Jēkabpils ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā, kur norēķinās ar maksājuma kartēm

Kopš maija beigām pircēji Rīgā un citās lielākajās pilsētās , tajā skaitā arī Jēkabpilī, ieteikuši vairāk nekā 200 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās tie vēlas iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašlaik tā nav pieejama.

Lai gan lielākā interese veikt bezskaidras naudas norēķinus jaunās vietās vērojama galvaspilsētā, tomēr arī reģionos iedzīvotāji ir aktīvi, norāda SEB bankas eksperti. Trīs pilsētas, kurās visvairāk atzīmētas vēlamās tirdzniecības vietas maksājumiem ar karti, ir Rīga, kurai aktīvi seko Jēkabpils un Liepāja. Vidzemē lielākais atzīmēto vietu skaits ir Valmierā, bet Latgalē - Daugavpilī, Krāslavā un Rēzeknē.

Visbiežāk vēlmi norēķināties ar maksājumu karti izrādījuši maiznīcas "Mārtiņa beķerejas" klienti un Centrāltirgus apmeklētāji. Mēneša laikā klientu ieteikumam atsaukušies turpat 50 uzņēmumu, ieviešot savā ikdienas darbībā iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm.

Lielākā interese par iespējām norēķināties bez skaidras naudas ir saistīta ar tādām biznesa jomām kā skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana un autoservisi. Kopumā pircēji atzīmējuši dažādas tirdzniecības vietas vairāk nekā 1000 reižu, no kurām vispopulārākā ir maiznīca "Mārtiņa beķereja", kas atzīmēta 160 reizes, un Rīgas Centrāltirgus, kuru iedzīvotāji atzīmējuši 40 reizes.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidro, ka Latvijā strauji attīstās bezskaidras naudas darījumu infrastruktūra. Arvien vairāk mazā biznesa uzņēmēju, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, ņem vērā klientu vēlmi par preci vai pakalpojumu norēķināties ar maksājumu karti. To sekmē uzņēmēju savstarpējā konkurence un pircēju paradumi.

Komercbanku asociācijas sniegtā informācija rāda, ka Latvijā teju 25 000 tirdzniecības vietās izvietotas karšu pieņemšanas iekārtas.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA