Jēkabpilī visgrūtāk darbu atrast sievietēm pirmspensijas vecumā
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā martā samazinājies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 9,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati. Jēkabpilī bezfarba līmenis ir augstāks nekā vidējie rādītāji valstī – 11,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, tomēr tas ir krities par 0,3 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšejiem mēnešiem.
NVA Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Zujeva stāsta, ka martā Jēkabpilī un apkārtējos novados bija 2642 bezdarbnieki. Tajā skaitā – 1277 jēkabpilieši. Ja salīdzina izglītības ziņā, tad visvairāk bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību – 919, otra lielākā grupa, vērtējot pēc izglītības ir vidusskolnieki – 723, ar pamata izglītību bezdarbnieku vidū ir 672 cilvēki, ar augstāko – 207, bet ar izglītību, kas ir zemāka nekā pamata – 121.
Saskanā ar Svetlanas Zujevas sniegto informāciju, vecuma grupā no 15-24 gadiem bez darba ir 298 cilvēki, no 25-29 gadiem – 265 cilvēki, no 30-39 gadiem – 498, no 40-49 – 645 cilvēki, no 50-54 gadiem – 412, no 55-59 – 408, 60 un vecāki – 116.
Ilgstoši bezdarbnieki jeb cilvēki, kas ilgāk par gadu nespēj atrast darbu Jēkabpils teritorijā ir 521. No visa kopējā bezdarbnieku skaita 55% jeb 1471 cilvēks ir sievietes. Svetlana Zujeva atzīst, ka Jēkabpilī visgrūtāk darbu ir atrast sievietēm, jo darba tirgū tikpat kā nav piedāvājuma.
Kopumā valstī pēc četru mēnešu bezdarba līmeņa pieauguma tas atkal sācis kristies. Šādu tendenci bezdarba rādītājos iepriekšējā mēnesī prognozēja arī NVA speciālisti.
Latvijā uzlabojums darba tirgū saistīts ar to, ka pieaug darba devēju aktivitāte. Uz 7.aprīli salīdzinājumā ar 2014.gada 31.martu brīvo darba vietu skaits palielinājies par 200 darbvietām jeb 3,9%. Šobrīd pieejamas 9848 darba vakances.
Vakanču skaita palielināšanos un līdz ar to arī darbā iekārtošanās pieaugumu ietekmē arī sezonālo darbu sākšanās. Kā katru gadu pavasarī aktivizējas būvniecības, ceļu būves, tūrisma, dārzniecības, kūdras izstrādes un citu nozaru darba devēji, kas aktīvi meklē darbiniekus, norādīja Kancēna.
NVA pārstāve arī informēja, ka šobrīd valstī reģistrēti aptuveni 95 000 bezdarbnieku un mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 1773 cilvēkiem.
Visstraujāk bezdarba līmenis krities Zemgales reģionā - par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 10,2%, kā arī Vidzemē un Kurzemē, kur tas samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bijis attiecīgi 11,4% un 12,2%.
Lielākais bezdarbnieku skaits nemainīgi saglabājies Latgales reģionā - 19,4%, kur tas iepriekšējā mēnesī samazinājies par 0,1 procentpunktu. Savukārt zemākais reģistrēts Rīgas reģionā - 6,2%, un, salīdzinot ar februāri, tas nav mainījies.
Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis marta beigās bija šāds: Rīgā - 5,7%, Jelgavā - 7,5%, Valmierā - 6,9%, Ventspilī - 8,7%, Liepājā - 13,7%, Jūrmalā - 8,4%, Daugavpilī - 10,3%, Jēkabpilī - 11,4%, Rēzeknē – 17%.
Visās minētajās pilsētās bezdarbs sarucis, izņemot Rīgu, kur tas nav mainījies. Straujākais samazinājums novērots Rēzeknē - par 0,4 procentpunktiem un Jēkabpilī - par 0,3 procentpunktiem. Valmierā un Daugavpilī bezdarbs samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet Ventspilī, Liepājā un Jūrmalā - par 0,1 procentpunktu.