Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Ūdens līmenis Daugavā pie Zeļķu tilta piektdienas rītā ir aptuveni tikpat augsts kā ceturtdienas rītā, savukārt pie Jēkabpils tas cēlies par 60 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.


Zeļķu novērojumu stacijā ceturtdienas vakarā ūdens līmenis uz brīdi sasniedza 7,76 metru atzīmi, kas ir aptuveni metru virs kritiskās robežas un 19 centimetru virs pērnā gada palu maksimuma. Piektdien plkst.5.30 ūdens līmenis šajā vietā bija 7,46 metri virs stacijas nulles punkta.


Pie Pļaviņām un Jēkabpils ūdens līmenis svārstās, Daugavā pie Jēkabpils tas diennakts laikā kāpis par 60 centimetriem, bet pirms desmit dienām ūdens līmenis bija vēl par 40 centimetriem augstāks. Ūdens līmenis pie Jēkabpils ir vairāk nekā divus metrus zem pilsētai kritiskās atzīmes.
Daugavā augšpus Jēkabpils pārsvarā turpinās pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās.


Šīs nedēļas sākumā Daugavā pie Pļaviņām izveidojās ledus sega. Augšpus ledus segas krājas un blīvējas vižņi, jo gandrīz visā upes garumā turpinās vižņu veidošanās. Hidrologi prognozē, ka tuvākajās dienās Daugavā saglabāsies intensīva vižņu iešana un posmā Jēkabpils - Pļaviņas iespējama strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās.


Sagaidāms, ka Daugavas lielākajā daļā un vairumā citu upju turpināsies ūdens līmeņa pazemināšanās vai nelielas svārstības, bet ledus iešana vietām var izraisīt straujas ūdens līmeņa izmaiņas.

 

Radio1.lv sazinājās ar SIA “JK namu pārvalde” valdes locekli Ainaru Vasili un lūdza komentēt jēkabpilieša Mārča uzdotos jautājumus par komunāltransporta iegādi Vācijā.

 Nosauciet auto marku/modeli un pastāstīt par auto specifikāciju?

 - Iegādātā auto marka - Opel Movano, 2010.gada decembra izlaidums, dzinēja tilpums 2,3 litri, 118 tūkstoši noskrējiens. Auto ir komunālais transports, kas aprīkots ar “Sortimo” kastēm, darbgaldu, apgaismojumu un visu nepieciešamo remontbrigādes darbam. Auto reģistrēts kā pārvietojamā darbnīca un par to nav jāmaksā ceļa nodeva. Ja iegādājas jaunu šādu aprīkojumu tā cena ir 5000 eiro.

 - Kādēļ izvēlēts auto cenā 9000 eiro?

 - Auto apzināti tika meklēts cenā līdz 10 000 eiro, lai iegāde būtu lētāka , operatīvāka un nebūtu jārīko iepirkums. Tika atrasts auto Vācijā, kas maksā 9 900 eiro. Sarunās cena tika nokaulēta līdz 9000 eiro un tajā ietilpst arī auto apdrošināšana un tranzīta numuru iegāde, kopumā auto iegādāts ar atlaidi 1200 eiro no sākotnējās summas.

 Jēkabpilietis jautā: Vai tiešām SIA “JK namu pārvalde” vadītājam vienīgajam ir kvalifikācija noteikt auto specifikas derīgumu vai nederīgumu?

 - Visticimāk, ka nē. Taču laikā, kad auto tika noskatīts un iegādāts, es SIA “JK namu pārvalde” biju tikko sacis strādāt un man bija grūti spriest, kāda ir darbinieku kompetence, jo kolektīvu sāku tikai iepazīt. Tādēļ pēc auto devos personīgi. Turklāt ar vācu firmu bija vienošanās, ja auto apskatot klātienē nepatiks, nauda tiks atskaitīta atpakaļ SIA “JK namu pārvalde” kontā un auto meklējumi turpināsies, jo mērķis bija no Vācijas atgriezties ar auto. Dodoties uz Vāciju personīgi, nepieciešamības gadījumā varēju operatīvāk pieņemt lēmumu.

 Jēkabpilietis jautā: Vai ir vēl kāds precedents Latvijā/Jēkabpilī, kad pašvaldības kapitālsabiedrības vadītājs pats personīgi brauc pēc auto uz Vāciju (vai citām ārvalstīm)?

 - Nezinu. Man nav šādas informācijas.

 Attēlā: SIA “JK namu pārvalde” Vācijā iegādātā komunāltransporta aprīkojums.

Saistīta ziņa: Jēkabpilietis: Izlasot Ainara Vasiļa atbildes uz uzdotajiem jautājumiem radās vēl vairāk jautājumu un pārdomu

 

Ceturtdien Jēkabpils pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti apstiprināja pašvaldības 2018.gada plānoto budžetu, kurā izdevumi par 5,5 miljoniem eiro pārsniedz ieņēmumus.

Pirms skatīt šī gada budžeta projektu domes ārkārtas sēdē, tas tika izskatīts Finanšu komitejā, kur izvērtās plašas deputātu diskusijas.

Jēkabpils domes ārkārtas sēdē, pirms balsot par 2018.gada budžetu, turpinājās viedokļu apmaiņa un deputātu diskusijas, kurās runātāji akcentēja, viņuprāt, svarīgāko gan plusos, gan mīnusos, raksturojot šī gada budžetu.

“Par” Jēkabpils pilsētas budžetu 2018. gadam balsoja: Aigars Nitišs, Andris Rutko, Raivis Ragainis, Edgars Lamba, Mārtiņš Svilis, Kristīne Ozola, Līga Kļaviņa un Andrejs Gavrilovs. “Pret “ budžetu balsoja Kaspars Ģirģens, Nikolajs Anuškevičs, Māris Dimants un Leonīds Salcevičs.

Pēc Jēkabpils domes ārkārtas sēdes notika preses konference, kurā Jēkabpils mērs Raivis Ragainis masu medijiem prezentēja šī gada budžetu, stāstot sīkāk par visām svarīgākajām tā pozīcijām un atbildot uz žurnālistu jautājumiem.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības šī gada pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti 28 434 689 eiro, bet izdevumi - 33 951 999 eiro. Starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem paredzēts segt no līdzekļu atlikuma uz gada sākumu un aizņemtajiem līdzekļiem. Aizņēmumi budžetā ir plānoti par kopējo sumu 6,7 miljoni eiro. Savukārt aizņēmumu atmaksai pašvaldība šogad paredzējusi tērēt 2,1 miljonu eiro. Līdzekļu atlikums uz 2018.gada sākumu pašvaldības budžetā bija 1,6 miljoni eiro.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības šī gada budžeta prioritātes ir Eiropas Savienības fondu finansēto projektu realizācija atbilstoši laika grafikam, pilsētas ielu tīkla kvalitātes uzlabošana, tai skaitā lietus ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošana, un Jēkabpils dalība Latvijas simtgades svinību valsts kopprojektos un kultūras pasākumu organizēšana pilsētā.

Šogad pašvaldības budžeta ieņēmumu lielāko daļu veido mērķdotācijas un citi mērķa maksājumi - 14,36 miljoni eiro (51%), ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 11,95 miljoni eiro (42%), savstarpējiem norēķiniem - 677 966 eiro (2%), īpašuma nodokļa - 670 190 eiro (2%), nenodokļu ieņēmumiem - 634 400 eiro (2%) un azartspēļu nodokļa - 144 000 eiro (1%).

Savukārt lielākie izdevumi budžetā paredzēti: izglītībai un norēķiniem par skolēnu apmācību - 12,3 miljoni eiro (36%), ekonomiskajai darbībai - 6,73 miljoni eiro (19%), sportam, kultūrai, reliģijai un integrācijai - 5,1 miljons eiro (15%), pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai - 4,85 miljoni eiro (14%), sociālajai palīdzībai - 3,47 miljoni eiro (10%), izpildvarai - 1,78 miljoni eiro (5%), sabiedriskajai kārtībai un drošībai - 227 338 eiro (1%). Aizņēmumu atmaksai pašvaldība šogad plānojusi 157 545 eiro, norēķiniem ar pašvaldībām - 6600 eiro.

Jēkabpils pašvaldības 2018.gada speciālā budžeta ieņēmumi paredzēti 571 957 eiro apmērā, bet izdevumi - 501 949 eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu šī gada Jēkabpils pilsētas pašvaldības pamatbudžets palielinājies par 2,75%”. Ar ziņojumu par Jēkabpils pilsētas budžetu 2018.gadam var iepazīties ŠEIT.

Pļaviņu novada Pašvaldības policija apzina situāciju Daugavas un Aiviekstes upēs, informē novada pašvaldība.

Policijas pārstāvji seko līdzi ūdens līmenim upēs, jo tajās novērotas līmeņa svārstības.

Pašvaldībā arī informēja, ka trešdien Pļaviņās atjaunota satiksme uz ceļa Gostiņi - Apvedceļš - Spridzēni. Iepriekš applūdušais ceļa posms ir apledojis un pašvaldība veiks tā kaisīšanu. Vienlaikus autovadītāji tiek aicināti šķērsot ceļa posmu piesardzīgi.

Jau vēstīts, ka ledus sablīvējuma dēļ turpinās strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās Daugavā starp Pļaviņām un Jēkabpili, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.

Pie Zeļķu dzelzceļa tilta, Krustpils novadā, ūdens līmenis kopš pirmdienas kāpis par nepilniem trim metriem. Hidrologi izplatījuši oranžo brīdinājumu - sagaidāms, ka trešdien ūdens līmenis šajā vietā sasniegs bīstami augstu atzīmi, applūdinot ne tikai palienes, bet arī plašāku teritoriju. Trešdienas rītā ūdens līmenis Zeļķu novērojumu stacijā ir aptuveni metru zem pērnā gada pavasara palu maksimālās atzīmes, kas bija 7,57 metri virs stacijas nulles punkta.

Pie Jēkabpils ūdens līmenis sācis lēnām paaugstināties, turpinās vižņu iešana. Pie Pļaviņām turpinās ūdens svārstības. Arī citviet Daugavā situācija kopumā ir mierīga.

 

Sociālajās vietnēs facebook.com un Instagram ir publicēta informācija, ka bez vēsts pazudis jēkabpilietis Arnis Gūtmanis.

Viņa brālis Artūrs Gūtmanis sociālajos tīklos ievietojis šādu paziņojumu: "Vēršos pēc palīdzības iekš facebook. Pazudis mans brālis - Arnis Gūtmanis 
Pēdējo reizi manīts 16.01.2018 ap plkst. 9.00 Rīgas Centrālajā stacijā "Origo", varbūt devās uz Iļģuciema pusi. Ja kādam ir zināms par viņa pašreizējo atrašanās vietu vai pēc plkst. 9.00, lūdzu zvanīt pa tālruni 28203535. Paldies."

Portāls Radio1.lv pievienojas tuvinieku aicinājumam, ja kādam ir zināma Arņa Gūtmaņa atrašanās vieta, lūdzu ziņojiet tuviniekiem.

Pazudušā Arņa Gūtmaņa brālis trešdienas, 17. janvāra vakarā savā Facebook profilā paziņoja, ka "brālis atradās un ir sveiks un vesels"! Priecājamies, ka viss beidzies labi!

Apgādā „Neputns” klajā nāk Mārītes Putniņas grāmata “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums vēsturiskajos Aizkraukles un Jēkabpils rajonos”, liecina sabiedrisko mediju portālā lsm.lv publicētā informācija.

Grāmata par vēsturisko Aizkraukles un Jēkabpils rajonu dievnamiem ir astotais sējums, kas iznāk apgāda “Neputns” izdotajā sērijā “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums”. Līdz šim sērijā iznākušas Krāslavas, Preiļu, Rēzeknes, Valmieras, Daugavpils rajonam, Rīgas pilsētai un Zemgalei veltītas grāmatas.

Šajā grāmatā aptverta bijušo Aizkraukles un Jēkabpils rajonu teritorija, kurā ietilpst lielākā daļa Sēlijas novada, kā arī nelielas Latgales un Vidzemes teritorijas. Pētījums atklāj Latvijas dienvidu daļas dievnamu arhitektūras un mākslas vērtības, dod iespēju novērtēt gan vēsturiski izveidojušās reģionālās atšķirības, gan arhitektūras un mākslas attīstības specifiku.

Grāmatā ir aprakstītas 43 sakrālās celtnes, atbilstoši konfesionālajai piederībai – no tām 28 ir evaņģēliski luteriskās baznīcas, septiņas Romas katoļu baznīcas, sešas pareizticīgo baznīcas un divi vecticībnieku lūgšanu nami.

Par katru aplūkojamo celtni sniegtas vēsturiskās ziņas – informācija par iepriekš pastāvējušām baznīcas ēkām, šobrīd esošās celtnes būvvēsturi, ēkas apraksts un tās iekārtojuma raksturojums, izceļot informāciju par galvenajām mākslas vērtībām, kas stacionāri saistītas ar celtni. Par pārvietojamiem stājmākslas vai lietišķās mākslas pieminekļiem ziņas publicētas, rūpīgi atlasot faktus un ņemot vērā pieminekļu drošības aspektu. Dievnamu aprakstos parādās arī informācija par gadu gaitā muzejos nodotajiem un saglabātajiem baznīcu iekārtas priekšmetiem, kā arī zudušajām sakrālajām celtnēm un to iekārtām, par kurām saglabājusies pietiekama dokumentāla un vizuāla informācija. Katras celtnes raksturojumam pievienota tās plāna shēma, vēsturiskie attēli un aktuālie fotoattēli.

Grāmatā iekļauti attēli no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centra, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, Jēkabpils novadpētniecības muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Rundāles pils muzeja u. c. krātuvēm, kā arī no draudžu un privātajām kolekcijām.

Izdevumā iekļauts kopsavilkums un attēlu saraksts angļu un krievu valodā, terminu vārdnīca, personu rādītājs, objektu saraksts, kā arī avotu un literatūras saraksts.

Mārīte Putniņa (1967) kopš 1990. gada strādā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, šobrīd kā Valsts kultūras pieminekļu un aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore. Vairāku publikāciju un izstāžu par kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas tēmām autore. Par grāmatu “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē” 2015. gadā saņēma Kultūras mantojuma gada balvas atzinības rakstu.

Foto: lsm.lv

Vižņu sablīvējuma dēļ cēlies ūdens līmenis Aiviekstes upē un pārplūdis pašvaldības ceļa Gostiņi - Apvedceļš - Spridzēni posms zem dzelzceļa tilta Pļaviņās, liecina informācija Pļaviņu novada pašvaldības mājaslapā.

Ceļa posms pašlaik satiksmei slēgts. Pašvaldība lūdz ievērot izvietotās ceļa zīmes un apbraukšanai izmantot ceļu Dankeri - Silmalas.

Par satiksmes atjaunošanu uz ceļa pašvaldības sola ziņot.

Foto: plavinunovads.lv

plavinas cels22

Jēkabpilī, aizdomās par slepkavības pastrādāšanu, policijas darbinieki aizturējuši kādu 1974.gadā dzimušu iepriekš vairākkārt sodītu vīrieti, portālu Radio1.lv informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes vecākā inspektore Diāna Briede.

Sestdien, 13.janvārī ap plkst.10 Jēkabpilī, savā dzīvoklī tika atrasts 1967.gadā dzimuša vīrieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Tās pašas dienas pēcpusdienā Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, uz aizdomu pamata par slepkavības izdarīšanu aizturēja 1974.gadā dzimušu Jēkabpils iedzīvotāju.

Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils policijas iecirkņa priekšnieks Zigmunds Januševskis pastāstīja, ka slepkavība notikusi Jēkabpilī Krustpils pusē vienā daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem, kādā piecsstāvu ēkā. Viņš piebilda, ka aizturētais par slepkavību vīrietis un nogalinātie bijuši pazīstami un incidents noticis kopīgas alkohola lietošanas laikā. Nogalinātajam bijuši vairāki miesas bojājumi/sasitumi, sākotnējā līķa apskate liecinot, ka nazis vai cita veida ierocis nav lietots. Nāves cēloni noteikšot ekspertīze. 

Aizturētā persona jau agrāk nonākusi policijas redzeslokā un iepriekš bijusi vairākkārt sodīta. Pēdējā sodāmība bijusi pērn par zādzības izdarīšanu.
Vakar, 15.janvārī, Jēkabpils tiesa aizdomās turamajam piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.

Saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116.panta - par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību).

Par šādu likumpārkāpumu vainīgajai personai paredzēts sods ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Vārkavas novadā šodien ugunsdzēsēji no ezera nocēluši ledū ielūzušu alni,  informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Alnis atradās ezera vidū un ar priekškājām bija ielūzis ledū.

Glābšanas dienests atgādina, ka atrasties uz ledus, kas sācis veidoties uz ūdenstilpnēm, ir bīstami ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem! Šobrīd, kad daudzviet ūdenstilpnēs ir izveidojies ledus, VUGD aicina iedzīvotājus būt apdomīgiem un nepakļaut savu dzīvību un veselību briesmām – nedodieties uz ledus, jo uz ūdenstilpnēm izveidojusies ledus kārta ne vienmēr ir pietiekami bieza, lai varētu izturēt cilvēku svaru.

Ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slido pa ledu.

Foto: VUGD Twitter

Saskaņā ar tiesu reorganizācijas plānu līdz martam izveidos Kurzemes, Zemgales, un Vidzemes rajona tiesas. Reorganizācijas dēļ amatus zaudēs 17 līdzšinējie tiesu priekšsēdētāji, kuri gan varēs turpināt strādāt kā tiesneši.


Tiesu teritoriālo reformu plānot pabeigt šī gada 1.martā. Katrā tiesu apgabalā, izņemot Rīgu, paredzēts izveidot vienu tā saukto mātes tiesu, nodrošinot šīs tiesas darbību visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Pēc reformas pabeigšanas esošo 34 tiesu vietā darbosies deviņas tiesas,
Saskaņā ar reformu Kurzemē no 1.februāra būs tikai viena rajona līmeņa tiesa - Kurzemes rajona tiesa, kuras sastāvā būs tiesneši Saldū, Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī un Talsos. Kopumā šajā tiesā strādās 36 tiesneši.


No 15.februāra būs izveidota Vidzemes rajona tiesa ar kopumā 32 tiesnešiem Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Valkā, Gulbenē, Madonā un Alūksnē. Savukārt no 1.marta būs izveidota Zemgales rajona tiesa ar kopumā 50 tiesnešiem Dobelē, Bauskā, Jelgavā, Tukumā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un Ogrē.


Tāpat no šodienas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, līdz ar to šajā tiesā strādās 44 tiesneši.


Zemesgrāmatu nodaļām paredzēts līdzīgs risinājums - viena zemesgrāmatu nodaļa, nodrošinot tās darbību visās līdzšinējo zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās, katrā tiesas apgabalā. Rīgas tiesu apgabala reforma neskars Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas. Kopumā līdzšinējo 27 zemesgrāmatu nodaļu vietā darbosies septiņas zemesgrāmatu nodaļas.


Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šodien žurnālistiem norādīja, ka šī jau otrā rajona līmeņa tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Pirmā reforma notika 1998.gadā, kad desmit tiesas tika pārveidotas par piecām.


Jau 2008.gadā Tieslietu ministrijā bija sagatavots iespējamais mazo tiesu apvienošanas risinājums, taču reālu virzību ieguva 2014. un 2015.gadā, kad Centra rajona tiesa tika pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, savukārt Rīgas rajona tiesā tika iekļautas Siguldas un Jūrmalas tiesas. Tāpat iepriekš reforma realizēta Latgalē, kur no sešām tiesām tika izveidotas divas tiesas - Rēzeknes tiesa un Daugavpils tiesa.


"Pagāja zināms laiks un mēs varējām izvērtēt rezultātus Rēzeknē un Daugavpilī. Mēs redzam, ka tiesu darba rādītāji liecina, ka šis ir pareizais ceļš un mēs šo ceļu turpinām," uzsvēra ministrs.


Šogad īstenojamās reformas rezultātā 17 līdzšinējo tiesu priekšsēdētāji zaudēs savus amatus, līdz ar to 26 rajona tiesu priekšsēdētāju vietā Latvijā paliks tikai deviņi priekšsēdētāji, kuriem gan varēs būt vietnieki. Rasnačs un Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāre Irēna Kucina gan mierināja, ka sistēmā šīs amatpersonas varēs turpināt strādāt kā tiesneši.


Ministrs gan uzsvēra apgabaltiesu priekšsēdētāju lomu reformas īstenošanā, lai gan saskaņā ar Saeimā esošajiem likuma grozījumiem dažiem tiesu priekšsēdētājiem būs liegta iespēja konkurēt uz šo amatu nākotnē. Grozījumi paredz ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus no vietas.


Ministrs uzskata, ka tas nav taisnīgi, tāpēc viņš šodien koalīcijā vērsīsies pie deputātiem ar lūgumu šo jautājumu risināt tā, lai pieaugtu pretendentu konkurence uz tiesu priekšsēdētāju amatiem.


Attiecībā uz to vai reformas rezultātā darbu nāksies pamest tiesu darbiniekiem, Kucina atbildēja, ka primāri reformas mērķis ir saglabāt tiesu darbiniekus tiesu sistēmā, lai gan tiek pārveidotas darbinieku funkcijas un kompetence. Darbinieku karjeras jautājumus risinās katrā reģionā atsevišķi un ar to nodarbosies tiesu priekšsēdētāji. Viņa gan nenoliedza, ka tiesu priekšsēdētājam zaudējot amatu, no vietas nāksies šķirties arī tiesu priekšsēdētāju palīgiem. "Kopumā primārais mērķis ir reformu veikt ar mazākiem zaudējumiem un ietekmi darbiniekiem," piebilda Kucina.


Šobrīd precīzus reformas finansiālos ieguvumus TM amatpersonas vēl nenosauca, jo tos vēl aprēķinās, taču, piemēram, Latgalē iepriekš veiktās reformas rezultātā ietaupītie līdzekļi novirzīti tiesu darbinieku atalgojuma fondam, norādīja Kucina.


Tieslietu ministrs gan vērsa uzmanību, ka tiesu darbinieku atalgojums joprojām nav atbilstošs un īpaši tas attiecas uz tiesnešu palīgiem. Palīgiem vajadzētu saņemt divreiz vairāk nekā šobrīd. "Ietaupītos resursus ieguldīsim atalgojuma paaugstināšanai," piebilda Rasnačs.


Jau ziņots, ka reorganizācijas mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, paaugstināt lietu izskatīšanas kvalitāti, kā arī samazināt tiesvedības termiņus. Rasnačs jau paziņojis, ka salīdzinot pašlaik jau reformētās tiesas ar nereformētajām, redzams, ka reformētajās tiesās ir samazinājies neizskatīto lietu atlikums, tajās ir mazāki lietu izskatīšanas termiņi, kas gan nav būtiski mazāki nekā vidēji valstī, un tajās ir mazāk pārsūdzētu spriedumu.


Rasnača vērtējumā, kopumā ar reformu tiesas kļūst pieejamākas cilvēkiem.


Politiķis arī paziņojis, ka vairs nebūs tā, ka viena veida lietas skata pāris konkrēti tiesneši.

Page 1 of 712