Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro
- Sandra Mikanovska --
- 11 oktobris 2021 --
- 4Komentāri
VMG publiskajā telpā pavēstījusi, ka ceturtdien projekta īstenošanas jautājumi apspriesti arī ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
"Mēs ar Latvijas premjeru pārrunājam valsts saistības infrastruktūras izbūvē, palīdzību investoriem, darba vietu izveides, ekoloģijas jautājumus," paziņojumā norādījis VMG vadītājs Egidijs Mockus.
Viņš piebildis, ka detalizētāku informāciju par projektu grupa nevar sniegt, jo vēl nav parakstīts sākotnējais sadarbības līgums.
Pagājušajā gadā Akmenes brīvajā ekonomiskajā zonā Lietuvā sāka darbu viena no lielākajām skaidu plātņu rūpnīcām Eiropā, kurā VMG investējusi 146 miljonus eiro.
Preses konferencē Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) sacīja, ka investoriem bija svarīgi, lai būtu valdības atbalsts šim projektam.
“Kāds būs atbalsts, tas mums jārisina ar konkrētām institūcijām, Latvijas dzelzceļa pārstāvji šobrīd ir iepazīstināti ar to, kas investoram vajadzīgs saistībā ar dzelzceļa pievada pieslēgumu, arī satiksmes ministrija ir devusi ziņu ierēdņiem, kas ir vajadzīgs no satiksmes ministrijas puses. Ir atbalsts no valdības augstākās varas puses. VARAM ministrija ir sagatavojusi dažādu iespējamo atbalsta mehānisma scenāriju šim investoram, jo investors ir gatavs savu teritoriju attīstīt, bet tur nav pieejamas komunikācijas – elektrība, gāze, notekūdeņu kanalizācija u.c. Tas, ko paziņoja valdība, ir iespējams zaļais koridors, kas uzliek par pienākumu visām institūcijām rūpēties par šī projekta iespējami ātrāku realizāciju. Tās ir lietas, ko mums jau izdevies panākt. Es ceru, ka mēs visi kopīgi tiksim pie rezultāta, ko vēlas šis investors. Viņš ir gatavs investēt, bet viņš grib jau 2023.gada beigās sākt ražošanu. Tāds ir mērķis, uzņēmums ir ļoti liels, šī gada apgrozījums viņiem ir nepilni 500 miljoni eiro. 2025.gadā viņi plāno 1,1 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Uzņēmums ir pierādījis, ka ir darboties spējīgs. Kāpēc viņi ir izvēlējušies Jēkabpili, kāpēc ir bijusi vajadzība pēc Latvijas, tam pamatā ir kaimiņrepublikas darbības cilvēktiesību jomā, kad tika nosēdināta lidmašīna, tam sekojošās sankcijas, kas ieviestas pret mūsu kaimiņrepubliku, kurā investoram ir vairākas rūpnīcas. Tirgus uz Krieviju ir vaļā, bet ne uz Eiropu, kur galvenais pasūtītājs ir IKEA, kas nav gatava sadarboties ar rūpnīcu, kas atrodas valstī pret kuru noteiktas sankcijas. Tāpēc ir radies risinājums celt jaunu rūpnīcu Latvijā un kā tās atrašanās vieta izvēlēts Jēkabpils lidlauks, kur ir piemērota teritorija,” saka Raivis Ragainis.
Jēkabpils novada mērs uzsvēra, ka šis ir jaunā Jēkabpils novada vadības ārēji neredzamā darba auglis.
“Mēs pie šī jautājuma strādājam jau vairāk kā mēnesi. Esam apmeklējuši šo rūpnīcu Lietuvā. Esmu vairākkārt runājis ar šiem investoriem. Kā jau minēju, esam noorganizējuši šo investoru tikšanos ar valsts augstākajām amatpersonā, lai viņi sajustu atbalstu no valsts puses. Tāpēc pagājušajā ceturtdienā klajā nāca ziņojums no valdības vadītāja, ka šis investors ir atradis mājvietu Jēkabpils rajonā. Investīcijas ir apjomīgas, sākotnējā plānā tie ir ap 190 miljoni eiro. Tās ir 150 darba vietas. Bet tas ir tikai pirmais etaps, šajā attīstības procesā, šajā vietā. Vietās, kur šie investori ir ienākuši un viņiem ir vairākas rūpnīcas, tautsaimniecības reģiona kopprodukts pieaudzis par 1,5 miljardi eiro. Ministrija atzinīgi vērtēja, ka šāda rūpnīca taps reģionā nevis Pierīgā, kur jau tā ir koncentrējušas daudzas ražotnes,» piebilda Raivis Ragainis.
Viņš norādīja, ka novada attīstības plānos būs jāveic korekcijas dažu pilsētas ielu un piebraucamo ceļu rekonstrukcijā, jo rūpnīcai nepieciešama sakārtota infrastruktūra. Jebkura šāda mēroga rūpnīca, kā Jēkabpils novada vadība pārliecinājās Lietuvā, Akmenē, nes līdzi citas rūpnīcas, kuras nāk ar savu investīciju.
Nākamais jautājums, kas, pēc novada mēra vārdiem, būs nepieciešams, ir jaunas dzīvojamās telpas Jēkabpils novadā. Investori gatavo augsti apmaksātas un kvalificētas darba vietas, kuras varētu ieinteresēt novada skolu jauniešus, kuri devušies darba meklējumos uz ārzemēm. Tas nebūs viena divu gadu laikā. Pirmajos divos gados paredzēts rūpnīcu uzcelt un sākt ražošanu 2023.gada beigās, kad tiks nodrošinātas 150 darbavietas. Pēc tam uzreiz tiekšot celta nākamā ražotne, jo rūpnīcas nākamais attīstības scenārijas ir mēbeļu ražošana un šajā ražotnē būs vajadzīgi 600 darbinieki. Darba vietu piedāvājums būšot plašs, atalgojums konkurētspējīgs.
«Tas liks sarosīties mūsu esošajiem uzņēmējiem darba spēka noturēšanā un konkurētspējīga atalgojuma piedāvājumā. Tas ir pozitīvais un plašākai sabiedrībai neredzamais darbs, ko mēs esam paveikuši investīciju piesaistē, »prognozē Raivis Ragainis.
Viņš piebilst, ka ražotne atradīsies Krustpils lidlaukā, kur taps arī citas. Arī SIA Gallusman olu rūpnīca nekur nav pazudusi, šim objektam jau notikusi sabiedriskā apspriešana un process turpinās.
«Bijušais lidlauks ir mūsu ražošanas telpa, tā ir ārpus pilsētas, šeit valdošie vēji pūš prom no pilsētas, vietas te ir pietiekami. Vienīgais, kas mums kādā brīdī varētu ierobežot šīs vietas pietiekami ātru attīstību, ir ietekmes uz vidi novērtējums. Šobrīd pie šī jautājuma strādajam. Esam tikušies ar VARAM ministrijas atbildīgajām amatpersonām, lai runātu par šiem jautājumiem, jo tas ir ilgs process, kas prasa laiku, kura, kā zināms, uzņēmējiem parasti nav,» secina Raivis Ragainis.
Jēkabpils novada mēra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Kārlis Stars (NA) informēja, ka Jēkabpils lidlauka industriālās zonas attīstība sākusies jau kopš 2013.-2015 gada, kad Krustpils novada pašvaldība risināja finanšu piesaistes un dažādus tehniskus jautājumus par iespējamo saplākšņu ražotāja ienākšanu teritorijā un tas arī izdevās. Te 2019.gadā darbu sāka SIA AmberBirch rūpnīca. Pašvaldība iepriekš minēto gadu gaitā ir nopirkusi zemesgabalu un izbūvējusi pievedceļu, kas pirms mēneša tika noasfaltēts.
Kārlis Stars uzsver, ka teritorijas attīstībai ļoti būtiska ir Ārijas Elksnes ielas pārbūve, iespējams būs rotācijas aplis jābūvē uz Rīgas ielas. Tāpat tiek izskatīta iespēja pārvada būvniecību pāri dzelzceļam, bet tas pagaidām vēl neesot noteikts.
“Ir jāpārbūvē Madonas iela 2,2 km garumā, tāpat arī jāpārbūvē Krustpils pagasta ceļš cauri dārzkopības sabiedrībai «Vārpa» un arī šī ceļa galā iespējams tiks veidots rotācijas aplis un pārbūvēts valsts ceļa poms. No otras puses, turpinot Ārijas Elksnes ielu, ir jāpārbūvē valsts autoceļš V782 Antūži-Krustpils, kura pārbūvi plānos ielikt nākamā gada budžetā. No infrastruktūras, jaunās ražotnes investoriem, vissvarīgākais ir dzelzceļš, kur pozitīvais aspekts, kā atzina Satiksmes ministrija, ir bijušais pievads un zeme, kas ir pašvaldības īpašumā.
Tāpat arī ir nepieciešamība pēc gāzes un elektrības pieslēguma, kas ir jārisina, kā arī notekūdeņu un lietusūdens savākšanas kanalizāciju izbūve. Daļēji šo infrastruktūras būvniecību var uzņemties pašvaldība. 2022.gada beigās būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondi industriālo teritoriju attīstībai, kuru apguvei plānojam gatavoties. Protams, atskaites punkts ir 2023.gada beigas, ceturtais ceturksnis, kad jābūt gatavai šai ražotnei un termiņi ir diezgan saspringti. Protams, svarīgs ir arī atbalsts pārējās jomās. Savukārt speciālo ekonomisko zonu šeit nav plānots veidot, bet atbalstot investoru, varētu būt nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, ko piešķir pašvaldība un ko mēs attiecīgi varam risināt un risināsim,” saka Kārlis Stars.
Viņš norāda, ka kopējās investīcijas, ko investors iegulda ražotnē ir aplēstas uz 180 miljoniem eiro un papildus atbalsta infrastruktūras izmaksas, kur iekšā ir dzelzceļš un inženiertīkli orientējoši ir aprēķināta uz 15 miljoni eiro izmaksām. Pašlaik pateikt, cik lielus līdzekļus šī projekta īstenošanā, sakārtojot infrastruktūru, neesot iespējams. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi projektēšanai. Esot Akmenē secināts, ka no vienas puses rūpnīcai transporta plūsma ir nodrošināta tās darbības uzsākšanas brīdī, bet no otras puses tiek būvēts jauns pievedceļš. Tātad ir neatliekamā svarīgā infrastruktūra, kas nepieciešama uzreiz, lai ražotne uzsāktu darbu un ir nākamais solis – pārējās infrastruktūras izbūve, kad ražotne jau darbu būs uzsākusi.
Raivis Ragainis piebilda, lai uzņēmējam būtu pēc iespējas labāks uz vidi ietekmes novērtējums, tas ir mājasdarbs, kas izdarīts – izvērtēti piebraucamie un izbraucamie ceļi, nešķērsojot pilsētu. Tas esot būtiski svarīgi, lai šo ietekmi uz vidi novērtētu un dotu pozitīvu atzinumu. Protams, arī šobrīd šai teritorijai ir piekļuve, bet lai būtu optimālāk un neapgrūtinātu pilsētas CO2 slogu un infrastruktūru, ir izstrādāts modelis transportam apejot pilsētu.
Zināms, ka jauno kompleksu, kas taps Jēkabpils lidlaukā, sauks VMG Daugava.
Attēlā: Kārlis Stars iepazīstina žurnālistus ar jaunās ražotnes atrašanās vietu kartē.
Komentāri (0-4/4)
Essaaam
12.10.2021 09:07Essss
11.10.2021 23:44Zinatajs
11.10.2021 22:30Varbūt vērts noskaidrot
11.10.2021 20:03