2024.gada 29. novembris

Ignats, Virgīnija

Vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100 iekļuvuši arī divi Jēkabpils novada uzņēmumi un pa vienam no Preiļu un Aizkraukles novadiem (PAPILDINĀTS)

Vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100 iekļuvuši arī divi Jēkabpils novada uzņēmumi un pa vienam no Preiļu un Aizkraukles novadiem (PAPILDINĀTS)

(Papildināts teksts no 3.-6.rindkopai)

Starp lielākajiem vietējā kapitāla uzņēmumiem ir ne tikai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas ierasti ierindojas Latvijas lielāko un vairāk pelnošo uzņēmumu vidū, ir arī daudzi vietējā privātā kapitāla uzņēmumi, kuri sekmīgi attīstījuši savu biznesu, tostarp izvērsuši darbību ārpus Latvijas robežām, informē portāls DELFI.

“Lursoft” apkopojis vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100. No tiem 61 ir reģistrēts Rīgā, taču aiz galvaspilsētas seko nevis Pierīga, kur izdevīgās infrastruktūras un darbaspēka pieejamības dēļ izvietots liels skaits uzņēmumu, bet gan Kurzeme, kur reģistrēti 15 no TOP 100, tostarp astoņi Liepājā. Pierīga sarakstā seko ar 12 uzņēmumiem. TOP 100 ierindojušies arī divi Jēkabpils novada uzņēmumi un pa vienam no Preiļu un Aizkraukles novadiem.

No Jēkabpils novada vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100 54.vietā ierindojies SIA “Ošukalns”, kura darbības joma ir koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana. SIA “Ošukalns” apgrozījums 2020.gadā bijis 45,30 miljoni eiro, peļņa – 2,70 miljoni eiro un uzņēmumā strādā – 343 darbinieki. Valsts kopbudžetā samaksātie nodokļi 2002.gadā tūkst. eiro -  1493,68.

Savukārt 99.vietā ierindojies SIA “Jēkabpils kokapstrāde. Uzņēmuma darbības veids – koksnes, koka un korķa ražošana. SIA “Jēkabpils kokapstrāde” apgrozījums 2020.gada bijis 25,08 miljoni eiro, peļņa – 0,24 miljoni eiro, darbinieku skaits 2020.gadā – 78. Valsts kopbudžetā samaksātie nodokļi 2002.gadā tūkst. eiro - mīnus 172,54  eiro.

Vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100 37.vietā ierindojies Preiļu novada uzņēmums AS “Preiļu siers”, kura darbības veids ir piena pārstrāde un ražošana. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā – 58, 91 miljons eiro, peļņa 0,94 miljoni eiro, darbinieku skaits 2020.gadā – 313. Valsts kopbudžetā samaksātie nodokļi 2002.gadā tūkst. eiro - mīnus 100,91.

Vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100 12.vietā ierindojies Aizkraukles novada uzņēmums AS "Virši A, kura darbības veids ir mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā 171,42 miljoni eiro, peļņa – 4,30 miljoni eiro, 2020.gadā uzņēmumā strādāja - 581 darbinieki. Valsts kopbudžetā samaksātie nodokļi 2002.gadā tūkst. eiro - 43 231,9.

“Lursoft” informē, ka Vietējā kapitāla lielāko uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais vecums ir 24 gadi, savukārt jaunākie uzņēmumi ir pirms pieciem gadiem reģistrētie tirgotāji – SIA “Green Motors”, SIA “Ranvus”, SIA “RX Tirdzniecība” un SIA “Akron Baltic”. Desmitā daļa no visiem sarakstā iekļuvušajiem uzņēmumiem reģistrēti 1991.gadā, tostarp, to vidū ir ne tikai valsts vai pašvaldības kapitāla uzņēmumi, bet arī veiksmīgi privātā kapitāla, tā apliecinot, ka arī vietējā kapitāla uzņēmumi sekmīgi spēj pārvarēt šo gadu laikā piedzīvotās krīzes un turpināt attīstību.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Kurzemē ir būvkompānija AS “UPB”, kas šogad nosvinējusi jau 30. jubileju kopš dibināšanas. Ceturtajā vietā ierindojies arī AS “UPB” meitas uzņēmums SIA “UPB Nams”. No Kurzemes pilsētām visplašāk TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu sarakstā pārstāvēti Liepājas uzņēmumi. Tostarp, līdztekus “UPB” grupas uzņēmumiem, Kurzemes TOP 7 sarakstā ierindojies vēl viens Liepājas uzņēmums – SIA “Tolmets”.

Vidzemes saraksta līderos izvirzījies mazumtirgotājs SIA “Firma Madara 89”, kas 2020.gadā kāpinājis apgrozījumu līdz 163,99 milj. eiro, peļņu līdz 13,45 milj. eiro. Lielāko Latvijas kapitāla uzņēmumu sarakstā SIA “Firma Madara 89” ierindojusies 14. pozīcijā. No TOP 7 lielākajiem vietējā kapitāla uzņēmumiem Vidzemē vairāk nekā puse ir no Valmieras novada, to vidū arī divi būvniecības nozares uzņēmumi – SIA “Aimasa” un SIA “Woltec”. Jāpiebilst, ka būvniecības nozari sarakstā pārstāv arī SIA “Limbažu ceļi”, kam pagājušajā gadā izdevās palielināt apgrozījumu līdz 22,37 milj. eiro, bet peļņu līdz 2,61 milj. eiro.

Zemgalē lielāko vietējā kapitāla uzņēmumu saraksta līderpozīcijās izvirzījušies tirgotāji. To vidū līderis ir SIA “Elagro Trade”, kas pagājušajā gadā uzrādījis gan apgrozījuma, gan arī peļņas kāpumu, kā arī audzis uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms. Otrajā vietā atrodama AS “Virši-A”, kas Latvijas TOP 100 lielāko vietējā kapitāla uzņēmuma sarakstā ierindojas augstajā 12. vietā. Jānorāda, ka šā gada 5. novembrī noslēdzās AS “Virši-A” akciju publiskais piedāvājums, kas sasniedza Latvijas vēsturē rekordlielu investoru skaitu. Publiskā akciju piedāvājuma rezultātā degvielas tirgotājs piesaistīja jaunu kapitālu 7,8 milj. eiro apmērā. Piedāvājumā piedalījās 9979 investori, tostarp 15 institucionālie. 11. novembrī sākta AS “Virši-A” akciju tirdzniecība “Nasdaq Riga Baltijas First North”.

Atšķirībā no pārējiem reģioniem, Latgalē nav tik izteikta viena nozares pārākuma. Lielāko vietējā kapitāla uzņēmuma saraksta pirmajās vietās gan ierindojušies pārtikas ražotāji – AS “Preiļu siers”, kura patiesais labuma guvējs ir Jāzeps Šņepsts, un SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”. Kamēr AS “Preiļu siers” pagājušais gads nesis apgrozījuma kritumu, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” izdevies kāpināt apgrozījumu par 10,74%, tam sasniedzot 50,46 milj. eiro, kā arī pēc tam, kad 2019. gads noslēgts ar zaudējumiem, atkal strādāt ar peļņu.

Lielākais vietējā kapitāla uzņēmums Pierīgā ir jau iepriekšminētais SIA “Depo DIY”, tomēr starp TOP 7 uzņēmumiem tas nebūt nav vienīgais mazumtirdzniecības uzņēmums. Saraksta 4. vietā ierindojies SIA “VITA mārkets”, kam izvērsts plašs “Elvi” un “Alk Outlet” veikalu tīkls visā Latvijas teritorijā. “Lursoft” esošā informācija rāda, ka uzņēmumam šobrīd reģistrētas 94 struktūrvienības. 2020. gadā SIA “VITA mārkets” izdevās kāpināt apgrozījumu līdz 96,94 milj. eiro, bet peļņu līdz 3,3 milj. eiro. Uzņēmums nodarbinājis 815 darbiniekus.

Sarakstā iekļauti vietējā kapitāla uzņēmumi, kuru kapitāldaļas 100% apmērā pieder Latvijas uzņēmējiem, un kur u patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie. Lai uzņēmums tiktu iekļauts sarakstā, tam 2020.gadā bija jāstrādā ar peļņu, un uz datu atlases brīdi tam nebija apturēta saimnieciskā darbība, izbeigta darbība, uzsākts likvidācijas vai maksātnespējas process.

Sarakstā nav iekļautas akciju sabiedrības, kuras nav sniegušas ziņas par saviem akcionāriem, kā arī norādījušas, ka to patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot, kā arī kooperatīvās sabiedrības.

Avots: DELFI
Foto: db.lv

Komentāri (0-2/2)

  • Nesaprotu
    22.11.2021 20:47
    Un budžetā maksājumi par 2002 gadu,bet kādi 2020 gadā?
  • Boo
    21.11.2021 03:29
    Vai tiešām Ošukalnā strada 34 darbinieki?

Atstājiet komentāru