkāršām drošības pārbaudēm var parūpēties ikviens pats:

pārliecinies, ka auto lukturi ir noregulēti un tie nežilbina pretimbraucējus,
rūpējies, lai automašīnas lukturi ir notīrīti un darbotos,
pirms došanās ceļā palūkojies, vai zem Tava auto nav eļļas, degvielas vai cita šķidruma pleķis,
rūpīgi apskati riepas, vai tās ir atbilstošas braukšanai – nav saplaisājušas, deformētas vai nodilušas,
negaidot nokrišņus, pārbaudi, vai vējstikla slotiņas nodrošina redzamību,
pārbaudi spiedienu riepās, ievērojot norādes uz auto uzlīmes vai automašīnas lietotāja rokasgrāmatā,
atceries – ja kaut kas grab vai klab, dodies pie sava meistara!

Ceļu satiksmes drošības kampaņu “Mēs par drošu auto!” organizē CSDD, to atbalsta apdrošināšanas sabiedrība ERGO.

*CSDD aptauja, kas veikta sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru “Latvijas fakti”, norisinājās no šī gada 11. līdz 21. maijam. Kopumā tajā piedalījās 1017 autovadītāji no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa

 

Ar Radio1.lv sazinājās Jēkabpilī, Bebru ielas mikrorajona iedzīvotāja, autovadītāja Evija, kas vēlējās noskaidrot, kad beidzot tiks remontēts stāvlaukums pie veikala “Beta”. Šajā stāvlaukumā bedre esot pie bedres, kas apgrūtina autobraucējiem novietot auto. Turklāt šāds bedrains un izdangāts stāvlaukums ir krasā pretstatā ar līdzās esošo, nesen atjaunoto Bebru ielas mikrorajopnu. Evija arī atsūtīja vairākus attēlus, kuros redzamas daudzās bedres.

Iedzīvotājas jautājumu adresējām Jēkabpils pilsētas pašvaldībai. Atbildi sniedza izpilddirektors Guntars Gogulis.

Viņš skaidroja, ka stāvlaukums pieder vairākiem privātīpašniekiem un pašvaldība nevar tajā veikt bedu remontu. Gogulis sazinājies ar veikalu “Beta” tīkla Jēkabpilī pārvaldītāju un tas sacījis, ka patlaban pilsētā notiekot veikalu Beta fasāžu atjaunošana. Kad pienākšot kārta veikalam “Beta” pie Bebru ielas mikrorajona, tikšot salabotas arī bedres stāvlaukumā. Precīzu laiku, kad tas notiks “Beta” pārstāvis nevarējis nosaukt, vien solījis, ka līdz šī gada beigām bedres salabos.

Aculiecinieces foto

Portāls Radio1.lv saņēma vēstuli no jēkabpilieša Andra, kurš dzīvo Jēkabpilī, Ābeļu ielā, kurā viņš ziņo par klaiņojošiem suņiem un lapsām.

“Gribētos ar preses palīdzību beidzot tikt skaidrībā, kas tad īsti Jēkabpilī notiek? Jau nedēļu, vismaz, Ābeļu ielu ir iecienijuši divi, augumā samērā ražīgi vilku sugas jaukteņi. Ievēroju, ka tie cenšas ielīst katrā pagalmā, ja kaut kāda šķirbiņa ir palikusi vaļā. Pēdējo dienu laikā, agrāk tikai vakaros, bet tagad arī dienā, pa ielu vazājas diezgan bēdīga izskata lapsa. Mums vēl tomēr ir bērni, kuriem savukārt ir brīvdienas, un prognozēt suņu, un vēl arī lapsas uzvedību, laikam gan nevar. Tad nu jautājums. Kura no pilsētas institūcijām vēlas uzņemties atbildību par Jēkabpils iedzīvotāju dzīvību, veselību?” raksta Andris.

Viņa uzdoto jautājumu adresējām Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijai. Atbildi sniedza Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Inga Ostrovska.

“Par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu pilsētā Jēkabpils pilsētas pašvaldībai ir noslēgts līgums ar SIA “Jēkabpils pakalpojumi”. Lai dzīvnieku noķertu, var zvanīt uz SIA “Jēkabpils pakalpojumi” diennakts operatīvā dežūrdienesta tālruni 29387082.

Lauku teritorijās lapsu skaits tiek ierobežots tās medījot. Pilsētā tas nav iespējams, jo pilsētas teritorijā medības aizliegtas ar likumu. Jēkabpils pilsētas pašvaldība varētu pārņemt Rīgas pašvaldības pieredzi, kur ar mednieku biedrību Rīgas dome ir noslēgusi līgumu par meža zvēru izķeršanu un pārvietošanu ārpus pilsētas.

Pagaidām lapsu ķeršanu Jēkabpils pilsētas pašvaldība nevar nodrošināt, jo medības, kā jau minēju, pilsētas teritorijā nav atļautas, bet cita aprīkojuma, kā tikt ar tām galā, pagaidām nav,” informē Inga Ostrovska.

Tātad par klaiņojošiem suņiem iedzīvotāji aicināti zvanīt un ziņot SIA "Jēkabpils pakalpojumi" pa tālruni - 29387082. Savukārt, redzot klaiņojošu lapsu, par savu un bērnu drošību jārūpējas pašiem, izvairoties no saskarsmes ar meža dzīvnieku.

Foto: Ilustratīvs attēls

Rēzeknē naktī uz 26.jūniju pazudis 39 gadus vecs Pļaviņu iedzīvotājs Jānis Vasiļjevs, informē biedrība "Bezvests.lv".

Ir zināms, ka no plkst.2 līdz plkst.3 naktī aizgāja uz nezināmu mašīnu un aizbrauca uz Rēzekni. Vīrietim līdzi bijušas darba drēbes un astmas inhalators.

Vīrietis ir 165 centimetrus garš, kalsnas miesas būves. Uz kreisā pleca viņam ir tetovējums. Kā īpaša pazīme tiek izcelta rēta sejas kreisajā pusē.

Vīrietis bija ģērbies gaiši pelēkās sporta biksēs, armijas tipa virsjakā un pelēkos sporta apavos.

Biedrība lūdz atsaukties visus, kam ir informācija par pazudušā vīrieša atrašanās vietu, kā arī tuvāko pagastu, novadu iedzīvotājus.

Cilvēki tiek aicināti būt vērīgiem un ziņot biedrībai vai Valsts policijai pa tālruni 110, ja pamana pazudušo vīrieti.

Tveice, kas valda Latvijā, saglabāsies ilgstoši, un pašreizējais karstuma vilnis būs viens no garākajiem pēdējo gadu laikā, liecina jaunākās laika prognozes.
Nav gaidāms rekordliels karstums - saulainākajās dienās gaisa temperatūra var sasniegt +27..+32 grādus. Bieži gaidāms liels mākoņu daudzums un mazāka tveice, arī daļā piekrastes gaisa temperatūra būs zemāka.

Jaunajā darba nedēļā dominēs ziemeļaustrumu vējš, tādēļ Rīgas jūras līča rietumu piekrastē gaisa temperatūra nepārsniegs +22..+25 grādus, vienlaicīgi šajā piekrastes daļā gaidāms siltākais ūdens.

Lietus galvenokārt būs īslaicīgs un vairumā dienu gaidāms tikai vietām valstī, tai skaitā gaidāmas spēcīgas pērkona lietusgāzes, negaisa mākoņi var atnest arī lokālu krusu un vētru. Biežāk līs valsts dienvidaustrumu daļā.

Daudzās naktīs gaisa temperatūra nenoslīdēs zemāk par +15..+20 grādiem. Naktis, kad gaiss nekļūst vēsāks par +20 grādiem, sinoptiķi dēvē par tropiskām naktīm.

Jūlija sākums Latvijā bija aukstāks par normu, bet kopš 10.jūlija gaisa temperatūra katru dienu kaut vietām valstī ir pakāpusies virs +25 grādiem. +30 grādu atzīme pēdējoreiz tika sasniegta šā gada 18.jūnijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Jēkabpilī, otrdien, 10.jūlijā uz pirmo tikšanos sanāca topošās māmiņu biedrības “Atspulgs” dibinātājas. Šīs idejas autore ir divu bērnu māmiņa Svetlana Iftodija.

“Šai idejai mani iedvesmoja biedrības “Sasaiste” vadītāja Biruta Jemeļjanova. Es viņas vadītajā biedrībā strādāju pusgadu, dabojos Nodarbinātības valsts aģentūras programmā. Katru dienu gāju uz darbu un apbrīnoju Birutas kundzi, ar kādu apņemšanos un dzīvīgumu viņa pilnībā atdodas darbam un vēljoprojām, neskatoties uz savu cienījamo vecumu, iet un dara. Laikā, kad es strādāju biedrībā “Sasaiste” es biju gaidībās ar otro bērniņu un sapratu, ka es gribu būt mamma ar kuru bērni nākotnē varētu lepoties, tāpēc nolēmu, ka mēģināšu apvienot māmiņas, lai viņām būtu iespēja runāt par savām sāpēm un tikt uzklausītām, nevis noslēgties savā čaulā un ikdienas darbos, pazūdot problēmās,” stāsta Svetlana Iftodija.

Sarunā ar Radio1.lv viņa atzīst, ka sākotnēji, lai realizētu savu ideju, izveidojusi grupu sociālajā vietnē facebook.com, pulcinot ap sevi līdzīgi domājošas māmiņas. Viņai bijusi ideja māmiņu biedrībai dot nosaukumu “Atelpa”, bet pirmajā tikšanās reizē sarunās nonākts pie secinājuma, ka šis nosaukums neatspoguļos visas jaunās biedrības darbības jomas, tāpēc izvēlēts cits nosaukums - “Atspulgs”, kas precīzāk definē māmiņu biedrības mērķus.

“Tikšanās gaitā apspriedām logo un nosaukuma izveidi, nonācām pie secinājuma, ka ''Atelpa" skan pārāk divdomīgi, tāpēc izskanēja daudzi priekšlikumi māmiņu vidū, bet balsojumā vienisprāt bijām par ''Atspulgs'', jo bērni ir mūsu māmiņu tiešie atspulgi, tapēc šis vārds turpmāk labi raksturotu arī biedrības mērķus,” skaidro Svetlana Iftodija.

Viņa stāsta, ka uz pirmo tikšanos ieradās 12 māmiņas - Inese Grišāne, Sigita Draško, Sanita Aļehno, Liene Kruška, Kristīne Estere,Jolanta Armale, Baiba Paegle, Laura Rozenberga, Marta Mazurina, Liene Minkeviča, Kristine Drazdovska un Linda Kļaviņa. Topošās māmiņu biedrības“Atspulgs” izveidē ļoti aktīvi esot iesaistījusies Inese Grišāne. Svetlana Iftodija īpašu paldies teic Jēkabpils NVO resursu centra priekšsēdētājai Agita Pleiko un JPA ''SASAISTE'' priekšsēdētājai Birutai Jemeļjanovai, par to,ka arī viņas atnāca uz pimo tikšanos un dalījāties savā pieredzē.

Tikšanās reizē kopīgi izvēlējās biedrības logo, kas turpmāk tiks izmantots tās darbībā, veicinot atpazīstamību. Logo attēloti mātes un bērna silueti, kas it kā spoguļojas viens otrā, ar uzrakstu - Māmiņu biedrība. ''ATSPULGS''. Logo autore - Aleksandra Gržibovska, kas studē Daugavpils Universitātē, specialitātē Dizains.

Pirmajā sanāksmē pārrunāja arī dažādās sāpīgās māmiņu tēmas, ar ko nākas saskārties ikdienā, piemēram, nav kur nodarbināt dažāda vecuma bērnus, jo īpaši vasaras periodā. Tāpat arī secināts, ka māmiņas ar bērniem maz atpūšas svaigā gaisā. Lai darītu kaut ko lietas labā, nolemts jau augustā rīkot jaunveidojamās biedrības pirmo pikniku, lai atpūstos un bērniem rādītu piemēru, kā var veselīgi un jautri pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā.

Vēl viena tēma, kurai diskusijā pieskārās topošās māmiņu biedrības dalībnieces, ka bērni negribīgi lasa obligāto literatūru. Secināts, ka viens no iemesliem, kāpēc bērni nelasa, varētu būt tas, ka arī pieaugušajiem, konkrēti māmiņām nav ieraduma lasīt grāmatas. Vēl iemesls varētu būt, ka obligāto literatūru izvēlas mācību iestāde saistībā ar skolā apgūstamo vielu un bērniem tā šķiet neinteresanta, jo nav pašu izvēlēta.

Sarunās tika skarta arī klasiskā problēma, ka rūpējoties par bērniem un ģimeni, māmiņas maz laika atvēl sev un savām interesēm un visas atzinās vēlmē laiku pa laikam satikties un pie kafijas tases sirsnīgi izrunāties par dažādām tēmām.

Tikšanās noslēgumā vienbalsīgi tika nolemts dibināt biedrību un darbam valdē pieteicās četras visdrosmīgākās mammas, kas turpmākveidos biedrības kodolu. Tās ir - Svetlana Iftodija, Inese Grišāne, Jolanta Armale, un Liene Minkeviča. Plānots, ka biedrības dibināšanas sapulce, iespējams, varētu notikt 21.jūlijā. Tāpat arī jau tuvākajā laikā plānots organizēt vēl vienu māmiņu biedrības dalībnieču sapulci, lai turpinātu diskutēt par tām aktuālām un sāpīgām tēmām, kopīgi meklējot risinājumus.

Svetlana Iftodija uzsver, ka Jēkabpils NNO resursu centra pārstāves - Agita Pleiko un Biruta Jemeļjanova solījušas atbalstu un palīdzību nepieciešamo dokumentu sakārtošanai, lai oficiāli dibinātu biedrību.

Tāpat arī jau ir izstrādāti biedrības mērķi:

Veicināt māmiņu un bērnu interešu aizsardzību un ģimenes vērtību popularizāšanu sabiedrībā;
Veicināt māmiņu un bērnu garīgo labsajūtu, sniegt atbalstu krīzes situācijās nonākušajām māmiņām, lai viņas nejustos sabiedrībā vientuļas un pamestas;
Attīstīt un atbalstīt, bērnu un māmiņu radošo potenciālu;
Sniegt atbalstu mammām, kuras audzina vienas bērnus, joīpaši, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām;
Veicināt lietderīgu un produktīvu māmiņu un bērnu brīvā laika pavadīšanu, organizējot sportiskās, izglītojošās, atpūtas un kultūras pasākumus, diskusijas, radošās darbnīcas u.c.;
Popularizēt veselīgu dzīvesveidu māmiņu un bērnu sabiedrībā;
Organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus, veicināt sadarbību ar citām organizācijām un iestādēm biedrības mērķu sasniegšanai, kā arī starptautiskā dialoga veicināšana;
Aktīvi aizstāvēt māmiņu un bērnu intereses pašvaldībā, ierosinot dažādas idejas, dzīves kvalitātes veicināšanai;
Piedalīties vietējā un starptautiska mēroga projektos, kuros tiek sekmēta biedrības mērķu sasniegšana.

Māmiņu biedrība “Atspulgs” ir atvērta jauniem dalībniekiem un māmiņas, kas vēlas apmainīties viedokļiem, kopīgi risināt savas problēmas un saturīgi pavadīt brīvo laiku, aicinātas pieteikties rakstot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it. vai pievienojoties māmiņu biedrības “Atspulgs” grupai sociālajā vietnē facebook.com. Tāpat arī aicināti atsaukties tie, kas dažādos veidos gan profesionāli, gan finansiāli vēlas atbalstīt māmiņu biedrības “Atspulgs” aktivitātes.

logo atspulgs

Māmiņu biedrības "Atspulgs" logo

Page 1 of 750

Aptauja

Kurš, jūsuprāt, ir šī gada nozīmīgākais notikums?