2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

2.sezonas 26.raidījumā ,,Ir Latgale mūsu’’ žurnālists Dainis Īvāns piedāvā sarunu ar Astrīdu Burbicku un Tomu Ķikutu

Kopš 4.maija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde ,,Latvijas gadsimts”. Tajā liecības no Latvijas visiem reģioniem atspoguļo valsts vēsturi simts gadu garumā. Neviens reģions netiek īpaši izcelts vai analizēts, izstādes veidotājiem meklējot atbildi uz jautājumu, kā mainījusies Latvijas idejas nozīme minētajā laika periodā. Raidījuma viesi stāsta, ka izstādē iekļauti dažādo laikmetu politiskie konteksti, katra laikposma kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoši priekšmeti un cilvēku dzīvesstāsti. Simts gadu ceļš atainots desmit tematiskajās sadaļās, papildus atspoguļojot arī laiku pirms valsts izveides: Latvijas idejas tapšana un Ceļš uz Latvijas valsti, Pirmais pasaules karš un Latvijas valsts aizstāvēšana, Neatkarības karš, Latvija – jauncelsmes ideāls, Demokrātiskā republika, Latviskā Latvija, Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, Aizliegtā valsts, Okupētā Latvija Otrajā pasaules karā, Aizlauztā Latvija, Staļina laiks, Personīgā Latvija, Padomju lielvalsts sastāvā, Valstsgribas atdzimšana, Latvijas neatkarības atjaunošana, Sarežģītā demokrātija, Mūsdienu Latvijas tapšana. Šajās tematiskajās sadaļās atklājas, ka Latgales reģiona vēsture ir atšķirīgāka, līdz ar to interesantāka.

Latgalē citādais un īpašais izstādē parādās caur cilvēkiem. ,,Dzīves stāsti parāda Latgales sabiedrību. Latgales jautājums iekļaujas visas Latvijas atspoguļojumā. Daudziem ir saknes Latgalē, bet viņi dzīvo citur. Izstāde liek aizdomāties par savām saknēm’’ – tā sarunas laikā norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka. Iespējams, ka daudzus tas pamudina aizbraukt uz Latgali, lai iepazītu šīs atšķirības un uzzinātu par to ietekmējošajiem vēstures faktiem.

Vēstures lappuses liecina par Latgales kā līdz 1940.gadam izveidojušos agrāro vidi, līdz ar to reģionam krasi atšķiroties no Rīgas, kas atradās ne vien patālu, bet arī bija Baltijas valstu attīstības centrs. Padomju laikos urbanizācijas process, Latgales pilsētās būvējot rūpnīcas un fabrikas un iebraucot darbaspēkam no lielās kaimiņvalsts, kolhozu un sovhozu ierobežojumi, veicināja vietējo iedzīvotāju vēlmi doties dzīvot uz citiem reģioniem. Tie ir atstājuši nospiedumus arī mūsdienu sabiedrībā.

Meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir Latgales simboli, raidījuma viesi tos saredz gan pašos Latgales ļaudīs, kas sūri ir strādājuši un bijuši sīksti varu priekšā, gan šo cilvēku vēlmē būt piederīgiem savai valsti, būt daļai no Latvijas. To apliecina izstādē redzamie dzimtu stāsti. Tādējādi izstādē ,,Latvijas gadsimts’’ popularitāti ir ieguvis Gadsimta albums, kuru joprojām ikviens aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Tajā ir vairāki stāsti arī no Latgales.

Runājot par Latvijas cilvēkiem un neskatoties uz varu maiņu, vienmēr godā turēti Dziesmu un deju svētki, tautai izdziedot savu sāpi un prieku. ,,Dažādos apstākļos cilvēki nākuši kopā un dziedājuši, apliecinot vienu – ka mēs esam vēl joprojām te, un caur dziesmu apliecinot, ka gribam palikt šeit’’ – tā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts.

Izstāde ,,Latvijas gadsimts” atklāj, cik Latvijas vēsture ir dažāda un sarežģīta 20.gadsimta garumā. Tajā katrs cilvēks var atrast savu stāstu. Tādējādi valsts svētku mēnesī raidījuma viesi aicina apmeklēt šo izstādi, lai vairāk iepazīstu savu dzimto vietu un Latviju kā vienotu valsti vēstures kontekstā.