Ivars Zvīdris: Lejputrija medicīnas māsām tā arī nav pienākusi

Varbūt augšējās varas slāņos valda uzskats, ka Latvijā beidzot dzīve sākusi iet uz augšu, taču medicīnas māsām Lejputrija tā arī nav pienākusi. Turklāt tas pats sakāms arī par citu nozaru pārstāvjiem, piemēram, par pedagogiem, tādēļ neviena no šīm profesijām pat nav īpaši jāizceļ, tā portālam Radio1.lv pēc tikšanās ar Jēkabpils domes vadību un māsām, kurā tika apspriesta 40 Ķirurģijas nodaļas māsu prasība palielināt algas, sacīja Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris.

Portāls Radio1.lv jau ziņoja, ka pagājušonedēļ māsas nosūtīja pašvaldībai un slimnīcas vadībai atklāto vēstuli, atgādinot par šo samilzušo problēmu un atgādināka, ka māsas alga ir vien 236 lati, bet, lai saņemtu piemaksas, jāstrādā daudz vairāk. Ja valdība piekritīs Veselības ministrijas prasībai palielināt finansējumu veselības nozarei, tad tā būs vēl viena iespēja paaugstināt darba samaksu.

Jau iepriekš viņš sacīja, ka darba samaksas un piemaksu sistēma ir pārāk sarežģīta. Tādēļ izveidota darbas grupa, lai to pārveidotu. Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs norādīja, ka, pārstrādājot darba samaksas sistēmu, būs skaidrs, kādas ir iekšējās rezerves. Jaunnedēļ darba grupai jāpaziņo domei par to, cik ilgā laikā varētu izstrādāt izmaiņas.

Patlaban pamatalgu izmaksai slimnīcā tiek tērēti mazāk nekā 50% no kopējā algu fonda, pārējie līdzekļi tiek izlietoti dažādām piemaksām. Kā sacīja I.Zvīdris, daudzas māsas slimnīcā nopelna līdz 300 un 500 latiem pirms nodokļu nomaksas, taču šo summu veido galvenokārt dažādas piemaksas, tajā skaitā par virsstundām. Slimnīca varētu pieņemt darbā vēl papildus māsas, bet tas nozīmē, ka mazinātos darba slodze un līdz ar to izpeļņa visām māsām. Zemās algas ir arī galvenais iemesls, kāpēc māsas meklē citu darbu vai aizbrauc strādāt uz ārzemēm.

“Galvenais, ka šāda situācija nav Jēkabpilī vien, bet Latvijā kopumā,” piebilda I.Zvīdris.