2024.gada 2. maijs

Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Pļaviņu pašvaldība: Plūdu radīto zaudējumu novēršanai no valsts vajadzētu vismaz 70 kopsummas ar iespēju ņemt aizņēmumus

Pļaviņu pašvaldība: Plūdu radīto zaudējumu novēršanai no valsts vajadzētu vismaz 70 kopsummas ar iespēju ņemt aizņēmumus

Saistībā ar valdības plāniem finansiāli palīdzēt plūdos cietušām teritorijām 70% finansējuma modelis ir reālāks nekā 50%, un arī tad būtu vēlama iespēja ņemt aizņēmumus Valsts kasē.

Tā sarunā skaidroja Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis (Vidzemes partija). Pašvaldībā secināts, ka sākotnējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājums, ka valdība varētu segt 50% no līdzekļiem, kurus pašvaldības būs izlietojušas plūdu nodarīto postījumu segšanai, ir diezgan niecīgs un pašvaldībai būtu jāatsakās no kādu funkciju īstenošanas.

"Vēlāk publiski izskanēja jau citi samēri - valdība palīdzētu ar 70% finansējuma, 30% atstājot pašvaldību pārziņā. Ņemot vērā, ka budžets mums jau saplānots, arī tas nebūtu viegli, un būtu nepieciešama iespēja ņemt aizņēmumus," skaidroja Arnītis.

Viņš informēja, ka vakar Pļaviņu novada domes sēdē tika izvērtēti apzinātie zaudējumi. Patlaban zaudējumi tiek lēsti 375 000 latu apmērā, kas esot mazāk nekā sākotnēji prognozētie 500 000 latu, taču arī 375 000 latu vēl nebūt neesot viss zaudējumu apmērs, jo vēl daudz nav apkopots.

Vēl nav apkopoti pašvaldības iestāžu inventāra zaudējumi, piemēram, ūdenī pabijušie Pļaviņu jauniešu iniciatīvu centra "Ideja" datori, tāpat pašvaldības policijas un citu noplūdušo iestāžu ēku tehniskais aprīkojums. Bojāta arī sporta zāles grīda, skaidroja Arnītis.

"Cik zinu, pašvaldības lūgušas valdībai izskatīt iespēju vēl samazināt pašvaldību daļu zaudējumu segšanā," pauda Arnītis, skaidrojot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) apsolījis to vēlreiz izvērtēt un varbūt esot cerība uz pašvaldības līdzekļiem iespējamāku samēru.

Pašvaldības vadītājas vietnieks pastāstīja, ka palu situācija Pļaviņās ir normalizējusies, bet visi pašvaldības un iedzīvotāju spēki veltīti plūdu seku novēršanai. "Iesaistījušies pat skolēni, palīdzot cilvēkiem, kuri paši nevar tikt galā," skaidroja Arnītis.

Kā ziņots, dati par plūdu radītajiem zaudējumiem Pļaviņās joprojām tiek apkopoti, taču pašvaldībā lēš, ka tie varētu būt aptuveni pusmiljona latu apmērā, iepriekš informēja Arnītis.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļas nogalē šogad Pļaviņās bija sen nebijušu apmēru plūdi, kā rezultātā applūda vismaz 60 mājas, tāpat applūdušas bija vairākas Pļaviņu pilsētas ielas, pārdalot pilsētu divās daļās. Plūdu kulminācija bija piektdien, 19.aprīlī, bet jau vakarā, sakustoties ledus sastrēgumam Daugavā, ūdens līmenis strauji kritās.

Noplūdušajā Upes ielā ūdens līmenis virs brauktuves bija aptuveni 70 centimetru. "Applūda arī Raiņa iela, pa kuru piektdien no rīta vēl varēja apbraukt naktī applūdušo Daugavas ielu," iepriekš stāstīja Arnītis. Applūda vairākas pašvaldības iestāžu ēkas, tāpat applūda ēkas, kurās atrodas Pašvaldības policijas (PP), Valsts policijas (VP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) telpas.

Publicēšanai sagatavoja Sandra Mikanovska

Foto: Māra Grīnberga

Atstājiet komentāru