Jēkabpils domes vadība un pozīcija: 2021.gada budžets vērsts uz izaugsmi
- Sandra Mikanovska --
- 04 februaris 2021 --
- 0Komentāri
"Jēkabpils pilsētas 2021.gada budžetu vērtēju kā labu. Budžets vērts uz pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, pilsētvides un infrastruktūras sakārtošanu," komentēja pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola. Viņa norādīja, ka budžeta veidošanas sēdēs meklēti kompromisi, taču budžetu nosauca par sociāli atbildīgu un vērstu uz pilsētas attīstību.
Jēkabpils domes šī gada budžeta ieņēmumi plānoti, noapaļojot summas, gandrīz 36 miljonu apmērā, un tos veido nekustamā īpašuma, dabas resursu, azartspēļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, pašvaldības ieņēmumi par maksas pakalpojumiem, pašvaldību savstarpējo norēķinu ieņēmumi. Lielāko daļu ieņēmumu – 62 procentus – veido mērķdotācijas, otru lielāko daļu – 32 procentus – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Lai īstenotu projektus un citas ieceres, šogad pašvaldība plāno aizņēmumus no Valsts kases vairāk nekā 18,9 miljonu eiro apmērā.
Izdevumu daļā budžets, noapaļojot summas, ir gandrīz 58 miljoni eiro, ko veido 19 miljoni pašvaldības pašas ieņēmumi, 17 miljoni, kas saņemti mērķdotācijās, 19 miljoni, kas ir plānotie aizņēmumi, un 2,27 miljoni, kas ir atlikums no pērnā gada. Lielākā daļa izdevumu – vairāk nekā 20,2 miljoni eiro – paredzēti izglītībai. Šī sadaļa veido 34 procentus no visiem izdevumiem. Summā ietilpst līdzekļi gan izglītības iestāžu labiekārtošanai un remontdarbiem, gan mācību līdzekļu iegādei un aprīkojuma atjaunošanai, gan audzēkņu ēdināšanai un citām aktivitātēm izglītības jomā.
Jēkabpils domē norāda, ka, plānojot 2021.gada pašvaldības budžetu, tika ņemta vērā situācija, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, iespējamās pulcēšanās prasību ievērošanu, kā arī izglītības, kultūras, sporta un citu atpūtas vietu darbības nosacījumus izpildi. Pastāvot risks, ka 2021.gadā pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumi netiks saņemti pilnā apmērā. Tāpat ierobežojošo pasākumu dēļ pašvaldībai varētu samazināties iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un tikt kavēti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, kas savukārt var ietekmēt pašvaldību finansiālo spēju pilnvērtīgi realizēt autonomās funkcijas.
2021.gada budžeta prioritātes ir ES fondu finansēto projektu realizācija atbilstoši laika grafikam, multifunkcionālā sporta kompleksa pabeigšana, kā arī sociālā atbalsta un sociālo pakalpojumu pilnveidošana ģimenēm ar bērniem un citām sociāli mazaizsargāto personu grupām, kā arī sociālās jomas infrastruktūras uzlabošana. Plānota arī viedās pašvaldības risinājumu ieviešana un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju mikrorajonu iekškvartālu labiekārtošana.
Neapmierina vairākas budžeta pozīcijas
Pirms budžeta pieņemšanas izvērtās deputātu diskusijas par budžeta pozīcijām, kur vislielāko kritiku budžetam izteica opozicionāre Līga Kļaviņa. Viņa minēja vairākas, viņasprāt, nevajadzīgas vai nekorektas budžeta pozīcijas, piemēram, vai šajā krīzes situācija vajagot dekoratīvo sienu Rīgas ielā par 20 00 eiro vai uzrakstu Jēkabpils par 20 000 Daugavas krastā? Viņa arī gribēja zināt, vai budžets atbilst noteiktajām prioritātēm, piemēram vie¬do tehnoloģiju ieviešanai. Diskutabla esot arī nevalstisko organizāciju (NVO) pozīcija. Līga Kļaviņa esot iepazinusies ar NVO atskaitēm. Visas mazākumtautību organizācijas iesniegušas detalizētas un precīzas atskaites, arī jauniešu un izglītības organizācijas, bet esot virkne NVO, kas nokopējušas da¬žus maksājuma uzdevumus un pat neesot minējušas, kam izmantots piešķirtais finansējums. Līga Kļaviņa par to informējusi izpilddirektoru un saņēmusi atbildi, ka tad, ja NVO nepilda projekta nosacījums, tai var naudu vairāk nepiešķirt. Līga Kļaviņa sacīja, ka nav jēgas visiem dot naudu, pieņemot, ka visi rīkojas «apzinīgi». Piemēram, «Jē¬kabpils rezidence» pērn saņēmusi 50 000 eiro, bet šogad – jau teju 80 000 eiro. Taču arī esot to NVO vidū, kas nav iesniegusi skaidrojumu, kas ir izdarīts. Tāpat negatīvi esot tas, ka sākotnēji lemts, ka kontrolskaitlis NVO atbalstam būs 169 000 eiro, bet budžetā tas esot pie 300 000. Vēl arī esot vairāk jāatvēl līdzekļi dzīvojamā fonda remontam. Līga Kļa¬viņa kritiski vērtēja arī vairākas citas budžeta pozīcijas. Tāpat arī Līga Kļaviņa bija neapmierināta, ka pozīcija neatbalstīja viņas priekšlikumu par piemaksām Covid-19 pandēmijas laikā bērnudārzu tehniskajam un medicīnas personālam, tāpat viņa aicināja atbalstīt ierosinājumu Covid-19 pandēmijas apstākļos atcelt vecāku līdzdalības maksājumus par interešu izglītību. Šie ierosinājumi tika noraidīti.
Pilsētai nepieciešami pievilcīgi objekti
Jēkabpils domes deputāts Aivars Kraps, iesaistoties diskusijā, uzsvēra, ka šī gada budžets ir labs, vērsts uz attīstību un izaugsmi. Viņš atgādināja Līgai Kļaviņai, ka pirms kritizēt citus, jāsāk ar sevi, norādot, ka arī viņa joprojām nav pašvaldībai iesniegusi atskaiti noteiktajā termiņā un kvalitātē par komandējumu uz Ķīnu. Argumentējot, Aivars Kraps sacīja, ka summas pilsētvides objektiem ir plānotas un iepirkumos tās var mainīties. Viņš arī uzsvēra, ka gan pilsētai, gan jēkabpiliešiem vajagot kaut ko pievilcīgu, inovatīvu, lai var lepoties ar savu pilsētu, lai var šos objektus un vietas apmeklēt un fotografēties pie tiem. Savukārt runājot par finansējumu NVO, tad to šajā budžetā nevarot samazināt, jo ārkārtas situācijā biedrībām nav viegli piesaistīt finansējumu no malas.
Iesaistoties diskusijā deputāts Aigars Nitišs (LZP) atzīmēja, ka ar budžetu viss esot kārtībā, taču pārdomas raisot atbalsts tūrismam un uzņēmējdarbībai, kas pēc viņa domām gan neesot īsti labs, jo pašvaldības izveidotā uzņēmējdarbības atbalsta biedrība «Jēkabpils rezidence», kam uzticēta arī tūrisma nozare, esot biedrība ar vienu biedru un ar uzņēmējdarbības atbalstu tai esot maz sakara. Aigars Nitišs atgādināja, ka pilsētā ir otra – Jēkabpils uzņēmēju biedrība – ar gana daudziem biedriem, kas strādā saviem spēkiem, bez pašvaldības atbalsta, atšķirībā no «Jēkabpils rezidences», kam ir liels pašvaldības finansējums. Tāpat arī slikti esot sašķelta tūrisma nozare pilsētā. Patlaban par daļu tūrisma funkciju atbild Krustpils pils, savukārt bijušais Tūrisma un informācijas centrs, kuru likvidēja, tagad ir «Jēkabpils rezidencē», taču tajā pašā laikā neesot neviena atbildīgā kopumā par tūrismu pilsētā. Aigars Nitišs piebilda, ka arī divas uzņēmēju biedrības neesot labi un pašvaldībai nevajadzētu būt biedrības turētājai. Aigars Nitišs arī atzīmēja, ka pašvaldībai jādomā par jaunu dzīvojamo māju celtniecību pilsētā, jo jaunajiem speciālistiem trūkstot dzīvokļu.
Izsakoties par budžetu, deputāts Leonīds Salcevičs (JRP) to nosauca par labu un visiem atgādināja, ka budžets ir «kompromisu māksla», jo nekad nav tā, ka līdzekļu pietiek pilnīgi visām vajadzībām, tāpēc deputātiem diskutējot izvēlētas prioritātes. Arī viņš uzskatot, ka dažas lietas, kas paredzētas budžetā vajadzētu darīt ne tagad, taču kopumā budžets esot vērsts uz izaugsmi. Vienlaikus domei ir tiesības grozīt budžetu laika gaitā, piebilda politiķis.
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola (Neatkarīgā deputāte), atbildot uz izskanējušajiem viedokļiem un komentējot budžetu, norādīja, ka budžets atbilst noteiktajām prioritātēm. Viņa uzsvēra, ka cilvēkiem ir svarīgi dzīvot skaistā vidē un svarīgi pilsētu padarīt pievilcīgu gan jēkabpiliešiem, gan pilsētas viesiem. Kristīne Ozola norādīja, ka nepieņem pārmetumus par « Jēkabpils rezidenci », jo tas esot veiksmīgs projekts. Turklāt pašvaldības piešķirtie 50 000 eiro esot izlietoti taupīgi. Ticis organizēts koknkurss «Solis augšup» jauno uzņēmēju atbalstam, kur izlietoti 15 000 eiro, tāpat arī izveidota mājaslapa, suvenīru tirgotava un uzsākta Tūrisma un informācijas centra darbība. Kā pozitīvu faktu viņa vērtēja to, ka biedrība konsultē un atbalsta uzņēmējus.
Investīciju projektiem līdzekļus aizņemsies
Jēkabpils pašvaldība tēriņu segšanai šogad aizņemsies teju trešdaļu plānotā budžeta, Valsts kasē paredzēts aizņēmums 18 940 646 eiro, tostarp 17 300 490 eiro no aizņēmumiem paredzēti Eiropas Savienības (ES) projektu līdzfinansēšanai. Vietvara norāda, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz brīvu finanšu līdzekļu, lai realizētu apjomīgus investīciju projektus, tādēļ šim nolūkam pašvaldība plāno aizņemties līdzekļus.
Jauna iniciatīva ir simtprocentīgas atlaides nodrošināšana vecākiem par bērnu ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tam paredzēti 284,9 tūkstoši eiro gadā.
Budžetā paredzēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro pašvaldības ielu uzturēšanai un remontiem – turpināsies jau iesāktās ielu rekonstrukcijas, tāpat tiks atjaunotas citas ielas un ietves. 9,6 miljoni eiro iecerēti sadaļā – pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana. Šajā sadaļā ietilpst finansējums arī dažādiem jauniem projektiem un iniciatīvām, piemēram, 10 tūkstoši eiro mājokļa īres maksas daļējai kompensēšanai ārstniecības speciālistiem.
Vairāk nekā 84,9 tūkstoši eiro paredzēti, lai pārbūvētu Daugavas kreisā krasta aizsargdambja posmu zem tilta. Liela summa paredzēta Mežaparka teritorijas labiekārtošanai – vairāk nekā 53 tūkstoši eiro. Par šiem līdzekļiem iecerēts izveidot bērnu rotaļu kompleksu “Lūša māja”, aktīvās atpūtas laukumu – tīklu parks, trošu ceļš, ierīkot skeitparku, kā arī paplašināt esošo strītbola laukumu.
Kena parka labiekārtošanai paredzēti vairāk nekā 52 tūkstoši eiro – tostarp dīķa padziļināšanai un tīrīšanai, kas jau šobrīd ir uzsākta, krastu un zāliena labiekārtošanai, gājēju celiņa izbūvei, strūklakas uzstādīšanai, kā arī šūpoļu un vides objekta “Gredzeni” izveidei un uzstādīšanai.
20 tūkstoši eiro paredzēti, lai varētu uzsākt Otrā Pasaules kara memoriāla labiekārtošanu, tāpat 20 tūkstoši eiro iecerēti vides objekta “Jēkabpils” izveidei – uzstādīšanai, betona pamatu izbūvei un burtu izveidei. Vēl 20 tūkstoši eiro tiks tērēti ēku fasāžu atjaunošanai pilsētas vēsturiskā centra teritorijā.
Plānots, ka šogad sāksies Jēkabpils Tautas nama ēkas atjaunošana – šim mērķim tiks saņemts līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kā arī vietvara ņems aizņēmumu Valsts kasē vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā.
Šogad turpināsies iepriekšējos gados iesāktā tradīcija – atbrīvoties no graustiem. 2021.gadā graustu nojaukšanai paredzēti 10 tūkstoši eiro.
Arī pilsētas kultūras dzīvē plānotas izmaiņas – iecerēts atjaunot Jēkabpils pilsētas kamerorķestri un nodrošināt tā darbību. Šim mērķim budžetā iekļauti vairāk nekā 22,9 tūkstoši eiro. Savukārt 15 tūkstoši eiro paredzēti, lai sagatavotu pieteikumu konkursam “Eiropas kultūras galvaspilsēta”, kā arī situācijas izpētei, kas nepieciešama kultūras stratēģijas izstrādei.
Paskaidrojuma raksts par Jēkabpils pilsētas pašvaldības budžetu 2021.gadam