Uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji diskutē par administratīvi teritoriālo reformu
- 11 decembris 2018 --
- 0Komentāri
5. decembrī Aizkrauklē notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Atvērto durvju diena un Zemgales reģionālās padomes (ZRP) sēde, kur tika diskutēts par administratīvi teritoriālo reformu. Sēdi apmeklēja un diskusijā piedalījās Jēkabpils uzņēmēju biedrības biedri Armands Lībietis (SIA “DLLA”), Zanda Lamba (SIA “TAVA nometne”), Lāsma Bekina (SIA “Rītausma”) un LIAA Jēkabpils biznesa inkubatora vadītāja Jolanta Šūmakere.
2018. gadā 15 pašvaldības veica iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, savukārt pārējās 104 saņēma dotācijas. Šogad izlīdzināšanas fonda ieņēmumi tika plānoti 163 702 545 euro apmērā, no tiem valsts budžeta dotācija – 35 821 803 euro, bet pašvaldību iemaksas – 127 880 742 euro. Pie šī brīža administratīvi teritoriālā regulējuma pozitīvajām iezīmēm tika minēts, ka mazajās pašvaldībās aktīvāk attīstās kultūras dzīve, kā arī ir palielinājusies politiskā pārstāvība pašvaldībās, kas ļauj vienkāršāk politiskā līmenī risināt aktuālos jautājumus. Savukārt pie negatīvajām iezīmēm tika minēts, ka nav izveidojušās ekonomiski līdzvērtīgas teritorijas (pašvaldību reformā izveidojušies centri un nomales), kā arī pašvaldībās krasi atšķiras iedzīvotāju skaits, atsevišķām pašvaldībām grūti nodrošināt pamatpakalpojumu (izglītība, veselība utt.) sniegšanu un mazām pašvaldībām apgrūtināta struktūrfondu līdzekļu piesaiste.
Diskusijas laikā tika secināts, ka pašreizējais administratīvi teritoriālais regulējums vēlamo rezultātu nesasniedz, jo lielākoties pašvaldību attīstība ir nevienmērīga. Savukārt Zemgales novada pašvaldību pārstāvji, kuri piedalījās sēdē, atzina, ka šobrīd nav noteikti kādi konkrēti rādītāji, pēc kuriem varētu analizēt vai pašvaldība strādā efektīvi. Tāpat pašvaldību pārstāvji izteicās, ka šaubās par reformas nepieciešamību, jo tas prasīs līdzekļus, kā arī pārmaiņas desmit gadus iestrādātā sistēmā nesīs neērtības un zināmu laiku adaptācijai. Pašvaldību pārstāvji atzina, ka labāk būtu meklēt risinājumus kā uzlabot pašvaldību darbu un vienmērīgu novadu attīstību.
Sēdes laikā tika apskatīti un diskutēts par iespējamajiem administratīvi teritoriālā regulējuma modeļiem. Tika aplūkoti šādi modeļi:
16 apriņķu izveidošanu - pret šo skaitu iebilst pašvaldības, jo ārpus modeļa paliek vairāki reģionālās attīstības centri;
29 sadarbības teritoriju izveidošana ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties;
49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji: attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Pie kritērijiem minēti arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
LTRK arī turpmāk plāno organizēt reģionālās konferences, lai uzklausītu novadu uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus un pieaicinātos ekspertus, lai turpinātu diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu. Diskusiju cikls noslēgsies ar Vislatvijas konferenci par administratīvi teritoriālo reformu, kas notiks nākamā gada 8. martā Jelgavā.
Paralēli ZRP atklātajai sēdei notika arī LTRK Atvērto durvju diena, kuras laikā interesenti tika iepazīstināti ar LTRK sniegtajām iespējām un atbalsta instrumentiem uzņēmējiem biznesa attīstīšanai. Tāpat pasākuma laikā apmeklētāji devās iepazīties ar uzņēmumu SIA “Seces koks” un klausījās Aizkraukles uzņēmēju biznesa stāstus.
Jēkabpils uzņēmēju biedrība aicina uzņēmējus un Jēkabpils, kā arī apkārtējo novadu iedzīvotājus paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu, to iesūtot uz e-pastu jub.jekabpils@inbox.lv. Iesūtītie viedokļi tiks apkopoti un prezentēti 8. martā Vislatvijas konferencē par administratīvi teritoriālo reformu.
Santa Ancīte
Jēkabpils uzņēmēju biedrības
administratīvā direktore