SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko sarunā ar Radio1.lv skaidro, kāpēc decembrī apkures rēķini jēkabpiliešiem pieauguši par aptuveni 20 santīmiem par apsildāmo kvadrātmetru. To, kādas izmaksas ir katrai daudzdzīvokļu mājai var aplūkot tabulā.

Pēc viņa teiktā, maksa pieaugusi, jo decembris ir garāks mēnesis nekā novembris un, lai arī atšķirība ir tikai viena diena, tomēr praksē vienas dienas laikā mēnēša beigās visu māju skaitītāju rādījumi netiek nolasīti. Līdz ar to periods par kuru veikts aprēķins var būt garāks par vienu līdz divām dienām. Lai arī decembris bija salīdzinoši silts mēnesis, tomēr tajā bijusi aukstāka ārgaisa temperatūra. Aleksandrs Karpenko norāda, ka novembra vidējā ārgaisa temperatūra bijusi +4 grādi, bet decembrī + 1,8 grādi.

Tāpat arī liela nozīme esot tam, kādu temperatūru savos dzīvokļos vēlas mājas iemītnieki. Ja iekšējo temperatūru palielina vai pazemina tikai par vienu grādu, attiecīgi tas izmaina mājas kopējo rēķinu par 3-5% uz augšu vai leju, skaidro Aleksandrs Karpenko. Tāpēc esot vērts padomāt vai dzīvokļos nepieciešams turēt +23 grādu temperatūru, varbūt varot iztikt ar +20 grādiem un rēkini konkrētajai mājai būšot zemāki.

Tāpat arī nozīme ir ēku tehniskajam stāvoklim un tam, kā iedzīvotāji taupa siltumu, vai kāpņu telpu durvis un logi ir aizvērti. Tieši siltuma zudumi arī noteic, kāpēc vienā mājā maksa par apkuri ir zemāka, bet citā aukstāka. Aleksandrs Karpenko teic, ka vidējā maksa par apkures kvadrātmetru decembrī bijusi 92 santīmi bez PVN (red. Piezīme - decembrī summas rēkinātas latos un santīmos, tāpēc rakstā summas minam vēl latos un santīmos) jeb vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bez PVN bijusi 43,88 Ls, kas salīdzinot ar novembri ir pat nedaudz zemāka (novembrī siltumenerģijas cena bez PVN bija 44.01 Ls).

Aleksandrs Karpenko norāda, ka starpība starp visszemākajiem un visaugstākajiem rēķiniem decembrī atšķirība ir vismaz divas reizes un joprojām ir vairākas mājas pilsētā, kur rēķini, salīdzinot ar vidējo maksājumu, ir nesamērīgi augsti. Tos veido māju siltumenerģijas patēriņš, proti, kamēr ēkas netiks siltinātas situācija nemainīsies.

Runājot par maksājumu intensitāti, Aleksandrs Karpenko norāda, ka kopējā tendence ir parādu summai samazināties, proti, iedzīvotāji aktīvāk apmaksā rēķinus, salīdzinot ar iepriekšejām apkures sezonām, tomēr kopējā parādu summa joprojām ir ļoti augsta – 1,3 miljoni latu.