2024.gada 2. maijs

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 6.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 6.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Protestos visā Latvijā vakar piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku; Vidusskolēnus aicina paaugstināt finanšu pratību investēšanā; un Labāko pastnieku vidū arī jēkabpilietis.

Protestos visā Latvijā vakar piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji, biedrība "Zemnieku saeima". Jēkabpilī bija pulcējušās 122 tehnikas vienības, kas maršrutā no Jēkabpils līdz apliem pie Gostiņiem un atpakaļ devas trīs kilometru garā kolonnā. Protesta akcija noritēja organizēti, bez būtiskiem starpgadījumiem. Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās. Zemnieki valdībai un Zemkopības ministrijai izvirzījuši vairākas prasības, tajā skaitāiebilst lielajai birokrātijai nozarē, aicina nekavējoties pārtraukt pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī saglabāt samazinātu PVN likmi dārzeņiem, augļiem un ogām. Vakar noritēja miermīlīgs brīdinājuma protests, taču, ja izvirzītās prasības netiks izpildītas, 12. februārī zemnieki ar lauksaimniecības tehniku gatavi doties arī uz Rīgu, lai paustu savu neapmierinātību.

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 4,5% salīdzinājumā ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā arī apstrādes rūpniecībā 2023.gadā bija kritums par 4,5%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 19%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,8%. Vienlaikus 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, rūpniecības produkcijas apmēri, salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7% visās trijās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā - par 10,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 10% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 1,6%.

Nākamnedēļ, 13.februārī, notiks ekspertu diskusija "Zāļu pieejamība Latvijā "X stundā": Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte". Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā joprojām nav izveidota sistēma, kas spētu nodrošināt nepieciešamos zāļu krājumus un funkcionalitāti ārkārtas situācijās, kad starptautiskās piegādes Latvijā var tikt traucētas. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti. Lai arī šobrīd Latvijā kritisko zāļu pieejamība tiek nodrošināta, un ir izveidota efektīva zāļu apgādes sistēma ikdienas vajadzībām, jautājums par valsts zāļu rezervju fondu krīzes situācijām nav atrisināts. Diskusija notiks Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā. Programmā ir Ukrainas pieredze ar medikamentu apgādi un pieejamību kara sākumā un šobrīd, esošā situācija ar zāļu krājumu veidošanu Latvijā.

Eiropas Savienība Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara otrajā gadadienā plāno Maskavai noteikt jaunas sankcijas. Iecerēts, ka sankcijas tiks būtiski paplašinātas, tajās iekļaujot cilvēkus un organizācijas, kuru aktīvi tiks iesaldēti, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākusī informācija. Sankcijām tiks pakļauti vēl citi uzņēmumi, kas sekmē Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību vai arī militārā un drošības sektora izaugsmi. Eiropas Savienība nule izmantoja šo taktiku, vēršoties pret uzņēmumiem Ķīnā, Uzbekistānā, Irānā un Apvienotajos Arābu Emirātos par ES noteikto sankciju apiešanu. Ar jaunajiem priekšlikumiem, kas būs jau 13.sankciju pakete, augstas Eiropas Komisijas amatpersonas nedēļas nogalē iepazīstināja ES dalībvalstu pārstāvjus. Nākamais solis būs sankciju projekts, kas būs oficiāli jāapstiprina visu 27 ES dalībvalstu pārstāvjiem. Atbilstoši priekšlikumam sankcijas skars vairāk nekā 200 cilvēku un uzņēmumu.

Igaunijas Iekšlietu ministrija parlamentā iesniegusi likumprojektu, kas paredz atteikties no prasības cilvēkiem nodrošināt fizisku personas identifikācijas dokumentu, tā vietā izsniedzot viedtālrunī lietojamu dokumentu, turklāt ierosināts personas apliecību jeb ID karti noteikt kā izvēles personu apliecinošu dokumentu. Ierosinājuma nolūks ir panākt, ka cilvēkiem personu apliecinoši dokumenti ir vienkāršāki un ērtāki. Iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss norāda, ka nozīmīgākās pārmaiņas ir gaidāmā jaunās lietotnes "Mriik" ieviešana. Lietotnes mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem vairs nebūtu nepieciešami fiziski dokumenti, bet, piemēram, ID karti un autovadītāja apliecību varēs glabāt mobilajā lietotnē.

Turpinām ziņas

Lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un kvalitāti Jēkabpils pilsētā un novadā, elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" tuvākajos gados plāno apjomīgas investīcijas elektroapgādes infrastruktūras atjaunošanā un modernizācijā. Kopējais investīciju apjoms 2024. un 2025. gadā plānots apmēram 2,4 miljoni eiro, daļa no tā – Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļi. Jau šogad tiks sākti darbi gan pie elektrolīniju vai to posmu modernizācijas, gan transformatoru punktu pārbūves, tādējādi uzlabojot elektroapgādi gan pilsētas, gan novada iedzīvotājiem.

Starp plānotajiem darbiem pilsētā ir, piemēram, vidējā sprieguma 20 kilovoltu kabeļlīnijas izbūve Rīgas ielā un zemsprieguma - 0,4 kilovati gaisvadu līnijas pārbūve kabeļlīnijā Jēkaba ielā. Savukārt Bebru un Mežrūpnieku ielas krustojumā tiks modernizēts transformatora punkts, kā arī 20 kilovatu gaisvadu līnija pārbūvēta kabeļa izpildījumā. Gaisvadu līniju pārbūve kabeļlīnijās, kas ir pret laikapstākļu svārstībām daudz izturīgāks tehniskais risinājums, plānota arī novada teritorijā, ļaujot uzlabot elektroapgādi Sēlpils, Atašienes un citu pagastu iedzīvotājiem. Kopējais plānoto investīciju apjoms 2024. gadā sasniedz 925 tūkstoši eiro. 2025. gadā plānots turpināt ieguldījumus pilsētas un novada teritoriju elektrotīklā, tam paredzot 1,5 miljonus eiro lielu finansējumu.

Latvijas vidusskolās tiks organizētas bezmaksas klātienes nodarbības ar mērķi paaugstināt finanšu pratību investīciju jomā. Pirmajā posmā piedalīsies 20 skolas, vēl ir iespēja pieteikties brīvajām vietām. Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, uzsver, ka Latvijā labi māk finanšu jomas pamatlietas – visu naudu neiztērē, lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai nav kredītu, bet problēmas ir ar uzkrājumu apsaimniekošanu. Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu bankās ir daudz, līmeņi augsti, bet tos glabā bankā. Būtu labi prast šos uzkrājumus apsaimiekot un vairot, pauž Peisenieks, uzsverot, ka to grūti uzsākt zināšanu trūkuma dēļ un arī tādēļ, ka grūti mainīt paradumus. Sociālās iniciatīvas laikā, katrā no 20 skolām notiks nodarbības vecāko klašu audzēkņiem, kurā pastāstīs, kas ir ieguldījumi akcijās un parādzīmēs, kādas ir investīciju stratēģijas un platformas, kāda ir minimālā ieguldījumu summa, kādi nodokļi jāmaksā, kāda ir atšķirība starp patstāvīgu darbu un investīciju uzticēšanu profesionālam investoram vai bankai.

Un vēl

"Latvijas pasts" organizētajā konkursā "Mans pastnieks" noskaidroti 2023.gada labākie pastnieki un pasta nodaļu operatori. Nominācijām bija izvirzīts 951 "Latvijas pasta" pastnieks un pasta operators, par kuriem kopumā saņemts 5 tūkstoši 351 vērtējums anketu un interneta balsojumā.  Labākā pasta nodaļas operatore klientu vērtējumā Latgales reģionā ir Laima Vaivode no Līvānu pasta nodaļas, savukārt labāko kurjeru, klientu atbalsta speciālistu un sūtījumu apstrādes operatoru noteica struktūrvienību vadītāju vērtējums. Par labāko kurjeru atzīts arī Andis Gruzniņš no Jēkabpils reģionālā loģistikas centra. Jau ziņots, ka 13.reizi "Latvijas pasts" aicināja iedzīvotājus novērtēt katra reģiona labāko pastnieku un pasta nodaļas operatoru, izceļot viņa profesionālās spējas.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieku protesta akcijā policija sākusi 19 administratīvā pārkāpuma procesus; Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piegādāta krievijā ražota pārtika; un Kino izglītības platformā "Kino klubs" bērni un jaunieši varēs iepazīties ar kino tapšanas gaitu.

Valdība daļēji ir apmierinājusi lauksaimnieku prasības, bet daļa no tām ir risināma Eiropas gaiteņos, jo tie ir Eiropas Savienības līmeņa jautājumi, vakar pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa. Pēc viņas sacītā, Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir radījis daudz sarežģītus jautājumus gan Latvijas valdībai, gan ES kolēģiem, un tas ir pašsaprotami, ka arī lauksaimnieki liek galdā savus sasāpējušos jautājumus. Reizē Siliņa akcentēja, ka viedokļi lauksaminieku organizācijās ir dažādi - ne visiem ir piekrītoša attieksme par konkrētajām prasībām. Tirgus mainās, un arī ES līmenī lauksaimnieku prasības ir sadzirdētas, pauda premjere un solīja šonedēļ kopā ar zemkopības ministru Armandu Krauzi tikties ar lauksaimnieku organizācijām, lai pārrunātu prasības. 

Lauksaimnieku protesta akcija kopumā aizritējusi mierīgi, bez būtiskiem starpgadījumiem, tomēr policija līdz šim sākusi 19 administratīvā pārkāpuma procesus par dažādiem pārkāpumiem. Lielākā daļa no sāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem ir par neiegādātu obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, kā arī par braukšanu ar transportlīdzekli bez tehniskās apskates. Tāpat ir konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju. Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienības.

"Latvijas pasts" ir gatavs diskutēt par alternatīviem pakalpojumu sniegšanas risinājumiem pilnīgi ar visām pašvaldībām, tajā skaitā arī ar tām, kuru teritorijā pasta nodaļas ir slēgtas un jau darbojas pakalpojums "Pastnieks mājās". Savukārt, komentējot to, kas notiks ar pasta nodaļām, kuras bija plānots reorganizēt šā gada februārī, kompānijā norāda, ka līdz tālākam lēmumam tās darbosies kā līdz šim. Vienlaikus uzņēmums nesaskata nepieciešamību atcelt izsludinātās publiskās izsoles, kurās patlaban plānots izsolīt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus nekustamos īpašumus.

Jau vēstīts, ka kopš pagājušā gada 29.septembra ir slēgta Jēkabpils novada Salas ciema pasta nodaļa, ieviešot citu pakalpojumu sniegšanas veidu – “pastnieks mājās”. “Latvijas Pasts” pārstāvji iepriekš skaidroja, ka izmaiņas ieviestas, jo Salas pasta nodaļā bijis niecīgs apmeklējumu skaits – vidēji viens klients dienā un ar šādu pieprasījumu nodaļu uzturēt neesot finansiāli izdevīgi. Šobrīd Salas ciemā notiek parakstu vākšana ar lūgumu atjaunot Salas pasta nodaļas darbu. Pavadvēstulē teikts, ka iepriekš pasta nodaļa esot strādājusi ar būtiskiem pārtraukumiem, tādēļ arī bija vērojams klientu skaita kritums, bet pasta nodaļa Salā ir nepieciešama, jo ciemā ir aptuveni tūkstoš 500 iedzīvotāju, turklāt pasta nodaļu apmeklē arī cilvēki no blakus pagastiem. Šobrīd iedzīvotāji brauc uz tuvāko – vienīgo pasta nodaļu Jēkabpilī, kur ir garas rindas.

Lielbritānijas karalim Čārlzam III diagnosticēts vēzis, pirmdien paziņojusi Bekingemas pils.Tas nav prostatas vēzis, bet tika atklāts palielinātas prostatas ārstēšanas laikā, kas tika veikta nesen, atklāja pils, bet plašāku informāciju nesniedza. 75 gadus vecais monarhs sācis ārstēšanās kursu, paziņoja pils, piebilstot, ka Čārlzs III ir pozitīvi noskaņots par ārstēšanos un gaida atgriešanos pie savu pienākumu pildīšanas. Pagaidām karalis nepiedalīsies publiskos pasākumos. Kalifornijā dzīvojošais princis Harijs tuvākajā laikā plāno apciemot tēvu Lielbritānijā, vēsta ārvalstu mediji.

Lietuvā ir ap 3 tūkstoši 300 patvertņu, kurās krīzes situācijā drošību meklēt varētu ap 30% valsts iedzīvotāju, paziņoja Viļņas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta civilās aizsardzības vadītājs Donats Gurevičs. Gaisa uzbrukuma gadījumā tādās publiskās ēkās patvērumu atrast varētu ap 30% iedzīvotāju. Gurevičš piebilst, ka datos nav iekļautas privātmājas, kurās iedzīvotāji izveidojuši savas drošības telpas. Gurevičs apliecināja, ka dažas pašvaldības, no kurām lielākā daļa ir Lietuvas centrālajā daļā, jau ir sasniegušas mērķi nodrošināt patvertnes vismaz 40% iedzīvotāju lauku reģionos un 60% pilsētās.

Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītās nacionālkonservatīvās partijas "Fidesz" deputāti vakar īstenoja iepriekš izteiktos draudus bloķēt Zviedrijas pieteikuma dalībai NATO ratificēšanu, boikotējot opozīcijas sasaukto parlamenta sēdi, kurā bija paredzēts balsot par šo jautājumu. Nākamā iespēja ratificēt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO būs 26. februārī, kad Ungārijas parlamenta deputāti atgriezīsies no ziemas pārtraukuma. Ungārija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas joprojām nav formāli apstiprinājusi Zviedrijas uzņemšanu blokā.

Turpinām ziņas

Arī Nacionālie bruņotie spēki Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra iepirkumā ir saņēmuši Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas preces, apstiprina Aizsardzības ministrijā. Tēja no Krievijas un sāls no Baltkrievijas esot nosūtīti atpakaļ un līdz ēdnīcai tā arī nenonākuši. Izrādās, ka konkrētās preces armijai piegādājis uzņēmums SIA "Lanekss", kas konkrēto Krievijas izcelsmes tēju caur Elektronisko iepirkumu sistēmu piegādājis arī Latvijas Televīzijai. Turklāt šis uzņēmums figurē arī kādā izmeklēšanā par iespējamu krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei. Līgums ar uzņēmumu nav lauzts.  Tagad "Lanekss" atsauc visus darījumus, kuros ir veiktas darbības ar precēm, kurām ir kaut vismazākā saistība ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijā izglītības iestādēm ir jāpārskata dienesta viesnīcu izmitināšanas cenas tūristiem. Konkurences padome atzīmē, ka veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, tajā skaitā tūristiem, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama. Secināts, ka izglītības iestādes tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu nepievieno peļņas apmēru un maksa ir lētāka. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu. Konkurences padome pauž uzskatu, ka, nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, cenām būtu jābūt noteiktām atbilstoši tirgus principiem, ietverot arī peļņu. 

Un vēl

Starptautiskais kino festivāls Riga IFF sadarbībā ar Norvēģijas Kino klubu apvienību izstrādājis kino izglītības platformu "Kino klubs", kurā detalizēti un pa posmiem skaidrota kino tapšanas gaita. Pieslēdzoties platformai ar skolotāja vai skolēna "E-klases" vai "Mykoob" kontu, "Kino klubā" bez maksas pieejamas desmit tiešsaistes video nodarbības, kurās Latvijas kino profesionāļi stāsta par savu nodarbošanos un lomu filmu tapšanā. Tāpat ir pieejamas darba lapas un desmit Norvēģijas filmas ar subtitriem latviešu valodā, kas ilustrē nodarbībās apskatītos tematus. Videonodarbību cikls un darba lapas bērniem un jauniešiem ļauj apgūt kino veidošanas pamatus, uzlabojot gan praktiskās, gan radošās prasmes audiovizuālajā komunikācijā.

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Protestos visā Latvijā vakar piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku; Vidusskolēnus aicina paaugstināt finanšu pratību investēšanā; un Labāko pastnieku vidū arī jēkabpilietis.

Protestos visā Latvijā vakar piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji, biedrība "Zemnieku saeima". Jēkabpilī bija pulcējušās 122 tehnikas vienības, kas maršrutā no Jēkabpils līdz apliem pie Gostiņiem un atpakaļ devas trīs kilometru garā kolonnā. Protesta akcija noritēja organizēti, bez būtiskiem starpgadījumiem. Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās. Zemnieki valdībai un Zemkopības ministrijai izvirzījuši vairākas prasības, tajā skaitāiebilst lielajai birokrātijai nozarē, aicina nekavējoties pārtraukt pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī saglabāt samazinātu PVN likmi dārzeņiem, augļiem un ogām. Vakar noritēja miermīlīgs brīdinājuma protests, taču, ja izvirzītās prasības netiks izpildītas, 12. februārī zemnieki ar lauksaimniecības tehniku gatavi doties arī uz Rīgu, lai paustu savu neapmierinātību. 

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājās par 4,5% salīdzinājumā ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā arī apstrādes rūpniecībā 2023.gadā bija kritums par 4,5%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 19%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,8%. Vienlaikus 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, rūpniecības produkcijas apmēri, salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7% visās trijās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā - par 10,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 10% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 1,6%. 

Nākamnedēļ, 13.februārī, notiks ekspertu diskusija "Zāļu pieejamība Latvijā "X stundā": Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte". Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā joprojām nav izveidota sistēma, kas spētu nodrošināt nepieciešamos zāļu krājumus un funkcionalitāti ārkārtas situācijās, kad starptautiskās piegādes Latvijā var tikt traucētas. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo Latvijas zāļu tirgū 94% veido importētie medikamenti. Lai arī šobrīd Latvijā kritisko zāļu pieejamība tiek nodrošināta, un ir izveidota efektīva zāļu apgādes sistēma ikdienas vajadzībām, jautājums par valsts zāļu rezervju fondu krīzes situācijām nav atrisināts. Diskusija notiks Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā. Programmā ir Ukrainas pieredze ar medikamentu apgādi un pieejamību kara sākumā un šobrīd, esošā situācija ar zāļu krājumu veidošanu Latvijā. 

Eiropas Savienība Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara otrajā gadadienā plāno Maskavai noteikt jaunas sankcijas. Iecerēts, ka sankcijas tiks būtiski paplašinātas, tajās iekļaujot cilvēkus un organizācijas, kuru aktīvi tiks iesaldēti, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākusī informācija. Sankcijām tiks pakļauti vēl citi uzņēmumi, kas sekmē Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību vai arī militārā un drošības sektora izaugsmi. Eiropas Savienība nule izmantoja šo taktiku, vēršoties pret uzņēmumiem Ķīnā, Uzbekistānā, Irānā un Apvienotajos Arābu Emirātos par ES noteikto sankciju apiešanu. Ar jaunajiem priekšlikumiem, kas būs jau 13.sankciju pakete, augstas Eiropas Komisijas amatpersonas nedēļas nogalē iepazīstināja ES dalībvalstu pārstāvjus. Nākamais solis būs sankciju projekts, kas būs oficiāli jāapstiprina visu 27 ES dalībvalstu pārstāvjiem. Atbilstoši priekšlikumam sankcijas skars vairāk nekā 200 cilvēku un uzņēmumu.

Igaunijas Iekšlietu ministrija parlamentā iesniegusi likumprojektu, kas paredz atteikties no prasības cilvēkiem nodrošināt fizisku personas identifikācijas dokumentu, tā vietā izsniedzot viedtālrunī lietojamu dokumentu, turklāt ierosināts personas apliecību jeb ID karti noteikt kā izvēles personu apliecinošu dokumentu. Ierosinājuma nolūks ir panākt, ka cilvēkiem personu apliecinoši dokumenti ir vienkāršāki un ērtāki. Iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss norāda, ka nozīmīgākās pārmaiņas ir gaidāmā jaunās lietotnes "Mriik" ieviešana. Lietotnes mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem vairs nebūtu nepieciešami fiziski dokumenti, bet, piemēram, ID karti un autovadītāja apliecību varēs glabāt mobilajā lietotnē.

Turpinām ziņas

Lai uzlabotu elektroapgādes drošumu un kvalitāti Jēkabpils pilsētā un novadā, elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" tuvākajos gados plāno apjomīgas investīcijas elektroapgādes infrastruktūras atjaunošanā un modernizācijā. Kopējais investīciju apjoms 2024. un 2025. gadā plānots apmēram 2,4 miljoni eiro, daļa no tā – Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļi. Jau šogad tiks sākti darbi gan pie elektrolīniju vai to posmu modernizācijas, gan transformatoru punktu pārbūves, tādējādi uzlabojot elektroapgādi gan pilsētas, gan novada iedzīvotājiem. 

Starp plānotajiem darbiem pilsētā ir, piemēram, vidējā sprieguma 20 kilovoltu kabeļlīnijas izbūve Rīgas ielā un zemsprieguma - 0,4 kilovati gaisvadu līnijas pārbūve kabeļlīnijā Jēkaba ielā. Savukārt Bebru un Mežrūpnieku ielas krustojumā tiks modernizēts transformatora punkts, kā arī 20 kilovatu gaisvadu līnija pārbūvēta kabeļa izpildījumā. Gaisvadu līniju pārbūve kabeļlīnijās, kas ir pret laikapstākļu svārstībām daudz izturīgāks tehniskais risinājums, plānota arī novada teritorijā, ļaujot uzlabot elektroapgādi Sēlpils, Atašienes un citu pagastu iedzīvotājiem. Kopējais plānoto investīciju apjoms 2024. gadā sasniedz 925 tūkstoši eiro. 2025. gadā plānots turpināt ieguldījumus pilsētas un novada teritoriju elektrotīklā, tam paredzot 1,5 miljonus eiro lielu finansējumu.

Latvijas vidusskolās tiks organizētas bezmaksas klātienes nodarbības ar mērķi paaugstināt finanšu pratību investīciju jomā. Pirmajā posmā piedalīsies 20 skolas, vēl ir iespēja pieteikties brīvajām vietām. Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks, uzsver, ka Latvijā labi māk finanšu jomas pamatlietas – visu naudu neiztērē, lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai nav kredītu, bet problēmas ir ar uzkrājumu apsaimniekošanu. Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu bankās ir daudz, līmeņi augsti, bet tos glabā bankā. Būtu labi prast šos uzkrājumus apsaimiekot un vairot, pauž Peisenieks, uzsverot, ka to grūti uzsākt zināšanu trūkuma dēļ un arī tādēļ, ka grūti mainīt paradumus. Sociālās iniciatīvas laikā, katrā no 20 skolām notiks nodarbības vecāko klašu audzēkņiem, kurā pastāstīs, kas ir ieguldījumi akcijās un parādzīmēs, kādas ir investīciju stratēģijas un platformas, kāda ir minimālā ieguldījumu summa, kādi nodokļi jāmaksā, kāda ir atšķirība starp patstāvīgu darbu un investīciju uzticēšanu profesionālam investoram vai bankai.

Un vēl

"Latvijas pasts" organizētajā konkursā "Mans pastnieks" noskaidroti 2023.gada labākie pastnieki un pasta nodaļu operatori. Nominācijām bija izvirzīts 951 "Latvijas pasta" pastnieks un pasta operators, par kuriem kopumā saņemts 5 tūkstoši 351 vērtējums anketu un interneta balsojumā.  Labākā pasta nodaļas operatore klientu vērtējumā Latgales reģionā ir Laima Vaivode no Līvānu pasta nodaļas, savukārt labāko kurjeru, klientu atbalsta speciālistu un sūtījumu apstrādes operatoru noteica struktūrvienību vadītāju vērtējums. Par labāko kurjeru atzīts arī Andis Gruzniņš no Jēkabpils reģionālā loģistikas centra. Jau ziņots, ka 13.reizi "Latvijas pasts" aicināja iedzīvotājus novērtēt katra reģiona labāko pastnieku un pasta nodaļas operatoru, izceļot viņa profesionālās spējas.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieku protesta akcijā policija sākusi 19 administratīvā pārkāpuma procesus; Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piegādāta krievijā ražota pārtika; un Kino izglītības platformā "Kino klubs" bērni un jaunieši varēs iepazīties ar kino tapšanas gaitu.

Valdība daļēji ir apmierinājusi lauksaimnieku prasības, bet daļa no tām ir risināma Eiropas gaiteņos, jo tie ir Eiropas Savienības līmeņa jautājumi, vakar pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa. Pēc viņas sacītā, Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir radījis daudz sarežģītus jautājumus gan Latvijas valdībai, gan ES kolēģiem, un tas ir pašsaprotami, ka arī lauksaimnieki liek galdā savus sasāpējušos jautājumus. Reizē Siliņa akcentēja, ka viedokļi lauksaminieku organizācijās ir dažādi - ne visiem ir piekrītoša attieksme par konkrētajām prasībām. Tirgus mainās, un arī ES līmenī lauksaimnieku prasības ir sadzirdētas, pauda premjere un solīja šonedēļ kopā ar zemkopības ministru Armandu Krauzi tikties ar lauksaimnieku organizācijām, lai pārrunātu prasības. 

Lauksaimnieku protesta akcija kopumā aizritējusi mierīgi, bez būtiskiem starpgadījumiem, tomēr policija līdz šim sākusi 19 administratīvā pārkāpuma procesus par dažādiem pārkāpumiem. Lielākā daļa no sāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem ir par neiegādātu obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu, kā arī par braukšanu ar transportlīdzekli bez tehniskās apskates. Tāpat ir konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju. Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienības.

"Latvijas pasts" ir gatavs diskutēt par alternatīviem pakalpojumu sniegšanas risinājumiem pilnīgi ar visām pašvaldībām, tajā skaitā arī ar tām, kuru teritorijā pasta nodaļas ir slēgtas un jau darbojas pakalpojums "Pastnieks mājās". Savukārt, komentējot to, kas notiks ar pasta nodaļām, kuras bija plānots reorganizēt šā gada februārī, kompānijā norāda, ka līdz tālākam lēmumam tās darbosies kā līdz šim. Vienlaikus uzņēmums nesaskata nepieciešamību atcelt izsludinātās publiskās izsoles, kurās patlaban plānots izsolīt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus nekustamos īpašumus.

Jau vēstīts, ka kopš pagājušā gada 29.septembra ir slēgta Jēkabpils novada Salas ciema pasta nodaļa, ieviešot citu pakalpojumu sniegšanas veidu – “pastnieks mājās”. “Latvijas Pasts” pārstāvji iepriekš skaidroja, ka izmaiņas ieviestas, jo Salas pasta nodaļā bijis niecīgs apmeklējumu skaits – vidēji viens klients dienā un ar šādu pieprasījumu nodaļu uzturēt neesot finansiāli izdevīgi. Šobrīd Salas ciemā notiek parakstu vākšana ar lūgumu atjaunot Salas pasta nodaļas darbu. Pavadvēstulē teikts, ka iepriekš pasta nodaļa esot strādājusi ar būtiskiem pārtraukumiem, tādēļ arī bija vērojams klientu skaita kritums, bet pasta nodaļa Salā ir nepieciešama, jo ciemā ir aptuveni tūkstoš 500 iedzīvotāju, turklāt pasta nodaļu apmeklē arī cilvēki no blakus pagastiem. Šobrīd iedzīvotāji brauc uz tuvāko – vienīgo pasta nodaļu Jēkabpilī, kur ir garas rindas.

Lielbritānijas karalim Čārlzam III diagnosticēts vēzis, pirmdien paziņojusi Bekingemas pils.Tas nav prostatas vēzis, bet tika atklāts palielinātas prostatas ārstēšanas laikā, kas tika veikta nesen, atklāja pils, bet plašāku informāciju nesniedza. 75 gadus vecais monarhs sācis ārstēšanās kursu, paziņoja pils, piebilstot, ka Čārlzs III ir pozitīvi noskaņots par ārstēšanos un gaida atgriešanos pie savu pienākumu pildīšanas. Pagaidām karalis nepiedalīsies publiskos pasākumos. Kalifornijā dzīvojošais princis Harijs tuvākajā laikā plāno apciemot tēvu Lielbritānijā, vēsta ārvalstu mediji.

Lietuvā ir ap 3 tūkstoši 300 patvertņu, kurās krīzes situācijā drošību meklēt varētu ap 30% valsts iedzīvotāju, paziņoja Viļņas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta civilās aizsardzības vadītājs Donats Gurevičs. Gaisa uzbrukuma gadījumā tādās publiskās ēkās patvērumu atrast varētu ap 30% iedzīvotāju. Gurevičš piebilst, ka datos nav iekļautas privātmājas, kurās iedzīvotāji izveidojuši savas drošības telpas. Gurevičs apliecināja, ka dažas pašvaldības, no kurām lielākā daļa ir Lietuvas centrālajā daļā, jau ir sasniegušas mērķi nodrošināt patvertnes vismaz 40% iedzīvotāju lauku reģionos un 60% pilsētās.

Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītās nacionālkonservatīvās partijas "Fidesz" deputāti vakar īstenoja iepriekš izteiktos draudus bloķēt Zviedrijas pieteikuma dalībai NATO ratificēšanu, boikotējot opozīcijas sasaukto parlamenta sēdi, kurā bija paredzēts balsot par šo jautājumu. Nākamā iespēja ratificēt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO būs 26. februārī, kad Ungārijas parlamenta deputāti atgriezīsies no ziemas pārtraukuma. Ungārija ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas joprojām nav formāli apstiprinājusi Zviedrijas uzņemšanu blokā.

Turpinām ziņas

Arī Nacionālie bruņotie spēki Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra iepirkumā ir saņēmuši Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes pārtikas preces, apstiprina Aizsardzības ministrijā. Tēja no Krievijas un sāls no Baltkrievijas esot nosūtīti atpakaļ un līdz ēdnīcai tā arī nenonākuši. Izrādās, ka konkrētās preces armijai piegādājis uzņēmums SIA "Lanekss", kas konkrēto Krievijas izcelsmes tēju caur Elektronisko iepirkumu sistēmu piegādājis arī Latvijas Televīzijai. Turklāt šis uzņēmums figurē arī kādā izmeklēšanā par iespējamu krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei. Līgums ar uzņēmumu nav lauzts.  Tagad "Lanekss" atsauc visus darījumus, kuros ir veiktas darbības ar precēm, kurām ir kaut vismazākā saistība ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijā izglītības iestādēm ir jāpārskata dienesta viesnīcu izmitināšanas cenas tūristiem. Konkurences padome atzīmē, ka veicot tirgus uzraudzību par izglītības iestāžu darbību, nodrošinot dienesta viesnīcas pakalpojumus trešajām personām, tajā skaitā tūristiem, rosina gan pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, kas regulē maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanu publiskām personām, gan izglītības iestādēm pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama. Secināts, ka izglītības iestādes tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu nepievieno peļņas apmēru un maksa ir lētāka. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu. Konkurences padome pauž uzskatu, ka, nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, cenām būtu jābūt noteiktām atbilstoši tirgus principiem, ietverot arī peļņu. 

Un vēl

Starptautiskais kino festivāls Riga IFF sadarbībā ar Norvēģijas Kino klubu apvienību izstrādājis kino izglītības platformu "Kino klubs", kurā detalizēti un pa posmiem skaidrota kino tapšanas gaita. Pieslēdzoties platformai ar skolotāja vai skolēna "E-klases" vai "Mykoob" kontu, "Kino klubā" bez maksas pieejamas desmit tiešsaistes video nodarbības, kurās Latvijas kino profesionāļi stāsta par savu nodarbošanos un lomu filmu tapšanā. Tāpat ir pieejamas darba lapas un desmit Norvēģijas filmas ar subtitriem latviešu valodā, kas ilustrē nodarbībās apskatītos tematus. Videonodarbību cikls un darba lapas bērniem un jauniešiem ļauj apgūt kino veidošanas pamatus, uzlabojot gan praktiskās, gan radošās prasmes audiovizuālajā komunikācijā. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno dubultot maksimālo sodu par palīdzību ārvalstij vērsties pret Latviju; Koalīcijā vēl prātos, vai v ienlaikus ļaut pastāvēt diviem skolu finansēšanas modeļiem; un Ar izglītojošām aktivitātēm atzīmē "Drošāka interneta dienu"

Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija šodien atbalstīja ieceri maksimālo sodu par palīdzību ārvalstij vērsties pret Latviju palielināt līdz desmit gadiem. Pašlaik par darbību nolūkā palīdzēt ārzemniekam, ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību likumā noteikts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt apakškomisija atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres rosinātās izmaiņas, kas paredzēs par šādu noziegumu turpmāk sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Šodien Finanšu sektora attīstības padome izskatīja un apstiprināja stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību praktisku piemērošanu, lai banku sektors kļūtu godprātīgiem klientiem draudzīgāks. Pēdējo gadu laikā sabiedrības neapmierinātību rosinājušas atsevišķas situācijas, kurās finanšu sektora institūcijas pārtrauc vai neuzsāk sadarbību ar atsevišķiem klientiem vai klientu kategorijām, lai izvairītos no iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai sankciju riska, nevis piemēro uz risku novērtējumu balstītu pieeju. Stratēģijas mērķis ir veicināt efektīvu, jēgpilnu un klientiem draudzīgāku finanšu risku apzināšanu un vadīšanu banku sektorā. 

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā pieauguši par 9% salīdzinājumā ar 2022.gadu, sasniedzot 288,633 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.Tajā skaitā pērn ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 74,4 miljonus eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2022.gada ceturtajā ceturksnī. 2023.gadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 138,997 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tuvajos Austrumos saglabājas nemierīga situācija. Izraēla paplašina militārās operācijas Gazas joslas dienvidos un apgalvo, ka karš pret teroristu grupējumu "Hamās" varētu beigties tuvākajos mēnešos. Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens kārtējo reizi apmeklē reģiona valstis, lai panāktu drīzāku kara pārtraukšanu un runātu par Gazas nākotni. Bet Irānas sabiedrotie turpina uzbrukumus ASV militārajām bāzēm Sīrijā un Irākā. ASV ir paziņojušas, ka turpinās triecienus pa Irānas atbalstīto grupējumu pozīcijām Irākā un Sīrijā, kamēr nebeigsies uzbrukumi amerikāņu spēkiem.

Lielbritānijas karalis Čārzls III ārstēšanās laikā daļēji turpinās veikt savus pienākumus, bet dalību dažādos publiskos pasākumos jau no rītdienas pārņems Velsas princis Viljams. Paredzams, ka tuvākajā laikā Londonā pie tēva ieradīsies arī ASV patlaban mītošais princis Harijs. Karaļnams pavēstīja, ka karalis Čārlzs III ir aizvien optimisma pilns drīz atveseļoties un ar nepacietību gaida, kad varēs atgriezties pie sabiedrisko pienākumu pildīšanas. Karalis pirmdienas rītā atgriezās Londonā no Sandringemas pils un sācis ārstēties ambulatori. Lai gan pagaidām netiek izpausta sīkāka informācija par to, kāda veida vēzis viņam ir, Bakingemas pils paziņoja, ka tas nav prostatas vēzis. Lielbritānijā pastāv konstitucionāls mehānisms gadījumiem, kad valsts galva vairs nespēj pildīt savus pienākumus. Šādos gadījumos var iecelt "valsts padomniekus", kas aizvieto monarhu. Pašlaik tie ir karaliene Kamilla, princis Viljams, Velsas princese Ketrīna un princis Edvards. Princis Harijs un Jorkas hercogs Endrū šajā sarakstā vairs neietilpst.

Turpinām ziņas

Skolu tīkla reformu sākotnēji varētu īstenot caur pilotprojektu, tajā iekļaujot tikai izmaiņām gatavās pašvaldības, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša iepriekš paudusi, ka pašvaldības, kuras nebūs sakārtojušas savu skolu tīklu, 2024./2025.mācību gadā finansējumu saņems, balstoties uz līdzšinējo finansēšanas modeli "Skolēns pašvaldībā". Siliņa pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka Čakšas piedāvājums paredz citādāku reformas īstenošanu, nekā līdz šim ticis piedāvāts. Pilotprojektā iesaistītajām pašvaldībām, kas pāries uz programmu finansēšanas pieeju, tas ļaus virzīties uz izglītības kvalitātes uzlabošanu skolās, norādīja Ministru prezidente. Pārējām pašvaldībās varētu tikt dots gads vai pusotrs, lai sagatavotos izmaiņām, atzīmēja valdības vadītāja. Koalīcijas frakcijas vienojās, ka par šādu plānu vēl ir nepieciešama diskusija.

Tieslietu ministrija iesniegusi priekšlikumus Saeimā skatītajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai paredzētu nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo. Fiskālo kadastrālo vērtību izmantotu nodokļu - nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citu - administrēšanas vajadzībām, valsts nodevām un citiem publiskiem maksājumiem. Turpretim universālo kadastrālo vērtību izmantotu citām vajadzībām.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projektā par 2,8 miljoniem eiro Zemgalē plānots veidot interaktīvu publisko dārzu sistēmu. Projekta mērķis ir izveidot interaktīvu publisko dārzu sistēmu ar inovatīviem pakalpojumiem, kas pielāgoti sabiedrības veselībai, labklājībai un izglītībai. Tiks nodrošināta atgriezeniskās saites iespējas publiskajos dārzos ar attālinātās un virtuālās vizualizācijas un dzīvās pieredzes iespējām. Plānots, ka projekta gaitā vairāki dārzi Zemgalē kļūs interaktīvi un apmeklētājiem pievilcīgāki. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī ieradās projekta partneri no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Dānijas, lai atklāšanas pasākumā cits ar citu iepazītos un apspriestu projekta gaitu.

Un vēl

Šodien Latvijā un daudzviet pasaulē tiek atzīmēta "Drošāka interneta diena", kuras laikā centrs "Drossinternets.lv", iesaistot bērnus, jauniešus un pieaugušos, organizēs dažādas aktivitātes. "Drošāka interneta dienas sauklis ir "Drošāks internets sākas ar tevi!". Tas nozīmē, ka ikviens no mums var dot savu ieguldījumu drošākas un labākas interneta vides veidošanā. Pirmais solis ir izvērtēt to, kā mēs katrs rūpējamies par savu un savas ģimenes drošību internetā, bet otrais solis - atbilstoši rīkoties. Centrs uzsver, ka ļoti uzmanīgi jāizturas pret nepazīstamām personām, kuras uzrunā internetā, jo īpaši, ja tās izrāda pārlieku ieinteresētību vai piedāvā šķietami izdevīgus darījumus. Tāpat rūpīgi jāsargā savs un savu bērnu privātums - pārlieku atklātas un privātas informācijas izpaušanai var būtu smagas sekas.

Atstājiet komentāru