Gvido Liepiņš: SIA “Jēkabpils reģionālās slimnīcas” valde strādā, lai apturētu slimnīcas finansiālo lejupslīdi

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publicētais pārskats par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka medicīnas iestāde strādā ar zaudējumiem un budžeta deficīts tuvojas jau pusmiljonam eiro. Pārskata periodu Jēkabpils slimnīca noslēgusi ar zaudējumiem mīnus 464 339 eiro, tās pamatdarbības rentabilitāte ir mīnus 6,8%, bet likviditātes koeficients 0,49, kas ir nepietiekams.

Šī gada deviņos mēnešos Jēkabpils slimnīcas stacionārā sniegta palīdzība 7079 paciuentiem, tajā skaitā 452 gadījumos biju;sas dzemdības. Šajā laika periodā ambulatoro palīdzību saņēmuši 86 670 pacienti, bet slimnīcas dienas stacionāra pakalpojumus izmantojuši 1469 pacienti.

Deviņu mēnešu pārskat;a pie nākotnes plāniem minēts, ka piesaistot ERAF investīcijas 5,009 miljoni eiro, Jēkabpils slimnīcā 2018.-2019.gada laikā paredzēta ambulatorās daļas un uzņemšanas nodaļas renovācija.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības un vietējo mediju ikmēneša preses konferencē tika diskutēts par Jēkabpils slimnīcas finansiālo situāciju.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš, tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sacīja, ka SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde šobrīd intensīvi strādā, lai apturētu finansiālos zaudējumus un tuvāko gadu laikā izveidotu iestādes budžetu ar plus zīmi. Vislielāko slogu budžetam rada divas pozīcijas – algas un medikamentu iegāde. Algu īpatsvars veido 70,6%. Šī gada laikā tās palielinājušās par 20%. To noteic likumdošana par mediķu algu paaugstināšanu, algas pieaugušas arī medicīnas darbinieku trūkuma dēļ un līdz ar to daudzi strādā virsstundas, kas tiek apmaksātas dubultā. Naudas izteiksmē tas šī gada griezumā veidos 1,4 miljoni eiro pieaugumu algām no slimnīcas budžeta. Šo pieaugumu algām un zaudējumus jau paredzējusi arī iepriekšējā valde.

Gvido Liepiņš medijiem sacīja, ka jaunā valde ir rūpīgi pētījusi to Latvijas slimnīcu pieredzi, kas pie tādiem pašiem nosacījumiem un darba apjoma, strādā ne tikai bez zaudējumiem, bet arī ar peļņu. Šajā nolūkā gan Jēkabpils slimnīcas valde, gan speciālisti ir apmeklējuši Valmieras, Preiļu, Madonas un Rēzeknes slimnīcas, iepazīstoties ar šo iestāžu pieredzi. Gvido Liepiņš norāda, ka slimnīcas valde ir vairrākkārt tikusies ar veselības ministri, ar atbildīgām amatpersonām, nacionālo veselības dienestu gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. Tāpat arī ir notikušas sarunas ar slimnīcu uzraugošajām institūcijām, kas šobrīd koordinē Jēkabpils slimnīcā Eiropas projektu naudas apguvi. Tāpat arī notikusi tikšanās ar Asinsdonoru centra vadību un esot nepārtraukti domāts kā labāk organizēt darbu slimnnīcā, kā pilnveidoties un attīstīties.

Gvido Liepiņš norādīja, ka zaudējumi, kas ir radušies, ir radušies saskaņā ar likumdošanas izmaiņām, kas saistītas ar darba algas palielinājumu medicīnas darbiniekiem.

“Mums algu fonds šobrīd veido 70,6 % no budžeta, Valmierai tas ir apmēram 60%. Tas veselīgais, lai uzņēmums varētu arī investēt ir 65% Tātad 65% pret mūsu ieņēmumu daļu, tas ir tas slieksnis kuru vajadzētu sasniegt,” secina Gvido Liepiņš.

Pēc viņa teiktā, slimnīcai pieaugums algu izmaksās, salīdzinājumā ar pagājušo gadu pagājušo gadu ir nepilni 20%, naudas izteiksmē tas šī gada griezumā tas būs 1,4 miljoni eiro. Diezgan būtisku daļu no šīs summas tiek maksāts par virsstundu darbu, jo nepietiek medicīnas darbinieku un tiem, kas ir nākoties strādāt virsstundas. Jaunais finansēšanas modelis, kas stājās spēkā pagājušajā gadā, paredz samaksu par normālo pagarināto darba laiku, par kuru samaksa tiek veikta izmantojot koeficientu 1,2 un ārpus šī laika nostrādātās virsstundas slimnīca darbiniekiem apmaksājam dubultā.

Gvido Liepiņš arī sacīja, ka par slimnīcas finansiālo situāciju, šonedēļ valdei bijusi saruna ar slimnīcas arodbiedrības vadību un pārstāvjiem un tiks kopīgi veidots modelis, kāds varētu būt darbinieku atalgojums turpmāk, lai neturpinātos algu kāpuma dēļ zaudējumi budžetā. Liepiņš uzsvēra, ka šajā procesā tiks ievērota likumdošana. Valdes nostāja ir, ka darbiniekiem jāsaņem atalgojums atbilstoši paveiktajam, taču tajā pašā laikā, attīstoties mūsdienu modernajām tehnoloģijām, ir iespējams daudzās jomās iztikt bez cilvēka klātbūtnes un šo iespēju izmantojušas slimnīcas, kas strādā bez zaudējumiem. Arī Jēkabpils slimnīca ir sākts darbs šajā jomā, pēc modernu liftu ierīkošanas, samazināts liftnieku skaits un pēc katlumājas modernizēšanas – kurinātāju skaits. Arī turpmāk notiks - slodžu pārskatīšana, kadru samazināšana un darba laika optimizēšana. Tāpat arī sarunās ar Nacionālo veselības dienestu panākts, ka no valsts tiks finansēta viena slodze slimnīcas perinatālās aprūpes centrā, kas budžetā ienesīs ap 150 tūkstoši eiro gadā.

Otra lielākā pozīcija, kurai tiek tērēti slimnīcas budžeta līdzekļi ir medikamentu iegāde. Gvido Liepiņš arī šajā jomā saskata lielas iespējas līdzekļu taupīšanai, balstoties uz veisksmīgo slimnīcu pieredzes un piemēra. Jēkabpils slimnīcā, līdzīgi kā Valmierā, paredzēts ieviest stingru kontroli, uzskaiti un norakstīšanu medikamentiem no iegādes līdz pat pacientam, kurš tos saņem. Slimnīcās, kur tas esot izdarīts, būtiski samazinājušies izdevumi par medikamentiem.

Sarunā ar žurnālistiem Gvido Liepiņš atzina, ka līdz šī gada beigām slimnīcas finansiālo lejupslīdi apturēt neizdosies un medicīnas iestāde visticamāk gadu noslēgs ar vēl lielāku mīnusu budžetā nekā tas ir šobrīd. Visi pasākumi, kas patlaban tiek veikti un vēl tiks veikti finansiālās lejupslīdes apturēšanai vairāk vai mazāk rezultēsies 2019.gadā un atspoguļosies nākamā gada budžetā.

Taču tajā pašā laikā slimnīcas valdes priekšsēdētājs apgalvoja, ka šī brīža finansiālā situācija Jēkabpils slimnīcā neapdraud nedz tās pastāvēšanu, nedz statusu, nedz arī Eiropas projekta realizāciju slimnīcā.

Foto no arhīva

Attēlā: SIA "Jēkabpils reģionālā" slimnīca valde- (no kreisās) Inna Budovska, Andrejs Miļčevskis un Gvido Liepiņš.