“Gada uzņēmējs Zemgalē” laureāti Jēkabpils novadā – SIA “Klētnīca”, SIA “Dona” un SIA “Dižmežs” (FOTO)
- 15 novembris 2021 --
- 0Komentāri
Nominācijā “Gada jaunais uzņēmējs” apbalvojumu saņem uzņēmums SIA “Klētnīca”. Šis beziepakojuma veikals “Klētnīca” Jēkabpils reģionā ir ieņēmis jaunu, līdz šim neapgūtu biznesa nišu, savā darbībā balstoties uz vides ilgtspējības principiem. Veikals, kurā ierasto krāsaini košo pudelīšu, paciņu vietā daudzas preces ir lielajos iesaiņojumos — maisos, tvertnēs —, un pircēji iepirkties te nāk ar savu taru.
Veikala īpašniece Maira ir madoniete un Jēkabpilī vien trešo gadu. Pierīgā šāda koncepta veikaliņu ir ap desmit, bet Jēkabpils pusē tas ir vienīgais. “Klētnīca” ir papildus platforma reģiona mājražotājiem savas produkcijas realizācijai, popularizēšanai. Šis ir labs palīgs pilsētas un reģiona ekonomikas attīstībai, kas veicina vietējo produktu pieejamību plašākai auditorijai. Mājražotāji labi sasaucas kopā ar beziepakojuma ideju. Mazam uzņēmumam papildus jādomā, kā saražoto iesaiņot. Atvedot preci uz veikalu maisā vai kastē, to tālāk pārdod mazākos daudzumos. Uzņēmuma vēlme ir samazināt atkritumu daudzumu, iepakojumu lietojot atkārtoti.
Uzņēmums veic arī izglītojošu funkciju, liekot uzsvaru gan uz ekoloģiskas pārtikas patēriņu, gan atkritumu daudzuma samazināšanu, ļaujot uzņēmumā iegādāties produktus ekoloģiskā vai atkārtoti lietojamā iepakojumā. Lai gan uzņēmums darbojas salīdzinoši nesen, tam jau ir izdevies sadarboties ar Jēkabpils Galveno bibliotēku, atbalstot to rīkoto pasākumus. Kā arī ir uzsākta sadarbība ar Jēkabpils Pakalpojumiem par bioloģiski noārdāmo atkritumu maisu nodrošināšanu.
Nominācijā mazais/mikro uzņēmējs apbalvojumu saņem uzņēmums SIA “Dona”. 140 km no Rīgas, Jēkabpils novada Salas pagastā, no lielceļa paslēpusies simtgadīgās priedēs, atrodas maizes ceptuve “Dona”, kurā, tāpat kā senāk, katru kukulīti veido ar rokām. SIA “Dona”, kā kooperatīvai sabiedrībai, darbība aizsākās 1992. gada nogalē, piecu dibinātāju sastāvā. Kopš 2005. gada marta SIA “Dona” vada valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs, kā arī valdes locekles Maira Tauriņa un Valda Golubova. Uzņēmumā strādājošie ir Latvijas patrioti un maksimāli cenšas izmantot vietējās izejvielas. “Dona” ir lielākā to maizes ražotāju vidū, kuru īpašnieki ir tikai Latvijas pilsoņi, bet ceturtie lielākie Latvijā pēc maizes ražošanas apjoma.
Pret modernākām un jaudīgākām nomainītas praktiski visas iekārtas, izveidots konditorejas cehs un paplašināta maizes ceptuve. Iekārtots savs veikals, produkcija realizējas lielajās tirdzniecības ķēdēs, kā arī citos tirgošanos punktos. 2020. gadu SIA “Dona” noslēdza ar 31 378 eiro peļņu un nodarbina 125 darbiniekus, kaut arī Covid-19 pandēmijas ietekmē ilglaicīgi nedarbojās skolas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas ir būtiski uzņēmuma klienti. Šajos sarežģītos apstākļos uzņēmuma darbības rezultāti apliecina veiksmīgu un stabilu biznesa darbību arī daudzus gadus uz priekšu.
Uzņēmums regulāri apgūst arī ES fondu finanšu līdzekļus. Viens no pēdējiem ir bijis 2019. gadā saņemtais ES projekta finansējums projektam “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē, ražošanas iekārtu modernizācijai ” ap 32 tūkstošu eiro apmērā. “Dona” labprāt atbalsta reģiona skolas, kultūras pasākumus un pašvaldības aktivitātes, nekad neatsakot arī ekskursijas pašā uzņēmumā. Lielie, divus kilogramus smagie rudzu maizes klaipi devušies dažādos Latvijas virzienos kā pašvaldības vestais cienasts saviem sadarbības partneriem; spēka sēklu maizītes ik gadu stiprinājušas autorallija krosa Latvijas čempionāta posma dalībniekus; “Donas” kliņģeri kā Ziemassvētku vecīša “marka” tradicionāli priecējusi bērnus Ziemassvētku vecīša birojā Jēkabpils Vēstures muzejā. Jebkuras sacensības vai kultūras pasākumi nereti noslēgumā noslēgušies ar kādu gardu “Donas” meistarstiķi.
Nominācijā “Gada vidējais/lielais uzņēmējs” apbalvojumu saņem SIA “Dižmežs”. Šis ģimenes uzņēmums atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagastā un šobrīd nodarbina aptuveni 100 strādājošos. Uzņēmums dibināts 1996. gadā un tas darbojas trīs virzienos: no bērza veido mēbeļu sagataves, ražo kurināmo kamīnam – malku, briketes, iekurus. Tāpat uzņēmums pievērsies arī mežu apsaimniekošanai. Aptuveni 95% no kokapstrādes uzņēmuma kopējā apgrozījuma veido eksports. Sākotnēji uzņēmums kokus iepirka. Vēlāk, lai mazinātu atkarību no piegādātājiem un koksnes cenu svārstībām, paši sākuši iegādāties un apsaimniekot meža platības. Koksne nav viendabīga, tai ir specifiska struktūra, liela toņu mainība, arī daudz zaru vietu, bet par galvenajiem defektiem uzskata serdes iekrāsojumus un minerālu piejaukumus, kas mēbeļu sagatavju ražošanā tikai retos gadījumos pieļaujami. Līdz ar to, ir daudz ražošanas atlikumu un diezgan grūti iegūt viendabīgu gala produktu. Pirmie četri gadi pagājuši, mācoties un parādot sevi globālajā tirgū. Tomēr šobrīd uzņēmumam ir sadarbības partneri Zviedrijā, Somijā, Norvērģijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Maltā, Amerikā un Austrālijā. Uzņēmuma latviskais nosaukums "Dižmežs" gan globālajam biznesam nebija īsti piemērots, jo svešvalodās runājošie to nevarētu izrunāt, tāpēc, lai izceltu savu produktu eksporta valstīs, tika izveidots zīmols “WoodenSoul”. Uzņēmums sniedz lielu pienesumu Jēkabpils novada ekonomikai – un apgrozījuma ziņā ir viens no lielākajiem reģionā.
Bijusī Krustpils novada pašvaldība 2018.gadā realizēja projektu “Asfaltbetona ceļa seguma izbūve industriālās teritorijas sasniedzamībai un attīstībai industriālajā teritorijā pie Krustpils stacijas”. Šajā projektā SIA “Dižmežs” bija iekļauts kā komersants, kas guvis labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām – pārbūvētā pašvaldības ceļa “Kazubrenči - Stacija” un kam bija jāsasniedz noteikti projekta iznākuma rādītāji: jāizveido jaunas darba vietas un jāveic nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos, kas tika izpildīts un turpinās veiksmīga uzņēmuma attīstība, kas ir liels ieguvums nu jau arī Jēkabpils novada pašvaldībai.
Uzņēmums aktīvi piedalās dažādos starptautiskos konkursos un izstādēs, tādējādi prezentējot arī Jēkabpils novadu. SIA “Dižmežs” sadarbības partneri augstu novērtē uzņēmuma sniegto servisu un produkta kvalitāti. Ja nepieciešams, SIA “Dižmežs” vienmēr ir pretimnākošs, kas ir ļoti svarīgi abpusējai, veiksmīgai sadarbībai starp uzņēmēju, pašvaldību un sabiedrību.
Šādu konkursu Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām organizē jau kopš 2016. gada, kad pirmo reizi titulu “Gada uzņēmējs Zemgalē” saņēma viena vidējā vai mazā uzņēmuma īpašnieks katrā no reģionā ietilpstošajām pašvaldībām. Šogad, ņemot vērā valstī notikušo Administratīvi teritoriālo reformu, AP nedaudz ir mainījusi konkursa Nolikumu un paredzējusi katrā no sešām teritorijā ietilpstošajām pašvaldībām, apbalvojumam izvirzīt pa vienam pretendentam trīs dažādās nominācijās – Gada jaunais uzņēmējs ar pieredzi līdz trim gadiem, Gada mikro vai mazais uzņēmējs ar ne vairāk kā pussimts darbiniekiem un ar apgrozījumu ne lielāku par 10 miljoniem eiro gadā, kā arī Gada vidējais vai lielais uzņēmējs ar vairāk nekā pussimts darbiniekiem un apgrozījumu lielāku par 10 miljoniem eiro gadā.
Savukārt apbalvojuma pretendentu visnotaļ stingrie vērtēšanas kritēriji, arī vīrusa Covid-19 pandēmijas apkarošanas apstākļos, saglabājušies iepriekšējie. Nolikums paredz, ka šādu atzinību var saņemt uzņēmumu īpašnieki, kuru uzņēmums reģistrēts vai veic saimniecisko darbību konkrētās pašvaldības teritorijā. Turklāt pretendentiem nedrīkst būt nodokļu vai nodevu parādu, kā arī pārkāpumu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Pārējo kritēriju starpā minēta uzņēmuma darbības pozitīvā ietekme uz novada vai pilsētas, kā arī reģiona ekonomisko izaugsmi un sociālo problēmu risināšanu. Līdztekus tam pretendentam jāveic videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana, ar savu produkciju jābūt aktīvam vietējā vai ārzemju tirgus dalībniekam, bet īpaši augstu tiek vērtēts radošums uzņēmumā un sabiedriskā aktivitāte. Visiem laureātiem, kuru pulks, kopš minētās tradīcijas iedibināšanas, jau sasniedzis skaitli 128, tiek piešķirts ZPR augstākais apbalvojums – Atzinības raksts, piemiņas velte ar Zemgalei raksturīgo vējdzirnavu atveidu un naudas balva 500 eiro apmērā. Tam visam var pievienot laureātu godināšanas sarīkojumu, kas tradicionāli novembrī, pirms vai pēc Latvijas jubilejas dienas, izņemot šo un pērno gadu, notiek greznajā Rundāles pilī ar atbilstīgu kultūras programmu.