Pirmdiena, 27 Marts 2017 09:46

Jēkabpils pusē pieķerts kūlas dedzinātājs

Informācijas avots:

Jēkabpils pusē pagājušā nedēļā pieķerts kūlas dedzinātājs, portālam Radio1.lv  pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha.

“Parasti, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem izsaukumu par degošu kūlu un ierodas notikuma vietā, protams, neviens cilvēks lielākoties uz vietas neatrodas,” saka Inta Šaboha.

Personai noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un tālāk pašvaldības administratīvā komisija lems par soda piemērošanu. Par kūlas dedzināšanu var piemērot naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.

Jēkabpils ugunsdzēsēji brīvdienās saņema 13 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem, kuru kopējā degšanas platībā bija 5 hektāri. Platības ziņā lielākais ugunsgrēks bija izcēlies Jēkabpilī, Ķieģeļu ielā, kur pērnā zāle dega 2 hektāru platībā.

Savukārt sestdien vakarā tika saņemts izsaukums uz Krustpils novada Krustpils pagastu, kur neapsaimniekotā angāra tipa ēkā dega riepas 30m2 platībā. Ugunsgrēku likvidēja divu stundu laikā.

Foto: Ilustratīvs attēls

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka strādājot pastiprināti kukuļdošanas apkarošanas jomā, šodien Zemgalē par kukuļdošanu policijas darbiniekam, aizturēts kārtējais autovadītājs.

1983.gadā dzimušais vīrietis, pret kuru uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu, Jelgavā mēģināja policistiem iedot 50 eiro lielu kukuli, jo vadīja automašīnu, kurai nebija izieta tehniskā apskate.

Zemgales reģionā šogad nepilnos trīs mēnešos policisti aizturējuši jau 20 autovadītājus par kukuļdošanu, no kopējā skaita visvairāk kukuļdevēji aizturēti Jelgavā – 9, Dobelē – 4, Aizkrauklē – 3, Bauskā – 2, Tukumā - 2.

Policija turpina strādāt pastiprināti kukuļdošanas apkarošanas jomā.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Sietniece

Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes

vecākā speciāliste

Tālr. 63004302, 20293472

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Ceturtdiena, 23 Marts 2017 11:57

Preiļos aiztur iespējamos malu medniekus

Informācijas avots:

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Preiļu iecirknis saņēma informāciju par kādu personu grupu, kura, iespējams, plānoja nodarboties ar nelikumīgām medībām. Informācijas pārbaudei uzreiz tika uzsākts kriminālprocess pēc krimināllikuma 112.panta, ka arī veiktas neatliekamās izmeklēšanas darbības.

21.marta vakarā veicot operatīvo pasākumu kompleksu, policijas darbinieki apturēja automašīnu MERCEDES. Kriminālprocesa ietvaros tika izņemts nereģistrēts šaujamierocis un šim ierocim atbilstoša munīcija. Savukārt pārbaudot transportlīdzekļa vadītāju, tika konstatēts, ka 1965.gadā dzimis vīrietis vadīja automašīnu atrodoties alkohola reibumā, ka arī bez autovadītāja tiesībām. Jāpiebilst, ka minētājs vīrietis agrāk jau nonāca policijas redzeslokā.

Saistībā ar notikušo aizturēts gan automašīnas vadītājs, gan divi viņa pasažieri – 1987.gadā un 1984.gadā dzimušie vīrieši.

Pašlaik policija turpina izmeklēšanu un ir nozīmētas nepieciešamās ekspertīzes.

Pēc Krimināllikuma 112.panta par nelikumīgām medībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Informāciju sagatavoja:

Ksenija Belova

VP Latgales reģiona pārvaldes

Vecākais speciālists

t. 65403378; 20028494

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu – uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu, kā rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem. Lai izvairītos no šāda riska, policija aicina pirms jebkura maksājuma veikšanas pārbaudīt darījuma partnera bankas rekvizītus un aizdomu gadījumā sazināties ar to, lai pārliecinātos par rekvizītu maiņu!

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa ir saņēmusi trīs iesniegumus no Latvijā strādājošiem uzņēmumiem par to, ka, veicot naudas pārskaitījumu it kā savam darījuma partnerim, patiesībā ievērojamas naudas summas pārskaitītas kibernoziedznieku bankas kontam ārzemēs. Respektīvi, cietušie, nepārliecinoties par atsūtīto rekvizītu autentiskumu, pārskaita naudu krāpniekiem, tādā veidā radot uzņēmumam zaudējumus.

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas veiktā izpēte liecina, ka šādas darbības notiek, sākotnēji kibernoziedzniekiem veicot uzņēmumu mājaslapu analīzi un ievācot informāciju par uzņēmuma darbiniekiem, vadību un izmantotajiem e-pastiem. Tālāk kibernoziedznieki panāk to, ka uzņēmuma darbinieks, atverot saņemto e-pastu ar inficētu saturu, piemēram, dokumentu, grafisku attēlu, instalācijas failu, saites uz citiem resursiem u.c., faktiski inficē savu darba datoru ar spiegošanas ļaunprogrammatūru, kā rezultātā kibernoziedznieki iegūst piekļuvi e-pasta sarakstei.

Tālāk notiek e-pasta analīze ilgākā laika posmā, ar mērķi saprast finanšu plūsmu un virzību uzņēmumā, iegūt informāciju par uzņēmuma vadītājiem un grāmatvežiem, lai saprastu finanšu rīkojumu sagatavošanas un izpildes kartību. Brīdī, kad noziedznieki orientējas uzņēmuma iekšējās pārvaldes sistēmā, tiek izvēlēts kāds no uzņēmuma sadarbības partneriem, galvenokārt, ārzemju, un, pārtverot sadarbības partnera e-pastā sūtīto rēķinu apmaksai, tas tiek viltots un sadarbības partnera rekvizītu vietā tiek norādīts kibernoziedznieku konts citā bankā ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Čehijā.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijā no kompromitēto e-pastu krāpšanām ir cietuši vairāki uzņēmumi, tajā skaitā īpaši izceļams gadījums, kad starptautiska līmeņa uzņēmums no Latvijas, noslēdzot līgumu ar ārvalstu jūras pārvadājumu uzņēmumu, prettiesiskas iejaukšanās un bankas rekvizītu nepārbaudīšanas rezultātā pārskaitījis uz krāpnieku kontu Lielbritānijā vienu miljonu ASV dolāru. Komerciālās sarakstes laikā notika prettiesiska iejaukšanās uzņēmuma e-pastā, kā rezultātā noziedznieki piestādītajā rēķinā nomainīja bankas rekvizītus.

Par minēto interneta krāpšanas gadījumu uzsākts kriminālprocess, tāpat policijā notiek pārbaudes arī par citiem gadījumiem, kuru rezultātā krāpniekiem pārskaitītas mazākas naudas summas. Gadījumos, kad vairs nav iespējams atsaukt darījumu, izredzes atgūt naudas līdzekļus ir minimālas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir runa par ārvalstu noziedzniekiem un pārrobežu naudas plūsmām, izmeklēšanas process ir sarežģīts.

Lai pasargātu sevi no iespējamiem zaudējumiem, Valsts policija aicina uzņēmumu vadību un darbiniekus, kuri atbild par finanšu darījumu veikšanu, veidojot darījuma attiecības ar biznesa partneriem, nepaļauties tikai uz elektronisko saraksti, bet drošības nolūkos izmantot vairāku līmeņu saziņu, piemēram, telefonu sakarus, faksu vai kriptēto saraksti.

Rekvizīti jāpārbauda pirms katra maksājuma veikšanas un jebkuru aizdomu vai izmaiņu gadījumā nekavējoties jāsazinās ar darījuma partneri telefoniski vai citā veidā, bet ne ar e-pasta starpniecību, un jāpārliecinās, vai patiešām rekvizīti mainījušies un rēķinā norādītais bankas nosaukums, bankas konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai.

Tāpat, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, uzņēmumu vadītājiem ir jārūpējas par datu drošību, proti, ir jāizmanto antivīrusu programmas un datorprogrammas ar atjauninātām versijām. Papildu informācija par mobilo ierīču un datoru ļaunprogrammatūras izplatīšanu un novēršanu pieejama šeit: http://www.vp.gov.lv/faili/infografikas/launprogrammatura.pdf

 

Sagatavoja:

Dairis Anučins

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks
29402290; This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Otrdiena, 21 Marts 2017 05:23

Būsim apdomīgi, nededzināsim kūlu!

Informācijas avots:

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka iestājoties siltajamlaikam, sāk aktivizēties kūlas dedzinātāji. Šādas neapdomīgas rīcības dēļ, nereti nelaime skar ne tikai pašus dedzinātājus, bet arī citus apkārtējos iedzīvotājus. Izceļoties ugunsgrēkam, var nodegt dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas, izdegt lielas meža platības. Dedzinot kūlu tiek apdraudēta pašu cilvēku, kā arī mājlopu dzīvība.

Policija lūdz iedzīvotājus nekavējoši ziņot par iespējamiem likumpārkāpējiem saistībā ar kūlas dedzināšanu. Ja tiek manītas personas, kuras dedzina kūlu, nekavējoši par to informēt zvanot pa tālruņiem 110 vai 112.

Policija atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro. Kriminālatbildība iestājās, ja dedzinot kūlu aizdegusies kāda no ēkām, kā rezultātā radīti lieli zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks.

Krimināllikuma 185.panta 2.daļa paredz, ka par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā nodarījusi lielu materiālu zaudējumu, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Būsim apdomīgi, nededzināsim kūlu!

 

Informāciju sagatavoja:

Ieva Sietniece

Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes

vecākā speciāliste

This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Lai gan pavasaris ir tikai nupat sācies, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad ir dzēsis jau vairāk nekā 80 kūlas ugunsgrēkus. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

2017.gada pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 3.februārī Smiltenes novada Blomes pagastā, kur pērnā gada zāle dega 2m2 platībā. 2016.gadā valstī reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki, kuru rezultātā iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens cilvēks un cietuši septiņi cilvēki. Salīdzinot ar 2015.gadu, pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 2,21%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2016.gadā izdega 3232 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 0,7% mazāk nekā 2015.gadā, kad izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.

Ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.

Izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, tā nodarot būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.

KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?

Ministru kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.

Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.

KO DARĪT, JA DEG KŪLA?

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:

  • atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;

  • atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;

  • saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.

IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.

VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.

Plašākai informācijai:

Inta Šaboha

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa

Tel. 67075871, 27098250 This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Page 1 of 161

Aptauja

Kuri no Jēkabpils pilsētas pašvaldības uzņēmumiem ir klientiem visdraudzīgākie?