Atis

Atis

Visā kristīgajā pasaulē mirušo piemiņas dienas tiek atzīmētas 1.un 2.novembrī. Daudzviet pasaulē šīs dienas ir brīvas, lai cilvēki apmeklētu savu tuvinieku kapus un lūgtos. Latvijā svecīšu vakari sākas no septembra mēneša un ilgst līdz Dvēseļu dienai. Tas saistīts ar laika apstākļiem un faktu, ka pie mums vēsturiski ir izveidojies daudz kapsētu. Divu dienā laikā mācītājs nespēj pabūt vairākās kapsētās. Tā raidījumam stāsta Viļānu, Ostrones, Rikavas, Nagļu draudžu prāvests Rinalds Stankēvičs. Cilvēki dodas pie saviem mirušajiem tuviniekiem, lai sakoptu kapsētu un lūgtos, aizdedzot svecītes. Priesteris uzsver, ja ,,piederīgo kapsētā netiek rīkots svecīšu vakars, tas jau nenozīmē, ka mums tur nav jābūt. Skaisti, ja 1.vai 2.novembrī pēc dievkalpojuma baznīcā mēs brauktu pie saviem mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem’’. Arī tehnoloģiju laikā turpinās lūgšanas, jo nav tāda laikmeta, kurā cilvēks būtu atbrīvots no tām. Kādreiz uz baznīcu ceļš bija jāmēro kājām vai jābrauc zirga pajūgā, tagad transports atvieglo dzīvi. ,,Bet dvēseles stāvoklis jau nemainās’’ - piebilst Rinalds Stankēvičs. Viņš nepiekrīt, ka kristīgā pasaule mirušo piemiņas dienās kaut ko ir pārņēmusi no senajām veļu dienu tradīcijām, sakot, ka uz to jāskatās kritiskāk.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas filoloģijas doktore un asocētā profesore Angelika Juško – Štekele norāda, ka veļu laika tradīcijas ir senākas. Taču pirmie tradīciju krājēji, kas atzina, ka tā ir vērtība un sāka pierakstīt, bija katoļu mācītāji. Abas tradīcijas eksistē blakus un šodien vairs nevar nošķirt, jo tām ir kopīgs ētisks pamats – cieņa pret aizgājēju.

Veļu laiks, kas sākas no Miķeļiem turpinās līdz Mārtiņiem, Latgalē tika atzīmēts līdzīgi kā pārējā Latvijā. Senākās liecības saglabājušās ticējumos un vēstītājfolklorā. Veļu laiks, saukts arī par Dieva vai Tēva dienām, ir piesātināts ar tradīcijām, ar kurām pieminam savus aizgājējus, izrādām cieņu un mielojam veļus. Mācība, kas nāk no seniem laikiem, apliecina, ka tauta, kas godā savus aizgājējus, ir pelnījusi veiksmi un izdošanos. Cieņa pret aizgājēju tā ir būtiska kultūras daļa. Angelika Juško –Štekele raidījuma turpinājumā stāsta, ka veļu laiks nav iedomājams bez vakarēšanām, kad tika minētas mīklas. Tie, kas var uzminēt mīklu, ir cienīgi palikt dzīvi. Lai nāve, kas tajā laikā staigā apkārt un skatās pa logiem, nepaņemtu mīklu atbilžu nezinātājus, tika izdomāti rituāli, kā piemanīt to, izspēlējot apbedīšanu. Viens no tautas ticējumiem vēsta, ja šajā laikā kaķi vakaros dikti ņaud, apkārt staigājot veļi.

Profesore Angelika Juško –Štekele teic, ka mūsdienās cilvēki vairs nemielo veļus, taču laikā no Miķeļdienas līdz Mārtiņiem mums vairāk prāts griežas padomāt par aizgājējiem, tāpēc aizbraucam uz kapiem, rīkojam svecīšu vakarus.

 

Rēzeknē ir ieviesta un nostiprinājusies tradīcija ar pievienoto vērtību - Starptautiskais teātra festivāls ,,Soli pa solim”. Šogad jau desmito reizi.

Starptautiskais teātra festivāls ,,Soli pa solim” Rēzeknē notiek kopš 2000.gada katru otro gadu. Desmitā festivāla ,,Soli pa solim” ietvaros, kas rit no 20. līdz 23.septembrim, skatītājiem iespēja iepazīt 12 dažāda žanra izrādes, ko piedāvā 6 Latvijas teātri un 6 ārzemju kolektīvi. Tātad teātri no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Itālijas, Spānijas un vistālākais ciemiņš no Kolumbijas.

Festivāla ,,Soli pa solim’’ iniciators, ieviesējs un viens no rīkotājiem ir Rēzeknes Tautas teātris. Pirms 18 gadiem teātris saprata, ka grib un var rīkot starptautisku festivālu arī Rēzeknē. Teātra režisore Māra Zaļaiskalns, atceroties pirmos festivālus, norāda, ka sākotnēji bija mazāk ārzemju kolektīvu, taču laika gaitā auga interese, sāka braukt spēlēt citu valstu teātra grupas un ieradās režisori, lai noskatītos izrādes un apmeklētu nakts diskusijas. Vairāku gadu garumā festivālā piedalījās latviešu teātra kritiķe un teātra zinātniece Līvija Akurātere. ,,Viņai ļoti patika jaunie cilvēki, vienmēr bija pozitīvi noskaņota, mācēja uzmundrināt... Tas bija svarīgi un būtiski mums visiem,’’ saka Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns. Teātriem piedalīšanos festivālā nosaka kritēriji, vai izrāde būs interesanta visiem vai būs saprotama teātra valoda. Dažkārt nākas atteikt kādam kolektīvam, jo tehniski nav iespējams nodrošināt tā izrādi. 10.starptautiskajā teātra festivālā pirmo reizi tiek spēlēts arī ārpus pilsētas – Lūznavas muižā. Festivāls mainās, saglabājot domu, ka svarīgi ir ne tikai dalībnieki, bet arī ir skatītāji, ar kuriem tiek meklētas sarunas.

Rīkojot starptautisko festivālu ,,Soli pa solim’’, 18 gadu laikā arī ir mainījies Rēzeknes Tautas teātris, jo ,,teātris palicis daudzveidīgs. Esam kļuvuši jaunāki. Kodols kā pamats ir saglabājies. Ja mēs stāvētu uz vietas, būtu garlaicīgi un neinteresanti. Pie mums spēlē dažādu profesiju pārstāvji, pat bankas pārstāvji. Tā ir bagātība’’ – tā Māra Zaļaiskalns. Nākamgad Rēzeknes Tautas teātris svinēs savu 60 gadu dzimšanas dienu.                                                                                                

Atbalsta plecs Starptautiskā teātra festivāla ,,Soli pa solim” rīkošanā Tautas teātrim vienmēr ir bijis Rēzeknes teātris ,,Joriks’’. Graudiņa Rēzeknes teātrī ,,Joriks’’ vada sabiedriskās attiecības, ir spēlējusi vairākās izrādēs arī Tautas teātrī, bija klāt pie pirmā festivāla tapšanas. ,,Festivāls audzē, veido, kuplina teātra auditoriju,’’ norāda Iveta Graudiņa, piebilstot, ka tas dod iespēju parādīt rēzekniešiem, cik teātris var būt dažāds. ,,Šajās dienās Rēzeknē skan dažādas mēles un valodas. Festivāls ir lieliska iecietības, tolerances, sapratnes pieredze: iepazīt svešo un nezināmo caur teātra pasauli’’ - Iveta Graudiņa.

Par bazilikas gatavību un pēdējiem veicamajiem darbiem pirms pāvesta vizītes un tās nozīmi ticīgo dzīvē – par to šajā raidījumā.

Aglonā rit pēdējie sagatavošanās darbi pirms pāvesta Franciska vizītes 24.septembrī. Jāpiebilst, ka pirms 25 gadiem Aglonā viesojās arī Jānis Pāvils II. Aglonas bazilikas prāvests Daumants Abrickis toreiz kājām no Aglonas krusta viens pats mēroga ceļu līdz bazilikai, lai redzētu pāvestu. Šoreiz viņam jāpārrauga visi sagatavošanās darbi, lai godam sagaidītu augsto viesi. Plānots, ka laikus tiks pabeigti bazilikas rekonstrukcijas darbi, uzpošot arī teritoriju. Tādējādi lieti noderētu brīvprātīgo palīdzība sīku, bet vajadzīgu darbu veikšanai. Pāvesta vizīti prāvests Daumants Abrickis vērtē, ka goda izrādīšanu Latgalei un Latvijai kopumā tās simtgadē. ,,Vienmēr būs cilvēki, kuri savādāk uztvers lietas. Cilvēki, kuri tālāk ir no baznīcas, iespējams to uzskata par nelietderīgi izmantotu naudu. Tā būs svētība Latgalei, pāvests lūdz par pamestajiem. Gribas, lai mūsu reģions nebūtu atstāts, lai cilvēki te paliek un atgriežas’’ – teic Daumants Abrickis.

Aglonas bazilikas Kora skolas vadītāja un diriģente Ieva Lazdāne pirms 25 gadiem centīgi gatavojās pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējumam. Arī šoreiz viņa ir atbildīga par dziesmu un mūzikas skanējumu. Svētajā misē dziedās apvienotais Latgales baznīcu koris, kurā ir labākie reģiona koristi. Kopīgas tikšanās un mēģinājumi jau bija vasaras mēnešos, kā lielais ģenerālmēģinājums notika Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku misē 15.augustā. Ieva Lazdāne atzīst, ka gatavošanās ir vienkāršāka un mierīgāka nekā pirms 25 gadiem, jo daudzas nianses jau ir zināmas, tomēr atbildība ir liela. Pēdējais lielais mēģinājums paredzēts 23.septembrī, lai nākamajā dienā viss būtu kārtībā. ,,Sajūtu līmenī ir liels prieks,’’ saka Ieva.

Aglonas novada domes priekšsēdētājam Jurim Butēvicam tikšanās ar pāvestu būs pirmo reizi. Pirms un pēc vizītes pašvaldībai ir uzticēti konkrēti pienākumi, kā ceļa zīmju sagatavošana un uzstādīšana uz pašvaldības ceļiem, līdzdalība stāvlaukumu shēmu izstrādē, stāvlaukumu ierīkošana automašīnām un speciāla arī autobusiem, arī nosēšanās vietas 7 helihopteriem. Juris Butēvics norāda, ka agloniešiem ,,ir pacilāts noskaņojums, gaidām pāvestu’’. Pašvaldībai katru gadu pilnveidojas pieredze sagatavošanās darbos pirms un pēc baznīcas svētkiem Aglonā, tomēr pāvesta vizīte ir lielāks pasākums. Cilvēku būs vairāk ne vien no visas Latvijas, bet arī ieradīsies no Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas.

Ticīgajiem, kuri izmantos iespēju būt tuvāk vai tālāk Rīgā vai Aglonā pāvestam, vai vizītei sekos līdzi ar mediju palīdzību, 24.septembris nesīs konkrētas emocijas, savukārt citiem tā būs tikai vēl viena brīvdiena.

Par joprojām vienu no sāpīgākajiem jautājumiem Latgalē - izglītības iestāžu reorganizācija un slēgšana. Arī šajā jaunajā mācību gadā Latgales dažās skolās vairs neskan pirmais zvans.

Skolēnu čalas vairs neskanēs Viļakas novada Upītes pamatskolā. Skaitļi liecina, ka skolā mācītos mazāk nekā 30 skolēni. ,,Tas nav patīkams process. Tas ir sāpīgi, ka Upītes ciematā skola, kura darbojās 108 gadus, tagad ir tukša’’ – saka nu jau bijusī direktore Svetlana Bukovska. Pagājušajā mācību gadā mācījās 40 skolēni, 12 skolotājiem bija tikai 4 likmes. Šogad situācija būtu vēl sliktāka. 5 pedagogi ir dabūjuši darbu citās skolās, pārējie, iespējams, būs bez darba. Skolēni apmeklēs Rekavas vidusskolu vai Baltinavas vidusskolu. Andra Slišāna bērni tagad mācīsies Baltinavā. Andris bija viens no tiem, kas cīnījās, lai Upītē būtu skola. Diemžēl cīņa ir zaudēta, kā rezultātā izglītības iestādes likvidēšana var apdraudēt arī Ziemeļlatgales tradīciju un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Latvijā pazīstamajā austrumu pierobežās ciematā. ,,Gribējās, lai te vismaz būtu skola līdz sestajai vai ceturtajai klasei. Ne jau naudā jārēķina skolēns. Bija skola un likās, ka te ir dzīvība’’ – tā Andris Slišāns.

Mazais skolēnu skaits ir arī iemesls, kāpēc divas skolas ir slēgtas arī Ludzas novadā: Nirzas pamatskola un Istras vidusskola. Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne: ,,Pat nevarējām izveidot apvienotās klases. Katrā skolā būtu tikai pa 15, 16 skolēniem’’, piebilstot, ka nebija iespējams atstāt arī sākumskolas līmeni. Ludzas novadā vecāki saviem bērniem izvēlas skolas pilsētās, jo tās ir izremontētas un pieejams moderns aprīkojums. Novada lauku teritorijā ir palikusi tikai viena skola – Pildas pamatskola.

Mācības vairs nenotiks Preiļu novada divās skolās: Priekuļu sākumskolā un Preiļu novada Vakara un neklātienes vidusskolā. Jāpiebilst, ka sarunas par Priekuļu sākumskolu valsts līmenī jau tika aktualizētas pirms pāris gadiem, kad šī izglītības iestāde bija ar mazāko skolēnu skaitu Latvijā, proti, 9. Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis norāda, ka no šī mācību gada novads vairs nevar pārdalīt mērķdotācijas starp skolām, tādējādi Priekuļu pamatskola vairs nevar īstenot mācību plānu. Citu izglītības iestāžu slēgšana tuvāko gadu laikā netiek plānota, jo, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, novadā skolēnu skaits faktiski nemainās – informē Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Savukārt Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra pagaidām redz kritumu, jo skolēnu skaits pēdējo piecu gadu laikā turpina sarukt. Tāpēc pārmaiņas jaunajā mācību gadā būs arī Rēzeknes novadā. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par 4 pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošanu citām izglītības iestādēm (Lūznavas PII pievienot Ozolaines PII, Čornajas - Kaunatas, Nagļu – Gaigalavas, bet Rikavas PII - sākumskolai) un 2 pamatskolu reorganizāciju par sākumskolām (Rikavas un Kruķu). Lai arī izmaiņas ir juridiski, bērni un vecāki nejutīs to - izglītošanās vieta paliks tā pati. ,,Cenšamies darīt visu, lai izglītības īstenošanas vieta būtu tuvāk dzīvesvietai. Vietās, kur veicām reorganizāciju, ļoti ceram uz vecāku atsaucību’’ – saka Guntars Skudra, atzīstot, lai notiktu normāls darbs, sākumskolā ir jābūt vismaz 50 bērniem, pamatskolā - 100, vidusskolā – 150. Rēzeknes novadā tikai dažas pamatskolās ir ap 100 bērnu, un tās pārsvarā atrodas piepilsētā.

Jaunais mācību gads vairs nebūs arī Līvānu novada Sutru sākumskolā, Dagdas novada Šķaunes un Konstantinovas sākumskolās, Baltinavas Kristīgā internātpamatskolā, Aglonas internātvidusskolā.

 

Portāls Radio1.lv saņēma aculiecinieka foto, kurā redzams, ka trešdienas vakarā Jēkabpilī, Vienības ielā pie gājēju pārejas saskrējušies divi auto. Satriksmes negadījumā bojāti transporta līdzekļi. Iespējams, ka netika ievērota distance un vienam strauji bremzējot otrs ietriecās priekšā esošajā transporta līdzeklī. 

Valsts policija Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka 1963.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu MERCEDES BENZ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kā arī neievērojot braukšanas drošu distanci, ietriecās priekšā braucošajā automašīnā FORD FOCUS. Satiksmes negadījums notika trešdien, 8.augustā pulksten 18.50 Jēkabpilī, Vienības ielā.

Aculiecinieka foto un video

Latgales pērlē – Krāslavā, jo tur šogad no 8. līdz 15.jūlijam notika Pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saiets. To vadīja Ilze un Lauris Cekuli. Viņi ir vienīgie, kas rīkojuši nometni Latgalē, nebūdami latgalieši. Tāpēc Ilzei un Laurim ir savs skatījums uz Krāslavu kā vietu, kur sākas mūsu valsts. Jāteic, ka 3x3 nometnes Latgalē ir bijušas retāk nekā Latvijas pārējos reģionos, tiesa gan piepildītas.

Pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saiets Krāslavā notika pirmo reizi. No 1981.gada līdz 2017.gadam pasaulē tās ir bijušas 239 nometnes ar 35610 dalībniekiem. Šogad pa diviem saietiem ir Latvijā, ASV un Anglijā, viens notiek Vācijā. Latvijā 3x3 kustība jau ir divdesmit piekto gadu, Krāslavā pulcējot vienu no lielākajiem dalībnieku skaitiem – 460.

Ilzes un Laura Cekulu ģimenei tā ir jau desmitā nometne kā dalībniekiem, bet pirmā kā tās vadītājiem. Izvēle par labu Latgalei bija netīšām, jo, sākot meklēt tās vietu Latvijā, un apzinoties, ka šogad valstij ir simtgade, Ilze un Lauris sākotnēji bija domājuši par kādu vietu Zemgalē – prezidentu novadā. Krāslavu ieteica vecākais dēls, kas arī esot attaisnojies. Iebraucot pilsētā, bija skaidrs, ka tā ir īstā vieta 3x3 nometnei. ,,Tā ir tik ļoti skaista un mūs tik labi uzņem, izveidojās lieliska sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem. Te ir kā pasakā: tās mazās Krāslavas mājiņas ar fantastiskajiem mežģīņu lodziņiem un Daugava, kas met savus lokus. Kā saka paši krāslavieši, tā ir vieta, kur iepukstas Latvijas sirds’’ – tā Ilze Cekule. Te esot siltums un mīļums, kā jau pie latgaliešiem, kaut arī Krāslavas pilsēta ir daudznacionāla un tuvu Austrumu robežai. Arī vietējie ļaudis saka paldies, ka tieši viņu pilsētā notiek nometne, kad ienāk latviskās tradīcijas, mantojums un valoda. Kā atzīst 3x3 saieta vadītāji, viņi te ir ienesuši vienu vidi, bet vietējie rāda savējo. Tām abām saplūstot, veidojas kopība.

Nometnes laikā tās dalībniekiem bija iespēja iepazīt vietējās tradīcijas un cilvēkus, unikālo Latgales keramiku, izzināt, kā top ādas rotas un pastalas, kā tiek austas celu jostas, būt klāt latviskajos godos un ieklausīties latviešu spēku stāstos. Ievirzes bija gan pašiem mazākajiem dalībniekiem, gan jauniešiem un pieaugušajiem, izceļot latvisko caur cilvēkiem.

Kā teica Lauris Cekulis: ,,Skaistas vietas ir ne tikai pie Daugavas lokiem, bet citur. Uz ievirzēm bijām pie biteniekiem un puķu audzētājiem. Te ir gan ezeri un lauki, gan lejas un kalni kā visā Latvijā. Ieguvums ir nevis dabas skaistumā, bet tieši cilvēkos’’.

Jāteic, ka 3x3 saiets Krāslavā aicināja latviešus no visām pasaules malām, lai paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības, veicinātu latvisku kopības izjūtu un attīstītu latvisko kultūrvidi.

 

Nepieciešamība veikt vizuālās diagnostikas izmeklējumus ir svarīga ārstniecības procesa daļa, kas ļauj iegūt informāciju par pacienta veselība stāvokli, skatīt to kompleksi ar cita veida izmeklējumiem, lai pēc iespējas ātrāk un precīzāk noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.

Magnētiskā rezonanse ir viens no jaunās paaudzes modernajiem vizuālās diagnostikas veidiem. To pelnīti uzskata par vienu no efektīvākajiem un perspektīvākajiem izmeklējumiem, ko šobrīd medicīna var piedāvāt.

Informācija apkopota sadarbībā ar AS “Veselības centru apvienība”.

Magnētiskās rezonanses priekšrocības

Salīdzinot ar citām vizuālās diagnostikas metodēm, magnētiskā rezonanse piedāvā vairākas būtiskas priekšrocības.

  • Iespējams iegūt augstas izšķirtspējas trīsdimensiju attēlus.

  • Pacients netiek pakļauts rentgena staru iedarbībai.

  • Magnētiskā rezonanse sniedz detalizētāku informāciju nekā rentgens, ultrasonogrāfija vai pat datortomogrāfija.

  • Izmeklējumu var veikt jebkura vecuma pacientam.

  • Ar magnētisko rezonansi var izmeklēt dažādas orgānu sistēmas un ķermeņa daļas (galvas un muguras smadzenes, asinsvadus, mugurkaulu, vēdera dobumu un mazo iegurni, locītavas, muskuļus, sirdi u.c.)

Sīkāk uzzināt par magnētiskās rezonanses diagnostikas iespējām un pieteikties izmeklējumam var:

https://www.vca.lv/magnetiska-rezonanse.html.

Neaizstājama agrīnā slimību diagnostikā un neskaidros gadījumos

Tā kā magnētiskā rezonanse ir ar ļoti augstu izšķirtspēju, tā ir kļuvusi neaizstājama, lai varētu diagnosticēt dažādas saslimšanas jau to agrīnā stadijā, kad citas metodes vēl var nedot vēlamo rezultātu. Jo ātrāk slimība tiek atklāta, jo sekmīgāk to var ārstēt. Īpaši svarīgi tas ir onkoloģiskajām saslimšanām. Savlaicīga diagnostika var glābt dzīvību. Tāpat magnētiskā rezonanse palīdz kliedēt neskaidrības gadījumos, kad nav iespējams noteikt precīzu diagnozi ar citām metodēm.

Kā darbojas magnētiskā rezonanse

Magnētiskā rezonanse ir nekaitīgs un nesāpīgs izmeklējums, kura pamatā ir elektromagnētiskais lauks un radiofrekvences viļņu impulsi. Izmeklējuma laikā pacients nav pakļauts rentgena staru iedarbībai. Izmeklējuma laikā pacientam nekustīgi jāatrodas uz galda, ko iebīda lielā tunelī. Izmeklējuma ilgums var būt no 20 līdz pat 90 minūtēm. Tas atkarīgs, kura ķermeņa daļa jāizmeklē. Pacients nejūt ne sāpes, ne diskomfortu, var būt dzirdama vienīgi aparāta dūkoņa.

Magnētiskā rezonanse narkozē — bērniem un pacientiem ar klaustrofobiju

Pacientiem, kuri sirgst ar klaustrofobiju, un arī bērniem līdz septiņu gadu vecumam magnētisko rezonansi veic narkozē. Tādā gadījumā pirms izmeklējuma jāievēro ārsta norādījumi par neēšanu. Tas ļauj garantēt pacienta drošību izmeklējuma laikā.

Daži ierobežojumi

Neskatoties uz to, ka magnētiskā rezonanse ir efektīva un ļoti noderīga, to nevar pielietot pilnīgi visos gadījumos. Magnētisko rezonansi neveic, ja paciente ir pirmajā grūtniecības trimestrī. Izņēmums var būt dzīvībai bītsamas situācijas. Tāpat magnētiskā rezonanse nav piemērota, ja ķermenī ir implanti vai metāliski svešķermeņi.

Visiem pacientiem pirms izmeklējuma ir jānoņem metāliskie priekšmeti, rotas, arī jānotīra kosmētika, jo tā var saturēt metāliskas daļiņas.

7. raidījumā turpinām stāstīt par gatavošanos Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kas no 30.jūnija līdz 8.jūlijam notiks Rīgā Latvijas valsts simtgades gadā, kopā pulcējot vairāk nekā 43 000 dalībniekus. Šoreiz stāsts par Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada kolektīvu gatavību svētkiem.

Tā kā Rēzeknes novads ir viens no lielākajiem Latvijā, tad arī uz Dziesmu un deju svētkiem dosies krietns skaits kolektīvu un dalībnieku. Novadu pārstāvēs 32 kolektīvi, kuros darbojas vairāk nekā 600 dalībnieku. Kā stāsta Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne, novads lepnums ir visi kolektīvi, atlases skatēs ieguvuši 1.un 2.pakāpes diplomus. Sevi pierādījuši un novērtēti ir vairāki pagastu mazie pašdarbības kolektīvi. Gatavošanās Dziesmu un Deju svētkiem nav tikai repertuāra apgūšana, ir jāpadomā un jāsagādā īstais tautas tērps. Par to Rēzeknes novadā pirms svētkiem ir parūpēts.

Augstus rezultātus skatēs ir ieguvis Rēzeknes novada Vērēmu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kūzuls” – 1.pakāpes diploms, labākie E grupā novadā. Kolektīva vadītāja Vineta Āboliņa: ,,Tā sajūta, kad visi 18 tūkstoši dejotāju uznāks Daugavas stadionā svētku programmas noslēgumā, ir īpaša. To nevar ne aprakstīt, ne izstāstīt, tas ir pašam jāizbauda.’’ Pirms svētkiem valstī kopumā deju kolektīvu skaits ir pieaudzis par 200. Rēzeknes novada kultūras nodaļas vadītāja Ināra Pleikšne to saista gan ar valsts simtgadi, gan svētkiem piemītošo enerģiju un spēku: ,,Mēs esam tauta, kas nāk kopā, kurai ir svarīga komunikācija, kopā darbošanās. Tā ir sevis apliecinājuma zīme’’.

Rēzeknes pilsētu Dziesmu un deju svētkos pārstāvēs ap 500 dalībniekiem no 23 kolektīviem. Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centra direktores vietniece Kristīne Kokoreviča kā pilsētas kolektīvu koordinatore uz svētkiem dosies pirmo reizi, bet tajos kā dalībniece ir bijusi jau vairākkārt. Kristīne ir pārliecināta, ka ,,svētki aug, un augam mēs līdzi, jo no vieniem svētkiem mācamies nākamajiem. Es domāju, ka šie svētki būs liels kulminācijas punkts, ļoti ceru, ka visi sajutīsim to vienotību, kas mums ir, sajutīsim Latvijas simtgadi un es ceru, ka katrs savā sirdī atvedīs mājās pozitīvākās emocijas’’. No Rēzeknes pilsētas uz Dziesmu un deju svētkiem brauks arī Folkloras draugu kopa un kapela ,,Vīteri”. Tā izveidojās 2003. gadā, kā paši teic, kultūras nama radošiem darbiniekiem un aktīvākajiem kolektīvu dalībniekiem sanākot, dziedot un muzicējot kopā ar saviem bērniem. ,,Vīteru’’ vadītājai Sandrai Starei tie nebūs pirmie Dziesmu un deju svētki. Pieredze ir gan kā dalībniecei, gan skatītājai: ,,Kad stāvēju skatītājos, man likās, nē – lielāka dziedāšanas bauda ir dziedāt pašam un just blakus šo domubiedru un drauga balsi, plecu. Tas ir lielāks saviļņojums’’.

 

Kā Latgalē gatavojas XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kuri no 30.jūnija līdz 8.jūlijam notiks Rīgā, ritot Latvijas valsts simtgades svinību zīmē. Dodamies uz Preiļu un Riebiņu novadiem.

Riebiņu novadā dzīvo mazliet vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, bet pašdarbību kolektīvu dalībnieku te netrūkst. No Riebiņiem dejot un dziedāt brauks 9 kolektīvi, kuros kopskaitā ir 183 dalībnieku. Kā norāda Riebiņu novada kultūras centra vadītāja Ilga Pokšāne, visi kolektīvi līksmā noskaņojumā ir gatavi Dziesmu un deju svētkiem. ,,Lepojamies, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistās pašdarbības kolektīvos: dzied, dejo un priecājas’’, saka Ilga. Kā novada koordinatore viņa ir jau otro reizi, tādējādi ir jau pieredze, kā notiek gan gatavošanās tiem, gan pašas aktivitātes Rīgā. Riebiņu novada kolektīviem ir augsti rezultāti skatēs. Vidējās paaudzes deju kolektīvs ,,Amizieris’’ no Preiļu novada Galēnu pagasta E grupā ir ieguvis 2.vietu valstī. ,,Amizieri’’ Ilze un Andris Kudiņi vada jau 7 gadus. Neskatoties uz vecumu atšķirībām, dejotāji ir kopā gan priekos, gan bēdās. ,,Īpašs prieks ir pēdējos divos gados, kad gatavojamies Dziesmu un deju svētkiem, jo pagājušajā gadā skatē ieguvām augstāko pakāpi un bijām labākais kolektīvs Latgalē. Arī šogad ir augstākā pakāpe, kā teikt, ar uzviju’’ – tā Ilze Kudiņa. Brauciens uz Dziesmu un deju svētkiem deju kolektīvam ,,Amizieris’’ būs jau otro reizi. Pašai Ilzei tie būs sestie Dziesmu un deju svētki. Viņa ir pārliecināta, ka valsts simtgadē būs īpašs saviļņojums. Ilze un Andris Kudiņi ir arī Dziesmu un deju svētku vēstnieki no Riebiņu novada. Līdz ar to viņu pienākumos ir pārstāvēt savu novadu un to popularizēt. ,,Būt svētkos ir liels gods’’, norāda Ilze.

Arī Preiļu novads jau ir gatavs Dziesmu un deju svētkiem. Uz tiem dosies 254 dalībnieki no 13 kolektīviem. Preiļu novada kultūras centra vadītāja vietniece Silvija Kurtiņa: ,,Tas mums, lauku iedzīvotājiem, ir ļoti liels notikums. Ar lielu pietāti, godaprātu, uzticību mēs gatavojamies šiem svētkiem’’, piebilstot, ka katru reizi svētki ir savādāki, izceļoties ar savu skaistumu, jo tiem ir sava seja un krāsa. Silvija Kurtiņa arī jau vairāk nekā 30 gadus vada deju kopu ,,Tālderi’’, kas ir viens četriem Preiļu novada deju kolektīviem, kas piedalīsies svētku koncertos. Deju kopā ,,Tālderi’’ ir dažādu profesiju pārstāvji, viņus vieno dejo.

Lai arī dziesmas un dejas zināmas, tērpi gatavi, tomēr pirms lielajiem svētkiem turpināsies intensīvs darbs. Taču tas ir tā vērts, jo esot svētkos, ,,tu redzi milzīgu jūru cilvēku apkārt, kuriem ir tādas pašas emocijas un izjūtas. Mēs bieži vien skatāmies debesīs, kad nāk virsū mākonis. Visi paceļ acis uz augšu, un tas mākonis aizpeld projām, jo tiek aizsūtīta tāda enerģija uz augšu, ka paveras pat debesis,’’ saka Silvija Kurtiņa.

 

 

Ceturtdiena, 01 Februāris 2018 11:58

Koncertieraksts: "Krustpilietim" - 30

Deja ir rituāls. Deja ir svētki. Deja ir notikums. Tautas deja ir stāsts, ko jāprot izteikt skatītājam. To labi prot Krustpils kultūras nama senioru deju kolektīvs “Krustpilietis” (vadītājs Kārlis Krūmiņš), kas šogad svin savu 30 dzimšanas dienu.

“Krustpilietis “ ir kolektīvs, ko vieno dejotprieks. Pa šiem gadiem malu malas piedejotas – Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Krievijā, Dānijā, Norvēģijā. No 1986.gada, kas ir kolektīva dibināšanas gads, “Krustpilietis” ir bijis visu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, bet XXIII Dziesmu un XIII Deju svētkos iegūts tituls – labākais senioru deju kolektīvs Latvijā.

Arī pēc jaunākajiem deju skates rezultātiem var secināt, ka “Krustpilietis” aizvien ir viens no labākajiem senioru deju kolektīviem Latvijā. Šo lielo notikumu kolektīvs atzīmēja ar plašu jubilejas koncertu Krustpils kultūras namā 20. janvārī plkst. 17.00. Koncertā piedalījās arī draugi – deju kolektīvi “Baltābele” (Rīga), “Ķegums” (Ķegums), “Atvasara” (Ludza) un pašu mājas folkloras kopa “Rati”.

 

Page 1 of 5

Noskaties

Aptauja

Kurš, Jūsuprāt, ir labākais kandidāts Latvijas premjera amatā?