Eksportspējīgu jauno uzņēmēju zemās intereses dēļ, Jēkabpilij sava biznesa inkubatora turpmāk vairs nebūs
- 19 decembris 2020 --
- 1Komentāri
Pirms četriem gadiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sāka kūrēt jauno uzņēmēju rašanos un attīstību reģionos. Par 23 miljoniem eiro izveidoti 14 biznesa inkubatori visās republikas pilsētas un vēl sešās reģionālās nozīmes pilsētās. Ar laiku tīkls sadrumstulots, izveidojot inkubatoriem piesaistītas atbalsta vienības.
“Biznesa inkubatoru skaits var būt mainīgs, proti, nav vajadzīgs gandrīz vai katrā otrajā pilsētā gluži biznesa inkubators. Varbūt labāk ir nodrošināt šo atbalstu plašāk, izveidojot atbalsta vienību, kas ir tāda samazināta inkubatora versija, kur ir viens cilvēks, bet, piemēram, Gulbenē būs pieejams ne tikai šī atbalsta vienības vadītāja, bet būs pieejamas konsutācijas no visa Madonas inkubatora,” par ieceri stāsta LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.
Biznesa inkubatori lielākoties atrodas pašvaldības īpašumos, reizēm arī gluži kaimiņos vietvarai, tāpēc jāsadarbojas. Laura Očagova uzsver, ka uzņemējdarbību novadā vai pilsētā sekmīgi atbalstīt izdodas tām pašvaldībām, kas domā ilgtermiņā:
“Ja no pašvaldības, teiksim, ir pieprasījums un tā vilkme, ka ir nepieciešama atbalsta vienība, un ja mēs redzam, ka līdz šim no Gulbenes vai no Saldus, vai kā mums atbalsta vienība arī Cēsīs, – ja ir pietiekami daudz uzņēmēju, kas jau ir esošajā tīklā, un pašvaldība ir gatava iesaistīties un kopīgi mēs varam veidot atbalsta vienību, tad mēs tādus veidojam.”
Bet, lai izveidotu ko jaunu, citur kaut kas arī jālikvidē.
Jēkabpilī, kas pēc reformas paliks valstspilsēta un turklāt arī liela novada centrs, biznesa inkubators reorganizēts par Ogres inkubatora atbalsta vienību.
Tomēr pašvaldība ir neizpratnē par tādu lēmumu un jau vasarā griezās pie Lielo pilsētu asociācijas un Ekonomikas ministrijas, bet bez rezultātiem.
“Mēģinājām pārliecināt LIAA, ka Jēkabpils ir pietiekami liela pilsēta, valsts nozīmes pilsēta un, ņemot vērā arī reģionālo reformu un pievienojamo teritoriju, nesaskatījām iemeslu, kāpēc būtu nepieciešama kāda reorganizācija. Vēl jo vairāk klientus dalīt pa novadiem atsevišķi,” vietvaras bažās dalās Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola.
Tik tiešām – pēc pusgada pusei no jaunā Jēkabpils novada biznesa inkubators būs Madonā, bet otrai pusei – Ogrē. Kāpēc šāds juceklis radies un inkubatori Jēkabpilī – līdzīgi arī Bauskā –, samazināti par vienībām?
“Tas uzsvars un mūsu mērķa klienti ir tādi, kam ir eksports vai kam ir vismaz uz eksportu vērsts potenciāls, kas respektīvi nav tādi uz mājražošanas principiem veidoti uzņēmumi. Es vairāk teiktu, ka šajās pašvaldības bija ļoti maz uzņēmumu, kas būtu mūsu mērķa auditorija. Proti, tiem uzņēmumiem bija ļoti vajadzīgas tās zināšanas, ko mēs arī devām, bet, piemēram, viņi maz izmantoja kādus grantus. Līdz ar to mūsu darbinieku resursi netika pietiekami izmantoti un darbinieku produktiviāte tur nebija augstākajā līmenī,” skaidro Laura Očagova.
Jēkabpils dome plāno atbalstīt vietējos uzņēmējus, nešķirojot, kurš ir eksportspējīgs. Tas apsolīts, uzticot to darīt biedrībai “Jēkabpils rezidence”.
“Pēdējā gadā, kad parādījās šī tendence atbalstīt tieši eksportējošos uzņēmumus, tas tā kā nav īsti pamatots ar sākotnējo ieceri, kāpēc tika radīti biznesa inkubatori. Tāpēc mēs arī iebildām pret to, ka mēs nevaram nedot iespēju attīstīties uzņēmumam, ja tas nav šobrīd vēl eksportspējīgs,” saka Ozola.
Tikmēr biedrība “Uzņēmēji Gulbenes novadam” biznesa inkubatora vienības dibināšanu Gulbenē vērtē atzinīgi.
“Tagad, ja Gulbenē būs uz vietas cilvēks, nebūs vairs jābrauc uz Valmieru vai Madonu, tas būs tuvāk. Tas grūtākais jau varbūt ir saņemties un paprasīt to palīdzību,” komentē biedrības priekšsēdētāja vietnieks Rolands Rudītis.
Viņš uzsver, ka šajā mazpilsētā visakūtāk trūkst darbaspēka. Arī LIAA pārstāve atzīst, ka uz konkursu atbalsta vienības vadītāja amatam pieteikumu saņemts mazāk nekā citkārt līdzīgos konkursos. Tas, kāds darbinieks konsultēs jaunos uzņēmējus, arī esot vissvarīgākais, atzīst inkubatora iespēju izmantojušais SIA ''LEFF'' valdes loceklis Edgars Birže. Viņš Gulbenes novada Tirzā ražo parketu.
“Man ērtākais bija Madonā, kaut gan pēc tās teritoriālās piederības Valmierā bija mans inkubators. Madona man ir tuvāk, jau gadu esmu tur [inkubatora] dalībnieks. Drīzāk tas ir atkarīgs konkrēti no tā darbinieka prasmēm, no tā, kāds ir tas darbinieks, ar ko tu komunicē inkubatorā. Tas ir būtiskāk nekā 10 kilometru starpība aizbraukt, tāpēc stipri šaubos, ka man tas ko stipri mainīs,” saka Birže.
Pandēmijas laikā salīdzinājumā par pagājušo gadu LIAA biznesa inkubatoros pieteikumu skaits grantu saņemšanai pieaudzis par 200%. Savukārt maksātnespēju pieteikuši vien daži.
Avots: Latvijas sabiedrisko mediju portals lsm.lv
Komentāri (0-1/1)
Hm
20.12.2020 15:35