Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Piektdiena, 22 Jūnijs 2018 12:29

Zāļu diena ienāk Jēkabpilī (FOTO)

Piektdien Līgo svētkus ielīgoja dažādās Jēkabpils vietās norisinoties akcijai “Zāļu diena ienāk pilsētā”. Kopā ar folkloras kopu “Rati”, kapelu “Kreicburgas ziķeri”, senioru kori “Atvasara”, vokālo ansambli “Vakarvējš” – notika līgošana, dziedāšana un rotāšana gan Jēkabpils, gan Krustpils pusē. Kad līgotāji dziesmas skandināja laukumā pie universālveikala Brīvības ielā, viņus sveikt bija ieradusies Jēkabpils domes vadība, cienājot ar dažādiem sieriem un zemenēm.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē ceturtdien kā pēdējais papildu jautājums tika skatīts lēmums par komitejas vadītāja maiņu.

No amata pienākumiem atteicās līdzšinējais komitejas vadītājs Aigars Nitišs (LZP) un komitejas vadībā tika ievēlēts deputāts Aivars Kraps (GKL).

Sarunā ar Radio1.lv viņš savu lēmumu pamatoja ar lielo aizņemtību tiešajā darbā un esot jāizvēlas, kam veltīt vairāk laiku, jo abus pagūt vienlīdz labi izdarīt esot sarežģīti. Aigars Nitišs piebilda, ka jau pirms gada bijusi doma, ka komiteju varētu vadīt viņa pašreizējais vietnieks komitejā Mārtiņš Svilis (LRA), taču viņš vēlējies vispirms iegūt pieredzi. Gads esot nostrādāts, daudz izdarīts un viņš varot no šī amata atteikties. Mārtiņam Svilim vispirms esot piedāvāts uzņemties komitejas vadību, bet viņš, redzot, cik tas prasa laiku, arī aizņemtības dēļ biznesā, esot atteicies. Savukārt deputāts un komitejas loceklis Aivars Kraps šobrīd nestrādājot algotu darbu un varot savu laiku veltīt komitejas darbam, turklāt viņam, kā mēra vietniekam Tautsaimniecības jautājumos iepriekšējā sasaukumā, esot pietiekama pieredze šajā jomā.

Aivars Kraps sarunā ar Radio1.lv apstiprināja, ka ar prieku uzņemas komitejas vadību, jo šajā jomā jūtoties zinošs un viņam arī esot pietiekami laika, lai nopietni iedziļinātos jaunajos amata pienākumos. Aivars Kraps arī sacīja, ka viņam esot vairākas radošas idejas, kas realizējamas pilsētas attīstībā.

Aivars Kraps par Jēkabpils pilsētas domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītāju tika iecelts ar piecām balsīm par un vienu – atturoties. Balsojumā atturējās deputāte Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība), jo uzskata,  ka "Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītājam un domes priekšsēdētāja vietniekam jābūt vienai personai",  taču šis ierosinājums netika ņemts vērā.

Jau ziņots, ka Aivars Kraps nesen pameta opozīciju un pievienojās domes koalīcijai, parakstot koalīcijas līgumu. Tāpat arī vēstīts, ka Jēkabpils domes koalīcijas partijas “Saskaņa”, ko pārstāv Jēkabpils mēra vietnieks Andris Rutko un deputāts Andrejs Gavrilovs un partija “Gods kalpot Latvijai”, ko pārstāv deputāts Aivars Kraps, ir noslēgušas sadarbības līgumu par darbošanos komandā pašvaldībā, īstenojot savus solījumus vēlētājiem.

Foto no Radio1.lv arhīva. 2017.gada 21.jūnijs, pirmā šī sasaukuma domes sēde.

Jēkabpils domes kārtējā sēdē deputāti šodien apstiprināja lēmumprojektu par atklāta konkursa izsludināšanu uz Sociālā dienesta vadītāja amatu.

Tas paredz no 27.jūnija atbrīvot no amata Jēkabpils Sociālā dienesta vadītāju Juri Tužikovu un izsludināt atklātu pretendentu konkursu uz Jēkabpils sociālā dienesta vadītāja amatu.

Juris Tužikovs darba gaitas pamet, jo dodas pensijā.

Atbildīgais par ārējā konkursa izsludināšanu un norisi ir pašvaldības izpilddirektorts Guntars Gogulis.

Prokuratūra nodevusi Zemgales rajona tiesai Jēkabpilī krimināllietu, kurā dzērājšoferis apsūdzēts par avārijas izraisīšanu ar trīs bojāgājušajiem, informē Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Vīrietis 2018.gada 12.februārī, vadot automašīnu vairāk nekā trīs promiļu stiprā alkohola reibumā, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, proti, divu automašīnu frontālu sadursmi. Šajā ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja trīs cilvēki, tostarp mazgadīgs bērns.

Apsūdzētais savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīst un izdarīto nožēlo.

Apsūdzētajam draud brīvības atņemšana no trim līdz 15 gadiem.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Tuvākajās dienās Latvijā aktivizēsies ciklonu darbība, tādēļ gaidāms lietus, pērkona negaiss un brāzmains vējš, iespējamas arī lielākās lietavas kopš pagājušā gada, liecina jaunākās prognozes.

Ceturtdien, gada garākajā dienā, ciklona siltā sektora ietekmē gaidāms visai sutīgs, bet vējains laiks, gaisa temperatūra valsts dienvidaustrumu daļā var sasniegt +27 grādus. Naktī un priekšpusdienā vietām Kurzemē un Vidzemē, galvenokārt ziemeļos, gaidāms lietus, vēlāk un naktī uz piektdienu līs arī citviet Latvijā, gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss.

Sestdien, Līgo dienā, daudzviet īslaicīgi līs, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes. Vējš būs lēns līdz mērens, gaisa temperatūra dienā +14..+19 grādu.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis "Global Forecast System" šobrīd izskaitļojis, ka Jāņu naktī un dienā tikai vietām Latvijā īslaicīgi līs, vējš lēni līdz mēreni pūtīs no rietumiem, ziemeļrietumiem. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +7..+10 grādiem, nedaudz siltāk būs vietām piekrastē, un dienā paaugstināsies līdz +15..+20 grādiem.

Savukārt Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra, kā arī Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta skaitliskā modeļa aprēķini liecina, ka 24.jūnijā Latviju no dienvidaustrumiem var sasniegt aktīvs ciklons, tā ietekmē svētdien un pirmdien iespējamas pamatīgas lietavas, nokrišņu daudzums vietām - ar lielāko varbūtību Vidzemē - var sasniegt 50 milimetru. Tik stiprs lietus Latvijā šogad nav bijis.

Nākamās nedēļas gaitā, visticamāk, paaugstināsies atmosfēras spiediens, laiks kļūs sausāks, saulaināks un siltāks.

Foto: latvija.lv

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par Jēkabpils pilsētā Bebru ielas mikrorajonā, iespējams, nekvalitatīvi ieklāto asfaltu nolēmis vērsties policijā, pirmdien vēstīja LTV raidījums. Tajā tika arī publiskoti sarunas fragmenti, kas ierakstīti slēpti īpašā ražošanas sēdē, kurā pulcējās Jēkabpils domes deputāti.

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP), komentējot Latvijas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pirmdienas, 18.jūnija raidījumā atskaņoto, slepus ražošanas sanāksmē ierakstīto, viņa un deputātes Kristīnes Ozolas (Nacionālā apvienība) dialogu, kurā Ozola uzskata, ka ir jāveic asfalta kvalitātes pārbaudes Bebru ielas mikrorajonā, bet Ragainis iebilst, norādot, ka viņa nezina, ko tas nozīmē un, kas varētu atklāties un, ko gala beigās darīt ar informāciju, kas tiks iegūta, norāda, ka ir izveidots labs sižets, izraujot dialogu no konteksta.

Raivis Ragainis sarunā ar Radio1.lv uzsvēra, ja piekrīt žurnālistu pieprasītajai ekspertīzei, urbjot 24 paraugus Bebru ielas mikrorajonā, tad ekspertīze jāveic visos objektos, kas tapuši pēdējo vismaz triju gadu laikā. Ja pārbauda vienu, jāpārbauda visi. Ir jābūt sistēmai šajā jautājumā. Viņa nostāja ir “nevelkam laukā to, kas bijis, strādājam tālāk”, pretējā gadījumā iznākšot tāda kā netīrās veļas mazgāšana. Raivis Ragainis arī piebilda, ka pašvaldība uzticas profesionāliem darbu veicējiem un būvuzraudzībai, kas ir katrā objektā un viņam neesot pamata apšaubīt būvuzraugu darbu. Turklāt saruna, kas atspoguļota “Aizliegtā paņēmiena” sižetā esot ierakstīta slepus deputātu darba sanāksmē, kad katrs brīvi izsakās, strīdoties par dažādiem jautājumiem un meklējot tiem labākos risinājumus un tas neesot atbalstāms, bet, lai paliekot uz tā deputāta sirdsapziņas, kurš to darījis un vēlāk informāciju nodevis Latvijas televīzijai. Raivis Ragainis sacīja, ka konkrētajā darba sanāksmē bija aicināti izteikties visi deputāti, kas arī pauduši savu viedokli, bet sižetā izmantota tikai viņa saruna ar Kristīni Ozolu.

Raivis Ragainis piebilda, ja “Aizliegtais paņēmiens” vēlas vērsties policijā un tiesāties ar pašvaldību, tas to varot darīt, taču urbumus dome neļaušot veikt, jo tad zudīšot šī objekta apdrošināšana, objektam garantija noteikta uz pieciem gadiem. Tāpat arī viņš sacīja, raidījums “Aizliegtais paņēmiens” rīkojies negodīgi attiecībā pret Jēkabpils pilsētas pašvaldību, kad tā bijusi gatava sadarboties, raidījuma žurnālisti nebija sazvanāmi un negāja uz kontaktiem, bet izveidoja pieteikuma rullīti par asfalta urbšanu Bebru ielas mikrorajoinā un tikai pēc raidījuma iziešanas ēterā vēlējušies sadarboties un veikt atkārtotu urbšanu, bet dome atteikusi, jo bija jau veikta neatkarīga VSA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra ceļa seguma biezuma noteikšana ar grunts penetrācijas radaru pārskatu 1,8 km garumā, nebojājot asfalta segumu. Pārskatā minēts, ka mērījumu profilos asfaltbetona segas biezumu vidējās vērtība 105,9 mm, precizitāte +/-5%.

Pēc gadījuma, kad Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” veica neatļautu asfalta urbšanu Bebru ielas mikrorajonā, Jēkabpils pilsētas pašvaldība vērsās policijā ar pieteikumu par faktu, ka ir bojāts asfalta segums, nenorādot nevienu personu. Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka pieteikumu izskata VP Zemgales reģionālās pārvaldes Aizkraukles policijas iecirknis. Viņš piebilda, ka pašlaik pašvaldībai ar policiju notiek sarakste par neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar asfalta segas bojāšanu Bebru ielas mikrorajonā. Iepriekš Guntars Gogulis tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem sacīja, ka veicot neatļautus urbumus Bebru ielas mikrorajonā pašvaldībai nodarīti zaudējumi aptuveni 5000 eiro apmērā.

Radio1.lv sazinājās arī ar deputāti Kristīni Ozolu un jautāja viņas viedokli par LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” izskanējušo viņas un Raivja Ragaiņa dialogu un viņas nostāju jautājumā par nepieciešamību veikt vēl papildu pārbaudes Bebru ielas mikrorajona asfalta segumam.

“Atbildot uz Jūsu jautājumiem, norādu, ka vienmēr cenšos runāt un rīkoties atklāti, tāpēc esmu atbildīga par izteikto viedokli. Es jorpojām uzskatu, ka pašvaldībai kā būvobjekta pasūtītājam būtu jāpasūtu visa būvobjekta vai tās asfalta un bruģa daļas, būvekspertize, lai noteiktu minētās būves asfalta un bruģa daļas izpildīto darbu kvalitāti. Ja šādas ekspertīzes atzinumā būs norāde par nekvalitatīvi veiktajiem darbiem, tad attiecīgi pašvaldība var prasīt apdrošināšanas atlīdzību un kaitējuma novēršanu no ģenerāluzņēmēja - būvnieka. Uzskatu, ka pašvaldības interesēs ir pašai pasūtīt būvekspertīzi, nevis atļaut mēdijiem paraugu ņemšanu, jo mēdiju uzdevums ir sniegt informāciju, nevis veikt ekspertīzes.

Vienlaicīgi vēlos izteikt neizpratni par kolēģu rīcibu, veicot slepenu sarunu ierakstīšanu un šo sarunu izplatīšanu. Uzskatu šādu rīcību par nelikumīgu un, iespējams, vērsīšos Valsts datu inspekcijā un citās institūcijās, lai tās izvērtē konkrētu personu atbildību,” saka Kristīne Ozola.

Sarunas fragments, kas tika atskaņots Latvijas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”:

"Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība): Neiet runa par to, kurš nodeva, kurš kuram pateica. Iet runa par to, ka mēs kā pasūtītājs, pasūtījām objektu par 2 miljoniem, dabūjām objektu, šobrīd ir šaubas par kvalitāti. (..) Tāpēc, lai kliedētu šīs šaubas, mums kā pašvaldībai ir jāpasūta ekspertīze, mums jāpasūta, nevis jāgaida.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: Tu vari iedomāties ko tas nozīmē?

Kristīne Ozola: Es varu iedomāties!

Raivis Ragainis: Nē, tu nevari iedomāties, ko tas nozīmē, Kristīn!

Kristīne Ozola: Es varu iedomāties!

Raivis Ragainis: Tu tiešām nevari iedomāties.

Kristīne Ozola: Tad nevajadzēs vienam urbt, otram vai trešajam.

Raivis Ragainis: Tu nevari iedomāties, ko tas nozīmē.

Kristīne Ozola: Kāpēc tev vienpersoniski jāaizstāv pašvaldība? Tāpēc ir dome, kas lemj par rīcību šādos gadījumos. Kas notiek šobrīd? Šobrīd notiek tas, ka būvnieks un pašvaldība ir saplūduši vienā personā un iet ar vienu pozīciju, ar vieniem līdzekļiem ar vieniem resursiem, un tas nav pareizi! Mums jāsāk norobežoties no tā, kas ir būvnieks un kas ir pašvaldība.

Raivis Ragainis: Es negribu tev piekrist. (..) Saproti, likumi ir viens, bet panāktais rezultāts. Mēs jau neko nevaram... Labi, mēs varam izteikt baigo neuzticību iepriekš visam būvētajam, ja, un tagad paņemt trīs gadu objektu ekspertīzi pilnu. Es pieļauju, ka mēs tur dabūsim... ko tik nedabūsim laukā. Bet ko mēs ar to visu darīsim tajā brīdī? Ko mēs darīsim?! Kāds būs rezultāts!? Es jau nezinu, mēs uztaisīsim ļoti negatīvu tēlu pilsētai."

Foto: jekabpils.lv

Radio1.lv saņēma Ausekļa ielas Jēkabpilī iedzīvotāju zvanus, kas bija neizpratnē, kāpēc ielas rekonstrukcijas laikā kanalizācijas akas tiek izvietotas zem ielas līmeņa.

Radio1.lv Ausekļa ielā pārliecinājās, ka kanalizācijas akas tiešām ir zemākas par ielas līmeni. Sazinājāmies ar būvdarbu vadītāju Valēriju Varguli. Viņš skaidroja, ka tas ir tikai pagaidu variants darba procesā. Kanalizācijas akām tikšot uzliktas pārsedzes jeb tādi riņķi, kas tās pacels vēl par pusmetru uz augšu un akas būšot ielas līmenī, nevis iegrimušas asfaltā, kā bažījās ielas iedzīvotāji.

Otrdiena, 19 Jūnijs 2018 23:18

21.jūnijā sākas astronomiskā vasara

Lai gan dabā vasara valda kopš maija un kalendārā tā sākās 1.jūnijā, astronomiskā vasara iestāsies 21.jūnijā plkst.13.07, kad būs saulgrieži - saule sasniegs lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora.


Saskaņā ar datiem no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora ceturtdiena, 21.jūnijs, būs gada garākā diena, savukārt gada īsākā nakts būs nakts no ceturtdienas uz piektdienu.


Saulgriežu dienas garums Rīgā būs 17 stundas un nepilnas 53 minūtes, pārējā Latvijā - no 17 stundām un 33 minūtēm Daugavpils novada dienvidos līdz 18 stundām un 12 minūtēm Rūjienas novada ziemeļos.


Gada īsākās nakts ilgums Rīgā būs sešas stundas un septiņas minūtes, citviet valstī - no piecām stundām un 48 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā, Rūjienas novadā pie Igaunijas robežas, līdz sešām stundām un 28 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā, Daugavpils novadā pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas.


Saulgriežu laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc saulgriežiem maina savu virzienu.


21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.22. Visagrāk - plkst.4.10 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt visvēlāk - plkst.4.48 - saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā.


Agrākais saulriets saulgriežos gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.58, bet vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.


Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par četrām sekundēm īsāks, Pēterdienā saule spīdēs piecas minūtes mazāk, bet pēc mēneša dienas garums būs sarucis par stundu.


Astronomiskais rudens šogad sāksies 23.septembra rītā, astronomiskā ziema - naktī no 21. uz 22.decembri.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Latvijā 62,7% iedzīvotāju Līgo svētku mielastam šogad plāno tērēt līdz 40 eiro, liecina veikalu tīkla "top!" veiktā aptauja.

Tāpat aptaujā 82,4% iedzīvotāju par neatņemamu Līgo svētku tradīciju minējuši svētku mielasta gatavošanu, turklāt 74,5% aptaujāto atzinuši, ka viņiem uz svētku galda būs gan gatava maltīte, gan pašu gatavoti ēdieni, tostarp ķimeņu siers, alus, cepta gaļa, pīrāgi un dažādas uzkodas, kā arī rasols, augļi un dārzeņi, plātsmaize, pašu cepta maizīte, kūpinātas zivis, kvass un dažādi našķi jaunākajai paaudzei.

Lai svētki būtu izdevušies, 93,1% aptaujāto tos ir svarīgi pavadīt labā kompānijā, bet 72,2% respondentu kā būtisku faktoru atzīmējuši labus laika apstākļus. Tāpat iedzīvotājiem svarīgas ir dejas līdz rītam un labs noskaņojums.

Atbilstoši aptaujas rezultātiem 99% aptaujāto svētkus svinēs Latvijā, no tiem 31,8% Vidzemes, 25,5% Kurzemes, 17,3% Zemgales, 13,1% Rīgas un 11% Latgales reģionos. Sniedzot atbildi par svētku svinēšanas vietu, puse no respondentiem tos atzīmēs lauku īpašumos brīvā dabā, 23% dosies ciemos, 16,4% uzņems viesus savās mājās, savukārt publiski rīkotā pasākumā Līgo svētkus atzīmēs 9,4% aptaujāto.

Tāpat aptaujā 80% respondentu atzinuši, ka Līgo svētkos pīs vainagus, 57,3% - dziedās Līgo dziesmas, 34,1% - lēks pāri ugunskuram, 22,4% - meklēs papardes ziedu, bet 12,9% - ies pirtī. Aptaujātie kā būtiskas Līgo svētku tradīcijas norādījuši arī mazgāšanos rīta rasā un uguns rituālu veikšanu.

"top!" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte norādīja, ka, gaidot svētkus, pircēji parasti atļaujas vairāk gan finansiāli, gan preču skaita un dažādības ziņā. "Pēc vietējā veikala tīkla "top!" novērojuma šogad kopumā iepirkšanās reģionos ir aktīvāka pateicoties laika apstākļiem, jo Rīgas rajona iedzīvotāji un tūristi dodas ārpus Rīgas robežām. Tas veicinājis lielu pieprasījumu pēc sezonas produktiem - saldējuma, alus, ūdens un dažādām cepamgaļām. Ņemot vērā, ka šogad vasaras saulgriežu svinēšanai atvēlētas tikai divas brīvdienas, tad paredzam, ka lielākā pircēju plūsma būs visu piektdienu un sestdienu," viņa sacīja.

Veikalu tīkla "top!" aptauja veikta no šā gada 11. līdz 18.jūnijam sociālajos tīklos "Facebook" un "Draugiem.lv".

Aptaujā kopumā piedalījās 513 Latvijas iedzīvotāji.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Jēkabpilī, Brīvības ielā Siena tirgus laukumā akai bija noņemta grieztuve. Vairāki jēkabpilieši interesējās, kas noticis vai tā nozagta, sabojāta vai arī nodota remontā. Uz tās, kā zināms bija arī plāksnītes ar sabiedrībā zināmu jēkabpiliešu parakstiem.

Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Tautsaimniecības jautājumos Andris Rutko informē, ka grieztuve tika noņemta, jo tās koka daļas bija sapuvušas, bojājumu rašanos veicinājušas arī piestiprinātās metāla plāksnītes ap koka grieztuvi, kas neļāva kokam “elpot”.

Akas griesztuve esot izgatavota no jauna un tas izmaksājis 90 eiro.

Andris Rutko piebilda, ka šoreiz tās koka daļas pastiprināti apstrādātas ar antiseptisku materiālu, lai pasargātu no pūšanas.

Page 1 of 742

Aptauja

Vai apmeklēsiet Jēkabpils pilsētas svētkus 2018 - "Radi Jēkabpili"?

Jā, katru gadu apmeklēju šos svētkus - 64.9%
Nē, nesaista šo svētku programma - 23.2%
Nezinu, nav informācijas par svētku pasākumiem - 11.7%

Kopā balsojumi: 427
Balsošana par šo anketu ir beigusies on: Jūnijs 16, 2018