Lāsma Irša

Lāsma Irša

 

Piedāvājam noklausīties Jēkabpils Radio1 (107 FM) ēterā izskanējušo interviju ar Saiemas deputātu, Zaļo un zemnieku savienības biedru un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Viktoru Valaini! Saruna par Kohēzijas politiku, tās ietekmi Latvijā, kā arī par citiem aktuāliem jautājumiem!

Otru interviju ar V. Valaini Jēkabpils Radio1 ēterā varēs noklausīties otrdien, 5. jūnijā plkst. 16.10 un atkārtojumā 6. jūnijā plkst. 19.10.

Saistītais raksts: Viktors Valainis: Mums jāpanāk, lai ES finansējums Latvijai nesamazinātos!

Intervija ar LR Saeimas deputātu, Zaļo un zemnieku savienības biedru un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Viktoru Valaini.

- Kas ir Kohēzijas politika un kāda ir tās nozīme Latvijai?

Viktors Valainis: Kohēzijas politika radās jau 1986. gadā. Veidojās vienotais tirgus, bet jau tajā laikā Eiropas Savienībā (ES) valstis bija dažādos attīstības līmeņos. Lai izlīdzinātu šo nevienlīdzību un godīgi darbotos vienotā tirgū, tika pieņemts lēmums izveidot Kohēzijas politiku. Augstāk attīstītās valstis piešķīra līdzekļus mazāk attīstītajiem reģioniem, lai tie ātrāk sasniegtu vienādu līmeni.

Attīstības līmenis uzlabojās, bet ne pietiekami, un mēs joprojām esam Kohēzijas klients.

- Cik līdzekļu no Kohēzijas fondiem Latvija ir saņēmusi līdz šim un kādiem mērķiem tie tikuši tērēti?

V.V.: Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai ir piešķirti aptuveni 4,4 miljardi eiro. Skolām, skolu izglītības infrastruktūrai un zinātnei – teju miljards eiro. Šodien redzamās atjaunotās izglītības infrastruktūras ēkas ir lielā mērā sakārtotas par šo naudu. Vairāk nekā miljards ir ieguldīts ceļu būves infrastruktūrā. Ja paskatāmies, kādu ietekmi tas atstāj uz Latvijas tautsaimniecību, tad IKP izaugsmei tas ir mērāms procentos. Šie visi ekonomiskie izrāvieni ir galvenokārt pateicoties šīs Kohēzijas politikas investīcijām.

Jāatzīmē, ka arī Jēkabpils plūdu dambis lielā mērā tika uzbūvēts par Kohēzijas līdzekļiem. Runājot par Jēkabpili, šajā plānošanās periodā mēs vēl joprojām aktīvi uzturam dialogu, lai par šo naudu tiktu finansēta arī Jēkabpils jaunā tilta būvniecība. Šobrīd tilts jau ir praktiski uzprojektēts, papīru darbi ir pabeigti, un ir visi argumenti, lai mēs varētu prasīt finansējumu.

- Kā zināms, 2. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem Eiropas Savienības budžetam 2021.-2027. gadam. Pastāstiet, lūdzu, kādu ietekmi jaunais budžets varētu atstāt uz Kohēzijas politiku un Latvijas attīstību!

V.V.: Pēc 2020. gada ES finansējums Latvijai varētu samazināties par 20%. Lauksaimniecībai – samazinājums, Kohēzijai – samazinājums... Jaunā politika novirzīs finansējumu zinātnei, bēgļu problēmu risināšanai un citiem jautājumiem, kas paņems ļoti daudz resursu. Ja arī Kohēzijai paredzētie līdzekļi samazinās, tad būtu jādod mums iespēja tikt pie naudas zinātnei, bet tagad ir skaidrs, ka tā ir paredzēta vecajām dalībvalstīm. Latvijai tai tikt klāt ir praktiski neiespējami.

Ja būtu pietiekoši Kohēzijas fondu līdzekļi, ja normāli darbotos nodokļu reforma, ja šie visi ekonomiskie pasākumi kopā sasummētos, tad ekonomika attīstītos ar 5% ātrumu un tas reāli atspoguļotos cilvēku makos un algās. Tad pārskatāmā nākotnē mēs reāli varētu pietuvoties Eiropas labklājības līmenim. Šobrīd Latvijā, piemēram, Zemgales reģionā cilvēki vien par 40% dzīvo tādā līmenī kā Eiropā, piemēram, Vācijā.

Ja mums vēl samazinās finansējumu, tad Kohēzijas politika nesasniegs savu mērķi. Mēs par šiem jautājumiem runāsim vēl vismaz gadu, bet šobrīd varu teikt, ka līdzšinējās sarunas nav bijušas pārāk veiksmīgas. Gan politiķiem, gan arī pašai sabiedrībai skaļāk un uzstājīgāk jāpieprasa, lai finansējums netiktu samazināts, jo tas atstās tiešu ietekmi uz reģioniem. Ja mūsu reģionos attīstība nebūs pietiekamā līmenī, turpretī Vācija, Īrija, Anglija skries arvien lielākiem soļiem uz priekšu un mēs netiksim līdzi, tad mūsu cilvēki vēl joprojām turpinās braukt prom uz šīm valstīm.

- Kāds ir jūsu viedoklis par izglītības reformu, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma?

V.V.: Tam ir ekonomisks pamatojums – cilvēks ātrāk sāk mācīties un ātrāk nonāk darba tirgū. Ja valdība ir izvēlējusies iet šādu ceļu, tam ceļam būtu jābūt ļoti pārdomātam. Bet šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu.

Pēc likuma sešgadīgu bērnu nedrīkst atstāt vienu. Ja bērns aiziet uz vispārizglītojošo iestādi, tur nav tāda nodrošinājuma. Ko bērns darīs pēc stundu beigām, kas viņu pieskatīs?

Pēc sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem es saprotu skaidru nostāju, ka pedagogi šobrīd arī saturiski nav gatavi strādāt ar sešgadīgiem bērniem.

Vēl svarīga ir vieta un vide, kur mācīsies šis sešgadnieks. Ir domas, ka tas varētu būt pirmsskolas izglītības iestādē, otrs – ka tas varētu būt arī skolā. Ja sešgadniekus un septiņgadniekus saliek kopā vienā klasē, nepieciešami gan dubulti mācību līdzekļu resursi, gan telpas. Tāpat jāievēro elementāras sanitārās normas – cik augstiem jābūt podiem, izlietnēm... Ja skolas tam būs jāpielāgo, tad tas būs nopietns darbs, kas laicīgi jāplāno. No pirmās klases skolēniem sākas sporta stundas, bet pirmsskolas izglītības iestādes lielākoties nav sporta zāļu. Skolot sešgadniekus šobrīd nav gatavi ne bērnudārzi, ne skolas.

Arī šobrīd ir bērni, kas uzsāk mācības sešu gadu vecumā. Tā ir vecāku brīva izvēle. Ja tas notiek sistemātiski, tad jābūt lielai pārliecībai, ka bērna psiholoģiskais un fizioloģiskais stāvoklis ir piemēros skolas gaitu uzsākšanai. Ja vecāki redzēs, ka bērns nav gatavs iet skolā no sešu gadu vecuma, tad būs nepieciešams apstiprinājums no ģimenes ārsta – ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā. Mēs iegūsim statistiku, ka mums Latvijā ir vesela virkne ar slimiem bērniem.

Kamēr šie un citi pamatjautājumi nav atbildēti, Saeima šādu lēmumu, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā, nedrīkst pieņemt, jo nomainīt skaitli septiņi ar seši ir infantili.

- Cik tālu šobrīd ir likumprojekts par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu un kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

V.V.: Likumprojekts ir vienprātīgi pieņemts pirmajā lasījumā, un es, kā šī likumprojekta autors, esmu pārliecināts, ka šī Saeima to arī pieņems. Šis likums paredzēs mehānismu, kādā veidā dzīvokļu īpašnieki varēs pārņemt zemi savā īpašumā. Būs daudzi mehānismi, kuros palīgā nāks arī valsts.

- Vai Latvijā vajadzētu ieviest citās ES dalībvalstīs populāro plastmasas pudeļu depozīta sistēmu?

V.V.: Šī depozīta sistēma paredz, ka nopirkto plastmasas pudeli var nodot speciālos automātos un saņemt noteiktu naudas summu atpakaļ. Es uzskatu, ka tas mūsdienu situācijā nav pietiekami efektīgi un moderni. Tas būtu solis atpakaļ. Ja visas pudeles tiktu nodotas atpakaļ šajos automātos, tad tie būtu tikai 10% no visiem plastmasas atkritumiem. Savukārt sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas ir milzīgas. Tāpat automāti nepieņem deformētas, kaut nedaudz netīras pudeles, kā arī tādas, kurām bojāts svītru kods. Turklāt, papētot citu valstu pieredzi, atklājas, ka ne jau visi ražotāji pakļaujas šai sistēmai.

Man daudz vairāk patīk cita depozīta sistēma, kas būtu pieejamam visiem cilvēkiem plašākā tvērumā. Cilvēks saņem divus atkritumu maisus, viens ir paredzēts bioloģiskajiem atkritumiem, otras – plastmasai, kartonam, stiklam, dzelzij... Par atkritumiem, kas paši sadalās, jāmaksā kā parasti, bet otrs maiss tiek nodots par brīvu. Jēkabpilī ir atkritumu šķirošanas iekārtas, kuras varētu tikt pilnvērtīgi noslogotas, ja tiktu ieviests šāds atkritumu šķirošanas veids. Šī sistēma jau lieliski strādā Vācijā un ir uzsākta tās ieviešana Vidzemē.

 - Paldies par sarunu!

Plašāku sarunu ar Viktoru Valaini klausieties Jēkabpils Radio1 (107 FM) ēterā otrdien, 22. maijā, plkst. 16.10 (atkārtojumā 23.maijā plkst. 19:10) un 5. jūnijā plkst. 16.10 (atkārtojumā 6.jūnijā plkst. 19:10).

Otrdien, 22. maijā Jēkabpilī, "Hesburger" tuvumā no braucošas automašīnas jumta nokrita kastīte ar makšķerēšanas piederumiem. Īpašniekam zvanīt pa tālruni: 20297661

Uz kompetencēm balstīta izglītība, modulārā apmācība, darba vidē balstītas mācības – jēdzieni izglītībā, par ko vēl nesen neviens nebija dzirdējis, taču tagad tās kļūst par izglītības procesa neatņemamu sastāvdaļu. It īpaši profesionālajā izglītībā, kur sasniedzamie rezultāti ir cieši saistīti ar darba tirgus prasībām.

Arī Jēkabpils Agrobiznesa koledžas profesionālās vidējās izglītības nodaļas profesionālo mācību priekšmetu pedagogi ir pieņēmuši izaicinājumu – modulārā apmācība. Izglītības programmu: “Komerczinības”, “Programmēšana” un “Datorsistēmas” izglītojamie mācās, izmantojot modulāro apmācību. Ko tas nozīmē? To, ka mācību satura apguvē uzsvars tiek likts uz audzēkņa prasmēm, nevis zināšanām. Mainās pedagoga loma mācību procesa laikā: no zināšanu devēja viņš kļūst par zināšanu un prasmju menedžeri, palīgu, konsultantu, virzītāju un pavadoni. Tas prasa nopietnu sagatavošanās darbu. Un pedagogiem jāveido jauni mācību metodiskie materiāli. Vai tas ir viegli? Kā atzīst pedagogi, kas iesaistīti modulārajā apmācību, nebūt nē. Taču mācību process ir kļuvis interesantāks, par galveno spēlētāju klasē nu ir kļuvis audzēknis, nevis pedagogs. Pedagogiem ir daudz neskaidrību, tāpēc atkal mācamies, diskutējam, analizējam, meklējam risinājumus.

Ko domā audzēkņi par modulāro apmācību? Daudziem patīk. Taču ir arī tādi, kas saka, ka labāk patika vecās metodes, kad skolotājs pateica kas un kā jādara, kas jāpieraksta un jāiemācās. Audzēknim jāsaprot, ka darba vietās tā nebūs, darba devējs visu laiku nestāvēs klāt un “nebakstīs ar pirkstu par darāmo”, lēmumi būs jāpieņem pašam, būs jādomā, un šo kompetenci cenšamies attīstīt.

Vēl viens izaicinājums, kuru pieņēmām šajā mācību gadā, ir profesionālo prasmju nostiprināšana darba vidē balstītājās mācībās. 15. maijā tika noslēgti 9 līgumi ar pilsētas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri 3 nedēļu laikā palīdzēs 2. kursa izglītības programmas “Komerczinības” audzēkņiem apgūt prasmes mazumtirdzniecības darba un dokumentu pārvaldības organizācijā. Mācīšanās procesā iesaistās uzņēmēji, kas ņem aktīvu līdzdalību individuālo plānu īstenošanā. Kādi būs sadarbības rezultāti, vēl nav zināms, bet šāda prakse pastāv daudzās Eiropas Savienības valstīs un visas puses ir apmierinātas. Paldies uzņēmējiem par atsaucību, ES projekta «Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos» reģiona koordinatorei Zandai Lambai par atbalstu, palīdzību un iedrošināšanu.

Tuvojas pamatskolu izlaidumu laiks. Absolventiem būs jāpieņem lēmums, kur mācīties tālāk. Ceru, ka esmu jūs ieintriģējusi un aicinu devīto klašu absolventus izmantot jaunās mācību metodes! Nāciet, mācīsimies kopā, augsim un pilnveidosimies. Atgādinu koledžas mājaslapas adresi: www.jak.lv, noderēs!

V.Kalniņa
Direktora vietniece profesionālās vidējās izglītības darbā

18. jūnijā sākas uzņemšana Jēkabpils Agrobiznesa koledžas profesionālās vidējās izglītības nodaļas programmās Jēkabpilī un Barkavas struktūrvienībā

Šodien, 19. maijā Jēkabpilī, Krustpils pusē, no "SuperNetto" apkārtnes pazudis vidēja auguma, brūns basetu šķirnes suns. Saimnieki priecāsies par jebkuru informāciju, kas palīdzētu suni atrast. T.: 26499354

Ceturtdiena, 17 Maijs 2018 13:57

Nozaudēta auto numurzīme KA-9698

Trešdien, 16. maijā Jēkabpils pilsētā nozaudēta automašīnas numurzīme KA-9698. Atradējam atlīdzība garantēta! Tel.: 26872688

Sestdien, 19. maijā Jēkabpilī notiks kārtējās Jēkabpils Jauniešu dienas '18 aktivitātes! Par gaidāmo pasākumu Jēkabpils Radio1 ēterā raidījumā "SPORTA ARĒNA" stāsta Ralfs Mitris un Gvido Zaķēns no Jēkabpils Jauniešu domes. 

Nākamais "Sporta arēnas" raidījums Jēkabpils Radio1 ēterā izskanēs trešdien, 23. maijā un studijā par tautas sporta aktualitātēm un iespējām pastāstīs Jēkabpils sporta centra sporta speciāliste un pasniedzēja Zanda Kārkliņa. Ja jums ir jautājumi raidījuma viesiem, sūtiet tos uz e-pasta adresi: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.. Mēneša pēdējā raidījumā no visiem jautājumu iesūtītājiem izlozēsim vienu, kas balvā saņems īpašu "Ar sportu sirdī..." krūzīti!

Raidījums tapis sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un Jēkabpils sporta centru.

Nedēļas nogalē, 19. un 20. maijā, aicinām uz 34. Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētkiem Pulkā eimu, pulkā teku2018 (PEPT) Līvānos. Dziedot, dejojot, muzicējot, stāstot stāstus un piedaloties interaktīvās darbnīcās, šogad svētkos īpaši tiks izzinātas latviešu kāzu tradīcijas. Svētku notikumos ieeja ir bez maksas.

Bērnu un jauniešu folkloras kopas ik gadu izzina kādu no tautas tradīcijām, kas ir veltīta konkrētai tēmai. 2018. gadā dalībnieki turpināja pētīt tēmu “Zinu, zinu tēva sētu”, padziļināti izzinot latviešu kāzu tradīcijas. Piedaloties gandrīz 1500 bērniem un jauniešiem no visiem Latvijas novadiem, svētku koncerti un norises ļaus iepazīt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma daudzpusīgumu un Latvijas folkloras kopu devumu tā iedzīvināšanā šodien.

Svētki Līvānos ir plašākas PEPT programmas noslēguma sarīkojums. PEPT ir vienīgā nacionāla mēroga programma, kurā bērni un jaunieši no visiem Latvijas novadiem apgūst latviešu nemateriālo kultūras mantojumu, to izzinot un praktizējot visa mācību gada garumā. Dalībnieki ir apguvuši dziesmas, dejas, rotaļas un stāstus, piedaloties PEPT programmas notikumos – tradicionālās dziedāšanas konkursā “Dziesmu dziedu, kāda bija 2018”, tradicionālās muzicēšanas konkursā “Klaberjakte 2018”, tradicionālās dejošanas konkursā “Vedam danci 2018”, stāstnieku festivālā „Ziv zup’ 2018” un stāstnieku konkursā “Anekdošu virpulis 2018”, kā arī reģionālajos folkloras kopu sarīkojumos.

Tradicionālā kultūra, folklora, nemateriālais kultūras mantojums – tie ir dažādi apzīmējumi mums pašiem piederošām un ļoti svarīgām lietām – dažādām valodas izpausmēm, dziesmām, dančiem, melodijām, ornamentiem, ēdienu receptēm utt. Tā ir nozīmīga latviskās identitātes daļa, PEPT svētki ir tā visa iedzīvināšana, kopā radīšanas un dalīšanās prieks. Programma dod iespēju bērniem un jauniešiem izzināt un piedzīvot tradīcijas šodien, šeit un tagad. PEPT dalībnieki, kuri jau pieauguši, turpina savās ģimenēs iedzīvināt mantojumu, kā arī veido jaunas folkloras kopas, domubiedru klubus. Pārņemot to, kas katram ir vistuvākais, veidojas mūsdienīgas tradīcijas interpretācijas. Tā mēs bagātinām Latvijas kultūrtelpu kopā,” stāsta projekta vadītāja Māra Mellēna.

Galvenie notikumi (pilnu pasākuma programmu, lūdzu, skatiet relīzes pielikuma daļā):

19. maijs, sestdiena

  • 11.00. Svētku atklāšanas koncerts „Vysi muni gosti beja”.

  • 18.00. PEPT folkloras konkursu laureātu koncerti. Norise vienlaicīgi trīs pilsētas vietās.

20. maijs, svētdiena

  • 10.30. Svētku dalībnieku GĀJIENS.

  • 11.30. Svētku noslēguma Novadu koncerts „Kā tur bija, tā tur bija cīrulīša kāziņās”.

*Detalizētu pasākuma programmu, lūdzu, skatiet relīzes pielikuma sadaļā.

Pulkā eimu, pulkā teku ir nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas programma, kuras galvenais uzdevums ir aktualizēt paaudzēs krātā mantojuma – īpaši nemateriālais kultūras mantojuma: prasmju, iemaņu, stāstu, dziesmu, melodiju, deju, ēdienu recepšu un dzīves gudrību pielietojuma iespējas šodien, šeit un tagad katram no mums, atbildīgi saglabāt un attīstīt, nododot tālāk. Nemateriālais kultūras mantojums tiek apgūts dažādos folkloras žanros.

Atbalstītāji: Valsts kultūrkapitāla fonds, Līvānu novada pašvaldība, AS „Latvijas valsts meži” un MammaDaba. Svētku lieldraugi: AS “Swedbank” un zīmols “Kārums”.

Vairāk: www.facebook.com/PEPTlv, www.pept.lv, #peptlv

Papildu informācija: Māra Mellēna, projekta vadītāja, mob. 26522141, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

34. Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētki

Pulkā eimu, pulkā teku 2018

19.-20.05.2018., Līvāni

PROGRAMMA

 

19. maijs, sestdiena

 

10.00. Ieskaņu koncerts CĪRULI, CĪRULI, KAD ŅEMSI SIEVU? (brīvais mikrofons). Norises vieta: pie Līvānu novada Kultūras centra.

11.00. Svētku atklāšanas koncerts VYSI MUNI GOSTI BEJA. Folkloras kopu un individuālo izpildītāju koncerts. Norises vieta: pie Līvānu novada Kultūras centra (ap strūklaku).

15.00 – 16.00. Ielu koncerti. Folkloras kopu individuālās programmas.Norises vietas: pie Līvānu Kultūras centra un pie Līvānu novada domes.

18.00. PEPT 2018 folkloras konkursu laureātu koncerti. Koncerti notiek vienlaicīgi trīs vietās.Norises vietas: Līvānu novada Kultūras centrs, Līvānu Sv. Miķeļa katoļu baznīca un Līvānu luterāņu baznīca.

Pasākumi bērnu un jauniešu folkloras kopu dalībniekiem:

12.00 – 17.30. Interaktīvās darbnīcas svētku dalībniekiem. Norises vieta: Dubnas krasts pie Līvānu 1.vidusskolas.

15.30 – 16.30. Muzikantu saspēle. Norises vieta: Līvānu novada Centrālā bibliotēka, Straumes zāle.

20.30 – 23.00. Saldais Danču vakars svētku dalībniekiem.Norises vieta: tiks precizēta.

21.00 – 22.00. Stāstu laiks svētku dalībniekiem. Norises vieta: Līvānu novada Kultūras centrs.

20. maijs, svētdiena

10.30 – 11.30. Svētku dalībnieku GĀJIENS. Norises vieta: no Līvānu novada Kultūras centra līdz Latgales Mākslas un amatniecības centram.

11.30 – 14.00. Svētku noslēguma Novadu koncerts KĀ TUR BIJA, TĀ TUR BIJA CĪRULĪŠA KĀZIŅĀS. Norises vieta: pļava pie Latgales Mākslas un amatniecības centra.

13.30 – 14.00. Rotaļu sarīkojums ROTAĻU VIJA LATVIJAI un svētku NOSLĒGUMS. Norises vieta: pļava pie Latgales Mākslas un amatniecības centra.

* Nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā programmā iespējamas izmaiņas.

Notikumu vietu adreses Līvānos:

Līvānu novada Kultūras centrs – Rīgas iela 105.
Līvānu novada dome – Rīgas iela 77.
Līvānu novada Centrālā bibliotēka – Rīgas iela 136.
Līvānu 1.vidusskola –  Rīgas iela 101.
Līvānu 2.vidusskola – Rīgas iela 113.
Līvānu Sv.Miķeļa katoļu baznīca – Baznīcas iela 19.
Līvānu luterāņu baznīca – Dzelzceļa iela 17.
Latgales Mākslas un amatniecības centrs – Domes iela 1.

Aktīvākā jauniešu organizācija Jēkabpils Jauniešu dome arī šogad piedāvā jaudīgāko vasaras sezonas iesildīšanas pasākumu - Jēkabpils Jauniešu dienu’18! Šogad tā norisināsies 19.maijā.

Esam pavadījuši ziemu ar tās pelēcību, vitamīnu un, vissvarīgāk, saules trūkumu un gatavojamies jaudīgai vasarai ar spožiem saulesstariem un karstām cīņām sporta laukumos Jēkabpils stadionā “Vārpa”. Savus spēkus aicinām samērīt tādos sportaveidos kā pludmales volejbols (U16 ; 17+), strītbols (U14;U16; 17+), ielu florbols (U16 ; 17+), ielu futbols (U16 ; 17+), “Street Workout”, BMX un INLINE (iesācēji; amatieri; profesionāļi) sacensībās. Norisināsies arī dažādi konkursi šajos sportaveidos, un tajos piedalīties varēs jebkurš interesents. Individuālo sportaveidu piekritējiem būs iespēja piedalīties kopējā treniņā ar profesionālu fitnesa treneri. Tāpat, aicinām pārbaudīt savus spēkus galda tenisā un galda hokejā.

Mākslinieciskas dvēseles gaidīsim mākslas stūrītī, bet atpūsties no drūzmas un veldzēties ēnā varēs JJD Chillspotā. Tāpat kā iepriekš, arī šogad piedāvāsim dažādas piepūšamās atrakcijas gan pašiem mazākajiem, gan arī jauniešiem un vecākiem.

Piedāvājam arī kaut ko vēl nebijušu un pavisam jaunu Jauniešu domes vēsturē – JJD Cars. Konkurss ar iepriekšpieteikšanos auto entuziastiem. Acis un, iespējams, ausis priecēs vairāki spēkrati, par kuriem skatītāji varēs atdot savu balsi un novērtēt vizuāli un tehniski pārsteidzošākos auto.

Ar tik plašu programmu un daudzveidīgām aktivitātēm esam gatavi iesildīt un atklāt vasaras sezonu kopā. Reģistrācija plkst. 10:00, atklāšana plkst 11:00.

Tiekamies jau 19.maijā Jēkabpils stadionā “Vārpa” karstākajās cīņās un jaudīgāko notikumu epicentrā! Laiks ir tagad – nāc un uzvari!

Seko līdzi jaunumiem Instagram kontā: @jauniesudome

Kontakti uzziņām:
Santa Čevere
Jēkabpils Jauniešu domes
Komunikāciju speciāliste
Mob.tel. 28303175

Sestdien, 19. maijā no pl. 9:00 līdz 15:00 t/c “Sedumi” pagalmā, Brīvības iela 301a, Jēkabpilī risināsies tradicionālie “Dārza svētki”!

Augiem un stādiem svētku cenas

SIA “Sedumi” Dārzniecība izpārdos vasaras puķes, balkona augus un garšaugus, kā arī tomātu stādus. Kokaudzētava “Meža Rasas” par svētku cenām piedāvās iegādāties dažādu lapu un skuju koku un krūmu stādus. SIA “Māras dārzs” tirgos rožu un zileņu stādus, savukārt IK “Madaras” – Sibīrijas īrisu un peoniju stādus.

SIA “Krastmaļi sēklas” pārstāvji apmeklētājiem sniegs konsultācijas par mauriņu ierīkošanu un kopšanu, kā arī par zālāju sēklām un zālāju sēklu maisījumiem. Varēs iegādāties mēslošanas līdzekļus un hidrogēlus, ko piedāvās SIA “Landagro”.

Dārza un meža tehnikas un darbarīku prezentācijas un izmēģināšana

Visas dienas garumā tiks demonstrēta pasaulē pazīstamu firmu dārza tehnika un instrumenti: “STIHL”, “VIKING”, “FISKARS”. Tāpat tiks prezentēti “MILWAUKEE” elektroinstrumenti, un “BAHCO” rokas instrumenti. Svētkos piedalīsies arī “Ražojam.lv” pārstāvji, kuri apmeklētājiem piedāvās izmēģināt un iegādāties jaunu dārza darbarīku – riteņkapli.

Mājražotāju tirdziņš

Jau tradicionāli “Dārza svētkos” piedalīties tiek aicināti mājražotāji

Ekskursijas uz dārzniecības siltumnīcām plkst. 10:00 un 12:00

*Apmeklējot pasākumu, jūs piekrītat, ka varat tikt fotografēts. Uzņemtās fotogrāfijas tiks publicētas SIA “Sedumi” mājaslapā un sociālo tīklu profilos, kā arī glabātas arhīvā.

Page 1 of 76