Slimnīcu pieejamības uzlabošanā plāno ieguldīt 15,8 miljonus eiro
Slimnīcu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā plānots ieguldīt 15,8 miljonus eiro, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 13,5 miljonu eiro, valsts finansējumu 1,4 miljonu eiro un privāto finansējumu 950 000 eiro apmērā, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā kārtība, kādā plānots īstenot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētos projektus.
Kā informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Undīne Šulca, projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt šī gada novembrī, savukārt projektu īstenošanu sākt 2018.gada vidū.
Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. Paredzēts, ka atbalstu saņems ārstniecības iestādes - pirmā līmeņa slimnīcas, otrā līmeņa slimnīcas vai ārstniecības iestādes, kurās izvietots steidzamās medicīniskās palīdzības punkts.
Pēc Šulcas paustā, pirmā un otrā līmeņa slimnīcas sniegs veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši pamata profiliem - pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta terapija un hronisku pacientu aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās - terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Papildus minētās slimnīcas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību un ambulatorās aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
VM paredzējusi, ka slimnīcas varēs veidot ciešāku sadarbību ar trešā un ceturtā līmeņa slimnīcām, nodrošinot efektīvu pakalpojumu sniegšanu un resursu izmantošanu sadarbības teritorijas ietvaros. Plānots finansiāli atbalstīt tās sadarbības, kas tiks izveidotas līdz 2017.gada 1.decembrim. Sadarbības varot veidot pirmā un otrā līmeņa slimnīcas ar trešā un ceturtā līmeņa slimnīcām, apvienojot ārstniecības iestādes, veidojot meitas uzņēmumus vai noslēdzot sadarbības līgumu.
Šulca skaidroja, ka specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiks atbalstīta projekta vadības nodrošināšana, būvdarbi, tehnoloģiju piegāde un informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana. Projektā nepieciešamās tehnoloģiju piegādes darbības un to izmaksas tiks attiecinātas ar nosacījumu, ja par projekta ietvaros plānotajām tehnoloģijām saņemts saskaņojums no VM. Turklāt nepieciešamo tehnoloģiju izvērtējums tiks veikts saskaņā ar sadarbības teritoriju ietvaros izveidotajiem ārstniecības iestāžu sadarbības modeļiem.
VM atgādina, ka veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai tika sākta projektu atlase un vērtēšana trešā un ceturtā līmeņa slimnīcu projektiem, kā arī 2018.gada sākumā plānots izstrādāt regulējumu primārās veselības aprūpes sniedzēju jeb ģimenes ārstu tīklu attīstībai.
Kopumā specifiskajam atbalstam plānotais attiecināmais finansējums ir 194,4 miljoni eiro, tostarp ERAF finansējums 152,1 miljona eiro apmērā un nacionālais finansējums - 42,2 miljonu eiro.
Jau ziņots, ka VM izstrādātais konceptuālais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.
Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.
Trešā līmeņa slimnīcās jeb reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un, atbilstoši katras slimnīcas specializācijai, papildus profili. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildus profili, piemēram, infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils un citi.
Ceturtā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju. Savukārt ceturtā līmeņa slimnīcas ar specializāciju pediatrijā, traumatoloģijas un ortopēdijas profilā, grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, rehabilitācijas profilā nodrošinās augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši specializācijai.
Kā aģentūrai BNS intervijā teica veselības ministre Anda Čakša, patlaban jautājumi saistībā ar slimnīcu kartējumu norisinās darba grupā. "Veidojot sadarbības teritorijas, jākoncentrē augstas intensitātes pakalpojumi un vienlaikus jānodrošina, ka hroniskie pacienti netiek vesti pārāk tālu no mājām. Tas nozīmē, ka teritorijā jāiezīmē augstas intensitātes centri, reģionālās slimnīcas, kā arī hronisko pacientu atbalsta punkti," skaidro ministre.
Foto: jekabpilsrs.lv
BNS