Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 1.februārī
- 01 februaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvija Ukrainas prezidenta kundzei sola atbalstu Krievijas nolaupīto bērnu atgūšanai; Eiroparlamenta vēlēšanās startē arī Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis; un Latvijas Dabas fonds ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts".
Krievijas kara taktika ukraiņu bērnu asimilācijai ir kara noziegums, vakar Rīgā tiekoties ar Ukrainas prezidenta kundzi Olenu Zelensku, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Tikšanās laikā Valsts prezidents apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem līdz Ukrainas uzvarai, kā arī Latvijas gatavību sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu. Valsts prezidents nosodīja Krievijas mērķtiecīgās Ukrainas bērnu deportācijas un apliecināja Latvijas gatavību sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu. Viņš uzsvēra, ka Krievijas pielietotā kara taktika ukraiņu bērnu asimilācijai ir "nožēlojama un zemiska" psiholoģiskā terora daļa. Bērnu deportācijas, pilsonības maiņa, nelikumīga adopcija un militārā apmācība ir kara noziegums. Latvijas turpinās sekmēt Krievijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanu gan iesaistoties Ukrainas dibinātajā Starptautiskajā valstu koalīcijā Ukrainas bērnu atgriešanai, gan uzturot jautājumu augstu starptautisko organizāciju darba kārtībā. Valsts prezidents pauda Latvijas gatavību turpināt ilgtermiņa atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem līdz Ukrainas uzvarai.
Ne visā Latvijā pārtikas produktu cenas ir vienādas, un pierobežā mazāki veikali pat rod veidus, kā tirgot lētāk nekā lielās veikalu ķēdes. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, jo lielāks uzņēmums, jo lielāki ražošanas apjomi, un attiecīgi vienu vienību var saražot lētāk. Tāpat ļoti būtiska ir veikalu konkurence, kas Latvijā ir maza. Viņa arī zināja stāstīt, ka Latvijas pierobežā mazākos veikalos cenas pat ir zemākas nekā lielo veikalu ķēdēs. Gulbe to saista ar zemo pirktspēju. Viņasprāt, pircējiem būtu svarīgi atbalstīt mazos piemājas veikalus, lai tie spēlētu lielāku lomu kopējā tirgū.
Kopš normatīvā regulējuma pieņemšanas kopumā saņemti 14 Latvijas iedzīvotāju pieteikumi karot Ukrainas armijas pusē. Pagājušajā nedēļā par pievienošanos Ukrainas aizstāvjiem tviterī paziņojis bijušais Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš no Jaunās konservatīvās partijas. Riekstiņš gan ir iekļauts kā 17.numurs partijas sarakstā kandidēšanai jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jau ziņots, ka saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 2022.gada 28.februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos.
Eiropas Komisija trešdien ierosināja vēl uz gadu saglabāt pilnībā brīvu tirdzniecību ar Ukrainu, vienlaikus ieviešot mehānismu paaugstināta riska lauksaimniecības produktu aizsardzībai Eiropas Savienībā. Eiropas komisijas ierosinājums paredz līdz 2025.gada jūnijam saglabāt spēkā pagaidu pasākumus, ar kuriem Ukrainas precēm ir atceltas visas importa nodevas. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu brīvu tirdzniecību, paredzēti, lai palīdzētu Ukrainas ekonomikai, kas lielā mērā atkarīga no tādu produktu kā labības un tērauda eksporta.
Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka Krievijas ekonomika paplašināsies daudz straujāk nekā pērn, jo Vladimira Putina militārie izdevumi karam Ukrainā veicina lielāku izaugsmi. Paredzams, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts šogad pieaugs par 2,6%. Tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks pieaugums nekā tas, ko fonds prognozēja oktobrī. Šīs prognozes atkal rada jaunus jautājumus par Rietumu sankciju efektivitāti, proti, vai tās spēj efektīvi ietekmēt Krievijas ekonomiskos ieņēmumus un kara finansēšanu. Kā laikrakstam "Financial Times" sacīja fonda galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gorinčass, Krievijas ekonomikai klājas labāk, nekā fonds vai daudzi citi to gaidīja.
Pēc desmit gadus ilgušiem nakts debesu vērojumiem ir atklāts jauns, noslēpumains zvaigžņu veids, ko astronomi dēvē par "vecajiem smēķētājiem" jeb “old smokers”, raksta cnn.com. Šie iepriekš apslēptie zvaigžņu objekti ir novecojošas, milzīgas zvaigznes, kas atrodas netālu no Piena Ceļa galaktikas sirds. Zvaigznes ir neaktīvas gadu desmitiem un izgaist, līdz tās ir gandrīz neredzamas, pirms izplūst dūmu un putekļu mākoņos, un astronomi domā, ka tām varētu būt liela loma tajā, kā elementi izplatās Visumā. Zvaigznes lielākoties tika atrastas Piena ceļa visdziļākajā kodoldiskā, kur tās ir vairāk koncentrētas smagajos elementos. Izpratne par to, kā “vecie smēķētāji” izlaiž elementus kosmosā, varētu mainīt astronomu domāšanu par to, kā šādi elementi tiek izplatīti Visumā. Astronomi joprojām cenšas izprast procesu, kas notiek aiz zvaigžņu blīvo dūmu izdalīšanas un to, kas notiek pēc tam.
Turpinām ziņas
Turpinās politisko spēku sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta vēlēšanām. Sarakstu iesniedzis arī politiskais spēks “Apvienotais saraksts” un tā sastāvā uz vietu Eiroparlamentā ar 7.kārtas numuru pretendē arī Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis. Sarunā ar Radio1 Raivis Ragainis sacīja, ka startam Eiroparlamenta vēlēšanās vajadzīgs spēcīgs saraksts, lai politiskais spēks būtu pārstāvēts Eiroparlamentā. Ar savu dalību viņš atbalstot saraksta līderus. Jau ziņots, ka sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām notiek no 25. janvāra līdz 9. februārim. Interesi par dalību vēlēšanās ir izrādījuši 15 politiskie spēki. Savukārt Eiroparlamenta vēlēšanas norisināsies jūnija sākumā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ierobežojis tiešsaistes piekļuvi Lietuvas uztura bagātinātāju tirgotājam "Biceps" par nereģistrētu produktu tirdzniecību internetā. Konstatēts, ka komercprakse tiek īstenota "Biceps" tīmekļa vietnē, organizējot Latvijas patērētājiem adresētu distances tirdzniecību, kuras ietvaros tiek piedāvāti un pārdoti Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā nereģistrēti uztura bagātinātāji. Lai arī PVD informējis attiecīgās uzraudzības Lietuvā, kā arī ievietojis informāciju Eiropas Savienības Administratīvās palīdzības un sadarbības sistēmā iespējamās pārtikas krāpšanas apkarošanai, uzņēmums turpina reklamēt PVD Uztura bagātinātāju reģistrā neiekļautos uztura bagātinātājus. Tāpēc patērētāju tiesību aizsardzības centrs noteicis tiesisko pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei. Šo lēmumu "Biceps" var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā. Lēmums pieņemts 22.janvārī.
Un vēl
Lai saglabātu un vairotu Latvijas dabiskās pļavas, Latvijas Dabas fonds ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts". Jaunradītā zīme atklāta 31. janvārī, kad to arī piešķīra pirmajiem dabisko pļavu produktu ražotājiem. Zīmi "Dabisko pļavu produkts" turpmāk piešķirs ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ražo produktus – medu, zāļu tējas, gaļu, piena produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem. Dabas fonda mērķis ir līdz šī gada beigām piešķirt zīmi vismaz 100 dabisko pļavu produktiem, kā arī iepazīstināt ar šo zīmi pēc iespējas plašāku gardēžu, pavāru, veselīga uztura entuziastu un pārtikas tirgotāju loku.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas finanšu iestāžu peļņa pērn sasniegusi 573,5 miljonus eiro; Latvijā gripas izplatība pieņemas spēkā; Atjaunots Latvijas bērnunamu vajadzību saraksts pavasarim un vasarai.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 573,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.decembrī bija 27,874 miljardi eiro, kas ir par 3% jeb 818 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27 miljardi eiro.
Latvijā 126 tūkstoši iedzīvotāju legālie ienākumi gada laikā nesasniedz tūkstoš eiro, intervijā TV3 norāda Valsts ieņēmumu dienesta jaunieceltā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, uzsverot, ka loģisks jautājums, no kā viņi iztiek. Tāpat Šmite-Roķe norādīja, ka VID nesekos katram eiro, kas tiek izņemts vai iemaksāts bankomātā, taču dienests analizēs tos iedzīvotājus, kuru legālie ienākumi gada laikā ir tik zemi, ka nebūtu, ko iemaksāt bankomātā, tajā pašā laikā šīs darbības notiek. Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien, 30.janvārī, VID ģenerāldirektores amatā apstiprināja Šmiti-Roķi. Viņa darbu šajā amatā sāks 13.februārī.
Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajiem optimālā skolēnu skaita kritērijiem neatbilst vairāk nekā 70 vidusskolas Latvijā, norāda ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Pašlaik 13 vidusskolās visā 10.-12.klašu posmā ir mazāk nekā 20 skolēnu, septiņās vidusskolās ir no 21 līdz 25 skolēniem, astoņās skolās - no 26 līdz 30 skolēniem, bet 49 vidusskolās - no 31 līdz 60 skolēni. Vairāk nekā 60 skolēni visā posmā ir 130 vidusskolās. Ministrijas plānotie kritēriji nenozīmē slēgt visas skolas, kurām nav optimālā bērnu skaita. Lēmumu par izglītības iestādes slēgšanu vai reorganizēšanu jāpieņem pašvaldībai. Patlaban zināms, ka nākamajā mācību gadā 10.klasi neatvērs 24 vidusskolas. Ne izglītības ministrija, ne pašvaldību savienība patlaban nevar nosaukt, cik pamatskolas varētu tikt slēgtas. Arī Jēkabpils novadā patlaban nav zināms skolu tīkla reorganizācijas plāns.
Pārmaiņas gaidāmas arī izglītības iestādēs, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd vēl strādā pie reformas, tomēr jau ieskicē, ka šiem bērniem būs iespēja vairāk iekļauties izglītības sistēmā. Viens no pirmajiem pārmaiņu soļiem būs izņemt no skolas nosaukuma un arī izglītības dokumentiem vārdu "speciālā". Tiesībsarga birojs skaidro, piemēram, ja ir kāda atlase, darba intervija vai darba piedāvājums, tad, protams, darba devējs dos priekšroku tam jaunietim, kuram pamatizglītības dokumentā nav norādīts, ka viņš ir beidzis speciālo skolu. Nākamais solis – jau lielāka reforma, pie kuras šobrīd strādā ministrija. Tās mērķis būs panākt, ka vairāk bērnu ar īpašajām vajadzībām apgūst plašāku izglītības programmu, īpaši neizceļot to, ka tā ir speciālā mācību programma. Viens no reformas mērķiem ir arī mainīt bērnu klasificēšanu pēc viņu veselības stāvokļa. Kad šī reforma tiks izstrādāta, ministrija šobrīd neatklāj.
Kremli kritizējošais Boriss Nadeždins vakar iesniedzis dokumentus, kas nepieciešami kandidatūras reģistrēšanai Krievijas prezidenta "vēlēšanās". Nadeždins iesniedza savu atbalstītāju parakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas tagad pieteikumu izskatīs un pieņems lēmumu, vai viņš var kandidēt. Nadeždins solījis izbeigt karu Ukrainā un pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir savācis reģistrācijai nepieciešamos 100 tūkstoši parakstu. Nadeždins Krievijas politikā ir vairāk nekā 30 gadu. Savulaik viņš bijis Piemaskavas Dolgoprudnijas pilsētas padomes deputāts, kā arī neilgu laiku bijis likumdevējs Valsts domē. Sarunā ar ziņu aģentūru AFP Nadeždins atzina, izredzes, ka viņam varētu ļaut kandidēt vēlēšanās vai uzstāties valsts televīzijā, nav lielas.
Pekina paziņojusi, ka viņi ir par "taisnīgumu", un tāpēc upurēs attiecības ar Rietumiem, lai atbalstītu agresoru, raksta UNIAN. Neskatoties uz Rietumu spiedienu, Ķīna atbalstīs Krieviju Ukrainas jautājumā, video tikšanās laikā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāju Sergeju Šoigu paziņojis jaunais Ķīnas aizsardzības ministrs Dongs Juns. Pēc viņa teiktā, Ķīna nepārtrauks atbalstīt Krieviju, lai gan tas kaitē Pekinas sadarbībai aizsardzības jomā ar ES valstīm.
Turpinām ziņas
Pagājušās nedēļas gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti liecina par vidēji strauju gripas saslimstības pieaugumu. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopumā bija vērsušies 917 pacienti, no kuriem 319 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu, noteikta diagnoze gripa. Nedēļu iepriekš tādu bija 185. Uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā pagājušajā nedēļā reģistrēti - 116,5 saslimšanas gadījumi, kas ir nedaudz mazāk kā nedēļu iepriekš. Augstākā saslimstība pagājušajā nedēļā joprojām reģistrēta vecuma grupā līdz četriem gadiem. Pagājušajā nedēļā laboratoriski apstiprināti 48 gripas gadījumi, kuros 46 noteikta A tipa gripa, bet divos - B tipa gripa. Nedēļu iepriekš laboratoriski apstiprināti tika 29 gripas gadījumi. No monitoringa sākuma saņemta informācija par 11 mirušajiem, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu.
Tikmēr Covid-19 gadījumu skaits nedēļas laikā nav mainījies - laboratoriski apstiprināti 96 Covid-19 gadījumi. Kopumā veikti tūkstoš 39 laboratoriskie testi uz vīrusa klātbūtni. Stacionēto Covid-19 pacientu skaits nedaudz pieaudzis - no 84 līdz 97. Iepriekšējā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās viens pacients, kamēr nedēļu iepriekš - divi. Kopumā reģistrēti 12 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā "50 gadi un vairāk", vismaz septiņos gadījumos Covid-19 bijusi pamatdiagnoze. Epidemiologi norāda, ka saslimšana ar Covid-19 un gripu bieži izraisa būtisku hronisku slimību saasinājumu, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un sarežģījumu dēļ var iestāties nāve. Mediķi joprojām aicina ikvienu vakcinēties pret gripu un Covid-19.
Un vēl
Lai nodrošinātu bērnunamiem visnepieciešamāko pavasarim un vasarai, biedrība "Taureņa efekts" atjaunojusi Latvijas bērnunamu vajadzību sarakstu, iekļaujot tajā individuāli norādītas lietas, kas pielāgotas bērnu vajadzībām. Šis saraksts ir kā ceļvedis ziedotājiem, palīdzot izvēlēties gan ziedojuma mērķi, gan iestādi. Mainoties gadalaikiem, arī bērnunamiem jāpielāgojas dažādām izmaiņām, lai nodrošinātu bērnus ar sezonai nepieciešamajām precēm. Zemgalē un Latgalē bērniem ir liela interese par rokdarbiem un dažādām fiziskām aktivitātēm, līdz ar to iestādēs aktuāls ir sporta aprīkojums. Lai radītu patīkamu vidi, būtu noderīgi arī interjera priekšmeti telpu iekārtošanai un piederumi radošām aktivitātēm, piemēram, krāsojamās grāmatas, zīmuļi, flomāsteri, rokdarbu komplekti un citi. Ziedojumus var nodot, rakstot uz e-pastu "info@taurenaefekts.lv" vai zvanot pa tālruni 26 538 636.
Radio1 ziņas puksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rēķinot pēc ES metodēm, Latvijas budžeta deficīts pērn bija 2,3% no IKP; Vīpē un Mežārē būvēs vēja parku; un Kāds bijis janvāris sinoptiķu vērtējumā?
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts, rēķinot pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, 2023. gadā bija 0,9 miljardi eiro jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts pagājušā gada oktobrī. Tāpat pērn veiktas mazākas iemaksas Eiropas Savienības budžetā nekā iepriekš tika prognozēts, un mazāk tērēts sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Vienlaikus budžetā vairāk saņemts nenodokļu ieņēmumu. Atbilstoši Valsts kases datiem 2023. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts saglabājās 2022. gada līmenī – 1,4 miljardi eiro. Tāpat atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2023. gada beigās vispārējās valdības parāds bija 17,5 miljardi eiro jeb 43,1% no iekšzemeskopprodukta.
Rīgas dome pieņēmusi pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi. Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem. Vislielākā izdevumu sadaļa - 35% jeb 547,4 miljoni eiro - atvēlēti izglītībai, 24% jeb 378,9 miljoni eiro - ekonomiskajai darbībai, bet 13% jeb 195,2 miljoni eiro - sociālajai aizsardzībai.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sporta likumā, kas noteic, ka Latvijas izlasēm turpmāk būs aizliegts spēlēt pret Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā. Tāpat likumā noteikts, ka Latvijā ir aizliegts organizēt komandas sporta spēļu valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Likuma grozījumu pamatmērķis esot atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sportu.
Vēl pirms balsojuma, ņemot vērā Budapeštas līdz šim pausto nostāju un noteikumus, lai šī lēmuma bloķēšanu izbeigtu, izskanēja, ka bloka valstis arī varētu vienoties par balsstiesību atņemšanu Ungārijai. Par to, ka vienošanos tomēr izdevies panākt, mikroblogošanas platformā "X" pavēstīja Latvijas Republikas premjerministre Evika Siliņa, norādot, ka 27 Eiropas Savienības valstis ir izpildījušas apņemšanos nodrošināt Ukrainai paredzamu, ilgtermiņa atbalstu 50 miljardu eiro apmērā. Tas stiprinās tās cīņā par savu brīvību. Gandarījumu sociālajos tīklos paudis arī Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels, atzīmējot, ka tas lēmums nodrošina stabilu, ilgtermiņa un prognozējamu finansējumu Ukrainai.
Krievijas Valsts dome otrajā un trešajā lasījumā vienbalsīgi apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz mantas konfiskāciju cilvēkiem, kas notiesāti par "viltus ziņām" par Krievijas armiju. Likums vēl ir jāapstiprina parlamenta augšpalātai un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam. Jaunais likums ļaus varasiestādēm konfiscēt notiesāto naudu, vērtslietas un citus īpašumus, kā arī atņemt notiesātajiem goda nosaukumus. Krievijā tiesa par "viltus ziņām" un armijas "diskreditāciju" uzskata visu informāciju par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā ar Kremļa oficiālo nostāju.
Saskaņā ar NASA datiem, mūsu planētai tuvojas pieci gigantiski asteroīdi, un viens no tiem jau rīt būs vistuvāk Zemei, ziņo ndtv.com. Asteroīdi, kas tuvojas Zemei, vienmēr izraisa lielu mediju interesi, un ne velti - sadursme ar tiem varētu izraisīt milzīgu katastrofu. Lielākais no asteroīdiem, pietuvosies Zemei rīt un būs “tikai” 2 miljonu 850 tūkstošu kilometru attālumā. Saskaņā ar NASA Asteroid Watch lapu, asteroīds ir apmēram sporta stadiona lielumā. NASA mierina, ka sadursme ar zemi ir maz iespējama, jo šī asteroīda orbīta neļaujot tam pietuvoties Zemei.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada Vīpes un Mežāres pagastā uzņēmums SIA “PurpleGreen Solwin” ir iecerējis būvēt vēja parku, izvietojot vēja ģeneratorus 2 tūkstoši 989 hektāru plašā teritorijā. Šobrīd tur lielākoties atrodas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes. Teritorijā ir arī viensētas, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām vēja elektrostacijas iecerēts izvietot vismaz 800 metru attālumā no jebkuras dzīvojamās vai publiskās ēkas. Vides pārraudzības valsts birojam iesniegtajā dokumentā norādīts, ka pagaidām nav noteikts precīzs uzstādāmo vēja elektrostaciju skaits un to izvietojums, bet uzņēmums ir aprēķinājis, ka plānotajā teritorijā būtu iespējams izvietot līdz 37 jaunākās paaudzes lielas jaudas vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu – vismaz 259 megavati.
Plānotajai vēja parka teritorijai tuvākās blīvāk apdzīvotās vietas ir Vīpes ciems – vairāk nekā 1,3 kilometru attālumā un Mežāres ciems – vairāk nekā 2,5 kilometru attālumā. Lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par ieceri, līdz 15.februārim notiek sabiedriskā apspriešana, un klātienes sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 5.februārī pulksten 18 Vīpes Tautas namā.
Saeima otrajā, bet vēl ne galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Piemēram, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro. Gadījumā, ja atļautais ātrums ārpus apdzīvotām vietām tiks pārsniegts par 61 līdz 70 kilometriem stundā ar automobili, kas velk piekabi vai kravas automobili, kura pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, vadītājam varēs atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības no 12 līdz 18 mēnešiem. Savukārt par šādu ātruma pārkāpumu apdzīvotā vietā vadītājiem varēs atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības no 12 līdz 24 mēnešiem, paredzētas arī citas izmaiņas. Saeimai minētie grozījumi vēl būs jāskata trešajā, galīgajā lasījumā.
Un vēl
Lai arī janvāris Latvijā noslēdzās ar atkusni, kopumā vērtējot tas bijis aukstākais mēnesis pēdējo vismaz trīs gadu laikā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Mēneša vidējā temperatūra valstī kopumā bija -5,2 grādi, iepriekš pēdējo reizi mēnesis ar tik zemu vidējo temperatūru bija 2021. gada februāris. Aizvadītajā mēnesī lielākais sals piedzīvots 8. janvāra rītā, kad Daugavpilī temperatūra pazeminājās līdz -29,5 grādiem, savukārt siltākais laiks bija 29. janvārī, kad Kolkā fiksēja precīzi 7 grādus, kas vienlaikus bija arī 29. janvāra siltuma rekords Kolkā. Janvārī Latvijā sasniegti trīs vietējas nozīmes siltuma rekordi un divi - aukstuma rekordi. Nokrišņu daudzums janvārī vidēji valstī sasniedza 40,9 milimetrus, kas ir 19 % zem klimatiskās normas. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas 22. janvārī Ventspilī 23,1 metrs sekundē.