Sandra Mikanovska

Sandra Mikanovska

Latvijā un sabiedrībā kopumā nepieciešamību cīnīties par Eiropas vienotību, ģimenes vērtībām un pret trūkumu un patēriņa kultu, šādas idejas izskanēja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunā pāvestam Franciskam Rīgas pilī.

"Stipra valsts nav iedomājama bez stiprām ģimenēm. Ticība, cerība un mīlestība ir stingri pamati, uz kuriem celt ģimenes namu. Godāt tēvu un māti un mīlestībā audzināt bērnus nevar noteikt neviens likums. Bet to var iemācīt un tālāk nodot ģimene. Ģimenē sākas arī mīlestība un cieņa pret savu valsti. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai ikviens bērns augtu mīlošā un ģimeniskā vidē," sacīja politiķis.
Vējonis pauda cerību, ka pavisam drīz pieredzēsim laiku, kad Latvija būs bez bērnu namiem.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka Latvijas valsts savā attīstības ceļā ir gājusi uz priekšu straujiem soļiem, taču ne katrs to sajūt ikdienā. "Latvijā vēl arvien ir daudz cilvēku, kuru dzīves caurauž trūkums. Nereti kā vienīgais risinājums tam seko migrācija un sarautas attiecības," sacīja Vējonis, "sociālā nevienlīdzība arvien pieaug visā pasaulē. Lai to mazinātu, mums ir ne tikai jāveido taisnīgāka sabiedrība, bet arī jāpārskata savas vērtības kopumā."

Vējonis uzteica pāvesta uzturēto dialogu, lai savā daudzveidībā Eiropa paliktu vienota. "Baltijas valstu likteņi 20.gadsimtā ir dzīva liecība tam, ka Eiropas šķelšanās nes tikai ciešanas. Tāpēc mūsu nākotne ir savienībā, kura ir balstīta uz cilvēka tiesībām, demokrātiju un solidaritāti, nevis uz savtīgām interesēm un izdevīgumu. Ticība vieno valstis pāri nacionālajām atšķirībām. Tikai kopā mēs varam būt tik stipri, lai izmantotu mūsdienu iespējas un pārvarētu visus izaicinājumus," teica prezidents.

Latvijas prezidenta skatījumā, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir šobrīd valdošais patēriņa kults, kas "vienlīdz grauj cilvēka iekšējo un ārējo pasauli". "Tas rada vispārēju atsvešinātību. Tāpat cilvēces ietekme uz vidi ir jūtama arvien smagāk. Mēs to sevišķi sāpīgi piedzīvojam, redzot Baltijas jūras izmaiņas. Esmu pārliecināts, ka sociālā taisnīguma problēmas ir tieši saistītas ar vides ilgtspēju un klimata pārmaiņām."

"Sākums atbildēm uz visiem šiem jautājumiem atrodas cilvēka sirdī. Es ticu, ka Jūsu vizīte uzrunās jo daudzas sirdis, pamudinot uz labām pārmaiņām katrā no mums un visā pasaulē!" piebilda Vējonis.

"Lūdzu, pieņemiet manu pateicību par Māras zemei izrādīto godu, apciemojot mūs Latvijas valsts dibināšanas simtajā gadadienā. Mūsu himnas vārdi “Dievs, svētī Latviju!” šodien ir piepildīti," sagaidot pāvestu, teica Latvijas politiķis.

"Pirms 25 gadiem svētais Jānis Pāvils II ar savu vizīti Baltijā uzsvēra nesen atgūtās brīvības vērtību un iedrošināja mūsu tautu ceļā uz pilnvērtīgu demokrātiju un atgriešanos Eiropas kopējā telpā," turpināja Vējonis, "šodien Jūsu Svētības vizīte ir nozīmīgs pamudinājums sekot cilvēka cieņas, brīvības un taisnīguma ideāliem. Jūsu apmeklējums iedvesmos un stiprinās mūsu ģimenes, sabiedrību un valsti."

Pirmdiena, 24 Septembris 2018 14:08

Šokolādes kūka ar bumbieriem

Krēmīga, bagāta un salda šokolādes kūka, kuras pagatavošanai izmanto šokolādes lazdu krēmu, piemēram, “Nutella” vai kādu citu līdzīgu.

Sastāvdaļas: 400g šokolādes lazdu krēms istabas temperatūrā, 50g sviests istabas temperatūrā, 3 lielas olas, šķipsna sāls, 140g milti, 25g kakao, 1 TK cepamais pulveris, 2 apaļi bumbieri, 2 ĒK aprikožu ievārījums, 50g lazdu rieksti (plaucēti, bez miziņām).

Pagatavošana: Liek karsēties cepeškrāsni uz 150ºC. Bļodā sajauc šokolādes krēmu ar sviestu, olām un šķipsnu sāls. Ar mikseri labi sakuļ, līdz masa ir gaisīga un gluda. Caur sietu iesijā miltus, kakao, cepamo pulveri un ar karoti uzmanīgi izmaisa. Liek mīklu ietaukotā formā.

Uzsilda aprikožu ievārījumu un izkāš caur sietiņu. Nomizo bumbierus un sagriež četrās vai divās daļās (atkarībā, cik lieli bumbieri), izņem serdi. Katrā ceturtdaļā garenvirzienā iegriež vairākus iegriezumus, nepārgriežot bumbieri pie šaurā gala. Bumbieri nedaudz papleš, lai veidojas neliels vēdeklis. Ar kulinārijas otu apsmērē bumbierus ar silto ievārījumu. Pēc tam ar sagatavotajiem bumbieriem rotā kūkas virspusi zieda formā. Liek karstā cepeškrāsnī uz 40 min, līdz kūka pacēlusies un tai izveidojusies garoziņa. Kad kūka ir gatava, tā ir vēl nedaudz mitra un iesprausts skaliņš aplips ar mīksto kūku. Nedrīkst pārcept kūku pārāk sausu!

25. septembrī plkst. 15.00 (Kamerzālē) un plkst. 18.00 (Lielā zāle) Jēkabpils Tautas nama Kino Mītnē būs skatāma nākamā programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” – dokumentālā filma “Laika tilti”. No Lietuvas miglas pa aizlijušām pļavām līdz Latvijas zvejnieku ciematiem. No nāvinieku kameras Rīgas cietumā līdz zvaigžņu pētniekiem Izraēlas tuksnesī. No saulgriežu ugunskuriem Igaunijas salās līdz 235 000 000 sejām aiz Dzelzs priekškara. Laiks iet, bet mēs joprojām dzīves nogriežņos kļūstam tikai par desmit minūtēm vecāki…

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, pateicoties tā sauktajam “Hruščova atkusnim”, jauni dokumentālisti Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izaicināja tā laika propagandas kino tradīcijas un Hroniku pārvērta Mākslā. Šajā filmā atklāsim, kā viņi domāja un kā viņiem tas izdevās – šķietami tik visaptverošā padomju Solaris okeāna centrā nolikt Cilvēku un meklēt atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem; tiem, uz kuriem katrai paaudzei nākas atbildēt no jauna… Filma pieskaras vecmeistaru radītajām kino pasaulēm, pēta viņu iemītās pēdas starp debesīm un zemi, meklē laika, tēla un fakta saskares punktus – visu to, ko sauca un joprojām sauc par poētisko kino, visu to, ko savos darbos mums atklāj Hercs Franks, Uldis Brauns, Henrikas Šablevičius, Andress Sēts, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Robertas Verba un Marks Sosārs. Baltijas poētiskais dokumentālais kino ir iedvesmojis vairākas paaudzes – gan kino dižmeistarus, gan domātājus visā pasaulē. Tagad mēs ar šo fenomenu iepazīstināsim arī jūs.

Audrjus Stonis ir pasaulē atzīts lietuviešu dokumentālists. 1992. gadā viņš saņēma Eiropas Kino akadēmijas „Fēliksu“ par dokumentālo filmu „Aklo zeme“. 2002. gadā viņam tika piešķirts Lietuvas Valsts kultūras un mākslas apbalvojums. Stoņa dokumentālā filma „Ramins“, kura tika izveidota sadarbībā ar VFS un 2012. gadā Lietuva to izvirzīja Oskara nominācijai.

Kristīne Briede ir latviešu dokumentāliste un kultūras un sociālu projektu veidotāja, producente. 2006. gadā Latvijas Kultūras ministrija piešķīra viņai balvu „Trīs brāļi“ par K@2 Karostas projektu – bijušās padomju militārās bāzes atjaunošanu, Jauno mediju mākslas programmas izveidi Liepājas Universitātē; viņa ir saņēmusi arī vairākas atzinības par mākslas, kino un sabiedrības integrācijas projektiem Latvijā. Kristīne ir producējusi un režisējusi vairāk nekā desmit dokumentālo filmu un īsfilmu.

Režisori – Audrius Stonys, Kristīne Briede

Scenārija autori – Kristīne Briede, Ramune Rakauskaite, Arunas Matelis, Riho Västrik

Operators – Valdis Celmiņš, Audrius Kemežys

Montāžas režisors – Kostas Radlinskas, Andra Doršs

Producents – Uldis Cekulis

Studija – VFS Films

Kopražotājs – Studio Nominum (Lietuva), Vesilind (Igaunija)

Pirmizrāde: 2018. gada 5. septembris

Filmas žanrs: dokumentāla filma

Izdevējvalsts, gads: Latvija, 2018

Filmas ilgums: 78 minūtes

Filma latviešu, lietuviešu, igauņu, ebreju un krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā

"Latvijas pasta" adrešu reģistrā ir fiksēti 1,03 miljoni adrešu, tostarp gandrīz 78 000 korespondences saņēmēju nav parūpējušies par drošu sev pienākošo sūtījumu saņemšanu - attiecīgie adresāti nav izvietojuši pastkastīti, tā ir bojāta, vai arī tā ir neatbilstoši novietota, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasts" pārstāvji.

"Latvijas pastā" norādīja, ka pastkastīšu neatbilstība sūtījumu drošai saņemšanai sastopama gandrīz katra pastnieka apkalpes teritorijā, bet šī problēma ir izplatīta galvenokārt pilsētās: gan daudzdzīvokļu mājās, gan pie privātmājām. Taču arī reģionu klienti, kuri dzīvo privātmājās un viensētās, ne vienmēr ir nodrošinājuši piemērotas pastkastītes sev adresēto sūtījumu saņemšanai.

"Latvijas pasta" darbinieki problemātiskas pastkastītes vai pastkastīšu neesamību bieži konstatē dārzkopības kooperatīvajās saimniecībās, kā arī juridisko personu un valsts iestāžu ēkās.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāvju vēstītā, visvairāk faktu par pastkastīšu neatbilstību un neesamību konstatēts Rīgas reģionā - Rīgā, Ādažos, Mārupē, Olainē, Piņķos, Salaspilī un Ulbrokā. Tāpat šī problēma regulāri fiksēta citur Latvijā, tostarp visbiežāk Kurzemes reģionā - Grobiņā, Lapmežciemā, Liepājā un Ventspilī; Latgales reģionā - Ludzā, Rēzeknē un Rudzātos; Vidzemes reģionā - Cēsīs, Lēdurgā un Madonā; Zemgales reģionā - Elejā, Jelgavā, Jēkabpilī un Lielvārdē.

Tāpat "Latvijas pastā" norādīja, ka būtisks pasta sūtījumu piegādes apgrūtinājums ir brīvi klaiņojoši un saimnieku nepieskatīti suņi - tas nozīmē apdraudējumu ne vien pastnieka veselībai un darba pienākumu veikšanai, bet arī suņu saimnieku iespējai saņemt sev adresētos sūtījumus. "Latvijas pasta" pastniekiem 2017.gadā reģistrēti četri suņu uzbrukumi, bet šogad - 13 uzbrukumi.

Būtiskākās kļūdas, kuras pieļauj suņu saimnieki, ir suņu piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kurš pārvietojas ar divriteni, tāpat suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastīte novietota tā, ka suns traucē vai neļauj ievietot korespondenci pastkastītē. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns.

Rūpējoties par darbinieku veselību un spēju kvalitatīvi sniegt uzticētos darba pienākumus, "Latvijas pasts" nepiegādā sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā, atzīmēja "Latvijas pastā".

"Latvijas pasta" pārstāvji uzsvēra, ka tādējādi pasta sūtījumu saņemšana ir apgrūtināta ne tikai šajās adresēs dzīvojošajiem, kam pēc sūtījumiem jādodas uz pasta nodaļu, bet tiek paildzināts arī kopējais piegādes process, pastniekiem fiksējot attiecīgo situāciju un iemeslus, kāpēc sūtījums nav piegādāts.

"Latvijas pasts" aicina visus klientus pievērst uzmanību sev piederošo pastkastīšu stāvoklim - lai tās nav bojātas, ir slēdzamas, lai uz tām ir skaidri saskatāma adrese, dzīvokļa numurs vai mājas nosaukums, uzvārds vai juridiskas personas nosaukums, lai pastkastīte atrodas pieejamā vietā un ir atbilstoša izmēra. Adresātiem, kuri savas pastkastītes nav novietojuši un noformējuši atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām, pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pasta sūtījumus nepiegādāt, bet izsniegt pēc pieprasījuma pasta nodaļā.

No šodienas autobusi maršrutos Jēkabpils-Pļaviņas-Madona un Rīga-Jēkabpils turpmāk piestās arī Leinānos un Pļaviņu ģimnāzijā, informē VSIA "Autotransporta direkcijas" sabiedrisko attiecību speciāliste Lilita Pelčere.

Turpmāk maršruta Jēkabpils-Pļaviņas-Madona autobuss, kas no Jēkabpils autoostas izbrauc plkst.11.10, pasažieru apmaiņu nodrošinās arī pieturvietā Leināni un Pļaviņu ģimnāzija.

Savukārt reiss, kas patlaban sākts Madonas autoostā plkst.13.05, turpmāk sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošinās katru dienu plkst.13.20, kā arī šis autobuss veiks apstāšanos pieturvietā Leināni un Pļaviņu ģimnāzija.

Maršruta Rīga-Jēkabpils autobuss, kas no Jēkabpils autoostas izbrauc plkst.8.10, turpmāk izbrauks no pirmdienas līdz sestdienai plkst.8.05, iekļaujot kustības sarakstā arī pieturvietu Salupe, Leināni un Pļaviņu ģimnāzija.

Foto: Google maps

 

 
Ceturtdiena, 20 Septembris 2018 22:52

Svētdien Latvijā sāksies astronomiskais rudens

Svētdien, 22.septembrī plkst.4.54 būs ekvinokcija un sāksies astronomiskais rudens. Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.

Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par desmit minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī.

Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim, naktī uz 22.decembri būs ziemas saulgrieži.

Gadalaikus iedala dažādi. Meteoroloģiskais rudens iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par +15 grādiem. Savukārt klimatiskā rudens robežas ir pēdējo 30 gadu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.

Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.

Turpretī solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Jēkabpils pašvaldība par 220 000 eiro pārdos nekustamo īpašumu, kas sastāv no divām zemes vienībām, SIA "Gaujas koks", nolēma Jēkabpils domes deputāti.

Nekustamais īpašums Zīlānu ielā 93a sastāv no divām zemes vienībām, kopā tas ir teju 16 hektārus plašs. Īpašums pieder pašvaldībai, taču uz tā atrodas 11 būves, kas ir "Gaujas koka" īpašumā.

Pašvaldībai zemes vienības nav nepieciešams funkciju veikšanai, tāpēc nolemts tās atsavināt. Atbilstoši likumam pašvaldībai piederošo zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai piederošas būves, var pārdot tikai būvju īpašniekam, šajā gadījumā kokrūpniecības uzņēmumam.

Saskaņā ar pašvaldības nekustamo īpašumu novērtēšanas komisijas lēmumu īpašumam Zīlānu ielā 93a noteiktā nosacīta cena ir 220 000 eiro. Par šādu summu arī plānots slēgt pirkuma līgumu ar "Gaujas koku".

Jau vēstīts, ka "Gaujas koks" pērn strādāja ar 60,838 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 44,2% un sasniedza 3,225 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas vadība norāda, ka, neraugoties uz neapmierinošo situāciju Latvijas darbaspēka tirgū, kura problemātika izteikti jūtama reģionos, kompānija aizvadītajā gadā spēja sasniegt 60,838 miljonu eiro apgrozījumu un 3,225 miljonu eiro peļņu.

Foto: jekabpils.lv

Trešdien, 19. septembrī no plkst. 09:00 līdz plkst. 10:00 sakarā ar VAS Latvijas Dzelzceļš plānotajiem remontdarbiem slēgs dzelzceļa pārbrauktuvi uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) pie Atašienes Krustpils novadā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Satiksme organizēta, izmantojot autoceļus Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) un Atašiene–Buntiķi (V773). Pārējā dienas laikā līdz plkst.17:00, satiksmi regulēs satiksmes regulētāji pa vienu braukšanas joslu.

Savukārt ceturtdien, 20.septembrī no plkst. 08:00 līdz plkst. 20:00 sakarā ar VAS Latvijas Dzelzceļš plānotajiem remontdarbiem slēgs dzelzceļa pārbrauktuvi uz autoceļa Līgas–Zentene–Rideļi (V1435) pie Bebrupes Kandavas novadā. Apbraucamais ceļš tiks organizētas pa pievedceļu Kandavas stacijai (V1424) un Ventspils šoseju (A10).

Apbraucamo ceļu shēmas pielikumā.

Aktuāla informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā www.lvceli.lv un navigācijas lietotnē Waze.

Foto: Ilustratīvs attēls

Valsts robežsardzes darbinieki otrdien aizturējuši kādu Lietuvas pilsoni, kura vadītās automašīnas bagāžas nodalījumā tika atrasti desmit Vjetnamas pilsoņi, kuri Latvijā uzturējās nelikumīgi, informē Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone.

Valsts robežsardzes amatpersonas otrdien uz autoceļa Rēzekne-Jēkabpils apturēja kādu Lietuvā reģistrētu automašīnu. Apskates laikā "Opel Vivaro" bagāžas nodalījumā tika konstatēti desmit Vjetnamas pilsoņi, kuri Latvijā uzturas nelikumīgi.

Vjetnamas pilsoņi tika aizturēti Imigrācijas likuma kārtībā un ievietoti Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils".

Saistībā ar Vjetnamas pilsoņu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā robežsargi aizturēja arī automašīnas vadītāju - 1972.gadā dzimušu Lietuvas pilsoni.

Par apzinātu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā pret Lietuvas pilsoni sākts kriminālprocess. 1972.gadā dzimušais vīrietis aizturēts un ievietots Valsts policijas Īslaicīgas aizturēšanas vietā.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Foto: grani.lv

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 17.punktu un Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr.37 „ Par koku ciršanu ārpus meža Jēkabpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā” 7.1.punktu, tiek izsludināta publiskā apspriešana koku ciršanai Jēkabpils pilsētas pašvaldībai piederošā zemes vienībā Jaunā iela 39I, Jēkabpilī (zemes vienības kadastra apzīmējums 5601 002 2737 ) :

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā notiek būvprojekta ”Pašvaldības ēkas Jaunā iela 39i atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana” izstrāde. Būvprojektā tiek paredzēta arī teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana. Ar būvprojekta skici var iepazīties Koku novērtēšanas komisijā, Jaunā ielā 31C, Jēkabpilī.

Jēkabpils pilsētas pašvaldība, laika posmā no 2018.gada 18.septembra līdz 2018.gada 27.septembrim (plkst.17.00), izsludina publisko apspriešanu par koku ciršanu.

Aizpildītas publiskās apspriešanas aptaujas lapas lūdzam iesniegt VPA, Brīvības iela 120, Jēkabpils, LV-5201.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas, jautājums tiks skatīts atkārtoti Jēkabpils pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijā.

Page 1 of 762

Noskaties

Aptauja

Vai iepazīstaties un vērtējat partiju pirmsvēlēšanu programmas?