Kļūda
  • JUser: :_load: Unable to load user with ID: 1165

Pirmdiena, 04 Marts 2013 00:00

Privātpersonas bankrots – katastrofa vai glābiņš?

Informācijas avots: 
Vērtēt šo objektu
(0 balsis)
Paņemto kredītu summa aug straujāk nekā atmaksāto kredītu summa. Brīdī, kad neatmaksāto kredītu summa ir kļuvusi nesamērīgi liela attiecībā pret kredītņēmēja ienākumiem, viņš kļūst maksātnespējīgs. Gan ASV, gan Lielbritānijā maksātnespējīgie kredītņēmēji problēmsituācijā aktīvi uzsāk maksātnespējas procesu, lai noteiktā laikā atbrīvotos no kredītsaistībām un parādiem, kamēr pie mums Latvijā privātpersonas bankrota iespējamība aizvien cilvēkos raisa bažas un neuzticību.
 „Lursoft” apkopotā informācija par maksātnespējas procesiem (MNP) liecina, ka to skaits pieaug - 2011. gadā uzsākti 846 privātpersonu maksātnespējas procesi, toties 2012. gadā jau 1358 (Avots: SIA Lursoft). Lai gan tas nozīmē, ka MNP kļūst pieprasītāki un iekaro arvien lielāku uzticību, tomēr aizvien jūtams, ka vairums pret privātpersonas bankrotu attiecas negatīvi. Valda stereotipi, ka bankrots – tā ir katastrofa. Tomēr privātpersonas bankrots nav visa gals – tas ir jauns sākums! Nekas gan nenotiek momentāni - maksātnespējas procesa uzsākšana nenozīmē tūlītēju atbrīvošanu no kredītsaistībām bez jebkādas piepūles. Šis process aizņem noteiktu laiku, kurā regulāri tiek veikta daļēja aizņemtās naudas summas atmaksa, un pēc noteikta laika atlikusī starpība tiek dzēsta.
 
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) nesen iegūtie dati liecina, ka vairāk nekā 30% ātro kredītu ņēmēju nespēj tos laikus atmaksāt, tāpēc, pateicoties ātro kredītu augstajām procentu likmēm, sākotnēji aizņemtā summa strauji sāk palielināties. Parādu gūstā nav nonākuši tikai nebanku kredītu ņēmēji, bet gan arī tie, kas aizņemas bankās, jo kā rāda Latvijas Bankas kredītu reģistrs, tad 2012. gadā katru ceturksni maksājumus kavēja vismaz 20% banku kredītu ņēmēji. Kredītņēmēju konsultāciju centra galvenais jurists, Jānis Āboliņš, uzskata, ka atbrīvoties no nepanesamām parādsaistībām, iespējams, vajadzētu pat 200 tūkstošiem cilvēku. Viena daļa kredītņēmēju laikus apzinās situācijas nopietnību un konsultējas ar speciālistiem par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Lielākā daļa kā cēloni savai maksātnespējai min algu samazinājumu, komunālo pakalpojumu un pārtikas cenu pieaugumu, kā rezultātā iepriekš plānotā kredīta atmaksa vairs nav iespējama. Maksātnespējas iemesls var būt arī traģēdija, katastrofa, krāpniecība un dažādas citas nelaimes, tāpēc maksātnespējas procesu nevajadzētu uztvert kā „zīmogu” par neapdomīgu rīcību un nemākulību rīkoties ar saviem ienākumiem. Būtiski, ka privātpersonu maksātnespējas procesu var iziet ne tikai tie, kuri paši aizņēmušies un nespēj pildīt kredītsaistības, bet arī tie, kuri bijuši kredīta galvotāju statusā.
 
Tāds jēdziens, kā fiziskas personas maksātnespēja pastāv ne tikai mūsu valstī, bet arī daudzās citās pasaules vietās. ASV un Eiropa pašlaik to aktīvi izmanto. Atšķirībā no mūsu valsts, rietumos apzīmējums „bankrots” ir diezgan izplatīta situācija, savukārt, Latvijā
likums par fiziskas personas maksātnespēju ir stājies spēkā salīdzinoši nesen. Tas, ka Latvijā likums par maksātnespēju ir pieņemts vēlāk, nekā citās valstīs, sniedz lieliskas iespējas mācīties nepieļaut citu kļūdas. Pirmās idejas par maksātnespēju radās ASV, kur sākotnēji maksātnespējas sistēma bija ļoti vāja. Likums, kuram pēc savas būtības bija jāaizsargā cilvēks, kurš nonācis finansiāli grūtā situācijā, tika izmantots negodīgiem mērķiem un maksātnespēja ieguva masveida raksturu. ASV nācās izstrādāt stingrākus maksātnespējas kritērijus un noteikumus. Vācijā likumu par fizisku personu maksātnespēju pieņēma vēl 1944. gada sākumā. Tur tiesas process var tikt uzsākts tad, kad fiziskas personas parāda summa pārsniedz 1000 eiro. Arī Lielbritānijā maksātnespējas process ir ļoti ērts, ātrs un rezultatīvs - tur maksātnespējas procesu var iziet gada laikā. Mūsu kaimiņvalstīs maksātnespējas process vēl nav ieviests, tāpēc izmisušie kredītņēmēji šo procesu iziet kādā citā valstī – šādam mērķim Lietuvas kredītņēmēji ir iecienījuši tieši Latviju.
 
Latvijā Maksātnespējas likums ik pa laikam tiek regulēts. Arī šobrīd šo likumu gaida grozījumi, kas var novest pie maksātnespējas procesa termiņa saīsināšanas. 2008. gadā, kad tika ieviesta fizisko personu maksātnespēja, tā bija ļoti nepilnīga, jo īsti nebija
pieejama tieši tiem, kuriem tā visvairāk bija nepieciešama. Process bija ļoti dārgs un ļoti ilgs – apmēram 7 gadi. 2010. gadā veiktie Maksātnespējas likuma grozījumi padarījuši šo procesu daudz pieejamāku – gan ātrāku, gan lētāku. „Arī šobrīd tiek strādāts pie tā, lai šo procesu atvieglotu. Es, kā Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis, piedalos Saeimas Tautsaimniecības komisijas darba grupā, kurā šobrīd tiek lemts par šī (maksātnespējas) procesa samazināšanu līdz 1 gadam.” par gaidāmajiem grozījumiem atklāj Jānis Āboliņš. Fiziskas personas maksātnespēja nozīmē to, ka aizņēmējam nav iespēju veikt obligātos maksājumus savam kreditoram. Maksātnespējas procesu var uzsākt jebkura fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas republikas nodokļu maksātājs un kurai nenokārtojamās parādsaistības pārsniedz 5000 latu. Process ilgst 2 līdz 4 gadus, kas atkarīgs no kopējā parādu apjoma un ikmēneša ienākumiem. Jau pašā procesa sākumā kredītņēmējs ir ieguvējs, jo tiek apturēta kredīta procentu un līgumsoda pieaugums. Uzsākot maksātnespējas procesu, minimālās izmaksas ir valsts nodeva 55 latu un vienreizēja atlīdzība maksātnespējas administratoram 400 latu. Tālāk tiek pārdota parādnieka vērtīgākā manta un visu maksātnespējas procesu viena trešā daļa no ienākumiem ir jānovirza kreditoriem. Izpildot šos maksājumus, maksātnespējas procesa beigās parādnieks tiek atbrīvots no atlikušās parādu summas. Maksātnespējas procesu ir iespējams pārtraukt gadījumā, ja parādnieks ir dzēsis visas parādsaistības.
 
Brīdī, kad cilvēks nokļūst sarežģītā finansiālā situācijā, jāvēršas pie speciālista, kurš palīdzēs saprast pareizo ceļu uz situācijas atrisinājumu. „Kredītņēmēju konsultāciju centrs” sniedz profesionālu juridisko palīdzību privātpersonām, kuras nonākušas smagās parādsaistībās, kā arī konsultē tos, kuri jau paņēmuši vai vēl plāno ņemt kredītu. Šajā konsultāciju centrā kā vadošais jurists darbojas Jānis Āboliņš. 2008. gadā viņš bija pirmais, kurš uzsāka darbu pie privātpersonu maksātnespējas procesiem Latvijā, tāpēc uzskatāms par pieredzējušāko šīs jomas speciālistu.
 
 Uzzini vairāk: www.kreditnemejs.lv
Informāciju sagatavoja:
Monta Serdāne, pārstāve
Lasīts 5600 reizes Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 27 Marts 2013 10:19

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt

Koncertieraksts

Aptauja

Vai uzticaties Latvijas banku sistēmai?