Mežaparka košās pārmaiņas, nākotnes ieceres un nedaudz no vēstures (FOTO)
- Evelīna Cakule --
- 08 junijs 2026 --
- 0 Komentāri
Piektdien, 5. jūnijā, Meža dienas pasākumā iedzīvotāji varēja uzzināt vairāk par Jēkabpils Mežaparka pagātni, tā attīstības iecerēm un paši iesaistīties jaunu koku un krūmu stādīšanā.
Mežaparks šodien daudziem saistās ar pastaigām, peldvietu, sportu un atpūtu pie Radžu ūdenskrātuves, taču tā sākums bijis daudz praktiskāks. Šajā teritorijā kokus savulaik stādīja, lai pasargātu pilsētu no dolomīta karjera putekļiem. Tagad tajā pašā vietā tiek domāts par jaunu ainavu, dekoratīviem kokiem, krūmiem, atpūtas vietām un sakārtotu vidi pie ūdens.
Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Infrastruktūras nodaļas vadītāja vietniece Rita Audriņa pasākuma laikā stāstīja, ka Mežaparka teritorijai un Radžu ūdenskrātuvei ir izstrādāts attīstības plānojums. Tā ietvaros
Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Infrastruktūras nodaļas vadītāja vietniece Rita Audriņa pasākuma laikā stāstīja, ka Mežaparka teritorijai un Radžu ūdenskrātuvei ir izstrādāts attīstības plānojums. Tā ietvaros
teritoriju paredzēts pakāpeniski atjaunot un papildināt ar jauniem objektiem. Šovasar Mežaparkā plānota Pēdotāju takas restaurācija, sauļošanās zviļņu, pludmales soliņu un dzeramā ūdens strūklakas nomaiņa, kā arī jaunas ģērbtuves uzstādīšana Radžu ūdenskrātuves pludmalē.
Pēc iepazīstināšanas ar attīstības iecerēm pasākuma dalībnieki iesaistījās praktiskajā daļā – kopīgi stādīja kokus un krūmus. Jaunie stādījumi veidos košāku pārejas zonu starp Neretas ielu un Mežaparku. Rita Audriņa skaidroja, ka vienā teritorijas pusē jau iepriekš iestādītas 170 priedītes.
Meža dienas laikā dalībnieki stādīja Amūras ceriņus ar baltiem ziediem, lielziedu korintes, pīlādžus, pelēkos kārklus, pūpolus, Māka ievas, grimoņus un lapegles.
Augi izvēlēti tā, lai tie iederētos dabiskajā parka vidē un ar laiku būtu pievilcīgi gan cilvēkiem, gan putniem. Daļai augu vēlāk būs ogas, kas kalpos par barību putniem. Jaunie koki un krūmi ziedēs pakāpeniski – no maija līdz jūlijam. Zemākās formas veidos grimoņi, bet lielākie koki atradīsies stādījumu malās un ar laiku kļūs labi redzami. Pēc aptuveni pieciem gadiem jau būs redzams iecerētais rezultāts, bet pēc desmit gadiem zona kļūs krietni kuplāka. Pagaidām stādi ir mazi, taču pēc vairākiem gadiem tie būs daļa no Mežaparka krāšņās ainavas.
Pasākumā izskanēja arī fakti par Mežaparka vēsturi. Tā aizsākusies 20. gadsimta 60. gados, kad blakus atradās dolomīta karjers. Vēja laikā putekļi izplatījās pilsētas virzienā, tāpēc nolēma veidot koku joslas, kas palīdzētu pilsētu no tiem pasargāt. Pirmā stādījumu josla atradās starp Neretas ielu un elektrolīniju. Otrais galvenais stādījums bija starp elektrolīniju un karjeru. Tur sākumā stādīja bērzus, bet vēlāk zem tiem arī egles, lai josla kļūtu blīvāka. Lielākā daļa stādīto koku šajā teritorijā ir aptuveni 60 gadus veci. Aptuveni 1987. gadā dolomīta ieguvi pārtrauca un karjeru appludināja. Laika gaitā iedzīvotāji šo vietu sāka izmantot atpūtai.
Pašlaik Mežaparkā mežizstrāde nav plānota. Kokus paredzēts griezt tikai tad, ja tie ir sausi, bojāti vai bīstami. Mežu nav paredzēts plaši retināt vai pārstādīt no jauna, izņemot vietas, kur teritorijas plānojumā paredzēti laukumi un atpūtas zonas.
Foto: Evelīna Cakule