Sākam raidījuma cikla ,,Ir Latgale mūsu’’ jauno sezonu!

Raidījuma cikla ,,Ir Latgale mūsu’’ 2.sezonu sākam ar tikšanos ar mākslinieci Silvu Linarti Daugavpils pusē. Saruna par mākslinieces ieguldījumu Daugavpils tēla veidošanā, atmiņas par bērnību Sibīrijā, nesaudzīgo realitāti, atgriežoties Latvijā, kā arī 4.maija nozīmi gleznotājas dzīvē. Ar Silvu Linarti sarunājas žurnālists Dainis Īvāns. Tā ir saruna par Latgales cilvēku spēku pastāvēt un dzīvot.

Gleznotāja Silva Linarte dzimusi Daugavpils rajona Līksnas pagastā skolotāju ģimenē. Viņa nāk no Latgales pirmās atmodas darbinieku – garīdznieku un literātu brāļu Skrindu dzimtas, kura ,,uzņēmās lielu atbildību par Latgali’’ (S.Linarte).

Maza meitene būdama, kopā ar ģimeni tika izsūtīta uz Krasnojarskas apgabalu. Ceļš uz Sibīriju bija jāmēro arī otro reizi, jo izrādījās, ka bērnu atgriešanās Latvijā bija nelikumīga. Tālajā Sibīrijā ritēja Silvas skolas gaitas, tā tika iemācīta krievu valoda. Atgriežoties Latvijā, Silva Linarte mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Tā kā padomju laikos viņas ģimene tika uzskatīta par nodevējiem, jaunietei nepiešķīra vietu pat kopmītnēs. Tikai mainoties skolas vadībai, mainījās attieksme. Redzot, ka Silvai ir finansiāli grūti un jauniete ir talantīga, viņai kā 3.kursa audzēknei atļāva vadīt gleznošanas nodarbības. Pēc skolas absolvēšanas nepiepildījās cerības strādāt kinostudijā, jo atkal tika parādīta padomju varas nostāja pret izsūtītajām ģimenēm. Sākās Silvas Linartes darba gaitas Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā. ,,Cilvēkam, kuram tiek iznīcināta, atņemta bērnība, vēl atņem iespēju iegūt augstāko izglītību’’, stāsta S.Linarte. Izrādās, ka līdz pagājušā gadsimta 70.gadiem izsūtītajiem nebija tiesības mācīties augstskolās. Tāpēc tikai 1977.gadā Silva Linarte absolvēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, iegūstot pedagoga un gleznotāja kvalifikāciju.

Deviņus gadus Silva Linarte strādāja par Daugavpils pilsētas galveno mākslinieci. ,,Ko mācām skolā, to pašu jāmāca arī pieaugušajiem. Viss jādara ar mīlestību, tad viss sanāk’’ – tā Silva Linarte atceras sadarbību ar daugavpiliešiem.

4.maijs Silvas Linartes dzīvē ir īpaša diena. Kā teic māksliniece: ,,Tas vārdos nav izsakāms. Kad paziņoja gala rezultātu, tam priekam nebija robežu’’.

Šogad 4.maija priekšvakarā Silvai Linartei tika piešķirta Atzinības krusta IV šķira un viņa iecelta par ordeņa virsnieci par mūža ieguldījumu kultūrā un mākslas pedagoģijas darbā Latvijā.